21979A0623(01)

Konvencija

PAR MIGRĒJOŠO SAVVAĻAS DZĪVNIEKU SUGU AIZSARDZĪBU

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATZĪSTOT, ka savvaļas dzīvnieki savā neskaitāmajā daudzveidībā ir neaizstājama zemeslodes dabas sistēmas daļa, kas jāsaglabā cilvēces labā;

APZINOTIES, ka katra cilvēku paaudze glabā zemeslodes resursus nākamajām paaudzēm un tās pienākums ir nodrošināt šā mantojuma saglabāšanu, bet, ja tas tiek izmantots, tā saprātīgu izmantošanu;

APZINOTIES arvien pieaugošo savvaļas dzīvnieku nozīmi no apkārtējās vides, ekoloģijas, ģenētikas, zinātnes, estētikas, atpūtas, kultūras, izglītības, sociālajiem un ekonomiskajiem viedokļiem;

RŪPĒJOTIES it īpaši par tām savvaļas dzīvnieku sugām, kas migrē pāri vai ārpus nacionālās jurisdikcijas robežām;

ATZĪSTOT, ka valstis ir un tām jābūt to migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsargātājām, kuras mājo to nacionālās jurisdikcijas robežās vai šķērso tās;

APZINOTIES, ka migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu saglabāšana un efektīva apsaimniekošana prasa kopīgu rīcību no visām valstīm, kuru nacionālās jurisdikcijas robežās šīs sugas pavada jebkuru savas dzīves cikla daļu;

ATGĀDINOT Rīcības plāna 32. rekomendāciju, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē "Par cilvēka apkārtējās vides problēmām" (Stokholma, 1972. gads) un ko ar gandarījumu atzīmēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 27. sesijā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I pants

Jēdzienu interpretācija

1. Šajā konvencijā:

a) "migrējoša suga" ir visa populācija vai arī ģeogrāfiski nošķirta jebkuras savvaļas dzīvnieku sugas vai zemāka taksona populācijas daļa, kuras ievērojama daļa cikliski un nemainīgi šķērso vienu vai vairāku nacionālo jurisdikciju robežas;

b) "migrējošo sugu aizsardzības statuss" ir uz attiecīgo migrējošo sugu darbojošos ietekmju kopums, kas ilgtermiņā var ietekmēt šo sugu izplatību un skaitu;

c) "aizsardzības statuss" skaitās "labvēlīgs", ja:

1. dati par populācijas dinamiku liecina, ka ilgtermiņā migrējošā suga sevi atražos un paliks savu ekosistēmu dzīvotspējīga sastāvdaļa;

2. migrējošās sugas areāla samazināšanās pašlaik nenotiek un, iespējams, nenotiks arī ilgāka laika periodā;

3. pašlaik ir un tuvākā nākotnē būs pietiekami daudz biotopu, lai ilgtermiņā saglabātu migrējošās sugas populāciju; un

4. migrējošās sugas izplatība un skaits tuvojas tādai vēsturiskai apdzīvotībai un līmenim, kādos eksistē piemērotākās ekosistēmas, un atbilst dabas saprātīgai apsaimniekošanai;

d) "aizsardzības statusu" skaitās "nelabvēlīgs", ja netiek ievērots kāds no šā punkta c) apakšpunktā norādītājiem nosacījumiem;

e) "apdraudēta", attiecībā uz noteiktu migrējošo sugu nozīmē, ka šai sugai draud izmiršana visā tās areālā vai arī tā ievērojamā daļā;

f) "areāls" ir visa sauszemes un ūdens platība, ko migrējošās sugas apdzīvo, uz laiku tajā uzturās, šķērso vai pārlido jebkurā savas normālas migrācijas gaitas laikā;

g) "biotops" ir jebkura platība migrējošās sugas areālā ar šai sugai piemērotiem dzīves apstākļiem;

h) "areāla valsts" attiecībā uz konkrētu migrējošo sugu nozīmē jebkuru valsti (un vajadzības gadījumā jebkuru citu Pusi, kas minēta šā punkta k) apakšpunktā), kas īsteno jurisdikciju kādā šīs sugas areāla daļā, vai valsti, zem kuras karoga esošie kuģi nodarbojas ar minētās migrējošās sugas ārpus nacionālās jurisdikcijas robežām;

i) "ieguve" ir ieguve, medīšana, zveja, ķeršana, baidīšana, mērķtiecīga iznīcināšana vai arī šādas darbības mēģinājums;

j) "nolīgums" ir starptautisks nolīgums par vienas vai vairāku migrējošo sugu saglabāšanu atbilstoši šīs Konvencijas IV un V pantam; un

k) "Puse" ir valsts vai jebkura reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kas sastāv no suverēnām valstīm, kuras kompetencē ietilpst starptautisku nolīgumu apspriešana, noslēgšana un piemērošana jautājumos, kas iekļauti šajā Konvencija un attiecībā uz kuriem šī Konvencija ir spēkā.

2. Reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, kas ir šīs Konvencijas puses, jautājumos, kas ietilpst to kompetencē, savā vārdā izmanto tiesības un pilda saistības, kas organizāciju dalībvalstīm piešķirtas ar šo Konvencija. Šādos gadījumos organizāciju dalībvalstis nav tiesīgas izmantot savas tiesības katra atsevišķi.

3. Gadījumos, kad šī Konvencija paredz, ka "klātesošām un balsojušām pusēm" lēmums jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu vai arī ar vienprātīgu lēmumu, tas nozīmē "klātesošās puses balsojušas par vai pret". Nosakot vairākumu, puses, kas atturējās no balsošanas, nepieskaita "klātesošām un balsojošām pusēm".

II pants

Pamatprincipi

1. Puses atzīst migrējošo sugu saglabāšanas nozīmīgumu un to, cik svarīgi ir areāla valstīm vienoties par rīcību šim nolūkam, kur tas iespējams un ir lietderīgi, īpašu uzmanību pievēršot tām migrējošām sugām, kuru aizsardzības statuss ir nelabvēlīgs, kā arī veicot atsevišķi vai sadarbībā ar citām valstīm vajadzīgos un piemērotos pasākumus, lai saglabātu šādas sugas un to biotopu.

2. Puses atzīst vajadzību rīkoties, lai izvairītos no tā, ka kāda migrējošā suga tiek apdraudēta.

3. Pusēm jo īpaši:

a) jāveicina, jāsadarbojas un jāatbalsta zinātniskie pētījumi, kas saistīti ar migrējošām sugām;

b) jācenšas nodrošināt tūlītēju I papildinājumā iekļauto migrējošo sugu aizsardzību; un

c) jācenšas noslēgt nolīgumus par II papildinājumā iekļauto migrējošo sugu aizsardzību un apsaimniekošanu.

III pants

Apdraudētās migrējošās sugas: I papildinājums

1. Apdraudētās migrējošās sugas iekļauj I papildinājumā.

2. Migrējošo sugu var iekļaut I papildinājumā ar nosacījumu, ka ir ticami pierādījumi, ieskaitot vislabāko pieejamo zinātnisko informāciju, kas norāda, ka suga ir apdraudēta.

3. Migrējošo sugu var svītrot no I papildinājuma, ja pušu konference konstatē, ka:

a) ir ticami pierādījumi, tai skaitā vislabākā pieejamā zinātniskā informācija, kas norāda uz to, ka suga vairs nav apdraudēta, un

b) iespējams, suga vairs nekļūs apdraudēta, ja tiks pārtraukta tās aizsardzība, to izslēdzot no I papildinājumā.

4. Pusēm, kas ir I papildinājumā iekļauto migrējošo sugu areāla valstis, jācenšas:

a) aizsargāt un, ja tas ir nepieciešams un iespējams, atjaunot tos biotopus, kas ir nozīmīgi, lai pasargātu sugas no izmiršanas draudiem;

b) aizkavēt, novērst, kompensēt vai pēc iespējas samazināt darbību vai traucējumu kaitīgo ietekmi, kas nopietni apgrūtina vai pat kavē sugu migrāciju; un

c) ciktāl tas ir iespējams un nepieciešams, novērst, samazināt vai regulēt faktorus, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs sugas nākotnē, stingri kontrolējot eksotisko sugu introdukciju un arī kontrolējot vai iznīcinot jau introducētās eksotiskās sugas.

5. Pusēm, kas ir I papildinājumā iekļauto migrējošo sugu areāla valstis, jāaizliedz šo sugu dzīvnieku ieguve. Šim aizliegumam pieļaujami izņēmumi, ja:

a) ieguve vajadzīga zinātniskiem mērķiem;

b) ieguve notiek ar mērķi veicināt sugas pavairošanu vai izdzīvošanu;

c) ieguve notiek ar mērķi ievērot šīs sugas tradicionālo izmantotāju eksistences vajadzības; vai

d) to prasa ārkārtēji apstākļi,

ar nosacījumu, ka šādi izņēmumi ir precīzi pēc satura un ierobežoti telpā un laikā. Šādai ieguvei nav nelabvēlīgi jāietekmē aizsargājamo sugu.

6. Pušu konference var rekomendēt pusēm, kas ir I papildinājumā iekļauto migrējošo sugu areāla valstis, veikt tālākus pasākumus, kas atzīti par piemērotiem, lai sniegtu labumu šīm sugām.

7. Puses iespējami īsā laikā informē Sekretariātu par jebkuriem izņēmumiem, kas veikti saskaņā ar šā panta 5. punktu.

IV pants

Migrējošās sugas, uz kurām attiecas nolīgumiII papildinājums

1. Konvencijas II papildinājumā iekļauj migrējošās sugas, kurām ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss un kuru aizsardzībai un apsaimniekošanai nepieciešami starptautiskie nolīgumi, kā arī tās sugas, kuru aizsardzības statusu varētu ievērojami uzlabot starptautiskā sadarbība, ko varētu sasniegt ar starptautisku nolīgumu.

