31990L0429

Padomes direktīva

(1990. gada 26. jūnijs),

ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu

(90/429/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā noteikumi saistībā ar dzīvnieku veselības problēmām Kopienas iekšējā liellopu un cūku tirdzniecībā ir doti Direktīvā 64/432/EEK [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/360/EEK [5], tā kā turklāt Direktīva 72/462/EEK [6], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/227/EEK [7], ietver noteikumus par veterinārās pārbaudes problēmām, ar kurām jāsastopas, ievedot liellopus un cūkas no trešām valstīm;

tā kā iepriekš minētie noteikumi ir nodrošinājuši attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopiem un cūkām un to importu Kopienā no trešām valstīm to, ka izcelsmes valsts garantē dzīvnieku veselības kritēriju izpildi, lai reāli samazinātu dzīvnieku slimību izplatības risku, tā kā spermas tirdzniecības gadījumā zināms šādu slimību izplatības risks tomēr pastāv;

tā kā, ievērojot Kopienas politiku, kas vērsta to, lai saskaņotu valstu noteikumus par dzīvnieku veselību attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem, tagad jāizveido saskaņota sistēma Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar cūku spermu un tās importam Kopienā;

tā kā attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību ar spermu, dalībvalstij, kurā šo spermu iegūst, būtu jāuzliek par pienākumu nodrošināt, ka šādu spermu iegūst un apstrādā apstiprinātos un uzraudzītos spermas ieguves centros, ka tā ir iegūta no dzīvniekiem, kuru veselības statuss izslēdz dzīvnieku slimības izplatību, ka to iegūst, apstrādā, uzglabā un pārvadā saskaņā ar noteikumiem, kuri saglabā tās veselības statusu, un ka tai līdzi, pārvedot uz galamērķa valsti, ir veterinārais sertifikāts, lai nodrošinātu šā pienākuma izpildi;

tā kā atšķirības Kopienas valstīs īstenotajā politikā attiecībā uz vakcināciju pret dažām slimībām attaisno laika ziņā ierobežotu atkāpju saglabāšanu, atļaujot attiecībā uz šīm slimībām dalībvalstu prasības papildu aizsardzībai pret šīm slimībām;

tā kā spermas importam Kopienā no trešām valstīm būtu jāizveido trešo valstu saraksts, ņemot vērā dzīvnieku veselības kritērijus; tā kā neatkarīgi no šāda saraksta dalībvalstīm būtu jāatļauj ievest spermu tikai no spermas ieguves centriem, kuri atbilst noteiktiem standartiem un kuri ir oficiālā uzraudzībā; tā kā turklāt attiecībā uz šajā sarakstā iekļautajām valstīm būtu jāparedz situācijai atbilstošas īpašas dzīvnieku veselības prasības; tā kā jābūt iespējai veikt pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par atbilstību šiem standartiem;

tā kā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvā 89/662/EEK par veterinārām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā nolūkā pilnveidot iekšējo tirgu [8] paredzētie pārbaužu noteikumi un procedūras būtu jāpaplašina, attiecinot uz šo direktīvu;

tā kā, lai novērstu noteiktu lipīgu slimību pārnešanu, importa pārbaudes būtu jāveic, kad spermas partija ir ievesta Kopienas teritorijā, izņemot ārējā tranzīta gadījumu;

tā kā dalībvalstij būtu jāļauj veikt ārkārtas pasākumus lipīgas slimības uzliesmošanas gadījumā citā dalībvalstī vai trešā valstī; tā ar šādām slimībām saistīti draudi un vajadzīgie aizsardzības pasākumi būtu jāizvērtē tādā pašā veidā visā Kopienā; tā kā šajā nolūkā Pastāvīgajai veterinārijas komitejai būtu jāierosina Kopienas ārkārtas procedūra, saskaņā ar kuru ir jāveic vajadzīgie pasākumi;

tā kā Komisijai būtu jāuztic veikt noteiktus pasākumus, lai īstenotu šo direktīvu; tā kā šajā nolūkā būtu jānosaka procedūra Komisijas un dalībvalstu ciešai un efektīvai sadarbībai Pastāvīgajā veterinārajā komitejā;

tā kā šī direktīva neattiecas uz tirdzniecību ar spermu, kura iegūta pirms datuma, kad dalībvalstīm tā jāievēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Šī direktīva nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importam no trešām valstīm.

2. pants

Šajā direktīvā pēc vajadzības piemēro Direktīvas 64/432/EEK, 72/462/EEK, 80/407/EEK [9] un 90/425/EEK [10] 2. pantā ietvertās definīcijas.

Turklāt "sperma" ir cūku sugas dzīvnieka sēkla nemainītā veidā, sagatavota vai atšķaidīta.

