This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02007R1445-20150805
Regulation (EC) No 1445/2007 of the European Parliament and of the Council of 11 December 2007 establishing common rules for the provision of basic information on Purchasing Power Parities and for their calculation and dissemination (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1445/2007 ( 2007. gada 11. decembris ), ar ko paredz kopējus noteikumus, lai sniegtu pamatinformāciju par pirktspējas paritātēm un lai tās aprēķinātu un izplatītu (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1445/2007 ( 2007. gada 11. decembris ), ar ko paredz kopējus noteikumus, lai sniegtu pamatinformāciju par pirktspējas paritātēm un lai tās aprēķinātu un izplatītu (Dokuments attiecas uz EEZ)
2007R1445 — LV — 05.08.2015 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1445/2007 (2007. gada 11. decembris), ar ko paredz kopējus noteikumus, lai sniegtu pamatinformāciju par pirktspējas paritātēm un lai tās aprēķinātu un izplatītu (OV L 336, 20.12.2007., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 188 |
6 |
16.7.2015 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1445/2007
(2007. gada 11. decembris),
ar ko paredz kopējus noteikumus, lai sniegtu pamatinformāciju par pirktspējas paritātēm un lai tās aprēķinātu un izplatītu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 1 ),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 2 ),
tā kā:|
(1) |
Lai iegūtu dalībvalstu iekšzemes kopprodukta (IKP) tiešu salīdzinājumu apjoma izteiksmē, ir būtiski, lai Kopienai būtu pirktspējas paritātes (turpmāk – “PPP”), kas novērš cenu līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm. |
|
(2) |
Kopienas PPP ir jāaprēķina atbilstīgi saskaņotai metodoloģijai, kas ir saderīga ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā ( 3 ), ar kuru nosaka sistēmu nacionālo kontu izveidei dalībvalstīs. |
|
(3) |
Dalībvalstis tiek mudinātas sagatavot datus reģionālajām PPP. |
|
(4) |
Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu ( 4 ), paredz, ka struktūrfondu finansējumam saskaņā ar konverģences mērķi atbilstīgi ir reģioni, kuri atbilst kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 2. līmenim, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi ( 5 ). Šādu reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju, vērtējot PPP mērvienībās un aprēķinot pēc Kopienas 2000.-2002. gada datiem, ir mazāks par 75 % no ES 25 vidējā IKP tajā pašā pārskata periodā. Ja nav reģionālo PPP, būtu jāizmanto valstu PPP, lai izveidotu to reģionu sarakstu, kuri varētu izmantot struktūrfondus. Valstu PPP var izmantot arī tam, lai noteiktu katram reģionam piešķiramo līdzekļu apjomu. |
|
(5) |
Regula (EK) Nr. 1083/2006 paredz, ka Kohēzijas fonda finansējumam atbilstīgas ir dalībvalstis, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju, vērtējot PPP mērvienībās un aprēķinot pēc Kopienas 2001.-2003. gada datiem, ir mazāks par 90 % no ES 25 vidējā NKI un kurām ir programma Līguma 104. pantā minēto ekonomiskās konverģences kritēriju sasniegšanai. |
|
(6) |
XI pielikuma 1. pants Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos, kas paredzēti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 ( 6 ), (turpmāk – “Civildienesta noteikumi”) nosaka, ka Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punktā paredzētās pārskatīšanas vajadzībām Komisija (Eurostat) katru gadu līdz oktobra beigām sagatavo ziņojumu par dzīves dārdzības izmaiņām Briselē, pirktspējas paritāti starp Briseli un konkrētām vietām dalībvalstīs un izmaiņām centrālajās valdībās strādājošo valstu civildienesta ierēdņu algu pirktspējā. |
|
(7) |
Komisija (Eurostat) katru gadu, pamatojoties uz brīvprātības principu, jau vāc no dalībvalstīm pamatinformāciju par PPP. Šī darbība dalībvalstīs jau ir kļuvusi par stabilu praksi. Tomēr, lai nodrošinātu ilgtspējīgu PPP izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu, ir vajadzīgs tiesiskais regulējums. |
|
(8) |
Lai pastāvīgi būtu pieejami visjaunākie dati, būtu jāturpina pašreizējā prakse regulāri sniegt provizoriskus rezultātus. |
|
(9) |
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 7 ). |
|
(10) |
Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot definīcijas, koriģēt II pielikuma pamatpozīcijas un noteikt kvalitātes kritērijus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. |
|
(11) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, paredzēt kopējus noteikumus, lai sniegtu pamatinformāciju par pirktspējas paritātēm un lai aprēķinātu un izplatītu tās – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. |
|
(12) |
Saskaņā ar Padomes Lēmuma 89/382/EEK, Euratom ( 8 ) 3. pantu ir notikusi apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar minēto lēmumu, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Mērķis
Šās regulas mērķis ir paredzēt kopējus noteikumus, lai sniegtu pamatinformāciju par PPP un lai tās aprēķinātu un izplatītu.
2. pants
Darbības joma
1. Sniedzamā pamatinformācija ir dati, kas vajadzīgi PPP aprēķināšanai un kvalitātes nodrošināšanai.
Pamatinformācija ietver cenas, IKP izlietojuma vērtības un citus datus, kas uzskaitīti I pielikumā.
Datu vākšanā ievēro I pielikumā noteikto minimālo biežumu. Biežāku datu vākšanu veic vienīgi pamatotos izņēmuma gadījumos.
2. PPP aprēķina pēc valsts gada vidējām preču un pakalpojumu cenām, izmantojot pamatinformāciju, kas attiecas uz dalībvalstu ekonomisko teritoriju, kā noteikts Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmā (turpmāk – “EKS 95”).
3. PPP aprēķina saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajām pamatpozīcijām, kas atbilst attiecīgajām IKP klasifikācijām, kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 2223/96.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:
a) “pirktspējas paritātes” (“PPP”) ir telpiskie deflatori un valūtas konvertētāji, kas novērš dalībvalstu cenu līmeņu atšķirību ietekmi un tādējādi ļauj veikt IKP komponentu apjoma salīdzinājumus un cenu līmeņu salīdzinājumus;
b) “pirktspējas līmenis” (“PSL”) ir mākslīga kopēja atsauces valūtas vienība, ko Eiropas Savienībā izmanto ekonomikas summāro rādītāju apjoma izteikšanai, lai veiktu telpiskus salīdzinājumus tādā veidā, ka tiek likvidētas dalībvalstu cenu līmeņa atšķirības;
c) “cenas” ir pircēju cenas, ko maksā galapatērētāji;
d) “izlietojuma vērtības” ir IKP izlietojuma komponentu daļas faktiskajās cenās;
e) “pamatpozīcija” ir posteņu apkopojuma zemākais līmenis IKP sadalījumā, kuram aprēķina paritātes;
f) “posteņi” ir preces vai pakalpojumi, kas precīzi definēti izmantošanai cenu novērošanā;
g) termins “faktiskā un nosacītā īres maksa” ir lietots nozīmē, kāda tam piešķirta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1722/2005 ( 9 );
h) termins “darba ņēmēju kompensācija” ir lietots nozīmē, kāda tam piešķirta Regulā (EK) Nr. 2223/96;
i) “laika korekcijas koeficienti” ir koeficienti, ko izmanto, lai apsekošanas laikā iegūtās vidējās cenas pārrēķinātu gada vidējās cenās;
j) “telpiskie korekcijas koeficienti” ir koeficienti, ko izmanto, lai vidējās cenas, kas iegūtas vienā vai vairākās vietās dalībvalsts ekonomiskajā teritorijā, pārrēķinātu valsts vidējās cenās;
k) “reprezentatīvi posteņi” ir posteņi, kuri pamatpozīcijas relatīvo kopējo izdevumu izteiksmē ir vieni no vissvarīgākajiem posteņiem, ko pērk valsts tirgos, vai kurus par tādiem uzskata;
l) “reprezentativitātes indikatori” ir marķieri vai citi indikatori, kas apzīmē posteņus, kurus dalībvalstis ir izraudzījušās par reprezentatīviem;
m) “ekvireprezentativitāte” ir īpašība, kas vajadzīga posteņu saraksta sastādīšanā pamatpozīcijai, kur katra dalībvalsts var novērot cenas tādam reprezentatīvu preču skaitam, kas atbilst pamatpozīcijas aptverto ražojumu un cenu līmeņu daudzveidībai un izdevumiem attiecīgajā pamatpozīcijā;
n) “transitīvs” ir īpašība, kuras dēļ jebkuru divu dalībvalstu tiešs salīdzinājums dod to pašu iznākumu, ko netiešs salīdzinājums caur kādu citu dalībvalsti;
o) “kļūda” ir nepareizas pamatinformācijas izmantošana vai aprēķinu procedūras nepareiza piemērošana;
p) “pārskata gads” ir kalendārais gads, uz kuru attiecas noteikti gada rezultāti;
q) “noturība” ir tad, ja, rezultātus sākotnēji aprēķinot dalībvalstu grupai un vēlāk tos aprēķinot plašākai dalībvalstu grupai, tik un tā saglabājas sākotnējās dalībvalstu grupas savstarpējās PPP.
4. pants
Uzdevumi un pienākumi
1. Komisijas (Eurostat) pienākumi ir:
a) koordinēt pamatinformācijas sniegšanu;
b) aprēķināt un publicēt PPP;
c) saskaņā ar 7. pantu nodrošināt PPP kvalitāti;
d) apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādāt un darīt zināmu metodoloģiju;
e) nodrošināt to, lai dalībvalstīm būtu iespēja izteikt piezīmes par PPP rezultātiem pirms publicēšanas un lai visas šādas piezīmes tiktu pienācīgi ņemtas vērā; un
f) izstrādāt un izplatīt I pielikuma 1.1. punktā minēto metodoloģijas rokasgrāmatu.