2. Vajadzības gadījumā migrējošo sugu var vienlaicīgi iekļaut I un II papildinājumā.

3. Puses, kas ir I papildinājumā iekļauto migrējošo sugu areāla valstis, cenšas noslēgt nolīgumus, kas varētu dot labumu sugām, priekšroku dodot tām sugām, kurām ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss.

4. Puses ir aicinātas noslēgt nolīgumus par jebkuru savvaļas dzīvnieku sugas populāciju vai arī jebkuru tās ģeogrāfiski nošķirtas populācijas daļu vai zemāku taksonu, kas periodiski šķērso vienu vai vairāku nacionālo jurisdikciju robežas.

5. Katra nolīguma kopiju, kas tika noslēgts saskaņā ar šo pantu, iesniedz Sekretariātam.

V pants

Nolīgumu pamatnostādnes

1. Katra nolīguma mērķis ir atjaunot vai saglabāt migrējošās sugas labvēlīgu aizsardzības statusu. Katrā nolīgumā ir jāietver tie migrējošās sugas saglabāšanas un apsaimniekošanas aspekti, kas kalpo šā mērķa sasniegšanai.

2. Katram nolīgumam jāaptver viss migrējošās sugas areāls un jābūt pieejamam visām šīs sugas areāla valstīm, neatkarīgi no tā, vai tās valstis ir vai nav Konvencijas puses.

3. Ja iespējams, nolīgumam jāietver vairāk kā vienu migrējošo sugu.

4. Katram nolīgumam ir:

a) jānorāda ietvertās migrējošās sugas;

b) jāapraksta migrējošās sugas areālu un migrācijas ceļu;

c) jāparedz, ka katra puse ieceļ savu valsts iestādi, kas nodarbosies ar Līguma īstenošanu;

d) vajadzības gadījumā jāizveido atbilstošu mehānismu nolīguma mērķu sasniegšanai, to efektivitātes kontrolei un ziņojumu sagatavošanai pušu konferencei;

e) jāparedz procedūras strīdu atrisināšanai starp līgumslēdzējām pusēm; un

f) vismaz jāaizliedz jebkuru vaļveidīgo kārtas migrējošo sugu ieguvi, kas nav atļauta jebkurā citā daudzpusējā nolīgumā, un jāparedz iespēju valstīm, kas nav šīs sugas areāla valstis, pievienoties šim nolīgumam.

5. Ja tas ir iespējams un nepieciešams, katram nolīgumam jāparedz, bet ne tikai:

a) migrējošas sugas aizsardzības statusa regulāra pārskatīšana un to faktoru noteikšana, kas var kaitēt šim statusam;

b) aizsardzības un apsaimniekošanas plānu koordinēšana;

c) pētījumi par migrējošās sugas ekoloģiju un populācijas dinamiku, īpaši attiecībā uz migrāciju;

d) informācijas apmaiņu par šo migrējošo sugu, sevišķu uzmanību veltot pētījumu rezultātu un atbilstošu statistikas datu apmaiņai;

e) ja tas ir iespējams un nepieciešams, tādu biotopu saglabāšana un atjaunošana, kas ir nozīmīgi, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības statusu, kā arī šādu biotopu aizsardzība no traucējumiem, ieskaitot stingru kontroli par eksotisko sugu introdukciju vai par jau introducētām eksotiskām sugām, kas ir kaitīgas migrējošām sugām;

f) piemērotu biotopu tīkla uzturēšana, kas ir pienācīgi izvietots attiecībā pret migrāciju ceļiem;

g) ja ir vēlams, jaunu, migrējošai sugai labvēlīgu biotopu radīšana vai migrējošās sugas reintrodukcija labvēlīgā biotopā;

h) iespējami maksimāli kompensēt darbības un likvidēt šķēršļus, kas traucē vai apgrūtina migrāciju;

i) novērst, samazināt un kontrolēt migrējošajai sugai kaitīgu vielu izplūdi migrējošās sugas biotopā;

j) migrējošo sugu ieguves kontroles un vadības pasākumi, kas balstās uz saprātīgiem ekoloģiskajiem principiem;

k) procedūras, kas koordinētu nelikumīgas ieguves novēršanas darbību;

l) informācijas apmaiņa par nopietniem draudiem migrējošām sugām;

m) ārkārtēji pasākumi, ātrai un būtiskai aizsardzības pastiprināšanai, gadījumā, ja migrējošās sugas aizsardzības statuss pakļauts nopietnai negatīvai ietekmei; un

n) plašas sabiedrības iepazīstināšana ar nolīguma saturu un mērķiem.

VI pants

Areāla valstis

1. Sekretariāts, izmantojot no pusēm saņemto informāciju, pastāvīgi atjauno migrējošo sugu areāla valstu sarakstu, kas iekļautas I un II papildinājumā.

