31981D0691

Padomes lēmums

(1981. gada 4. septembris),

ar ko noslēdz Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvenciju

(81/691/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā Antarktiskā okeāna jutīgajam ekoloģiskajam līdzsvaram ir vajadzīgi tā jūras dzīvo resursu pārzināšanas un saglabāšanas starptautiskie noteikumi;

tā kā šim nolūkam diplomātiskajā konferencē, kas notika Kanberā 1980. gada maijā, piedaloties Kopienai, izstrādāja Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas starptautisko konvenciju, še turpmāk "konvencija";

tā kā konvencija stāsies spēkā trīsdesmitajā dienā pēc ratifikācijas astotā dokumenta deponēšanas dienas; tā kā pēc konvencijas spēkā stāšanās Kopiena var tai pievienoties;

tā kā, lai sekmētu resursu saglabāšanu vietās, uz kurām attiecas konvencija un kurās Kopienas zvejnieki zvejo, Kopienai ir jāpievienojas konvencijai,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencija ir apstiprināta Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā.

Konvencijas teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs deponē apstiprinājuma dokumentu Austrālijas valdībai saskaņā ar Konvencijas XXVIII pantu [3].

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 1982. gada 4. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. Walker

[1] OV C 317, 4.12.1980., 4. lpp.

[2] OV C 101, 4.5.1981., 116. lpp.

[3] Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī datumu, kurā konvencija stājas spēkā attiecībā uz Kopienu.

--------------------------------------------------

Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencija

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATZĪSTOT vides aizsardzības un Antarktikas apkārtējo jūru ekosistēmas viengabalainības aizsardzības nozīmīgumu;

IEVĒROJOT jūras dzīvo resursu koncentrāciju Antarktikas ūdeņos un pieaugošo interesi par iespējām, kādas piedāvā šo resursu izmantošana kā proteīna avotu;

APZINOTIES Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas nodrošināšanas steidzamību;

ŅEMOT VĒRĀ, ka ir būtiski paplašināt zināšanas par Antarktikas jūras ekosistēmu un tās sastāvdaļām, lai varētu sagatavot lēmumus par nozveju, pamatojoties uz zinātnisku informāciju;

UZSKATOT, ka Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanai ir nepieciešama starptautiska sadarbība, pienācīgi ņemot vērā Antarktikas līguma noteikumus un aktīvi iesaistot visas valstis, kas nodarbinātas zinātniskās izpētes vai nozvejas darbībās Antarktikas ūdeņos;

ATZĪSTOT Antarktikas līguma konsultatīvo grupu galveno atbildību par Antarktikas vides aizsardzību un saglabāšanu, jo īpaši, to atbildību saskaņā ar Antarktikas līguma IX panta 1. punkta f) apakšpunktu, kas attiecas uz Antarktikas dzīvo resursi aizsardzību un saglabāšanu;

ATCEROTIES Antarktikas līguma konsultatīvo grupu uzsākto darbību, tostarp, jo īpaši, Antarktikas faunas un floras saglabāšanai pieņemtos pasākumus, kā arī Antarktikas roņu saglabāšanas konvencijas noteikumus;

PATUROT PRĀTĀ Antarktikas līguma devītajā konsultatīvajā sanāksmē konsultatīvo grupu paustās rūpes par Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanu un IX–2 ieteikuma noteikumu nozīmīgumu, kā rezultātā izveidoja šo konvenciju;

UZSKATOT, ka visas cilvēces interesēs ir saudzēt Antarktikas kontinentu apkārtējos ūdeņus tikai mierīgiem nolūkiem un nepieļaut, ka tie kļūst par starptautisku nesaskaņu vietu vai objektu;

ATZĪSTOT saistībā ar iepriekšminēto, ka ir vēlams izveidot piemērotu mehānismu, kā ieteikt, veicināt, izlemt un koordinēt pasākumus un zinātniskos pētījumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Antarktikas jūras dzīvo organismu saglabāšanu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I pants

1. Konvenciju piemēro Antarktikas jūras dzīvo resursu teritorijā uz dienvidiem no 60 o dienvidu platuma un Antarktikas jūras dzīvo resursu teritorijā starp minēto platumu un Antarktikas konverģenci, kas veido daļu no Antarktikas jūras ekosistēmas.

2. Antarktikas jūras dzīvie resursi ir zivju, mīkstmiešu, vēžveidīgo populācijas un visas pārējās dzīvo organismu sugas, tostarp putni, kas atrodami Antarktikas dienvidos.

3. Antarktikas jūras ekosistēma ir Antarktikas jūras dzīvo resursu attiecību komplekss gan savā starpā, gan ar fizisko vidi.

4. Par Antarktikas konverģenci pieņem līniju, kas savieno šādus ģeogrāfiskā platuma un garuma punktus:

50oS, 0o; 50oS, 30oE; 45oS, 30oE; 45oS, 80oE; 55oS, 80oE; 55oS, 150oE; 60oS, 150oE; 60oS, 50oW; 50oS, 50oW; 50oS, 0o.