2. Sniedzot pamatinformāciju, dalībvalstis ievēro I pielikumā izklāstīto procedūru.
Dalībvalstis ne ilgāk kā mēneša laikā rakstveidā apstiprina to pārziņā esošā apsekojuma rezultātus, kad ir pabeigts datu validācijas process, kā noteikts I pielikuma 5.2. punktā.
Dalībvalstis apstiprina datu vākšanas metodoloģiju un pārbauda datu ticamību, tostarp Komisijas (Eurostat) sniegto pamatinformāciju.
5. pants
Pamatinformācijas nodošana
1. I pielikumā uzskaitīto informāciju dalībvalstis pārsūta Komisijai (Eurostat) saskaņā ar pastāvošajiem Kopienas noteikumiem par datu pārraidi.
2. I pielikumā uzskaitītā pamatinformācija pārsūtāma tajā pašā pielikumā noteiktajā tehniskajā formā un termiņos.
3. Gadījumos, kad pamatinformācijas posteņus dalībvalstīm sniedz Komisija (Eurostat), Komisija nosūta metodes skaidrojumu, lai dalībvalstis varētu veikt ticamības pārbaudi.
6. pants
Statistikas vienības
1. I pielikumā uzskaitīto pamatinformāciju iegūst vai nu no statistikas vienībām, kas definētas Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93 ( 10 ), vai no citiem avotiem, kas dod datus, kuri atbilst I pielikuma 5.1. punktā noteiktajām kvalitātes prasībām. Katra dalībvalsts, pārsūtot datus, paziņo Komisijai statistiskas vienības vai avota veidu.
2. Statistikas vienības, ko dalībvalstis aicina sniegt datus vai sadarboties datu vākšanā, ļauj novērot faktiski maksātās cenas un sniedz patiesu un pilnīgu informāciju, kad tā tiek pieprasīta.
7. pants
Kvalitātes kritēriji un kontrole
1. Komisija (Eurostat) un dalībvalstis izveido kvalitātes kontroles sistēmu, kuras pamatā ir ziņojumi un vērtējumi, kas noteikti I pielikuma 5.3. punktā.
2. Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) pēc tās lūguma visu informāciju, kas vajadzīga I pielikumā uzskaitītās pamatinformācijas kvalitātes izvērtēšanai.
Dalībvalstis arī sniedz Komisijai (Eurostat) sīkas ziņas un iemeslus vēlākām izmaiņām izmantotajās metodēs vai atkāpēm no I pielikumā minētās metodoloģijas rokasgrāmatas, kā arī par iemesliem šādai rīcībai.
3. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) kvalitātes pārskatus par apsekojumiem, kuri ir tās pārziņā, kā noteikts I pielikuma 5. iedaļā.
4. Kvalitātes kontroles pamatā esošos kopējos kritērijus un kvalitātes ziņojumu struktūru, kā norādīts I pielikuma 5.3. punktā, nosaka saskaņā ar 11. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.
8. pants
Biežums
Komisija (Eurostat) aprēķina PPP par katru kalendāro gadu.
9. pants
Datu izplatīšana
1. Komisija (Eurostat) publicē galīgos gada rezultātus ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc pārskata gada beigām.
Publikācijai jābalstās uz datiem, kas ir Komisijas (Eurostat) rīcībā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms publikācijas dienas.
Šis punkts neiespaido Komisijas (Eurostat) tiesības publicēt provizoriskus rezultātus agrāk nekā 36 mēnešus pēc pārskata gada beigām, un Komisija (Eurostat) dara tos publiski pieejamus, tostarp savā tīmekļa vietnē.
2. Komisijas (Eurostat) publicētajos rezultātos apkopotā līmenī par katru dalībvalsti ir vismaz šādi dati:
a) PPP IKP līmenī;
b) PPP privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumiem un faktiskajam individuālajam patēriņam;
c) cenu līmeņa indeksi, kas attiecas uz Kopienas vidējo līmeni; un
d) IKP, privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumi un faktiskais individuālais patēriņš un attiecīgie PSL skaitļi uz vienu iedzīvotāju.
3. Ja aprēķina rezultātus par plašāku valstu grupu, dalībvalstu PPP tik un tā ir jāsaglabā, ievērojot noturības principu.
4. Publicētās galīgās PPP parasti nepārskata.
Tomēr, ja ir kļūdas, uz ko attiecas I pielikuma 10. iedaļa, labotus rezultātus publicē saskaņā ar minētajā iedaļā noteikto kārtību.
Vispārēju ārkārtas pārskatīšanu veic tad, ja, mainoties EKS 95 pamatā esošajām koncepcijām, kas iespaido PPP rezultātus, IKP apjoma indekss kādai dalībvalstij mainās par vairāk nekā vienu procenta punktu.
10. pants
Korekcijas koeficienti
Dalībvalstīm neprasa veikt apsekojumus vienīgi tāpēc, lai noteiktu korekcijas koeficientus, kas saskaņā ar Civildienesta noteikumiem piemērojami Kopienas ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam un pensijām.
11. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
12. pants
Īstenošanas pasākumi
1. Šās regulas noteikumu īstenošanai vajadzīgos pasākumus, tostarp pasākumus sakarā ar saimnieciskām un tehniskām pārmaiņām, pieņem 2. un 3. punktā noteiktajā kārtībā, ciktāl tas dalībvalstīm nerada nesamērīgu izmaksu palielinājumu.
2. Turpmāk norādītos pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru:
a) nosaka minimālo standartu kopumu, lai panāktu datu būtisko salīdzināmību un reprezentativitāti, kā norādīts I pielikuma 5.1. un 5.2. punktā;
b) nosaka precīzas prasības attiecībā uz izmantojamo metodoloģiju, kā norādīts I pielikumā; un
c) izveido un koriģē pamatpozīciju satura detalizētus aprakstus, ar nosacījumu, ka tie joprojām ir saderīgi ar EKS 95 vai jebkādu turpmāku sistēmu.
3. Turpmāk norādītos pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp papildinot to ar jauniem elementiem, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru:
a) pielāgo definīcijas;
b) pielāgo pamatpozīciju sarakstu (kā norādīts II pielikumā); un
c) atbilstīgi 7. panta 4. punktam nosaka kvalitātes kritērijus un kvalitātes ziņojumu struktūru.
13. pants
Finansējums
1. Dalībvalstis no Komisijas saņem finansiālu ieguldījumu ne vairāk kā 70 % apjomā no izmaksām, kas ir atbilstīgas saskaņā ar Komisijas dotāciju noteikumiem.
2. Šāda finansiālā ieguldījuma apjomu nosaka kā daļu no Eiropas Savienības ikgadējām budžeta procedūrām. Budžeta lēmējinstitūcija nosaka apropriācijas, kas pieejamas katrā no gadiem.
14. pants
Pārskatīšana un ziņojums
Šīs regulas noteikumus pārskata pēc pieciem gadiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Vajadzības gadījumā tos groza, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un priekšlikumu, kas iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei.
15. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
METODOLOĢIJA
1. METODOLOĢIJAS ROKASGRĀMATA UN DARBA PROGRAMMA
|
1.1. |
Komisija (Eurostat), apspriežoties ar dalībvalstīm, nodrošina metodoloģijas rokasgrāmatu, kurā aprakstītas dažādos PPP apkopošanas posmos izmantojamās metodes, tostarp metodes trūkstošās pamatinformācijas noteikšanai un trūkstošo paritāšu aprēķināšanai. Metodoloģijas rokasgrāmata tiks pārskatīta ikreiz, kad tiek izdarīta kāda ievērojama izmaiņa metodoloģijā. Tā var ieviest jaunas metodes datu kvalitātes uzlabošanai, izmaksu pazemināšanai vai sloga samazināšanai datu sniedzējiem. |
|
1.2. |
Līdz katra gada 30. novembrim Komisija (Eurostat), apspriežoties ar dalībvalstīm, izveido ikgadējo darba programmu nākamajam kalendārajam gadam, kurā nosaka vajadzīgās pamatinformācijas specifikācijas un sniegšanas grafiku attiecīgajam gadam. |
|
1.3. |
Ikgadējā darba programmā nosaka dalībvalstīm izmantojamo datu sniegšanas formu un citas darbības, kas vajadzīgas, lai īstenotu PPP aprēķināšanu un publicēšanu. |
|
1.4. |
Pamatinformāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1.2. punktu, var pārskatīt, taču pārskata gada rezultātus aprēķina pēc informācijas, kas pieejama saskaņā ar 9. pantā aprakstīto grafiku. Ja informācija nav pilnīga vai nav pieejama attiecīgajā datumā, Komisija (Eurostat) aprēķina trūkstošo pamatinformāciju. |
|
1.5. |
Ja dalībvalsts neiesniedz pilnīgu pamatinformāciju, tā paskaidro, kāpēc šī informācija ir nepilnīga, kad tā iesniegs pilnīgu informāciju, vai arī – attiecīgos gadījumos – kādēļ nevar iesniegt pilnīgu informāciju. |
2. PAMATINFORMĀCIJA
2.1. Pamatinformācijas posteņi
Šās regulas vajadzībām pamatinformācija saskaņā ar 2. un 4. pantu ietvers sekojošo un jaunu datu sniegšanas minimālais biežums būs šāds:
|
Pamatinformācija |
Minimālais biežums |
|
IKP izlietojuma vērtības (1) |
Katru gadu |
|
Faktiskā un nosacītā īres maksa (2) |
Katru gadu |
|
Darba ņēmēju kompensācija |
Katru gadu |
|
Laika korekcijas koeficienti |
Katru gadu |
|
Patēriņa preču un pakalpojumu cenas un attiecīgie reprezentativitātes indikatori |
3 gadi (3) |
|
Ražošanas līdzekļu cenas |
3 gadi |
|
Būvprojektu cenas |
3 gadi |
|
Telpiskie korekcijas koeficienti |
6 gadi |
|
(1) Šīs vērtības ir saderīgas ar nacionālajos kontos pieejamo kopsummu viszemāko līmeni. Ja prasītie detalizētie dati nav pieejami, dalībvalsts var iesniegt trūkstošo pozīciju precīzākos novērtējumus (2) Ja dati par faktisko īres maksu nav pieejami vai tiem trūkst statistiskas ticamības, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1722/2005 cenu pieejas vietā var izmantot metodoloģijas rokasgrāmatā aprakstīto mājokļu fonda kvantitātes pieeju. (3) Minimālais biežums attiecas uz datu sniegšanu par konkrētu preču grupu saistībā ar kārtējo apsekojumu ciklu. |
|
2.2. Pamatinformācijas iegūšanas kārtība
Komisija (Eurostat), uzklausījusi dalībvalstu viedokļus, nosaka avotus un datu sniedzējus, kas jāizmanto katrā no iepriekš dotajiem pamatinformācijas posteņiem. Ja Komisija (Eurostat) iegūst pamatinformāciju no tāda datu sniedzēja, kas nav dalībvalsts, dalībvalsts ir atbrīvota no 5.1.4.-5.1.13. apakšpunktā izklāstītajiem pienākumiem.