II NODAĻA

Kopienas iekšējā tirdzniecība

3. pants

Katra dalībvalsts nodrošina, lai tirdzniecībai būtu paredzēta tikai tāda sperma, kas atbilst šādiem vispārējiem nosacījumiem:

a) tai jābūt iegūtai un apstrādātai mākslīgās apsēklošanas nolūkā, ieguves centros, kuri Kopienas iekšējai tirdzniecībai ir apstiprināti dzīvnieku veselības aspektā saskaņā ar 5. panta 1. punktu;

b) tai ir jābūt iegūtai no cūku sugu mājdzīvniekiem, kuru veselības statuss atbilst B pielikumam;

c) tā ir jāiegūst, jāapstrādā, jāuzglabā un jāpārvadā saskaņā ar A un C pielikumu.

4. pants

1. Līdz 1992. gada 31. decembrim dalībvalstis, kuru visos ieguves centros atrodas tikai dzīvnieki, kuri nav vakcinēti pret Aujeski slimību un kuriem ir negatīva reakcija uz seruma neitralizācijas testu vai ELISA testu Aujeski slimībai, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem:

- drīkst nepieņemt savā teritorijā spermu no ieguves centriem, kuriem nav šāda statusa,

- nedrīkst aizliegt spermas pieņemšanu no kuiļiem, kuri ir vakcinēti ieguves centrā ar GI inaktivēto vakcīnu, ar noteikumu, ka:

- šāda vakcinācija ir veikta tikai tiem kuiļiem, kuri bija seruma negatīvi attiecībā uz Aujeski slimības vīrusu,

- seroloģiskās pārbaudes, kas izdarītas, agrākais, trīs nedēļas pēc šādu kuiļu vakcinācijas, neliecina par šīs slimības vīrusa ierosināto antivielu klātbūtni.

Šajā gadījumā spermas paraugam no dienā iegūtās spermas, kas paredzēta tirdzniecībai, drīkst veikt vīrusa izolācijas testu galamērķa dalībvalsts apstiprinātā laboratorijā.

Šā punkta noteikumi nestājas spēkā līdz brīdim, kad Komisija pēc Pastāvīgās veterinārijas komitejas atzinuma saskaņā ar 18. pantu ne vēlāk kā 1991. gada 1. jūlijā ir noteikusi protokolus testiem, kas lietojami šīm pārbaudēm, jo īpaši saistībā ar centrā veicamo testu biežumu, vīrusa izolācijas testiem un GI inaktivētās vakcīnas efektivitāti un drošumu.

2. Saskaņā ar 18. pantā minēto procedūru drīkst pieņemt lēmumu par 1. punkta noteikumu attiecināšanu uz dalībvalsts teritorijas daļu, ja visos savākšanas centros šajā daļā ir tikai tādi dzīvnieki, kuriem ir negatīva reakcija uz seruma neitralizācijas testu un ELISA testu Aujeski slimībai.

3. Padome līdz 1992. gada 31. decembrim pārskata šo pantu, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, kas papildināts ar priekšlikumiem.

5. pants

1. Dalībvalsts, kurs teritorijā atrodas spermas ieguves centrs, nodrošina, lai apstiprinājumu, ko paredz 3. panta a) punkts, piešķirtu tikai tad, ja tas atbilst A pielikuma nosacījumiem un ir ievēroti citi šās direktīvas noteikumi.

Dalībvalsts arī nodrošina, lai šo noteikumu ievērošanu uzraudzītu valsts pilnvarots veterinārārsts. Valsts pilnvarotais veterinārārsts ierosina anulēt apstiprinājumu, ja vairs netiek ievērots viens vai vairāki noteikumi.

2. Visus apstiprinātos spermas ieguves centrus reģistrē, katram centram piešķirot veterinārās reģistrācijas numuru. Spermas ieguves centru un to veterinārās reģistrācijas numuru sarakstus katra dalībvalsts nosūta citām dalībvalstīm un Komisijai un paziņo tām par katru apstiprinājuma atcelšanu.

3. Vispārīgus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru.

6. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, lai katrai spermas partijai līdzi būtu veselības sertifikāts, kuru atbilstoši paraugam D pielikumā sastāda ieguves dalībvalsts pilnvarots veterinārārsts.

Šis sertifikāts:

a) ir sastādāms vismaz vienā no ieguves dalībvalsts oficiālajām valodām un vienā no galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām;

b) tā oriģināls ir pie partijas līdz tās galamērķim;

c) ir sastādāms uz vienas papīra lapas;

d) ir izsniedzams vienam saņēmējam.

2. Galamērķa dalībvalsts drīkst papildus Direktīvas 90/425/EEK 8. pantā paredzētajiem pasākumiem veikt vajadzīgos pasākumus, tai skaitā uzglabāšanu karantīnā ar noteikumu, ka tas neietekmē spermas dzīvotspēju, lai iegūtu drošu apstiprinājumu gadījumos, kad ir aizdomas par to, ka sperma ir inficēta ar patogēniem organismiem.

