1.   Ar šo regulu nosaka vienotas prasības attiecībā uz tādu kriptoaktīvu publisku piedāvājumu un pielaidi tirdzniecībai tirdzniecības platformā, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni un e-naudas žetoni, kas ir aktīviem piesaistīti žetoni un e-naudas žetoni, kā arī prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.

2.   Ar šo regulu jo īpaši nosaka:

1.   Šo regulu piemēro fiziskām un juridiskām personām un konkrētām cita veida struktūrām, kas ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai kas sniedz pakalpojumus saistībā ar kriptoaktīviem Savienībā.

2.   Šo regulu nepiemēro:

3.   Šo regulu nepiemēro kriptoaktīviem, kas ir unikāli un nav aizstājami ar citiem kriptoaktīviem.

4.   Šo regulu nepiemēro kriptoaktīviem, kas kvalificējami kā viens vai vairāki no šādiem:

5.   EVTI līdz 2024. gada 30. decembrim šā panta 4. punkta a) apakšpunkta nolūkos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par nosacījumiem un kritērijiem kriptoaktīvu kvalificēšanai par finanšu instrumentiem.

6.   Šī regula neskar Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

2.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 139. pantu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot šā 1. punktā iekļauto definīciju tehniskos elementus un lai pielāgotu minētās definīcijas tirgus norisēm un tehnoloģiju attīstībai.

1.   Neviena persona Savienībā publiski nepiedāvā kriptoaktīvu, kurš nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, izņemot, ja minētā persona:

2.   Šā panta 1. punkta b), c), d) un f) apakšpunktu nepiemēro nevienam no turpmāk minētajiem tādu kriptoaktīvu publiskiem piedāvājumiem, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni:

3.   Šo sadaļu nepiemēro kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, publiskiem piedāvājumiem, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkā kriptoaktīvs netiek uzskatīts par piedāvātu bez maksas, ja pircējiem ir jāsniedz vai jāapņemas sniegt persondatus piedāvātājam apmaiņā pret minēto kriptoaktīvu vai ja kriptoaktīva piedāvātājs saņem no šā kriptoaktīva iespējamajiem turētājiem jebkādas trešo personu maksas, komisijas maksas vai monetāros labumus vai nemonetāros labumus apmaiņā pret minēto kriptoaktīvu.

Ja katrā 12 mēnešu laikposmā, kas sākas sākotnējā publiskā piedāvājuma sākumā, kriptoaktīva publiska piedāvājuma kopējā samaksa apstākļos, kas minēti pirmās daļas d) apakšpunktā, Savienībā pārsniedz EUR 1 000 000, piedāvātājs nosūta kompetentajai iestādei paziņojumu, kurā ietverts piedāvājuma apraksts un paskaidrots, kāpēc šis piedāvājums ir atbrīvots no šīs sadaļas saskaņā ar pirmās daļas d) apakšpunktu.

Pamatojoties uz trešajā daļā minēto paziņojumu, kompetentā iestāde pieņem pienācīgi pamatotu lēmumu, ja tā uzskata, ka darbība neatbilst ierobežota tīkla atbrīvojumam saskaņā ar pirmās daļas d) apakšpunktu, un attiecīgi informē piedāvātāju.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā uzskaitītos izņēmumus nepiemēro, ja piedāvātājs vai cita persona, kas rīkojas piedāvātāja vārdā, jebkādā paziņojumā dara zināmu savu nodomu lūgt pielaidi kriptoaktīva, kas nav aktīviem piesaistīts žetoni vai e-naudas žetons, tirdzniecībai.

5.   Kriptoaktīvu glabāšanas un pārvaldīšanas nodrošināšanai klientu vārdā vai kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumu sniegšanai saistībā ar kriptoaktīviem, kuru publiskie piedāvājumi ir atbrīvoti saskaņā ar šā panta 3. punktu, nav vajadzīga kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļauja saskaņā ar 59. pantu, izņemot gadījumus, kad:

6.   Ja tāda kriptoaktīva publiskais piedāvājums, kas nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, attiecas uz patēriņa žetonu, kurš nodrošina piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas vēl nepastāv vai vēl nedarbojas, publiskā piedāvājuma ilgums, kā aprakstīts kriptoaktīvu baltajā grāmatā, nepārsniedz 12 mēnešus no kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas dienas.

7.   Jebkuru turpmāku tāda kriptoaktīva publisku piedāvājumu, kas nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, uzskata par atsevišķu publisku piedāvājumu, kam piemēro 1. punkta prasības, neskarot 2. vai 3. punkta iespējamo piemērošanu turpmākajam publiskajam piedāvājumam.

Turpmākam tāda kriptoaktīva publiskam piedāvājumam, kas nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, nav vajadzīga atsevišķa kriptoaktīvu baltā grāmata, ja kriptoaktīvu baltā grāmata ir publicēta saskaņā ar 9. un 12. pantu un persona, kas ir atbildīga par šādas baltās grāmatas izstrādāšanu, rakstiski piekrīt tās izmantošanai.

8.   Ja tāda kriptoaktīva publiskais piedāvājums, kas nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, ir atbrīvots no pienākuma publicēt kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar 2. vai 3. punktu, bet baltā grāmata tomēr ir izstrādāta brīvprātīgi, piemēro šo sadaļu.

1.   Neviena persona nelūdz tāda kriptoaktīva pielaidi tirdzniecībai Savienībā, kurš nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, izņemot, ja minētā persona:

2.   Ja kriptoaktīvs ir pielaists tirdzniecībai pēc tirdzniecības platformas operatora iniciatīvas un kriptoaktīvu baltā grāmata saskaņā ar 9. pantu nav publicēta šajā regulā paredzētajos gadījumos, attiecīgās kriptoaktīvu tirdzniecības platformas operators ievēro šā panta 1. punktā noteiktās prasības.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, persona, kas lūdz pielaidi tāda kriptoaktīva tirdzniecībai, kurš nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, un tirdzniecības platformas attiecīgais operators var rakstiski vienoties, ka tirdzniecības platformas operatoram ir jāizpilda visas vai daļa no 1. punkta b) līdz g) apakšpunktā minētajām prasībām.

Šā punkta pirmajā daļā minētās rakstiskās vienošanās tekstā skaidri norāda, ka personai, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, ir pienākums sniegt tirdzniecības platformas operatoram visu nepieciešamo informāciju, lai minētais operators varētu izpildīt attiecīgi 1. punkta b) līdz g) apakšpunktā minētās prasības.

4.   Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro, ja:

1.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj visu turpmāk minēto informāciju, kā tā sīkāk precizēta I pielikumā:

Gadījumos, kad kriptoaktīvu balto grāmatu nav izstrādājušas pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētās personas, kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj arī tās personas identitāti, kas izstrādājusi kriptoaktīvu balto grāmatu, un iemeslu, kāpēc to ir izstrādājusi konkrētā persona.

2.   Visa 1. punktā uzskaitītā informācija ir patiesa, skaidra un nemaldinoša. Kriptoaktīvu baltajā grāmatā nav būtisku izlaidumu, un to izklāsta kodolīgā un saprotamā veidā.

3.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā pirmajā lappusē ir šāds skaidrs un pamanāms paziņojums:

Ja kriptoaktīvu balto grāmatu izstrādā persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operators, tad pirmajā daļā minētajā paziņojumā “piedāvātājs” vietā iekļauj atsauci uz “personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai” vai “tirdzniecības platformas operatoru”.

4.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā neietver nekādus tādus apgalvojumus par kriptoaktīva nākotnes vērtību, kas nav 5. punktā minētais paziņojums.

5.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā ietver skaidru un nepārprotamu paziņojumu, ka:

6.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā ietver kriptoaktīvu piedāvātāja, personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operatora vadības struktūras paziņojumu. Minētajā paziņojumā, ko ievieto pēc 3. punktā minētā paziņojuma, apstiprina, ka kriptoaktīvu baltā grāmata atbilst šīs sadaļas prasībām un ka, ciktāl vadības struktūrai zināms, kriptoaktīvu baltajā grāmatā sniegtā informācija ir patiesa, skaidra un nemaldinoša, un kriptoaktīvu baltajā grāmatā nav neviena izlaiduma, kas varētu ietekmēt tās nozīmi.

7.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj kopsavilkumu, ko ievieto pēc 6. punktā minētā paziņojuma un kurā īsā un netehniskā valodā sniedz pamatinformāciju par kriptoaktīva publisko piedāvājumu vai paredzēto pielaidi tirdzniecībai. Kopsavilkums ir viegli saprotams un skaidri un saprotami noformēts un izklāstīts, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes. Kriptoaktīvu baltās grāmatas kopsavilkumā sniedz atbilstošu informāciju par attiecīgā kriptoaktīva īpašībām, lai palīdzētu kriptoaktīva iespējamajam turētājam pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu.

Kopsavilkumā ietver brīdinājumu par to, ka:

8.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj tās paziņošanas datumu un satura rādītāju.

9.   Kriptoaktīvu balto grāmatu izstrādā piederības dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

Ja kriptoaktīvu piedāvā arī dalībvalstī, kas nav piederības dalībvalsts, kriptoaktīvu balto grāmatu izstrādā arī uzņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

10.   Kriptoaktīvu balto grāmatu dara pieejamu mašīnlasāmā formātā.

11.   EVTI sadarbībā ar EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu standarta veidlapas, formātus un veidnes 10. punkta vajadzībām.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

12.   EVTI sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par 1. punkta pirmās daļas j) apakšpunktā minētās informācijas saturu, metodiku un izklāstu attiecībā uz ilgtspējas rādītājiem saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz klimatu un citu ar vidi saistītu nelabvēlīgu ietekmi.

Izstrādājot pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā dažādos konsensa mehānismu veidus, ko izmanto, lai validētu darījumus ar kriptoaktīviem, to stimulu struktūras un enerģijas, atjaunīgo energoresursu un dabas resursu izmantošanu, atkritumu radīšanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. EVTI atjaunina minētos regulatīvos tehniskos standartus, ņemot vērā regulējuma izmaiņas un tehnoloģiju attīstību.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1.   Visi tirgvedības paziņojumi, kas attiecas uz kriptoaktīva, kurš nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, publisko piedāvājumu vai šāda kriptoaktīva pielaidi tirdzniecībai, atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

Ja tirgvedības paziņojumu sagatavo persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operators, tad pirmās daļas e) apakšpunktā minētajā paziņojumā “piedāvātājs” vietā iekļauj atsauci “persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai” vai “tirdzniecības platformas operators”.

2.   Ja saskaņā ar 4. vai 5. pantu ir vajadzīga kriptoaktīvu baltā grāmata, pirms kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas nekādus tirgvedības paziņojumus neizplata. Netiek ietekmēta piedāvātāja, personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operatora spēja veikt tirgus izzināšanu.

3.   Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tiek izplatīti tirgvedības paziņojumi, ir pilnvaras novērtēt atbilstību 1. punktam attiecībā uz minētajiem tirgvedības paziņojumiem.

Vajadzības gadījumā piederības dalībvalsts kompetentā iestāde palīdz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tirgvedības paziņojumi tiek izplatīti, novērtēt tirgvedības paziņojumu atbilstību kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļautajai informācijai.

4.   Piedāvātāja, personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai kriptoaktīvu tirdzniecības platformas operatora piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei bez nepamatotas kavēšanās paziņo visas 94. pantā izklāstītās uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, ko uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde izmanto attiecībā uz šā panta izpildi.

1.   Kriptoaktīvu, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, piedāvātāji, personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai kriptoaktīvu tirdzniecības platformas operatori paziņo par savu kriptoaktīvu balto grāmatu savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

2.   Tirgvedības paziņojumus pēc pieprasījuma paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kad tie minētajās dalībvalstīs vēršas pie tādu kriptoaktīvu potenciālajiem turētājiem, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni.

3.   Kompetentās iestādes nepieprasa kriptoaktīvu balto grāmatu vai ar tām saistīto tirgvedības paziņojumu iepriekšēju apstiprinājumu pirms to attiecīgās publicēšanas.

4.   Kriptoaktīvu baltās grāmatas paziņojumam, kā minēts 1. punktā, pievieno paskaidrojumu par to, kāpēc kriptoaktīvu baltajā grāmatā aprakstītais kriptoaktīvs nebūtu jāuzskata par:

5.   Šā panta 1. un 4. punktā minētos elementus paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz 20 darbdienas pirms kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas dienas.

6.   Piedāvātāji un personas, kas lūdz pielaidi tādu kriptoaktīvu tirdzniecībai, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, kopā ar 1. punktā minēto paziņojumu iesniedz savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei sarakstu ar uzņēmējām dalībvalstīm, ja tādas ir, kurās tie plāno publiski piedāvāt savus kriptoaktīvus vai plāno lūgt pielaidi tirdzniecībai. Tie arī informē savas piederības dalībvalsts kompetento iestādi par paredzētā publiskā piedāvājuma vai plānotās pielaides tirdzniecībai sākuma datumu un jebkādas izmaiņas attiecībā uz minēto datumu.

Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde piecu darbdienu laikā pēc pirmajā daļā minētā uzņēmēju dalībvalstu saraksta saņemšanas paziņo uzņēmēju dalībvalstu vienotajam kontaktpunktam par plānoto publisko piedāvājumu vai plānoto pielaidi tirdzniecībai un paziņo minētajam vienotajam kontaktpunktam par attiecīgo kriptoaktīvu balto grāmatu.

7.   Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo EVTI 1., 2. un 4. punktā norādīto informāciju, kā arī datumu, kad sākas plānotais publiskais piedāvājums vai plānotā pielaide tirdzniecībai, un par jebkādām minētā datuma izmaiņām. Tā šādu informāciju paziņo piecu darbdienu laikā pēc tās saņemšanas no piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai.

EVTI dara kriptoaktīvu balto grāmatu pieejamu reģistrā atbilstīgi 109. panta 2. punktam līdz dienai, kad sākas publiskais piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai.

1.   Piedāvātāji un personas, kas lūdz tādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, publicē savas kriptoaktīvu baltās grāmatas un attiecīgā gadījumā savus tirgvedības paziņojumus savā tīmekļa vietnē, kas ir publiski pieejama, saprātīgu laikposmu iepriekš un katrā gadījumā pirms dienas, kad sākas šo kriptoaktīvu publiskais piedāvājums vai šo kriptoaktīvu pielaide tirdzniecībai. Kriptoaktīvu baltās grāmatas un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumi ir pieejami piedāvātāju vai personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, tīmekļa vietnē tik ilgi, kamēr kriptoaktīvi ir publiski pieejami.

2.   Publicētās kriptoaktīvu baltās grāmatas un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumi ir identiski versijai, kas paziņota kompetentajai iestādei saskaņā ar 8. pantu, vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 12. pantu grozītajai versijai.

1.   Kriptoaktīvu, izņemot aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu, piedāvātāji, kas savam minēto kriptoaktīvu publiskajam piedāvājumam nosaka termiņu, publicē publiskā piedāvājuma rezultātu savā tīmekļa vietnē 20 darbdienu laikā pēc parakstīšanās perioda beigām.

2.   Kriptoaktīvu, izņemot aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu, piedāvātāji, kas savam minēto kriptoaktīvu publiskajam piedāvājumam nenosaka termiņu, savā tīmekļa vietnē pastāvīgi – vismaz reizi mēnesī – publicē apritē esošo kriptoaktīvu vienību skaitu.

3.   Kriptoaktīvu, izņemot aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu, piedāvātāji, kas savam minēto kriptoaktīvu publiskajam piedāvājumam nosaka termiņu, ir ieviesuši efektīvus pasākumus, lai uzraudzītu un aizsargātu naudas līdzekļus vai citus kriptoaktīvus, kuri piesaistīti publiskā piedāvājuma laikā. Šajā nolūkā piedāvātāji nodrošina, ka naudas līdzekļus vai kriptoaktīvus, kas savākti publiskā piedāvājuma laikā, glabā viena no šīm struktūrām vai abās:

4.   Ja publiskajam piedāvājumam nav termiņa, piedāvātājs ievēro šā panta 3. punktu, līdz ir beigušās 13. pantā noteiktās privātā turētāja atteikuma tiesības.

1.   Pēc kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas saskaņā ar 9. pantu un attiecīgā gadījumā grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas saskaņā ar12. pantu piedāvātāji var piedāvāt kriptoaktīvus, izņemot aktīviem piesaistītus žetonus vai e-naudas žetonus, visā Savienībā, un šādus kriptoaktīvus var pielaist tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā Savienībā.

2.   Piedāvātājiem un personām, kas lūdz tādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, un kas ir publicējušas kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar 9. pantu un attiecīgā gadījumā publicējušas grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar 12. pantu, nepiemēro nekādas papildu informācijas prasības attiecībā uz minētā kriptoaktīva publisko piedāvājumu vai atļauju tirdzniecībai.