3. VALSTS VIDĒJĀS CENAS
|
3.1. |
Neatkarīgi no 2. panta 2. punkta noteikumiem datu vākšanu var ierobežot līdz vienam vai vairākiem ekonomiskās teritorijas punktiem. Tādus datus var izmantot PPP aprēķiniem, ja vien tiem ir pievienoti atbilstīgi telpiskie korekcijas koeficienti. Šādus telpiskos korekcijas koeficientus izmanto, lai apsekojumu datus šajos punktos pielāgotu datiem, kas reprezentē valsts vidējos datus. |
|
3.2. |
Telpiskos korekcijas koeficientus iesniedz pamatpozīciju līmenī. Apsekojuma pārskata periodā tie nedrīkst būt vairāk nekā sešus gadus veci. |
4. GADA VIDĒJĀS CENAS
Neatkarīgi no 2. panta 2. punkta noteikumiem datu vākšanu var ierobežot līdz konkrētam laika posmam. Šādus datus var izmantot PPP aprēķiniem, ja vien tiem ir pievienoti atbilstīgi laika korekcijas koeficienti. Šādus laika korekcijas koeficientus izmanto, lai apsekojumu datus šajā laikposmā pielāgotu datiem, kas reprezentē gada vidējos datus.
5. KVALITĀTE
5.1. Pamatinformācijas minimālie standarti
|
5.1.1. |
Posteņu saraksts, kam jāvāc cenas, veidojams tā, lai aptvertu posteņus, kuru specifikācijas nodrošina salīdzināmību starp valstīm. |
|
5.1.2. |
Posteņu saraksts, kam jāvāc cenas, veidojams tā, lai katra dalībvalsts var katrā pamatpozīcijā uzrādīt vismaz vienu reprezentatīvu posteni, kuram var novērot cenu vismaz vienā citā valstī. |
|
5.1.3. |
Posteņu saraksts veidojams tā, lai panāktu augstāko iespējamo ekvireprezentativitātes līmeni, tā ka katrai valstij katrā pamatpozīcijā ir jābūt cenai vismaz vienam reprezentatīvam postenim un šim reprezentatīvajam postenim jābūt cenai vismaz vēl vienā citā valstī. |
|
5.1.4. |
Katra dalībvalsts posteņu cenas vāc atbilstīgi specifikācijām posteņu sarakstā. |
|
5.1.5. |
Katra dalībvalsts katrā pamatpozīcijā savāc cenas pietiekamam daudzumam posteņu, kas ir pieejami tās tirgū, pat ja nevar uzskatīt, ka tie reprezentē attiecīgo pamatpozīciju. |
|
5.1.6. |
Katra dalībvalsts katrā pamatpozīcijā sniedz vismaz viena reprezentatīva posteņa cenas. Reprezentatīvie posteņi uzrādāmi ar reprezentativitātes indikatoru. |
|
5.1.7. |
Katra dalībvalsts savāc pietiekamu daudzumu cenu kvotu par katru posteni, kam ir cena, lai nodrošinātu ticamu katra posteņa vidējo cenu, ņemot vērā tā tirgus struktūru. |
|
5.1.8. |
Veikalu atlase veidojama tā, lai adekvāti atspoguļotu iekšzemes patēriņa modeli dalībvalstī atbilstīgi postenim. |
|
5.1.9. |
Veikalu atlase konkrētā vietā jāveic tā, lai adekvāti atspoguļotu attiecīgās vietas iedzīvotāju patēriņu un posteņu pieejamību. |
|
5.1.10. |
Katra dalībvalsts sniedz Komisijai (Eurostat) datus par darba ņēmēju kompensāciju atlasītajos nodarbošanās veidos ar atsauci uz nozari “Valsts pārvalde” (S 13), kas noteikta EKS 95. |
|
5.1.11. |
Katra dalībvalsts sniedz Komisijai (Eurostat) laika korekcijas koeficientus, kas ļauj aprēķināt PPP pēc cenām, kas savāktas konkrētā laikā un adekvāti atspoguļo gada vidējo cenu līmeni. |
|
5.1.12. |
Katra dalībvalsts sniedz Komisijai (Eurostat) telpiskos korekcijas koeficientus, kas ļauj aprēķināt PPP pēc cenām, kas savāktas konkrētās vietās un adekvāti atspoguļo valsts vidējo cenu līmeni. |
|
5.1.13. |
Katra dalībvalsts sniedz Komisijai (Eurostat) svarus, kas attiecas uz katru pamatpozīciju, kā noteikts II pielikumā, kas atspoguļo izlietojuma modeli dalībvalstī pārskata gadā. |
5.2. Cenu apsekojumu rezultātu apstiprināšanas minimālie standarti
|
5.2.1. |
Pirms datu nosūtīšanas Komisijai (Eurostat) katra dalībvalsts pārbauda datu derīgumu, pamatojoties uz — maksimālajām un minimālajām cenām, — vidējo cenu un variāciju koeficientu, — posteņu skaitu katrā pamatpozīcijā, kam savāktas cenas, — reprezentatīvo posteņu skaitu katrā pamatpozīcijā, kam savāktas cenas, un — novēroto cenu skaitu katram postenim. |
|
5.2.2. |
Komisija (Eurostat) dalībvalstīm nodrošina elektronisku programmu ar algoritmiem, kas vajadzīgi 5.2.1. apakšpunkta izpildei. |
|
5.2.3. |
Komisija (Eurostat) pirms apsekojumu galīgo rezultātu iegūšanas saziņā ar dalībvalstīm izdara derīguma pārbaudes, pamatojoties uz indikatoriem, kuru starpā ir šādi: Par katru pamatpozīciju: — posteņu skaits, kam katrā valstī novērotas cenas; — posteņu skaits, kam katra valsts piešķīrusi reprezentativitātes indikatoru; — cenu līmeņa indekss; — rezultāti iepriekšējam apsekojumam par to pašu pamatpozīciju; un — katras valsts cenu līmeņa indeksi PPP izteiksmē. Par katru posteni: — katras valsts novēroto cenu skaits; un — variācijas koeficienti: — i) vidējām cenām valstu valūtās, ii) cenu līmeņa indeksiem PPP izteiksmē, iii) katras valsts cenu līmeņa indeksiem PPP izteiksmē. |
|
5.2.4. |
Komisija (Eurostat) pirms PPP rezultātu finalizēšanas agregātlīmenī veic validāciju, pamatojoties uz indikatoriem, kuru starpā ir šādi: Kopējā IKP un tā galveno summāro rādītāju līmenī: — IKP izlietojuma vērtību un iedzīvotāju skaita aprēķinu atbilstība publicētajiem datiem; — kārtējo un iepriekšējo aprēķinu apjoma indeksu salīdzinājums uz vienu iedzīvotāju; — kārtējo un iepriekšējo aprēķinu cenu līmeņa indeksu salīdzinājums. Katras pamatpozīcijas līmenī: — kārtējo un iepriekšējo aprēķinu IKP svaru struktūras salīdzinājums; — attiecīgos gadījumos – trūkstošo datu aprēķini. |
5.3. Ziņošana un novērtēšana
|
5.3.1. |
Katra dalībvalsts ved dokumentāciju, kurā pilnīgi aprakstīta šās regulas īstenošana. Dokumentācijai jābūt pieejamai Komisijai (Eurostat) un citām dalībvalstīm. |
|
5.3.2. |
Vismaz vienreiz sešos gados katra dalībvalsts savu PPP procesu nodod novērtēt Komisijai (Eurostat). Novērtēšanā, kas tiek plānota reizi gadā un iekļauta gada darba programmā, izskata atbilstību šai regulai. Balstoties uz novērtējumu, Komisija (Eurostat) sastāda ziņojumu un nodrošina tā publisku pieejamību, tostarp savā tīmekļa vietnē. |
|
5.3.3. |
Saskaņā ar 7. panta 3. punktu drīz pēc katra patēriņa cenu apsekojuma Komisijai (Eurostat) ir jāiesniedz atbildīgās dalībvalsts ziņojums ar informāciju par to, kā apsekojums veikts. Komisija (Eurostat) iesniedz katrai dalībvalstij šo ziņojumu kopsavilkumu. |
6. PATĒRIŅA CENU APSEKOŠANAS PROCEDŪRA
|
6.1. |
Dalībvalstis izpilda cenu apsekošanu saskaņā ar darba programmu. |
|
6.2. |
Katram apsekojumam Komisija (Eurostat) sagatavo apsekojuma posteņu sarakstu, kura pamatā ir priekšlikumi, kurus izsaka katra dalībvalsts par katru pamatpozīciju. |
|
6.3. |
Komisija (Eurostat) sniedz katra apsekojuma saraksta visu specifikāciju tulkojumu visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās kopā ar posteņu sarakstu. |
7. APRĒĶINĀŠANAS PROCEDŪRA
7.1. Divpusējo paritāšu aprēķināšana pamatpozīciju līmenī
a) daudzpusējo Éltető-Köves-Szulc (turpmāk – “EKS”) paritāšu aprēķināšanai pamatpozīciju līmenī pamatā ir matrica ar divpusējām paritātēm katram piedalošos valstu pārim;
b) divpusējo paritāšu aprēķinu izdara ar atsauci uz cenām, kas novērotas attiecīgajiem posteņiem un reprezentativitātes indikatoriem, kuri uz tiem attiecināti;
c) vidējo apsekojuma cenu katram postenim nosaka kā vienkāršu aritmētisko vidējo vērtību no novērotajām cenām, kas reģistrētas minētajam postenim;
d) valsts gada vidējo cenu aprēķina, ja nepieciešams, balstoties uz vidējo apsekojuma cenu, izmantojot atbilstīgus telpiskos un laika korekciju koeficientus;
e) pēc tam, ja iespējams, posteņiem un piedalošos valstu pāriem aprēķina koriģēto vidējo cenu attiecības un to apgrieztās vērtības;
f) tad aprēķina PPP, ja iespējams, visiem piedalošos valstu pāriem attiecībā uz pamatpozīciju. Katram piedalošos valstu pārim PPP aprēķina kā svērto ģeometrisko vidējo vērtību no:
— ģeometriskās vidējās vērtības no to posteņu cenu attiecībām, kuri ir uzrādīti kā reprezentatīvi abām valstīm;
— ģeometriskās vidējās vērtības no to posteņu cenu attiecībām, kuri ir uzrādīti kā reprezentatīvi pirmajai valstij, bet ne otrajai valstij;
— ģeometriskās vidējās vērtības no to posteņu cenu attiecībām, kuri ir uzrādīti kā reprezentatīvi otrajai valstij, bet ne pirmajai valstij;
izmantojot svarus, kas atspoguļo visu posteņu, kuriem abas valstis noteikušas cenas, relatīvo reprezentativitāti.