II pants

1. Šīs konvencijas mērķis ir Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšana.

2. Šajā konvencijā termins "saglabāšana" iekļauj racionālu izmantošanu.

3. Jebkāda nozveja un ar to saistītās darbības teritorijā, uz kuru attiecas šī konvencija, jāveic saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem un šādiem saglabāšanas principiem:

a) nepieļaut nevienas nozvejotās populācijas apjoma samazināšanos zemāk par tādu pakāpi, kas nodrošina tās stabilu nostiprināšanos. Šim nolūkam nedrīkst pieļaut, ka populācijas apjoms nokrītas zemāk par pakāpi, kas ir tuvu tai, kas nodrošina vislielāko gada neto pieaugumu;

b) ekoloģisko attiecību uzturēšana nozvejoto, atkarīgo un saistīto Antarktikas jūras dzīvo resursu populāciju starpā un apdraudēto populāciju atjaunošana līdz iepriekš a) apakšpunktā minētajām pakāpēm;

c) nepieļaut izmaiņas vai samazināt izmaiņu risku jūras ekosistēmā, kuru nav iespējams grozīt divdesmit vai trīsdesmit gadu laikā, ņemot vērā pieejamās zināšanas par nozvejas tiešu vai netiešu ietekmi, svešzemju sugu ievešanas ietekmi, citu saistīto darbību ietekmi uz jūras ekosistēmu un vides izmaiņu ietekmi, ar mērķi nostabilizēt Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanu.

III pants

Līgumslēdzējas puses, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav Antarktikas līguma puses, vienojas, ka tās neiesaistīsies nekādās darbībās Antarktikas līguma piemērošanas teritorijā, kas būtu pretrunā ar minētā līguma principiem un nolūkiem, un ka savstarpēji tās saista Antarktikas līguma I un V pantā iekļautās saistības.

IV pants

1. Attiecībā uz Antarktikas līguma piemērošanas teritoriju, visas līgumslēdzējas puses neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav Antarktikas līguma puses, savstarpēji saista Antarktikas līguma IV un VI pants.

2. Šī konvencija un neviens akts vai veiktās darbības, kamēr šī konvencija ir spēkā:

a) nerada pamatu izvirzīt, atbalstīt vai noraidīt prasību pret teritoriālo suverenitāti Antarktikas līguma piemērošanas teritorijā vai izveidot suverenitātes tiesības Antarktikas līguma piemērošanas teritorijā;

b) nenorāda par kādas līgumslēdzējas puses pilnīgu vai daļēju atteikšanos no jebkādām tiesībām, prasības vai prasības pamatojuma izpildīt piekrastes valstu jurisdikciju saskaņā ar starptautiskajām tiesībām teritorijā, uz kuru attiecas šī konvencija, ne arī par šo tiesību, prasību vai prasības pamatojuma ierobežojumu;

c) nenorāda par kādas līgumslēdzējas puses nostājas ierobežojumu attiecībā uz šādu tiesību, prasības, vai prasības pamatojuma atzīšanu vai neatzīšanu;

d) neietekmē Antarktikas līguma IV panta 2. punkta noteikumu, kas nosaka, ka neapstiprinās jaunu prasību un nepaplašinās jau esošo prasību pret teritoriālo suverenitāti Antarktikā, kamēr ir spēkā Antarktikas līgums.

V pants

1. Līgumslēdzējas puses, kas nav Antarktikas līguma puses, apstiprina Antarktikas līguma konsultatīvo grupu īpašās saistības un atbildību, lai aizsargātu un saglabātu Antarktikas līguma piemērošanas teritorijas vidi.

2. Līgumslēdzējas puses, kas nav Antarktikas līguma puses, vienojas, ka, darbojoties Antarktikas līguma piemērošanas teritorijā, tās ievēros, kad vien nepieciešams, Antarktikas faunas un floras saglabāšanai noteiktos pasākumus un citus pasākumus, kurus ieteikušas Antarktikas līguma konsultatīvās grupas, lai izpildītu pienākumu Antarktikas vides aizsardzībā no jebkāda veida bīstamām cilvēka iejaukšanās formām.

3. Šajā konvencijā "Antarktikas līguma konsultatīvās grupas" ir līgumslēdzējas puses, kuru pārstāvji piedalās sanāksmēs saskaņā ar Antarktikas līguma IX pantu.

VI pants

Nekas šajā konvencijā neļauj atkāpties no līgumslēdzēju pušu tiesībām un saistībām saskaņā ar Starptautisko konvenciju vaļu medību regulēšanai un Antarktikas roņu saglabāšanas konvenciju.

VII pants

1. Ar šo līgumslēdzējas puses izveido un vienojas uzturēt Komisiju Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanai (še turpmāk "Komisija").