1.   Kriptoaktīvu, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, piedāvātāji, personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operatori groza savas publicētās kriptoaktīvu baltās grāmatas un attiecīgā gadījumā publicētos tirgvedības paziņojumus, ja ir radies būtisks jauns faktors, būtiska kļūda vai būtiska neprecizitāte, kas var ietekmēt kriptoaktīvu novērtējumu. Minēto prasību piemēro visu publiskā piedāvājuma laiku vai tik ilgi, kamēr kriptoaktīvs ir pielaists tirdzniecībai.

2.   Kriptoaktīvu, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, piedāvātāji, personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operatori paziņo savu grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā grozītos tirgvedības paziņojumus un paredzēto publikācijas datumu, tostarp šādu grozījumu iemeslus, savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz septiņas darbdienas pirms to publicēšanas.

3.   Piedāvātājs, persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operators publicēšanas dienā vai agrāk, ja to pieprasa kompetentā iestāde, savā tīmekļa vietnē nekavējoties informē sabiedrību par to, ka piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei ir paziņota grozītā kriptoaktīvu baltā grāmata, un sniedz kopsavilkumu par iemesliem, kuru dēļ tas ir paziņojis grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu.

4.   Informācijas secība grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā un attiecīgā gadījumā grozītajos tirgvedības paziņojumos atbilst saskaņā ar 9. pantu publicētās kriptoaktīvu baltās grāmatas vai tirgvedības paziņojumu secībai.

5.   Piecu darbdienu laikā pēc grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas un attiecīgā gadījumā grozīto tirgvedības paziņojumu saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde 8. panta 6. punktā minētajai uzņēmēju dalībvalstu kompetentajai iestādei paziņo grozīto kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu un attiecīgā gadījumā grozītos tirgvedības paziņojumus un informē EVTI par paziņošanu un publicēšanas datumu.

EVTI pēc publicēšanas dara kriptoaktīvu grozīto balto grāmatu pieejamu reģistrā atbilstīgi 109. panta 2. punktam.

6.   Kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, piedāvātāji, personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformu operatori grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā grozītos tirgvedības paziņojumus, tostarp šādu izmaiņu iemeslus, publicē savā tīmekļa vietnē saskaņā ar 9. pantu.

7.   Grozītā kriptoaktīvu baltā grāmata un attiecīgā gadījumā grozītie tirgvedības paziņojumi ir laikapzīmogoti. Jaunāko grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā grozītos tirgvedības paziņojumus marķē kā piemērojamo versiju. Visas grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas un attiecīgā gadījumā grozītie tirgvedības paziņojumi ir pieejami tik ilgi, kamēr kriptoaktīvi ir publiskā turējumā.

8.   Ja publiskais piedāvājums attiecas uz patēriņa žetonu, kas sniedz piekļuvi precēm vai pakalpojumiem, kuru vēl nav vai kuri vēl nedarbojas, izmaiņas, kas izdarītas grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā un attiecīgā gadījumā grozītajos tirgvedības paziņojumos, nepagarina 4. panta 6. punktā minēto 12 mēnešu termiņu.

9.   Kriptoaktīvu baltās grāmatas un tirgvedības paziņojumu vecākās versijas ir publiski pieejamas piedāvātāju, personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformu operatoru tīmekļa vietnē vismaz 10 gadus pēc šo vecāko versiju publicēšanas, ar pamanāmu brīdinājumu, ka tās vairs nav derīgas, un ar hipersaiti uz īpašu sadaļu tīmekļa vietnē, kurā ir publicēta minēto dokumentu jaunākā versija.

1.   Privātajiem turētājiem, kas iegādājas kriptoaktīvus, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, vai nu tieši no piedāvātāja, vai no kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas izvieto kriptoaktīvus minētā piedāvātāja vārdā, ir atteikuma tiesības.

Privātajiem turētājiem ir 14 kalendārās dienas, lai atteiktos no vienošanās iegādāties kriptoaktīvus, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni un e-naudas žetoni, bez jebkādām maksām vai izmaksām un bez pienākuma norādīt iemeslus. Atteikuma periods sākas no dienas, kurā privātais turētājs ir piekritis iegādāties šos kriptoaktīvus.

2.   Visus no privātā turētāja saņemtos maksājumus, tostarp attiecīgā gadījumā jebkādas maksas, atmaksā bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 14 dienas pēc dienas, kurā piedāvātājs vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas minētā piedāvātāja vārdā izvieto kriptoaktīvus, ir informēts par privātā turētāja lēmumu atteikties no vienošanās iegādāties attiecīgos kriptoaktīvus.

Šāda atmaksāšana tiek veikta, izmantojot tādu pašu maksāšanas līdzekli, kādu privātais turētājs izmantojis sākotnējam darījumam, ja vien privātais turētājs skaidri nepiekrīt citam maksāšanas līdzeklim un ja privātajam turētājam šādas atmaksāšanas rezultātā nerodas nekādas maksas vai izmaksas.

3.   Kriptoaktīvu piedāvātāji informāciju par 1. punktā minētajām atteikuma tiesībām sniedz savā kriptoaktīvu baltajā grāmatā.

4.   Atteikuma tiesības, kas minētas 1. punktā, nepiemēro, ja kriptoaktīvi ir pielaisti tirdzniecībai, pirms privātais turētājs tos ir nopircis.

5.   Ja piedāvātāji ir noteikuši termiņu šādu kriptoaktīvu publiskajam piedāvājumam saskaņā ar 10. pantu, atteikuma tiesības pēc parakstīšanās perioda beigām neizmanto.

1.   Piedāvātāji un personas, kas lūdz tādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni:

Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkā EVTI sadarbībā ar EBI līdz 2024. gada 30. decembrim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, lai precizētu minētos Savienības standartus.

2.   Piedāvātāji un personas, kas lūdz tādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, rīkojas šādu kriptoaktīvu turētāju interesēs un pret tiem izturas vienādi, ja vien kriptoaktīvu baltajā grāmatā un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumos nav atklāts preferenciāls režīms, ko piemēro konkrētiem turētājiem, un šāda preferenciālā režīma iemesli.

3.   Ja tāda kriptoaktīva publiskais piedāvājums, kuri nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, tiek atcelts, šāda kriptoaktīva piedāvātāji nodrošina, ka visi naudas līdzekļi, kas iegūti no turētājiem vai potenciālajiem turētājiem, tiem tiek pienācīgi atdoti ne vēlāk kā 25 kalendārās dienas pēc atcelšanas dienas.

1.   Ja piedāvātājs, persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operators ir pārkāpis 6. pantu, savā kriptoaktīvu baltajā grāmatā vai grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā sniedzot nepilnīgu, nepatiesu vai neskaidru vai maldinošu informāciju, šis piedāvātājs, persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operators un tā administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi ir atbildīgi šāda kriptoaktīva turētājam par jebkādiem pārkāpuma rezultātā radītajiem zaudējumiem.

2.   Nekādai līgumiskai civiltiesiskās atbildības izslēgšanai vai ierobežošanai, kas minēta pirmajā daļā, nav juridisku seku.

3.   Ja kriptoaktīvu balto grāmatu un tirgvedības paziņojumus sagatavo tirdzniecības platformas operators saskaņā ar 5. panta 3. punktu, persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, ir atbildīga arī tad, ja tā tirdzniecības platformas operatoram sniedz nepilnīgu, nepatiesu vai neskaidru vai maldinošu informāciju.

4.   Kriptoaktīva turētāja pienākums ir iesniegt pierādījumus, kas apliecina, ka kriptoaktīvu, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, piedāvātājs, persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operators ir pārkāpis 6. pantu, sniedzot nepilnīgu, nepatiesu vai neskaidru informāciju vai maldinošu informāciju, un ka paļaušanās uz šādu informāciju ir ietekmējusi turētāja lēmumu pirkt, pārdot vai apmainīt minēto kriptoaktīvu.

5.   Piedāvātājs, persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operators un tā administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru locekļi nav atbildīgi kriptoaktīva turētājam par zaudējumiem, kas radušies, paļaujoties uz informāciju, kura sniegta kopsavilkumā saskaņā ar 6. panta 7. punktu, tostarp uz jebkādu tās tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums:

6.   Šis pants neskar citu civiltiesisko atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

1.   Neviena persona Savienībā publiski nepiedāvā aktīviem piesaistītu žetonu vai nelūdz aktīviem piesaistīta žetona pielaidi tirdzniecībai, izņemot gadījumus, kad minētā persona ir minētā aktīviem piesaistītā žetona emitents un ir:

Neatkarīgi no pirmās daļas, ar aktīviem piesaistīta žetona emitenta rakstisku piekrišanu citas personas var publiski piedāvāt minēto aktīviem piesaistīto žetonu vai lūgt pielaidi tā tirdzniecībai. Minētās personas ievēro 27., 29. un 40. pantu.

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, citas struktūras var emitēt aktīviem piesaistītus žetonus tikai tad, ja to juridiskā forma nodrošina trešo personu interesēm tādu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina juridiskas personas, un ja tām piemēro līdzvērtīgu prudenciālo uzraudzību, kas atbilst to juridiskajai formai.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja:

Ja piemēro šo punktu, aktīviem piesaistītu žetonu emitenti izstrādā kriptoaktīvu balto grāmatu, kā minēts 19. pantā, un pēc pieprasījuma šo kriptoaktīvu balto grāmatu un jebkādus tirgvedības paziņojumus nosūta savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

3.   Atļauja, ko kompetentā iestāde piešķīrusi 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajai personai, ir derīga visā Savienībā un ļauj aktīviem piesaistīta žetona emitentam visā Savienībā publiski piedāvāt aktīviem piesaistītu žetonu, attiecībā uz kuru tas ir saņēmis atļauju, vai lūgt šāda aktīviem piesaistīta žetona pielaidi tirdzniecībai.

4.   Apstiprinājums, ko kompetentā iestāde piešķīrusi emitenta kriptoaktīvu baltajai grāmatai saskaņā ar 17. panta 1. punktu vai 21. panta 1. punktu vai grozītai kriptoaktīvu baltajai grāmatai saskaņā ar 25. pantu, ir derīgs visā Savienībā.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu, ko emitējusi kredītiestāde, var publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai, ja kredītiestāde:

2.   Kredītiestādei, kas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu ir iepriekš paziņojusi kompetentajai iestādei par cita aktīviem piesaistīta žetona emisiju, nav jāiesniedz kompetentajai iestādei iepriekš iesniegtā informācija, ja šāda informācija būtu identiska. Iesniedzot 1. punkta b) apakšpunktā prasīto informāciju, kredītiestāde skaidri apstiprina, ka atkārtoti neiesniegtā informācija joprojām ir aktuāla.

3.   Kompetentā iestāde, kas saņem 1. punkta b) apakšpunktā minēto paziņojumu, 20 darbdienu laikā pēc tajā iekļautās informācijas saņemšanas izvērtē, vai ir sniegta minētajā apakšpunktā prasītā informācija. Ja kompetentā iestāde secina, ka paziņojums nav pilnīgs, jo trūkst informācijas, tā par to nekavējoties informē paziņojošo kredītiestādi un nosaka termiņu, līdz kuram šai kredītiestādei ir jāsniedz trūkstošā informācija.

Trūkstošās informācijas sniegšanas termiņš nepārsniedz 20 darbdienas no pieprasījuma dienas. Līdz minētā termiņa beigām 1. punkta b) apakšpunktā noteikto termiņu aptur. Kompetentā iestāde pēc saviem ieskatiem pieprasa papildināt vai precizēt informāciju, taču tādā gadījumā 1. punkta b) apakšpunktā noteikto termiņu neaptur.

Kredītiestāde nepiedāvā publiski vai nelūdz pielaidi aktīviem piesaistīta žetona tirdzniecībai, kamēr paziņojums ir nepilnīgs.

4.   Kredītiestādei, kas emitē aktīviem piesaistītus žetonus, tostarp nozīmīgus aktīviem piesaistītus žetonus, nepiemēro 16., 18., 20., 21., 24., 35., 41. un 42. pantu.

5.   Kompetentā iestāde nekavējoties paziņo ECB pilnīgu informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. punktu, un, ja kredītiestāde ir iedibināta dalībvalstī, kuras oficiālā valūta nav euro, vai ja dalībvalsts oficiālajai valūtai, kas nav euro, ir piesaistīti nozīmīgi aktīviem piesaistīti žetoni – arī minētās dalībvalsts centrālajai bankai.

ECB un attiecīgā gadījumā dalībvalsts centrālā banka, kā minēts pirmajā daļā, 20 darbdienu laikā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas sniedz atzinumu par minēto informāciju un nosūta minēto atzinumu kompetentajai iestādei.

Kompetentā iestāde pieprasa kredītiestādei nepiedāvāt publiski un nelūgt pielaidi aktīviem piesaistītu žetonu tirdzniecībai gadījumos, kad ECB vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts centrālā banka, kā minēts pirmajā daļā, sniedz negatīvu atzinumu, pamatojoties uz risku, kas radīts norēķinu sistēmu vienmērīgai darbībai, monetārās politikas transmisijai vai monetārajai suverenitātei.

6.   Kompetentā iestāde paziņo EVTI 109. panta 3. punktā norādīto informāciju pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi saskaņā ar šā panta 1. punktu saņemtās informācijas pilnīgumu.

EVTI dara šādu informāciju pieejamu reģistrā atbilstīgi 109. panta 3. punktam līdz publiskā piedāvājuma vai pielaides tirdzniecībai uzsākšanas dienai.

7.   Attiecīgā kompetentā iestāde divu darbdienu laikā pēc atļaujas atsaukšanas paziņo EVTI par atļaujas atsaukšanu kredītiestādei, kas emitē aktīviem piesaistītus žetonus. EVTI bez nepamatotas kavēšanās dara informāciju par šādu atsaukšanu pieejamu reģistrā atbilstīgi 109. panta 3. punktam.

8.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECB izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu 1. punkta a) apakšpunktā minētās kriptoaktīvu baltās grāmatas apstiprināšanas procedūru.

Pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1.   Juridiskas personas vai citas struktūras, kas plāno publiski piedāvāt aktīviem piesaistītus žetonus vai lūgt pielaidi to tirdzniecībai, iesniedz pieteikumu 16. pantā minētās atļaujas saņemšanai savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā ietver visu turpmāk minēto informāciju:

3.   Emitentiem, kuri jau ir saņēmuši atļauju attiecībā uz vienu aktīviem piesaistītu žetonu, atļaujas saņemšanas nolūkā attiecībā uz citu aktīviem piesaistītu žetonu nav jāiesniedz kompetentajai iestādei nekāda iepriekš iesniegta informācija, ja šāda informācija būtu identiska. Iesniedzot 2. punktā minēto informāciju, emitents skaidri apstiprina, ka atkārtoti neiesniegtā informācija joprojām ir aktuāla.

4.   Kompetentā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā divu darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas saskaņā ar 1. punktu rakstiski apliecina tā saņemšanu pieteikuma iesniedzējam emitentam.

5.   Piemērojot 2. punkta i) un j) apakšpunktu, aktīviem piesaistīta žetona pieteikuma iesniedzējs emitents sniedz pierādījumu par visu turpmāk minēto:

6.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECB izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu nolūkā sīkāk precizēt 2. punktā minēto informāciju.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras pieteikumā iekļaujamajai informācijai, lai nodrošinātu tā vienotu piemērošanu visā Savienībā.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

1.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā par aktīviem piesaistītu žetonu ietver visu turpmāk minēto informāciju, kā sīkāk precizēts II pielikumā:

Kriptoaktīvu baltajā grāmatā norāda arī tās personas identitāti, kas nav emitents un kas publiski piedāvā vai lūdz pielaidi tirdzniecībai saskaņā ar 16. panta 1. punkta otro daļu, un iemeslu, kāpēc konkrētā persona piedāvā minēto aktīviem piesaistīto žetonu vai lūdz tā pielaidi tirdzniecībai. Gadījumos, kad kriptoaktīvu balto grāmatu nav izstrādājis emitents, kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj arī tās personas identitāti, kas izstrādājusi kriptoaktīvu balto grāmatu, un iemeslu, kāpēc konkrētā persona to ir izstrādājusi.

2.   Visa 1. punktā minētā informācija ir patiesa, skaidra un nemaldinoša. Kriptoaktīvu baltajā grāmatā nav būtisku izlaidumu, un to noformē kodolīgā un saprotamā veidā.

3.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā neietver nekādus apgalvojumus par kriptoaktīvu nākotnes vērtību, kas nav 4. punktā minētais paziņojums.

4.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā ir ietverts skaidrs un nepārprotams paziņojums, ka:

5.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj aktīviem piesaistīta žetona emitenta vadības struktūras paziņojumu. Minētajā paziņojumā apstiprina, ka kriptoaktīvu baltā grāmata atbilst šīs sadaļas prasībām un ka, ciktāl vadības struktūrai zināms, kriptoaktīvu baltajā grāmatā sniegtā informācija ir patiesa, skaidra un nav maldinoša, un kriptoaktīvu baltajā grāmatā nav neviena izlaiduma, kas varētu ietekmēt tās nozīmi.