III NODAĻA

Imports no trešām valstīm

7. pants

1. Dalībvalsts var atļaut spermas ievešanu tikai no tām trešām valstīm, kuras minētas sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru. Šo sarakstu var papildināt vai grozīt saskaņā ar procedūru, kas noteikta 18. pantā.

2. Pieņemot lēmumu par to, vai trešo valsti vai tās daļu var iekļaut 1. punktā minētajā sarakstā, jo īpaši jāievēro:

a) lauksaimniecības dzīvnieku, citu mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku veselības stāvoklis šajā valstī, īpaši ņemot vērā eksotiskās dzīvnieku slimības, kā arī vides veselības stāvoklis šajā valstī, kas varētu apdraudēt dzīvnieku veselību dalībvalstīs;

b) trešās valsts sniegtās informācijas regularitāte un ātrums attiecībā uz to lipīgo dzīvnieku slimību esamību, kas pārnēsājamas ar spermu, jo īpaši Starptautiskā epizootisko slimību biroja A un B sarakstā minēto slimību esamību tās teritorijā;

c) trešās valsts noteikumi par dzīvnieku slimību profilaksi un kontroli;

d) veterināro dienestu struktūra trešā valstī un to pilnvaras;

e) lipīgo dzīvnieku slimību profilakses un kontroles pasākumu organizācija un īstenošana; un

f) garantijas, kādas šī valsts var dot attiecībā uz šīs direktīvas izpildi.

3. Sarakstu, kas minēts 1. punktā, un visus tā grozījumus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

8. pants

1. Saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru izveido to spermas ieguves centru sarakstu, no kuriem dalībvalstis var atļaut ievest spermu, kuras izcelsme ir trešās valstīs. Sarakstu var grozīt vai papildināt saskaņā ar to pašu procedūru.

2. Pieņemot lēmumu par trešās valsts spermas ieguves centra iekļaušanu 1. punktā minētajā sarakstā, īpaši ņem vērā veterināros dienestus un uzraudzību, kādai pakļauti spermas ieguves centri.

3. Spermas ieguves centru var iekļaut 1. punktā paredzētajā sarakstā tikai tad, ja:

a) tas atrodas vienā no valstīm, kuras iekļautas 7. panta 1. punktā minētajā sarakstā;

b) tas atbilst A pielikuma I un II nodaļas prasībām;

c) to ir oficiāli apstiprinājuši attiecīgās trešās valsts veterinārie dienesti eksporta veikšanai uz Kopienu;

d) tas atrodas attiecīgās trešās valsts centra veterinārārsta uzraudzībā; un

e) vismaz divas reizes gadā to pārbauda attiecīgajā trešā valstī pilnvarots veterinārārsts.

9. pants

1. Sperma jāiegūst no dzīvniekiem, kuri vismaz trīs mēnešus tieši pirms to spermas ieguves ir atradušies 7. panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļautas trešās valsts teritorijā.

2. Neierobežojot 7. panta 1. punktu un šā panta 1. punktu, dalībvalstis neļauj ievest spermu no sarakstā iekļautas trešās valsts, ja sperma neatbilst dzīvnieku veselības prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru spermas importam no attiecīgās valsts.

Pieņemot pirmajā daļā minētās prasības, ņem vērā:

a) veselības situāciju teritorijā, kur atrodas spermas ieguves centrs, īpaši attiecībā uz Starptautiskā epizootisko slimību biroja A sarakstā iekļautajām slimībām;

b) tā ganāmpulka veselības stāvokli, no kura iegūst spermu, ieskaitot testēšanas prasības;

c) donordzīvnieka veselības stāvokli un testēšanas prasības;

d) spermas testēšanas prasības.

3. Atsauces pamats dzīvnieku veselības prasību noteikšanai ir II nodaļā un atbilstīgos pielikumos noteiktie standarti. Saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru atsevišķos gadījumos drīkst pieņemt lēmumu par atkāpi no šīm prasībām, ja attiecīgā trešā valsts piedāvā līdzīgas garantijas attiecībā uz dzīvnieku veselību, kas ir vismaz līdzvērtīgas.

4. Piemēro 4. pantu.

10. pants

1. Dalībvalstis atļauj ievest spermu tikai tad, ja tiek iesniegts veselības sertifikāts, ko ir sastādījis un parakstījis valsts pilnvarots veterinārārsts trešā ieguves valstī.

Sertifikāts:

a) ir sastādāms vismaz vienā no galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām un vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā veic 11. pantā paredzēto importa kontroli;

b) tā oriģināls ir pie spermas līdz galamērķim;

c) ir sastādāms uz vienas papīra lapas;

d) ir izsniedzams vienam saņēmējam.