2. Dalība Komisijā ir šāda:

a) katra līgumslēdzēja puse, kas piedalās šīs konvencijas pieņemšanas sanāksmē, ir Komisijas locekle;

b) katras valsts puse, kas ir pievienojusies šai konvencijai, ievērojot XXIX pantu, ir tiesīga būt par Komisijas locekli uz laiku, kamēr šī puse ir iesaistīta zinātniskās izpētes vai nozvejas darbībās saistībā ar jūras dzīvajiem resursiem, uz kuriem attiecas šī konvencija;

c) katra reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kas ir pievienojusies šai konvencijai, ievērojot XXIX pantu, ir tiesīga būt par Komisijas locekli uz laiku, kamēr attiecīgi ir pilnvaroti tās valsts locekļi;

d) līgumslēdzēja puse, kas vēlas piedalīties Komisijas darbā, ievērojot iepriekšminētos b) un c) apakšpunktus, dara zināmu depozitāram pamatojumu, kāpēc tā vēlas kļūt par Komisijas locekli, un tās vēlmi pieņemt spēkā esošos saglabāšanas pasākumus. Depozitārs šādu paziņojumu un pievienoto informāciju dara zināmu katram Komisijas loceklim. Divu mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas no depozitāra, ikviens Komisijas loceklis var pieprasīt īpašu Komisijas sanāksmi, lai apsvērtu jautājumu. Saņemot šādu pieprasījumu, depozitārs sasauc sanāksmi. Ja sanāksmi nepieprasa, uzskata, ka līgumslēdzēja puse, kas iesniedza paziņojumu, ir izpildījusi prasības, lai piedalītos Komisijā.

3. Katru Komisijas locekli pārstāv viens pārstāvis, kuru var pavadīt pārstāvju aizstājēji un padomdevēji.

VIII pants

Komisija ir juridiskā personība un katras valsts puses teritorijā tai ir visa juridiskā rīcībspēja, kas vajadzīga, lai veiktu tās funkciju un sasniegtu šīs konvencijas mērķus. Komisijas un tās personāla privilēģijas un neaizskaramību valsts puses teritorijā nosaka līgumā starp Komisiju un attiecīgās valsts pusi.

IX pants

1. Komisijas funkcijas ir realizēt šīs konvencijas II pantā norādītos mērķus un principus. Šim nolūkam tā

a) veicina Antarktikas jūras dzīvo resursu un Antarktikas jūras ekosistēmas zinātnisko izpēti un vispusīgus pētījumus;

b) apkopo datus par Antarktikas jūras dzīvo resursu populācijas stāvokli un izmaiņām un par faktoriem, kas ietekmē nozvejoto sugu un atkarīgo vai saistīto sugu vai populāciju izplatīšanos, apjomu un produktivitāti;

c) nodrošina nozvejoto populāciju nozvejas un zvejas intensitātes statistikas iegūšanu;

d) analizē, izplata un publicē iepriekš b) un c) apakšpunktos minēto informāciju un Zinātniskās komitejas ziņojumus;

e) identificē saglabāšanas vajadzības un analizē saglabāšanas pasākumu efektivitāti;

f) formulē, pieņem un pārskata saglabāšanas pasākumus, pamatojoties uz vislabākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem, kas attiecas uz šī panta 5. punkta noteikumiem;

g) ievieš novērošanas un inspekcijas sistēmu, kas izveidota saskaņā ar šīs konvencijas XXIV pantu;

h) veic visas pārējās darbības, kas nepieciešamas šīs konvencijas mērķa izpildei.

2. Šī panta 1. punkta f) apakšpunktā minētie saglabāšanas pasākumi ir šādi:

a) daudzuma noteikšana ikvienai sugai, ko var nozvejot teritorijā, uz kuru attiecas šī konvencija;

b) reģionu un apakšreģionu noteikšana, pamatojoties uz Antarktikas jūras dzīvo resursu populāciju izplatību;

c) daudzuma noteikšana, kādu var nozvejot reģionu un apakšreģionu populācijās;

d) aizsargājamo sugu noteikšana;

e) sugas lieluma, vecuma un attiecīgā gadījumā dzimuma noteikšana, kādu var nozvejot;

f) nozvejas atļaujas un lieguma laika noteikšana;

g) atvērtu un slēgtu teritoriju, reģionu vai apakšreģionu noteikšana zinātnisku pētījumu vai saglabāšanas nolūkos, tostarp īpašu teritoriju noteikšana aizsardzības un zinātnisko pētījumu nolūkos;

h) izmantotās zvejas intensitātes un nozvejas paņēmienu regulēšana, tostarp zvejas rīku, lai, inter alia, izvairītos no pārmērīgas nozvejas koncentrācijas kādā no reģioniem vai apakšreģioniem;

i) visu pārējo saglabāšanas pasākumu veikšana, kurus Komisija uzskata par nepieciešamiem šīs konvencijas mērķa izpildei, tostarp pasākumus, kas saistīti ar nozvejas un ar to saistīto darbību ietekmi uz jūras ekosistēmas sastāvdaļām, nevis uz nozvejotām populācijām.

