I PIELIKUMS

Apstiprina šādus aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “ Tettnanger Hopfen ” specifikācijas grozījumus.

Ražošanas metode

1)

Pilnībā svītro ceturto, piekto un sesto teikumu: “ Tettnanger Hopfen ” audzētāji var uzsākt sagatavošanas darbus tikai pavasarī pretēji citiem audzēšanas apgabaliem, kuros stieples karina jau ziemā. Tas ir saistīts ar šim reģionam raksturīgajām režģu sistēmām. Salīdzinājumā ar citiem audzēšanas reģioniem, kuros galvenokārt izmanto vienrindu sistēmu, Tetnangā sešas apiņu rindas veido vienu “nodalījumu”, un tikai tad ir celiņš. Paskaidrojums: jaunā veida režģu sistēmu ieviešanai ir ekonomisks pamatojums; tā atvieglo lauksaimniecības mašīnu izmantošanu.

2)

Septītajā teikumā vārdkopu “no aprīļa sākuma līdz vidum” aizstāj ar vārdkopu “no marta sākuma līdz aprīļa vidum”. Paskaidrojums: augu apgriešanai atvēlēto laikposmu pagarina, lai sekmīgāk pielāgotos aizvien mazāk labvēlīgajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, kuri ir klimata pārmaiņu sekas, un lai racionālāk izmantotu pieejamo darbaspēku.

3)

Pilnībā svītro sešpadsmito un septiņpadsmito teikumu: Īpatnība ir tā, ka apiņu ziedēšanas laikā sazeļ arī zāle (pretēji citiem audzēšanas reģioniem šā apgabala apiņu audzētāji brīvprātīgi apņēmušies neizmantot herbicīdus) un tādēļ augsnes apstrāde vairs nav jāveic. Tas novērš augsnes sablīvēšanos un izskalojumus, kā arī veicina humusa veidošanos. Paskaidrojums: jaunajās režģu sistēmās var nākties izmantot herbicīdus. Tas attiecas tikai uz relatīvi retajiem gadījumiem, kad bagātīgi savairojušās nezāles, un ir vajadzīgs, lai palielinātu apiņu augiem pieejamā ūdens daudzumu. Tāpēc apiņu kvalitātei no tā nevajadzētu ciest.

4)

Divdesmitajā teikumā norādi “62 °C” aizstāj ar “65 °C”. Paskaidrojums: jaunākās zinātniskās atziņas liecina, ka maksimālā žāvēšanas temperatūra var būt jāpalielina līdz 65 °C. Maksimālās žāvēšanas temperatūras palielināšana ir saskaņā ar apiņu piegādes līguma vispārīgajiem noteikumiem; Vācijas apiņiem izvirzīto kvalitātes prasību tabulā, kas iekļauta minētajos noteikumos, norādīts, ka neapstrādātiem apiņiem jābūt žāvētiem 60–65 °C temperatūrā. Turklāt žāvēšana augstākā temperatūrā uzlabo energoefektivitātes rādītājus. Tā nekādi nekaitē apiņu maigajai smaržai.

II PIELIKUMS

VIENOTS DOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

“TETTNANGER HOPFEN”

EK Nr. DE-PGI-0105-0528-03.11.2011.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums

“Tettnanger Hopfen”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Vācija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.8. grupa.

Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1. punkts)

Botāniskais apraksts. No botānikas viedokļa apiņi (Humulus lupulus) ir nātru rindas (Urticales) kaņepju dzimtas (Cannabaceae) augi. Apiņi ir divmāju augi, proti, uz viena auga veidojas tikai sievišķās vai arī tikai vīrišķās ziedkopas. Audzē tikai “sievišķos apiņus”, no kuru ziedkopām veidojas rogas. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006 aizsargā tikai sievišķās apiņu rogas (parastais apinis) un no tām iegūstamos pārstrādes produktus, jo īpaši apiņu granulas un apiņu ekstraktu. Apiņu sievišķie ziedi sakārtoti galviņās, kas veidotas no pieziedlapām, seglapām, īsa ziedkātiņa, kā arī ziedkopu asīm, sniedzot vērtīgas izejvielas “ Tettnanger Hopfen ” alus brūvēšanai. Apiņi ir īsās dienas augi, proti, tie aug un attīstās pavasarī, kad dienas kļūst garākas, bet zied parasti no aptuveni 21. jūnija, kad dienas atkal sāk kļūt īsākas. Pateicoties labvēlīgākiem klimatiskajiem apstākļiem (augsne, nokrišņu daudzums un vidējās gaisa temperatūras) salīdzinājumā ar citiem audzēšanas reģioniem, “ Tettnanger Hopfen ” šeit sasniedz līdz pat 8,30 m augstumu (sastatnes citos audzēšanas reģionos parasti ir 7–7,50 m augstas). Apinis ir ātraudzīgs augs (līdz 30 cm dienā), kas vijas pulksteņrādītāja virzienā. “ Tettnanger Hopfen ” ir aromātisko šķirņu apiņi, ko audzē Tetnangas [Tettnang] reģionā. Līdztekus galvenajām šķirnēm ’ Tettnanger ’ (kopš 1973. gada vienots nosaukums “ Tettnanger Frühhopfen ”; sk. P. Heidtmann, “Grünes Gold” , 1994, 342. lpp.) un ’ Hallertauer Mittelfrüher ’ audzē arī šķirnes ’ Hallertauer Tradition ’ un ’ Perle ’. ’ Tettnanger ’ šķirni audzē tikai Tetnangas audzēšanas reģionā.