6.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj kopsavilkumu, kuru ievieto pēc 5. punktā minētā paziņojuma un kurā īsā un netehniskā valodā sniedz pamatinformāciju par aktīviem piesaistīta žetona publisko piedāvājumu vai par aktīviem piesaistīta žetona paredzēto pielaidi tirdzniecībai. Kopsavilkums ir viegli saprotams un skaidri un saprotami noformēts un izklāstīts, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes. Kriptoaktīvu baltās grāmatas kopsavilkumā sniedz atbilstošu informāciju par attiecīgā aktīviem piesaistītā žetona īpašībām, lai palīdzētu iespējamajiem minētā aktīviem piesaistītā žetona turētājiem pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu.

Kopsavilkumā ietver brīdinājumu par to, ka:

Kopsavilkumā norāda, ka aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem ir tiesības uz izpirkšanu jebkurā laikā, un šādas izpirkšanas nosacījumus.

7.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj tās paziņošanas datumu un satura rādītāju.

8.   Kriptoaktīvu balto grāmatu izstrādā piederības dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

Ja aktīviem piesaistītu žetonu piedāvā arī dalībvalstī, kas nav emitenta piederības dalībvalsts, kriptoaktīvu balto grāmatu izstrādā arī uzņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

9.   Kriptoaktīvu balto grāmatu dara pieejamu mašīnlasāmā formātā.

10.   EVTI sadarbībā ar EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu standarta veidlapas, formātus un veidnes 9. punkta vajadzībām.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

11.   EVTI sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā minētās informācijas saturu, metodiku un izklāstu attiecībā uz ilgtspējas rādītājiem saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz klimatu un citu ar vidi saistītu nelabvēlīgu ietekmi.

Izstrādājot pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā dažādos konsensa mehānismu veidus, ko izmanto, lai validētu darījumus ar kriptoaktīviem, to stimulu struktūras un enerģijas, atjaunīgo energoresursu un dabas resursu izmantošanu, atkritumu radīšanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. EVTI atjaunina šos regulatīvos tehniskos standartus, ņemot vērā regulējuma izmaiņas un tehnoloģiju attīstību.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1.   Kompetentās iestādes, kas saņem 18. pantā minēto atļaujas pieteikumu, 25 darbdienu laikā pēc šāda pieteikuma saņemšanas novērtē, vai minētais pieteikums, tostarp 19. pantā minētā kriptoaktīvu baltā grāmata, ietver visu prasīto informāciju. Tās nekavējoties informē pieteikuma iesniedzēju emitentu par to, vai pieteikumā, tostarp kriptoaktīvu baltajā grāmatā, trūkst prasītās informācijas. Ja pieteikums, tostarp kriptoaktīvu baltā grāmata, nav pilnīgs, kompetentās iestādes nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam emitentam jāsniedz trūkstošā informācija.

2.   Kompetentās iestādes 60 darbdienu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas novērtē, vai pieteikuma iesniedzējs emitents ievēro šīs sadaļas prasības, un pieņem pilnībā motivētu lēmumu, ar ko piešķir vai atsaka piešķirt atļauju. Minēto 60 darbdienu laikā kompetentās iestādes var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam emitentam jebkādu informāciju par pieteikumu, tostarp par kriptoaktīvu balto grāmatu, kas minēta 19. pantā.

Novērtēšanas procesa laikā kompetentās iestādes var sadarboties ar kompetentajām iestādēm nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā, finanšu ziņu vākšanas vienībām vai citām publiskām struktūrām.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto novērtēšanas periodu aptur uz laikposmu no dienas, kad kompetentās iestādes iesniedz trūkstošās informācijas pieprasījumu, līdz dienai, kad tās saņem uz to atbildi no pieteikuma iesniedzēja emitenta. Apturēšana nepārsniedz 20 darbdienas. Kompetentās iestādes pēc saviem ieskatiem pieprasa papildināt vai precizēt informāciju, bet tā dēļ 1. un 2. punktā paredzēto novērtēšanas periodu neaptur.

4.   Kompetentās iestādes pēc 2. punktā minētā 60 darbdienu laikposma nosūta lēmuma projektu un pieteikumu EBI, EVTI un ECB. Ja pieteikuma iesniedzējs emitents ir iedibināts dalībvalstī, kuras oficiālā valūta nav euro, vai ja dalībvalsts oficiālajai valūtai, kas nav euro, ir piesaistīts aktīviem piesaistīts žetons, kompetentās iestādes nosūta sava lēmuma projektu un pieteikumu arī minētās dalībvalsts centrālajai bankai.

5.   EBI un EVTI pēc kompetentās iestādes pieprasījuma un 20 darbdienu laikā pēc lēmuma projekta un pieteikuma saņemšanas sniedz atzinumu par 18. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā juridiskā atzinuma novērtējumu un nosūta savus attiecīgos atzinumus attiecīgajai kompetentajai iestādei.

ECB vai attiecīgā gadījumā 4. punktā minētā centrālā banka 20 darbdienu laikā pēc lēmuma projekta un pieteikuma saņemšanas sniedz atzinumu par savu novērtējumu par riskiem, ko minētā aktīviem piesaistītā žetona emisija varētu radīt finanšu stabilitātei, norēķinu sistēmu vienmērīgai darbībai, monetārās politikas transmisijai un monetārajai suverenitātei, un nosūta savu atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei.

Neskarot 21. panta 4. punktu, šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētie atzinumi nav saistoši.

Tomēr kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētos atzinumus.

1.   Kompetentās iestādes 25 darbdienu laikā pēc 20. panta 5. punktā minēto atzinumu saņemšanas pieņem pilnībā pamatotu lēmumu piešķirt vai atteikt atļauju pieteikuma iesniedzējam emitentam un piecu darbdienu laikā pēc šī lēmuma pieņemšanas to paziņo pieteikuma iesniedzējiem emitentiem. Ja pieteikuma iesniedzējam emitentam ir piešķirta atļauja, tā kriptoaktīvu balto grāmatu uzskata par apstiprinātu.

2.   Kompetentās iestādes atsaka atļauju, ja ir objektīvs un pierādāms iemesls, ka:

3.   EBI un EVTI līdz 2024. gada 30. jūnijam kopīgi izdod pamatnostādnes saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu par aktīviem piesaistītu žetonu emitentu vadības struktūras locekļu un akcionāru un locekļu, tiešu vai netiešu, kuriem ir būtiska līdzdalība aktīviem piesaistītu žetonu emitentos, piemērotības novērtējumu.

4.   Kompetentās iestādes atsaka atļauju arī tad, ja ECB vai attiecīgā gadījumā centrālā banka sniedz negatīvu atzinumu saskaņā ar 20. panta 5. punktu, pamatojoties uz risku, kas radīts norēķinu sistēmu vienmērīgai darbībai, monetārās politikas transmisijai vai monetārajai suverenitātei.

5.   Kompetentās iestādes divu darbdienu laikā pēc atļaujas piešķiršanas paziņo uzņēmēju dalībvalstu vienotajam kontaktpunktam, EVTI, EBI, ECB un attiecīgā gadījumā 20. panta 4. punktā minētajām centrālajām bankām 109. panta 3. punktā precizēto informāciju.

EVTI dara šādu informāciju pieejamu reģistrā atbilstīgi 109. panta 3. punktam līdz publiskā piedāvājuma vai pielaides tirdzniecībai uzsākšanas dienas.

6.   Kompetentās iestādes informē EBI, EVTI un ECB un attiecīgā gadījumā 20. panta 4. punktā minēto centrālo banku par visām atteiktajām atļaujām un sniedz lēmuma pamatojumu un attiecīgā gadījumā paskaidrojumu par novirzi no 20. panta 5. punktā minētajiem atzinumiem.

1.   Emitents reizi ceturksnī sniedz kompetentajai iestādei šādu turpmāk minētu informāciju par katru aktīviem piesaistītu žetonu, kura emisijas vērtība pārsniedz 100 000 000 EUR:

Šā punkta pirmās daļas c) un d) apakšpunkta vajadzībām “darījums” ir jebkādas fiziskas vai juridiskas personas, kurai ir tiesības uz aktīviem piesaistītu žetonu, nomaiņa, kas rodas, pārvedot aktīviem piesaistītu žetonu no vienas sadalītās virsgrāmatas adreses vai konta uz citu.

Darījumus, kas ir saistīti ar apmaiņu ar naudas līdzekļiem vai citiem kriptoaktīviem ar emitentu vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, neuzskata par saistītiem ar aktīviem piesaistīta žetona izmantošanu kā apmaiņas līdzekli, ja vien nav pierādījumu, ka aktīviem piesaistītu žetonu izmanto norēķiniem par darījumiem ar citiem kriptoaktīviem.

2.   Kompetentā iestāde var pieprasīt aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem izpildīt 1. punktā minēto ziņošanas pienākumu attiecībā uz emitētajiem aktīviem piesaistītajiem žetoniem, kuru vērtība ir mazāka nekā 100 000 000 EUR.

3.   Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz pakalpojumus saistībā ar aktīviem piesaistītiem žetoniem, sniedz aktīviem piesaistīta žetona emitentam informāciju, kura vajadzīga, lai sagatavotu 1. punktā minēto ziņojumu, tostarp ziņojot par darījumiem ārpus sadalītās virsgrāmatas.

4.   Kompetentā iestāde saņemto informāciju kopīgo ar ECB un attiecīgā gadījumā ar 20. panta 4. punktā minēto centrālo banku un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

5.   ECB un attiecīgā gadījumā 20. panta 4. punktā minētā centrālā banka var iesniegt kompetentajai iestādei savas aplēses par to darījumu ceturkšņa vidējo skaitu un vidējo kopējo vērtību dienā, kuri saistīti ar aktīviem piesaistīta žetona izmantošanu kā apmaiņas līdzekli vienotas valūtas zonā.

6.   EBI ciešā sadarbībā ar ECB izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu metodiku, kā aplēst to darījumu ceturkšņa vidējo skaitu un vidējo kopējo vērtību dienā, kuri saistīti ar aktīviem piesaistīta žetona izmantošanu kā apmaiņas līdzekli vienotas valūtas zonā.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7.   EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, formātus un veidnes 1. punktā minētās ziņošanas un 3. punktā minētās informācijas sniegšanas vajadzībām.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

1.   Ja aktīvam piesaistītam žetonam vienotas valūtas zonā aplēstais tādu darījumu ceturkšņa vidējais skaits un vidējā kopējā vērtība dienā, kuri saistīti ar tā izmantošanu kā apmaiņas līdzekli, pārsniedz attiecīgi 1 miljonu darījumu un 200 000 000 EUR, emitents:

2.   Lai novērtētu, vai ir sasniegta 1. punktā minētā robežvērtība, kompetentā iestāde izmanto emitenta sniegto informāciju, savas aplēses vai ECB vai attiecīgā gadījumā 20. panta 4. punktā minētās centrālās bankas sniegtās aplēses atkarībā no tā, kura no tām ir lielāka.

3.   Ja vairāki emitenti emitē vienu un to pašu aktīviem piesaistītu žetonu, 1. punktā minētos kritērijus novērtē pēc visu emitentu datu apkopošanas.

4.   Emitents iesniedz 1. punkta b) apakšpunktā minēto plānu apstiprināšanai kompetentajai iestādei. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde pieprasa izmaiņas, piemēram, noteikt minimālās nominālvērtības lielumu, lai nodrošinātu to, ka laikus tiek samazināta aktīviem piesaistītā žetona kā apmaiņas līdzekļa izmantošana.

5.   Kompetentā iestāde emitentam atļauj atkal emitēt aktīviem piesaistīto žetonu tikai tad, kad tai ir pierādījumi, ka vienotas valūtas zonā aplēstais tādu darījumu ceturkšņa vidējais skaits un vidējā kopējā vērtība dienā, kuri saistīti ar tā izmantošanu kā apmaiņas līdzekli, ir zemāki nekā attiecīgi 1 miljons darījumu un 200 000 000 EUR.

1.   Kompetentās iestādes atsauc atļauju aktīviem piesaistīta žetona emitentam jebkurā no šādām situācijām:

Aktīviem piesaistīta žetona emitents paziņo savai kompetentajai iestādei par jebkuru no pirmās daļas e) un f) apakšpunktā minētajām situācijām.

2.   Kompetentās iestādes atsauc aktīviem piesaistīta žetona emitenta atļauju arī tad, ja ECB vai attiecīgā gadījumā 20. panta 4. punktā minētā centrālā banka sniedz atzinumu, ka aktīviem piesaistītais žetons nopietni apdraud norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību, monetārās politikas transmisiju vai monetāro suverenitāti.

3.   Kompetentās iestādes ierobežo emitējamā aktīviem piesaistītā žetona summu vai nosaka minimālās nominālvērtības summu aktīviem piesaistītam žetonam, ja ECB vai attiecīgā gadījumā 20. panta 4. punktā minētā centrālā banka sniedz atzinumu, ka aktīviem piesaistītais žetons apdraud norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību, monetārās politikas transmisiju vai monetāro suverenitāti, un precizē piemērojamo ierobežojumu vai minimālo nominālvērtību.

4.   Attiecīgās kompetentās iestādes nekavējoties paziņo aktīviem piesaistīta žetona emitenta kompetentajai iestādei par šādām situācijām:

5.   Kompetentās iestādes atsauc aktīviem piesaistīta žetona emitenta atļauju, ja tās uzskata, ka šā panta 4. punktā minētās situācijas ietekmē minētā emitenta vadības struktūras locekļu labo reputāciju vai jebkura akcionāra vai locekļa, tieša vai netieša, kuram ir būtiska līdzdalība emitentā, labo reputāciju, vai ir pazīmes, kas liecina par pārvaldības kārtības vai iekšējās kontroles mehānismu nepilnību, kā minēts 34. pantā.

Ja atļauju atsauc, aktīviem piesaistīta žetona emitents īsteno 47. pantā noteikto procedūru.

6.   Kompetentās iestādes divu darbdienu laikā pēc atļaujas atsaukšanas paziņo EVTI par to, ka aktīviem piesaistīta žetona emitentam atsaukta atļauja. EVTI bez nepamatotas kavēšanās dara informāciju par šādu atsaukšanu pieejamu 109. pantā minētajā reģistrā.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par visām plānotajām izmaiņām to darījumdarbības modelī, kurām varētu būt būtiska ietekme uz jebkura aktīviem piesaistītu žetonu turētāja vai iespējamā turētāja lēmumu par pirkumu un kuras tiek ieviestas pēc atļaujas saņemšanas saskaņā ar 21. pantu vai pēc kriptoaktīvu baltās grāmatas apstiprināšanas saskaņā ar 17. pantu, kā arī saistībā ar 23. pantu. Šādas izmaiņas cita starpā ietver jebkādas būtiskas izmaiņas:

Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi vismaz 30 darbdienas pirms paredzēto izmaiņu stāšanās spēkā.

2.   Ja kompetentajai iestādei ir paziņots par jebkādām plānotajām izmaiņām, kā minēts 1. punktā, aktīviem piesaistīta žetona emitents izstrādā grozītas kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu un nodrošina, ka tajā ietvertās informācijas secība atbilst sākotnējās kriptoaktīvu baltās grāmatas secībai.

Aktīviem piesaistīta žetona emitents grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Kompetentā iestāde iespējami drīz un, vēlākais, piecu darbdienu laikā pēc grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas projekta saņemšanas elektroniski apstiprina tā saņemšanu.

Kompetentā iestāde apstiprina grozīto kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu vai atsakās to apstiprināt 30 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas apstiprinājuma. Izskatot grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu, kompetentā iestāde var pieprasīt jebkādu papildu informāciju, paskaidrojumus vai pamatojumus par grozīto kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu. Ja kompetentā iestāde to pieprasa, 30 darbdienu termiņš sākas tikai tad, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi pieprasīto papildu informāciju.

3.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka kriptoaktīvu baltās grāmatas grozījumi var būt būtiski norēķinu sistēmu vienmērīgai darbībai, monetārās politikas transmisijai un monetārajai suverenitātei, tā apspriežas ar ECB un attiecīgā gadījumā ar 20. panta 4. punktā minēto centrālo banku. Šādos gadījumos kompetentā iestāde var arī apspriesties ar EBI un EVTI.

ECB vai attiecīgā centrālā banka un attiecīgā gadījumā EBI un EVTI sniedz atzinumu 20 darbdienu laikā pēc pirmajā daļā minētās apspriešanās.

4.   Ja kompetentā iestāde apstiprina grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu, tā var pieprasīt aktīviem piesaistīta žetona emitentam:

Kompetentā iestāde pieprasa aktīviem piesaistīta žetona emitentam veikt jebkādus pienācīgus korektīvus pasākumus, lai kliedētu bažas, kas saistītas ar norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību, monetārās politikas transmisiju vai monetāro suverenitāti, ja ECB vai attiecīgā gadījumā centrālā banka, kas minēta 20. panta 4. punktā, pēc apspriešanās saskaņā ar šā panta 3. punktu ir ierosinājusi šādus korektīvus pasākumus.