3. Komisija publicē un saglabā visu spēkā esošo saglabāšanas pasākumu pierakstu.

4. Izpildot funkcijas, saskaņā ar iepriekšminēto 1. punktu, Komisija pilnībā ņem vērā Zinātniskās komitejas ieteikumus un padomus.

5. Komisija pilnībā ņem vērā visus attiecīgos pasākumus vai noteikumus, kurus izveido vai iesaka konsultatīvās sanāksmes, ievērojot Antarktikas līguma IX pantu, vai esošās zvejniecības komisijas, kas ir atbildīgas par sugām, kuras var iekļūt teritorijā, uz ko attiecas šī konvencijas, lai nebūtu pretruna līgumslēdzēju pušu tiesību un saistību starpā saskaņā ar tādiem noteikumiem, pasākumiem vai saglabāšanas pasākumiem, kādus var pieņemt Komisija.

6. Saskaņā ar šo konvenciju Komisijas pieņemtos saglabāšanas pasākumus Komisijas locekļi īsteno šādā veidā:

a) Komisija paziņo saglabāšanas pasākumus visiem Komisijas locekļiem;

b) saglabāšanas pasākumi kļūst saistoši visiem Komisijas locekļiem 180 dienas pēc paziņojuma, izņemot gadījumus, kas norādīti c) un d) apakšpunktos turpmāk;

c) ja Komisijas loceklis 90 dienās pēc a) apakšpunktā minētā paziņojuma saņemšanas paziņo Komisijai, ka tas nevar pieņemt saglabāšanas pasākumu pilnībā vai daļēji, pasākums norādītājā apmērā neuzliek saistības šim Komisijas loceklim;

d) ja kāds Komisijas loceklis lūdz iepriekš c) apakšpunktā noteikto procedūru, Komisija pēc ikviena Komisijas locekļa lūguma sanāk kopā, lai pārskatītu saglabāšanas pasākumu. Šīs sanāksmes laikā un 30 dienās pēc sanāksmes, ikviens Komisijas loceklis ir tiesīgs paziņot, ka tas vairs nevar pieņemt saglabāšanas pasākumu, kas tādā gadījumā šim loceklim neuzliek saistības attiecīgā pasākuma sakarā.

X pants

1. Komisija pievērš ikvienas valsts, kas nav šīs konvencijas puse, uzmanību ikvienai darbībai, kuru uzsāk tās pilsoņi vai kuģi, kas pēc Komisijas domām ietekmē šīs konvencijas mērķa īstenošanu.

2. Komisija pievērš visu līgumslēdzēju pušu uzmanību ikvienai darbībai, kas pēc Komisijas domām ietekmē šīs konvencijas mērķa īstenošanu kādas līgumslēdzējas puses dēļ vai šīs līgumslēdzējas puses saistību ievērošanu saskaņā ar šo konvenciju.

XI pants

Komisija cenšas sadarboties ar līgumslēdzējām pusēm, kas var veikt jurisdikciju jūras teritorijās, kas atrodas blakus teritorijai, uz kuru attiecas šī konvencija, attiecībā uz kāda krājuma vai saistīto sugu krājumu saglabāšanu, kas sastopami gan citās teritorijās, gan teritorijā, uz kuru attiecas šī konvencija, lai saskaņotu saglabāšanas pasākumus, kas pieņemti šādu krājumu sakarā.

XII pants

1. Darba kārtības jautājumos Komisija pieņem lēmumus, vienprātīgi vienojoties. To, vai jautājums ir viens no darba kārtības jautājumiem, izskata kā darba kārtības jautājumu.

2. Lēmumus jautājumos, kas nav iepriekšminēti 1. punktā, pieņem ar to Komisijas locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri piedalās sēdē un balso.

3. Izskatot Komisijā ikvienu jautājumu, par kuru ir nepieciešams lēmums, skaidri jānorāda, vai lēmuma pieņemšanā piedalīsies reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija un, ja tā piedalīsies, vai piedalīsies arī kāda no tās dalībvalstīm. Tā piedaloties, līgumslēdzēju pušu skaits nedrīkst pārsniegt reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas dalībvalstu skaitu, kuras ir Komisijas locekles.

4. Pieņemot lēmumus atbilstoši šim pantam, reģionālajai ekonomikas integrācijas organizācijai ir tikai viena balss.

XIII pants

1. Komisijas galveno pārvaldi izveido Hobartā, Tasmānijā, Austrālijā.

2. Komisija sanāk gadskārtējās sanāksmēs. Arī citas sanāksmes var notikt, ja to pieprasa trešā daļa tās dalībnieku un ja citādi paredzēts šajā konvencijā. Pirmā Komisijas sanāksme notiek trīs mēnešu laikā pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās, ja no līgumslēdzējām pusēm vismaz divas veic nozvejas darbības teritorijā, uz kuru attiecas šī konvencija. Jebkurā gadījumā pirmā sanāksme notiek viena gada laikā pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās. Depozitārs apspriežas ar parakstītājām valstīm par pirmo Komisijas sanāksmi, ņemot vērā, ka ir nepieciešama plaša šādas valsts pārstāvība, lai Komisija efektīvi darbotos.