2. Puses informē Sekretariātu par to, attiecībā uz kādām I un II papildinājumā iekļautajām migrējošām sugām tās sevi uzskata par areāla valstīm, iekļaujot informāciju par kuģiem, kas peld zem šīs valsts karoga un nodarbojas ar migrējošo sugu ieguvi ārpus nacionālās jurisdikcijas robežām, un, ja iespējams, informāciju par šādas ieguves turpmākiem plāniem.

3. Pusēm, kas ir I un II papildinājumā iekļauto migrējošo sugu areāla valstis, ar Sekretariāta palīdzību jāinformē pušu konference par pasākumiem, ko tās veic, lai īstenotu šīs Konvencijas noteikumus attiecībā uz šīm sugām, vismaz sešus mēnešus pirms konferences kārtējās sanāksmes.

VII pants

Pušu konference

1. Pušu konference ir šīs Konvencijas lēmējstruktūra.

2. Sekretariāts sasauc pušu konferences sanāksmi ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

3. Turpmāk Sekretariāts sasauc pušu konferences kārtējās sanāksmes ne vairāk kā vienu reizi trijos gados, ja vien konference nolemj citādi, un pušu konference ārkārtas sanāksmes jebkurā laikā pēc rakstiska pieprasījuma, ko iesniegusi vismaz viena trešdaļa pušu.

4. Pušu konference izstrādā un pārskata šīs Konvencijas finanšu noteikumus. Katrā pušu konferences kārtējā sanāksmē pieņem nākamā finanšu perioda budžetu. Katra puse veic iemaksu šajā budžetā atbilstoši konferencē noteiktajam apjomam. Finanšu regulas, ieskaitot budžeta noteikumus, iemaksu apjomu un to izmaiņas, pieņem ar klātesošo un balsojošo pušu vienprātīgu lēmumu.

5. Katrā pušu konferences sanāksmē pārbauda šīs Konvencijas īstenošanu un var jo īpaši:

a) pārbaudīt un novērtēt migrējošo sugu aizsardzības statusu;

b) izskatīt panākto progresu migrējošo sugu saglabāšanā, jo īpaši I un II papildinājumā iekļautajām sugām;

c) paredzēt tādus noteikumus un sniegt tādu informāciju, kas var būt vajadzīgi Zinātniskajai padomei un Sekretariātam to pienākumu izpildē;

d) saņemt un izskatīt ziņojumus, ko iesniegusi Zinātniskā padome, Sekretariāts, jebkura puse vai pastāvīgā organizācija, kas izveidota atbilstoši nolīgumam;

e) sniegt pusēm ieteikumus par migrējošo sugu aizsardzības statusa uzlabošanu un izskatīt nolīgumu darbības rezultātus;

f) gadījumos, kad nolīgums nav noslēgts, sniegt ieteikumus par to pušu sanāksmju sasaukšanai, kuras ir kādas migrējošas sugas vai migrējošo sugu grupas areāla valstis, lai apspriestu pasākumus sugu aizsardzības statusa uzlabošanai;

g) sniegt pusēm ieteikumus šīs Konvencijas efektivitātes uzlabošanai; un

h) pieņemt lēmumus par jebkuriem papildu pasākumiem, kas jāveic Konvencijas mērķu īstenošanai.

6. Katra pušu konferences sanāksmē jānosaka nākamās sanāksmes vieta un laiks.

7. Katrā pušu konferences sanāksmē nosaka un pieņem šīs sanāksmes reglamentu. Pušu konferences sanāksme pieņem lēmumu ar divu trešdaļu klātesošo un balsojušo pušu vairākumu, ja vien šajā Konvencija nav noteikts citādi.

8. Apvienoto Nāciju Organizāciju, tās specializētās aģentūras, Starptautisko atomenerģijas aģentūru, kā arī jebkuru valsti, kas nav šīs Konvencijas puse, un katram nolīgumam pušu izraudzītās iestādes Konvencijas pušu konferences sanāksmēs var pārstāvēt novērotāji.

9. Jebkurai aģentūrai vai iestādei, kas ir tehniski kvalificēta migrējošo sugu aizsardzībā, saglabāšanā un apsaimniekošanā šādās kategorijās un kas ir informējusi Sekretariātu par savu vēlmi būt pārstāvētai ar novērotājiem pušu konferences sanāksmē, dod tādu iespēju, ja pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa klātesošo pušu:

a) kā valsts, tā nevalstiskas starptautiskās aģentūras un iestādes, ka arī valsts līmeņa valsts aģentūras un iestādes; un

b) valsts līmeņa nevalstiskas aģentūras un iestādes, kuras šim nolūkam ir apstiprinājusi valsts, kurā tās atrodas.

Novērotājiem, kuriem atļauj atrasties sanāksmē, ir tiesības piedalīties, bet ne balsot.