Ja ECB vai 20. panta 4. punktā minētā centrālā banka ir ierosinājusi pasākumus, kas atšķiras no kompetentās iestādes prasītajiem, ierosinātos pasākumus apvieno vai, ja tas nav iespējams, pieprasa veikt stingrākos no tiem.

5.   Kompetentā iestāde grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu nosūta EVTI, uzņēmēju dalībvalstu vienotajiem kontaktpunktiem, EBI, ECB un attiecīgā gadījumā attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai divu darbdienu laikā pēc apstiprināšanas.

EVTI bez nepamatotas kavēšanās grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu dara pieejamu 109. pantā minētajā reģistrā.

1.   Ja emitents ir pārkāpis 19. pantu, savā kriptoaktīvu baltajā grāmatā vai grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā sniedzot nepilnīgu, nepatiesu vai neskaidru informāciju vai maldinošu informāciju, minētais emitents un tā administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi ir atbildīgi šāda aktīviem piesaistīta žetona turētājam par jebkādiem pārkāpuma rezultātā radītajiem zaudējumiem.

2.   Jebkādai līgumiskai civiltiesiskās atbildības izslēgšanai vai ierobežošanai, kas minēta pirmajā daļā, nav nekādu juridisku seku.

3.   Aktīviem piesaistīta žetona turētāja pienākums ir iesniegt pierādījumus, kas apliecina, ka šā aktīviem piesaistītā žetona emitents ir pārkāpis 19. pantu, sniedzot nepilnīgu, nepatiesu vai neskaidru informāciju vai maldinošu informāciju savā kriptoaktīvu baltajā grāmatā vai grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā, un ka paļaušanās uz šādu informāciju ir ietekmējusi turētāja lēmumu pirkt, pārdot vai apmainīt minēto aktīviem piesaistīto žetonu.

4.   Emitents un tā administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies, paļaujoties uz informāciju, kura sniegta kopsavilkumā saskaņā ar 19. pantu, tostarp uz jebkādu tās tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums:

5.   Šis pants neskar citu civiltiesisko atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un saziņā ar aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem un iespējamajiem turētājiem ir godīgi, skaidri un nemaldinoši.

2.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti rīkojas šādu žetonu turētāju labākajās interesēs un pret tiem izturas vienlīdzīgi, ja vien kriptoaktīvu baltajā grāmatā un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumos nav atklāts kāds preferenciāls režīms.

1.   Visi tirgvedības paziņojumi, kas attiecas uz aktīviem piesaistīta žetona publisku piedāvājumu vai šāda aktīviem piesaistīta žetona pielaidi tirdzniecībai, atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

2.   Tirgvedības paziņojumos ietver skaidru un nepārprotamu paziņojumu, ka visiem aktīviem piesaistīta žetona turētājiem ir tiesības jebkurā laikā to izpirkt no emitenta.

3.   Tirgvedības paziņojumus un jebkādas izmaiņas tajos publicē emitenta tīmekļa vietnē.

4.   Kompetentās iestādes nepieprasa tirgvedības paziņojumu iepriekšēju apstiprināšanu pirms to publicēšanas.

5.   Tirgvedības paziņojumus pēc pieprasījuma nosūta kompetentajām iestādēm.

6.   Tirgvedības paziņojumus neizplata pirms kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas. Šāds ierobežojums neietekmē aktīviem piesaistīta žetona emitenta iespējas veikt tirgus izzināšanu.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti skaidrā, precīzā un pārredzamā veidā publiski un viegli pieejamā vietā savā tīmekļa vietnē informē par apritē esošo aktīviem piesaistīto žetonu skaitu un 36. pantā minētās aktīvu rezerves vērtību un sastāvu. Šādu informāciju atjaunina vismaz reizi mēnesī.

2.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti pēc iespējas ātrāk publiski un viegli pieejamā vietā savā tīmekļa vietnē publicē īsu, skaidru, precīzu un pārredzamu kopsavilkumu par revīzijas ziņojumu, kā arī pilnīgu un neaizklātu revīzijas ziņojumu, kas attiecas uz 36. pantā minēto aktīvu rezervi.

3.   Neskarot 88. pantu, aktīviem piesaistītu žetonu emitenti pēc iespējas ātrāk skaidrā, precīzā un pārredzamā veidā publiski un viegli pieejamā vietā savā tīmekļa vietnē atklāj informāciju par jebkuru notikumu, kas būtiski ietekmē vai varētu būtiski ietekmēt aktīviem piesaistītu žetonu vērtību vai 36. pantā minēto aktīvu rezervi.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti izveido un uztur efektīvas un pārredzamas procedūras no aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem un no citām ieinteresētajām personām, tostarp patērētāju apvienībām, kuras pārstāv aktīviem piesaistītu žetonu turētājus, saņemto sūdzību tūlītējai, taisnīgai un konsekventai izskatīšanai un publicē minēto procedūru aprakstus. Ja aktīviem piesaistītus žetonus pilnībā vai daļēji izplata trešās vienības, kā minēts 34. panta 5. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā, aktīviem piesaistītu žetonu emitenti izveido procedūras, lai arī atvieglotu šādu sūdzību izskatīšanu starp aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem un šādām trešām vienībām.

2.   Aktīviem piesaistītu žetonu turētāji var bez maksas iesniegt sūdzības savu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem vai attiecīgā gadījumā trešām vienībām, kā minēts 1. punktā.

3.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti un attiecīgā gadījumā trešās vienības, kā minēts 1. punktā, izstrādā un dara aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem pieejamu standarta sūdzību veidni un veic uzskaiti par visām saņemtajām sūdzībām un pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz tām.

4.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti laikus un taisnīgi izskata visas sūdzības un saprātīgā laikposmā paziņo savu aktīviem piesaistīto žetonu turētājiem šādas izskatīšanas rezultātus.

5.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu prasības, veidnes un procedūras sūdzību izskatīšanai.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti īsteno un uztur efektīvas rīcībpolitikas un procedūras, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus starp tiem un:

2.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti jo īpaši veic visus pienācīgos pasākumus, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus, kas izriet no 36. pantā minētās aktīvu rezerves pārvaldības un ieguldījumiem.

3.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti redzamā vietā savā tīmekļa vietnē atklāj saviem aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem interešu konfliktu, kas minēti 1. punktā, vispārējo raksturu un avotus un informē par pasākumiem, kuri veikti, lai tos mazinātu.

4.   Informācijas izpaušana, kas minēta 3. punktā, ir pietiekami precīza, lai aktīviem piesaistītu žetonu iespējamie turētāji varētu pieņemt uz informāciju balstītu iegādes lēmumu par aktīviem piesaistītiem žetoniem.

5.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai vēl vairāk precizētu:

EBI pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem ir stingra pārvaldības kārtība, tostarp skaidra organizatoriskā struktūra, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums, efektīvas procedūras esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai un pienācīgi iekšējās kontroles mehānismi, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras.

2.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitentu vadības struktūras locekļiem gan individuāli, gan kolektīvi ir pietiekami laba reputācija un atbilstīgas zināšanas, prasmes un pieredze, lai veiktu savus pienākumus. Jo īpaši tie nedrīkst būt notiesāti par pārkāpumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu vai par jebkādiem citiem pārkāpumiem, kas ietekmētu viņu labo reputāciju. Viņi arī pierāda, ka spēj atvēlēt pietiekami daudz laika labai savu pienākumu pildīšanai.

3.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitentu vadības struktūra novērtē un periodiski pārskata rīcībpolitisko pasākumu un procedūru efektivitāti, kas ieviesti, lai ievērotu šīs sadaļas 2., 3., 5. un 6. nodaļu, un veic pienācīgus pasākumus, lai novērstu šajā ziņā pastāvošus trūkumus.

4.   Akcionāriem vai locekļiem, tiešiem vai netiešiem, kuriem ir būtiska līdzdalība ar aktīviem piesaistītu žetonu emitentos, ir pietiekami laba reputācija, un jo īpaši tie nedrīkst būt notiesāti par noziedzīgi nodarījumiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai teroristu finansēšanu, vai jebkādiem citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas varētu ietekmēt to labo reputāciju.

5.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti pieņem rīcībpolitiku un procedūras, kas ir pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti jo īpaši izveido, uztur un īsteno rīcībpolitiku un procedūras attiecībā uz:

Ja aktīviem piesaistītu žetonu emitenti noslēdz pirmās daļas h) apakšpunktā minētās vienošanās, minētās vienošanās izklāsta līgumā ar trešām vienībām. Minētajās līgumiskajās vienošanās nosaka gan aktīviem piesaistītu žetonu emitentu, gan trešo vienību lomu, atbildību, tiesības un pienākumus. Līgumiska vienošanās, kurai ir pārrobežu jurisdikciju ietekme, nepārprotami paredz piemērojamo tiesību aktu izvēli.

6.   Ja vien aktīviem piesaistītu žetonu emitenti nav uzsākuši 47. pantā minētā izpirkšanas plāna īstenošanu, tie izmanto piemērotas un samērīgas sistēmas, resursus vai procedūras, lai nodrošinātu nepārtrauktu un regulāru savu pakalpojumu un darbību veikšanu. Šajā nolūkā aktīviem piesaistītu žetonu emitenti uztur visas savas sistēmas un drošības piekļuves protokolus atbilstošus attiecīgajiem Savienības standartiem.

7.   Ja aktīviem piesaistīta žetona emitents nolemj pārtraukt savu pakalpojumu un darbību sniegšanu, tostarp pārtraucot minētā aktīviem piesaistītā žetona emisiju, tas iesniedz kompetentajai iestādei plānu šādas pārtraukšanas apstiprināšanai.

8.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti identificē operacionālā riska cēloņus un mazina tos, izstrādājot atbilstīgas sistēmas, veicot pārbaudi un izmantojot procedūras.

9.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitents ievieš darbības nepārtrauktības rīcībpolitiku un plānus, kas tā IKT sistēmu un procedūru pārtraukuma gadījumā nodrošina svarīgu datu un funkciju saglabāšanu un darbības turpināšanu, vai, ja tas nav iespējams, šādu datu un funkciju savlaicīgu atjaunošanu un darbības savlaicīgu atsākšanu.

10.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem ir ieviesti iekšējās kontroles mehānismi un efektīvas procedūras riska pārvaldībai, tostarp efektīvi kontroles un aizsardzības pasākumi IKT sistēmu pārvaldībai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2022/2554 (37). Procedūrās paredz visaptverošu novērtējumu attiecībā uz paļaušanos uz trešām vienībām, kā minēts šā panta 5. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā. Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti uzrauga un regulāri izvērtē iekšējās kontroles mehānismu un riska novērtēšanas procedūru atbilstību un efektivitāti un veic pienācīgus pasākumus, lai novērstu jebkādus trūkumus šajā jomā.

11.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem ir sistēmas un procedūras, lai aizsargātu datu pieejamību, autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, kā tas noteikts Regulā (ES) 2022/2554 un saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Minētās sistēmas reģistrē un aizsargā attiecīgos datus un informāciju, kas savākti un sagatavoti emitenta darbības gaitā.

12.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti nodrošina, ka tos regulāri revidē neatkarīgi revidenti. Minēto revīziju rezultātus paziņo attiecīgajai emitenta vadības struktūrai un dara zināmus kompetentajai iestādei.

13.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECB līdz 2024. gada 30. jūnijam izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, kurās precizē pārvaldības kārtības minimālo saturu attiecībā uz:

Izdodot pirmajā daļā minētās pamatnostādnes, EBI ņem vērā noteikumus par pārvaldības prasībām citos Savienības tiesību aktos par finanšu pakalpojumiem, tostarp Direktīvā 2014/65/ES.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem visu laiku ir pašu kapitāls, kas atbilst vismaz augstākajai no šādām summām:

Piemērojot pirmās daļas b) apakšpunktu, rezerves aktīvu vidējā summa ir rezerves aktīvu vidējā summa katras kalendārās dienas beigās, kas aprēķināta par iepriekšējiem sešiem mēnešiem.

Ja emitents piedāvā vairāk nekā vienu aktīviem piesaistītu žetonu, pirmās daļas b) apakšpunktā minētā summa ir summa, ko veido rezerves aktīvu vidējā summa, ar kuriem nodrošina katru aktīviem piesaistītu žetonu.

Pirmās daļas c) apakšpunktā minēto summu pārskata katru gadu un aprēķina saskaņā ar 67. panta 3. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto pašu kapitālu veido Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. līdz 30. pantā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi un instrumenti pēc tam, kad saskaņā ar minētās regulas 36. pantu ir pilnībā veikti atskaitījumi, nepiemērojot minētās regulas 46. panta 4. punktā un 48. pantā minētās atbrīvojumu robežvērtības.

3.   Piederības dalībvalstu kompetentā iestāde var pieprasīt, lai aktīviem piesaistīta žetona emitents turētu pašu kapitāla summu, kas ir līdz 20 % lielāka nekā summa, ko iegūst, piemērojot 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, ja kāda turpmāk minētā faktora novērtējums norāda uz augstāku riska pakāpi:

4.   Piederības dalībvalstu kompetentā iestāde var pieprasīt, lai tāda aktīviem piesaistīta žetona emitenti, kuri nav nozīmīgi, izpilda visas 45. pantā noteiktās prasības, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu augstākas pakāpes riskus, kas konstatēti saskaņā ar šā panta 3. punktu, vai citus riskus, kuru novēršana paredzēta 45. pantā, piemēram, likviditātes riskus.

5.   Neskarot 3. punktu, aktīviem piesaistītu žetonu emitenti regulāri veic stresa testus, kuros ņem vērā smaga, bet ticama finanšu stresa scenārijus, piemēram, procentu likmju satricinājumus, un nefinanšu stresa scenārijus, piemēram, operacionālo risku. Pamatojoties uz šādu stresa testu iznākumu, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, ņemot vērā riska prognozes un stresa testu rezultātus, pieprasa aktīviem piesaistīta žetona emitentam noteiktos apstākļos turēt pašu kapitāla summu, kas ir par 20 % līdz 40 % lielāka nekā summa, kas izriet no 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas.

6.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECB izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā sīkāk precizē:

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti izveido un pastāvīgi uztur aktīvu rezervi.

Aktīvu rezervi veido un pārvalda tā, lai:

2.   Aktīvu rezerve ir juridiski nošķirta no emitentu īpašuma, kā arī no citu aktīviem piesaistītu žetonu aktīvu rezerves, rīkojoties aktīviem piesaistīto žetonu turētāju interesēs saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem tā, lai, jo īpaši maksātnespējas gadījumā, emitentu kreditori nevarētu izmantot aktīvu rezervi.

3.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti nodrošina, ka aktīvu rezerve ir operacionāli nošķirta no viņu īpašuma, kā arī no citu žetonu aktīvu rezerves.

4.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECB izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā sīkāk precizē likviditātes prasības, ņemot vērā aktīvu rezerves un paša aktīviem piesaistītā žetona lielumu, sarežģītību un būtību.

Regulatīvie tehniskie standarti jo īpaši nosaka:

Piemērojot otrās daļas a), b) un c) apakšpunktu, EBI cita starpā ņem vērā Direktīvas 2009/65/EK 52. pantā noteiktās attiecīgās robežvērtības.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5.   Emitenti, kas publiski piedāvā divus vai vairākus aktīviem piesaistītus žetonus, izmanto un uztur nošķirtus aktīvu rezervju kopumus katram aktīviem piesaistītajam žetonam. Katru no šiem aktīvu rezervju kopumiem pārvalda atsevišķi.

Ja dažādi aktīviem piesaistītu žetonu emitenti publiski piedāvā to pašu aktīviem piesaistīto žetonu, tad šie emitenti izmanto un uztur tikai vienu aktīvu rezervi šim aktīviem piesaistītajam žetonam.

6.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitentu vadības struktūras nodrošina aktīvu rezerves efektīvu un piesardzīgu pārvaldību. Emitenti nodrošina, ka aktīviem piesaistītu žetonu emisija un izpirkšana vienmēr ir sasaistīta ar attiecīgu aktīvu rezerves palielinājumu vai samazinājumu.

7.   Aktīviem piesaistīta žetona emitents aktīvu rezerves kopējo vērtību nosaka pēc tirgus cenām. Tās kopējā vērtība ir vismaz vienāda ar apgrozībā esošā aktīviem piesaistītā žetona turētāju prasījumu pret emitentu kopējo vērtību.

8.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem ir skaidra un detalizēta rīcībpolitika, kurā aprakstīts šādu žetonu stabilizācijas mehānisms. Minētā rīcībpolitika jo īpaši:

9.   Neskarot 34. panta 12. punktu, aktīviem piesaistītu žetonu emitenti pilnvaro veikt aktīvu rezerves neatkarīgu revīziju reizi sešos mēnešos, lai novērtētu atbilstību šīs nodaļas noteikumiem, sākot no dienas, kad tie saņēmuši atļauju, kā minēts 21. pantā, vai no kriptoaktīvu baltās grāmatas apstiprināšanas dienas saskaņā ar 17. pantu.