2. Veselības sertifikātam ir jāatbilst paraugam, kas sastādīts saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.

11. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, lai ikvienai spermas partijai, ko ieved Kopienas muitas teritorijā, veiktu pārbaudi pirms laišanas brīvā apgrozībā, vai arī lai to nodotu muitas procedūrai, un aizliedz spermas importu Kopienā, ja importa kontrolē, ko veic pie ievešanas, atklājas, ka:

- sperma nav no tādas trešās valsts teritorijas, kura iekļauta saskaņā ar 7. panta 1. punktu sastādītajā sarakstā,

- sperma nav no spermas ieguves centra, kas iekļauts 8. panta 1. punktā paredzētajā sarakstā,

- sperma ir no tādas trešās valsts teritorijas, no kuras aizliegts imports saskaņā ar 15. panta 2. punktu,

- veselības sertifikāts, kas ir līdzi spermai, neatbilst 10. pantā paredzētajiem nosacījumiem un nav noformēts saskaņā ar tiem.

Šo punktu neattiecina uz spermas partijām, kuras ieved Kopienas muitas teritorijā un nodod muitas tranzīta procedūrai, ko piemēro partijām, kuru galamērķis atrodas ārpus minētās teritorijas.

Tomēr to piemēro, ja muitas tranzītu atceļ pārvadājuma laikā caur Kopienas teritoriju.

2. Galamērķa dalībvalsts var veikt vajadzīgos pasākumus, tai skaitā uzglabāšanu karantīnā, ar noteikumu, ka tas neietekmē spermas dzīvotspēju, lai iegūtu drošu apstiprinājumu gadījumos, kad ir aizdomas par to, ka sperma ir inficēta ar patogēniem organismiem.

3. Ja spermas pieņemšana aizliegta, pamatojoties uz jebkuru no 1. un 2. punktā minētajiem iemesliem, un eksportētāja trešā valsts neatļauj spermas atpakaļ sūtīšanu 30 dienu laikā dziļi sasaldētas spermas gadījumā vai nekavējoties svaigas spermas gadījumā, galamērķa dalībvalsts kompetentā veterinārijas iestāde var likt to iznīcināt.

12. pants

Katrai spermas partijai, ko dalībvalsts atļāvusi ievest Kopienā, pamatojoties uz 11. panta 1. punktā minēto pārbaudi, līdzi jābūt sertifikāta oriģinālam vai tā apstiprinātai kopijai, ko abos gadījumos atbilstīgi izsniegusi kompetentā iestāde, kura bijusi atbildīga par pārbaudi, kas izdarīta saskaņā ar 11. pantu.

13. pants

Ja nolemj veikt iznīcināšanas pasākumus, ievērojot 11. panta 3. punktu, visi radušies izdevumi ir iekasējami no nosūtītāja, saņēmēja vai to pārstāvjiem, nesaņemot kompensāciju no valsts.

IV NODAĻA

Piesardzības un kontroles pasākumi

14. pants

Direktīvā 90/425/EEK paredzētie noteikumi attiecas jo īpaši uz pārbaudēm izcelsmes vietā un galamērķa dalībvalstī veicamo pārbaužu organizāciju un kontroli.

15. pants

1. Direktīvas 90/425/EEK 10. pantā paredzētie piesardzības pasākumi attiecas uz Kopienas iekšējo tirdzniecību.

2. Neierobežojot 8., 9. un 10. pantu, ja trešā valstī uzliesmo vai izplatās lipīga dzīvnieku slimība, kas ir pārnēsājama ar spermu un var apdraudēt dzīvniekus dalībvalstī, vai arī ir kāds cits ar dzīvnieku veselību saistīts iemesls, attiecīgā galamērķa dalībvalsts aizliedz ievest spermu, kuru ieved tieši vai caur citu dalībvalsti, vai nu no visas trešās valsts teritorijas, vai no tās daļas.

Par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, pamatojoties uz šā punkta pirmo daļu, un šādu pasākumu atcelšanu nekavējoties ir jāpaziņo citām dalībvalstīm un Komisijai, paziņojot arī šādu pasākumu iemeslus.

Saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru var pieņemt lēmumu, ka šādi pasākumi jāgroza, jo īpaši, lai saskaņotu tos ar citu dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, vai arī tie jāatceļ.

Ja rodas šā punkta pirmajā daļā paredzētā situācija un ja ir vajadzīgs, lai arī citas dalībvalstis piemērotu saskaņā ar šo daļu veiktos pasākumus, vajadzības gadījumā grozītā veidā saskaņā ar trešo daļu, attiecīgus pasākumus veic saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru.

Atsākt importu no attiecīgajām trešām valstīm atļauj saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru.

16. pants

1. Komisijas veterinārijas eksperti sadarbībā ar dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm drīkst veikt pārbaudes uz vietas, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienotu piemērošanu.

Ieguves valsts, kuras teritorijā notiek pārbaude, sniedz ekspertiem visu to pienākumu izpildei vajadzīgo palīdzību. Komisija informē ieguves valsti par pārbaužu rezultātiem.