3. Depozitārs sasauc pirmo Komisijas sanāksmi Komisijas galvenā pārvaldē. Pēc tam Komisijas sanāksmēm jānotiek tās galvenajā pārvaldē, ja tā nenolemj savādāk.

4. Komisija no tās locekļiem ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kuri strādā divus gadus un kurus var atkārtoti ievēlēt uz vēl vienu termiņu. Tomēr pirmo priekšsēdētāju ievēl uz trim gadiem. Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks nav vienas un tās pašas līgumslēdzējas puses pārstāvji.

5. Komisija pieņem un nepieciešamības gadījumā groza procedūras noteikumus tās sanāksmju vadīšanai, izņemot šīs konvencijas XII pantā iztirzātos jautājumus.

6. Komisija var izveidot tādas palīgstruktūras, kas ir nepieciešamas tās funkciju veikšanai.

XIV pants

1. Ar šo līgumslēdzējas puses izveido Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas Zinātnisko komiteju (še turpmāk "Zinātniskā komiteja"), kas ir Komisijas padomdevēja organizācija. Zinātniskā komiteja parasti sanāk Komisijas galvenā pārvaldē, ja tā neizlemj citādāk.

2. Ikviens Komisijas loceklis ir Zinātniskās komitejas loceklis un tas ieceļ savu pārstāvi ar piemērotu zinātnisko kvalifikāciju, kuru var pavadīt citi eksperti un padomdevēji.

3. Zinātniskā komiteja var lūgt citu zinātnieku un ekspertu padomu, ja tas var būt nepieciešams, pamatojot ar ad hoc.

XV pants

1. Zinātniskā komiteja nodrošina apspriežu un sadarbības forumu attiecībā uz informācijas vākšanu, izpēti un apmaiņu par jūras dzīvajiem resursiem, uz kuriem attiecas šī konvencija. Tā veicina un sekmē sadarbību zinātniskās izpētes jomā, lai paplašinātu zināšanas par Antarktikas jūras ekosistēmas jūras dzīvajiem resursiem.

2. Zinātniskā komiteja vada šādas darbības, kā to var norādīt Komisija, ievērojot šīs konvencijas mērķi, un:

a) izveido kritērijus un paņēmienus, kurus izmanto ierobežojumu noteikšanai attiecībā uz šīs konvencijas IX pantā minētajiem saglabāšanas pasākumiem;

b) regulāri novērtē Antarktikas jūras dzīvo resursu populāciju stāvokli un tendenci;

c) analizē datus par tiešu un netiešu nozvejas ietekmi uz Antarktikas jūras dzīvo resursu populācijām;

d) novērtē iecerēto paņēmienu vai nozvejas līmeņu un iecerēto saglabāšanas pasākumi ietekmi;

e) nodod novērtējumus, analīzes, ziņojumus un ieteikumus Komisijai, kā tos pieprasa, vai pēc savas iniciatīvas par pasākumiem un zinātnisko izpēti, lai īstenotu šīs konvencijas mērķi;

f) formulē priekšlikumus zinātniskās izpētes starptautisko un valsts programmu veikšanai Antarktikas jūras dzīvajos resursos.

3. Veicot savas funkcijas, Zinātniskā komiteja ņem vērā citu attiecīgo tehnisko un zinātnisko organizāciju darbu un zinātniskās darbības, kuras veic Antarktikas līguma sakarā.

XVI pants

1. Zinātniskās komitejas pirmā sanāksme notiek trīs mēnešu laikā pēc pirmās Komisijas sanāksmes. Zinātniskā komiteja pēc tam sanāk tik bieži, cik tas ir nepieciešams, lai izpildītu savas funkcijas.

2. Zinātniskā komiteja pieņem un groza pēc vajadzības tās reglamentu. Noteikumus un visus to grozījumus apstiprina Komisija. Noteikumos iekļauj mazākuma ziņojumu uzstāšanās procedūras.

3. Zinātniskā komiteja pēc apstiprināšanas Komisijā var izveidot tādas palīgstruktūras, kas ir nepieciešamas tās funkciju veikšanai.

XVII pants

1. Komisija ieceļ izpildsekretāru, kas strādā Komisijā un Zinātniskajā komitejā saskaņā ar tām procedūrām un ar tādiem noteikumiem, kādus Komisija var noteikt. Viņa pilnvaru laiks ir četri gadi un viņu var iecelt amatā atkārtoti.