VIII pants

Zinātniskā padome

1. Pušu konferencei savā pirmajā sanāksmē nodibina Zinātnisko padomi, kas sniegtu padomus zinātniskos jautājumos.

2. Jebkura puse var iecelt kvalificētu ekspertu par Zinātniskās padomes locekli. Turklāt Zinātniskajā padomē iekļauj kvalificētus ekspertus, ko izvēlējusies un iecēlusi pušu konference. Šo ekspertu skaitu, atlases kritērijus to atlasei un amata termiņu nosaka pušu konferencē.

3. Zinātniskā padome sanāk pēc Sekretariāta lūguma, kā noteikts pušu konferencē.

4. Zinātniskā padome izstrādā savu reglamentu, ko apstiprina pušu konferencē.

5. Pušu konference nosaka Zinātniskās padomes funkcijas, kas var ietvert:

a) zinātniskos ieteikumu sniegšanu pušu konferencei, Sekretariātam un ar pušu konferences piekrišanu jebkurai iestādei, kas izveidota saskaņā ar šo Konvenciju, nolīgumu vai jebkuru no Pusēm;

b) ieteikumu sniegšanu migrējošo sugu izpētei un izpētes koordinēšanu, un šo pētījumu rezultātu novērtēšanu ar mērķi noskaidrot migrējošo sugu aizsardzības statusu, kā arī ziņojumu sniegšanu pušu konferencei par šo statusu un tā uzlabošanas pasākumiem;

c) ieteikumu sniegšanu pušu konferencei attiecībā uz migrējošām sugām, kas jāietver I un II papildinājumā, turklāt norādot šo migrējošo sugu areālu;

d) ieteikumu sniegšanu pušu konferencei attiecībā uz īpašiem aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumiem, kuri jāiekļauj nolīgumos par migrējošām sugām; un

e) ieteikumu sniegšanu pušu konferencei to problēmu atrisināšanai, kas saistītas ar Konvencijas ieviešanas zinātniskajiem aspektiem, jo īpaši attiecībā uz migrējošo sugu biotopiem.

IX pants

Sekretariāts

1. Šīs Konvencijas nolūkiem izveido Sekretariātu.

2. Sekretariātu, pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, nodrošina Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors. Tādā mērā un veidā, kā viņš uzskata par lietderīgu, viņam var palīdzēt atbilstošās starpvaldību vai nevalstiskas, starptautiskas vai valsts līmeņa aģentūras un iestādes, kuras ir tehniski kvalificētas savvaļas dzīvnieku aizsardzībā, saglabāšanā un apsaimniekošanā.

3. Ja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma vairs nespēj nodrošināt Sekretariātu, pušu konference veic alternatīvus pasākumus Sekretariāta darba nodrošināšanai.

4. Sekretariāta funkcijas ir:

a) organizēt un apkalpot:

i) pušu konferences sanāksmes un

ii) Zinātniskās padomes sanāksmes;

b) uzturēt un veicināt sadarbību starp pusēm, pastāvīgām institūcijām, kuras izveidotas saskaņā ar nolīgumiem, un citām starptautiskām organizācijām, kas interesējas par migrējošām sugām;

c) ziņojumu un informācijas iegūšana no atbilstošiem avotiem, kuri veicina šīs Konvencijas mērķu sasniegšanu, un šādas informācijas tālāka izplatīšana;

d) pievērst pušu konferences uzmanību jebkuram jautājumam, kas attiecas uz šīs Konvencijas mērķiem;

e) sagatavot pušu konferencei ziņojumus par Sekretariāta darbu un šīs Konvencijas īstenošanu;

f) veidot un publicēt visu I un II papildinājumā iekļauto migrējošo sugu areāla valstu sarakstu;

g) veicināt nolīgumu noslēgšanu atbilstoši pušu konferences norādījumiem;

h) veidot nolīgumu sarakstu, kas būtu pieejams pusēm, kā arī pēc pušu konferences pieprasījuma sniegt jebkādu informāciju par šiem nolīgumiem;

i) veidot un publicēt atbilstoši VII panta 5. punkta e), f), un g) apakšpunktiem sniegto pušu konferences ieteikumu un atbilstoši šā punkta h) apakšpunktam pieņemto lēmumu sarakstu;

j) sabiedrības informēšana par šo Konvenciju un tās mērķiem, un

k) veikt jebkuras citas funkcijas, kuras Sekretariātam uzliek šī Konvencija vai pušu konference.

X pants

Konvencijas grozījumi

1. Grozījumus šajā Konvencijā var izdarīt kārtējās vai ārkārtas pušu konferences sanāksmēs.

2. Jebkura Puse var iesniegt priekšlikumus grozījumiem.

3. Jebkura ierosinātā grozījuma tekstu un tā pamatojumu paziņo Sekretariātam vismaz simt piecdesmit dienas pirms sanāksmes, kurā tos izskatīs, un kurus Sekretariāts nekavējoties paziņo visām Pusēm. Jebkuras pušu atsauksmes par tekstu dara zināmu Sekretariātam ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms sanāksmes. Sekretariāts, nekavējoties pēc atsauksmju iesniegšanas pēdējās dienas, nosūta Pusēm visus līdz šai dienai saņemtos komentārus.