Attiecīgā ieguves valsts veic jebkādus pasākumus, kuri varētu izrādīties vajadzīgi, ņemot vērā šīs pārbaudes rezultātus. Ja ieguves valsts neveic šos pasākumus, Komisija var, pēc tam, kad situāciju ir izskatījusi Pastāvīgā veterinārijas komisija, izmantot 6. panta 2. punkta trešās daļas un 5. panta noteikumus.

2. Vispārīgus noteikumus šā panta piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz 1. punkta pirmajā daļā minēto pārbaužu veikšanas biežumu un metodi, pieņem saskaņā ar 19. pantā paredzēto procedūru.

V NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

17. pants

Šīs direktīvas pielikumus groza saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru, lai pielāgotu tos tehnoloģijas sasniegumiem.

18. pants

1. Ja jāievēro šajā pantā noteiktā procedūra, priekšsēdētājs jautājumus nekavējoties vai nu pēc savas ierosmes, vai arī pēc kādas dalībvalsts lūguma iesniedz Pastāvīgajā veterinārijas komitejā (še turpmāk "Komiteja"), kas izveidota ar Lēmumu 68/361/EEK [11].

2. Komitejā dalībvalstu pārstāvju balsis vērtē, kā paredzēts Līguma 148. panta 2. punktā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. Komisijas pārstāvis iesniedz veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par projektu termiņā, ko tās priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar 54 balsu vairākumu

4. Komisija apstiprina pasākumus un nekavējoties tos piemēro, ja tie saskan ar Komitejas atzinumu. Ja tie nesaskan ar Komitejas atzinumu vai ja atzinums nav sniegts, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu vairākumu.

Ja triju mēnešu laikā no dienas, kad priekšlikums iesniegts Padomei, tā nav apstiprinājusi nekādus pasākumus, ierosinātos pasākumus apstiprina Komisijaunnekavējoties tos piemēro, izņemot gadījumu, kad Padome ar vienkāršu balsu vairākumu ir nolēmusi tos neapstiprināt.

19. pants

1. Ja jāievēro šajā pantā noteiktā procedūra, priekšsēdētājs jautājumus nekavējoties iesniedz Komitejai vai nu pēc savas ierosinājuma, vai arī pēc kādas dalībvalsts lūguma.

2. Komitejā dalībvalstu pārstāvju balsis vērtē, kā paredzēts Līguma 148. panta 2. punktā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. Komisijas pārstāvis Komitejā iesniedz veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par projektu divu dienu laikā. Atzinumu sniedz ar 54 balsu vairākumu.

3. Komisija apstiprina pasākumus un nekavējoties tos piemēro, ja tie saskan ar Komitejas atzinumu. Ja tie nesaskan ar Komitejas atzinumu vai ja atzinums nav sniegts, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja 15 dienu laikā no dienas, kad priekšlikums iesniegts Padomei, tā nav apstiprinājusi nekādus pasākumus, ierosinātos pasākumus apstiprina Komisija un nekavējoties tos piemēro, izņemot gadījumu, kad Padome ar vienkāršu balsu vairākumu ir nolēmusi tos neapstiprināt.

20. pants

1. Šī direktīva neattiecas uz spermu, kas iegūta un apstrādāta dalībvalstī līdz 1991. gada 31. decembrim.

2. Līdz dienai, kad spēkā stājas lēmumi, kas pieņemti, ievērojot 8., 9. un 10. pantu, dalībvalstis spermas importam no trešām valstīm nepiemēro labvēlīgākus nosacījumus kā tie, ko paredz II nodaļa.

21. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 1991. gada 31. decembrim. Tās par to tūlīt informē Komisiju.

22. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā 1990. gada 26. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. O'Kennedy

[1] OV C 267, 6.10.1983., 5. lpp.

[2] OV C 342, 19.12.1983., 11. lpp.

[3] OV C 140, 28.5.1984., 6. lpp.

[4] OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.

[5] OV L 153, 6.6.1989., 29. lpp.

[6] OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp.

[7] OV L 93, 6.4.1989., 25. lpp.

[8] OV L 395, 31.12.1989., 13. lpp.

[9] OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.

[10] Skat. OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

[11] OV L 255, 18.10.1968., 23. lpp.