10.   Šā panta 9. punktā minētās revīzijas rezultātus emitents paziņo kompetentajai iestādei bez kavēšanās, bet ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc novērtējuma atsauces datuma. Emitents revīzijas rezultātus publicē divu nedēļu laikā pēc dienas, kad tie paziņoti kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde var likt emitentam atlikt revīzijas rezultātu publicēšanu, ja:

11.   Šā panta 7. punktā minēto novērtēšanu pēc tirgus cenām veic, kad vien iespējams, izmantojot novērtējumu pēc tirgus vērtības, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1131 (38) 2. panta 8. punktā.

Izmantojot novērtējumu pēc tirgus vērtības, rezerves aktīvu novērtē pēc piesardzīgākās pirkšanas un pārdošanas cenas, izņemot gadījumus, kad rezerves aktīvus var slēgt par vidējo tirgus cenu. Izmanto tikai labas kvalitātes tirgus datus, un šādus datus novērtē, pamatojoties uz visiem turpmāk minētajiem faktoriem:

12.   Ja nav iespējams izmantot novērtējumu pēc tirgus vērtības, kā minēts šā panta 11. punktā, vai tirgus dati nav pietiekami labas kvalitātes, rezerves aktīvu novērtē konservatīvi, izmantojot novērtējumu pēc modeļa, kā definēts Regulas (ES) 2017/1131 2. panta 9. punktā.

Modelis precīzi aplēš rezerves aktīva patieso vērtību, pamatojoties uz visiem turpmāk minētajiem aktuālajiem galvenajiem faktoriem:

Ja izmanto novērtējumu pēc modeļa, neizmanto amortizētās iegādes vērtības metodi, kā definēts Regulas (ES) 2017/1131 2. panta 10. punktā.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti izstrādā, uztur un īsteno glabāšanas kārtību, procedūras un līgumiskas vienošanās, kas vienmēr nodrošina, ka:

2.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem, kas Savienībā emitē divus vai vairākus aktīviem piesaistītus žetonus, ir glabāšanas kārtība attiecībā uz katru aktīvu rezerves kopumu. Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti, kuri ir emitējuši to pašu aktīviem piesaistīto žetonu, izmanto un uztur vienotu glabāšanas kārtību.

3.   Rezerves aktīvus ne ilgāk kā piecas darbdienas pēc aktīviem piesaistīta žetona emisijas tur glabāšanā kāds vai vairāki no turpmāk minētajiem:

4.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti īsteno visas pienācīgās prasmes, rūpību un uzticamību, izvēloties, ieceļot un pārskatot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas iecelti par rezerves aktīvu glabātājiem, kā minēts 3. punktā. Glabātājs ir juridiska persona, kas nav emitents.

Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti nodrošina, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas iecelti par rezerves aktīvu glabātājiem, kā minēts 3. punktā, ir vajadzīgā pieredze un tirgus reputācija, lai darbotos par šādu rezerves aktīvu glabātājiem, ņemot vērā minēto kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību grāmatvedības praksi, drošas glabāšanas procedūras un iekšējās kontroles mehānismus. Līgumiskas vienošanās starp aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem un rezerves aktīvu glabātājiem nodrošina, ka glabāšanā turētie rezerves aktīvi ir aizsargāti pret rezerves aktīvu glabātāju kreditoru prasījumiem.

5.   Šā panta 1. punktā minētajā glabāšanas kārtībā un procedūrās nosaka atlases kritērijus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību iecelšanai par rezerves aktīvu glabātājiem un procedūru šādu iecelšanu pārskatīšanai.

Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti regulāri pārskata kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību iecelšanu par rezerves aktīvu glabātājiem. Veicot šo pārskatīšanu, aktīviem piesaistītu žetonu emitents novērtē savus riska darījumus ar šādiem glabātājiem, ņemot vērā visas savas attiecības ar viņiem, un pastāvīgi uzrauga šādu glabātāju finansiālo situāciju.

6.   Rezerves aktīvu glabātāji, kā minēts 4. punktā, nodrošina, ka minēto rezerves aktīvu glabāšana tiek veikta šādi:

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, kredītiestādes nodrošina, ka naudas līdzekļi tiek reģistrēti kredītiestāžu reģistros nošķirtā kontā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2006/73/EK (40) 16. pantu. Katra aktīviem piesaistītā žetona rezerves aktīvu pārvaldīšanas nolūkā kontu atver aktīviem piesaistīta žetona emitenta vārdā, lai glabāšanā turētos naudas līdzekļus varētu skaidri identificēt kā piederīgus katrai aktīvu rezervei.

Piemērojot pirmās daļas b) apakšpunktu, kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka visus finanšu instrumentus, kurus var reģistrēt finanšu instrumentu kontā, kas atvērts kredītiestāžu reģistros un ieguldījumu brokeru sabiedrību reģistros, reģistrē kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību reģistros nošķirtos kontos saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2006/73/EK 16. pantu. Katra aktīviem piesaistītā žetona rezerves aktīvu pārvaldīšanas nolūkā finanšu instrumentu kontu atver aktīviem piesaistītu žetonu emitentu vārdā, lai glabāšanā turētos finanšu instrumentus varētu skaidri identificēt kā piederīgus katrai aktīvu rezervei.

Piemērojot pirmās daļas c) apakšpunktu, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji katra aktīviem piesaistītā žetona rezerves aktīvu pārvaldīšanas nolūkā atver pozīciju reģistru aktīviem piesaistītu žetonu emitentu vārdā, lai glabāšanā turētos kriptoaktīvus varētu skaidri identificēt kā piederīgus katrai aktīvu rezervei.

Piemērojot pirmās daļas d) apakšpunktu, novērtējums par to, vai to aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem pieder rezerves aktīvi, pamatojas uz informāciju vai dokumentiem, ko iesnieguši aktīviem piesaistītu žetonu emitenti, un, ja iespējams, uz ārējiem pierādījumiem.

7.   Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību iecelšanu par rezerves aktīvu glabātāju saskaņā ar 4. punktu apliecina ar līgumisku vienošanos, kā minēts 34. panta 5. punkta otrajā daļā. Minētās līgumiskās vienošanās cita starpā reglamentē tādas informācijas plūsmu, ko uzskata par vajadzīgu, lai dotu iespēju aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām veikt savas glabātāju funkcijas.

8.   Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas iecelti par glabātājiem saskaņā ar 4. punktu, rīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli, neatkarīgi un aktīviem piesaistītu žetonu emitenta un šādu žetonu turētāju interesēs.

9.   Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas iecelti par glabātājiem saskaņā ar 4. punktu, attiecībā uz aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem neveic darbības, kas varētu radīt interešu konfliktus starp šiem emitentiem, aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem un pašiem, ja vien nav izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

10.   Gadījumā, ja tiek zaudēts finanšu instruments vai kriptoaktīvs, kas tiek turēts glabāšanā saskaņā ar 6. punktu, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir zaudējuši minēto finanšu instrumentu vai kriptoaktīvu, bez nepamatotas kavēšanās kompensē aktīviem piesaistīta žetona emitenta zaudējumu ar identiska veida vai atbilstošas vērtības finanšu instrumentu vai kriptoaktīvu. Attiecīgais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība nav atbildīgi, ja tie var pierādīt, ka zaudējumi ir radušies tāda ārēja notikuma rezultātā, kuru tie nevar kontrolēt un no kura sekām nebūtu bijis iespējams izvairīties, neraugoties uz visiem saprātīgiem centieniem panākt pretējo.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti, kas iegulda daļu no aktīvu rezerves, šos aktīvus iegulda tikai augsti likvīdos finanšu instrumentos ar minimālu tirgus risku, kredītrisku un koncentrācijas risku. Minētie ieguldījumi ir ātri realizējami ar minimālu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cenu.

2.   Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) sertifikātus uzskata par aktīviem ar minimālu tirgus risku, kredītrisku un koncentrācijas risku 1. punkta nolūkā, ja minētais PVKIU iegulda tikai aktīvos, ko EBI sīkāk norādījusi saskaņā ar 5. punktu, un ja aktīviem piesaistītā žetona emitents nodrošina, ka aktīvu rezerve tiek ieguldīta tā, lai koncentrācijas risks būtu pēc iespējas mazāks.

3.   Finanšu instrumentus, kuros tiek ieguldīta aktīvu rezerve, tur glabāšanā saskaņā ar 37. pantu.

4.   Visu peļņu vai zaudējumus, tostarp 1. punktā minēto finanšu instrumentu vērtības svārstības, un visus darījumu partneru riskus vai operacionālos riskus, kas izriet no aktīvu rezerves ieguldījuma, uzņemas aktīviem piesaistītā žetona emitents.

5.   EBI sadarbībā ar EVTI un ECB izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot finanšu instrumentus, kurus var uzskatīt par augsti likvīdiem un kuriem ir minimāls tirgus risks, kredītrisks un koncentrācijas risks, kā minēts 1. punktā. Precizējot 1. punktā minētos finanšu instrumentus, EVTI ņem vērā:

Piemērojot pirmās daļas d) apakšpunkta i) punktu, EBI nosaka piemērotas robežas, ko izmanto koncentrācijas prasību noteikšanai. Minētajās robežvērtībās cita starpā ņem vērā Direktīvas 2009/65/EK 52. pantā noteiktās attiecīgās robežvērtības.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem vienmēr ir tiesības uz izpirkšanu no aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem un attiecībā uz rezerves aktīviem, ja emitenti nespēj izpildīt savas saistības, kas minētas šīs sadaļas 6. nodaļā. Emitenti izstrādā, uztur un īsteno skaidru un detalizētu rīcībpolitiku un procedūras attiecībā uz šādām pastāvīgām izpirkšanas tiesībām.

2.   Pēc aktīviem piesaistīta žetona turētāja pieprasījuma šāda žetona emitents to izpērk, vai nu samaksājot naudas līdzekļos, kas nav elektroniskā nauda, summu, kura ir līdzvērtīga to aktīvu tirgus vērtībai, kas piesaistīti turētajam aktīviem piesaistītajam žetonam, vai piegādājot aktīvus, kuriem piesaistīts žetons. Emitenti izstrādā rīcībpolitiku attiecībā uz šādām pastāvīgām tiesībām uz izpirkšanu, kurā nosaka:

Ja emitenti, pārdodot aktīviem piesaistītu žetonu, pieņem maksājumu naudas līdzekļos, kas nav elektroniskā nauda, bet ir denominēti oficiālajā valūtā, tie vienmēr nodrošina iespēju izpirkt žetonu naudas līdzekļos, kas nav elektroniskā nauda, bet ir denominēti tajā pašā oficiālajā valūtā.

3.   Neskarot 46. pantu, aktīviem piesaistītu žetonu izpirkšanai nepiemēro maksu.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti nepiešķir procentus saistībā ar aktīviem piesaistītiem žetoniem.

2.   Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nemaksā procentus, sniedzot kriptoaktīvu pakalpojumus saistībā ar aktīviem piesaistītiem žetoniem.

3.   Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos jebkuru atlīdzību vai jebkādu citu labumu, kas saistīts ar laikposmu, kurā aktīviem piesaistītu žetonu turētājs tur šādus aktīviem piesaistītus žetonus, uzskata par procentiem. Tas ietver neto kompensāciju vai atlaides, kuru ietekme ir līdzvērtīga procentiem, ko aktīviem piesaistītu žetonu turētājs saņem tieši no emitenta vai no trešām personām, un kas ir vai nu tieši saistīti ar aktīviem piesaistītu žetonu, vai izriet no atlīdzības vai citu produktu cenu noteikšanas.

1.   Jebkuras fiziskas vai juridiskas personas vai šādas personas, kas rīkojas saskaņoti un kas plāno vai nu tieši vai netieši iegādāties (“potenciālais iegādātājs”) būtisku līdzdalību aktīviem piesaistīta žetona emitentā vai arī tieši vai netieši palielināt šādu būtisku līdzdalību tā, ka balsstiesību vai kapitāla daļa, kas tam pieder, sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai ka šis aktīviem piesaistīta žetona emitents kļūtu par tā meitasuzņēmumu, par to rakstveidā paziņo minētā emitenta kompetentajai iestādei, norādot plānotās līdzdalības apjomu un informāciju, kas ir noteikta regulatīvajos tehniskajos standartos, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 42. panta 4. punktu.

2.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši atsavināt būtisku līdzdalību aktīviem piesaistīta žetona emitentā, pirms šīs līdzdalības atsavināšanas rakstveidā paziņo kompetentajai iestādei par savu lēmumu un norāda šādas līdzdalības apjomu. Šī persona paziņo kompetentajai iestādei arī to, ka tā ir pieņēmusi lēmumu samazināt būtisku līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošo balsstiesību vai kapitāla daļa kļūtu mazāka par 10 %, 20 %, 30 % vai 50 %, vai, ka aktīviem piesaistītā žetona emitents vairs nebūtu šīs personas meitasuzņēmums.

3.   Kompetentā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā divu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas, ievērojot 1. punktu, rakstveidā apstiprina tā saņemšanu.

4.   Kompetentā iestāde 60 darbdienu laikā no šā panta 3. punktā minētā rakstveida saņemšanas apliecinājuma dienas novērtē šā panta 1. punktā minēto potenciālo iegādi un informāciju, kas prasīta regulatīvajos tehniskajos standartos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar 42. panta 4. punktu. Apstiprinot paziņojuma saņemšanu, kompetentā iestāde informē potenciālo iegādātāju par datumu, kad beigsies novērtēšanas periods.

5.   Veicot 4. punktā minēto novērtējumu, kompetentā iestāde no potenciālā iegādātāja var pieprasīt jebkādu papildu informāciju, kas ir vajadzīga minētā novērtējuma veikšanai. Šādu pieprasījumu iesniedz pirms novērtējuma pabeigšanas un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 50. darbdienā pēc 3. punktā minētā rakstveida saņemšanas apliecinājuma dienas. Šos pieprasījumus iesniedz rakstveidā, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

Kompetentā iestāde aptur 4. punktā minēto novērtēšanas periodu, līdz tā saņem šā punkta pirmajā daļā minēto papildu informāciju. Apturēšana nepārsniedz 20 darbdienas. Kompetentās iestādes turpmāki pieprasījumi sniegt papildu informāciju vai saņemtās informācijas precizēšanas nerada papildu novērtēšanas perioda apturēšanu.

Kompetentā iestāde var pagarināt šā punkta otrajā daļā minēto apturēšanu līdz 30 darbdienām, ja potenciālais iegādātājs atrodas ārpus Savienības vai uz to attiecas trešās valsts tiesību akti.

6.   Kompetentā iestāde, kas pēc 4. punktā minētā novērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret 1. punktā minēto potenciālo iegādi, paziņo par to potenciālajam iegādātājam divu darbdienu laikā, bet pirms 4. punktā minētā datuma, kas attiecīgā gadījumā pagarināts saskaņā ar 5. punkta otro un trešo daļu. Paziņojumā norāda šāda lēmuma iemeslus.

7.   Ja kompetentā iestāde līdz 4. punktā minētajam datumam, kas attiecīgā gadījumā pagarināts saskaņā ar 5. punkta otro un trešo daļu, neiebilst pret 1. punktā minēto potenciālo iegādi, tad uzskata, ka potenciālā iegāde ir apstiprināta.

8.   Kompetentā iestāde var noteikt maksimālo laikposmu 1. punktā minētās potenciālās iegādes pabeigšanai un attiecīgā gadījumā šo maksimālo laikposmu pagarināt.

1.   Veicot 41. panta 4. punktā minēto novērtējumu, kompetentā iestāde novērtē potenciālā iegādātāja piemērotību un 41. panta 1. punktā minētās potenciālās iegādes finansiālo stabilitāti pēc visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

2.   Kompetentā iestāde var iebilst pret potenciālo iegādi tikai tad, ja tai ir pamatots iemesls tā rīkoties, pamatojoties uz šā panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, vai ja saskaņā ar 41. panta 4. punktu sniegtā informācija ir nepilnīga vai nepatiesa.

3.   Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz būtiskas līdzdalības apjomu, kas jāiegūst saskaņā ar šo regulu, un neļauj savām kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto iegādi saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.

4.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā sīki izklāsta tās informācijas saturu, kas nepieciešama 41. panta 4. punkta pirmajā daļā minētā novērtējuma veikšanai. Pieprasītā informācija ir būtiska prudenciāla novērtējuma veikšanai, samērīga un pielāgota potenciālā iegādātāja būtībai un 41. panta 1. punktā minētajai potenciālajai iegādei.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1.   Kritēriji aktīviem piesaistītu žetonu klasificēšanai par nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem žetoniem ir šādi, kā sīkāk precizēts deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 11. punktu:

2.   EBI klasificē aktīviem piesaistītus žetonus kā nozīmīgus aktīviem piesaistītus žetonus, ja vismaz trīs no šā panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem ir izpildīti:

3.   Ja vairāki emitenti emitē vienu un to pašu aktīviem piesaistīto žetonu, 1. punktā noteikto kritēriju izpildi novērtē pēc minēto emitentu datu apkopošanas.