Izmantošana. “ Tettnanger Hopfen ” apiņi galvenokārt paredzēti alus darīšanai (aptuveni 99 %) (pavisam nelielu daudzumu izmanto farmācijas nozarē). Klienti saņem “ Tettnanger Hopfen ” lielākoties pārstrādātā veidā kā apiņu granulas un tikai nelielu daļu kā apiņu ekstraktu, jo, iegūstot ekstraktu, var zust vērtīgais “ Tettnanger Hopfen ” aromāts.

Sastāvs. Vērtīgās apiņu sastāvdaļas ir rūgtvielas (apiņu sveķi), smaržvielas (ēteriskās eļļas) un miecvielas (polifenoli). Tetnanga ir aromātisko apiņu audzēšanas reģions.

“ Tettnanger Hopfen ” apiņi ir pazīstami visā pasaulē arī un jo īpaši izsmalcinātā aromāta dēļ, kas veidojas no apiņos esošajām vairāk nekā 300 ēteriskajām eļļām (tā sauktais apiņu zieds). “ Tettnanger Hopfen ” aromāts atgādina ziedus, citrusaugļus, augļus, jāņogas, tam raksturīgas saldenas un pikantas nianses. Šajā reģionā audzēto apiņu aromātu raksturo kā “harmonisku, noturīgi pilnīgu un maigu”.

Līdztekus šim iedalījumam apiņu šķirnes oficiāli iedala pēc to sastāvdaļām: “apiņi ar izsmalcinātu aromātu”, “aromātiskie apiņi”, “rūgtvielu apiņi”, “apiņi ar augstu α-sveķskābes saturu”. 96 % “ Tettnanger Hopfen ” apiņu (’ Tettnanger ’ un ’ Hallertauer ’ šķirne) ietilpst “izsmalcinātā aromāta” grupā, atlikušie 4 % (’ Perle ’ un ’ Hallertauer Tradition ’) – “aromātisko apiņu” grupā. Tā kā daudzas no 300 aromātiskajām sastāvdaļām joprojām nevar noteikt ar sajūtu orgāniem, alus darītavu apiņu iepircēji un lēmumu pieņēmēji vēl joprojām paļaujas uz subjektīvu aromāta iespaidu (izvēloties apiņus, iepircējs pasmaržo apiņus). Lietpratēji “ Tettnanger Hopfen ” vērtē kā izsmalcinātākos apiņus.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Neapstrādātu apiņu ražošanai līdz pat rogu iepakošanai un produkcijas apzīmogošanai un sertificēšanai vietējā sertifikācijas centrā pilnībā jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

—

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals ir Tetnangas audzēšanas reģions. Tas ietver:

1.	Bodenzē [Bodensee] rajonā šādu pašvaldību teritoriju – Eriskirch, Friedrichshafen, Hagnau am Bodensee, Immenstaad am Bodensee, Kressbronn am Bodensee, Langenargen, Markdorf, Meckenbeuren, Neukirch, Oberteuringen un Tettnang;

2.	Rāvensburgas [Ravensburg] rajonā šādu pašvaldību teritoriju – Achberg, Amtzell, Berg, Bodnegg, Grünkraut, Ravensburg, Wangen im Allgäu (agrāko Neuravensburg un Schomburg pašvaldību teritoriju apgabals);

3.	Lindavas [Lindau] (Bodenzē) rajonā šādu pašvaldību teritoriju – Bodolz, Lindau (Bodenzē), Nonnenhorn un Wasserburg (Bodenzē).

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Pirmie rakstu avoti par apiņu audzēšanu Tetnangas reģionā ir datēti ar 1150. gadu (P. Heidtmann, “Grünes Gold” , 1994, 12. lpp.). 1838. gadā minētas četrpadsmit alus darītavas toreizējā Tetnangas apriņķī (sk. Memminger, “Beschreibung des Oberamts Tettnang” , 1838, 62. lpp.), trīs no tām pilsētā. Trīs gadus vēlāk, 1841. gadā, tās jau bija sešas (sk. P. Heidtmann, “Grünes Gold” , 1994, 13. lpp.). Alus darītavu īpašnieki apiņus audzēja paši. Plānveida apiņu audzēšana tika uzsākta 1844. gadā, kad reģionā, kas bija mazāk piemērots vīnogu audzēšanai, kopā ar astoņiem pilsētas iedzīvotājiem to uzsāka Tetnangas ārsts Johann Nepomuk von Lentz (P. Heidtmann, “Grünes Gold” , 1994, 15. lpp.). No 1860. gada apiņu audzēšana paplašinājās, ziemeļos pietuvojoties vecākajam audzēšanas apgabalam ap Altshauzenu [Altshausen] (kopš aptuveni 1821. gada; P. Heidtmann, “Grünes Gold” , 1994, 14. lpp.), (1864. gadā – 91 ha, 1866. gadā – 160 ha, 1875. gadā – 400 ha, 1914. gadā – 630 ha; P. Heidtmann, “Grünes Gold” , 1994, 22. un turpmākās lpp.). Lielākā paplašināšanās Tetnangas audzēšanas reģionā norisinājās 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, sasniedzot 1 650 hektārus (1997. gada Ziņojums par ES apiņu tirgu, 1997. gada HVG Hopfenverwertungsgenossenschaft e. G. ziņojums). Tetnangas reģionā vienmēr selekcionēti un kultivēti tikai aromātiskie apiņi.

“ Tettnanger Hopfen ” audzē tikai uz tā dēvētās apakšējās grants terases, pēdējā ledus laikmeta vēlākās morēnas, Šusenas [Schussen] baseinā, gar Argenas [Argen] upi un tās ledus laikmetā izveidotajiem krastiem. Šie ģeoloģiskie veidojumi ar dziļām gruntsūdeņu straumēm ļauj apiņiem veidot dziļu sakņu sistēmu (līdz pat 2 m). Vienlaicīgi tiek nodrošināts nepārtraukts augsnes mitrums, arī ilgstoša sausuma laikā. Vēl viens būtisks faktors, kas nosaka “ Tettnanger Hopfen ” aromāta veidošanos, ir mērenais maigais klimats, kāds valda 400 līdz 600 m augstumā virs jūras līmeņa un ko daļēji ietekmē Bodenzē ezers.

“ Tettnanger Hopfen ” audzē unikālos klimatiskajos apstākļos (gada vidējās temperatūras, saules spīdēšanas ilguma un nokrišņu daudzuma ziņā). Temperatūra 9,4 grādi pēc Celsija, gandrīz 1 800 saules spīdēšanas stundas un nokrišņu daudzums 1 136 mm gadā, kas ir pēdējo trīsdesmit gadu laikā reģistrētie vidējie rādītāji (2009. gada dati), nodrošina apiņiem “ Tettnanger Hopfen ” daudz labvēlīgākus apstākļus nekā citos Vācijas audzēšanas reģionos.

5.2.   Produkta specifika

“ Tettnanger Hopfen ” ir aromātisko šķirņu apiņi, ko audzē Tetnangas [Tettnang] reģionā. Līdztekus galvenajām šķirnēm ’ Tettnanger ’ un ’ Hallertauer Mittelfrüher ’ audzē arī šķirnes ’ Hallertauer Tradition ’ un ’ Perle ’. ’ Tettnanger ’ šķirni audzē tikai Tetnangas audzēšanas reģionā.

“ Tettnanger Hopfen ” apiņiem ir izsmalcināts aromāts, kas veidojas no apiņos esošajām vairāk nekā 300 ēteriskajām eļļām (tā sauktais apiņu zieds). “ Tettnanger Hopfen ” aromāts atgādina ziedus, citrusaugļus, augļus, jāņogas, tam raksturīgas saldenas un pikantas nianses. Šajā reģionā audzēto apiņu aromātu raksturo kā “harmonisku, noturīgi pilnīgu un maigu”.