--------------------------------------------------

A PIELIKUMS

I NODAĻA

Spermas ieguves centru apstiprināšanas nosacījumi

Spermas ieguves centriem:

a) ir jābūt pastāvīgā centra veterinārārsta uzraudzībā;

b) ir jābūt vismaz:

i) dzīvnieku novietnēm, tai skaitā telpām, kur izolēt dzīvniekus,

ii) spermas ieguves telpām, tai skaitā atsevišķai telpai instrumentu tīrīšanai un dezinfekcijai,

iii) spermas apstrādes telpai, kurai nav obligāti jāatrodas tajā pašā vietā,

iv) spermas uzglabāšanas telpai, kurai nav obligāti jāatrodas tajā pašā vietā;

c) ir jābūt būvētiem vai izolētiem tā, lai novērstu saskarsmi ar ārpusē esošiem dzīvniekiem;

d) ir jābūt būvētiem tā, lai dzīvnieku novietnes un spermas ieguves, apstrādes un uzglabāšanas telpas varētu ērti tīrīt un dezinficēt;

e) ir jābūt izolācijas novietnei, kam nav tiešas saskares ar dzīvnieku parasto novietni;

f) ir jābūt būvētām tā, lai dzīvnieku novietne būtu fiziski nodalīta no spermas apstrādes telpas, un tās abas būtu nodalītas no spermas uzglabāšanas telpas.

II NODAĻA

Spermas ieguves centru uzraudzības nosacījumi

Ieguves centri:

a) jāuzrauga tā, lai tajos atrastos tikai to sugu dzīvnieki, no kuriem iegūstama sperma;

b) jāuzrauga tā, lai centrā glabātos reģistrs, lieta vai ieraksts datorā par visām centrā turētajām cūkām, sniedzot ziņas par to šķirni, dzimšanas datumu un katra dzīvnieka identifikāciju, kā arī reģistrs, lieta vai ieraksts datorā par visām veiktajām slimību pārbaudēm un vakcinācijām, sniedzot arī informāciju no katra dzīvnieka slimības vēstures;

c) regulāri jāpārbauda valsts pilnvarotam veterinārārstam vismaz vienu reizi gadā, kad veic apstiprināšanas nosacījumu un uzraudzības pārbaudi;

d) jāuzrauga tā, lai novērstu nepiederošu personu iekļuvi. No apmeklētājiem, kam atļauts ienākt, turklāt jāprasa, lai tie ievērotu centra veterinārārsta noteiktos nosacījumus;

e) jāalgo tehniski kompetents personāls, kas ir attiecīgi apmācīts veikt dezinfekcijas procedūras un lietot higiēnas paņēmienus, lai kontrolētu slimības izplatību;

f) jāuzrauga tā, lai:

i) apstiprinātos centros apstrādātu un uzglabātu tikai apstiprinātos centros iegūtu spermu, nenonākot saskarē ar jebkādu citu spermas partiju,

ii) spermas ieguve, apstrāde un uzglabāšana notiktu tikai telpās, kas paredzētas šim mērķim, un saskaņā ar visstingrākajiem higiēnas noteikumiem,

iii) visus piederumus, kas nonāk saskarē ar donora spermu ieguves un apstrādes laikā, pirms lietošanas pienācīgi dezinficētu vai sterilizētu,

iv) spermas apstrādē lietotie dzīvnieku izcelsmes produkti, ieskaitot piedevas vai atšķaidītāju, būtu iegūti no avotiem, kuri nerada nekādu risku dzīvnieku veselībai vai kurus pirms lietošanas apstrādā, lai novērstu šādu risku,

v) uzglabāšanas kolbas un pārvadāšanas kolbas pienācīgi dezinficētu un sterilizētu pirms katras uzpildes darbības sākuma,

vi) lietotais kriogēnais līdzeklis nebūtu iepriekš lietots citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem,

vii) katru spermas ieguvi, kas ir vai nu sadalīta atsevišķās devās, vai arī nav sadalīta atsevišķās devās, skaidri marķē tā, lai viegli būtu nosakāms spermas ieguves datums, donordzīvnieka šķirne un identifikācija, kā arī centra nosaukums un reģistrācijas numurs, pirms kura vajadzības gadījumā min izcelsmes valsts nosaukumu, vajadzības gadījumā — koda veidā; šā marķējuma parametrus un formu noteiks saskaņā ar 19. pantā paredzēto procedūru.

--------------------------------------------------

B PIELIKUMS

I NODAĻA

Nosacījumi dzīvnieku pieņemšanai apstiprinātos spermas ieguves centros

1. Visi spermas ieguves centrā pieņemtie kuiļi:

a) ir bijuši vismaz 30 dienas izolēti novietnēs, kuras šim mērķim īpaši apstiprinājusi dalībvalsts kompetentāiestāde un kurā atrodas tikai dzīvnieki ar tādu pašu veselības statusu;

b) pirms ievietošanas a) apakšpunktā aprakstītajās izolācijas novietnēs ir izraudzīti no ganāmpulkiem vai saimniecībām:

i) kuras ir oficiāli brīvas no klasiskā cūku mēra,

ii) kuras ir brīvas no brucelozes,

iii) kurās iepriekšējo 12 mēnešu laikā neviens dzīvnieks nav vakcinēts pret mutes un nagu sērgu,

iv) kurās iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav atklāti nekādi klīniski, seroloģiski vai viroloģiski Aujeski slimības pierādījumi,

v) uz kurām neattiecas neviens aizliegums saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK attiecībā uz Āfrikas cūku mēri, cūku vezikulāro slimību, enzootiskā encefalomielīta vīrusu un mutes un nagu sērgu.