4. Grozījumus pieņem ar divu trešdaļu klātesošo un balsojošo pušu vairākumu.

5. Pieņemtais grozījums stājas spēkā visām pusēm, kas ir to pieņēmušas, trešā mēneša pirmajā dienā pēc tā datuma, kad divas trešdaļas pušu deponējušas Depozitāram pieņemšanas dokumentu. Katrai pusei, kas deponē pieņemšanas dokumentu pēc datuma, kurā divas trešdaļas pušu deponējušas pieņemšanas dokumentu, grozījums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tā datuma, kad tā deponējusi savu pieņemšanas dokumentu.

XI pants

Papildinājumu grozījumi

1. Grozījumus I un II papildinājumā var izdarīt kārtējās vai ārkārtas pušu konferences sanāksmēs.

2. Jebkura Puse var iesniegt priekšlikumus grozījumiem.

3. Jebkura ierosinātā grozījuma tekstu un iemeslus grozījumiem, kas pamatoti uz vislabāko pieejamo zinātnisko informāciju, paziņo Sekretariātam vismaz simt piecdesmit dienas pirms sanāksmes, un Sekretariāts tos nekavējoties paziņo visām pusēm. Jebkuras pušu atsauksmes par tekstu dara zināmu Sekretariātam ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms sanāksmes. Sekretariāts, nekavējoties pēc atsauksmju iesniegšanas pēdējās dienas, nosūta Pusēm visus līdz šai dienai saņemtos komentārus.

4. Grozījumus pieņem ar divu trešdaļu klātesošo un balsojušo pušu vairākumu.

5. Papildinājumu grozījums stājas spēkā visām pusēm deviņdesmit dienas pēc pušu konferences sanāksmes, kur šie grozījumi pieņemti, izņemot tās puses, kas paredz atrunu atbilstoši šā panta 6. punktam.

6. Šā panta 5. punktā paredzētajā deviņdesmit dienu termiņā jebkura Puse ar rakstisku paziņojumu Depozitāram var veikt atrunu attiecībā uz grozījumu. Atrunu par grozījumu var atsaukt ar rakstisku paziņojumu Depozitāram. Grozījums pusei stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc atrunas atsaukuma.

XII pants

Ietekme uz starptautiskām konvencijām un citiem tiesību aktiem

1. Šī Konvencija nekādā veidā netraucē jūras tiesību attīstību un kodifikāciju, ko veic Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par jūras tiesībām, kas sasaukta saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas Rezolūciju 2750 C XXV), ne arī kādas valsts pašreizējās vai turpmākās prasības un juridiskos uzskatus par jūras tiesībām, dabu, piekrastes vai karoga valsts jurisdikciju.

2. Šīs Konvencijas noteikumi nekādā veidā neietekmē jebkādas puses tiesības vai pienākumus, kas izriet no pastāvošiem līgumiem, konvencijām vai nolīgumiem.

3. Šīs Konvencijas noteikumi nekādā veidā neietekmē pušu tiesības pieņemt stingrākus pasākumus I un II papildinājumā iekļautu sugu aizsardzībai vai stingrākus pasākumus I un II papildinājumā neiekļautu sugu aizsardzībai.

XIII pants

Domstarpību izšķiršana

1. Strīdā iesaistītās pusēs pārrunā jebkuru domstarpību, kas var rasties starp divām vai vairākām pusēm par šīs Konvencijas noteikumu interpretāciju vai piemērošanu.

2. Ja strīdu nevar atrisināt atbilstoši šā panta 1. punktam, puses, savstarpēji vienojoties, var iesniegt domstarpību izskatīšanai šķīrējtiesā, proti, Pastāvīgajā Šķīrējtiesā Hāgā. Pusēm ir saistošs šķīrējtiesas lēmums.

XIV pants

Atrunas

1. Uz šīs konvencijas noteikumiem neattiecas vispārīgās atrunas. Īpašas atrunas var veikt saskaņā ar šā panta un XI panta noteikumiem.

2. Jebkura valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var veikt īpašu atrunu attiecībā uz jebkuru I vai II papildinājumā (vai abos) iekļautu migrējošo sugu, un netiks uzskatīta par pusi, attiecībā uz atrunas objektu, līdz deviņdesmitajai dienai pēc tam, kad Depozitārs būs nosūtījis pusēm paziņojumu par atrunas atsaukšana.

XV pants

Parakstīšana

Šo Konvenciju var parakstīt visas valstis un reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas Bonnā līdz 1980. gada divdesmit otrajam jūnijam.

XVI pants

Ratifikācija, pieņemšana un apstiprināšana

Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Vācijas Federatīvās Republikas valdībai, kas ir Depozitārs.

XVII pants

Pievienošanās

Pēc 1980. gada divdesmit otrā jūnija šai Konvencijai var pievienoties visas to neparakstījušās valstis un jebkura reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija. Pievienošanās dokumentus iesniedz Depozitāram.

XVIII pants

Stāšanās spēkā

1. Šī konvencija stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc datuma, kurā Depozitāram tiks iesniegts piecpadsmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās dokuments.

2. Attiecībā uz katru valsti vai reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju, kas ratificē, pieņem vai apstiprina šo konvenciju vai pievienojas tai pēc tam, kad ir iesniegts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās dokuments, šī konvencija stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad šāda valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija ir iesniegusi savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumentu.

XIX pants

Denonsēšana

Jebkura puse jebkādā laikā var denonsēt šo Konvenciju, par to rakstiski paziņojot Depozitāram. Denonsēšana stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad Depozitārs saņēmis paziņojumu.

XX pants

Depozitārs

1. Konvencijas oriģinālu, vienlīdz autentisku angļu, franču, vācu, krievu un spāņu valodās, iesniedz Depozitāram. Depozitārs nosūta katras versijas apstiprinātas kopijas visām valstīm un visām reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas parakstījušas šo Konvenciju vai deponējušas pievienošanās dokumentus.

2. Depozitārs pēc konsultācijas ar attiecīgām valdībām sagatavo šīs Konvencijas teksta oficiālās versijas arābu un ķīniešu valodās.

3. Depozitārs informē visas valstis un visas reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, kas parakstīja šo Konvenciju vai pievienojas tai, kā arī Sekretariātu par parakstīšanu, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu deponēšanu, par šīs Konvencijas spēkā stāšanos, tās grozījumiem, īpašām atrunām un paziņojumiem par denonsēšanu.

4. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Depozitārs nosūta tās apstiprinātu kopiju Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas parakstījušas šo konvenciju.

Bonnā, 1979. gada 23. jūnijā

--------------------------------------------------

I PAPILDINĀJUMS

INTERPRETĀCIJA

1. Šajā papildinājumā iekļautās migrējošās sugas apzīmētas:

a) ar sugas vai pasugas nosaukumu; vai

b) kā visas migrējošās sugas, kas iekļautas augstākā taksonā vai kādā tā daļā.

2. Pārējos taksonus, kas augstāki par sugu, piemin tikai informācijas vai klasifikācijas nolūkā.

3. Saīsinājumu "(s.I.)" lieto, lai norādītu, ka zinātniskais nosaukums ir lietots tā paplašinātā nozīmē.

4. Simbols (–), kam seko numurs, blakus taksona nosaukumam, norāda, ka nosauktās ģeogrāfiski nošķirtās populācijas ir šādi izslēgtas no šā taksona:

– 101 Peru populācija.

5. Simbols (+), kam seko numurs, blakus sugas nosaukumam norāda, ka tikai nosauktās ģeogrāfiski nošķirtās populācijas attiecībā uz minēto sugu ir šādi iekļautas šajā papildinājumā:

+ 201 Āfrikas ziemeļrietumu populācija

+ 202 Āfrikas populācija

+ 203 Amazones augšteces populācija.

6. Zvaigznīte (*) blakus sugas nosaukumam norāda, ka suga vai tās atsevišķa populācija, vai arī augstākā taksona sugas ir iekļautas II papildinājumā.

ZĪDĪTĀJI

SIKSPĀRŅI

Sikspārņu dzimta | Tadarida brasiliensis |

PRIMĀTI

Pērtiķu dzimta | Gorilla gorilla beringei |

VAĻVEIDĪGIE

Joslvaļu dzimta | Balaenoptera musculus Megaptera novaeangliae |

Gludo vaļu dzimta | Balaena mysticetus Eubalaena glacialis (s.I.) |

ROŅVEIDĪGIE

Roņu dzimta | Monachus monachus* |

NEPĀRNADŽI

Zirgu dzimta | Equus grevyi |

PĀRNADŽI

Kamieļu dzimta | Vicugna vicugna* – 101 |

Briežu dzimta | Cervus elaphus barbarus |

Vēršu jeb dobradžu dzimta | Bos sauveli Addax nasomaculatus Gazella cuvieri Gazella dama Gazella dorcas + 201 |

PUTNI

VĒTRASPUTNVEIDĪGIE

Albatrosu dzimta | Diomedea albatrus |

Vētrasputnu dzimta | Pterodroma cahow Pterodroma phaeopygia |

STĀRĶVEIDĪGIE

Gārņu dzimta | Egretta eulophotes |

Stārķu dzimta | Ciconia boyciana |

Ibisu dzimta | Geronticus eremita |

ZOSVEIDĪGIE

Pīļu dzimta | Chloephaga rubidiceps* |

PIEKŪNVEIDĪGIE

Vanagu dzimta | Haliaeetus pelagicus* |

DZĒRVJVEIDĪGIE

Dzērvju dzimta | Grus japonensis* Grus leucogeranus* Grus nigricollis* |

Drofu dzimta | Chlamydotis undulata* + 201 |

TĀRTIŅVEIDĪGIE

Sloku dzimta | Numenius borealis* Numenius benuirostris* |

Kaiju dzimta | Larus audouinii Larus relictus Larus saundersi |

Alku dzimta | Synthliboramphus antiquus wumizusume |

ZVIRBUĻVEIDĪGIE

Kokurbēju dzimta | Dendroica kirtlandii |

Žubīšu dzimta | Serinus syriacus |

RĀPUĻI

BRUŅRUPUČI

Jūras bruņurupuču dzimta | Lepidochelys kempii* |

Ādainu bruņurupuču dzimta | Dermochelys coriacea* |

Pelomedūzu bruņurupuču dzimta | Podocnemis expansa* + 203 |

KROKODILI

Gaviālu dzimta | Gavialis gangeticus |

ZIVIS

SAMVEIDĪGIE

Stikla samiņu dzimta | Pangasianodon gigas |

--------------------------------------------------

II PAPILDINĀJUMS

INTERPRETĀCIJA

1. Šajā papildinājumā iekļautās migrējošās sugas apzīmētas:

a) ar sugas nosaukumu; vai

b) kā visas migrējošās sugas, kas iekļautas augstākā taksonā vai kādā tā daļā.

Ja nav norādīts citādi un ja ir atsauce uz taksonu, augstāku nekā suga, tad saprotams, ka šā taksona migrējošās sugas var gūt ievērojamu labumu no nolīgumu noslēgšanas.

2. Saīsinājums "spp.", kas seko dzimtas vai ģints nosaukumam, apzīmē visas attiecīgajai dzimtai vai ģintij piederīgās migrējošās sugas.

3. Pārējās atsauces uz taksoniem, augstākiem par sugu, piemin tikai informācijas vai klasifikācijas nolūkā.

3. Saīsinājumu "(s.I.)" lieto, lai norādītu, ka zinātniskais nosaukums ir lietots tā paplašinātā nozīmē.

5. Simbols (+), kam seko numurs, blakus sugas nosaukumam vai augstākam taksonam norāda, ka tikai nosauktās ģeogrāfiski nošķirtās populācijas attiecībā uz minēto taksonu ir iekļautas šajā papildinājumā šādi:

+ 201 Āzijas populācija.

6. Zvaigznīte (*) blakus sugas nosaukumam vai augstāka taksonam norāda, ka suga vai tās atsevišķa populācija vai arī viena vai vairākas augstākā taksona sugas, ir iekļautas I papildinājumā.

ZĪDĪTĀJI

VAĻVEIDĪGIE

Monodontidae | Delphinapterus leucas |

SNUĶAIŅI

Ziloņu dzimta | Loxodonta africana |

JŪRASSIRĒNAS

Dugongu dzimta | Dugong dugon |

ROŅVEIDĪGIE

Roņu dzimta | Monachus monachus* |

PĀRNADŽI

Kamieļu dzimta | Vicugna vicugna* |

Vēršu jeb dobradžu dzimta | Oryx dammah Gazella gazella + 201 |

PUTNI

PELIKĀNVEIDĪGIE

Pelikānu dzimta | Pelecanus crispus |

STĀRĶVEIDĪGIE

Stārķu dzimta | Ciconia ciconia Ciconia nigra |

Ibisu dzimta | Platalea leucorodia |

Flamingu dzimta | spp. |

ZOSVEIDĪGIE

Pīļu dzimta | spp.* |

PIEKŪNVEIDĪGIE

Amerikas grifu dzimta | spp. |

Zivjērgļu dzimta | Pandion haliaetus |

Vanagu dzimta | spp.* |

Piekūnu dzimta | spp. |

VISTVEIDĪGIE

Fazānu dzimta | Coturnix coturnix coturnix |

DZĒRVJVEIDĪGIE

Dzērvju dzimta | Grus spp.* Anthropoides virgo |

Drofu jeb sīgu dzimta | Chlamydotis undulata* + 201 |

TĀRTIŅVEIDĪGIE

Tārtiņu dzimta | spp. |

Sloku dzimta | spp.* |

Īlenknābju dzimta | spp. |

Pūslīšu dzimta | spp. |

ZVIRBUĻVEIDĪGIE

Mušķērāju dzimta (s.I) | spp. |

RĀPUĻI

BRUŅRUPUČI

Jūras bruņurupuču dzimta | spp.* |

Ādaino bruņurupuču dzimta | spp.* |

Pelomedūzu bruņurupuču dzimta | Podocnemis expansa |

KROKODILI

Krokodilu dzimta | Crocodilus porosus |

ZIVIS

STORVEIDĪGIE

Storu dzimta | Acipenser fulvescens |

KUKAIŅI

TAURIŅVEIDĪGIE

Tauriņu dzimta | Danaus plexippus |

--------------------------------------------------