4.   Emitenta piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vismaz divas reizes gadā ziņo EBI un ECB informāciju, kas ir būtiska šā panta 1. punktā noteikto kritēriju izpildes novērtēšanai, tostarp attiecīgā gadījumā informāciju, kas saņemta saskaņā ar 22. pantu.

Ja emitents ir iedibināts dalībvalstī, kuras oficiālā valūta nav euro, vai ja dalībvalsts oficiālajai valūtai, kas nav euro, ir piesaistīts aktīviem piesaistīts žetons, kompetentās iestādes nosūta šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju arī minētās dalībvalsts centrālajai bankai.

5.   Ja EBI secina, ka aktīviem piesaistīts žetons atbilst 1. punktā noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar 2. punktu, EBI sagatavo lēmuma projektu par aktīviem piesaistītā žetona klasificēšanu kā nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu un paziņo šo lēmuma projektu minētā aktīviem piesaistītā žetona emitentiem, emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ECB un 4. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos – attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai.

Šādu aktīviem piesaistītu žetonu emitentu, to kompetento iestāžu, ECB un attiecīgā gadījumā attiecīgās dalībvalsts centrālās bankas rīcībā ir 20 darbdienas no EBI lēmuma projekta paziņošanas dienas, lai rakstveidā sniegtu apsvērumus un komentārus. Pirms pieņemt galīgo lēmumu, EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un komentārus.

6.   EBI galīgo lēmumu par to, vai aktīviem piesaistītu žetonu klasificēt kā nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu, pieņem 60 darbdienu laikā pēc 5. punktā minētā paziņojuma dienas un nekavējoties par to paziņo šāda aktīviem piesaistīta žetona emitentam un tā kompetentajai iestādei.

7.   Ja aktīviem piesaistīts žetons ir klasificēts kā nozīmīgs saskaņā ar EBI lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 6. punktu, uzraudzības pienākumus attiecībā uz šā nozīmīgā aktīviem piesaistītā žetona emitentu emitenta piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nodod EBI 20 darbdienu laikā pēc minētā lēmuma paziņošanas dienas.

EBI un kompetentā iestāde sadarbojas, lai nodrošinātu uzraudzības kompetenču raitu nodošanu.

8.   EBI katru gadu atkārtoti novērtē nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu klasifikāciju, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp 4. punktā minētajiem ziņojumiem vai uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 22. pantu.

Ja EBI saskaņā ar 2. punktu secina, ka konkrēti aktīviem piesaistīti žetoni vairs neatbilst 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, EBI sagatavo lēmuma projektu vairs neklasificēt aktīviem piesaistītus žetonus kā nozīmīgus un paziņo šo lēmuma projektu minēto aktīviem piesaistīto žetonu emitentiem, emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ECB un 4. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos – attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai.

Šādu aktīviem piesaistītu žetonu emitentu, to kompetento iestāžu, ECB un 4. punktā minētās centrālās bankas rīcībā ir 20 darbdienas pēc minētā lēmuma projekta paziņošanas dienas, lai rakstveidā sniegtu apsvērumus un komentārus. Pirms pieņemt galīgo lēmumu, EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un komentārus.

9.   EBI galīgo lēmumu par to, vai aktīviem piesaistītu žetonu vairs neklasificē kā nozīmīgu, pieņem 60 darbdienu laikā pēc 8. punktā minētās paziņošanas dienas un nekavējoties paziņo minēto lēmumu šādu aktīviem piesaistītu žetonu emitentam un tā kompetentajai iestādei.

10.   Ja, ievērojot EBI lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 9. punktu, aktīviem piesaistīts žetons vairs netiek klasificēts kā nozīmīgs, uzraudzības pienākumus attiecībā uz šā aktīviem piesaistītā žetona emitentu EBI 20 darbdienu laikā pēc minētā lēmuma paziņošanas dienas nodod emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

EBI un kompetentā iestāde sadarbojas, lai nodrošinātu uzraudzības kompetenču raitu nodošanu.

11.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 139. pantu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot 1. punktā noteiktos kritērijus aktīviem piesaistītu žetonu klasificēšanai par nozīmīgiem un lai noteiktu:

1.   Pieteikuma iesniedzēji aktīviem piesaistītu žetonu emitenti savā pieteikumā atļaujas saņemšanai saskaņā ar 18. pantu vai paziņojumā saskaņā ar 17. pantu var norādīt, ka tie vēlas savus aktīviem piesaistītus žetonus klasificēt kā nozīmīgus aktīviem piesaistītus žetonus. Šādā gadījumā kompetentā iestāde par šādu pieteikuma iesniedzēja emitenta pieprasījumu nekavējoties paziņo EBI, ECB un 43. panta 3. punktā minētajos gadījumos – attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai.

Lai aktīviem piesaistītu žetonu klasificētu kā nozīmīgu saskaņā ar šo pantu, pieteikuma iesniedzējs aktīviem piesaistīta žetona emitents, izmantojot 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 18. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto detalizēto darbības programmu, pierāda, ka tas, ticamākais, atbildīs vismaz trim no 43. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

2.   EBI 20 darbdienu laikā pēc šā panta 1. punktā minētās paziņošanas sagatavo lēmuma projektu, kurā ietverts uz darbības programmu balstīts atzinums par to, vai aktīviem piesaistīts žetons atbilst vai, ticamākais, atbildīs vismaz trim no 43. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, un paziņo šo lēmuma projektu pieteikuma iesniedzēja emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ECB un 43. panta 4. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos – attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai.

Šādu aktīviem piesaistītu žetonu emitentu kompetento iestāžu, ECB un attiecīgā gadījumā attiecīgās dalībvalsts centrālās bankas rīcībā ir 20 darbdienas pēc minētā lēmuma projekta paziņošanas dienas, lai rakstveidā sniegtu apsvērumus un komentārus. Pirms pieņemt galīgo lēmumu, EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un komentārus.

3.   EBI galīgo lēmumu par to, vai aktīviem piesaistītu žetonu klasificēt kā nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu, pieņem 60 darbdienu laikā pēc 1. punktā minētās paziņošanas dienas un nekavējoties paziņo šo lēmumu šāda aktīviem piesaistīta žetonu pieteikuma iesniedzējam emitentam un tā kompetentajai iestādei.

4.   Ja aktīviem piesaistīti žetoni ir klasificēti kā nozīmīgi saskaņā ar EBI lēmumu, kas pieņemts atbilstoši šā panta 3. punktam, uzraudzības pienākumus attiecībā uz minēto aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem kompetentā iestāde nodod EBI dienā, kad kompetentā iestāde pieņem lēmumu piešķirt 21. panta 1. punktā minēto atļauju, vai dienā, kad saskaņā ar 17. pantu tiek apstiprināta kriptoaktīvu baltā grāmata.

1.   Nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitenti pieņem, īsteno vai uztur tādu atlīdzības rīcībpolitiku, kas sekmē šādu emitentu stabilu un efektīvu riska pārvaldību un nerada stimulus vājināt riska standartus.

2.   Nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitenti nodrošina, ka šādus žetonus var turēt glabāšanā dažādi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kam piešķirta atļauja nodrošināt kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā, tostarp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nepieder pie vienas un tās pašas grupas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 11. punktā, taisnīgā, saprātīgā un nediskriminējošā veidā.

3.   Nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitents izvērtē un uzrauga likviditātes vajadzības, lai apmierinātu izpirkšanas pieprasījumus, ko izsaka aktīviem piesaistītu žetonu turētāji. Šajā nolūkā nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitenti izveido, uztur un īsteno likviditātes pārvaldības rīcībpolitiku un procedūras. Minētā rīcībpolitika un minētās procedūras nodrošina, ka rezerves aktīviem ir noturīgs likviditātes profils, kas ļauj nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentam turpināt normāli darboties, tostarp likviditātes stresa scenārijos.

4.   Nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitenti regulāri veic likviditātes stresa testus. Atkarībā no šādu testu rezultātiem EBI var nolemt pastiprināt šā panta 7. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 36. panta 6. punktā minētās likviditātes prasības.

Ja nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitenti piedāvā divus vai vairākus aktīviem piesaistītus žetonus vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, šie stresa testi aptver visas šīs darbības visaptverošā un holistiskā veidā.

5.   Procentuālo daļu, kas minēta 35. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem nosaka 3 % apmērā no rezerves aktīvu vidējās summas.

6.   Ja vairāki emitenti piedāvā vienu un to pašu nozīmīgo aktīviem piesaistīto žetonu, 1. līdz 5. punktu piemēro katram emitentam.

Ja emitents Savienībā piedāvā divus vai vairākus aktīviem piesaistītus žetonus un vismaz viens no minētajiem aktīviem piesaistītajiem žetoniem ir klasificēts kā nozīmīgs, minētajam emitentam piemēro 1. līdz 5. punktu.

7.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

Kredītiestāžu gadījumā EBI kalibrē tehniskos standartus, ņemot vērā jebkādu iespējamo mijiedarbību starp šajā regulā noteiktajām regulatīvajām prasībām un citos Savienības leģislatīvos aktos noteiktajām regulatīvajām prasībām.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

8.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECB izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, lai noteiktu stresa testu scenāriju kopējos atsauces parametrus, kas jāiekļauj stresa testos, kuri minēti šā panta 4. punktā. Minētās pamatnostādnes periodiski atjaunina, ņemot vērā jaunākās norises tirgū.

1.   Aktīviem piesaistīta žetona emitents izstrādā un uztur atveseļošanas plānu, kurā ir paredzēti pasākumi, kas gadījumos, kad emitents neatbilst minētajām prasībām, tam ir jāveic, lai atjaunotu atbilstību aktīvu rezervei piemērojamajām prasībām.

Atveseļošanas plānā iekļauj arī to pakalpojumu saglabāšanu, kuri saistīti ar aktīviem piesaistīto žetonu, savlaicīgu darbību atveseļošanu un emitenta saistību izpildi tādu notikumu gadījumā, kas rada būtisku darbības traucējumu risku.

Atveseļošanas plānā iekļauj atbilstīgus nosacījumus un procedūras, lai nodrošinātu atveseļošanas darbību savlaicīgu īstenošanu, kā arī plašu atveseļošanas iespēju klāstu, tostarp:

2.   Aktīviem piesaistīta žetona emitents atveseļošanas plānu nosūta kompetentajai iestādei sešu mēnešu laikā no dienas, kad piešķirta atļauja saskaņā ar 21. pantu, vai sešu mēnešu laikā no kriptoaktīvu baltās grāmatas apstiprināšanas dienas saskaņā ar 17. pantu. Kompetentā iestāde pieprasa veikt grozījumus atveseļošanas plānā, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu tā pienācīgu īstenošanu, un 40 darbdienu laikā no minētā plāna paziņošanas dienas paziņo emitentam savu lēmumu, kurā pieprasa veikt minētos grozījumus. Emitents šo lēmumu īsteno 40 darbdienu laikā no minētā lēmuma paziņošanas dienas. Emitents regulāri pārskata un atjaunina atveseļošanas plānu.

Attiecīgā gadījumā emitents par atveseļošanas plānu paralēli kompetentajai iestādei paziņo arī savām noregulējuma un prudenciālās uzraudzības iestādēm.

3.   Ja emitents neievēro šīs sadaļas 3. nodaļā minētās prasības, kas piemērojamas aktīvu rezervei, vai ja pastāv iespēja, ka, strauji pasliktinoties finansiālajai situācijai, tuvākajā nākotnē tas, ticamākais, neizpildīs aktīvu rezervei piemērojamās prasības, kompetentā iestāde, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajām prasībām, ir pilnvarota pieprasīt emitentam īstenot vienu vai vairākus atveseļošanas plānā izklāstītos mehānismus vai pasākumus vai atjaunināt šādu atveseļošanas plānu, ja apstākļi atšķiras no sākotnējā atveseļošanas plānā izklāstītajiem pieņēmumiem, un noteiktā laikposmā īstenot vienu vai vairākus atjauninātajā atveseļošanas plānā paredzētos mehānismus vai pasākumus.

4.   Šā panta 3. punktā minētajos apstākļos kompetentā iestāde ir pilnvarota uz laiku apturēt aktīviem piesaistītu žetonu izpirkšanu, ja apturēšanu pamato aktīviem piesaistītu žetonu turētāju intereses un finanšu stabilitāte.

5.   Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde paziņo emitenta noregulējuma un prudenciālās uzraudzības iestādēm par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 3. un 4. punktu.

6.   EBI pēc apspriešanās ar EVTI izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, precizējot atveseļošanas plāna formātu un atveseļošanas plānā sniedzamo informāciju.

1.   Aktīviem piesaistīta žetona emitents izstrādā un uztur darbības plānu, lai atbalstītu katra aktīviem piesaistītā žetona sakārtotu izpirkšanu, kas īstenojams pēc kompetentās iestādes lēmuma, ka emitents nespēj vai, ticamākais, nespēs izpildīt savas saistības, tostarp maksātnespējas vai – attiecīgā gadījumā – noregulējuma vai emitenta atļaujas atsaukšanas gadījumā, neskarot krīzes novēršanas pasākuma vai krīzes vadības pasākuma uzsākšanu, kā noteikts attiecīgi Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 101. un 102. apakšpunktā, vai noregulējuma darbību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/23 (44) 2. panta 11. punktā.

2.   Izpirkšanas plāns pierāda, ka aktīviem piesaistīta žetona emitents spēj izpirkt atlikušo emitēto aktīviem piesaistīto žetonu, neradot nepamatotu ekonomisku kaitējumu tā turētājiem vai rezerves aktīvu tirgu stabilitātei.

Izpirkšanas plāns ietver līgumiskas vienošanās, procedūras un sistēmas, tostarp pagaidu administratora iecelšanu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem un to, ka aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem laikus tiek maksāti ieņēmumi no atlikušo rezerves aktīvu pārdošanas.

Izpirkšanas plāns nodrošina visu to kritiski svarīgo darbību nepārtrauktību, kuras ir vajadzīgas sakārtotai izpirkšanai un kuras veic emitenti vai jebkāda trešā vienība.

3.   Aktīviem piesaistīta žetona emitents paziņo izpirkšanas plānu kompetentajai iestādei sešu mēnešu laikā no dienas, kad piešķirta atļauja saskaņā ar 21. pantu, vai sešu mēnešu laikā no kriptoaktīvu baltās grāmatas apstiprināšanas dienas saskaņā ar 17. pantu. Kompetentā iestāde pieprasa veikt grozījumus izpirkšanas plānā, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu tā pienācīgu īstenošanu, un 40 darbdienu laikā no minētā plāna paziņošanas dienas paziņo emitentam savu lēmumu, kurā pieprasa veikt minētos grozījumus. Emitents šo lēmumu īsteno 40 darbdienu laikā no minētā lēmuma paziņošanas dienas. Emitents regulāri pārskata un atjaunina izpirkšanas plānu.

4.   Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde par izpirkšanas plānu paziņo emitenta noregulējuma iestādei un prudenciālās uzraudzības iestādei.

Noregulējuma iestāde var izskatīt izpirkšanas plānu, lai identificētu jebkādas izpirkšanas plānā paredzētās darbības, kas varētu negatīvi ietekmēt emitenta noregulējamību, un var sniegt ieteikumus kompetentajai iestādei attiecībā uz to.

5.   EBI izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, lai precizētu:

1.   Neviena persona Savienībā neveic e-naudas žetona publisku piedāvājumu vai nelūdz e-naudas žetona pielaidi tirdzniecībai, izņemot, ja minētā persona ir šāda e-naudas žetona emitents un:

Neatkarīgi no pirmās daļas, ar emitenta rakstveida piekrišanu citas personas var publiski piedāvāt e-naudas žetonu vai lūgt pielaidi tā tirdzniecībai. Šīs personas ievēro 50. un 53. pantu.

2.   E-naudas žetonus uzskata par elektronisko naudu.

E-naudas žetonu, kas piesaistīts dalībvalsts oficiālajai valūtai, uzskata par publiski piedāvātu Savienībā.

3.   E-naudas žetoniem piemēro Direktīvas 2009/110/EK II un III sadaļu, ja vien šajā sadaļā nav noteikts citādi.

4.   Šā panta 1. punktu nepiemēro e-naudas žetonu emitentiem, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar Direktīvas 2009/110/EK 9. panta 1. punktu.

5.   Šo sadaļu, izņemot šā panta 7. punktu un 51. pantu, nepiemēro tiem e-naudas žetoniem, uz kuriem attiecina atbrīvojumu saskaņā ar Direktīvas 2009/110/EK 1. panta 4. un 5. punktu.

6.   E-naudas žetonu emitenti vismaz 40 darbdienas pirms dienas, kad tie plāno publiski piedāvāt minētos e-naudas žetonus vai lūgt to pielaidi tirdzniecībai, paziņo par šo nodomu savai kompetentajai iestādei.

7.   Ja piemēro 4. vai 5. punktu, e-naudas žetonu emitenti izstrādā kriptoaktīvu balto grāmatu un nosūta šādu kriptoaktīvu balto grāmatu kompetentajai iestādei saskaņā ar 51. pantu.