Dzīvnieki iepriekš nedrīkst būt turēti ganāmpulkos ar zemāku statusu;

c) pirms izolēšanas perioda, kas precizēts a) apakšpunktā, un iepriekšējo 30 dienu laikā tiem ir veikti šādi testi, un rezultāti ir bijuši negatīvi:

i) komplementu saistīšanas reakcija, kas veikta saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK C pielikuma noteikumiem attiecībā uz brucelozi,

ii) - seruma neitralizācijas vai ELISA tests, lietojot visus vīrusu antigēnus nevakcinētu cūku gadījumā,

- ELISA tests GI antigēniem, ja cūkas vakcinētas ar GI inaktivēto vakcīnu,

iii) ELISA tests mutes un nagu sērgas noteikšanai līdz tam, kamēr tiks ieviesta Kopienas politika mutes un nagu sērgas apkarošanai,

iv) ELISA tests vai seruma neitralizācijas tests klasiskā cūku mēra noteikšanai.

Kompetenta iestāde var atļaut veikt c) apakšpunktā minētos testus izolēšanas novietnēs ar noteikumu, ka rezultāti ir zināmi d) apakšpunktā noteiktā 30 dienu izolēšanas perioda sākumā;

d) 30 dienas ilgajā izolēšanas periodā, kas norādīts a) apakšpunktā, ir veikti šādi testi, un rezultāti ir bijuši negatīvi:

i) seruma neitralizācijas tests, ievērojot Direktīvas 64/432/EEK C pielikumā noteikto procedūru un norādot brucellu skaitu, kas mazāks par 30 aglutinācijas SV mililitrā, un komplementa saistīšanas reakcija ar brucellu skaitu, kas mazāks par 20 EEK vienībām mililitrā (20 ICFT vienības), ja dzīvnieki ir no ganāmpulkiem, kas ir brīvi no brucelozes,

ii) - seruma neitralizācijas vai ELISA tests, lietojot vīrusu izraisītājus nevakcinētām cūkām,

- ELISA tests GI antigēniem, ja cūkas vakcinētas ar GI inaktivēto vakcīnu,

iii) ELISA tests mutes un nagu sērgas noteikšanai līdz Kopienas politikas ieviešanai, lai apkarotu mutes un nagu sērgu,

iv) aglutinācijas tests leptospirozes noteikšanai (serotipi — pomona, grippotyphosa, tarassovi, hardjo, bratislava un ballum seruma vīrusi) vai tām ir veikta leptospirozes ārstēšana ar divām streptomicīna injekcijām ar 14 dienu starplaiku (25 mg uz 1 kg dzīvsvara).

Neierobežojot noteikumus, kas piemērojami gadījumos, kad diagnosticēta mutes un nagu sērga vai cūku mēris, ja kāds no iepriekš minētajiem testiem izrādās pozitīvs, dzīvnieku nekavējoties izvāc no izolēšanas novietnes. Grupas izolēšanas gadījumā kompetentai iestādei ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai ļautu atlikušos dzīvniekus uzņemt ieguves centrā saskaņā ar šo pielikumu ir apmierinošs.

2. Visi testi ir jāveic dalībvalsts apstiprinātā laboratorijā.

3. Dzīvniekus drīkst pieņemt spermas ieguves centrā tikai ar centra veterinārārsta nepārprotami izteiktu atļauju. Visa dzīvnieku aprite, gan uz centru, gan ārā no tā, ir jāreģistrē.

4. Nevienam centrā uzņemtajam dzīvniekam uzņemšanas dienā nedrīkst būt nekādas slimības klīniskās pazīmes; visiem dzīvniekiem, neierobežojot 5. punktu, jābūt nākušiem tieši no karantīnas novietnes, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, kura nosūtīšanas dienā atbilst šādiem nosacījumiem:

a) tā atrodas teritorijā, kurā 10 km rādiusā vismaz 30 dienas nav bijis nevien mutes un nagu sērgas vai cūku mēra gadījums;

b) vismaz trīs mēnešus tā ir brīva no mutes un nagu sērgas un brucelozes;

c) iepriekšējo 30 dienu laikā tā ir bijusi brīva no Aujeski slimības un no tām cūku slimībām, par kurām obligāti jāziņo saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK E pielikumu.