2. Komisija pilnvaro tādu sekretariāta pastāvīgo darbinieku sastāvu, kāds ir nepieciešams, un izpildsekretārs ieceļ, vada un uzrauga šos darbiniekus saskaņā ar tām procedūrām un ar tādiem noteikumiem, kādus Komisija var noteikt.

3. Izpildsekretārs un sekretariāts veic funkcijas, kuras tiem uzticējusi Komisija.

XVIII pants

Komisijas un Zinātniskās komitejas oficiālās valodas ir angļu, franču, krievu un spāņu valoda.

XIX pants

1. Ikgadējā sanāksmē Komisija pieņem tās budžetu un Zinātniskās komitejas budžetu, vienprātīgi vienojoties.

2. Komisijas un Zinātniskās komitejas un visu palīgstruktūru budžeta projektu sagatavo izpildsekretārs un iesniedz to Komisijas locekļiem vismaz 60 dienas pirms ikgadējās Komisijas sanāksmes.

3. Katrs Komisijas loceklis veic iemaksu budžetā. Piecus gadus pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās visu Komisijas locekļu iemaksas ir vienādas. Pēc tam iemaksas apmēru nosaka atbilstoši šādiem diviem kritērijiem: nozvejotais apjoms un vienāds sadalījums visu Komisijas locekļu starpā. Komisija, vienprātīgi vienojoties, nosaka īpatsvaru, kam šos divus kritērijus piemēro.

4. Komisija un Zinātniskā komiteja finansiālo darbību veic saskaņā ar finanšu regulu, kuru pieņem Komisija, un šī darbība ir pakļauta ikgadējai revīzijai, kuru veic Komisijas izvēlēti pieaicinātie revidenti.

5. Katrs Komisijas loceklis sedz savus izdevumus, kas rodas, apmeklējot Komisijas un Zinātniskās komitejas sanāksmes.

6. Komisijas loceklis, kas neveic iemaksas divus gadus pēc kārtas, nav tiesīgs piedalīties Komisijas lēmumu pieņemšanā laika posmā, par kuru nav veikta iemaksa.

XX pants

1. Komisijas locekļi katru gadu iesniedz Komisijai un Zinātniskajai komitejai pēc iespējas plašākus tādus statistiskos, bioloģiskos un citus datus un informāciju, kādu var pieprasīt Komisija un Zinātniskā komiteja, izpildot savas funkcijas.

2. Komisijas locekļi iesniedz informāciju par nozvejas darbībām, tostarp zvejas rajonu un kuģu informāciju, tādā veidā un tik bieži, kā to var norādīt, lai apkopotu ticamus nozvejas un zvejas intensitātes statistikas datus.

3. Komisijas locekļi iesniedz Komisijai informāciju tik bieži, kā to var norādīt, par darbībām, kas veiktas, lai īstenotu Komisijas pieņemtos saglabāšanas pasākumus.

4. Komisijas locekļi vienojas, ka, veicot nozvejas darbības, jāizmanto iespējas ievākt datus, kas vajadzīgi nozvejas ietekmes novērtēšanai.

XXI pants

1. Katra līgumslēdzēja puse veic attiecīgus pasākumus savas kompetences sakarā, lai nodrošinātu šīs konvencijas noteikumu un Komisijas pieņemto saglabāšanas pasākumu ievērošanu, kuri uzliek šai pusei saistības saskaņā ar šīs konvencijas IX pantu.

2. Katra līgumslēdzēja puse nosūta Komisijai informāciju par pasākumiem, kas veikti atbilstoši iepriekšminētajam 1. punktam, tostarp informāciju par sankciju piemērošanu pārkāpumu gadījumā.

XXII pants

1. Katra līgumslēdzēja puse apņemas izrādīt atbilstošas pūles saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem, lai neviens neiesaistītos kādā darbībā, kas ir pretrunā ar šīs konvencijas mērķi.

2. Katra līgumslēdzēja puse ziņo Komisijai par ikvienu šādu darbību, kas nokļūst tās uzmanības lokā.

XXIII pants

1. Komisija un Zinātniskā komiteja sadarbojas ar Antarktikas līguma konsultatīvajām grupām par jautājumiem, kas ir minēto grupu kompetencē.

2. Komisija un Zinātniskā komiteja sadarbojas pēc vajadzības ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju un ar citām specializētām aģentūrām.

3. Komisija un Zinātniskā komiteja cenšas attīstīt sadarbības attiecības pēc vajadzības ar starpvaldību un nevalstiskām organizācijām, kuras var palīdzēt to darbā, tostarp Antarktikas zinātniskās izpētes zinātnisko komiteju, Okeāna zinātniskās izpētes zinātnisko komiteju un Starptautisko vaļu medību komisiju.

4. Komisija var stāties līgumattiecībās ar šajā pantā minētajām organizācijām un, vajadzības gadījumā, ar citām organizācijām. Komisija un Zinātniskā komiteja var lūgt šīm organizācijām atsūtīt novērotājus, kas piedalās to sanāksmēs un palīgstruktūru sanāksmēs.