Saskaņā ar apiņu tirgotāju izstrādāto iedalījumu 96 % “ Tettnanger Hopfen ” apiņu (’ Tettnanger ’ un ’ Hallertauer ’ šķirne) ietilpst “izsmalcinātā aromāta” grupā, atlikušie 4 % (’ Perle ’ un ’ Hallertauer Tradition ’) – “aromātisko apiņu” grupā.

“ Tettnanger Hopfen ” raksturīga arī augsta viendabības pakāpe.

To apliecina arī neatkarīgas produkcijas partiju kvalitātes pārbaudes, ko ik gadu veic specializētajā Tetnangas apiņu laboratorijā.

Šos viendabīguma pārbaužu rezultātus turklāt ir apstiprinājusi Hohenhaimas [Hohenheim] universitāte attiecībā uz šķirni ’ Tettnanger ’, bet alus darītava Anheuser/Busch – attiecībā uz šķirni ’ Hallertauer Mittelfrüher ’.

“ Tettnanger Hopfen ” ir plaši pazīstami arī ārpus reģiona robežām. Smalkajam aromātam, kas nāk no mazās, bet izsmalcinātās apiņu audzēšanas metropoles Tetnangas, ir piekritēji visā pasaulē: Japānā tas nebūt nav mazāk mīlēts kā ASV. Īpašs novērtējuma un kvalitātes apliecinājums ir tad, ja alus darītājs ASV uz alus iepakojuma etiķetes norāda “brūvēts ar “ Tettnanger Hopfen ” ”, kas nebūt nav retums. Pateicoties apiņu kvalitātei, “ Tettnanger Hopfen ” vienmēr sasniedz visaugstākās pārdošanas cenas (deviņdesmito gadu ES ikgadējie ziņojumi, Bavārijas reģionālā aģentūra [Bayerische Landesanstalt] – ikgadējie ziņojumi no 1990. līdz 2000. gadam; P. Heidtmann, “Grünes Gold” , 1994, 368., 369. lpp.). Arī pašu apiņu pilsētas Tetnangas iedzīvotāju dzīve ir saistīta ar apiņiem. To atspoguļo reģionālās struktūras un ar “ Tettnanger Hopfen ” saistītie pasākumi. Piemēram, apmeklējot 1995. gadā izveidoto “ Tettnanger Hopfen ” muzeju un iepazīstoties ar visu, kas saistīts ar apiņu audzēšanu, var izjust patiesu valdzinājumu. Pastaigas laikā pa četrus kilometrus garo “ Tettnanger Hopfen ” audzēšanas taku interesenti var noskaidrot visu, kas jāzina par “ Tettnanger Hopfen ”. 42 km garais “ Tettnanger Hopfen ” apkārtceļš ved riteņbraucējus cauri Tetnangas audzēšanas reģionam. Apiņu svētkos, kas katru gadu norisinās augustā neilgi pirms ražas novākšanas Tettnang-Kau, Tetnangas iedzīvotāji godina sava “zaļā zelta” senās tradīcijas. Visbeidzot, katru otro gadu jaunievēlētās Tetnangas apiņu “kronētās personas” (apiņu karaliene un divas princeses) pārstāv “ Tettnanger Hopfen ” gan savā reģionā, gan starptautiskā mērogā.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN).

Šāds ģeoloģisko (augsnes kvalitāte) un klimatisko faktoru apvienojums rada optimālus apstākļus “ Tettnanger Hopfen ” augšanai un rogu veidošanai, līdz ar to nodrošinot viendabīgumu, kurā liela nozīme ir ģeogrāfiskajiem faktoriem. “ Tettnanger Hopfen ” izsmalcinātā aromāta veidošanos nosaka arī ģeogrāfiskā apgabala augsnes tipi un mērenais maigais klimats, ko daļēji ietekmē Bodenzē ezers. “ Tettnanger Hopfen ” starptautiskās slavas pamatā ir tieši šis aromāts. Tetnangas reģiona senā apiņu audzēšanas tradīcija ir viens no faktoriem, kas veido iedzīvotāju reģionālo identitāti un piederības izjūtu; “ Tettnanger Hopfen ” ir stabila vietējās kultūras dzīves sastāvdaļa.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

Markenblatt, 33. sēj., 20.8.2010., 7a-bb daļa, 14729. lpp.

http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/19450