12.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 8/17

—

izskatīt prasību atcelt tiesību aktu saskaņā ar EK līguma 230. pantu un vienlaikus prasību atbilstoši minētā līguma 238. pantam saskaņā ar 1995. gada 15. novembrī starp Komisiju un CGD noslēgtā līguma 18. pantā ietverto šķīrējklauzulu;

—

atcelt 2007. gada 31. jūlija Lēmuma C(2007) 3772 1. pantu atbilstoši EK līguma 230. pantam;

—

neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar EK līguma 230. pantu iesniegtā prasība tiek atzīta, izskatīt saskaņā ar EK līguma 238. pantu iesniegto prasību un atbilstošos prasījumus, piespriežot Komisijai atlīdzināt EUR 1 925 858, 61 un kavējuma procentus, kas aprēķināti no prasības paziņošanas dienas 2003. gada 7. martā līdz 2003. gada 30. aprīlim kā likumiskie procenti 7 % apmērā atbilstoši 1999. gada 12. aprīļaPortaria Nr. 263/99 un no 2003. gada 1. maija līdz pilnīgai parāda samaksai kā likumiskie procenti 4 % apmērā atbilstoši 2003. gada 8. aprīļaPortaria Nr. 291/03;

—

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un CGD izdevumus.

—

Nav norādīts pamatojums. Apstrīdētajā lēmumā nav nekāda paskaidrojuma, kādā veidā Komisija noteica Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta summu, kas tika izmaksāta avansā un, kā tā uzskata, ir tai jāatlīdzina. Turklāt pamatojums ir pretrunīgs, nepilnīgs, neprecīzs un kļūdains.

—

Kļūda faktos. Apstrīdētajā lēmumā ir pieņemts, ka par vispārējo subsīdiju aizdevumiem bonifikāciju saņēmējiem maksā starpnieks, kaut gan tas tā nav, jo minētās bonifikācijas atskaita no procentiem, ko saņēmēji ir parādā CGD;

—

Tiesību kļūda. EK līguma piemērošanas tiesību normu pārkāpums un Komisijas un CGD noslēgtā līguma neizpilde — šajā lietā tas, ka 2001. gada 31. decembrī ERAF atbalsts atbilda 82 % no visām bonifikācijām, kurām bija iestājies samaksas termiņš, nav pretrunā Regulas (EEK) Nr. 2052/88 (1) 13. panta 3. punktam. Regulas (EEK) Nr. 4253/88 (2) 21. panta 1. punktā tiešām ir minēti avansi vai galīgi maksājumi saistībā ar “faktiskiem izdevumiem”, bet ir izmaksas (nevis maksājumi) ar bonifikācijām, kas radās tikai pēc 2001. gada 31. decembra. Komisija var apliecināt, ka parādi, kas atbilst ERAF atlikušajām bonifikācijām (kam nav iestājies termiņš) par katru aizdevumu, ir ERAF faktiski veikti un samaksāti izdevumi. Apliecinājumu, ka izmaksas vai izdevumi faktiski ir veikti, nevar noteikt no tā, ka šīs bonifikācijas ir izmaksātas avansā gala saņēmējiem, bet no tādu pienākumu izpildes, kas izriet jeb, citiem vārdiem sakot, “ir veikti” saskaņā ar aizdevuma līgumiem, kas ir saistoši un ir īstenoti pirms šī datuma. Nav pienākuma izmaksāt tādu “bonifikāciju avansu”, kam nebija iestājies termiņš 2001. gada 31. decembrī, ne, pakārtoti, atvērt speciālu kontu, lai tur ieskaitītu valsts kompensāciju.

—

Samērīguma, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpums. Apstrīdētā lēmuma 19. un 26. punktā Komisija divus alternatīvus nosacījumus tam, ka izdevumi tiešām tika veikti pirms 2001. gada 31. decembra, pamato ar norādēm, kas paziņotas RAK (Reģionālās attīstības komiteja) sanāksmē 2002. gada 21. maijā, lai gan šīs norādes RAK tika izplatītas pēc 2001. gada 31. decembra. Prasītāja atzīst, ka šīs norādes var veicināt bonifikācijām paredzēto vispārējo subsīdiju slēgšanas drošību un ka aizņēmuma ņēmēja maksājamie procenti neietver minētās bonifikācijas. Tomēr piemērošanas lēmumiem un šajā sakarā noslēgtajiem līgumiem esot arī jābūt atbilstošiem vai saderīgiem ar šiem risinājumiem, kas tā nav SGAIA (vispārējās subsīdijas Portugāles vietējo investīciju atbalstam) lēmuma un attiecīgā līguma gadījumā. Šajās norādēs Komisija atzīst, ka attiecīgo izdevumu vērā ņemšanai pastāv citas metodes. Viena no šīm metodēm ir pēc programmas slēgšanas “ņemt vērā” visu tādu bonifikāciju finansējumu, kam nav iestājies termiņš. Taču tieši šī “vērā ņemšana” faktiski notiek, kad CGD nevar pieprasīt, lai saņēmēji tai maksātu vairāk nekā procentus, no kuriem atskaitītas bonifikācijas. Tādējādi apstrīdētajā lēmumā ir ignorēti risinājumi, kas daudz vairāk atbilst SGAIA, ir vieglāk īstenojami un labvēlīgāki starpniekam un saņēmējiem, kā arī ir piemēroti attiecīgo interešu aizsardzībai. Turklāt Portugāles Republikai un CGD esot bijusi tiesiska paļāvība, ka tās var rēķināties ar subsīdijām ar atšķirīgiem nosacījumiem nekā izriet no šīm norādēm, kas tām tika paziņotas tikai pēc programmas slēgšanas.