XXIV pants

1. Lai panāktu mērķi un nodrošinātu šīs konvencijas noteikumu ievērošanu, līgumslēdzējas puses vienojas, ka jāizveido novērošanas un inspekcijas sistēma.

2. Novērošanas un inspekcijas sistēmu izstrādā Komisija, pamatojoties uz šādiem principiem:

a) līgumslēdzējas puses savstarpēji sadarbojas, lai nodrošinātu efektīvu novērošanas un inspekcijas sistēmas izpildi, ņemot vērā esošo starptautisko pieredzi. Šī sistēma, inter alia, iekļauj Komisijas locekļu iecelto novērotāju un inspektoru pārmeklēšanas un inspekcijas procedūras un procedūras, saskaņā ar kurām karoga valsti sauc pie atbildības un tai piemēro sankcijas, pamatojoties uz minētajās pārmeklēšanās un pārbaudēs iegūtajiem pierādījumiem. Ziņojumu par saukšanu pie atbildības un piemērotajām sankcijām iekļauj informācijā, kas minēta šīs konvencijas XXI pantā;

b) lai pārliecinātos par pasākumu, kas pieņemti saskaņā ar šo konvenciju, izpildi, novērošanu un inspekciju veic uz kuģiem, kas iesaistīti zinātniskajā izpētē vai zvejo jūras dzīvos resursus teritorijā, uz kuru attiecas šī konvencija, ar Komisijas locekļu iecelto novērotāju un inspektoru starpniecību, kas darbojas saskaņā ar noteikumiem, kurus izstrādā Komisija;

c) ieceltie novērotāji un inspektori ir pakļauti tās līgumslēdzējas puses jurisdikcijai, kuras pilsoņi viņi ir. Viņi ziņo Komisijas loceklim, kas viņus ir iecēlis, kurš savukārt ziņo Komisijai.

3. Kamēr nav izveidota novērošanas un inspekcijas sistēma, Komisijas locekļi cenšas izveidot pagaidu kārtību, kādā ieceļ novērotājus un inspektorus, un šie ieceltie novērotāji un inspektori ir tiesīgi veikt inspekcijas saskaņā ar iepriekš 2. punktā noteiktajiem principiem.

XXV pants

1. Ja divu vai vairāku līgumslēdzēju pušu starpā rodas domstarpības par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, šīs līgumslēdzējas puses apspriežas savā starpā, lai atrisinātu domstarpības sarunu, izmeklēšanas, starpniecības, samierināšanās, šķīrējtiesas, tiesas ceļā vai ar citiem mierīgiem līdzekļiem pēc savas izvēles.

2. Šāda rakstura domstarpības, kas nav atrisinātas minētajā veidā, nodod izskatīšanai Starptautiskajā Tiesā vai šķīrējtiesā, iepriekš saskaņojot to ar visām domstarpībās iesaistītajām pusēm; bet, ja neizdodas panākt vienošanos pēc nodošanas Starptautiskajai Tiesai vai šķīrējtiesai, tas neatbrīvo domstarpībās iesaistītās puses no pienākuma censties atrisināt domstarpības kādā no 1. punktā minētā mierīgā veidā.

3. Ja domstarpības ir nodotas izskatīšanai šķīrējtiesā, šķīrējtiesas tribunālu izveido kā noteikts šīs konvencijas pielikumā.

XXVI pants

1. Šī konvencija ir pieejama parakstīšanai Kanberā no 1980. gada 1. augusta līdz 31. decembrim tām valstīm, kas piedalījās Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konferencē, kura notika Kanberā no 1980. gada 7. maija līdz 20. maijam.

2. Valstis, kuras parakstās iepriekšminētajā laikā, ir sākotnējās konvencijas parakstītājvalstis.

XXVII pants

1. Šī konvencija parakstītājvalstīm ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina.

2. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Austrālijas valdībai, kuru ar šo ieceļ par depozitāru.

XXVIII pants

1. Šī konvencija stājas spēkā 30. dienā pēc ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas astotā dokumenta deponēšanas dienas, ko veic šī konvencijas XXVI panta 1. punktā minētās valstis.

2. Attiecībā uz katru valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju, kas nākamajā dienā pēc konvencijas spēkā stāšanās deponē ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, konvencija stājas spēkā 30. dienā pēc šīs deponēšanas.

XXIX pants

1. Šai konvencijai var pievienoties ikviena valsts, kas ir ieinteresēta zinātniskajā izpētē vai nozvejas darbībās saistībā ar jūras dzīvajiem resursiem, uz kuriem attiecas šī konvencija.