7.2. Trūkstošo divpusējo paritāšu aplēses
Ja kādai pamatpozīcijai divpusējo PPP nevar aprēķināt, trūkstošās divpusējās PPP aprēķina, ja iespējams, izmantojot netiešo paritāšu ar trešām valstīm ģeometriskās vidējās vērtības noteikšanas standarta metodi. Ja pēc šiem aprēķiniem divpusējo PPP pamatpozīcijas matricā kādai pamatpozīcijai arvien vēl trūkst kādas vērtības, tad daudzpusējo EKS paritāšu aprēķināšana nav iespējama valstīm, kurām trūkst divpusējo PPP. Tādas trūkstošas EKS paritātes tad aprēķina Komisija (Eurostat), izmantojot standarta PPP no līdzīgām pamatpozīcijām vai citu piemērotu novērtēšanas metodi.
7.3. Divpusējo paritāšu aprēķināšana agregātlīmenī
a) divpusējo paritāšu aprēķināšanu konkrētā nacionālo kontu agregātlīmenī izdara, izmantojot EKS paritātes (sk. 7.4. punktu) un IKP izlietojuma vērtības attiecīgajām pamatpozīcijām;
b) pēc tam izraudzītajā apkopojuma līmenī aprēķina Laspeiresa tipa paritāti kā aritmētisko vidējo vērtību no attiecīgo pamatpozīciju paritātēm, kuras svērtas ar relatīvajiem procentiem (vai nominālvērtībām) katra piedalošos valstu pāra otrajai valstij;
c) pēc tam izraudzītajā apkopojuma līmenī aprēķina Paasche tipa paritāti kā harmonisko vidējo vērtību no attiecīgo pamatpozīciju paritātēm, kuras svērtas ar relatīvajiem procentiem (vai nominālvērtībām) katra piedalošos valstu pāra pirmajai valstij;
d) pēc tam izraudzītajā apkopojuma līmenī aprēķina Fišera tipa paritāti kā ģeometrisko vidējo vērtību no Laspeiresa tipa un Paasche tipa paritātēm, kas noteiktas katram piedalošos valstu pārim.
7.4. Transitīvo daudzpusējo PPP aprēķināšana
Transitīvās daudzpusējās paritātes aprēķina vai nu pamatpozīciju līmenī, vai kādā no agregāta līmeņiem, izmantojot EKS metodi, balstoties uz Fišera tipa paritāšu pilno matricu starp katru iesaistīto valstu pāri, šādi:
kur tEKSs apzīmē EKS paritāti starp valsti s un valsti t;
tFs apzīmē Fišera tipa paritāti starp valsti s un valsti t;
z apzīmē iesaistīto valstu skaitu.
8. NOSŪTĪŠANA
|
8.1. |
Komisija (Eurostat) nodrošina dalībvalstīm veidnes PPP aprēķināšanai nepieciešamās pamatinformācijas nosūtīšanai. |
|
8.2. |
Dalībvalstis nosūta pamatinformāciju Komisijai (Eurostat) saskaņā ar paraugiem. |
9. PUBLICĒŠANA
Papildus 9. panta 2. punkta noteikumiem Komisija (Eurostat), apspriežoties ar dalībvalstīm, var publicēt rezultātus vairāk detalizētā līmenī.
10. LABOJUMI
|
10.1. |
Atklājusi kļūdu, dalībvalsts nekavējoties un pēc savas iniciatīvas sniedz Komisijai (Eurostat) pareizu pamatinformāciju. Turklāt dalībvalsts informē Komisiju (Eurostat) par aprēķinu metožu katru varbūtēju neatbilstīgu izmantojumu. |
|
10.2. |
Pēc dalībvalsts vai Komisijas (Eurostat) pieļautas kļūdas apzināšanas Komisija (Eurostat) informē dalībvalstis un viena mēneša laikā pārrēķina PPP. |
|
10.3. |
Ja atklāto kļūdu dēļ IKP līmenī uz vienu iedzīvotāju kādas dalībvalsts PPS mainās par vismaz 0,5 procenta punktiem, Komisija (Eurostat) iespējami drīz publicē labojumu, ja vien kļūdas netiek atklātas vairāk nekā trīs mēnešus pēc rezultātu publicēšanas. |
|
10.4. |
Ja gadījusies kļūda, atbildīgā iestāde veic pasākumus, lai turpmāk novērstu līdzīgus atgadījumus. |
|
10.5. |
Ja labojumi IKP izlietojuma vērtībās vai iedzīvotāju skaita aprēķinos izdarīti vairāk nekā 33 mēnešus pēc pārskata gada beigām, nav vajadzīgs labot PPP rezultātus. |
II PIELIKUMS
3. panta e) punktā definētās pamatpozīcijas
|
PP Nr. |
Apraksts |
COICOP (1) |
COPNI (2) |
COFOG (2) |
CPA 2008 (3) |
|
MĀJSAIMNIECĪBU INDIVIDUĀLĀ PATĒRIŅA IZDEVUMI |
|||||
|
Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni |
|||||
|
Pārtika |
|||||
|
Maize un graudaugi |
|||||
|
1 |
Rīsi |
01.1.1.1 |
|
|
|
|
2 |
Milti un citi graudaugi |
01.1.1.2 |
|
|
|
|
3 |
Maize |
01.1.1.3 |
|
|
|
|
4 |
Citi konditorejas izstrādājumi |
01.1.1.4 |
|
|
|
|
5 |
Picas un pīrāgi |
01.1.1.5 |
|
|
|
|
6 |
Makaronu izstrādājumi un kuskuss |
01.1.1.6 |
|
|
|
|
7 |
Brokastu pārslas |
01.1.1.7 |
|
|
|
|
8 |
Citi graudaugu izstrādājumi |
01.1.1.8 |
|
|
|
|
Gaļa |
|||||
|
9 |
Liellopu un teļa gaļa |
01.1.2.1 |
|
|
|
|
10 |
Cūkgaļa |
01.1.2.2 |
|
|
|
|
11 |
Jēru gaļa un kazu gaļa |
01.1.2.3 |
|
|
|
|
12 |
Mājputnu gaļa |
01.1.2.4 |
|
|
|
|
13 |
Citi gaļas veidi |
01.1.2.5 |
|
|
|
|
14 |
Pārtikas subprodukti |
01.1.2.6 |
|
|
|
|
15 |
Žāvēta, kaltēta, sālīta vai kūpināta gaļa |
01.1.2.7 |
|
|
|
|
16 |
Citi gaļas izstrādājumi |
01.1.2.8 |
|
|
|
|
Zivis un jūras veltes |
|||||
|
17 |
Svaigas vai atdzesētas zivis |
01.1.3.1 |
|
|
|
|
18 |
Saldētas zivis |
01.1.3.2 |
|
|
|
|
19 |
Svaigas vai atdzesētas jūras veltes |
01.1.3.3 |
|
|
|
|
20 |
Saldētas jūras veltes |
01.1.3.4 |
|
|
|
|
21 |
Žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis un jūras veltes |
01.1.3.5 |
|
|
|
|
22 |
Citi konservēti vai apstrādāti zivju un jūras produktu izstrādājumi |
01.1.3.6 |
|
|
|
|
Piens, siers un olas |
|||||
|
23 |
Svaigs pilnpiens |
01.1.4.1 |
|
|
|
|
24 |
Svaigs piens ar samazinātu tauku saturu |
01.1.4.2 |
|
|
|
|
25 |
Konservēts piens |
01.1.4.3 |
|
|
|
|
26 |
Jogurts |
01.1.4.4 |
|
|
|
|
27 |
Siers un biezpiens |
01.1.4.5 |
|
|
|
|
28 |
Citi piena produkti |
01.1.4.6 |
|
|
|
|
29 |
Olas |
01.1.4.7 |
|
|
|
|
Eļļas un tauki |
|||||
|
30 |
Sviests |
01.1.5.1 |
|
|
|
|
31 |
Margarīns un citi augu tauki |
01.1.5.2 |
|
|
|
|
32 |
Olīveļļa |
01.1.5.3 |
|
|
|
|
33 |
Citas pārtikā lietojamās eļļas |
01.1.5.4 |
|
|
|
|
34 |
Citi pārtikā lietojamie dzīvnieku tauki |
01.1.5.5 |
|
|
|
|
Augļi |
|||||
|
35 |
Svaigi vai atdzesēti augļi |
01.1.6.1 |
|
|
|
|
36 |
Saldēti augļi |
01.1.6.2 |
|
|
|
|
37 |
Žāvēti augļi un rieksti |
01.1.6.3 |
|
|
|
|
38 |
Konservēti augļi un augļu produkti |
01.1.6.4 |
|
|
|
|
Dārzeņi |
|||||
|
39 |
Svaigi vai atdzesēti dārzeņi, izņemot kartupeļus un citus bumbuļaugus |
01.1.7.1 |
|
|
|
|
40 |
Saldēti dārzeņi, izņemot kartupeļus un citus bumbuļaugus |
01.1.7.2 |
|
|
|
|
41 |
Kaltēti dārzeņi, citi konservēti vai apstrādāti dārzeņi |