1.   Atkāpjoties no Direktīvas 2009/110/EK 11. panta, attiecībā uz e-naudas žetonu emisiju un izpirkšanas iespējamību e-naudas žetonu emitentiem piemēro tikai šajā pantā izklāstītās prasības.

2.   E-naudas žetonu turētājiem ir prasījuma tiesības pret šo e-naudas žetonu emitentiem.

3.   E-naudas žetonu emitenti, saņemot naudas līdzekļus, emitē e-naudas žetonus par nominālvērtību.

4.   Pēc e-naudas žetona turētāja pieprasījuma minētā e-naudas žetona emitents to izpērk jebkurā laikā un par nominālvērtību, maksājot e-naudas žetona turētājam turētā e-naudas žetona monetāro vērtību naudas līdzekļos, kas nav elektroniskā nauda.

5.   E-naudas žetonu emitenti skaidri norāda izpirkšanas nosacījumus kriptoaktīvu baltajā grāmatā, kā minēts 51. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā.

6.   Neskarot 46. pantu, e-naudas žetonu izpirkšanai nepiemēro maksu.

1.   Neatkarīgi no Direktīvas 2009/110/EK 12. panta e-naudas žetonu emitenti nepiešķir procentus saistībā ar e-naudas žetoniem.

2.   Sniedzot kriptoaktīvu pakalpojumus saistībā ar e-naudas žetoniem, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nemaksā procentus.

3.   Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos jebkuru atlīdzību vai jebkādu citu labumu, kas saistīts ar laikposmu, kurā e-naudas žetona turētājs tur šādu e-naudas žetonu, uzskata par procentiem. Tas ietver neto kompensāciju vai atlaides, kuru ietekme ir līdzvērtīga procentiem, ko e-naudas žetona turētājs saņem tieši no emitenta vai no trešām personām, un kas ir vai nu tieši saistīti ar e-naudas žetonu vai to piešķir, izmantojot atlīdzību vai cenu noteikšanu par citiem produktiem.

1.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā par e-naudas žetonu iekļauj visu turpmāk minēto informāciju, kā sīkāk norādīts III pielikumā:

Kriptoaktīvu baltajā grāmatā norāda arī tās personas identitāti, kas nav emitents un kas publiski piedāvā e-žetonu vai lūdz pielaidi tā tirdzniecībai saskaņā ar 48. panta 1. punkta otro daļu, un iemeslu, kāpēc konkrētā persona piedāvā minēto e-naudas žetonu vai lūdz pielaidi tā tirdzniecībai.

2.   Visa 1. punktā uzskaitītā informācija ir patiesa, skaidra un nemaldinoša. Kriptoaktīvu baltajā grāmatā nav būtisku izlaidumu, un tā jāsagatavo kodolīgi un saprotami.

3.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā pirmajā lappusē ir šāds skaidrs un pamanāms paziņojums:

4.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā ir ietverts skaidrs brīdinājums, ka:

5.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj e-naudas žetona emitenta vadības struktūras paziņojumu. Minētajā paziņojumā, ko ievieto pēc 3. punktā minētā paziņojuma, apstiprina, ka kriptoaktīvu baltā grāmata atbilst šai sadaļai un ka, ciktāl vadības struktūrai zināms, kriptoaktīvu baltajā grāmatā sniegtā informācija ir pilnīga, patiesa, skaidra un nemaldinoša un ka kriptoaktīvu baltajā grāmatā nav neviena izlaiduma, kas varētu ietekmēt tās nozīmi.

6.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj kopsavilkumu, ko ievieto pēc 5. punktā minētā paziņojuma un kurā īsā un netehniskā valodā sniedz pamatinformāciju par e-naudas žetona publisku piedāvājumu vai šāda e-naudas žetona plānoto pielaidi tirdzniecībai. Kopsavilkumam jābūt viegli saprotamam un skaidri un noformētam un izklāstītam viegli uztveramā veidā, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes. Kriptoaktīvu baltās grāmatas kopsavilkumā sniedz atbilstošu informāciju par attiecīgo kriptoaktīvu raksturlielumiem, lai palīdzētu iespējamajiem kriptoaktīvu turētājiem pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu.

Kopsavilkumā ietver brīdinājumu par to, ka:

Kopsavilkumā norāda, ka e-naudas žetona turētājiem ir tiesības uz izpirkšanu jebkurā laikā un par nominālvērtību, kā arī norāda izpirkšanas nosacījumus.

7.   Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj tās paziņošanas datumu un satura rādītāju.

8.   Kriptoaktīvu balto grāmatu sagatavo piederības dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

Ja e-naudas žetonu piedāvā arī dalībvalstī, kas nav piederības dalībvalsts, kriptoaktīvu balto grāmatu sagatavo arī uzņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

9.   Kriptoaktīvu balto grāmatu dara pieejamu mašīnlasāmā formātā.

10.   EVTI sadarbībā ar EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu standarta veidlapas, formātus un veidnes 9. punkta vajadzībām.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

11.   E-naudas žetonu emitenti vismaz 20 darbdienas pirms publicēšanas dienas paziņo savai kompetentajai iestādei par savu kriptoaktīvu balto grāmatu.

Kompetentās iestādes neprasa kriptoaktīvu balto grāmatu apstiprināšanu pirms to publicēšanas.

12.   Jebkuru būtisku jaunu faktoru, būtisku kļūdu vai būtisku neprecizitāti, kas var ietekmēt e-naudas žetona novērtējumu, apraksta emitentu izstrādātajā grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā, kas paziņota kompetentajām iestādēm un publicēta emitentu tīmekļa vietnēs.

13.   Pirms e-naudas žetona publiska piedāvājuma Savienībā vai e-naudas žetona pielaides tirdzniecībai šāda e-naudas žetona emitents savā tīmekļa vietnē publicē kriptoaktīvu balto grāmatu.

14.   E-naudas žetona emitents kopā ar kriptoaktīvu baltās grāmatas paziņošanu saskaņā ar šā panta 11. punktu sniedz kompetentajai iestādei 109. panta 4. punktā minēto informāciju. Piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas no emitenta kompetentā iestāde paziņo EVTI 109. panta 4. punktā minēto informāciju.

Kompetentā iestāde arī paziņo EVTI par jebkādām izmaiņām kriptoaktīvu baltajā grāmatā un par e-naudas žetona emitenta atļaujas atsaukšanu.

EVTI dara šādu informāciju pieejamu reģistrā atbilstīgi 109. panta 4. punktam līdz publiskā piedāvājuma vai pielaides tirdzniecībai uzsākšanas dienai vai – izmaiņu kriptoaktīvu baltās grāmatas vai atļaujas atsaukšanas gadījumā – bez nepamatotas kavēšanās.

15.   EVTI sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par 1. punkta g) apakšpunktā minētās informācijas saturu, metodiku un izklāstu attiecībā uz ilgtspējas rādītājiem saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz klimatu un citu ar vidi saistītu nelabvēlīgu ietekmi.

Izstrādājot pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā dažādos konsensa mehānismu veidus, ko izmanto, lai validētu kriptoaktīvu darījumus, to stimulu struktūras, kā arī enerģijas, atjaunojamo energoresursu un dabas resursu izmantošanu, atkritumu radīšanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. EVTI atjaunina regulatīvos tehniskos standartus, ņemot vērā regulējuma izmaiņas un tehnoloģiju attīstību.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1.   Ja e-naudas žetona emitents ir pārkāpis 51. pantu, savā kriptoaktīvu baltajā grāmatā vai grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā sniedzot nepilnīgu, nepatiesu vai neskaidru vai maldinošu informāciju, šis emitents un tā administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi ir atbildīgi šāda e-naudas žetona turētājam par jebkādiem pārkāpuma rezultātā radītajiem zaudējumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētās civiltiesiskās atbildības līgumiskai izslēgšanai vai ierobežošanai nav nekādu juridisku seku.

3.   E-naudas žetona turētāja pienākums ir iesniegt pierādījumus, kas apliecina, ka minētā e-naudas žetona emitents, sniedzot nepilnīgu, nepatiesu vai neskaidru vai maldinošu informāciju savā kriptoaktīvu baltajā grāmatā vai grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā, ir pārkāpis 51. pantu un ka paļaušanās uz šādu informāciju ir ietekmējusi turētāja lēmumu pirkt, pārdot vai apmainīt minēto e-naudas žetonu.

4.   Emitents un tā administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru locekļi nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies, paļaujoties uz informāciju, kura sniegta kopsavilkumā saskaņā ar 51. panta 6. punktu, tostarp uz jebkādu tās tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums:

5.   Šis pants neskar citu civiltiesisko atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

1.   Tirgvedības paziņojumi, kas attiecas uz e-naudas žetona publisku piedāvājumu vai šāda e-naudas žetona pielaidi tirdzniecībai, atbilst visām šādām prasībām:

2.   Tirgvedības paziņojumos ietver skaidru un nepārprotamu paziņojumu, ka e-naudas žetona turētājiem ir tiesības jebkurā laikā un par nominālvērtību to izpirkt no emitenta.

3.   Tirgvedības paziņojumus un jebkādas izmaiņas tajos publicē emitenta tīmekļa vietnē.

4.   Kompetentās iestādes nepieprasa tirgvedības paziņojumu iepriekšēju apstiprināšanu pirms to publicēšanas.

5.   Tirgvedības paziņojumus pēc pieprasījuma nosūta kompetentajām iestādēm.

6.   Tirgvedības paziņojumus neizplata pirms kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas. Šāds ierobežojums neietekmē e-naudas žetona emitenta iespējas veikt tirgus izzināšanu.

1.   EBI klasificē e-naudas žetonus par nozīmīgiem e-naudas žetoniem, ja vismaz trīs no 43. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem ir izpildīti:

2.   Ja vairāki emitenti emitē vienu un to pašu e-naudas žetonu, 43. panta 1. punktā noteikto kritēriju izpildi novērtē pēc minēto emitentu datu apkopošanas.

3.   Emitenta piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vismaz divas reizes gadā ziņo EBI un ECB informāciju, kas ir būtiska šā panta 43. panta 1. punktā noteikto kritēriju izpildes novērtēšanai, tostarp attiecīgā gadījumā informāciju, kas saņemta saskaņā ar 22. pantu.

Ja emitents ir iedibināts dalībvalstī, kuras oficiālā valūta nav euro, vai ja dalībvalsts oficiālajai valūtai, kas nav euro, ir piesaistīts e-naudas žetons, kompetentās iestādes nosūta šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju arī minētās dalībvalsts centrālajai bankai.

4.   Ja EBI secina, ka e-naudas žetons atbilst 43. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar šā panta 1. punktu, EBI sagatavo lēmuma projektu par e-naudas žetona klasificēšanu kā nozīmīgu e-naudas žetonu un paziņo šo lēmuma projektu e-naudas žetonu emitentam, emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ECB un šā panta 3. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos – attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai.

Šādu e-naudas žetonu emitentu, to kompetento iestāžu, ECB un attiecīgā gadījumā attiecīgās dalībvalsts centrālās bankas rīcībā ir 20 darbdienas no minētā lēmuma projekta paziņošanas dienas, lai rakstveidā sniegtu apsvērumus un komentārus. Pirms pieņemt galīgo lēmumu, EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un komentārus.

5.   EBI galīgo lēmumu par to, vai e-naudas žetonu klasificēt kā nozīmīgu e-naudas žetonu, pieņem 60 darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā paziņojuma dienas un nekavējoties par to paziņo šāda e-naudas žetona emitentam un tā kompetentajai iestādei.

6.   Ja e-naudas žetons ir ticis klasificēts kā nozīmīgs saskaņā ar EBI lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 5. punktam, uzraudzības pienākumus attiecībā uz minētā e-naudas žetona emitentu emitenta piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nodod EBI saskaņā ar 117. panta 4. punktu 20 darbdienu laikā pēc minētā lēmuma paziņošanas dienas.

EBI un kompetentā iestāde sadarbojas, lai nodrošinātu uzraudzības kompetenču raitu nodošanu.

7.   Atkāpjoties no 6. punkta, tādu nozīmīgu e-naudas žetonu, kuri denominēti dalībvalsts oficiālajā valūtā, kas nav euro, emitentu uzraudzības pienākumus nenodod EBI, ja vismaz 80 % no šo nozīmīgo e-naudas žetonu turētāju skaita un nozīmīgu e-naudas žetonu darījumu apjoma ir koncentrēti piederības dalībvalstī.

Emitenta piederības dalībvalsts kompetentā iestāde katru gadu sniedz EBI informāciju par visiem gadījumiem, kad tiek piemērota pirmajā daļā minētā atkāpe.

Piemērojot pirmo daļu, darījumu uzskata par veiktu piederības dalībvalstī, ja maksātājs vai maksājuma saņēmējs ir iedibināts minētajā dalībvalstī.

8.   EBI katru gadu atkārtoti novērtē nozīmīgu e-naudas žetonu klasifikāciju, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp šā panta 3. punktā minētajiem ziņojumiem vai uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 22. pantu.

Ja EBI secina, ka konkrēti e-naudas žetoni vairs neatbilst 43. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar šā panta 1. punktu, EBI sagatavo lēmuma projektu vairs neklasificēt e-naudas žetonu kā nozīmīgu un paziņo šo lēmuma projektu minētā e-naudas žetonu emitentiem, emitentu piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ECB un šā panta 3. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos – attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai.

Šādu e-naudas žetonu emitentu, to kompetento iestāžu, ECB un attiecīgās dalībvalsts centrālās bankas rīcībā ir 20 darbdienas pēc minētā lēmuma projekta paziņošanas dienas, lai rakstveidā sniegtu apsvērumus un komentārus. Pirms pieņemt galīgo lēmumu, EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un komentārus.

9.   EBI galīgo lēmumu par to, vai e-naudas žetonu vairs neklasificē kā nozīmīgu, pieņem 60 darbdienu laikā pēc 8. punktā minētās paziņošanas dienas un nekavējoties paziņo minēto lēmumu attiecīgā e-naudas žetona emitentam un tā kompetentajai iestādei.

10.   Ja, ievērojot EBI lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 9. punktu, e-naudas žetons vairs netiek klasificēts kā nozīmīgs, uzraudzības pienākumus attiecībā uz šā e-naudas žetona emitentu 20 darbdienu laikā pēc minētā lēmuma paziņošanas dienas no EBI nodod emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

EBI un kompetentā iestāde sadarbojas, lai nodrošinātu uzraudzības kompetenču raitu nodošanu.

1.   E-naudas žetona emitents, kam atļauja piešķirta kā kredītiestādei vai kā elektroniskās naudas iestādei, vai kas piesakās šādas atļaujas saņemšanai, var norādīt, ka tas vēlas, lai viņu e-naudas žetonu klasificētu kā nozīmīgu e-naudas žetonu. Šādā gadījumā kompetentā iestāde par šādu emitenta pieprasījumu nekavējoties paziņo EBI, ECB un 56. panta 3. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos – attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai.

Lai e-naudas žetonu klasificētu kā nozīmīgu saskaņā ar šo pantu, e-naudas žetona emitents, izmantojot detalizētu darbības programmu, pierāda, ka tas, ticamākais, atbildīs vismaz trim no 43. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

2.   EBI 20 darbdienu laikā pēc šā panta 1. punktā minētās paziņošanas dienas sagatavo lēmuma projektu, kurā ietverts uz emitenta darbības programmu balstīts atzinums par to, vai e-naudas žetons atbilst vai, ticamākais, atbildīs vismaz trim no 43. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, un paziņo šo lēmuma projektu emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ECB un 56. panta 3. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos – attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai.

Šādu e-naudas žetonu emitentu kompetento iestāžu, ECB un attiecīgā gadījumā attiecīgās dalībvalsts centrālās bankas rīcībā ir 20 darbdienas pēc minētā lēmuma projekta paziņošanas dienas, lai rakstveidā sniegtu apsvērumus un komentārus. Pirms pieņemt galīgo lēmumu, EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un komentārus.

3.   EBI galīgo lēmumu par to, vai e-naudas žetonu klasificēt kā nozīmīgu e-naudas žetonu, pieņem 60 darbdienu laikā pēc 1. punktā minētās paziņošanas dienas un nekavējoties par to paziņo šādu e-naudas žetonu emitentam un tā kompetentajai iestādei.

4.   Ja e-naudas žetons ir klasificēts kā nozīmīgs saskaņā ar EBI lēmumu, kas pieņemts atbilstoši šā panta 3. punktam, uzraudzības pienākumus attiecībā uz minēto nozīmīgo e-naudas žetonu emitentiem kompetentā iestāde nodod EBI saskaņā ar 117. panta 4. punktu 20 darbdienu laikā pēc minētā lēmuma paziņošanas dienas.

EBI un kompetentās iestādes sadarbojas, lai nodrošinātu uzraudzības kompetenču raitu nodošanu.