5. Ar noteikumu, ka ievēroti 4. punktā paredzētie noteikumi un iepriekšējo 12 mēnešu laikā veikti II nodaļā minētie regulārie testi, dzīvniekus drīkst pārvest no viena apstiprināta spermas ieguves centra uz citu ar līdzvērtīgu veselības statusu bez izolēšanas vai testiem, ja pārvešana ir tieša. Attiecīgais dzīvnieks nedrīkst nonākt tiešā vai netiešā saskarē ar pārnadžiem, kuriem ir zemāks veselības statusu, un izmantotais transporta līdzeklis pirms lietošanas ir jādezinficē. Ja notiek pārvietošana no vienas dalībvalsts apstiprināta spermas ieguves centra uz citu dalībvalsti, tai jānotiek saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK.

II NODAĻA

Obligātie regulārie testi kuiļiem, kurus tur apstiprinātā spermas ieguves centrā

1. Visiem kuiļiem, kurus tur apstiprinātā spermas ieguves centrā, ir jāveic šādi testi, un šajos testos jāiegūst negatīvi rezultāti:

i) - seruma neitralizācijas tests vai ELISA tests, lietojot visus vīrusu antigēnus, ja cūkas nav vakcinētas,

- ELISA tests GI antigēniem, ja cūkas ir vakcinētas ar GI inaktivēto vakcīnu,

ii) līdz Kopienas politikas ieviešanai mutes un nagu sērgas apkarošanai — ELISA tests mutes un nagu sērgas noteikšanai,

iii) komplementa saistīšanas reakcija, ko veic saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK C pielikumu attiecībā uz brucelozi,

iv) ELISA tests vai seruma neitralizācijas tests klasiskā cūku mēra noteikšanai.

Papildus tam kuiļiem, kas ilgāk par 12 mēnešiem turēti ieguves centrā, veic testus, kas minēti I) un iii) punktā ne vēlāk, kā 18 mēnešus pēc to pieņemšanas centrā.

2. Visi testi ir jāveic dalībvalsts apstiprinātā laboratorijā.

3. Neskarot noteikumus, kas piemērojami gadījumos, kad konstatēta mutes un nagu sērga vai cūku mēris, ja jebkurš no iepriekš minēto testu rezultātiem izrādās pozitīvs, dzīvnieks ir jāizolē, un spermu, kas no tā iegūta kopš pēdējā testa ar negatīvu rezultātu, nedrīkst izmantot Kopienas iekšējā tirdzniecībā.

Spermu, kas iegūta no pārējiem dzīvniekiem attiecīgajā centrā kopš minētā dzīvnieka pozitīvā testa datuma, uzglabā atsevišķi un to nedrīkst izmantot Kopienas iekšējā tirdzniecībā līdz centra veselības statusa atjaunošanai.

--------------------------------------------------

C PIELIKUMS

Nosacījumi, kādiem ir jāatbilst apstiprinātos centros iegūtajai spermai, Kopienas iekšējās tirdzniecības mērķiem

1. Sperma ir jāiegūst no dzīvniekiem:

a) kuriem spermas ieguves dienā nav nekādu klīniskas slimības pazīmju;

b) kuri nav vakcinēti pret mutes un nagu sērgu;

c) kuri atbilst B pielikuma I nodaļas prasībām;

d) kuriem neļauj veikt dabisko apsēklošanu;

e) kuri ir turēti spermas ieguves centros, kas vismaz trīs mēnešus pirms spermas nosūtīšanas ir bijuši brīvi no mutes un nagu sērgas un kas atrodas tādas teritorijas centrā, ap kuru 10 km rādiusā vismaz 30 dienas nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma; turklāt šie centri nedrīkst atrasties teritorijā, uz kuru attiecas ierobežojumi, kas noteikti saskaņā ar direktīvām par cūku lipīgajām slimībām;

f) kuri ir turēti spermas ieguves centros, kuri 30 dienu laikā tieši pirms spermas ieguves ir bijuši brīvi no tām cūku slimībām, par kurām obligāti jāziņo saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK E pielikumu, un no Aujeski slimības.

2. Spermai pēc pēdējās atšķaidīšanas ir jāpievieno efektīva antibiotiku kombinācija, jo īpaši pret leptospirām un mikoplazmām. Šai kombinācijai ir jānodrošina iedarbība, kas ir vismaz līdzvērtīga šādiem atšķaidījumiem:

vismaz | 500 IU streptomicīna uz ml, |

500 IU penicilīna uz ml, |

150 mg linkomicīna uz ml, |

300 mg spektinomicīna uz ml. |

Tūlīt pēc antibiotiku pievienošanas atšķaidītā sperma ir jāuzglabā vismaz 15 °C temperatūrā ne mazāk kā 45 minūtes.

3. Kopienas iekšējai tirdzniecībai paredzēta sperma:

i) pirms nosūtīšanas ir jāuzglabā, kā noteikts A pielikuma I un II nodaļā,

ii) jānogādā galamērķa dalībvalstī kolbās, kuras pirms lietošanas ir iztīrītas un dezinficētas vai sterilizētas un kuras pirms nosūtīšanas no apstiprinātām uzglabāšanas telpām ir aizzīmogotas.

--------------------------------------------------

D PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------