2. Šai konvencijai var pievienoties reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, kuras izveidojušas suverēnas valstis un kuru locekļu vidū ir viens vai vairāki Komisijas valstu locekļi un kuriem organizācijas valstu locekļi ir nodevuši pilnībā vai daļēji kompetences attiecībā uz šajā konvencijā minētajiem jautājumiem. Šo reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju pievienošanos apspriež Komisijas locekļi.

XXX pants

1. Šo konvenciju var grozīt jebkurā laikā.

2. Ja viena trešdaļa Komisijas locekļu pieprasa sanāksmi, lai apspriestu ieteiktos grozījumus, depozitārs sasauc sanāksmi.

3. Grozījumi stājas spēkā, kad depozitārs ir saņēmis to ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus no visiem Komisijas locekļiem.

4. Pēc tam šie grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visām līgumslēdzējām pusēm, kad depozitārs ir saņēmis ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas paziņojumu no līgumslēdzējas puses. Tā līgumslēdzēja puse, no kuras nav saņemts minētais paziņojums gada laikā pēc grozījuma, kas veikts saskaņā ar iepriekšminēto 3. punktu, spēkā stāšanās datuma, uzskatāma par atkāpušos no šīs konvencijas.

XXXI pants

1. Ikviena līgumslēdzēja puse var atkāpties no šīs konvencijas katra gada 30. jūnijā, iesniedzot rakstisku paziņojumu ne vēlāk kā līdz tā paša gada 1. janvārim depozitāram, kas, saņemot šādu paziņojumu, nekavējoties dara to zināmu pārējām līgumslēdzējām pusēm.

2. Pārējās līgumslēdzējas puses 60 dienu laikā pēc minētā paziņojuma kopijas saņemšanas no depozitāra var sniegt rakstisku atkāpšanās paziņojumu depozitāram, un šajā gadījumā konvencija zaudē spēku tā paša gada 30. jūnijā attiecībā uz līgumslēdzēju pusi, kas iesniegusi šādu paziņojumu.

3. Jebkura Komisijas locekļa atkāpšanās no šīs konvencijas neietekmē tā finansiālās saistības, ko paredz šī konvencija.

XXXII pants

Depozitārs paziņo visām līgumslēdzējām pusēm par:

a) šīs konvencijas parakstītājiem un ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu deponēšanu;

b) šīs konvencijas un ikvienu tās grozījumu spēkā stāšanās dienu.

XXXIII pants

1. Šo konvenciju, kuras teksti angļu, franču, krievu un spāņu valodās ir vienlīdz autentiski, deponē Austrālijas valdībai, un tā noteiktajā kārtībā izsniedz apliecinātu kopiju visām parakstītājām un pusēm, kas pievienojās.

2. Depozitārs reģistrē šo konvenciju saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. panta noteikumiem.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Kanberā, 1980. gada 20. maijā

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS TRIBUNĀLS

Konvencijas XXV panta 3. punktā minēto šķīrējtiesas tribunālu izveido no trim šķīrējtiesnešiem, kurus ieceļ šādi.

Puse, uzsākot tiesas procesu, šķīrējtiesneša vārdu dara zināmu otrai pusei, kura savukārt 40 dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas dara zināmu otra šķīrējtiesneša vārdu. Puses, 60 dienu laikā pēc otrā šķīrējtiesneša iecelšanas, ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kurš nav ne vienas, ne otra puses pilsonis un kuram nav tāda pati pilsonība, kā pirmajiem diviem šķīrējtiesnešiem. Trešais šķīrējtiesnesis vada tribunālu.

Ja noteiktajā laika posmā otrais šķīrējtiesnesis nav iecelts vai ja puses noteiktajā laika posmā nav panākušas vienošanos par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu, šo šķīrējtiesnesi ieceļ pēc vienas vai otras puses lūguma Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs no starptautiski pazīstamu personu vidus, kuram nav tās valsts pilsonība, kas ir šīs konvencijas puse.

Šķīrējtiesas tribunāls izlemj, kur atradīsies tā galvenā pārvalde un pieņem savu reglamentu.

Šķīrējtiesas tribunāla lēmumu pieņem ar tās locekļu vairākumu, kas nevar atturēties no balsošanas.

Ikviena līgumslēdzēja puse, kas nav iesaistīta domstarpībās, var iejaukties tiesas procesā, saskaņojot to ar šķīrējtiesas tribunālu.

Šķīrējtiesas tribunāla lēmums ir galīgs un saistošs visām domstarpībās iesaistītajām pusēm un ikvienai pusei, kas iejaucas tiesas procesā, un to sagatavo nekavējoties. Šķīrējtiesas tribunāls pēc kādas domstarpībās iesaistītās puses vai ikvienas puses, kas iejaucas, lūguma interpretē lēmumu.

Ja šķīrējtiesas tribunāls īpašu lietas apstākļu dēļ nenosaka citādi, tad tribunāla izdevumus, tostarp samaksu tā locekļiem, vienlīdzīgās daļās sedz domstarpībās iesaistītās puses.

--------------------------------------------------