01.1.7.3 |
|
|
|
|
42 |
Kartupeļi |
01.1.7.4 |
|
|
|
|
43 |
Čipsi |
01.1.7.5 |
|
|
|
|
44 |
Citi bumbuļaugu dārzeņi un bumbuļaugu dārzeņu produkti |
01.1.7.6 |
|
|
|
|
Cukurs, ievārījums, medus, šokolāde un konditorejas izstrādājumi |
|||||
|
45 |
Cukurs |
01.1.8.1 |
|
|
|
|
46 |
Ievārījums, marmelādes un medus |
01.1.8.2 |
|
|
|
|
47 |
Šokolāde |
01.1.8.3 |
|
|
|
|
48 |
Konditorejas izstrādājumi |
01.1.8.4 |
|
|
|
|
49 |
Pārtikas ledus un saldējums |
01.1.8.5 |
|
|
|
|
50 |
Mākslīgie cukura aizstājēji |
01.1.8.6 |
|
|
|
|
Citur neklasificēti pārtikas produkti |
|||||
|
51 |
Mērces, garšvielu piedevas |
01.1.9.1 |
|
|
|
|
52 |
Sāls, garšvielas un kulinārijas garšaugi |
01.1.9.2 |
|
|
|
|
53 |
Pārtika maziem bērniem |
01.1.9.3 |
|
|
|
|
54 |
Tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni |
01.1.9.4 |
|
|
|
|
55 |
Pārējie citur neklasificēti pārtikas produkti |
01.1.9.9 |
|
|
|
|
Bezalkoholiskie dzērieni |
|||||
|
Kafija, tēja un kakao |
|||||
|
56 |
Kafija |
01.2.1.1 |
|
|
|
|
57 |
Tēja |
01.2.1.2 |
|
|
|
|
58 |
Kakao un šokolādes pulveris |
01.2.1.3 |
|
|
|
|
Minerālūdeņi, bezalkoholiskie dzērieni, augļu un dārzeņu sulas |
|||||
|
59 |
Minerālūdeņi vai avota ūdens |
01.2.2.1 |
|
|
|
|
60 |
Bezalkoholiskie dzērieni |
01.2.2.2 |
|
|
|
|
61 |
Augļu un dārzeņu sulas |
01.2.2.3 |
|
|
|
|
Alkoholiskie dzērieni, tabaka un narkotikas |
|||||
|
Alkoholiskie dzērieni |
|||||
|
Stiprie alkoholiskie dzērieni |
|||||
|
62 |
Stiprie alkoholiskie dzērieni |
02.1.1.0 |
|
|
|
|
Vīns |
|||||
|
63 |
Vīns |
02.1.2.0 |
|
|
|
|
Alus |
|||||
|
64 |
Alus |
02.1.3.0 |
|
|
|
|
Tabaka |
|||||
|
Tabaka |
|||||
|
65 |
Tabaka |
02.2.0.0 |
|
|
|
|
Narkotikas |
|||||
|
Narkotikas |
|||||
|
66 |
Narkotikas |
02.3.0.0 |
|
|
|
|
Apģērbi un apavi |
|||||
|
Apģērbi |
|||||
|
Apģērbu materiāli |
|||||
|
67 |
Apģērbu materiāli |
03.1.1.0 |
|
|
|
|
Apģērbi |
|||||
|
68 |
Apģērbi vīriešiem |
03.1.2.1 |
|
|
|
|
69 |
Apģērbi sievietēm |
03.1.2.2 |
|
|
|
|
70 |
Apģērbi zīdaiņiem (līdz 2 gadiem) un bērniem (līdz 13 gadiem) |
03.1.2.3 |
|
|
|
|
Citi apģērbi un apģērba piederumi |
|||||
|
71 |
Citi apģērbi un apģērba piederumi |
03.1.3.0 |
|
|
|
|
Apģērbu tīrīšana, labošana un noma |
|||||
|
72 |
Apģērbu tīrīšana, labošana un noma |
03.1.4.0 |
|
|
|
|
Apavi |
|||||
|
Kurpes un citi apavi |
|||||
|
73 |
Apavi vīriešiem |
03.2.1.1 |
|
|
|
|
74 |
Apavi sievietēm |
03.2.1.2 |
|
|
|
|
75 |
Apavi zīdaiņiem un bērniem |
03.2.1.3 |
|
|
|
|
Apavu labošana un noma |
|||||
|
76 |
Apavu labošana un noma |
03.2.2.0 |
|
|
|
|
Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un citi kurināmie |
|||||
|
Mājokļa faktiskā īres maksa |
|||||
|
Mājokļa faktiskā īres maksa |
|||||
|
77 |
Mājokļa faktiskā īres maksa |
04.1.0.0 |
|
|
|
|
Mājokļa nosacītā īres maksa |
|||||
|
Mājokļa nosacītā īres maksa |
|||||
|
78 |
Mājokļa nosacītā īres maksa |
04.2.0.0 |
|
|
|
|
Mājokļa uzturēšana un remonts |
|||||
|
Materiāli mājokļa kopšanai un remontam |
|||||
|
79 |
Materiāli mājokļa kopšanai un remontam |
04.3.1.0 |
|
|
|
|
Mājokļa kopšanas un remonta pakalpojumi |
|||||
|
80 |
Mājokļa kopšanas un remonta pakalpojumi |
04.3.2.0 |
|
|
|
|
Ūdensapgāde un dažādi pakalpojumi, kas saistīti ar mājokli |
|||||
|
Ūdensapgāde |
|||||
|
81 |
Ūdensapgāde |
04.4.1.0 |
|
|
|
|
Atkritumu savākšana |
|||||
|
82 |
Atkritumu savākšana |
04.4.2.0 |
|
|
|
|
Kanalizācijas notekūdeņu savākšana |
|||||
|
83 |
Kanalizācijas notekūdeņu savākšana |
04.4.3.0 |
|
|
|
|
Citi citur neklasificēti ar mājokli saistīti pakalpojumi |
|||||
|
84 |
Citi citur neklasificēti ar mājokli saistīti pakalpojumi |
04.4.4.0 |
|
|
|
|
Elektroenerģija, gāze un citi kurināmie |
|||||
|
Elektroenerģija |
|||||
|
85 |
Elektroenerģija |
04.5.1.0 |
|
|
|
|
Gāze |
|||||
|
86 |
Dabasgāze un akmeņogļu gāze |
04.5.2.1 |
|
|
|
|
87 |
Sašķidrinātie ogļūdeņraži (butāns, propāns u. c.) |
04.5.2.2 |
|
|
|
|
Šķidrais kurināmais |
|||||
|
88 |
Šķidrais kurināmais |
04.5.3.0 |
|
|
|
|
Cietais kurināmais |
|||||
|
89 |
Cietais kurināmais |
04.5.4.0 |
|
|
|
|
Siltumenerģija |
|||||
|
90 |
Siltumenerģija |
04.5.5.0 |
|
|
|
|
Mājokļa iekārta, mājsaimniecības ierīces un mājokļa uzkopšana |
|||||
|
Mēbeles un mājokļa iekārta, paklāji un citi grīdas segumi |
|||||
|
Mēbeles un mājokļa iekārta |
|||||
|
91 |
Mājokļa mēbeles |
05.1.1.1 |
|
|
|
|
92 |
Dārza mēbeles |
05.1.1.2 |
|
|
|
|
93 |
Apgaismes ierīces |
05.1.1.3 |
|
|
|
|
94 |
Citas mēbeles un mājokļa iekārta |
05.1.1.9 |
|
|
|
|
Paklāji un citi grīdas segumi |
|||||
|
95 |
Paklāji un citi grīdas segumi |
05.1.2.0 |
|
|
|
|
Mēbeļu, mājokļa iekārtas un grīdas segumu remonts |
|||||
|
96 |
Mēbeļu, mājokļa iekārtas un grīdas segumu remonts |
05.1.3.0 |
|
|
|
|
Mājsaimniecības tekstilizstrādājumi |
|||||
|
Mājsaimniecības tekstilizstrādājumi |
|||||
|
97 |
Mēbeļu audumi un aizkari |
05.2.0.1 |
|
|
|
|
98 |
Gultasveļa |
05.2.0.2 |
|
|
|
|
99 |
Galdauti un vannas istabas veļa |
05.2.0.3 |
|
|
|
|
100 |
Mājsaimniecības tekstilizstrādājumu labošana |
05.2.0.4 |
|
|
|
|
101 |
Citi mājsaimniecības tekstilizstrādājumi |
05.2.0.9 |
|
|
|
|
Mājsaimniecības ierīces |
|||||
|
Galvenās mājsaimniecības ierīces, gan elektriskas, gan neelektriskas |
|||||
|
102 |
Ledusskapji, saldētavas un dzesinātājsaldētavas |
05.3.1.1 |
|
|
|
|
103 |
Veļas mazgāšanas mašīnas, veļas žāvēšanas mašīnas un trauku mazgāšanas mašīnas |
05.3.1.2 |
|
|
|
|
104 |
Plītis |
05.3.1.3 |
|
|
|
|
105 |
Sildītāji, gaisa kondicionētāji |
05.3.1.4 |
|
|
|
|
106 |
Tīrīšanas ierīces |
05.3.1.5 |
|
|
|
|
107 |
Citas galvenās mājsaimniecības ierīces |
05.3.1.9 |
|
|
|
|
Nelielas elektriskās mājsaimniecības ierīces |
|||||
|
108 |
Nelielas elektriskās mājsaimniecības ierīces |
05.3.2.0 |
|
|
|
|
Mājsaimniecības ierīču remonts |
|||||
|
109 |
Mājsaimniecības ierīču remonts |
05.3.3.0 |
|
|
|
|
Stikla trauki, galda piederumi un mājsaimniecības piederumi |
|||||
|
Stikla trauki, galda piederumi un mājsaimniecības piederumi |
|||||
|
110 |
Stikla trauki, kristāla trauki, keramikas trauki un porcelāna izstrādājumi |
05.4.0.1 |
|
|
|
|
111 |
Naži un dakšiņas, galda piederumi un sudrablietas |
05.4.0.2 |
|
|
|
|
112 |
Neelektriskie virtuves piederumi un priekšmeti |
05.4.0.3 |
|
|
|
|
113 |
Stikla trauku, galda piederumu un mājsaimniecības piederumu remonts |
05.4.0.4 |
|
|
|
|
Darbarīki un iekārtas mājai un dārzam |
|||||
|
Galvenie darbarīki un iekārtas |
|||||
|
114 |
Galvenie darbarīki un iekārtas |
05.5.1.0 |
|
|
|
|
Nelieli darbarīki un dažādi piederumi |
|||||
|
115 |
Nelieli darbarīki un dažādi piederumi |
05.5.2.0 |
|
|
|
|
Preces un pakalpojumi mājokļa ikdienas uzturēšanai |
|||||
|
Īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības preces |
|||||
|
116 |
Tīrīšanas un kopšanas līdzekļi |
05.6.1.1 |
|
|
|
|
117 |
Citas īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības preces |
05.6.1.2 |
|
|
|
|
Mājokļa uzkopšanas pakalpojumi un mājsaimniecības pakalpojumi |
|||||
|
118 |
Mājokļa uzkopšanas pakalpojumi, ko veic algoti darbinieki |
05.6.2.1 |
|
|
|
|
119 |
Tīrīšanas pakalpojumi |
05.6.2.2 |
|
|
|
|
120 |
Mēbeļu un mājokļa iekārtu noma |
05.6.2.3 |
|
|
|
|
121 |
Citi mājokļa pakalpojumi un mājsaimniecības pakalpojumi |
05.6.2.9 |
|
|
|
|
Veselības aprūpe |
|||||
|
Medikamenti, medicīniskās ierīces un iekārtas |
|||||
|
Farmaceitiskie preparāti |
|||||
|
122 |
Farmaceitiskie preparāti |
06.1.1.0 |
|
|
|
|
Citi medicīniskie produkti |
|||||
|
123 |
Citi medicīniskie produkti |
06.1.2.0 |
|
|
|
|
Terapeitiskā aparatūra un iekārtas |
|||||
|
124 |
Terapeitiskā aparatūra un iekārtas |
06.1.3.0 |
|
|
|
|
Ambulatorie pakalpojumi |
|||||
|
Medicīniskie pakalpojumi |
|||||
|
125 |
Medicīniskie pakalpojumi |
06.2.1.0 |
|
|
|
|
Zobārstniecības pakalpojumi |
|||||
|
126 |
Zobārstniecības pakalpojumi |
06.2.2.0 |
|
|
|
|
Vidējā medicīnas personāla pakalpojumi |
|||||
|
127 |
Vidējā medicīnas personāla pakalpojumi |
06.2.3.0 |
|
|
|
|
Slimnīcu pakalpojumi |
|||||
|
Slimnīcu pakalpojumi |
|||||
|
128 |
Daudzprofilu slimnīcas |
06.3.0.1 |
|
|
|
|
129 |
Psihiatrijas un narkoloģijas slimnīcas |
06.3.0.2 |
|
|
|
|
130 |
Specializētās slimnīcas |
06.3.0.3 |
|
|
|
|
131 |
Kopšanas un aprūpes iestādes ar izmitināšanu |
06.3.0.4 |
|
|
|
|
Transports |
|||||
|
Transportlīdzekļu iegāde |
|||||
|
Automašīnas |
|||||
|
132 |
Jaunas automašīnas |
07.1.1.1 |
|
|
|
|
133 |
Lietotas automašīnas |
07.1.1.2 |
|
|
|
|
Motocikli |
|||||
|
134 |
Motocikli |
07.1.2.0 |
|
|
|
|
Velosipēdi |
|||||
|
135 |
Velosipēdi |
07.1.3.0 |
|
|
|
|
Dzīvnieku vilkti transportlīdzekļi |
|||||
|
136 |
Dzīvnieku vilkti transportlīdzekļi |
07.1.4.0 |
|
|
|
|
Personisko transportlīdzekļu ekspluatācija |
|||||
|
Rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem |
|||||
|
137 |
Riepas |
07.2.1.1 |
|
|
|
|
138 |
Rezerves daļas personiskajiem transportlīdzekļiem |
07.2.1.2 |
|
|
|
|
139 |
Personisko transportlīdzekļu aprīkojums |
07.2.1.3 |
|
|
|
|
Degviela un smērvielas personiskajiem transportlīdzekļiem |
|||||
|
140 |
Dīzeļdegviela |
07.2.2.1 |
|
|
|
|
141 |
Benzīns |
07.2.2.2 |
|
|
|
|
142 |
Cita veida degviela personiskajiem transportlīdzekļiem |
07.2.2.3 |
|
|
|
|
143 |
Smērvielas |
07.2.2.4 |
|
|
|
|
Personisko transportlīdzekļu apkope un remonts |
|||||
|
144 |
Personisko transportlīdzekļu apkope un remonts |
07.2.3.0 |
|
|
|
|
Citi pakalpojumi attiecībā uz personiskajiem transportlīdzekļiem |
|||||
|
145 |
Citi pakalpojumi attiecībā uz personiskajiem transportlīdzekļiem |
07.2.4.0 |
|
|
|
|
Pārvadāšanas pakalpojumi |
|||||
|
Pasažieru pārvadājumi pa sliežu ceļiem |
|||||
|
146 |
Pasažieru pārvadājumi ar vilcienu |
07.3.1.1 |
|
|
|
|
147 |
Pasažieru pārvadājumi ar metro un tramvaju |
07.3.1.2 |
|
|
|
|
Pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem |
|||||
|
148 |
Pasažieru pārvadājumi ar autobusu |
07.3.2.1 |
|
|
|
|
149 |
Pasažieru pārvadājumi ar taksometru un nomātu automašīnu ar vadītāju |
07.3.2.2 |
|
|
|
|
Pasažieru aviopārvadājumi |
|||||
|
150 |
Pasažieru aviopārvadājumi |
07.3.3.0 |
|
|
|
|
Pasažieru pārvadājumi pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem |
|||||
|
151 |
Pasažieru pārvadājumi pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem |
07.3.4.0 |
|
|
|
|
Kombinētie pasažieru pārvadājumi |
|||||
|
152 |
Kombinētie pasažieru pārvadājumi |
07.3.5.0 |
|
|
|
|
Citi maksas pārvadāšanas pakalpojumi |
|||||
|
153 |
Citi maksas pārvadāšanas pakalpojumi |
07.3.6.0 |
|
|
|
|
Sakari |
|||||
|
Pasta pakalpojumi |
|||||
|
Pasta pakalpojumi |
|||||
|
154 |
Pasta pakalpojumi |
08.1.0.0 |
|
|
|
|
Tālruņa un telefaksa iekārtas |
|||||
|
Tālruņa un telefaksa iekārtas |
|||||
|
155 |
Tālruņa un telefaksa iekārtas |
08.2.0.0 |
|
|
|
|
Tālruņa un telefaksa pakalpojumi |
|||||
|
Tālruņa un telefaksa pakalpojumi |
|||||
|
156 |
Kabeļu tālruņu pakalpojumi |
08.3.0.1 |
|
|
|
|
157 |
Bezvadu tālruņu pakalpojumi |
08.3.0.2 |
|
|
|
|
158 |
Interneta piekļuves pakalpojumi |
08.3.0.3 |
|
|
|
|
159 |
Kompleksie sakaru pakalpojumi |
08.3.0.4 |
|
|
|
|
160 |
Citi informācijas pārraides pakalpojumi |
08.3.0.5 |
|
|
|
|
Atpūta un kultūra – mājsaimniecības |
|||||
|
Audiovizuālās, fotogrāfiskās un informācijas apstrādes iekārtas |
|||||
|
Iekārtas skaņas un attēla uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai |
|||||
|
161 |
Iekārtas skaņas uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai |
09.1.1.1 |
|
|
|
|
162 |
Iekārtas skaņas un attēlu uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai |
09.1.1.2 |
|
|
|
|
163 |
Portatīvas skaņas un attēla ierīces |
09.1.1.3 |
|
|
|
|
164 |
Citas iekārtas skaņas un attēlu uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai |
09.1.1.9 |
|
|
|
|
Fotogrāfiskas un kinematogrāfiskās iekārtas un optiskie instrumenti |
|||||
|
165 |
Fotogrāfiskas un kinematogrāfiskās iekārtas un optiskie instrumenti |
09.1.2.0 |
|
|
|
|
Informācijas apstrādes iekārtas |
|||||
|
166 |
Personālie datori |
09.1.3.1 |
|
|
|
|
167 |
Papildu aprīkojums informācijas apstrādes iekārtām |
09.1.3.2 |
|
|
|
|
168 |
Programmatūra |
09.1.3.3 |
|
|
|
|
169 |
Kalkulatori un citas informācijas apstrādes iekārtas |
09.1.3.4 |
|
|
|
|
Datu nesēji |
|||||
|
170 |
Iepriekš ierakstīti datu nesēji |
09.1.4.1 |
|
|
|
|
171 |
Neierakstīti datu nesēji |
09.1.4.2 |
|
|
|
|
172 |
Citi datu nesēji |
09.1.4.9 |
|
|
|
|
Audiovizuālo, fotogrāfisko un informācijas apstrādes iekārtu remonts |
|||||
|
173 |
Audiovizuālo, fotogrāfisko un informācijas apstrādes iekārtu remonts |
09.1.5.0 |
|
|
|
|
Citi būtiski ilglietošanas atpūtas un kultūras priekšmeti |
|||||
|
Būtiskie ilglietošanas priekšmeti atpūtai brīvā dabā |
|||||
|
174 |
Būtiskie ilglietošanas priekšmeti atpūtai brīvā dabā |
09.2.1.0 |
|
|
|
|
Mūzikas instrumenti un būtiski ilglietošanas priekšmeti atpūtai telpās |
|||||
|
175 |
Mūzikas instrumenti un būtiskie ilglietošanas priekšmeti atpūtai telpās |
09.2.2.0 |
|
|
|
|
Citu būtisko ilglietošanas atpūtas un kultūras priekšmetu apkope un remonts |
|||||
|
176 |
Citu būtisko ilglietošanas atpūtas un kultūras priekšmetu apkope un remonts |
09.2.3.0 |
|
|
|
|
Citi atpūtas priekšmeti un ierīces, dārzi un mājdzīvnieki |
|||||
|
Spēles, rotaļlietas un preces vaļaspriekam |
|||||
|
177 |
Spēles un preces vaļaspriekam |
09.3.1.1 |
|
|
|
|
178 |
Rotaļlietas un preces svinībām |
09.3.1.2 |
|
|
|
|
Inventārs sportam, tūrismam un atpūtai brīvā dabā |
|||||
|
179 |
Inventārs sportam, tūrismam un atpūtai brīvā dabā |
09.3.2.0 |
|
|
|
|
Dārzi, augi un ziedi |
|||||
|
180 |
Preces dārzam |
09.3.3.1 |
|
|
|
|
181 |
Augi un ziedi |
09.3.3.2 |
|
|
|
|
Mājdzīvnieki un ar tiem saistītas preces |
|||||
|
182 |
Mājdzīvnieki un ar tiem saistītas preces |
09.3.4.0 |
|
|
|
|
Veterinārie un citi pakalpojumi mājdzīvniekiem |
|||||
|
183 |
Veterinārie un citi pakalpojumi mājdzīvniekiem |
09.3.5.0 |
|
|
|
|
Atpūtas un kultūras pakalpojumi |
|||||
|
Atpūtas un sporta pakalpojumi |
|||||
|
184 |
Atpūtas un sporta pakalpojumi |
09.4.1.0 |
|
|
|
|
Kultūras pakalpojumi |
|||||
|
185 |
Kinoteātri, teātri, koncerti |
09.4.2.1 |
|
|
|
|
186 |
Muzeji, bibliotēkas, zooloģiskie dārzi |
09.4.2.2 |
|
|
|
|
187 |
Televīzijas un radio licenču nodevas un abonēšanas maksa |
09.4.2.3 |
|
|
|
|
188 |
Iekārtu un piederumu noma |
09.4.2.4 |
|
|
|
|
189 |
Fotopakalpojumi |
09.4.2.5 |
|
|
|
|
190 |
Citi kultūras pakalpojumi |
09.4.2.9 |
|
|
|
|
Azartspēles |
|||||
|
191 |
Azartspēles |
09.4.3.0 |
|
|
|
|
Laikraksti, grāmatas un kancelejas preces |
|||||
|
Grāmatas |
|||||
|
192 |
Daiļliteratūras grāmatas |
09.5.1.0 |
|
|
|
|
Laikraksti un periodiskie izdevumi |
|||||
|
193 |
Laikraksti |
09.5.2.1 |
|
|
|
|
194 |
Žurnāli un periodiskie izdevumi |
09.5.2.2 |
|
|
|
|
Dažādi iespieddarbi |
|||||
|
195 |
Dažādi iespieddarbi |
09.5.3.0 |
|
|
|
|
Kancelejas preces un zīmēšanas piederumi |
|||||
|
196 |
Kancelejas preces un zīmēšanas piederumi |
09.5.4.0 |
|
|
|
|
Kompleksie atpūtas pakalpojumi |
|||||
|
Kompleksie atpūtas pakalpojumi |
|||||
|
197 |
Kompleksie atpūtas pakalpojumi |
09.6.0.0 |
|
|
|
|
Izglītība – mājsaimniecības |
|||||
|
Izglītība – mājsaimniecības |
|||||
|
Izglītība – mājsaimniecības |
|||||
|
198 |
Izglītība – mājsaimniecības |
10.0.0.0 |
|
|
|
|
Restorāni un viesnīcas |
|||||
|
Ēdināšanas pakalpojumi |
|||||
|
Restorāni, kafejnīcas un tamlīdzīgas ēdināšanas vietas |
|||||
|
199 |
Restorāni, kafejnīcas un deju zāles |
11.1.1.1 |
|
|
|
|
200 |
Ātrās ēdināšanas pakalpojumi un ēdiens līdzņemšanai |
11.1.1.2 |
|
|
|
|
Ēdnīcas |
|||||
|
201 |
Ēdnīcas |
11.1.2.0 |
|
|
|
|
Izmitināšanas pakalpojumi |
|||||
|
Izmitināšanas pakalpojumi |
|||||
|
202 |
Viesnīcu, moteļu, iebraucamo vietu un tamlīdzīgu izmitināšanas iestāžu pakalpojumi |
11.2.0.1 |
|
|
|
|
203 |
Atpūtas centri, kempingi, jauniešu hosteļi un tamlīdzīgi izmitināšanas pakalpojumi |
11.2.0.2 |
|
|
|
|
204 |
Citu iestāžu piedāvātie izmitināšanas pakalpojumi |
11.2.0.3 |
|
|
|
|
Dažādas preces un pakalpojumi |
|||||
|
Personiskā aprūpe |
|||||
|
Frizētavas un skaistumkopšanas saloni |
|||||
|
205 |
Vīriešu un bērnu frizētavas |
12.1.1.1 |
|
|
|
|
206 |
Sieviešu frizētavas |
12.1.1.2 |
|
|
|
|
207 |
Skaistumkopšanas pakalpojumi |
12.1.1.3 |
|
|
|
|
Elektriskās ierīces personiskajai aprūpei |
|||||
|
208 |
Elektriskās ierīces personiskajai aprūpei |
12.1.2.0 |
|
|
|
|
Citas ierīces, priekšmeti un izstrādājumi personiskajai aprūpei |
|||||
|
209 |
Neelektriskas ierīces |
12.1.3.1 |
|
|
|
|
210 |
Personīgās higiēnas un labsajūtas uzlabošanas izstrādājumi, ezotēriskie produkti un skaistumkopšanas izstrādājumi |
12.1.3.2 |
|
|
|
|
Prostitūcija |
|||||
|
Prostitūcija |
|||||
|
211 |
Prostitūcija |
12.2.0.0 |
|
|
|
|
Citur neklasificēti priekšmeti personiskai lietošanai |
|||||
|
Juvelierizstrādājumi, pulksteņi un rokas pulksteņi |
|||||
|
212 |
Juvelierizstrādājumi |
12.3.1.1 |
|
|
|
|
213 |
Pulksteņi un rokas pulksteņi |
12.3.1.2 |
|
|
|
|
214 |
Juvelierizstrādājumu, pulksteņu un rokas pulksteņu remonts |
12.3.1.3 |
|
|
|
|
Citi priekšmeti personiskai lietošanai |
|||||
|
215 |
Citi priekšmeti personiskai lietošanai |
12.3.2.0 |
|
|
|
|
Sociālā aizsardzība |
|||||
|
Sociālā aizsardzība |
|||||
|
216 |
Sociālā aizsardzība |
12.4.0.0 |
|
|
|
|
Apdrošināšana |
|||||
|
Dzīvības apdrošināšana |
|||||
|
217 |
Dzīvības apdrošināšana |
12.5.1.0 |
|
|
|
|
Apdrošināšana, kas saistīta ar mājokli |
|||||
|
218 |
Apdrošināšana, kas saistīta ar mājokli |
12.5.2.0 |
|
|
|
|
Apdrošināšana, kas saistīta ar veselību |
|||||
|
219 |
Apdrošināšana, kas saistīta ar veselību |
12.5.3.0 |
|
|
|
|
Apdrošināšana, kas saistīta ar transportu |
|||||
|
220 |
Apdrošināšana, kas saistīta ar transportu |
12.5.4.0 |
|
|
|
|
Citi apdrošināšanas veidi |
|||||
|
221 |
Citi apdrošināšanas veidi |
12.5.5.0 |
|
|
|
|
Citur neklasificēti finanšu pakalpojumi |
|||||
|
FISIM |
|||||
|
222 |
FISIM |
12.6.1.0 |
|
|
|
|
Pārējie citur neklasificēti finanšu pakalpojumi |
|||||
|
223 |
Pārējie citur neklasificēti finanšu pakalpojumi |
12.6.2.0 |
|
|
|
|
Pārējie citur neklasificēti pakalpojumi |
|||||
|
Pārējie citur neklasificēti pakalpojumi |
|||||
|
224 |
Pārējie citur neklasificēti pakalpojumi |
12.7.0.0 |
|
|
|
|
Neto pirkumi ārzemēs |
|||||
|
Neto pirkumi ārzemēs |
|||||
|
Neto pirkumi ārzemēs |
|||||
|
225 |
Neto pirkumi ārzemēs |
|
|
|
|
|
MABO INDIVIDUĀLĀ PATĒRIŅA IZDEVUMI |
|||||
|
Mājoklis – MABO |
|||||
|
Mājoklis – MABO |
|||||
|
Mājoklis – MABO |
|||||
|
226 |
Mājoklis – MABO |
|
01 |
|
|
|
Veselības aprūpe – MABO |
|||||
|
Veselības aprūpe – MABO |
|||||
|
Veselības aprūpe – MABO |
|||||
|
227 |
Veselības aprūpe – MABO |
|
02 |
|
|
|
Atpūta un kultūra – MABO |
|||||
|
Atpūta un kultūra – MABO |
|||||
|
Atpūta un kultūra – MABO |
|||||
|
228 |
Atpūta un kultūra – MABO |
|
03 |
|
|
|
Izglītība – MABO |
|||||
|
Izglītība – MABO |
|||||
|
Izglītība – MABO |
|||||
|
229 |
Izglītība – MABO |
|
04 |
|
|
|
Sociālā aizsardzība – MABO |
|||||
|
Sociālā aizsardzība – MABO |
|||||
|
Sociālā aizsardzība – MABO |
|||||
|
230 |
Sociālā aizsardzība – MABO |
|
05 |
|
|
|
Citi pakalpojumi – MABO |
|||||
|
Citi pakalpojumi – MABO |
|||||
|
Citi pakalpojumi – MABO |
|||||
|
231 |
Citi pakalpojumi – MABO |
|
06 līdz 09 |
|
|
|
VALDĪBAS INDIVIDUĀLĀ PATĒRIŅA IZDEVUMI |
|||||
|
Mājoklis – vispārējā valdība |
|||||
|
Mājoklis – vispārējā valdība |
|||||
|
Mājoklis – vispārējā valdība |
|||||
|
232 |
Mājoklis – vispārējā valdība |
|
|
10.6.0 |
|
|
Veselības aprūpe – vispārējā valdība |
|||||
|
Veselības aprūpe – vispārējā valdība |
|||||
|
Veselības aprūpe – vispārējā valdība |
|||||
|
233 |
Veselības aprūpe – vispārējā valdība |
|
|
07 |
|
|
Atpūta un kultūra – vispārējā valdība |
|||||
|
Atpūta un kultūra – vispārējā valdība |
|||||
|
Atpūta un kultūra – vispārējā valdība |
|||||
|
234 |
Atpūta un kultūra – vispārējā valdība |
|
|
08 |
|
|
Izglītība – vispārējā valdība |
|||||
|
Izglītība – vispārējā valdība |
|||||
|
Izglītība– vispārējā valdība |
|||||
|
235 |
Izglītība– vispārējā valdība |
|
|
09 |
|
|
Sociālā aizsardzība – vispārējā valdība |
|||||
|
Sociālā aizsardzība – vispārējā valdība |
|||||
|
Sociālā aizsardzība – vispārējā valdība |
|||||
|
236 |
Sociālā aizsardzība – vispārējā valdība |
|
|
10, izņemot 10.6 |
|
|
VALDĪBAS KOLEKTĪVĀ PATĒRIŅA IZDEVUMI |
|||||
|
Valdības kolektīvā patēriņa izdevumi |
|||||
|
Valdības kolektīvā patēriņa izdevumi |
|||||
|
Valdības kolektīvā patēriņa izdevumi |
|||||
|
237 |
Darba ņēmēju atalgojums (kolektīvie pakalpojumi) |
|
|
|
|
|
238 |
Starppatēriņš |
|
|
|
|
|
239 |
Bruto pamatdarbības pārpalikums |
|
|
|
|
|
240 |
Neto ražošanas nodokļi |
|
|
|
|
|
241 |
Ieņēmumi no pārdošanas |
|
|
|
|
|
BRUTO KAPITĀLA VEIDOŠANA |
|||||
|
Bruto pamatkapitāla veidošana |
|||||
|
Iekārtas un aprīkojums |
|||||
|
Metāla izstrādājumi un iekārtas |
|||||
|
242 |
Metāla izstrādājumi, izņemot iekārtas un aprīkojumu [CPA 25, izņemot 25.4] |
|
|
|
25, izņemot 25.4 |
|
243 |
Informācijas un sakaru iekārtas (CPA 26.1, 26.2 un 26.3) |
|
|
|
26.1 līdz 26.3 |
|
244 |
Citi elektroniskie un optiskie izstrādājumi (CPA 26.4 līdz 26.8) |
|
|
|
26.4 līdz 26.8 |
|
245 |
Elektroiekārtas (CPA 27) |
|
|
|
27 |
|
246 |
Universālas ierīces (CPA 28.1 un 28.2) |
|
|
|
28.1 un 28.2 |
|
247 |
Speciālas nozīmes iekārtas (CPA 28.3 līdz 28.9) |
|
|
|
28.3 līdz 28.9 |
|
Transportlīdzekļi |
|||||
|
248 |
Mehāniskie transportlīdzekļi, piekabes un puspiekabes (CPA 29) |
|
|
|
29 |
|
249 |
Citi transportlīdzekļi (CPA 30) |
|
|
|
30 |
|
Būvniecība |
|||||
|
Dzīvojamās ēkas |
|||||
|
250 |
Dzīvojamās ēkas (CPA 41) |
|
|
|
41 |
|
Nedzīvojamās ēkas |
|||||
|
251 |
Nedzīvojamās ēkas (CPA 41) |
|
|
|
41 |
|
Inženierbūvniecība |
|||||
|
252 |
Inženierbūvniecība (CPA 42) |
|
|
|
42 |
|
Citi produkti |
|||||
|
Citi produkti |
|||||
|
253 |
Mēbeles un citi gatavi izstrādājumi (CPA 31 un 32) |
|
|
|
31 un 32 |
|
254 |
Datorprogrammatūra (CPA 58.2 un 62.01) |
|
|
|
58.2 un 62.01 |
|
255 |
Pārējie citur neklasificēti produkti |
|
|
|
pārējais |
|
Krājumu pārmaiņas |
|||||
|
Krājumu pārmaiņas |
|||||
|
Krājumu pārmaiņas |
|||||
|
256 |
Krājumu pārmaiņas |
|
|
|
|
|
Vērtslietu iegādes mīnus atsavinājumi |
|||||
|
Vērtslietu iegādes mīnus atsavinājumi |
|||||
|
Vērtslietu iegādes mīnus atsavinājumi |
|||||
|
257 |
Vērtslietu iegādes mīnus atsavinājumi |
|
|
|
|
|
EKSPORTA UN IMPORTA BILANCE |
|||||
|
Eksporta un importa bilance |
|||||
|
Eksporta un importa bilance |
|||||
|
Eksporta un importa bilance |
|||||
|
258 |
Eksporta un importa bilance |
|
|
|
|
|
(1) Sīkāks COICOP dalījums, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 23. nodaļā. (2) Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 23. nodaļā. (3) Kā noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 1209/2014. |
|||||
( 1 ) OV C 318, 23.12.2006., 45. lpp.
( 2 ) Eiropas Parlamenta 2007. gada 26. aprīļa Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2007. gada 13. novembra Lēmums.
( 3 ) OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1267/2003 (OV L 180, 18.7.2003., 1. lpp.).
( 4 ) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1989/2006 (OV L 411, 30.12.2006., 6. lpp.).
( 5 ) OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 105/2007 (OV L 39, 10.2.2007., 1. lpp.).
( 6 ) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1895/2006 (OV L 397, 30.12.2006., 6. lpp.).
( 7 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
( 8 ) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.
( 9 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 1722/2005 (2005. gada 20. oktobris) par mājokļu pakalpojumu novērtēšanas principiem saistībā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās (OV L 276, 21.10.2005., 5. lpp.).
( 10 ) Padomes Regula (EEK) Nr. 696/93 (1993. gada 15. marts) par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).