5.   Atkāpjoties no 4. punkta, tādu nozīmīgu e-naudas žetonu, kas denominēti citas dalībvalsts oficiālajā valūtā, kas nav euro, emitentu uzraudzības pienākumus nenodod EBI, ja vismaz 80 % no šo nozīmīgo e-naudas žetonu turētāju skaita un nozīmīgu e-naudas žetonu darījumu apjoma tiek koncentrēti piederības dalībvalstī, vai ja tas ir paredzams.

Emitenta piederības dalībvalsts kompetentā iestāde katru gadu sniedz EBI informāciju par pirmajā daļā minētās atkāpes piemērošanu.

Piemērojot pirmo daļu, darījumu uzskata par veiktu piederības dalībvalstī, ja maksātājs vai maksājuma saņēmējs ir iedibināts minētajā dalībvalstī.

1.   Elektroniskās naudas iestādēm, kas emitē nozīmīgus e-naudas žetonus, piemēro:

Atkāpjoties no 36. panta 9. punkta, neatkarīgu revīziju attiecībā uz nozīmīgu e-naudas žetonu emitentiem pilnvaro reizi sešos mēnešos no dienas, kad pieņemts lēmums e-naudas žetonus klasificēt kā nozīmīgus, ievērojot attiecīgi 56. vai 57. pantu.

2.   Piederības dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt elektroniskās naudas iestādēm, kas emitē e-naudas žetonus, kuri nav nozīmīgi, izpildīt jebkuru no 1. punktā minētajām prasībām, ja tas nepieciešams, lai novērstu riskus, kuru novēršanai šie noteikumi ir paredzēti, piemēram, likviditātes riskus, operacionālos riskus vai riskus, kas izriet no neatbilstības aktīvu rezerves pārvaldības prasībām.

3.   E-naudas žetoniem, kas denominēti valūtā, kura nav dalībvalsts oficiālā valūta, piemēro 22. un 23. pantu un 24. panta 3. punktu.

1.   Neviena persona nesniedz kriptoaktīvu pakalpojumus Savienībā, izņemot, ja minētā persona:

2.   Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kam piešķirta atļauja saskaņā ar 63. pantu, ir juridiskā adrese dalībvalstī, kurā tie veic vismaz daļu no saviem kriptoaktīvu pakalpojumu darījumiem. To faktiskais vadības centrs atrodas Savienībā, un vismaz viens no direktoriem ir Savienības rezidents.

3.   Piemērojot 1. punkta a) apakšpunktu, citi uzņēmumi, kas nav juridiskas personas, kriptoaktīvu pakalpojumus sniedz tikai tad, ja to juridiskā forma nodrošina trešo personu interesēm tādu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina juridiskas personas, un ja tiem piemēro līdzvērtīgu prudenciālo uzraudzību, kas atbilst to juridiskajai formai.

4.   Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kam piešķirta atļauja saskaņā ar 63. pantu, vienmēr izpilda atļaujas piešķiršanas nosacījumus.

5.   Persona, kas nav kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, neizmanto vārdu vai uzņēmuma nosaukumu, neizdod tirgvedības paziņojumus un neīsteno nekādu citu procesu, kas vedina domāt, ka tā ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs vai kas varētu radīt neskaidrības šajā jomā.

6.   Kompetentās iestādes, kas piešķir atļaujas saskaņā ar 63. pantu, nodrošina, ka šādās atļaujās tiek precizēts, kādus kriptoaktīvu pakalpojumus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir atļauts sniegt.

7.   Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir atļauts sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus visā Savienībā, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību, tostarp veidojot filiāles, vai izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus pāri robežām, nav jābūt fiziskai klātbūtnei uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

8.   Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas vēlas savai atļaujai pievienot kriptoaktīvu pakalpojumus, kā minēts 63. pantā, pieprasa kompetentajām iestādēm, kas piešķīrušas atļauju, paplašināt atļauju, papildinot un atjauninot 62. pantā minēto informāciju. Paplašināšanas pieprasījumu izskata saskaņā ar 63. pantu.

1.   Kredītiestāde var sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, ja tā vismaz 40 darbdienas pirms šo pakalpojumu pirmreizējas sniegšanas paziņo tās piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei 7. punktā minēto informāciju.

2.   Centrālais vērtspapīru depozitārijs, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014 (45), glabā un pārvalda kriptoaktīvus klientu vārdā tikai tad, ja tas vismaz 40 darbdienas pirms šo pakalpojumu pirmreizējas sniegšanas paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šā panta 7. punktā minēto informāciju.

Piemērojot šā punkta pirmo daļu, kriptoaktīvu glabāšanas un pārvaldīšanas nodrošināšanu klientu vārdā uzskata par līdzvērtīgu vērtspapīru kontu nodrošināšanai, uzturēšanai vai pārvaldīšanai saistībā ar norēķinu pakalpojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma B iedaļas 3. punktā.

3.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība var Savienībā sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi tiem ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām, attiecībā uz kuriem tai ir piešķirta īpaša atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, ja tā vismaz 40 darbdienas pirms šo pakalpojumu pirmreizējas sniegšanas paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šā panta 7. punktā minēto informāciju.

Piemērojot šo punktu:

4.   Elektroniskās naudas iestāde, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2009/110/EK, sniedz kriptoaktīvu glabāšanas un pārvaldīšanas pakalpojumus klientu vārdā un kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumus klientu vārdā attiecībā uz tās emitētajiem e-naudas žetoniem tikai tad, ja tā vismaz 40 darbdienas pirms šo pakalpojumu pirmreizējas sniegšanas paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šā 7. punktā minēto informāciju.

5.   PVKIU pārvaldības sabiedrība vai alternatīva ieguldījumu fonda pārvaldnieks var sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi tiem ieguldījumu portfeļu pārvaldības pakalpojumiem un blakuspakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tam ir piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK vai Direktīvu 2011/61/ES, ja tas vismaz 40 darbdienas pirms minēto pakalpojumu pirmreizējas sniegšanas paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šā 7. punktā minēto informāciju.

Piemērojot šo punktu:

6.   Tirgus operators, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, var uzturēt kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, ja tas vismaz 40 darbdienas pirms minētā pakalpojuma pirmreizējas sniegšanas paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šā panta 7. punktā minēto informāciju.

7.   Šā panta 1. līdz 6. punkta nolūkā paziņo šādu informāciju:

8.   Kompetentā iestāde, kas saņem 1. līdz 6. punktā minēto paziņojumu, 20 darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas izvērtē, vai ir sniegta visa prasītā informācija. Ja kompetentā iestāde secina, ka paziņojums nav pilnīgs, tā par to nekavējoties informē paziņojošo vienību un nosaka termiņu, līdz kuram šai vienībai ir jāsniedz trūkstošā informācija.

Trūkstošās informācijas sniegšanas termiņš nepārsniedz 20 darbdienas no pieprasījuma dienas. Līdz minētā termiņa beigām katru 1. līdz 6. punktā noteikto termiņu aptur. Kompetentā iestāde pēc saviem ieskatiem var pieprasīt vēl papildināt vai precizēt informāciju, taču šādos gadījumos nevienu no 1. līdz 6. punktā noteiktajiem termiņiem neaptur.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nesāk sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, kamēr paziņojums ir nepilnīgs.

9.   Šā panta 1. līdz 6. punktā minētajām vienībām nav jāiesniedz 7. punktā norādītā informācija, ko tās iepriekš iesniegušas kompetentajai iestādei, ja šāda informācija būtu identiska iepriekš sniegtajai. Iesniedzot 7. punktā minēto informāciju, 1. līdz 6. punktā minētās vienības skaidri norāda, ka iepriekš iesniegtā informācija joprojām ir aktuāla.

10.   Ja šā panta 1. līdz 6. punktā minētās vienības sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, uz tām neattiecas 62., 63., 64., 67., 83. un 84. pants.

11.   Tiesības sniegt šā panta 1. līdz 6. punktā minētos kriptoaktīvu pakalpojumus atņem pēc tam, kad ir atsaukta attiecīgā atļauja, kas attiecīgajai vienībai ļāva sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, neprasot iegūt atļauju saskaņā ar 59. pantu.

12.   Kompetentās iestādes paziņo EVTI 109. panta 5. punktā norādīto informāciju, kad ir pārbaudīts 7. punktā minētās informācijas pilnīgums.

EVTI dara šādu informāciju pieejamu 109. pantā minētajā reģistrā līdz plānotajai kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas dienai.

13.   EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu nolūkā sīkāk precizēt 7. punktā minēto informāciju.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

14.   EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 7. punktā minētajam paziņojumam.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

1.   Ja klients, kas iedibināts vai atrodas Savienībā, pēc savas ekskluzīvas iniciatīvas lūdz, lai trešās valsts uzņēmums sniedz kriptoaktīvu pakalpojumu vai veic darbību ar tiem, 59. pantā noteiktā prasība saņemt atļauju neattiecas uz kriptoaktīvu pakalpojumu vai darbību, ko trešās valsts uzņēmums sniedz minētajam klientam, tostarp uz attiecībām, kas īpaši saistītas ar minētā kriptoaktīvu pakalpojuma sniegšanu vai darbību ar tiem.

Neskarot grupas iekšējās attiecības, ja trešās valsts uzņēmums, tostarp ar tādas vienības starpniecību, kura darbojas tā vārdā vai kurai ir ciešas attiecības ar tādu trešās valsts uzņēmumu vai jebkuru citu personu, kas darbojas tādas vienības vārdā, piesaista klientus vai iespējamus klientus Savienībā, to neuzskata par pakalpojumu, kas sniegts pēc klienta ekskluzīvās iniciatīvas, turklāt neatkarīgi no piesaistīšanai, popularizēšanai vai reklāmai Savienībā izmantotajiem saziņas līdzekļiem.

Šā punkta otro daļu piemēro neatkarīgi no jebkuras līguma klauzulas vai atrunas, kas paredz citādi, tostarp jebkuras klauzulas vai atrunas, kas paredz, ka trešās valsts uzņēmuma pakalpojumu sniegšana tiek uzskatīta par pakalpojumu, kas tiek sniegts pēc klienta ekskluzīvas iniciatīvas.

2.   Šā panta 1. punktā minētā klienta ekskluzīvā iniciatīva nedod trešās valsts uzņēmumam tiesības tirgot jaunus kriptoaktīvu veidus vai sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus šim klientam.

3.   EVTI līdz 2024. gada 30. decembrim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, lai precizētu situācijas, kurās tiek uzskatīts, ka trešās valsts uzņēmums piesaista klientus, kas iedibināti vai atrodas Savienībā.

Lai veicinātu konverģenci un sekmētu konsekventu uzraudzību attiecībā uz šā panta ļaunprātīgas izmantošanas risku, EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod arī pamatnostādnes par uzraudzības praksi, lai atklātu un novērstu šīs regulas apiešanu.

1.   Juridiskas personas vai citi uzņēmumi, kas plāno sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, iesniedz pieteikumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas saņemšanai savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā ietver visu turpmāk minēto informāciju:

3.   Šā panta 2. punkta g) un h) apakšpunkta nolūkos pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, sniedz pierādījumu par visu turpmāk minēto:

4.   Kompetentās iestādes nepieprasa pieteikuma iesniedzējam, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, nodrošināt šā panta 2. un 3. punktā minēto informāciju, ko tās jau ir saņēmušas atbilstoši attiecīgajām atļauju piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Direktīvu 2009/110/EK, Direktīvu 2014/65/ES vai Direktīvu (ES) 2015/2366 vai, ievērojot valsts tiesību aktus, kas piemērojami kriptoaktīvu pakalpojumiem pirms 2023. gada 29. jūnija, ja šāda iepriekš iesniegtā informācija vai dokumenti joprojām ir aktuāli.

5.   EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu nolūkā sīkāk precizēt 2. un 3. punktā minēto informāciju.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

6.   EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu standarta veidlapas, veidnes un procedūras attiecībā uz informāciju, kas jāiekļauj pieteikumā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas saņemšanai.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

1.   Kompetentās iestādes nekavējoties un jebkurā gadījumā piecu darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas saskaņā ar 62. panta 1. punktu rakstveidā apliecina tā saņemšanu pieteikuma iesniedzējam, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs.

2.   Kompetentās iestādes 25 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas saskaņā ar 62. panta 1. punktu novērtē, vai pieteikums ir pilnīgs, pārbaudot, vai ir iesniegta 62. panta 2. punktā minētā informācija.

Ja pieteikums nav pilnīgs, kompetentās iestādes nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, ir jānodrošina visa trūkstošā informācija.

3.   Kompetentās iestādes var atteikties izskatīt pieteikumus, ja šādi pieteikumi ir nepilnīgi arī pēc tam, kad beidzies termiņš, ko tās noteikušas saskaņā ar 2. punkta otro daļu.

4.   Tiklīdz pieteikums ir pilnīgs, kompetentās iestādes par to nekavējoties paziņo pieteikuma iesniedzējam, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs.

5.   Pirms kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas piešķiršanas vai atteikšanas kompetentā iestāde apspriežas ar citas dalībvalsts kompetento iestādi, ja pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, attiecībā uz kredītiestādi, centrālo vērtspapīru depozitāriju, ieguldījumu brokeru sabiedrību, tirgus operatoru, PVKIU pārvaldības sabiedrību, alternatīva ieguldījumu fonda pārvaldnieku, maksājumu iestādi, apdrošināšanas sabiedrību, elektroniskās naudas iestādi vai arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju, kam piešķirta atļauja šajā citā dalībvalstī, ir kādā no šādām pozīcijām:

6.   Pirms kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas piešķiršanas vai atteikšanas kompetentās iestādes:

7.   Ja starp pieteikuma iesniedzēju, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, un citām fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv ciešas attiecības, kompetentās iestādes atļauju piešķir vienīgi tad, ja šīs attiecības tām netraucē efektīvi īstenot uzraudzības funkcijas.

8.   Kompetentās iestādes atsaka atļauju, ja trešās valsts administratīvie un normatīvie akti, kas reglamentē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, ar kurām pieteikuma iesniedzējam, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, ir ciešas attiecības, neļauj tām efektīvi veikt uzraudzības funkcijas, vai arī to neļauj grūtības šo aktu izpildes panākšanā.

9.   Kompetentās iestādes 40 darbdienu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas dienas novērtē, vai pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, atbilst šai sadaļai, un pieņem pilnībā motivētu lēmumu, ar ko piešķir vai atsaka piešķirt atļauju kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam. Kompetentās iestādes piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas to paziņo pieteikuma iesniedzējam. Minētajā novērtēšanā ņem vērā to kriptoaktīvu pakalpojumu raksturu, apjomu un sarežģītību, kurus pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, plāno sniegt.

10.   Kompetentās iestādes atsaka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļauju, ja ir objektīvi un pierādāmi iemesli uzskatīt, ka:

11.   EVTI un EBI kopīgi izdod pamatnostādnes saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu par to, kā novērtēt pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, vadības struktūras locekļu piemērotību un to akcionāru vai locekļu, tiešu vai netiešu, piemērotību, kuriem ir būtiska līdzdalība pieteikuma iesniedzējā, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs.

EVTI un EBI pirmajā daļā minētās pamatnostādnes izdod līdz 2024. gada 30. jūnijam.

12.   Kompetentās iestādes 9. punktā noteiktajā novērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā šā perioda 20. darbdienā, var pieprasīt jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama novērtējuma pabeigšanai. Šos pieprasījumus iesniedz rakstveidā pieteikuma iesniedzējam, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, un tajā konkrēti norāda nepieciešamo papildu informāciju.

Šā panta 9. punktā minēto novērtēšanas periodu aptur uz laiku no dienas, kad kompetentās iestādes pieprasa trūkstošo informāciju, līdz dienai, kad tās saņem atbildi no pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs. Apturēšana nepārsniedz 20 darbdienas. Kompetentās iestādes pēc saviem ieskatiem var pieprasīt papildināt vai precizēt informāciju, bet tādā gadījumā 9. punktā paredzētā novērtēšanas periodu neaptur.

13.   Kompetentās iestādes divu darbdienu laikā pēc atļaujas piešķiršanas paziņo EVTI 109. panta 5. punktā norādīto informāciju. Kompetentās iestādes arī informē EVTI par visiem atteikumiem izsniegt atļauju. EVTI 109. panta 5. punktā minēto informāciju dara pieejamu minētajā pantā norādītajā reģistrā līdz kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas dienai.

1.   Kompetentās iestādes atsauc kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļauju, ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs:

2.   Kompetentās iestādes var atsaukt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļauju jebkurā no šādiem gadījumiem:

3.   Ja kompetentā iestāde atsauc kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļauju, tā bez nepamatotas kavēšanās par to paziņo EVTI un uzņēmēju dalībvalstu vienotajiem kontaktpunktiem. EVTI šādu informāciju dara pieejamu 109. pantā minētajā reģistrā.

4.   Kompetentās iestādes var ierobežot atļaujas atsaukšanu, attiecinot to tikai uz konkrētu kriptoaktīvu pakalpojumu.

5.   Pirms kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas atsaukšanas kompetentās iestādes apspriežas ar citas dalībvalsts kompetento iestādi, ja attiecīgais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs: