Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32015R0848

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām

OV L 141, 5.6.2015., 19./72. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/848/oj

5.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/19


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/848

(2015. gada 20. maijs)

par maksātnespējas procedūrām

(pārstrādāta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Komisija 2012. gada 12. decembrī pieņēma ziņojumu par Padomes Regulas (EK) Nr. 1346/2000 (3) piemērošanu. Ziņojumā secināja, ka regula kopumā darbojas labi, bet būtu vēlams uzlabot konkrētu tajā paredzēto noteikumu piemērošanu, lai sekmētu pārrobežu maksātnespējas procedūru efektīvāku pārvaldību. Tā kā minētā regula ir grozīta vairākas reizes un ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā.

(2)

Savienība ir noteikusi mērķi izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

(3)

Iekšējā tirgus pareizai darbībai nepieciešams, lai pārrobežu maksātnespējas procedūras darbotos produktīvi un efektīvi. Lai sasniegtu minēto mērķi, kas ietilpst tiesu iestāžu sadarbības civillietās jomā, kā paredzēts Līguma 81. pantā, ir jāpieņem šī regula.

(4)

Uzņēmumu darbībām arvien vairāk ir pārrobežu ietekme, un tāpēc tās arvien vairāk reglamentē Savienības tiesības. Šādu uzņēmumu maksātnespēja ietekmē arī pareizu iekšējā tirgus darbību, un ir vajadzīgs Savienības akts, kas prasa saskaņot pasākumus, kurus veic attiecībā uz maksātnespējīga parādnieka aktīviem.

(5)

Pareizas iekšējā tirgus darbības labad ir jāizvairās no pušu stimulēšanas pārvietot aktīvus vai tiesvedību no vienas dalībvalsts uz citu nolūkā iegūt labvēlīgāku tiesisko statusu, kaitējot kreditoru kopuma interesēm (labvēlīgākās tiesas izvēle).

(6)

Šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi, kas reglamentē maksātnespējas procedūru sākšanas un tādu prasību celšanas piekritību, kuras izriet tieši no maksātnespējas procedūrām un ir cieši saistītas ar tām. Šajā regulā būtu jāietver arī noteikumi par to nolēmumu atzīšanu un izpildi, kas pieņemti šādās procedūrās, un noteikumi par tiesībām, kuras piemēro maksātnespējas procedūrās. Turklāt šajā regulā vajadzētu būt noteikumiem par to maksātnespējas procedūru koordināciju, kas attiecas uz vienu parādnieku vai uz vairākiem vienas sabiedrību grupas dalībniekiem.

(7)

Bankrots, procedūras, kas saistītas ar maksātnespējīgo sabiedrību vai citu juridisko personu likvidāciju, tiesas rīkojumi, mierizlīgumi un līdzīgas procedūras un darbības, kuras saistītas ar šādām procedūrām, ir izslēgtas no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (4) darbības jomas. Uz minētajām procedūrām būtu jāattiecas šai regulai. Šīs regulas interpretācijā būtu pēc iespējas jāizvairās no robiem regulējumā starp abiem minētajiem instrumentiem. Tomēr tam vien, ja valsts procedūra nav uzskaitīta šīs regulas A pielikumā, nebūtu jānozīmē to, ka uz šo procedūru attiecas Regula (ES) Nr. 1215/2012.

(8)

Lai sasniegtu mērķi uzlabot pārrobežu maksātnespējas procedūru produktivitāti un efektivitāti, ir vajadzīgi un lietderīgi, ka šajā jomā noteikumi par piekritību, atzīšanu un piemērojamajām tiesībām būtu ietverti Savienības aktā, kas ir saistošs un tieši piemērojams dalībvalstīs.

(9)

Šī regula būtu jāpiemēro maksātnespējas procedūrām, kas atbilst tajā minētajiem nosacījumiem, neatkarīgi no tā, vai parādnieks ir fiziska persona vai juridiska persona, komersants vai privātpersona. Minētās maksātnespējas procedūras ir pilnībā uzskaitītas A pielikumā. A pielikumā iekļauto valsts procedūru gadījumā šī regula būtu jāpiemēro bez citas dalībvalsts tiesu veiktas turpmākas pārbaudes par to, vai šajā regulā paredzētie nosacījumi ir izpildīti. Šī regula neattiecas uz valsts maksātnespējas procedūrām, kas nav uzskaitītas A pielikumā.

(10)

Šīs regulas darbības joma būtu jāattiecina arī uz procedūrām, kas veicina ekonomiski dzīvotspējīgu, bet finansiālās grūtībās nonākušas darījumdarbības glābšanu un dod uzņēmējiem otru iespēju. Regulas darbības joma būtu jo īpaši jāattiecina arī uz procedūrām, ar kurām paredzēts pārstrukturēt parādnieku posmā, kad maksātnespēja ir tikai varbūtēja, un procedūrām, ar kurām parādnieks joprojām pilnībā vai daļēji kontrolē savus aktīvus un darījumus. Tā būtu jāattiecina arī uz procedūrām, kurās paredzēta parāda dzēšana vai parāda korekcija patērētājiem un pašnodarbinātām personām, piemēram, samazinot summu, kas jāmaksā parādniekam, vai pagarinot parādniekam noteikto atmaksas termiņu. Tā kā minētajās procedūrās ne vienmēr ir nepieciešams iecelt maksātnespējas procesa administratoru, šai regulai uz tām būtu jāattiecas tādā gadījumā, ja tās notiek tiesas kontrolē vai uzraudzībā. Šajā ziņā jēdziens “kontrole” būtu jāattiecina arī uz situācijām, kad tiesa iejaucas tikai gadījumā, kad kreditors vai citas ieinteresētās puses iesniedz apelāciju.

(11)

Ar šo regulu būtu jāaptver arī tādas procedūras, ar kurām individuālu kreditoru celtajām prasībām piemēro pagaidu apturēšanu, ja šādas prasības varētu nelabvēlīgi ietekmēt sarunas un traucēt izredzes pārstrukturizēt parādnieka darījumdarbību. Šādām procedūrām nebūtu jākaitē kreditoru kopumam, un tās būtu veicamas pirms pārējām procedūrām, uz kurām attiecas šī regula, ja netiek panākta nekāda vienošanās par pārstrukturēšanas plānu.

(12)

Šī regula būtu jāpiemēro tādām procedūrām, kuru sākšanai jābūt publiskai, lai ļautu kreditoriem saņemt informāciju par procedūrām un tie varētu iesniegt prasījumus, tādējādi nodrošinot procedūru kolektīvo būtību, un lai kreditoriem dotu iespēju apstrīdēt tās tiesas piekritību, kura ir sākusi procedūras.

(13)

Tādēļ no šīs regulas darbības jomas regulā būtu jāizslēdz konfidenciālas maksātnespējas procedūras. Kaut gan minētajām procedūrām dažās dalībvalstīs varētu būt nozīmīga loma, to konfidenciālais raksturs liedz tādam kreditoram vai tiesai, kas atrodas citā dalībvalstī, uzzināt, ka šādas procedūras ir sāktas, tādējādi apgrūtinot šo procedūru iznākuma atzīšanu visā Savienībā.

(14)

Kolektīvajās procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, būtu jāiekļauj visi vai būtiska daļa no tiem kreditoriem, kuriem parādnieks ir parādā visus vai būtisku daļu no parādnieka neatmaksātajiem parādiem, ar noteikumu, ka netiek skarti tādu kreditoru prasījumi, kuri nav iesaistīti šādās procedūrās. Tam būtu jāietver arī tās procedūras, kurās ir iesaistīti vienīgi parādnieka finanšu kreditori. Procedūrām, kurās nav iesaistīti visi parādnieka kreditori, vajadzētu būt tādām procedūrām, kuru mērķis ir glābt parādnieku. Procedūrās, kuru rezultātā tiek pilnīgi pārtraukta parādnieka darbība vai likvidēti parādnieka aktīvi, būtu jāiesaista visi parādnieka kreditori. Turklāt tam, ka dažas maksātnespējas procedūras attiecībā uz fiziskām personām izslēdz konkrētas prasījumu kategorijas, piemēram, prasības par uzturlīdzekļu piedziņu, no parāda dzēšanas iespējas, nebūtu jānozīmē to, ka šādas procedūras nav kolektīvas.

(15)

Šo regulu būtu jāpiemēro arī tādām procedūrām, kas atbilstoši dažu dalībvalstu tiesībām ir sāktas un zināmu laiku veiktas īslaicīgi vai pagaidu kārtā līdz brīdim, kad tiesa izdod rīkojumu, ar kuru apstiprina procedūru turpināšanu parastā kārtā. Šādām procedūrām būtu jāatbilst visām pārējām šīs regulas prasībām, pat ja tās tiek sauktas par īslaicīgām.

(16)

Šo regulu būtu jāpiemēro procedūrām, kuras pamatojas uz maksātnespēju reglamentējošiem tiesību aktiem. Tomēr procedūras, kuras pamatojas uz vispārīgām sabiedrību tiesībām, kas nav īpaši paredzētas maksātnespējas situācijām, nebūtu jāuzskata par tādām, kuras pamatojas uz maksātnespēju reglamentējošiem tiesību aktiem. Tāpat parāda korekcijas nolūkā veiktām procedūrām nebūtu jāietver tādas konkrētas procedūras, kurās tiek norakstīti ļoti mazus ienākumus gūstošu fizisko personu parādi ar ļoti zemu aktīvu vērtību, ar noteikumu, ka šāda veida procedūrās nekad netiek paredzēti uzkrājumi maksājumiem kreditoriem.

(17)

Šīs regulas darbības jomu būtu jāpaplašina, lai aptvertu tādas procedūras, ko izraisa situācijas, kurās parādnieks saskaras ar nefinansiālām grūtībām, ar noteikumu, ka šīs grūtības patiešām nopietni apdraud parādnieka faktisko vai turpmāko spēju samaksāt parādus paredzētajā termiņā. Ar šāda apdraudējuma noteikšanu saistītais laikposms var būt vairāki mēneši vai pat ilgāk, lai ņemtu vērā gadījumus, kad parādnieks saskaras ar nefinansiālām grūtībām, kas apdraud tā darījumdarbības situāciju kā darbojošos un peļņu nesošu un vidējā termiņā – tā likviditāti. Tā tas varētu būt, piemēram, gadījumā, ja parādnieks ir zaudējis iespēju noslēgt ļoti svarīgu līgumu.

(18)

Šai regulai nebūtu jāskar noteikumi par valsts atbalsta atgūšanu no maksātnespējīgām sabiedrībām saskaņā ar interpretāciju Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā.

(19)

Maksātnespējas procedūras attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām, kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un citām sabiedrībām, iestādēm vai uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/24/EK (5), un kolektīviem ieguldījumu uzņēmumiem būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, jo uz tiem visiem attiecas īpaši noteikumi un valsts uzraudzības iestādēm ir plašas intervences pilnvaras.

(20)

Maksātnespējas procedūrās ne vienmēr ir jāiesaistās tiesu iestādēm. Tādēļ terminam “tiesa” šajā regulā konkrētos noteikumos būtu jāpiešķir plašāka nozīme, un ar to jāsaprot persona vai iestāde, kura valsts tiesībās ir pilnvarota sākt maksātnespējas procedūras. Lai piemērotu šo regulu, procedūrām (ko veido tiesību aktos noteiktas darbības un formalitātes) būtu ne tikai jāatbilst šīs regulas noteikumiem, bet tām arī vajadzētu būt oficiāli atzītām un būtu jārada juridiskas sekas dalībvalstī, kurā sākta maksātnespējas procedūra.

(21)

Maksātnespējas procesa administratori ir definēti šajā regulā un uzskaitīti B pielikumā. To maksātnespējas procesa administratoru, kuri ir iecelti bez tiesu iestādes iesaistīšanās, darbībai saskaņā ar valsts tiesībām vajadzētu būt pienācīgi reglamentētai, un viņiem vajadzētu būt pilnvarotiem rīkoties maksātnespējas procedūrās. Valstu normatīvajā regulējumā būtu jāparedz pienācīgi noteikumi, lai risinātu iespējamus interešu konfliktus.

(22)

Ar šo regulu atzīst, ka lielā mērā atšķirīgo materiālo tiesību aktu dēļ ir nepraktiski ieviest maksātnespējas procedūru ar vienotu darbības jomu visā Savienībā. Tās valsts tiesību, kurā sāktas procedūras, bezizņēmuma piemērošana tāpēc bieži varētu radīt sarežģījumus. Tas, piemēram, attiecas uz dalībvalstīs sastopamajiem lielā mērā atšķirīgajiem valstu tiesību aktiem par nodrošinājumiem. Turklāt prioritātes tiesības, ko bauda daži kreditori maksātnespējas procedūrās, dažos gadījumos pilnīgi atšķiras. Nākamajā šīs regulas pārskatīšanā būs jāidentificē turpmāki pasākumi, lai uzlabotu darbinieku prioritātes tiesības Eiropas līmenī. Šajā regulā šādas atšķirības valstu tiesību aktos būtu jāņem vērā divos dažādos veidos. No vienas puses, būtu jāparedz īpaši noteikumi par piemērojamo tiesību īpaši būtisku tiesību un tiesisko attiecību gadījumā (piemēram, lietu tiesības un darba līgumi). No otras puses, reizē ar galvenajām maksātnespējas procedūrām ar vispārēju darbības jomu būtu jāatļauj arī valstu procedūras, kas attiecas tikai uz tiem aktīviem, kuri atrodas procedūru sākšanas valstī.

(23)

Šī regula ļauj sākt galveno maksātnespējas procedūru dalībvalstī, kurā ir parādnieka galveno interešu centrs. Šādai procedūrai ir vispārēja darbības joma, un tās mērķis ir aptvert visus parādnieka aktīvus. Lai aizsargātu dažādas intereses, šī regula ļauj sākt sekundāro maksātnespējas procedūru līdztekus galvenajai maksātnespējas procedūrai. Sekundāro maksātnespējas procedūru var sākt tajā dalībvalstī, kurā atrodas parādnieka uzņēmējdarbības vieta. Sekundārās maksātnespējas procedūras darbība attiecas tikai uz šajā dalībvalstī esošajiem aktīviem. Obligātas koordinācijas noteikumi galvenajā maksātnespējas procedūrā atbilst vajadzībai pēc vienotības Savienībā.

(24)

Gadījumos, kad galvenā maksātnespējas procedūra attiecībā uz juridisku personu vai sabiedrību ir sākta dalībvalstī, kurā nav to juridiskā adrese, vajadzētu būt iespējai sākt sekundāro maksātnespējas procedūru juridiskās adreses dalībvalstī ar noteikumu, ka parādnieks šajā valstī veic saimniecisko darbību, izmantojot personālu un aktīvus, saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

(25)

Šī regula attiecas tikai uz tām procedūrām, kurās parādnieka galveno interešu centrs atrodas Savienībā.

(26)

Šajā regulā izklāstītie piekritības noteikumi reglamentē vienīgi starptautisko piekritību, tas nozīmē, ka tie nosaka dalībvalsti, kuras tiesa var sākt maksātnespējas procedūru. Teritoriālā piekritība minētajā dalībvalstī ir jānosaka pēc attiecīgās dalībvalsts tiesībām.

(27)

Pirms maksātnespējas procedūras sākšanas kompetentajai tiesai pēc savas iniciatīvas būtu jāpārbauda, vai parādnieka galveno interešu centrs vai parādnieka uzņēmējdarbības vieta faktiski atrodas tās piekritībā.

(28)

Pārliecinoties, vai trešās personas var noskaidrot parādnieka galveno interešu centru, īpaša uzmanība būtu jāvelta kreditoriem un viņu priekšstatam par to, kur parādnieks pārvalda savas intereses. Tas var nozīmēt, ka galvenā interešu centra pārvietošanas gadījumā kreditori būtu laikus jāinformē par jauno atrašanās vietu, no kuras parādnieks veic savu darbību, piemēram, pievēršot uzmanību tam, ka parādnieks komerciālajā sarakstē norāda jaunu adresi vai publisko jauno atrašanās vietu citos atbilstošos veidos.

(29)

Šajā regulā būtu jāietver virkne aizsardzības pasākumu, lai novērstu labvēlīgākās tiesas izvēli krāpnieciskos vai ļaunprātīgos nolūkos.

(30)

Līdz ar to prezumpcijām, ka juridiskā adrese, galvenā darījumdarbības vieta un pastāvīgā dzīvesvieta ir galveno interešu centrs, vajadzētu būtu atspēkojamām, un attiecīgajai dalībvalsts tiesai būtu rūpīgi jānovērtē, vai parādnieka galveno interešu centrs patiešām atrodas tajā dalībvalstī. Sabiedrības gadījumā vajadzētu būt iespējai atspēkot šo prezumpciju, ja sabiedrības vadība atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kur atrodas juridiskā adrese, un, trešajām personām pārbaudāmā veidā veicot attiecīgo apstākļu visaptverošu novērtējumu, konstatē, ka minētās sabiedrības pārvaldes un uzraudzības, kā arī tās interešu pārvaldīšanas faktiskais centrs atrodas šajā citā dalībvalstī. Tādas fiziskas personas gadījumā, kas neveic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību, vajadzētu būt iespējamam atspēkot šo prezumpciju, piemēram, ja ievērojama daļa no parādnieka aktīviem atrodas ārpus parādnieka patstāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts vai ja var noteikt, ka viņa galvenais iemesls pārcelties bija maksātnespējas pieteikšana pēc jaunās piekritības un ja šāda pieteikšana būtiski kaitētu to kreditoru interesēm, kuru darījumi ar parādnieku ir notikuši pirms pārcelšanās.

(31)

Ar šādu pat mērķi novērst labvēlīgākās tiesas izvēli krāpnieciskos vai ļaunprātīgos nolūkos prezumpcija, ka galveno interešu centrs ir juridiskās adreses vieta, fiziskas personas galvenā darījumdarbības vieta vai fiziskas personas pastāvīgā dzīvesvieta, attiecībā uz sabiedrību, juridisku personu vai fizisku personu, kas veic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību, nebūtu jāpiemēro gadījumā, kad parādnieks ir pārvietojis savu juridisko adresi vai galveno darījumdarbības vietu uz citu dalībvalsti trīs mēnešu laikā pirms pieteikuma sākt maksātnespējas procedūru, vai attiecībā uz fizisku personu, kas neveic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību, nebūtu jāpiemēro gadījumā, kad parādnieks ir pārvietojis savu pastāvīgo dzīvesvietu uz citu dalībvalsti sešu mēnešu laikposmā pirms pieteikuma sākt maksātnespējas procedūru.

(32)

Visos gadījumos, kad lietas apstākļi rada šaubas par piekritību tiesai, tiesai būtu parādniekam jāprasa sniegt papildu pierādījumus savu apgalvojumu pamatošanai un – gadījumos, kad to pieļauj maksātnespējas procedūrā piemērojamās tiesības, – sniegt parādnieka kreditoriem iespēju paust viedokli par piekritības jautājumu.

(33)

Gadījumā, ja tiesa, kurā iesniegts pieteikums sākt maksātnespējas procedūru, konstatē, ka parādnieka galveno interešu centrs neatrodas tās teritorijā, tai nebūtu jāsāk galvenā maksātnespējas procedūra.

(34)

Turklāt jebkuram parādnieka kreditoram vajadzētu būt efektīvam tiesību aizsardzības līdzeklim pret lēmumu sākt maksātnespējas procedūru. Lēmuma sākt maksātnespējas procedūru apstrīdēšanu sekas būtu jāreglamentē valsts tiesībām.

(35)

Tās dalībvalsts, kuras teritorijā sāk maksātnespējas procedūras, tiesu piekritībā vajadzētu būt arī tādu prasību izskatīšanai, kas tieši izriet no maksātnespējas procedūrām un ir cieši saistītas ar tām. Šādām prasībām būtu jāietver apstrīdēšanas prasības, kas izvirzītas atbildētājiem citās dalībvalstīs, un prasības attiecībā uz saistībām, kas rodas maksātnespējas procedūras laikā, piemēram, priekšapmaksa par procedūras izmaksām. Turpretim prasības par saistību izpildi saskaņā ar līgumu, ko parādnieks noslēdzis pirms procedūras sākšanas, neizriet tieši no procedūras. Ja šāda prasība ir saistīta ar citu prasību, kas pamatojas uz vispārējām civiltiesībām vai komerctiesībām, maksātnespējas procesa administratoram vajadzētu būt iespējai celt abas minētās prasības atbildētāja domicila tiesās, ja viņš uzskata, ka ir lietderīgāk celt šīs prasības minētajās tiesās. Tas varētu būt, piemēram, gadījumā, ja maksātnespējas procesa administrators vēlas apvienot prasību par direktora atbildību, pamatojoties uz maksātnespējas tiesībām, ar prasību, kas pamatojas uz sabiedrību tiesībām vai vispārējām deliktu tiesībām.

(36)

Tiesai, kuras piekritībā ir sākt galveno maksātnespējas procedūru, būtu jāļauj norīkot pagaidu un aizsargpasākumus no brīža, kad tiek prasīts sākt procedūru. Nodrošināšanas pasākumi gan pirms, gan pēc maksātnespējas procedūras sākšanas ir būtiski, lai nodrošinātu maksātnespējas procedūras efektivitāti. Šajā ziņā šai regulai būtu jāparedz dažādas iespējas. No vienas puses, tiesai, kuras kompetencē ir galvenā maksātnespējas procedūra, jābūt iespējai norīkot pagaidu un aizsargpasākumus, kas attiecas uz citās dalībvalstīs esošiem aktīviem. No otras puses, maksātnespējas procesa administratoram, kas uz laiku iecelts pirms galvenās maksātnespējas procedūras sākšanas, jābūt iespējai dalībvalstīs, kurās atrodas parādnieka uzņēmējdarbības vieta, pieprasīt nodrošināšanas pasākumus, kas ir iespējami saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesībām.

(37)

Pirms galvenās maksātnespējas procedūras sākšanas tiesības prasīt sākt maksātnespējas procedūru dalībvalstī, kurā atrodas parādnieka uzņēmējdarbības vieta, būtu piešķiramas vienīgi vietējiem kreditoriem un publiskām iestādēm vai vienīgi lietās, kurās galveno maksātnespējas procedūru nevar sākt saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kurā atrodas parādnieka galveno interešu centrs. Šā ierobežojuma iemesls ir tāds, ka pēc iespējas ir jāierobežo lietas, kurās teritoriālās maksātnespējas procedūras prasa pirms galvenās maksātnespējas procedūras.

(38)

Pēc galvenās maksātnespējas procedūras sākšanas šī regula neierobežo tiesības prasīt maksātnespējas procedūru kādā dalībvalstī, kurā atrodas parādnieka uzņēmējdarbības vieta. Maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā vai jebkura cita persona, kas ir pilnvarota saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesībām, var lūgt sākt sekundāro maksātnespējas procedūru.

(39)

Ar šo regulu būtu jāparedz noteikumi par to, kā noteikt parādnieka aktīvu atrašanās vietu, kas būtu jāpiemēro, lai noskaidrotu, kuri aktīvi attiecas uz galveno vai sekundāro procedūru vai uz situācijām, kurās iesaistītas trešo personu lietu tiesības. Šajā regulā jo īpaši būtu jāprecizē tas, ka vienota spēka Eiropas patenti, Kopienas preču zīmes vai citas līdzīgas tiesības, piemēram, Kopienas augu šķirņu aizsardzība vai Kopienas dizainparaugi, būtu jāiekļauj vienīgi galvenajā maksātnespējas procedūrā.

(40)

Sekundārā maksātnespējas procedūra, papildus vietējo interešu aizsardzībai, var kalpot dažādiem mērķiem. Tā var notikt, ja maksātnespējīgā parādnieka manta ir pārāk sarežģīta, lai to pārvaldītu kā vienu veselu, vai arī ja attiecīgo tiesību sistēmu atšķirības ir tik būtiskas, ka procedūras sākšanas dalībvalsts tiesību piemērošana var radīt sarežģījumus citās dalībvalstīs, kurās atrodas aktīvi. Šajā nolūkā maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā var prasīt sākt sekundāro maksātnespējas procedūru, ja maksātnespējīgā parādnieka mantas efektīva pārvaldīšana to prasa.

(41)

Sekundārās maksātnespējas procedūras var arī kavēt maksātnespējīgā parādnieka mantas efektīvu pārvaldi. Tāpēc šajā regulā ir izklāstītas divas konkrētas situācijas, kad tiesai, kurā iesniegta prasība sākt sekundāro maksātnespējas procedūru, pēc pieprasījumā, ko izteic maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā, vajadzētu spēt atlikt vai atteikt šādas procedūras sākšanu.

(42)

Pirmkārt, maksātnespējas procesa administratoram galvenajā maksātnespējas procedūrā ar šo regulu tiek dota iespēja sniegt vietējiem kreditoriem garantiju, ka attieksme pret tiem būs tāda pati kā gadījumā, ja tiktu sākta sekundārā maksātnespējas procedūra. Minētajai garantijai ir jāatbilst vairākiem nosacījumiem, kas izklāstīti šajā regulā, jo īpaši tam, ka tā tiks apstiprināta ar vietējo kreditoru kvalificētu balsu vairākumu. Ja ir sniegta šāda garantija, tiesai, kurā iesniegts pieteikums sākt sekundāro maksātnespējas procedūru, būtu jāspēj minēto pieteikumu noraidīt, ja tā ir pārliecinājusies, ka šī garantija pienācīgi aizsargā vietējo kreditoru intereses. Izvērtējot šīs intereses, tiesai būtu jāņem vērā tas, ka garantija ir apstiprināta ar vietējo kreditoru kvalificētu balsu vairākumu.

(43)

Minētās vietējiem kreditoriem sniegtās garantijas vajadzībām aktīviem un tiesībām, kas atrodas dalībvalstī, kurā atrodas parādnieka uzņēmējdarbības vieta, būtu jāveido maksātnespējīgā parādnieka mantas apakškategorija un, sadalot tos vai no to realizācijas gūtos ieņēmumus, maksātnespējas procesa administratoram galvenajā maksātnespējas procedūrā būtu jāievēro prioritātes tiesības, kas vietējiem kreditoriem būtu, ja minētajā dalībvalstī būtu sākta sekundārā maksātnespējas procedūra.

(44)

Garantijas apstiprināšanai attiecīgi būtu jāpiemēro valsts tiesības. Proti, – ja saskaņā ar valsts tiesībām balsošanas noteikumi pārstrukturēšanas plāna pieņemšanai paredz iepriekšēju kreditoru prasījumu apstiprināšanu, šie prasījumi būtu jāuzskata par apstiprinātiem, lai varētu balsot par garantiju. Ja saskaņā ar valsts tiesībām pastāv dažādas procedūras pārstrukturēšanas plānu pieņemšanai, dalībvalstīm būtu jāizraugās konkrētā procedūra, kas būtu piemērota attiecīgajos apstākļos.

(45)

Otrkārt, ar šo regulu būtu jāparedz iespēja, ka tiesa uz laiku aptur sekundāro maksātnespējas procedūru sākšanu, ja galvenajā maksātnespējas procedūrā ir noteikta individuālas izpildes procedūras pagaidu apturēšana, lai saglabātu šādas galvenās maksātnespējas procedūras apturēšanas efektivitāti. Tiesai būtu jāvar noteikt pagaidu apturēšanu, ja tā ir pārliecināta, ka ir veikti atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu vietējo kreditoru vispārējās intereses. Tādā gadījumā par sarunām būtu jāinformē visi kreditori, kurus varētu ietekmēt sarunu par pārstrukturēšanas plānu iznākums, un tiem būtu jāļauj tajās piedalīties.

(46)

Lai nodrošinātu vietējo interešu efektīvu aizsardzību, maksātnespējas procesa administratoram galvenajā maksātnespējas procedūrā nevajadzētu būt iespējai ļaunprātīgi realizēt vai pārvietot tajā dalībvalstī esošos aktīvus, kurā atrodas uzņēmējdarbības vieta, jo īpaši ar mērķi novērst iespēju, ka šīs intereses tiks efektīvi apmierinātas, ja vēlāk tiks sāktas sekundārās maksātnespējas procedūras.

(47)

Nekam šajā regulā nebūtu jāliedz tiesām tajā dalībvalstī, kurā ir sāktas sekundārās maksātnespējas procedūras, piemērot sankcijas parādnieku direktoriem par jebkuriem viņu pienākumu pārkāpumiem ar noteikumu, ka saskaņā ar attiecīgās valsts tiesībām minēto tiesu piekritībā ir skatīt šādus strīdus.

(48)

Galvenā maksātnespējas procedūra un sekundārā maksātnespējas procedūra var veicināt maksātnespējīgā parādnieka mantas efektīvu pārvaldi vai efektīvu kopējo aktīvu realizāciju, ja pareizi tiek koordinētas visās vienlaicīgi veiktās procedūrās iesaistīto dalībnieku darbības. Pareiza sadarbība nozīmē, ka dažādie maksātnespējas procesa administratori un iesaistītās tiesas cieši sadarbojas savā starpā, jo īpaši, apmainoties ar pietiekamu daudzumu informācijas. Lai nodrošinātu galvenās maksātnespējas procedūras noteicošo lomu, maksātnespējas procesa administratoram šajā procedūrā būtu jādod vairākas iespējas iejaukties sekundārajās maksātnespējas procedūrās, kas tiek izskatītas vienlaicīgi. Jo īpaši maksātnespējas procesa administratoram vajadzētu būt iespējai ierosināt pārstrukturēšanas plānu vai mierizlīgumu vai iesniegt pieteikumu apturēt aktīvu realizācijas sekundārajā maksātnespējas procedūrā. Sadarbojoties maksātnespējas procesa administratoriem un tiesām būtu jāņem vērā paraugprakse attiecībā uz sadarbību pārrobežu maksātnespējas gadījumos, kas paredzēta principos un pamatnostādnēs par saziņu un sadarbību, ko pieņēmušas Eiropas un starptautiskās organizācijas, kuras darbojas maksātnespējas tiesību jomā, un jo īpaši attiecīgie Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) sagatavotie norādījumi.

(49)

Šādas sadarbības aspektā maksātnespējas procesa administratoriem un tiesām būtu jāvar noslēgt nolīgumus un protokolus, lai veicinātu pārrobežu sadarbību vairāku maksātnespējas procedūru gadījumā dažādās dalībvalstīs saistībā ar to pašu parādnieku vai tās pašas sabiedrību grupas dalībniekiem, ja tas atbilst katrai no šīm procedūrām piemērojamiem noteikumiem. Šādi nolīgumi un protokoli var būt atšķirīgi pēc veida (rakstiski vai mutiski) un darbības jomas (no vispārīgiem līdz konkrētiem), un tos var slēgt dažādas puses. Vienkārši vispārīgi nolīgumi var uzsvērt ciešas sadarbības nepieciešamību starp pusēm, nerisinot konkrētus jautājumus, savukārt sīkāk izstrādāti, konkrēti nolīgumi var noteikt principu sistēmu, kura reglamentē vairākas maksātnespējas procedūras, un tos var būt apstiprinājušas iesaistītās tiesas, ja to nosaka valsts tiesības. Tie var atspoguļot pušu vienošanos veikt konkrētus pasākumus vai darbības vai arī atturēties no to veikšanas.

(50)

Tāpat dažādu dalībvalstu tiesas var sadarboties, koordinējot maksātnespējas procesa administratoru iecelšanu. Šajā ziņā tās var iecelt vienu maksātnespējas procesa administratoru vairākām maksātnespējas procedūrām saistībā ar to pašu parādnieku vai sabiedrību grupas dažādiem dalībniekiem ar noteikumu, ka tas atbilst katrai no šīm procedūrām piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši jebkādām prasībām par maksātnespējas procesa administratora kvalifikāciju un licencēšanu.

(51)

Ar šo regulu būtu jānodrošina efektīva maksātnespējas procedūru pārvaldība attiecībā uz dažādām sabiedrībām, kas veido vienu sabiedrību grupu.

(52)

Ja ir sāktas maksātnespējas procedūras attiecībā uz vairākām vienas grupas sabiedrībām, minētajās procedūrās iesaistīto dalībnieku darbības būtu pareizi jākoordinē. Dažādiem iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem un tiesām, tāpat kā maksātnespējas procesa administratoriem un tiesām, kas iesaistīti galvenajās un sekundārajās maksātnespējas procedūrās attiecībā uz vienu un to pašu parādnieku, vajadzētu būt līdzīgam pienākumam sadarboties un sazināties savā starpā. Sadarbībai starp maksātnespējas procesa administratoriem nevajadzētu būt pretrunā kreditoru interesēm katrā no procedūrām, un šāda sadarbība būtu jāvērš uz to, lai rastu risinājumu, kas pastiprinātu sinerģiju visā grupā.

(53)

Noteikumu par sabiedrību grupas maksātnespējas procedūru ieviešanai nebūtu jāierobežo iespēja tiesai sākt maksātnespējas procedūras attiecībā uz vairākām sabiedrībām, kas pieder vienai un tai pašai grupai, vienas tiesas piekritībā, ja tiesa uzskata, ka minēto sabiedrību galveno interešu centrs atrodas šajā vienā dalībvalstī. Šādā gadījumā tiesai arī vajadzētu būt iespējai nepieciešamības gadījumā iecelt vienu maksātnespējas procesa administratoru visās attiecīgajās procedūrās ar noteikumu, ka tas nav pretrunā ar tām piemērojamiem noteikumiem.

(54)

Nolūkā turpināt uzlabot sabiedrību grupas dalībnieku maksātnespējas procedūru koordināciju un nodrošināt saskaņotu grupas pārstrukturēšanu ar šo regulu būtu jāievieš procesuāli noteikumi par sabiedrību grupas dalībnieku maksātnespējas procedūru koordināciju. Ar šādu koordināciju būtu jācenšas nodrošināt efektīvu koordinēšanu, vienlaikus ievērojot to, ka katrs grupas dalībnieks ir atsevišķs tiesību subjekts.

(55)

Attiecībā uz sabiedrību grupas dalībnieku sāktā maksātnespējas procedūrā ieceltam maksātnespējas procesa administratoram vajadzētu spēt pieteikt grupas koordinācijas procedūras sākšanu. Tomēr šim maksātnespējas procesa administratoram pirms šāda pieteikuma iesniegšanas būtu jāsaņem nepieciešamais pilnvarojums, ja tas tiek prasīts maksātnespējai piemērojamajās tiesībās. Pieteikumā būtu jānorāda koordinācijas būtiskie elementi, jo īpaši koordinācijas plāna izklāsts, priekšlikums par koordinatora kandidatūru un aplēsto koordinācijas izmaksu izklāsts.

(56)

Lai nodrošinātu grupas koordinācijas procedūras brīvprātīgo raksturu, iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem vajadzētu spēt noteiktā laikposmā izteikt iebildumus pret savu dalību procedūrā. Lai ļautu iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem pieņemt informētu lēmumu par dalību grupas koordinācijas procedūrā, viņi agrīnā posmā būtu jāinformē par būtiskajiem koordinācijas elementiem. Tomēr ikvienam maksātnespējas procesa administratoram, kurš sākumā ir iebildis pret iekļaušanu grupas koordinācijas procedūrā, vajadzētu būt iespējai vēlāk izteikt lūgumu tajā piedalīties. Šādā gadījumā koordinatoram būtu jāpieņem lēmums par lūguma pieņemamību. Visiem maksātnespējas procesa administratoriem, tostarp tam maksātnespējas procesa administratoram, kas izteicis šādu lūgumu, būtu jāsaņem informācija par koordinatora lēmumu, un viņiem vajadzētu būt iespējai apstrīdēt minēto lēmumu tiesā, kas ir sākusi grupas koordinācijas procedūru.

(57)

Grupas koordinācijas procedūrā vienmēr būtu jātiecas veicināt grupas dalībnieku maksātnespējas efektīvu pārvaldību un panākt kopumā pozitīvu ietekmi uz kreditoriem. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina tas, ka tiesa, kurā iesniegts pieteikums par grupas koordinācijas procedūru, pirms grupas koordinācijas procedūras sākšanas izvērtē minētos kritērijus.

(58)

Tāpat grupas koordinācijas procedūras priekšrocībām nevajadzētu būt mazākām par šīs procedūras izmaksām. Tāpēc ir jānodrošina, ka koordinācijas izmaksas un minēto izmaksu daļa, ko apmaksās katrs grupas dalībnieks, ir atbilstošas, samērīgas un saprātīgas, un tās nosaka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kurā sākta grupas koordinācijas procedūra. Iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem vajadzētu būt iespējai kontrolēt minētās izmaksas no procedūras paša sākuma. Ja valsts tiesībās tas tiek prasīts, izmaksu kontrolēšana no paša sākuma varētu nozīmēt, ka maksātnespējas procesa administratoram ir jāsaņem tiesas vai kreditoru komitejas apstiprinājums.

(59)

Ja koordinators uzskata, ka viņa pienākumu izpildei ir vajadzīgas ievērojami lielākas izmaksas salīdzinājumā ar tām, kas sākotnēji paredzētas izmaksu aplēsē, un katrā ziņā tad, ja izmaksas pārsniedz 10 % no iepriekš aplēstajām izmaksām, atļauja koordinatoram pārsniegt šīs izmaksas būtu jāsniedz tiesai, kas sākusi grupas koordinācijas procedūru. Pirms lēmuma pieņemšanas tiesai, kas sākusi grupas koordinācijas procedūru, būtu jādod iespēja iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem izteikties tiesā, lai viņiem dotu iespēju paziņot savus apsvērumus par koordinatora lūguma atbilstību.

(60)

Attiecībā uz sabiedrību grupas dalībniekiem, kas nepiedalās grupas koordinācijas procedūrās, šajā regulā būtu arī jāparedz alternatīvs mehānisms, kā panākt grupas koordinētu pārstrukturēšanu. Procedūrā, kas attiecas uz sabiedrību grupas dalībnieku, ieceltajam maksātnespējas procesa administratoram vajadzētu būt tiesībām lūgt apturēt jebkuru pasākumu, kas saistīts ar aktīvu realizāciju procedūrā, kura sākta attiecībā uz citiem grupas dalībniekiem, uz kuriem neattiecas grupas koordinācijas procedūra. Šādu apturēšanu būtu jāvar lūgt tikai tad, ja attiecīgās grupas dalībniekiem tiek iesniegts pārstrukturēšanas plāns, ja šis plāns ir izdevīgs kreditoriem procedūrā, attiecībā uz kuru ir lūgta apturēšana, un ja apturēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu pareizu plāna īstenošanu.

(61)

Šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstīm ieviest valsts noteikumus, kuri papildinātu tādus noteikumus par sadarbību, saziņu un koordināciju attiecībā uz sabiedrību grupas dalībnieku maksātnespēju, kas izklāstīti šajā regulā, ar noteikumu, ka šādu valsts noteikumu piemērošanas joma tiek attiecināta tikai uz piekritību valstī un ka to piemērošana neietekmētu šajā regulā noteikto noteikumu efektivitāti.

(62)

Ar šo regulu paredzētos noteikumus par sadarbību, saziņu un koordināciju saistībā ar sabiedrību grupas dalībnieku maksātnespēju piemēro tikai tiktāl, ciktāl procedūra attiecībā uz dažādiem tās pašas sabiedrību grupas dalībniekiem ir sākta vairāk nekā vienā dalībvalstī.

(63)

Jebkuram kreditoram, kura pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir Savienībā, vajadzētu būt tiesībām iesniegt prasījumus katrā maksātnespējas procedūrā, ko izskata Savienībā attiecībā uz parādnieka aktīviem. Tam vajadzētu arī attiekties uz nodokļu iestādēm un sociālās apdrošināšanas iestādēm. Šai regulai nebūtu jāliedz maksātnespējas procesa administratoram konkrētu kreditoru grupu, piemēram, darbinieku, vārdā iesniegt prasījumus, ja to paredz valsts tiesības. Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kreditoriem, būtu jākoordinē līdzekļu sadalīšana. Katram kreditoram būtu jāspēj paturēt maksātnespējas procedūru laikā saņemto, taču jābūt tiesīgam piedalīties kopējo aktīvu sadalīšanā citās procedūrās tikai tad, ja kreditoriem ar līdzīgu statusu ir apmierināta tāda pati prasījumu daļa.

(64)

Ir svarīgi, ka kreditori, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir Savienībā, būtu informēti par maksātnespējas procedūru sākšanu attiecībā uz to parādnieku aktīviem. Lai nodrošinātu ātru informācijas nodošanu kreditoriem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1393/2007 (6), nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad šajā regulā ir paredzēts pienākums informēt kreditorus. Visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās pieejamo standarta veidlapu izmantošanai būtu jāatvieglo kreditoru darbs, izvirzot prasījumus citā dalībvalstī sāktajās procedūrās. Sekām, ko rada nepilnīgu standarta veidlapu iesniegšana, vajadzētu būt jautājumam, ko reglamentē valsts tiesības.

(65)

Šai regulai būtu jāparedz tūlītēja to nolēmumu atzīšana attiecībā uz maksātnespējas procedūras sākšanu, izpildi un slēgšanu, kas ietilpst tās darbības jomā, kā arī tādu nolēmumu atzīšana, ko izdara tiešā saistībā ar šādām maksātnespējas procedūrām. Automātiska atzīšana tādēļ nozīmē, ka procedūras sekas, kas paredzētas procedūras sākšanas dalībvalsts tiesībās, attiecas arī uz visām citām dalībvalstīm. Dalībvalstu tiesu nolēmumu atzīšana balstās uz savstarpējas uzticēšanās principu. Šajā ziņā pēc iespējas būtu jāsamazina iemesli nolēmumu neatzīšanai. Uz šāda pamata arī būtu jāizšķir strīdi, ja divu dalībvalstu tiesas uzskata, ka to kompetencē ir sākt galveno maksātnespējas procedūru. Pirmās tiesas lēmums sākt procedūru būtu jāatzīst citās dalībvalstīs, taču šīm dalībvalstīm nedodot pilnvaras pārbaudīt minēto tiesas lēmumu.

(66)

Attiecībā uz šajā regulā ietvertajiem jautājumiem būtu jānosaka vienoti kolīziju tiesību noteikumi, kas to piemērošanas jomā aizstāj valstu starptautisko privāttiesību noteikumus. Ja nav norādīts citādi, būtu jāpiemēro tās dalībvalsts tiesības, kura sāk procedūru (lex concursus). Šim kolīziju tiesību noteikumam vajadzētu būt spēkā gan galvenajā maksātnespējas procedūrā, gan vietējās procedūrās. Lex concursus nosaka visas maksātnespējas procedūras sekas, gan procesuālās, gan materiālās, attiecībā uz iesaistītajām personām un tiesiskajām attiecībām. Tas reglamentē visus maksātnespējas procedūras sākšanas, izpildes un noslēgšanas nosacījumus.

(67)

Maksātnespējas procedūru automātiska atzīšana, kurām parasti piemēro procedūras sākšanas valsts tiesības, var būt pretrunā ar noteikumiem, saskaņā ar kuriem darījumus veic citās dalībvalstīs. Lai aizsargātu tiesisko paļāvību un darījumu drošību dalībvalstīs, kas nav procedūras sākšanas valsts, būtu jāparedz vairāki izņēmumi no vispārējā noteikuma.

(68)

Ir vajadzība pēc īpašas norādes, kas neparedz procedūras sākšanas valsts tiesību piemērošanu lietu tiesību gadījumā, jo šādas tiesības ir visai būtiskas kredīta piešķiršanai. Šādu lietu tiesību pamats, likumīgums un apjoms parasti būtu jānosaka saskaņā ar lex situs, un to neskar maksātnespējas procedūras sākšana. Lietu tiesību īpašniekam būtu jāspēj arī turpmāk aizstāvēt savas tiesības uz ķīlas nodalīšanu vai atsevišķu nokārtošanu. Ja uz aktīviem attiecas lietu tiesības saskaņā ar lex situs vienā dalībvalstī, bet galveno maksātnespējas procedūru veic citā dalībvalstī, maksātnespējas procesa administratoram galvenajā maksātnespējas procedūrā būtu jābūt iespējai pieprasīt sekundārās maksātnespējas procedūras sākšanu pēc piekritības vietā, kurā lietu tiesības rodas, ja tajā parādniekam ir uzņēmējdarbības vieta. Ja sekundārā maksātnespējas procedūra nav sākta, jebkāds pārpalikums no to aktīvu pārdošanas, uz kuriem attiecas lietu tiesības, būtu jāmaksā maksātnespējas procesa administratoram galvenajā maksātnespējas procedūrā.

(69)

Šajā regulā paredz vairākus noteikumus tam, kā tiesa nosaka procedūru sākšanas apturēšanu vai procedūru izpildes apturēšanu. Šādai apturēšanai nebūtu jāietekmē kreditoru vai trešo personu lietu tiesības.

(70)

Ja prasījumu ieskaits nav atļauts saskaņā ar procedūras sākšanas valsts tiesībām, kreditoram tomēr ir tiesības uz ieskaitu, ja tas ir iespējams saskaņā ar maksātnespējīgā parādnieka prasījumam piemērojamajām tiesībām. Šādā veidā ieskaits kalpotu par zināma veida garantiju, kuras pamatā ir tiesību normas, uz kurām attiecīgais kreditors var paļauties prasījuma rašanās laikā.

(71)

Ir vajadzīga arī īpaša aizsardzība maksājumu sistēmu un finanšu tirgu gadījumā, piemēram, attiecībā uz pozīciju slēgšanas nolīgumiem un ieskaita nolīgumiem, kas sastopami šādās sistēmās, kā arī uz vērtspapīru tirdzniecību un šādiem darījumiem paredzētajām garantijām, ko jo īpaši nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (7). Šādiem darījumiem var piemērot vienīgi tās tiesības, ko piemēro attiecīgajai sistēmai vai tirgum. Minēto tiesību mērķis ir novērst iespēju mainīt darījumu maksājumu un norēķinu mehānismu, kas paredzēti maksājumu un ieskaita sistēmās vai regulētos finanšu tirgos dalībvalstīs, darījumu partnera maksātnespējas gadījumā. Direktīva 98/26/EK ietver speciālas normas, kam ir prioritāte pār šajā regulā paredzētajiem vispārējiem noteikumiem.

(72)

Lai aizsargātu darbiniekus un darbvietas, maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz darba tiesisko attiecību turpināšanu vai izbeigšanu un visu šādu darba tiesisko attiecību pušu tiesībām un pienākumiem būtu jānosaka tiesībām, ko piemēro attiecīgajam darba līgumam saskaņā ar vispārīgajiem kolīziju tiesību noteikumiem. Turklāt gadījumos, kad darba līgumu izbeigšanai ir nepieciešams tiesas vai administratīvas iestādes apstiprinājums, dalībvalstij, kurā atrodas parādnieka uzņēmējdarbības vieta, būtu jāpaliek tai, kuras piekritībā ir sniegt šādu apstiprinājumu pat tad, ja minētajā dalībvalstī nav sākta neviena maksātnespējas procedūra. Jebkādi citi maksātnespējas tiesību jautājumi, piemēram, tas, vai darbinieku prasījumi ir aizsargāti ar prioritātes tiesībām, un šādu prioritātes tiesību iespējamais statuss būtu jānosaka ar tās dalībvalsts tiesībām, kurā ir sāktas maksātnespējas procedūras (galvenās vai sekundārās), izņemot gadījumus, kad ir sniegta garantija izvairīties no sekundārajām maksātnespējas procedūrām saskaņā ar šo regulu.

(73)

Tiesībām, ko piemēro maksātnespējas procedūru sekām attiecībā uz tiesvedībā vai šķīrējtiesas procedūrās esošām lietām, kuras attiecas uz aktīviem vai tiesībām, kas veido daļu no maksātnespējīgā parādnieka mantas, vajadzētu būt vienīgi tās dalībvalsts tiesībām, kurā minētā lieta tiek izskatīta vai kurā notiek šķīrējtiesa. Tomēr šim noteikumam nebūtu jāskar valsts noteikumi par šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi.

(74)

Lai ņemtu vērā dažu dalībvalstu tiesu sistēmu specifiskos procesuālos noteikumus, būtu jāparedz elastīgums attiecībā uz dažiem šīs regulas noteikumiem. Attiecīgi atsaucēm šajā regulā uz paziņojumu, ko sniedz dalībvalsts tiesu iestāde, būtu jāietver – ja to paredz dalībvalsts procesuālie noteikumi – minētās tiesu iestādes rīkojums sniegt minēto paziņojumu.

(75)

Darījumdarbības apsvērumu dēļ lēmuma par procedūras sākšanu satura būtība pēc maksātnespējas procesa administratora lūguma būtu jāpublicē citā dalībvalstī, kas nav tās tiesas dalībvalsts, kura pieņēmusi minēto lēmumu. Ja attiecīgajā dalībvalstī atrodas uzņēmējdarbības vieta, šādai publikācijai vajadzētu būt obligātai. Tomēr publikācijai nekādā ziņā nevajadzētu būt par priekšnoteikumu ārvalstu procedūru atzīšanai.

(76)

Lai uzlabotu attiecīgo kreditoru un tiesu informēšanu un novērstu paralēlu maksātnespējas procedūru sākšanu, dalībvalstīm pārrobežu maksātnespējas gadījumos vajadzētu būt pienākumam publicēt attiecīgo informāciju publiski pieejamā elektroniskā reģistrā. Lai kreditoriem un tiesām, kuru domicils vai atrašanās vieta ir citās dalībvalstīs, atvieglotu piekļuvi minētajai informācijai, šajā regulā būtu jāparedz šādu maksātnespējas reģistru savstarpēja savienojamība, izmantojot Eiropas e-tiesiskuma portālu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīvi izvēlēties publicēt atbilstošo informāciju vairākos reģistros un vajadzētu būt iespējai savstarpēji savienot vairāk nekā vienu reģistru katrā dalībvalstī.

(77)

Ar šo regulu būtu jānosaka minimālais informācijas apjoms, ko publicē maksātnespējas reģistros. Dalībvalstīm nebūtu jāliedz pievienot papildinformāciju. Ja parādnieks ir fiziska persona, reģistros tai būtu tikai jānorāda reģistrācijas numurs tad, ja tā veic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālu darbību. Minētais reģistrācijas numurs būtu jāsaprot kā parādnieka neatkarīgas darījumdarbības vai profesionālās darbības reģistrācijas numurs, kas iekļauts komercreģistrā, ja tāds pastāv.

(78)

Kreditoriem ir būtiski nozīmīga informācija par noteiktiem maksātnespējas procedūras aspektiem, piemēram, par termiņu prasījumu iesniegšanai vai lēmumu apstrīdēšanai. Tomēr ar šo regulu nebūtu jāliek dalībvalstīm aprēķināt šos termiņus katrā atsevišķā gadījumā. Dalībvalstīm būtu jāvar pildīt savi pienākumi, pievienojot hipersaites Eiropas e-tiesiskuma portālā, kurā jāsniedz pašsaprotama informācija par kritērijiem šo termiņu aprēķinam.

(79)

Lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību informācijai saistībā ar fiziskām personām, kuras neveic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību, dalībvalstīm vajadzētu spēt nodrošināt piekļuvi minētajai informācijai, pamatojoties uz papildus meklēšanas kritērijiem, piemēram, parādnieka personas identifikācijas numuru, adresi, dzimšanas datumu vai kompetentās tiesas rajonu, vai arī nodrošināt piekļuvi ar nosacījumu, ka tiek iesniegts pieprasījums kompetentai iestādei vai pierādot likumīgu interesi.

(80)

Dalībvalstīm būtu jāvar neiekļaut savos maksātnespējas reģistros informāciju par fiziskām personām, kuras neveic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību. Šādā gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kreditoriem tiek sniegta attiecīgā informācija ar individuālu paziņojumu un ka procedūra neietekmē to kreditoru, kas nav saņēmuši informāciju, prasījumus.

(81)

Ir iespējams, ka dažas attiecīgās personas nezina, ka ir sāktas maksātnespējas procedūras, un labticīgi rīkojas pretrunā jaunajiem apstākļiem. Lai aizsargātu šādas personas, kas, nezinot, ka ir sāktas ārvalstu procedūras, veic maksājumu parādniekam, nevis ārvalsts maksātnespējas procesa administratoram, būtu jāparedz noteikums, ka ar šādiem maksājumiem var atlīdzināt parādu.

(82)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8).

(83)

Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi. Jo īpaši šīs regulas mērķis ir veicināt 8., 17. un 47. panta piemērošanu, attiecīgi personas datu aizsardzību, tiesības uz īpašumu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.

(84)

Attiecībā uz personas datu apstrādi šīs regulas aspektā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (10).

(85)

Šī regula neskar Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (11).

(86)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, izveidojot tiesisko regulējumu pienācīgai pārrobežu maksātnespējas procesu administrācijai, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(87)

Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(88)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(89)

Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza savu atzinumu 2013. gada 27. martā (12),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro publiskām kolektīvām procedūrām, tostarp pagaidu procedūrām, kuras pamatojas uz maksātnespēju reglamentējošiem tiesību aktiem un kurās glābšanas, parāda korekcijas, reorganizācijas vai likvidācijas nolūkā:

a)

parādniekam pilnīgi vai daļēji ir atsavināti aktīvi un ir iecelts maksātnespējas procesa administrators;

b)

parādnieka aktīvus un darījumus kontrolē vai uzrauga tiesa; vai

c)

individuālas izpildes procedūras pagaidu atlikšana tiek nodrošināta ar tiesu vai notiek likuma kārtā, lai ļautu veikt sarunas starp parādnieku un tā kreditoriem, ar noteikumu, ka šīs procedūras, kurās atlikšana tiek nodrošināta, paredz piemērotus pasākumus, lai aizsargātu kreditoru kopumu un, ja netiek panākta vienošanās, tiek veiktas pirms vienas no procedūrām, kas minētas a) vai b) punktā.

Ja šajā punktā minētās procedūras var sākt situācijās, kad maksātnespēja ir tikai varbūtēja, tad to mērķis ir izvairīties no parādnieka maksātnespējas vai parādnieka darījumdarbības pārtraukšanas.

Šajā punktā minētās procedūras ir uzskaitītas A pielikumā.

2.   Šo regulu nepiemēro tām 1. punktā minētajām procedūrām, kuras attiecas uz:

a)

apdrošināšanas sabiedrībām;

b)

kredītiestādēm;

c)

ieguldījumu brokeru sabiedrībām un citām sabiedrībām, iestādēm un uzņēmumiem, ciktāl uz tām attiecas Direktīva 2001/24/EK; vai

d)

kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“kolektīvas procedūras” ir tādas procedūras, kurās iesaistīti visi parādnieka kreditori vai ievērojama to daļa, ar noteikumu, ka otrajā gadījumā procedūras neietekmē tajās neiesaistīto kreditoru prasījumus;

2)

“kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi” ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (13), un alternatīvo ieguldījumu fondi (AIF), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (14);

3)

“parādnieks, kura manta ir paša valdījumā” ir parādnieks, pret kuru ir sākta tāda maksātnespējas procedūra, kas nav obligāti saistīta ar maksātnespējas procesa administratora iecelšanu vai parādnieka aktīvu pārvaldīšanas tiesību un pienākumu pilnīgu nodošanu maksātnespējas procesa administratoram un kurā tādēļ parādnieks saglabā pilnīgu vai vismaz daļēju kontroli pār saviem aktīviem un darījumiem;

4)

“maksātnespējas procedūras” ir A pielikumā uzskaitītās procedūras;

5)

“maksātnespējas procesa administrators” ir jebkura persona vai struktūra, kuras pienākumos, tostarp pagaidu kārtā, ietilpst:

i)

pārbaudīt un atzīt prasījumus, kas iesniegti maksātnespējas procedūrā;

ii)

pārstāvēt kreditoru kolektīvās intereses;

iii)

pārvaldīt vai nu pilnībā, vai daļēji parādniekam atsavinātos aktīvus;

iv)

likvidēt iii) apakšpunktā minētos aktīvus; vai

v)

uzraudzīt parādnieka darījumu pārvaldīšanu.

Šā punkta pirmajā daļā minētās personas un struktūras ir uzskaitītas B pielikumā;

6)

“tiesa”:

i)

šīs regulas 1. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, 4. panta 2. punktā, 5. un 6. pantā, 21. panta 3. punktā, 24. panta 2. punkta j) apakšpunktā, 36., 39. un 61.–77. pantā ir dalībvalsts tiesu iestāde;

ii)

pārējos pantos ir tiesu iestāde vai cita kompetenta iestāde kādā dalībvalstī, kas ir pilnvarota sākt maksātnespējas procedūras, apstiprināt to sākšanu vai pieņemt lēmumus šādās procedūrās;

7)

“nolēmums, ar ko sāk maksātnespējas procedūru” ir:

i)

jebkādas tiesas lēmums sākt maksātnespējas procedūru vai apstiprināt šādas procedūras sākšanu; un

ii)

tiesas lēmums iecelt maksātnespējas procesa administratoru;

8)

“procedūras sākšanas laiks” ir laiks, kurā nolēmums par maksātnespējas procedūras sākšanu stājas spēkā neatkarīgi no tā, vai nolēmums ir vai nav galīgs;

9)

“dalībvalsts, kurā atrodas aktīvi” ir:

i)

attiecībā uz to sabiedrību reģistrētajām akcijām, kuras nav minētas ii) apakšpunktā, – dalībvalsts, kuras teritorijā ir akcijas emitējušās sabiedrības juridiskā adrese;

ii)

attiecībā uz finanšu instrumentiem, uz kuriem īpašumtiesības apliecinātas ar ierakstiem reģistrā vai kontā, ko tur starpnieks vai kas tiek turēts tā vārdā (“vērtspapīri grāmatojuma formā”), – dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgais reģistrs vai konts, kurā izdarīti ieraksti;

iii)

attiecībā uz naudas līdzekļiem, ko glabā kredītiestādes kontos, – dalībvalsts, kas norādīta konta IBAN, vai attiecībā uz naudas līdzekļiem, ko glabā tādas kredītiestādes kontos, kurai nav IBAN, – dalībvalsts, kurā kredītiestādei, kas tur kontu, ir tās galvenā vadība, vai – gadījumā, ja kontu tur filiāle, aģentūra vai cita uzņēmējdarbības vieta, – dalībvalsts, kurā atrodas filiāle, aģentūra vai cita uzņēmējdarbības vieta;

iv)

attiecībā uz tādu īpašumu un īpašumtiesībām, kas ir reģistrētas publiskā reģistrā, izņemot i) apakšpunktā minētās, – dalībvalsts, kuras iestādē tiek uzturēts reģistrs;

v)

attiecībā uz Eiropas patentiem – dalībvalsts, kurai piešķirts Eiropas patents;

vi)

attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām – dalībvalsts, kuras teritorijā minēto tiesību īpašniekam ir pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese;

vii)

attiecībā uz ķermenisku īpašumu, kas nav i) – iv) apakšpunktā minētais, – dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas īpašums;

viii)

attiecībā uz tādiem prasījumiem pret trešajām personām, kas neattiecas uz iii) apakšpunktā minētajiem aktīviem, – dalībvalsts, kuras teritorijā trešai personai, kam prasījumi jāizpilda, ir galveno interešu centrs, kā noteikts saskaņā ar 3. panta 1. punktu;

10)

“uzņēmējdarbības vieta” ir jebkura darbības vieta, kur parādnieks veic vai ir veicis trīs mēnešu laikposmā pirms pieteikuma sākt galveno maksātnespējas procedūru pastāvīgu saimniecisko darbību, izmantojot personālu un aktīvus;

11)

“vietējais kreditors” ir kreditors, kura prasījumi pret parādnieku radās tādas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanas dēļ vai saistībā ar to, kas atrodas dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas parādnieka galveno interešu centrs;

12)

“ārvalstu kreditors” ir kreditors, kura pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, kas nav procedūras sākšanas valsts, tostarp dalībvalstu nodokļu iestādes un sociālā nodrošinājuma iestādes;

13)

“sabiedrību grupa” ir mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi;

14)

“mātesuzņēmums” ir uzņēmums, kurš kontrolē, vai nu tieši, vai netieši, vienu vai vairākus meitasuzņēmumus. Par mātesuzņēmumu tiek uzskatīts uzņēmums, kurš sagatavo konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (15).

3. pants

Starptautiskā piekritība

1.   Sākt maksātnespējas procedūru (“galvenā maksātnespējas procedūra”) ir tās dalībvalsts tiesas piekritībā, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs. Galveno interešu centrs ir vieta, kur parādnieks regulāri pārvalda savas intereses un ko trešās personas var noskaidrot.

Sabiedrības vai juridiskas personas gadījumā par galveno interešu centru uzskata juridisko adresi, ja nav pierādījumu par pretējo. Minēto prezumpciju piemēro tikai tad, ja juridiskā adrese nav pārcelta uz citu dalībvalsti trīs mēnešu laikā pirms pieteikuma sākt maksātnespējas procedūru.

Gadījumā, ja fiziska persona veic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību, par galveno interešu centru uzskata šīs fiziskās personas galveno darījumdarbības vietu, ja nav pierādījumu par pretējo. Minēto prezumpciju piemēro tikai tad, ja fiziskās personas galvenā darījumdarbības vieta nav pārcelta uz citu dalībvalsti trīs mēnešu laikā pirms pieteikuma sākt maksātnespējas procedūru.

Jebkuras citas fiziskas personas gadījumā par galveno interešu centru uzskata minētās fiziskās personas pastāvīgo dzīvesvietu, ja nav pierādījumu par pretējo. Šo prezumpciju piemēro tikai tad, ja pastāvīgā dzīvesvieta nav pārcelta uz citu dalībvalsti sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma sākt maksātnespējas procedūru.

2.   Ja parādnieka galveno interešu centrs atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, citas dalībvalsts tiesu piekritībā ir sākt maksātnespējas procedūras pret parādnieku tikai tad, ja šīs citas dalībvalsts teritorijā parādniekam ir uzņēmējdarbības vieta. Šīs procedūras sekas attiecas tikai uz tiem parādnieka aktīviem, kas atrodas pēdējā minētā dalībvalstī.

3.   Ja maksātnespējas procedūras ir sāktas saskaņā ar 1. punktu, jebkuras procedūras, kas pēc tam sāktas saskaņā ar 2. punktu, ir sekundāras maksātnespējas procedūras.

4.   Šā panta 2. punktā minētās teritoriālās maksātnespējas procedūras var sākt pirms galvenās maksātnespējas procedūras sākšanas saskaņā ar 1. punktu tikai tad, ja:

a)

maksātnespējas procedūras saskaņā ar 1. punktu nevar sākt tās dalībvalsts tiesībās paredzētu nosacījumu dēļ, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs; vai

b)

teritoriālās maksātnespējas procedūras sākt pieprasa:

i)

kreditors, kura prasījums izriet no tādas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanas vai saistībā ar to, kura atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kurā tiek pieprasīta teritoriālās procedūras sākšana; vai

ii)

tāda publiska iestāde, kurai saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kuras teritorijā atrodas uzņēmējdarbības vieta, ir tiesības pieprasīt maksātnespējas procedūras sākšanu.

Ja galvenā maksātnespējas procedūra ir sākta, teritoriālās maksātnespējas procedūras kļūst par sekundārām maksātnespējas procedūrām.

4. pants

Piekritības pārbaude

1.   Tiesa, kurā iesniegts pieteikums sākt maksātnespējas procedūru, pēc savas iniciatīvas pārbauda, vai tas ir tās piekritībā saskaņā ar 3. pantu. Nolēmumā, ar ko sāk maksātnespējas procedūru, norāda pamatojumu, uz kuru balstās piekritība minētajai tiesai, un jo īpaši to, vai piekritība balstās uz 3. panta 1. vai 2. punktu.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta, ja maksātnespējas procedūra ir sākta saskaņā ar valsts tiesībām bez tiesas lēmuma, dalībvalsts var uzticēt maksātnespējas procesa administratoram, kas iecelts šādā procedūrā, pārbaudīt, vai dalībvalstij, kurā ir iesniegts pieteikums sākt procedūru, ir piekritība saskaņā ar 3. pantu. Ja tas ir attiecīgās dalībvalsts piekritībā, maksātnespējas procesa administrators lēmumā, ar ko sāk procedūru, norāda pamatojumu, uz kuru balstās piekritība, un jo īpaši to, vai piekritība balstās uz 3. panta 1. vai 2. punktu.

5. pants

Lēmuma sākt galveno maksātnespējas procedūru pārskatīšana tiesā

1.   Parādnieks vai jebkurš kreditors var apstrīdēt tiesā lēmumu sākt galveno maksātnespējas procedūru, pamatojoties uz starptautisko piekritību.

2.   Lēmumu, ar ko sāk galveno maksātnespējas procedūru, var apstrīdēt citas puses, nevis 1. punktā minētās, vai pamatojot to ar citiem iemesliem, nevis starptautiskās piekritības neesamību, ja valsts tiesības to paredz.

6. pants

Piekritība prasībām, kas tieši izriet no maksātnespējas procedūrām un ir cieši saistītas ar tām

1.   Dalībvalsts, kuras teritorijā saskaņā ar 3. pantu ir sāktas maksātnespējas procedūras, tiesu piekritībā ir izskatīt prasības, kas tieši izriet no maksātnespējas procedūrām un ir cieši saistītas ar tām, piemēram, apstrīdēšanas prasībām.

2.   Ja 1. punktā minētās prasības ir saistītas ar prasībām civillietās un komerclietās pret to pašu atbildētāju, maksātnespējas procesa administrators var celt abas prasības tās dalībvalsts tiesās, kuras teritorijā atrodas atbildētāja domicils, vai gadījumā, ja prasība ir celta pret vairākiem atbildētājiem, – tās dalībvalsts tiesās, kuras teritorijā atrodas kāda atbildētāja domicils, ar noteikumu, ka šīm tiesām ir piekritība saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1215/2012.

Šā punkta pirmo daļu piemēro parādniekam, kura manta ir paša valdījumā, ar noteikumu, ka valsts tiesībās parādniekam, kura manta ir paša valdījumā, ir atļauts celt prasības maksātnespējīgā parādnieka mantas vārdā.

3.   Piemērojot 2. punktu, prasības uzskata par saistītām, ja tās ir tik cieši saistītas, ka ir lietderīgi tās izskatīt un izlemt kopā, lai novērstu nesavienojamu nolēmumu risku, ko rada atsevišķas tiesvedības.

7. pants

Piemērojamās tiesības

1.   Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, uz maksātnespējas procedūru un tās sekām attiecas tās dalībvalsts tiesības, kuras teritorijā šāda procedūra ir sākta (“procedūras sākšanas valsts”).

2.   Procedūras sākšanas valsts tiesības paredz nosacījumus šādu procedūru sākšanai, to izpildei un izbeigšanai. Tie jo īpaši nosaka:

a)

pret kuriem parādniekiem var veikt maksātnespējas procedūru, ņemot vērā to statusu;

b)

aktīvus, kas veido daļu no maksātnespējīgā parādnieka mantas, un rīcību ar aktīviem, kurus ieguvis parādnieks vai kuri pārgājuši parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas;

c)

attiecīgās parādnieka un maksātnespējas procesa administratora pilnvaras;

d)

nosacījumus, saskaņā ar kuriem var izmantot ieskaitu;

e)

maksātnespējas procedūras ietekmi uz spēkā esošajiem līgumiem, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse;

f)

maksātnespējas procedūras ietekmi uz procedūrām, ko sākuši individuāli kreditori, izņemot tiesvedībā esošas lietas;

g)

prasījumus, kas jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu, un darbības ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas;

h)

noteikumus, kas reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu;

i)

noteikumus, kas reglamentē ieņēmumu sadali no aktīvu pārdošanas, prasījumu hierarhiju un to kreditoru tiesības, kuru prasības ir daļēji apmierinātas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas, izmantojot lietu tiesības vai ieskaitu;

j)

maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumus un sekas, jo īpaši izbeidzot to ar mierizlīgumu;

k)

kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūru izbeigšanas;

l)

to, kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus;

m)

noteikumus par kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību.

8. pants

Trešo personu lietu tiesības

1.   Maksātnespējas procedūras sākšana neietekmē kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz ķermeniskiem vai bezķermeniskiem, kustamiem vai nekustamiem aktīviem – gan neatvietojamiem aktīviem, gan atvietojamu aktīvu kopumiem, kas laiku pa laikam mainās –, kas pieder parādniekam un atrodas citas dalībvalsts teritorijā procedūras sākšanas laikā.

2.   Šā panta 1. punktā minētās tiesības citas starpā nozīmē:

a)

tiesības rīkoties ar aktīviem un tos pārdot un saņemt maksājumus no ieņēmumiem par šādiem aktīviem, jo īpaši ar aizturējuma tiesībām vai hipotēku;

b)

ekskluzīvas tiesības par prasījuma izpildi, jo īpaši tiesības, ko garantē aizturējuma tiesības attiecībā uz prasījumu vai prasījuma nodošanu ar garantiju;

c)

tiesības atprasīt aktīvus un/vai pieprasīt kompensāciju visiem, kuru īpašumā vai lietošanā tie ir pretēji šādi pilnvarotas personas vēlmēm;

d)

lietu tiesības attiecībā uz peļņas gūšanu, izmantojot aktīvus.

3.   Tiesības, kas reģistrētas publiskā reģistrā un ir izmantojamas pret trešajām personām, pamatojoties uz kurām var iegūt lietu tiesības 1. punkta nozīmē, uzskata par lietu tiesībām.

4.   Šā panta 1. punkts pieļauj prasību celšanu par spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošu vai neizpildāmību, kā minēts 7. panta 2. punkta m) apakšpunktā.

9. pants

Ieskaits

1.   Maksātnespējas procedūras sākšana neietekmē kreditoru tiesības pieprasīt veikt to prasījumu ieskaitu pret parādnieka prasījumiem, ja šādu ieskaitu atļauj tiesības, kas piemērojamas maksātnespējīgā parādnieka prasījumam.

2.   Šā panta 1. punkts pieļauj prasību celšanu par spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošu vai neizpildāmību, kā minēts 7. panta 2. punkta m) apakšpunktā.

10. pants

Īpašuma tiesību paturēšana

1.   Maksātnespējas procedūras sākšana pret aktīva pircēju neietekmē pārdevēju tiesības, kas pamatojas uz īpašuma tiesību paturēšanu, ja maksātnespējas procedūras sākšanas laikā aktīvi atrodas citas dalībvalsts teritorijā, nevis procedūras sākšanas valstī.

2.   Maksātnespējas procedūras sākšana pret aktīva pārdevēju pēc aktīva piegādes nav par pamatu pārdošanas anulēšanai vai pārtraukšanai un nekavē pircēju iegūt īpašuma tiesības, ja procedūras sākšanas laikā pārdotais aktīvs atrodas dalībvalsts teritorijā, kura nav procedūras sākšanas valsts.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts pieļauj prasību celšanu par spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību, kā minēts 7. panta 2. punkta m) apakšpunktā.

11. pants

Līgumi par nekustamo īpašumu

1.   Maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz līgumu, kas nodod tiesības iegūt vai izmantot nekustamo īpašumu, reglamentē tās dalībvalsts tiesības, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

2.   Tiesai, kurā sākta galvenā maksātnespējas procedūra, ir piekritība, lai apstiprinātu šajā pantā minēto līgumu izbeigšanu vai grozīšanu, ja:

a)

dalībvalsts tiesībās, kuras piemēro šiem līgumiem, tiek prasīts, lai šādu līgumu izbeigtu vai grozītu vienīgi ar tās tiesas apstiprinājumu, kura ir sākusi maksātnespējas procedūru, un

b)

šajā dalībvalstī nav sākta neviena maksātnespējas procedūra.

12. pants

Maksājumu sistēmas un finanšu tirgi

1.   Neskarot 8. pantu, maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz maksājumu un norēķinu sistēmu vai finanšu tirgu dalībnieku tiesībām un pienākumiem reglamentē vienīgi tās dalībvalsts tiesības, kas piemērojami attiecīgajai sistēmai vai tirgum.

2.   Šā panta 1. punkts pieļauj prasību celšanu par spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību, ko var veikt, lai atliktu maksājumus vai darījumus saskaņā ar tiesībām, kas piemērojamas attiecīgajai maksājumu sistēmai vai finanšu tirgum.

13. pants

Darba līgumi

1.   Maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz darba līgumiem un attiecībām reglamentē vienīgi tās dalībvalsts tiesības, kas piemērojamas darba līgumam.

2.   Tās dalībvalsts tiesām, kurā var tikt sāktas sekundārās maksātnespējas procedūras, joprojām ir piekritība, lai apstiprinātu šajā pantā minēto līgumu izbeigšanu vai grozīšanu pat tad, ja šajā dalībvalstī nav sākta neviena maksātnespējas procedūra.

Šā punkta pirmā daļa attiecas arī uz iestādi, kas saskaņā ar valsts tiesībām ir kompetenta apstiprināt šajā pantā minēto līgumu izbeigšanu vai grozīšanu.

14. pants

Sekas attiecībā uz reģistrējamām tiesībām

Maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz parādnieka tiesībām uz nekustamo īpašumu, kuģi vai lidaparātu, kas ir jāreģistrē publiskā reģistrā, nosaka tās dalībvalsts tiesības, kuras pārraudzībā tiek uzturēts reģistrs.

15. pants

Vienota spēka Eiropas patenti un Kopienas preču zīmes

Šīs regulas piemērošanas nolūkā vienota spēka Eiropas patentu, Kopienas preču zīmi vai citas līdzīgas tiesības, kas noteiktas ar Savienības tiesībām, var iekļaut tikai procedūrās, kas minētas 3. panta 1. punktā.

16. pants

Akti, kas kaitē kreditoriem

Šīs regulas 7. panta 2. punkta m) apakšpunktu nepiemēro, ja persona, kas guvusi labumu no akta, kas kaitē visiem kreditoriem, sniedz pierādījumu, ka:

a)

uz minēto aktu attiecas tādas dalībvalsts tiesības, kas nav procedūras sākšanas valsts; un

b)

dalībvalsts tiesības nekādā veidā neļauj apstrīdēt minēto aktu attiecīgajā lietā.

17. pants

Trešo personu aizsardzība

Ja ar aktu, kas noslēgts pēc maksātnespējas procedūras sākšanas, parādnieks par atlīdzību pārdod:

a)

nekustamu aktīvu;

b)

kuģi vai lidaparātu, kas ir jāreģistrē publiskajā reģistrā; vai

c)

vērtspapīrus, kuru pastāvēšanai tiek prasīta reģistrācija tiesību aktos noteiktajā reģistrā,

minētā akta spēkā esību reglamentē tās valsts tiesības, kuras teritorijā nekustamais aktīvs atrodas vai kuras pārraudzībā tiek uzturēts reģistrs.

18. pants

Maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz tiesvedībā vai šķīrējtiesas procedūrās esošām lietām

Maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz tiesvedībā vai šķīrējtiesas procedūrās esošām lietām, kuras attiecas uz aktīviem vai tiesībām, kas veido daļu no maksātnespējīgā parādnieka mantas, reglamentē vienīgi tās dalībvalsts tiesības, kurā notiek minētā tiesvedība vai kur atrodas šķīrējtiesa.

II NODAĻA

MAKSĀTNESPĒJAS PROCEDŪRU ATZĪŠANA

19. pants

Princips

1.   Visus nolēmumus, kas sāk maksātnespējas procedūru, ko pieņem dalībvalsts tiesa, kurai ir piekritība saskaņā ar 3. pantu, atzīst visās citās dalībvalstīs no brīža, kad tie stājas spēkā procedūras sākšanas valstī.

Pirmajā daļā paredzēto noteikumu piemēro arī, ja, ņemot vērā parādnieka statusu, maksātnespējas procedūras pret minēto parādnieku nevar ierosināt citās dalībvalstīs.

2.   Šīs regulas 3. panta 1. punktā minētās procedūras atzīšana neliedz sākt 3. panta 2. punktā minēto procedūru citas dalībvalsts tiesā. Pēdējā minētā procedūra ir sekundāra maksātnespējas procedūra III nodaļas nozīmē.

20. pants

Atzīšanas sekas

1.   Nolēmumam, ar ko sāk 3. panta 1. punktā minēto maksātnespējas procedūru, bez turpmākām formalitātēm ir tādas pašas sekas visās citās dalībvalstīs kā saskaņā ar tiesībām procedūras sākšanas valstī, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi un ciktāl šajā citā dalībvalstī nav sākta neviena 3. panta 2. punktā minētā procedūra.

2.   Šīs regulas 3. panta 2. punktā minētās procedūras sekas nav apstrīdamas citās dalībvalstīs. Visi kreditora tiesību ierobežojumi, jo īpaši maksājumu atlikšana vai parāda dzēšana, rada ietekmi vis-à-vis aktīviem, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā, tikai tiem kreditoriem, kuri ir devuši savu piekrišanu.

21. pants

Maksātnespējas procesa administratora pilnvaras

1.   Tādas tiesas ieceltais maksātnespējas procesa administrators, kurai ir piekritība saskaņā ar 3. panta 1. punktu, var īstenot citā dalībvalstī visas viņam uzticētās pilnvaras, kas viņam piešķirtas tiesībās valstī, kurā ir sākta procedūra, ja vien tur nav sāktas citas maksātnespējas procedūras un tur nav veikti pretēji nodrošināšanas pasākumi pēc pieteikuma sākt maksātnespējas procedūru šajā valstī. Saskaņā ar 8. un 10. pantu maksātnespējas procesa administrators jo īpaši var pārvietot parādnieka aktīvus no tās dalībvalsts teritorijas, kurā tie atrodas.

2.   Tādas tiesas ieceltais maksātnespējas procesa administrators, kam ir piekritība saskaņā ar 3. panta 2. punktu, citā dalībvalstī var tiesas vai ārpustiesas ceļā pieprasīt, lai kustamo īpašumu izvestu no procedūras sākšanas valsts teritorijas uz šīs citas dalībvalsts teritoriju pēc maksātnespējas procedūras sākšanas. Maksātnespējas procesa administrators kreditoru interesēs var arī iesniegt pārsūdzības prasību.

3.   Īstenojot savas pilnvaras, maksātnespējas procesa administrators ievēro tās dalībvalsts tiesības, kuras teritorijā tas paredz rīkoties, cita starpā, attiecībā uz aktīvu pārdošanas procedūrām. Šajās pilnvarās var neietilpt piespiedu pasākumi, ja vien tos nenorīko šīs dalībvalsts tiesa, vai tiesības lemt par tiesvedību vai strīdiem.

22. pants

Maksātnespējas procesa administratora statusa pierādīšana

Maksātnespējas procesa administratora statusu pierāda ar apliecinātu lēmuma oriģināla kopiju par viņa iecelšanu vai ar kādu citu apliecinājumu, ko izdevusi tiesa, kurai ir piekritība.

Var pieprasīt tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kuras teritorijā viņš paredz rīkoties. Nav vajadzīga legalizācija vai citas līdzīgas formalitātes.

23. pants

Sūtīšana atpakaļ un ieskaitīšana

1.   Kreditors, kurš pēc 3. panta 1. punktā minētās procedūras sākšanas ar jebkādiem līdzekļiem, cita starpā, piespiedu līdzekļiem, saņem pilnīgu vai daļēju prasības apmierinājumu no aktīviem, kas pieder parādniekam un kuri atrodas citas dalībvalsts teritorijā, saņemto atdod atpakaļ maksātnespējas procesa administratoram saskaņā ar 8. un 10. pantu.

2.   Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret kreditoriem, kreditors, kurš maksātnespējas procedūras laikā ir saņēmis dividendes par savu prasījumu, piedalās aktīvu sadalē citās procedūrās tikai tad, ja līdzīga ranga vai kategorijas kreditori šajās citās procedūrās ir saņēmuši līdzvērtīgas dividendes.

24. pants

Maksātnespējas reģistru izveide

1.   Dalībvalstis izveido un uztur savā teritorijā vienu vai vairākus reģistrus, kuros tiek publicēta informācija saistībā ar maksātnespējas procedūrām (“maksātnespējas reģistri”). Minēto informāciju publicē pēc iespējas drīz pēc šādu procedūru sākšanas.

2.   Informācija, kas minēta 1. punktā, ir publiski pieejama, ievērojot 27. pantā minētos nosacījumus, un ietver šādu informāciju (“obligātā informācija”):

a)

datums, kurā sākta maksātnespējas procedūra;

b)

tiesa, kas sākusi maksātnespējas procedūru, un lietas identifikācijas numurs, ja tāds ir;

c)

A pielikumā minētais sāktās maksātnespējas procedūras veids un attiecīgā gadījumā – jebkurš attiecīgs šādas procedūras apakšveids, kas sākts saskaņā ar valsts tiesībām;

d)

vai piekritība procedūru sākšanai balstās uz 3. panta 1. punktu, 3. panta 2. punktu vai 3. panta 4. punktu;

e)

ja parādnieks ir sabiedrība vai juridiska persona – parādnieka nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese vai, ja tās atšķiras, pasta adrese;

f)

ja parādnieks ir fiziska persona, kura vai nu veic, vai neveic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību, – parādnieka vārds, reģistrācijas numurs, ja tāds ir, un pasta adrese vai, ja adrese ir aizsargāta, parādnieka dzimšanas vieta un datums;

g)

procedūrā ieceltā maksātnespējas procesa administratora, ja tāds ir, vārds, pasta adrese vai e-pasta adrese;

h)

prasījumu iesniegšanas termiņš, ja tāds ir, vai atsauce uz kritērijiem minētā termiņa aprēķināšanai;

i)

galvenās maksātnespējas procedūras beigu datums, ja tāds ir;

j)

tiesa, kurai – un attiecīgā gadījumā termiņš, kurā – saskaņā ar 5. pantu ir iesniedzama sūdzība, ar ko apstrīd lēmumu sākt maksātnespējas procedūru, vai atsauce uz kritērijiem minētā termiņa aprēķināšanai.

3.   Šā panta 2. punkts neliedz dalībvalstīm savos maksātnespējas reģistros iekļaut dokumentus vai papildu informāciju, piemēram, direktoru diskvalifikāciju saistībā ar maksātnespēju.

4.   Dalībvalstīm nav pienākuma maksātnespējas reģistros iekļaut šā panta 1. punktā minēto informāciju, kas attiecas uz fiziskām personām, kuras neveic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību, nedz arī darīt šādu informāciju publiski pieejamu, izmantojot šo reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, ar noteikumu, ka saskaņā ar 54. pantu tiek informēti zināmie ārvalstu kreditori par elementiem, kas minēti šā panta 2. punkta j) apakšpunktā.

Ja dalībvalsts izmanto pirmajā daļā minēto iespēju, maksātnespējas procedūras neskar to ārvalstu kreditoru prasījumus, kas nav saņēmuši pirmajā daļā minēto informāciju.

5.   Informācijas publicēšana reģistros saskaņā ar šo regulu nerada nekādas citas juridiskās sekas kā vien tās, kas noteiktas valsts tiesībās un 55. panta 6. punktā.

25. pants

Maksātnespējas reģistru savstarpējā savienojamība

1.   Komisija ar īstenošanas aktiem izveido decentralizētu sistēmu maksātnespējas reģistru savstarpējai savienojamībai. Minētā sistēma sastāv no maksātnespējas reģistriem un Eiropas e-tiesiskuma portāla, kas ir centrāls elektroniskās piekļuves punkts sistēmas informācijai. Sistēma nodrošina meklēšanas pakalpojumu visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās, lai padarītu pieejamu obligāto informāciju un jebkurus citus maksātnespējas reģistros ievietotos dokumentus vai obligāto informāciju, kuru dalībvalstis ir izvēlējušās darīt pieejamu ar Eiropas e-tiesiskuma portāla palīdzību.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 87. pantā minēto procedūru līdz 2019. gada 26. jūnijam pieņem sekojošo:

a)

tehnisko specifikāciju, kurā noteiktas saziņas un informācijas apmaiņas elektroniskā veidā metodes, pamatojoties uz izveidoto maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas saskarnes specifikāciju;

b)

tehniskos pasākumus, kas attiecībā uz informācijas paziņošanu un izplatīšanu maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā nodrošina informācijas tehnoloģijas drošības minimuma standartus;

c)

minimuma kritērijus attiecībā uz Eiropas e-tiesiskuma portāla sniegtajiem meklēšanas pakalpojumiem, pamatojoties uz 24. pantā minēto informāciju;

d)

minimuma kritērijus attiecībā uz šādu meklēšanas darbību rezultātu uzrādīšanu, pamatojoties uz 24. pantā minēto informāciju;

e)

savstarpējās savienojamības sistēmas sniegto pakalpojumu pieejamības līdzekļus un tehniskos nosacījumus; un

f)

glosāriju, kurā iekļauts īss paskaidrojums par A pielikumā uzskaitītajām maksātnespējas procedūrām valstīs.

26. pants

Maksātnespējas reģistru izveides un savstarpējās savienojamības izveides izmaksas

1.   Maksātnespējas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas izveidi, uzturēšanu un turpmāku attīstību finansē no Savienības vispārējā budžeta līdzekļiem.

2.   Katra dalībvalsts sedz izmaksas, kas rodas, izveidojot un pielāgojot savus valsts maksātnespējas reģistrus, lai tie būtu savienojami ar Eiropas e-tiesiskuma portālu, kā arī sedz izmaksas, kas rodas, pārvaldot, lietojot un uzturot minētos reģistrus. Tas neskar iespēju saskaņā ar Savienības finanšu programmām pieteikties finansējumam minēto pasākumu atbalstīšanai.

27. pants

Nosacījumi informācijas piekļuvei, izmantojot savstarpējās savienojamības sistēmu

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka 24. panta 2. punkta a)–j) apakšpunktā norādītā obligātā informācija ir pieejama bez maksas, izmantojot savstarpēji savienotu maksātnespējas reģistru sistēmu.

2.   Ar šo regulu dalībvalstīm netiek liegts noteikt saprātīgu maksu par piekļuvi 24. panta 3. punktā norādītajiem dokumentiem vai papildu informācijai, izmantojot savstarpēji savienotu maksātnespējas reģistru sistēmu.

3.   Attiecībā uz piekļuvi obligātajai informācijai par fiziskām personām, kuras neveic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību, un par fiziskām personām, kuras veic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību, gadījumos, kad maksātnespējas process neattiecas uz minēto darbību, dalībvalstis saistībā ar parādnieku var piemērot tādus papildu meklēšanas kritērijus, kas papildina 25. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos minimuma kritērijus.

4.   Dalībvalstis var prasīt, lai piekļuve 3. punktā minētajai informācijai būtu saistīta ar nosacījumu, ka jāiesniedz lūgums kompetentajai iestādei. Dalībvalstis var piekļuvi saistīt ar nosacījumu, ka tiek pārbaudīts, vai pastāv likumīgas intereses piekļūt šādai informācijai. Personai, kas lūdz piekļuvi, ir iespēja lūgumu sniegt informāciju iesniegt elektroniski ar Eiropas e-tiesiskuma portāla palīdzību, izmantojot standarta veidlapu. Ja tiek prasītas likumīgas intereses, personai, kas lūdz piekļuvi, ir atļauts lūgumu pamatot ar attiecīgo dokumentu elektroniskām kopijām. Personai, kas lūdz piekļuvi, kompetentā iestāde sniedz atbildi trīs darbdienu laikā.

Personai, kas lūdz piekļuvi, nav pienākuma nodrošināt tulkojumus dokumentiem, kuri pamato tās lūgumu, nedz arī segt jebkādus tulkošanas izdevumus, kas varētu rasties kompetentajai iestādei.

28. pants

Publicēšana citā dalībvalstī

1.   Maksātnespējas procesa administrators vai parādnieks, kura manta ir paša valdījumā, lūdz, lai paziņojumu par nolēmumu, ar ko sāk maksātnespējas procedūru, un vajadzības gadījumā arī lēmumu par maksātnespējas procesa administratora iecelšanu publicē jebkurā citā dalībvalstī, kurā atrodas parādnieka uzņēmējdarbības vieta, saskaņā ar minētajā dalībvalstī noteiktajām publicēšanas procedūrām. Šādā publikācijā attiecīgajos gadījumos norāda iecelto maksātnespējas procesa administratoru un to, vai piemērotie piekritības noteikumi ir saskaņā ar 3. panta 1. vai 2. punktu.

2.   Maksātnespējas procesa administrators vai parādnieks, kura manta ir paša valdījumā, var lūgt, lai 1. punktā minēto informāciju publicē jebkurā citā dalībvalstī, kurā to par nepieciešamu uzskata maksātnespējas procesa administrators vai parādnieks, kura manta ir paša valdījumā, saskaņā ar minētajā dalībvalstī noteiktajām publicēšanas procedūrām.

29. pants

Reģistrācija citas dalībvalsts publiskajos reģistros

1.   Ja saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kurā atrodas parādnieka uzņēmējdarbības vieta, un ja minētā uzņēmējdarbības vieta ir reģistrēta minētās dalībvalsts publiskajā reģistrā, vai tās dalībvalsts tiesībām, kurā atrodas parādniekam piederošs nekustamais īpašums, 28. pantā minētā informācija par maksātnespējas procedūru sākšanu ir jāpublicē zemesgrāmatā, uzņēmumu reģistrā vai kādā citā publiskā reģistrā, tad maksātnespējas procesa administrators vai parādnieks, kura manta ir paša valdījumā, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu minēto reģistrāciju.

2.   Maksātnespējas procesa administrators vai parādnieks, kura manta ir paša valdījumā, var lūgt veikt minēto reģistrāciju jebkurā citā dalībvalstī ar noteikumu, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kurā reģistrs tiek uzturēts, šāda reģistrācija ir atļauta.

30. pants

Izmaksas

Šīs regulas 28. un 29. pantā noteiktās publicēšanas un reģistrēšanas izmaksas uzskata par izmaksām, kas radušās maksātnespējas procedūras laikā.

31. pants

Saistību izpilde parādniekam

1.   Ja dalībvalstī ir izpildīta kāda saistība par labu parādniekam, uz kuru attiecas maksātnespējas procedūra, kas sākta citā dalībvalstī, un kurai vajadzētu būt izpildītai par labu šīs procedūras maksātnespējas procesa administratoram, uzskata, ka persona, kas izpildījusi saistību, ir atbrīvota no pienākuma to pildīt, ja tā nav zinājusi par procedūras sākšanu.

2.   Ja šādas saistības izpilda pirms 28. pantā paredzētās publikācijas, uzskata, ka persona, kas izpilda saistības, nav zinājusi pat maksātnespējas procedūras sākšanu, ja nav pierādījumu par pretējo. Ja saistība ir izpildīta pēc šādas publikācijas, uzskata, ka persona, kas izpildījusi saistību, ir zinājusi par procedūras sākšanu, ja nav pierādījumu par pretējo.

32. pants

Citu nolēmumu atzīšana un izpilde

1.   Nolēmumus, ko pieņēmusi tiesa, kuras nolēmums par procedūras sākšanu ir atzīts saskaņā ar 19. pantu, un kas attiecas uz maksātnespējas procedūras norisi un izbeigšanu, kā arī šajā tiesā apstiprinātos mierizlīgumus atzīst bez turpmākām formalitātēm. Šādus nolēmumus izpilda saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1215/2012 39. līdz 44. pantu un 47. līdz 57. pantu.

Pirmo daļu piemēro arī nolēmumiem, kas izriet tieši no maksātnespējas procedūrām un kas ir cieši saistīti ar tām, pat ja tos pieņēmusi cita tiesa.

Pirmo daļu piemēro arī nolēmumiem attiecībā uz nodrošināšanas pasākumiem, kas veikti pēc pieteikuma sākt maksātnespējas procedūru vai saistībā ar to.

2.   Citu tādu nolēmumu atzīšanu un izpildi, kuri nav minēti šā panta 1. punktā, reglamentē Regula (ES) Nr. 1215/2012 ar noteikumu, ka minētā regula ir piemērojama.

33. pants

Sabiedriskā kārtība

Ikviena dalībvalsts var atteikties atzīt citā dalībvalstī sāktas maksātnespējas procedūras vai izpildīt nolēmumus, kas pieņemti saistībā ar šādām procedūrām, ja šādas atzīšanas vai izpildīšanas sekas būtu nepārprotami pretrunā šīs valsts sabiedriskajai kārtībai, jo īpaši tās pamatprincipiem vai indivīda konstitucionālajām tiesībām un brīvībām.

III NODAĻA

SEKUNDĀRĀS MAKSĀTNESPĒJAS PROCEDŪRAS

34. pants

Procedūru sākšana

Ja tiesa kādā dalībvalstī ir sākusi galveno maksātnespējas procedūru, kas ir atzīta citā dalībvalstī, šīs citas dalībvalsts tiesa, kurai ir piekritība saskaņā ar 3. panta 2. punktu, var sākt sekundārās maksātnespējas procedūras saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem noteikumiem. Ja galvenajā maksātnespējas procedūrā bija nepieciešams, ka parādnieks ir maksātnespējīgs, parādnieka maksātnespēju atkārtoti neizskata dalībvalstī, kurā var sākt sekundārās maksātnespējas procedūras. Sekundārās maksātnespējas procedūras sekas attiecas tikai uz tiem parādnieka aktīviem, kas atrodas dalībvalstī, kurā šīs procedūras ir sāktas.

35. pants

Piemērojamās tiesības

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, sekundārai maksātnespējas procedūrai piemēro tās dalībvalsts tiesības, kuras teritorijā sāk sekundāro maksātnespējas procedūru.

36. pants

Tiesības sniegt garantiju, lai izvairītos no sekundārās maksātnespējas procedūras

1.   Lai izvairītos no sekundārās maksātnespējas procedūras sākšanas, maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā var sniegt vienpusēju garantiju (“garantija”) attiecībā uz aktīviem, kas atrodas dalībvalstī, kurā varētu sākt sekundāro maksātnespējas procedūru, proti, ka, sadalot minētos aktīvus vai no aktīvu realizācijas gūtos ieņēmumus, viņš ievēros valsts tiesībās noteiktās sadales un prioritātes tiesības, kuras kreditoriem būtu, ja būtu sākta sekundārā maksātnespējas procedūra minētajā dalībvalstī. Garantija precizē faktiskos pieņēmumus, uz kuriem tā ir pamatota, jo īpaši attiecībā uz attiecīgajā dalībvalstī esošo aktīvu vērtību un pieejamajām iespējām realizēt šādus aktīvus.

2.   Ja saskaņā ar šo pantu ir sniegta garantija, tiesības, kuras ir piemērojamas no 1. punktā minēto aktīvu realizācijas gūto ieņēmumu sadalei, kreditoru prasījumu hierarhijai un kreditoru tiesībām attiecībā uz 1. punktā minētajiem aktīviem, ir tās dalībvalsts tiesības, kurā varētu būt sākta sekundārā maksātnespējas procedūra. Atbilstošais brīdis, lai noteiktu 1. punktā minētos aktīvus, ir brīdis, kad tiek izdota garantija.

3.   Garantiju izveido tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā varētu būt sākta sekundārā maksātnespējas procedūra, vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, – oficiālajā vai vienā no oficiālajām tās vietas valodām, kurā varētu būt sākta sekundārā maksātnespējas procedūra.

4.   Garantiju izveido rakstiski. Tai piemēro jebkādas citas tās valsts formas prasības un apstiprināšanas prasības attiecībā uz sadali, ja tādas ir, kurā sākta galvenā maksātnespējas procedūra.

5.   Garantiju apstiprina zināmie vietējie kreditori. Noteikumus par kvalificētu balsu vairākumu un balsošanu, ko piemēro pārstrukturēšanas plānu pieņemšanai saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kurā varētu būt sākta sekundārā maksātnespējas procedūra, piemēro arī garantijas apstiprināšanai. Kreditoriem vajag būt iespējai piedalīties balsošanā, izmantojot attālinātas saziņas līdzekļus, ja tas ir atļauts valsts tiesībās. Maksātnespējas procesa administrators informē zināmos vietējos kreditorus par garantiju, noteikumiem un procedūrām tās apstiprināšanai, kā arī par garantijas apstiprināšanu vai noraidīšanu.

6.   Garantija, kas ir sniegta un apstiprināta saskaņā ar šo pantu, ir saistoša attiecībā uz mantu. Ja sekundārā maksātnespējas procedūra ir sākta saskaņā ar 37. un 38. pantu, maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā nodod maksātnespējas procesa administratoram sekundārajā maksātnespējas procedūrā visus aktīvus, ko viņš ir pārvietojis no minētās dalībvalsts teritorijas pēc tam, kad ir sniegta garantija, vai, ja minētie aktīvi jau ir realizēti, – ieņēmumus no tiem.

7.   Ja maksātnespējas procesa administrators ir sniedzis garantiju, viņš informē vietējos kreditorus par paredzēto sadali, pirms tiek sadalīti 1. punktā minētie aktīvi un ieņēmumi. Ja minētā informācija neatbilst garantijas noteikumiem vai piemērojamajām tiesībām, jebkurš vietējais kreditors var apstrīdēt šādu sadali tās dalībvalsts tiesās, kurā ir sākta galvenā maksātnespējas procedūra, lai panāktu, ka sadale tiek veikta atbilstoši garantijas noteikumiem un piemērojamajām tiesībām. Šādā gadījumā sadale netiek veikta līdz brīdim, kamēr tiesa nav pieņēmusi lēmumu par celto prasību.

8.   Vietējie kreditori var vērsties tās dalībvalsts tiesās, kurā ir sākta galvenā maksātnespējas procedūra, lai maksātnespējas procesa administratoram galvenajā maksātnespējas procedūrā pieprasītu veikt piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību garantijas noteikumiem, un kas pieejami saskaņā ar tās valsts tiesībām, kurā sākta galvenā procedūra.

9.   Vietējie kreditori var arī vērsties tās dalībvalsts tiesās, kurā varētu būt sākta sekundārā maksātnespējas procedūra, lai pieprasītu tiesai veikt pagaidu vai aizsardzības pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka maksātnespējas procesa administrators ievēro garantijas noteikumus.

10.   Maksātnespējas procesa administrators ir atbildīgs par kaitējumu, ko viņš ir nodarījis vietējiem kreditoriem šajā pantā izklāstīto pienākumu un prasību neievērošanas dēļ.

11.   Šajā pantā iestāde, kas izveidota tajā dalībvalstī, kurā varētu būt sākta sekundārā maksātnespējas procedūra, un kam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/94/EK (16) ir pienākums garantēt to, ka tiek apmierināti darba ņēmēju parāda prasījumi, kas izriet no darba līgumiem vai darba tiesiskajām attiecībām, tiek uzskatīta par “vietēju kreditoru”, ja tas ir paredzēts valsts tiesībās.

37. pants

Tiesības pieprasīt sekundārās maksātnespējas procedūras sākšanu

1.   Sekundārās maksātnespējas procedūras sākšanu var pieprasīt:

a)

maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā;

b)

jebkura cita persona vai iestāde, kas ir pilnvarota pieprasīt maksātnespējas procedūras sākšanu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kuras teritorijā tiek pieprasīta sekundārās maksātnespējas procedūras sākšana.

2.   Ja garantija ir kļuvusi saistoša saskaņā ar 36. pantu, pieteikumu par sekundārās procedūras sākšanu iesniedz 30 dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par garantijas apstiprināšanu.

38. pants

Lēmums sākt sekundāro maksātnespējas procedūru

1.   Tiesa, kurā iesniegts pieteikums sākt sekundāro maksātnespējas procedūru, nekavējoties informē maksātnespējas procesa administratoru vai parādnieku, kura manta ir paša valdījumā, galvenajā maksātnespējas procedūrā, un sniedz viņam iespēju paust savu viedokli par pieteikumu.

2.   Ja maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā ir sniedzis garantiju saskaņā ar 36. pantu, šā panta 1. punktā minētā tiesa pēc maksātnespējas procesa administratora pieteikuma nesāk sekundāro maksātnespējas procedūru, ja tā ir pārliecināta, ka garantija pietiekami aizsargā vietējo kreditoru intereses.

3.   Ja ir noteikta individuālas izpildes procedūras pagaidu atlikšana, lai ļautu parādniekam risināt sarunas ar kreditoriem, tiesa pēc maksātnespējas procesa administratora vai parādnieka, kura manta ir paša valdījumā, pieteikuma var atlikt sekundārās maksātnespējas procedūras sākšanu uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ar noteikumu, ka ir veikti atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu vietējo kreditoru intereses.

Šā panta 1. punktā minētā tiesa var noteikt aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu vietējo kreditoru intereses, pieprasot maksātnespējas procesa administratoram vai parādniekam, kura manta ir paša valdījumā, nepārvietot vai neatsavināt nekādus aktīvus dalībvalstī, kurā atrodas tā uzņēmējdarbības vieta, ja vien tas netiek darīts parastā darījumdarbības gaitā. Tiesa var arī noteikt citus pasākumus, lai aizsargātu vietējo kreditoru intereses atlikšanas laikā, ja vien tas nav pretrunā ar valsts civilprocesa noteikumiem.

Tiesa atceļ sekundārās maksātnespējas procedūras sākšanas atlikšanu pēc savas iniciatīvas vai jebkura kreditora pieteikuma, ja atlikšanas laikā pirmajā daļā minēto sarunu laikā ir noslēgta vienošanās.

Tiesa var atcelt sekundārās procedūras sākšanas atlikšanu pēc savas iniciatīvas vai jebkura kreditora lūguma, ja atlikšanas turpināšana negatīvi ietekmē kreditora tiesības, jo īpaši, ja sarunas ir pārtrauktas vai ir kļuvis acīmredzams, ka tās netiks pabeigtas, vai arī maksātnespējas procesa administrators vai parādnieks, kura manta ir paša valdījumā, ir pārkāpis aizliegumu atsavināt savus aktīvus vai tos pārvietot no tās dalībvalsts teritorijas, kurā atrodas uzņēmējdarbības vieta.

4.   Pēc maksātnespējas procesa administratora galvenajā maksātnespējas procedūrā pieteikuma 1. punktā minētā tiesa var sākt maksātnespējas procedūras veidu, kas uzskaitīts A pielikumā un kas nav sākotnēji pieteiktais procedūras veids, ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi šā cita procedūras veida sākšanai saskaņā ar valsts tiesībām un ka šī procedūra ir vispiemērotākā attiecībā uz vietējo kreditoru interesēm un galvenās un sekundārās maksātnespējas procedūras saskaņotību. Piemēro 34. panta otro teikumu.

39. pants

Lēmuma sākt sekundāro maksātnespējas procedūru pārskatīšana tiesā

Maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā lēmumu sākt sekundāro maksātnespējas procedūru var apstrīdēt tās dalībvalsts tiesās, kurā ir sākta sekundārā maksātnespējas procedūra, pamatojoties uz to, ka tiesa neievēro 38. panta nosacījumus un prasības.

40. pants

Izmaksu un izdevumu avansa maksājums

Ja tiesības dalībvalstī, kurā pieprasa sekundārās maksātnespējas procedūras sākšanu, prasa, lai parādnieka aktīvi būtu pietiekami, lai pilnībā vai daļēji segtu procedūras izmaksas un izdevumus, tiesa, saņemot šādu pieprasījumu, var prasīt pieteikuma iesniedzējam veikt izmaksu avansa maksājumu vai sniegt atbilstīgu nodrošinājumu.

41. pants

Sadarbība un saziņa starp maksātnespējas procesa administratoriem

1.   Maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā un maksātnespējas procesa administrators vai administratori sekundārajās maksātnespējas procedūrās saistībā ar to pašu parādnieku sadarbojas savā starpā, ciktāl šāda sadarbība nav pretrunā attiecīgajām procedūrām piemērojamiem noteikumiem. Šāda sadarbība var notikt jebkādā veidā, tostarp slēdzot nolīgumus vai protokolus.

2.   Īstenojot 1. punktā minēto sadarbību, maksātnespējas procesa administratori:

a)

pēc iespējas drīz paziņo viens otram informāciju, kas varētu attiekties uz citām procedūrām, jo īpaši par progresu prasījumu iesniegšanā un pārbaudē un visiem pasākumiem, kas vērsti uz parādnieka glābšanu vai pārstrukturēšanu vai procedūras pārtraukšanu, ar noteikumu, ka ir veikti piemēroti pasākumi, lai aizsargātu konfidenciālu informāciju;

b)

izpēta parādnieka pārstrukturēšanas iespējas un, ja šādas iespējas pastāv, koordinē pārstrukturēšanas plāna izstrādi un īstenošanu;

c)

koordinē parādnieka aktīvu un darījumu realizācijas vai izmantošanas pārvaldību; maksātnespējas procesa administrators sekundārajā maksātnespējas procedūrā, tiklīdz iespējams, ļauj maksātnespējas procesa administratoram galvenajā maksātnespējas procedūrā sniegt priekšlikumus par aktīvu realizāciju vai izmantošanu sekundārajā maksātnespējas procedūrā.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro mutatis mutandis situācijās, kad galvenajās vai sekundārajās maksātnespējas procedūrās vai jebkurā no teritoriālajām maksātnespējas procedūrām saistībā ar to pašu parādnieku, kuras sāktas vienlaikus, parādnieka aktīvi paliek tā valdījumā.

42. pants

Sadarbība un saziņa starp tiesām

1.   Lai atvieglotu galveno, teritoriālo un sekundāro maksātnespējas procedūru koordināciju attiecībā uz to pašu parādnieku, tiesa, kas izskata pieteikumu sākt maksātnespējas procedūru vai kas sākusi šādu procedūru, sadarbojas ar jebkuru citu tiesu, kas izskata pieteikumu sākt maksātnespējas procedūru vai kas sākusi šādu procedūru, ja vien šāda sadarbība nav pretrunā ar katrai procedūrai piemērojamiem noteikumiem. Šajā nolūkā tiesas vajadzības gadījumā var iecelt neatkarīgu personu vai struktūru, kas darbojas saskaņā ar tiesas norādījumiem, ar noteikumu, ka tas nav pretrunā ar tām piemērojamiem noteikumiem.

2.   Īstenojot 1. punktā minēto sadarbību, tiesas vai jebkura cita iecelta persona vai struktūra, kas darbojas to vārdā, kā minēts 1. punktā, var savā starpā sazināties tieši vai lūgt informāciju vai atbalstu tieši viena no otras ar noteikumu, ka šādā saziņā tiek ievērotas pušu procesuālās tiesības attiecībā uz procedūrām un informācijas konfidencialitāte.

3.   Šā panta 1. punktā minēto sadarbību var īstenot jebkādā veidā, ko tiesa uzskata par piemērotu. Tā jo īpaši var attiekties uz:

a)

maksātnespējas procesa administratoru iecelšanas koordinēšanu;

b)

informācijas sniegšanu tādā veidā, kādā tiesa to uzskata par piemērotu;

c)

parādnieka aktīvu un darījumu pārvaldības un uzraudzības koordinēšanu;

d)

tiesas sēžu koordinēšanu;

e)

protokolu apstiprināšanas koordinēšanu, ja tas ir nepieciešams.

43. pants

Sadarbība un saziņa starp maksātnespējas procesa administratoriem un tiesām

1.   Lai atvieglotu galveno, teritoriālo un sekundāro maksātnespējas procedūru koordināciju, kas sāktas attiecībā uz to pašu parādnieku:

a)

maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā sadarbojas un sazinās ar tiesu, kas izskata pieteikumu sākt sekundāro maksātnespējas procedūru vai kas sākusi šādu procedūru;

b)

maksātnespējas procesa administrators teritoriālajā vai sekundārajā maksātnespējas procedūrā sadarbojas un sazinās ar tiesu, kas izskata pieteikumu sākt galveno maksātnespējas procedūru vai kas sākusi šādu procedūru, un

c)

maksātnespējas procesa administrators teritoriālajā vai sekundārajā maksātnespējas procedūrā sadarbojas un sazinās ar tiesu, kas izskata pieteikumu sākt citu teritoriālo vai sekundāro maksātnespējas procedūru vai kas sākusi šādu procedūru,

tiktāl, ciktāl šāda sadarbība un saziņa nav pretrunā ar katrai procedūrai piemērojamiem noteikumiem un nerada interešu konfliktu.

2.   Sadarbība, kas minēta 1. punktā, var tikt īstenota jebkādā piemērotā veidā, piemēram, 42. panta 3. punktā minētajos veidos.

44. pants

Sadarbības un saziņas izmaksas

No prasībām, kas noteiktas 42. un 43. pantā, nevar izrietēt, ka tiesas savstarpēji piemērotu maksu par sadarbību un saziņu.

45. pants

Kreditora tiesību izmantošana

1.   Kreditori var iesniegt prasījumus galvenajā maksātnespējas procedūrā un sekundārajās maksātnespējas procedūrās.

2.   Galvenās maksātnespējas procedūras un sekundāro maksātnespējas procedūru maksātnespējas procesa administratori iesniedz citās procedūrās tos prasījumus, kas jau ir iesniegti procedūrā, kurā viņi ir iecelti, ar noteikumu, ka tas ir lietderīgi kreditoriem pēdējās minētās procedūrās, un uz ko attiecas kreditoru tiesības iebilst vai atsaukt prasības pieteikumu, ja tā paredz piemērojamās tiesības.

3.   Galvenās vai sekundārās maksātnespējas procedūras maksātnespējas procesa administrators ir pilnvarots piedalīties citās procedūrās ar tādu pašu pamatojumu kā kreditors, jo īpaši apmeklējot kreditoru sanāksmes.

46. pants

Aktīvu realizācijas procesa apturēšana

1.   Tiesa, kas sāka sekundāro maksātnespējas procedūru, pilnībā vai daļēji aptur aktīvu realizācijas procesu, saņemot pieprasījumu no galvenās maksātnespējas procedūras maksātnespējas procesa administratora. Tādā gadījumā var lūgt galvenās maksātnespējas procedūras maksātnespējas procesa administratoram veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu sekundārās maksātnespējas procedūras kreditoru intereses un atsevišķu kreditoru kategoriju intereses. Šādu maksātnespējas procesa administratora pieprasījumu var noraidīt tikai, ja tas nepārprotami nav galvenās maksātnespējas procedūras kreditoru interesēs. Šādu aktīvu realizācijas procesa apturēšanu var paredzēt ne ilgāk kā uz trim mēnešiem. To var turpināt vai pagarināt uz līdzīgu termiņu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā tiesa izbeidz aktīvu realizācijas procesa pārtraukumu:

a)

pēc galvenās maksātnespējas procedūras maksātnespējas procesa administratora pieprasījuma,

b)

pēc savas ierosmes, pēc kreditora pieprasījuma vai pēc sekundārās maksātnespējas procedūras maksātnespējas procesa administratora pieprasījuma, ja pasākums vairs nav pamatots, jo īpaši ņemot vērā galvenās maksātnespējas procedūras vai sekundārās maksātnespējas procedūras kreditoru intereses.

47. pants

Maksātnespējas procesa administratora pilnvaras ierosināt pārstrukturēšanas plānus

1.   Ja tās dalībvalsts tiesības, kurā ir sākta sekundārā maksātnespējas procedūra, ļauj šādu procedūru izbeigt bez likvidācijas ar pārstrukturēšanas plānu, mierizlīgumu vai tam pielīdzināmu pasākumu, maksātnespējas procesa administrators galvenajā maksātnespējas procedūrā ir pilnvarots ierosināt šādu pasākumu saskaņā ar minētās dalībvalsts procedūru.

2.   Kreditoru tiesību ierobežojumi, kas izriet no 1. punktā minētā pasākuma un ko ierosina sekundārajā maksātnespējas procedūrā, piemēram, maksājumu atlikšana vai parāda dzēšana, bez visu ieinteresēto kreditoru piekrišanas neietekmē parādnieka aktīvus, uz kuriem minētās procedūras neattiecas.

48. pants

Maksātnespējas procedūras izbeigšanas ietekme

1.   Neskarot 49. pantu, maksātnespējas procedūras izbeigšana nav šķērslis citu maksātnespējas procedūru turpināšanai attiecībā uz to pašu parādnieku, kas tajā brīdī vēl nav izbeigtas.

2.   Ja maksātnespējas procedūra attiecībā uz juridisku personu vai sabiedrību dalībvalstī, kur ir minētās personas vai sabiedrības juridiskā adrese, ietvertu juridiskās personas vai sabiedrības darbības izbeigšanu, minētā juridiskā persona vai sabiedrība nebeidz pastāvēt, kamēr nav izbeigtas visas pārējās maksātnespējas procedūras attiecībā uz to pašu parādnieku vai kamēr maksātnespējas procesa administrators vai administratori šādā procedūrā nav devuši piekrišanu darbības izbeigšanai.

49. pants

Aktīvu pārpalikums sekundārajā maksātnespējas procedūrā

Ja, realizējot aktīvus sekundārajās maksātnespējas procedūrās, ir iespējams izpildīt visus prasījumus, ko atļauj šīs procedūras, šajās procedūrās ieceltais maksātnespējas procesa administrators nekavējoties nodod visus pārpalikušos aktīvus galvenās maksātnespējas procedūras maksātnespējas procesa administratoram.

50. pants

Sekojoša galvenās maksātnespējas procedūras sākšana

Ja 3. panta 1. punktā minētās procedūras tiek sāktas pēc 3. panta 2. punktā minētajām procedūrām citā dalībvalstī, agrāk sāktajām procedūrām piemēro 41. pantu, 45., 46., 47. pantu un 49. pantu, ciktāl to ļauj šo procedūru norise.

51. pants

Sekundārās maksātnespējas procedūras pārveide

1.   Pēc maksātnespējas procesa administratora galvenajā maksātnespējas procedūrā pieteikuma tās dalībvalsts tiesa, kurā ir sākta sekundārā maksātnespējas procedūra, var dot rīkojumu pārveidot sekundāro maksātnespējas procedūru citā maksātnespējas procedūras veidā, kas minēts sarakstā A pielikumā, ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi minētā procedūras veida sākšanai saskaņā ar valsts tiesībām un ka minētais procedūras veids ir vispiemērotākais saistībā ar vietējo kreditoru interesēm un galvenās un sekundārās maksātnespējas procedūras saskaņotību.

2.   Izskatot 1. punktā minēto pieteikumu, tiesa abās procedūrās iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem var lūgt informāciju.

52. pants

Nodrošināšanas pasākumi

Ja dalībvalsts tiesa, kurai ir piekritība saskaņā ar 3. panta 1. punktu, ieceļ pagaidu administratoru, lai nodrošinātu parādnieka aktīvu saglabāšanu, šis pagaidu administrators ir pilnvarots pieprasīt visus pasākumus, lai nodrošinātu un saglabātu visus parādnieka aktīvus, kas atrodas citā dalībvalstī, ko nosaka šīs dalībvalsts tiesības, uz laiku starp pieprasījumu sākt maksātnespējas procedūru un nolēmumu par procedūras sākšanu.

IV NODAĻA

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA KREDITORIEM UN TO PRASĪJUMU IESNIEGŠANA

53. pants

Tiesības iesniegt prasījumus

Visi ārvalstu kreditori var iesniegt prasījumus maksātnespējas procedūrā jebkādā saziņas veidā, kas ir pieļaujams saskaņā ar procedūras sākšanas valsts tiesībām. Tam vien, lai iesniegtu prasījumus, advokāta vai cita tiesību speciālista pārstāvība nav obligāta.

54. pants

Pienākums informēt kreditorus

1.   Tiklīdz kādā dalībvalstī ir sākta maksātnespējas procedūra, šīs valsts tiesa, kurai ir piekritība, vai minētās tiesas ieceltais maksātnespējas procesa administrators nekavējoties informē zināmos ārvalstu kreditorus.

2.   Šā panta 1. punktā minētā informācija, ko sniedz ar individuālu paziņojumu, cita starpā ietver termiņus, līgumsodus, kas noteikti attiecībā uz šiem termiņiem, struktūru vai iestādi, kas ir pilnvarota pieņemt prasījumu un jebkādus citus noteiktos pasākumus. Šādā paziņojumā arī norāda, vai kreditoriem, kuru prasījumi ir prioritāri vai nodrošināti ar lietu tiesībām, ir jāiesniedz prasījumi. Paziņojumā ietver arī prasījumu iesniegšanai paredzētās standarta veidlapas kopiju, kas minēta 55. pantā, vai informāciju par to, kur minētā veidlapa ir pieejama.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju sniedz, izmantojot standarta paziņojuma veidlapu, kas jāizveido saskaņā ar 88. pantu. Veidlapu publicē Eiropas e-tiesiskuma portālā, un veidlapas nosaukums ir “Paziņojums par maksātnespējas procedūru” visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās. To nosūta tās valsts oficiālajā valodā, kas sākusi procedūru, vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, – oficiālajā vai vienā no oficiālajām tās vietas valodām, kurā ir sākta maksātnespējas procedūra, vai citā valodā, kuru valsts ir norādījusi kā tai pieņemamu saskaņā ar 55. panta 5. punktu, ja var uzskatīt, ka minētā valoda ārvalstu kreditoriem ir vieglāk saprotama.

4.   Maksātnespējas procedūrā, kas attiecas uz fizisku personu, kura neveic darījumdarbību vai profesionālo darbību, šajā pantā minētās standarta veidlapas izmantošana nav obligāta, ja kreditoriem nav jāiesniedz savi prasījumi, lai procedūrā tiktu ņemti vērā viņu prasījumi.

55. pants

Prasījumu iesniegšanas procedūra

1.   Ikviens ārvalstu kreditors var iesniegt savu prasījumu, izmantojot prasījuma standarta veidlapu, kas jāizveido saskaņā ar 88. pantu. Veidlapas nosaukums ir “Prasījumu iesniegšana” visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

2.   Prasījuma standarta veidlapa, kas minēta 1. punktā, ietver šādu informāciju:

a)

šā panta 1. punktā minētā ārvalstu kreditora vārds vai nosaukums, pasta adrese, e-pasta adrese, ja tāda ir, personas identifikācijas numurs, ja tāds ir, un bankas rekvizīti;

b)

prasījuma summa, norādot pamatsummu un attiecīgā gadījumā – procentus, un datums, kad tas radies, kā arī datums, kad tas bija jāsamaksā, ja tie atšķiras;

c)

ja tiek prasīti procenti – procentu likme; tas, vai procentiem ir likumisks vai līgumisks raksturs, laikposms, par kuru tiek prasīti procenti un kapitalizētā procentu summa;

d)

ja tiek prasītas izmaksas, kas radušās, izvirzot prasību pirms procedūras sākšanas, – minēto izmaksu summa un sīkāka informācija;

e)

prasījuma būtība;

f)

vai tiek prasīts prioritāra kreditora statuss un šāda prasījuma pamats;

g)

vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām vai paturētas īpašuma tiesības attiecībā uz prasījumu un, ja tā, kādus aktīvus aptver viņa garantija; nodrošinājuma sniegšanas datums un reģistrācijas numurs gadījumos, kad nodrošinājums ir reģistrēts; un

h)

vai tiek prasīts ieskaits un, ja tiek prasīts, tad savstarpējo prasījumu summas dienā, kad tika sākta maksātnespējas procedūra, diena, kurā tie radās, un summa bez prasītā ieskaita.

Prasījuma standarta veidlapai pievieno jebkādu pamatojuma dokumentu kopijas.

3.   Prasījuma standarta veidlapā norāda, ka informācijas sniegšana par 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem kreditora bankas rekvizītiem un personas identifikācijas numuru nav obligāta.

4.   Ja kreditors iesniedz prasījumu, izmantojot citus līdzekļus un nevis 1. punktā minēto standarta veidlapu, prasījums ietver 2. punktā minēto informāciju.

5.   Prasījumus var iesniegt jebkurā Savienības iestāžu oficiālajā valodā. Tiesa, maksātnespējas procesa administrators vai parādnieks, kura manta ir paša valdījumā, var lūgt kreditoram nodrošināt tulkojumu procedūras sākšanas valsts oficiālajā valodā vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, – oficiālajā vai vienā no oficiālajām tās vietas valodām, kurā ir sākta maksātnespējas procedūra, vai citā valodā, kuru dalībvalsts ir norādījusi kā tai pieņemamu. Katra dalībvalsts norāda, vai prasījumu iesniegšanas nolūkos tā akceptē kādu no Savienības iestāžu oficiālajām valodām, kura nav šīs valsts oficiālā valoda.

6.   Prasījumus iesniedz termiņā, kas paredzēts tās valsts tiesībās, kurā sāktas procedūras. Attiecībā uz ārvalstu kreditoru šis termiņš nav mazāks par 30 dienām pēc maksātnespējas procedūras sākšanas publicēšanas procedūras sākšanas valsts maksātnespējas reģistrā. Ja dalībvalsts pamatojas uz 24. panta 4. punktu, šis termiņš nav mazāks par 30 dienām pēc kreditora informēšanas saskaņā ar 54. pantu.

7.   Ja tiesai, maksātnespējas procesa administratoram vai parādniekam, kura manta ir paša valdījumā, ir šaubas saistībā ar prasījumu, kas iesniegts saskaņā ar šo pantu, viņš dod kreditoram iespēju nodrošināt papildu pierādījumus par to, ka prasījums pastāv, un par prasījuma apjomu.

V NODAĻA

SABIEDRĪBU GRUPAS DALĪBNIEKU MAKSĀTNESPĒJAS PROCEDŪRA

1. IEDAĻA

Sadarbība un saziņa

56. pants

Sadarbība un saziņa starp maksātnespējas procesa administratoriem

1.   Ja maksātnespējas procedūra attiecas uz diviem vai vairākiem sabiedrību grupas dalībniekiem, maksātnespējas procesa administrators, kas iecelts procedūrā attiecībā uz vienu no grupas dalībniekiem, sadarbojas ar ikvienu maksātnespējas procesa administratoru, kas iecelts procedūrā attiecībā uz citu tās pašas grupas dalībnieku, ciktāl šāda sadarbība ir lietderīga, lai veicinātu minēto procedūru efektīvu pārvaldību, nav pretrunā šādām procedūrām piemērojamiem noteikumiem un nerada interešu konfliktu. Minētā sadarbība var notikt jebkādā veidā, tostarp slēdzot nolīgumus vai protokolus.

2.   Īstenojot 1. punktā izklāstīto sadarbību, maksātnespējas procesa administratori:

a)

pēc iespējas drīz sniedz viens otram informāciju, kas varētu attiekties uz citām procedūrām, ar noteikumu, ka ir veikti piemēroti pasākumi, lai aizsargātu konfidenciālu informāciju;

b)

apsver, vai pastāv iespēja koordinēt to grupas dalībnieku darījumu pārvaldību un uzraudzību, attiecībā uz kuriem sākta maksātnespējas procedūra, un, ja pastāv, koordinē šādu pārvaldību un uzraudzību;

c)

apsver, vai pastāv iespēja pārstrukturēt grupas dalībniekus, attiecībā uz kuriem sākta maksātnespējas procedūra, un, ja pastāv, veic koordinēšanu attiecībā uz priekšlikumu saskaņotam pārstrukturēšanas plānam un tā apspriešanu.

Piemērojot šā punkta b) un c) apakšpunktu, visi vai daži no 1. punktā minētajiem maksātnespējas procesa administratoriem var vienoties par papildu pilnvaru piešķiršanu maksātnespējas procesa administratoram, kas iecelts vienā no procedūrām, ja šāda vienošanās ir atļauta saskaņā ar katrai procedūrai piemērojamiem noteikumiem. Viņi var vienoties arī par konkrētu uzdevumu sadali savā starpā, ja šāda uzdevumu sadale ir atļauta saskaņā ar katrai procedūrai piemērojamiem noteikumiem.

57. pants

Sadarbība un saziņa starp tiesām

1.   Ja maksātnespēja procedūra attiecas uz diviem vai vairākiem sabiedrību grupas dalībniekiem, tiesa, kas ir sākusi šādu procedūru, sadarbojas ar ikvienu citu tiesu, kura izskata pieteikumu sākt procedūru attiecībā uz citu tās pašas grupas dalībnieku vai kura ir sākusi šādu procedūru, ciktāl šāda sadarbība ir lietderīga, lai veicinātu procedūru efektīvu pārvaldību, nav pretrunā šādām procedūrām piemērojamiem noteikumiem un nerada interešu konfliktu. Šajā nolūkā tiesas vajadzības gadījumā var iecelt neatkarīgu personu vai struktūru, kas darbojas saskaņā ar tiesas norādījumiem, ar noteikumu, ka tas nav pretrunā ar tām piemērojamiem noteikumiem.

2.   Īstenojot 1. punktā minēto sadarbību, tiesas vai jebkura cita iecelta persona vai struktūra, kas darbojas to vārdā, kā minēts 1. punktā, var savā starpā sazināties tieši vai lūgt informāciju vai atbalstu tieši viena no otras ar noteikumu, ka šādā saziņā tiek ievērotas pušu procesuālās tiesības attiecībā uz procedūrām un informācijas konfidencialitāte.

3.   Šā panta 1. punktā minēto sadarbību var īstenot jebkādā veidā, ko tiesa uzskata par piemērotu. Tas var jo īpaši notikt:

a)

koordinējot maksātnespējas procesa administratoru iecelšanu;

b)

sniedzot informāciju tādā veidā, kādā tiesa to uzskata par piemērotu;

c)

koordinējot grupas dalībnieku aktīvu un darījumu pārvaldību un uzraudzību;

d)

koordinējot tiesas sēdes;

e)

koordinējot protokolu apstiprināšanu, ja tas ir nepieciešams.

58. pants

Sadarbība un saziņa starp maksātnespējas procesa administratoriem un tiesām

Maksātnespējas procesa administrators, kas iecelts maksātnespējas procedūrā attiecībā uz sabiedrību grupas dalībnieku:

a)

sadarbojas un sazinās ar tiesu, kura izskata pieteikumu sākt procedūru attiecībā uz citu tās pašas sabiedrību grupas dalībnieku vai kura ir sākusi šādu procedūru, un

b)

var lūgt minētajai tiesai informāciju par procedūru attiecībā uz citu grupas dalībnieku vai lūgt atbalstu attiecībā uz procedūru, kurā viņš ir iecelts,

ciktāl šāda sadarbība un saziņa ir lietderīga, lai veicinātu procedūras efektīvu pārvaldību, nerada interešu konfliktu un nav pretrunā šādām procedūrām piemērojamiem noteikumiem.

59. pants

Sadarbības un saziņas izmaksas procedūrā attiecībā uz sabiedrību grupas dalībniekiem

Šīs regulas 56.–60. pantā paredzētās sadarbības un saziņas izmaksas, kas radušās maksātnespējas procesa administratoram vai tiesai, uzskata par izmaksām un izdevumiem, kas radušies attiecīgās procedūras laikā.

60. pants

Maksātnespējas procesa administratora pilnvaras procedūrā attiecībā uz sabiedrību grupas dalībniekiem

1.   Attiecībā uz sabiedrību grupas dalībnieku sāktā maksātnespējas procedūrā iecelts maksātnespējas procesa administrators, ciktāl tas ir lietderīgi, lai veicinātu procedūras efektīvu pārvaldību, var:

a)

tikt uzklausīts jebkurā procedūrā, kas sākta attiecībā uz jebkuru citu tās pašas grupas dalībnieku;

b)

lūgt apturēt jebkuru pasākumu, kas saistīts ar aktīvu realizāciju procedūrā, kura sākta attiecībā uz jebkuru citu tās pašas grupas dalībnieku, ar noteikumu, ka:

i)

ir ierosināts pārstrukturēšanas plāns saskaņā ar 56. panta 2. punkta c) apakšpunktu visiem vai dažiem grupas dalībniekiem, attiecībā uz kuriem ir sākta maksātnespējas procedūra, un tas uzrāda pieņemamu panākumu iespējamību;

ii)

šāda apturēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu pārstrukturēšanas plāna pienācīgu īstenošanu;

iii)

pārstrukturēšanas plāns būtu izdevīgs kreditoriem procedūrā, attiecībā uz kuru ir lūgta apturēšana, un

iv)

koordinācija saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu neattiecas ne uz maksātnespējas procedūru, par kuras administratoru ir iecelts šā panta 1. punktā minētais maksātnespējas procesa administrators, ne arī uz procedūru, attiecībā uz kuru tiek prasīta apturēšana;

c)

iesniegt pieteikumu par grupas koordinācijas procedūras sākšanu saskaņā ar 61. pantu.

2.   Tiesa, kas sākusi 1. punkta b) apakšpunktā minēto procedūru, pilnīgi vai daļēji aptur jebkuru pasākumu, kas saistīts ar aktīvu realizāciju procedūrā, ja ir pārliecinājusies, ka 1. punkta b) apakšpunktā minētie nosacījumi ir izpildīti.

Pirms lēmuma pieņemšanas par apturēšanu tiesa uzklausa maksātnespējas procesa administratoru, kas iecelts procedūrā, attiecībā uz kuru ir prasīta apturēšana. Šādu apturēšanu var noteikt uz jebkuru laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ko tiesa uzskata par atbilstīgu un kas nav pretrunā procedūrai piemērojamiem noteikumiem.

Tiesa, kas izdod rīkojumu par apturēšanu, var prasīt 1. punktā minētajam maksātnespējas procesa administratoram veikt piemērotus pasākumus, kas pieejami saskaņā ar valsts tiesībām, lai nodrošinātu kreditoru intereses procedūrā.

Tiesa var pagarināt apturēšanas laiku par tādu papildu laikposmu vai laikposmiem, ko tā uzskata par atbilstīgu un kas nav pretrunā procedūrai piemērojamiem noteikumiem, ar noteikumu, ka 1. punkta b) apakšpunkta ii) līdz iv) punktā minētie nosacījumi vēl aizvien ir izpildīti un kopējais apturēšanas ilgums (sākotnējais laikposms kopā ar jebkādiem minētajiem pagarinājumiem) nepārsniedz sešus mēnešus.

2. IEDAĻA

Koordinācija

1. apakšiedaļa

Procedūra

61. pants

Pieteikums sākt grupas koordinācijas procedūras

1.   Maksātnespējas procesa administrators, kas ir iecelts maksātnespējas procedūrā, kura sākta attiecībā grupas dalībnieku, grupas koordinācijas procedūru var pieteikt jebkurā tiesā, kuras piekritībā ir grupas dalībnieka maksātnespējas procedūra.

2.   Šā panta 1. punktā minēto pieteikumu sagatavo saskaņā ar tai maksātnespējas procedūrai piemērojamo tiesību nosacījumiem, kurā maksātnespējas procesa administrators ir iecelts.

3.   Šā panta 1. punktā minēto pieteikumu papildina ar šādiem elementiem:

a)

priekšlikums par personu, kas ieceļama par grupas koordinatoru (“koordinators”), dati par tās atbilstību saskaņā ar 71. pantu, dati par tās kvalifikāciju un tās rakstiska piekrišana būt par koordinatoru;

b)

ierosinātās grupas koordinācijas izklāsts un jo īpaši iemesli, kādēļ 63. panta 1. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti;

c)

to maksātnespējas procesa administratoru saraksts, kas iecelti saistībā ar grupas dalībniekiem, un vajadzības gadījumā arī saraksts ar tiesām un kompetentajām iestādēm, kuras ir iesaistītas grupas dalībnieku maksātnespējas procedūrā;

d)

izklāsts par ierosinātās grupas koordinācijas izmaksu aplēsēm un aplēses par minēto izmaksu daļu, kas jāsedz katram grupas dalībniekam.

62. pants

Prioritātes noteikums

Neskarot 66. pantu, ja pieteikums par grupas koordinācijas procedūras sākšanu ir iesniegts dažādu dalībvalstu tiesās, jebkura tiesa, izņemot tiesu, kurā pirmajā iesniegts pieteikums, atsakās no piekritības par labu minētajai tiesai.

63. pants

Tiesas, kurā iesniegts pieteikums, paziņojums

1.   Tiesa, kurā iesniegts pieteikums sākt grupas koordinācijas procedūru, maksātnespējas procesa administratoram, kas iecelts saistībā ar grupas dalībniekiem, pēc iespējas drīz sniedz paziņojumu par pieteikumu sākt grupas koordinācijas procedūru un par ierosināto koordinatoru, kā norādīts pieteikumā, kurš minēts 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ja tā ir pārliecinājusies par to, ka:

a)

šādas procedūras sākšana ir piemērota, lai veicinātu maksātnespējas procesa attiecībā uz dažādiem grupas biedriem efektīvu administrāciju;

b)

neviens no jebkura grupas dalībnieka kreditoriem, kas, paredzams, piedalīsies procedūrā, netiks nostādīts nelabvēlīgā finansiālā situācijā, ja šis dalībnieks tiks iekļauts minētajā procedūrā, un

c)

ierosinātais koordinators atbilst 71. pantā noteiktajām prasībām.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā iekļauj elementus, kas minēti 61. panta 3. punkta a)–d) apakšpunktā.

3.   Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu nosūta ierakstītā vēstulē, ko apliecina ar apstiprinājumu par saņemšanu.

4.   Tiesa, kurā iesniegts pieteikums, iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem dod iespēju paust savu viedokli.

64. pants

Maksātnespējas procesa administratoru iebildumi

1.   Maksātnespējas procesa administrators, kas iecelts saistībā ar jebkuru grupas dalībnieku, var iebilst:

a)

pret maksātnespējas procedūras, saistībā ar kuru viņš ir iecelts par administratoru, iekļaušanu grupas koordinācijas procedūrā; vai

b)

pret personu, kas ierosināta par koordinatoru.

2.   Šā panta 1. punktā minētais maksātnespējas procesa administrators iebildumus saskaņā ar šā panta 1. punktu iesniedz 63. pantā minētajā tiesā 30 dienu laikā pēc tam, kad viņš ir saņēmis paziņojumu par pieteikumu sākt grupas koordinācijas procedūru.

Iebildumus var iesniegt, izmantojot standarta veidlapu, kas izstrādāta saskaņā ar 88. pantu.

3.   Pirms pieņemt lēmumu par to, vai piedalīties vai nepiedalīties koordinācijā saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, maksātnespējas procesa administrators iegūst jebkādu apstiprinājumu, kas var tik prasīts saskaņā ar valsts tiesībām, par tādu procedūru sākšanu, saistībā ar kuru viņš ir iecelts.

65. pants

Sekas, kas izriet no iebildumiem pret iekļaušanu grupas koordinācijā

1.   Ja kāds maksātnespējas procesa administrators ir iebildis pret to, ka grupas koordinācijas procedūrā iekļauj to procedūru, kurai viņš ir iecelts par administratoru, tad minēto procedūru neiekļauj grupas koordinācijas procedūrā.

2.   Regulas 68. pantā minētās tiesas pilnvaras vai no minētās procedūras izrietošās koordinatora pilnvaras nekādi neietekmē minēto dalībnieku, un minētajam dalībniekam no tā nerodas nekādas izmaksas.

66. pants

Grupas koordinācijas procedūrai paredzētās tiesas izvēle

1.   Ja vismaz divas trešdaļas maksātnespējas procesa administratoru, kuri ir iecelti grupas dalībnieku maksātnespējas procedūrās, ir vienojušies, ka kādas citas dalībvalsts tiesa, kurai ir piekritība, ir vispiemērotākā tiesa, lai sāktu grupas koordinācijas procedūru, tad minētajai tiesai ir ekskluzīva piekritība.

2.   Tiesas izvēli izdara, noslēdzot rakstisku vienošanos vai ar rakstisku apliecinājumu. Vienošanās var notikt līdz tam brīdim, kad grupas koordinācijas procedūra tiek sākta saskaņā ar 68. pantu.

3.   Visas citas tiesas, izņemot tiesu, kurā saskaņā ar 1. punktu ir iesniegts pieteikums, atsakās no piekritības par labu minētajai tiesai.

4.   Pieteikumu sākt grupas koordinācijas procedūru iesniedz tajā tiesā, par kuru saskaņā ar 61. pantu ir panākta vienošanās.

67. pants

Sekas, kas izriet no iebildumiem pret ierosināto koordinatoru

Ja ir saņemti iebildumi pret ierosināto koordinatoru no kāda maksātnespējas procesa administratora, kurš vienlaikus neiebilst pret to, ka grupas koordinācijas procedūrā tiek iekļauta tā dalībnieka procedūra, kurai viņš ir iecelts par administratoru, tad tiesa var atturēties no minētās personas iecelšanas un lūgt maksātnespējas procesa administratoram, kas cēlis iebildumus, iesniegt jaunu pieteikumu saskaņā ar 61. panta 3. punktu.

68. pants

Lēmums sākt grupas koordinācijas procedūras

1.   Pēc tam, kad ir pagājis 64. panta 2. punktā minētais laikposms, tiesa var sākt grupas koordinācijas procedūru, ja tā ir pārliecinājusies, ka 63. panta 1. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti. Šādā gadījumā tiesa:

a)

ieceļ koordinatoru;

b)

lemj par koordinācijas apmēriem, un

c)

lemj par izmaksu aplēsi un par to izmaksu daļu, kas jāsedz katram grupas dalībniekam.

2.   Par lēmumu sākt grupas koordinācijas procedūru tiek informēti maksātnespējas procesa administratori un koordinators.

69. pants

Maksātnespējas procesa administratoru vēlāk izteikta vēlme piedalīties

1.   Pēc tiesas nolēmuma, kas minēts 68. pantā, un saskaņā ar savas valsts tiesībām jebkurš maksātnespējas procesa administrators var lūgt grupas koordinācijas procedūrā iekļaut to maksātnespējas procedūru, kurai tas ir iecelts par administratoru, ja:

a)

ir bijuši iebildumi pret maksātnespējas procedūras iekļaušanu grupas koordinācijas procedūrā; vai

b)

maksātnespējas procedūra attiecībā uz grupas dalībnieku ir sākta pēc tam, kad tiesa jau bija sākusi grupas koordinācijas procedūru.

2.   Neskarot 4. punktu, koordinators pēc apspriešanās ar iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem var piekrist šādam lūgumam, ja:

a)

viņš, ņemot vērā to stadiju, kādā lūguma saņemšanas brīdī atrodas grupas koordinācijas procedūra, ir pārliecinājies, ka 63. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie kritēriji ir izpildīti; vai

b)

tam piekrīt visi iesaistītie maksātnespējas procesa administratori saskaņā ar viņu valsts tiesībās paredzētajiem nosacījumiem.

3.   Koordinators informē tiesu un iesaistītos maksātnespējas procesa administratorus par savu lēmumu atbilstoši 2. punktam un par tā pamatā esošajiem iemesliem.

4.   Jebkurš iesaistītais maksātnespējas procesa administrators vai jebkurš maksātnespējas procesa administrators, kura lūgums par iekļaušanu grupas koordinācijas procedūrā ir noraidīts, var apstrīdēt 2. punktā minēto lēmumu saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta tās dalībvalsts tiesībās, kurā ir sākta grupas koordinācijas procedūra.

70. pants

Ieteikumi un grupas koordinācijas plāns

1.   Veicot tiem uzticētās maksātnespējas procedūras, maksātnespējas procesa administratori ņem vērā koordinatora ieteikumus un 72. panta 1. punktā minētā grupas koordinācijas plāna saturu.

2.   Maksātnespējas procesa administratoram nav obligāti pilnībā vai daļēji jāizpilda koordinatora ieteikumi vai grupas koordinācijas plāns.

Ja viņš nepilda koordinatora ieteikumus vai grupas koordinācijas plānu, viņš sniedz pamatojumu par nepildīšanu tām personām vai struktūrām, kurām viņš ir pārskatatbildīgs saskaņā ar savas valsts tiesībām, un koordinatoram.

2. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

71. pants

Koordinators

1.   Koordinators ir persona, kura saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesībām ir tiesīga būt par maksātnespējas procesa administratoru.

2.   Koordinators nav viens no tiem maksātnespējas procesa administratoriem, kas ir iecelti rīkoties kāda grupas dalībnieka interesēs, un viņam nedrīkst būt interešu konflikts saistībā ar grupas dalībniekiem, to kreditoriem un ar maksātnespējas procesa administratoriem, kas ir iecelti rīkoties attiecībā uz kādu no grupas dalībniekiem.

72. pants

Koordinatora uzdevumi un tiesības

1.   Koordinators:

a)

identificē un izklāsta ieteikumus saskaņotai maksātnespējas procedūras norisei;

b)

ierosina grupas koordinācijas plānu, kurā noteikts, aprakstīts un ieteikts visaptverošs pasākumu kopums, kas ir piemērots integrētai pieejai attiecībā uz grupas dalībnieku maksātnespējas risināšanu. Plānā jo īpaši var būt ieteikumi par:

i)

pasākumiem, kas veicami, lai atjaunotu grupas vai kādas tās daļas ekonomisko sniegumu un finansiālo stabilitāti;

ii)

grupas iekšējo strīdu izšķiršanu attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem un apstrīdēšanas prasībām;

iii)

nolīgumiem starp maksātnespējīgo grupas dalībnieku maksātnespējas procesa administratoriem.

2.   Koordinators var arī:

a)

tikt uzklausīts un piedalīties, jo īpaši, apmeklējot kreditoru sanāksmes, visās procedūrās, kas sāktas attiecībā uz jebkuru grupas dalībnieku;

b)

būt par mediatoru strīdos, kas rodas starp diviem vai vairākiem grupas dalībnieku maksātnespējas procesa administratoriem;

c)

iesniegt un skaidrot savu grupas koordinācijas plānu personām vai struktūrām, kurām viņš ir pārskatatbildīgs saskaņā ar savas valsts tiesībām;

d)

lūgt informāciju no jebkura grupas dalībnieka maksātnespējas procesa administratora, ja šāda informācija ir vai varētu būt noderīga, lai procedūras koordinēšanas nolūkos noteiktu un izklāstītu stratēģiju un pasākumus; un

e)

lūgt apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem procedūru, kas sākta attiecībā uz jebkuru grupas dalībnieku, ar noteikumu, ka šāda apturēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu plāna pienācīgu īstenošanu, un būtu izdevīga kreditoriem procedūrā, attiecībā uz kuru ir lūgta apturēšana; vai lūgt jebkuras esošās apturēšanas atcelšanu. Šādu lūgumu iesniedz tiesā, kura ir sākusi to maksātnespējas procedūru, kuras apturēšana tiek lūgta.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais plāns nedrīkst ietvert ieteikumus par jebkādu ieņēmumu vai mantas konsolidāciju.

4.   Šajā pantā definētie koordinatora uzdevumi un pienākumi netiek attiecināti uz tādiem grupas dalībniekiem, kas nepiedalās grupas koordinācijas procedūrā.

5.   Koordinators pilda savus pienākumus objektīvi un ar pienācīgu rūpību.

6.   Ja koordinators uzskata, ka pienākumu izpildei ir vajadzīgas ievērojami lielākas izmaksas salīdzinājumā ar tām, kas paredzētas 61. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajā izmaksu aplēsē, un jebkurā gadījumā tad, ja izmaksas pārsniedz 10 % no iepriekš aplēstajām izmaksām, koordinators:

a)

nekavējoties informē iesaistītos maksātnespējas procesa administratorus; un

b)

cenšas panākt iepriekšēju apstiprinājumu tajā tiesā, kas sākusi grupas koordinācijas procedūru.

73. pants

Valodas

1.   Koordinators sazinās ar iesaistīta grupas dalībnieka maksātnespējas procesa administratoru valodā, par ko viņi ar maksātnespējas procesa administratoru ir vienojušies, vai, ja tādas vienošanās nav, – Savienības iestāžu un tās tiesas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kura ir sākusi procedūru attiecībā uz minēto grupas dalībnieku.

2.   Koordinators sazinās ar jebkuru tiesu minētās tiesas oficiālajā valodā.

74. pants

Maksātnespējas procesa administratoru un koordinatora sadarbība

1.   Maksātnespējas procesa administratori, kas iecelti par administratoriem grupas dalībnieku procedūrās, savstarpēji sadarbojas tādā mērā, kādā šāda sadarbība ir saderīga ar noteikumiem, ko piemēro attiecīgajām procedūrām.

2.   Maksātnespējas procesa administratori jo īpaši sniedz tādu informāciju, kas koordinatoram ir svarīga viņa uzdevumu veikšanā.

75. pants

Koordinatora iecelšanas atsaukšana

Tiesa koordinatora iecelšanu atsauc pēc viņa paša vēlēšanās vai pēc kāda iesaistītā grupas dalībnieka maksātnespējas procesa administratora lūguma, ja:

a)

koordinatora darbība kaitē kāda iesaistīta grupas dalībnieka kreditoriem; vai

b)

koordinators nepilda savus šajā nodaļā noteiktos pienākumus.

76. pants

Parādnieks, kura manta ir paša valdījumā

Šīs nodaļas noteikumus, kas piemērojami maksātnespējas procesa administratoram, attiecīgos gadījumos piemēro arī parādniekam, kura manta ir paša valdījumā.

77. pants

Izmaksas un to sadalījums

1.   Koordinatora atalgojums ir pienācīgs, samērīgs ar pildītajiem pienākumiem, un tajā ir ņemti vērā saprātīgi izdevumi.

2.   Izpildījis savus pienākumus, koordinators izstrādā galīgo izmaksu pārskatu un nosaka katram dalībniekam maksājamo daļu, kā arī iesniedz šo pārskatu katram iesaistītajam maksātnespējas procesa administratoram un tiesai, kas bija sākusi koordinācijas procedūru.

3.   Ja maksātnespējas procesa administratori neceļ iebildumus 30 dienu laikā pēc 2. punktā minētā pārskata saņemšanas, tiek uzskatīts, ka ir panākta vienošanās par izmaksām un katram dalībniekam maksājamo daļu. Pārskatu iesniedz apstiprināšanai tiesā, kas sāka koordinācijas procedūru.

4.   Ja ir celti iebildumi, tad tā tiesa, kas sāka grupas koordinācijas procedūru, pēc koordinatora vai kāda iesaistītā grupas dalībnieka lūguma, lemj par izmaksām un par katra dalībnieka maksājamo daļu saskaņā ar šā panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem un ņemot vērā to izmaksu aplēsi, kas minēta 68. panta 1. punktā, un attiecīgajā gadījumā to, kas minēta 72. panta 6. punktā.

5.   Jebkurš iesaistītais maksātnespējas procesa administrators var apstrīdēt 4. punktā minēto lēmumu saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kurā ir sākta grupas koordinācijas procedūra.

VI NODAĻA

DATU AIZSARDZĪBA

78. pants

Datu aizsardzība

1.   Uz personas datu apstrādi, ko saskaņā ar šo regulu veic dalībvalstīs, attiecas valsts noteikumi, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK, ar noteikumu, ka netiek skartas apstrādes darbības, kas minētas Direktīvas 95/46/EK 3. panta 2. punktā.

2.   Personas datu apstrādei, ko saskaņā ar šo regulu veic Komisija, piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

79. pants

Dalībvalstu pienākumi saistībā ar personas datu apstrādi valsts maksātnespējas reģistros

1.   Katra dalībvalsts paziņo Komisijai tās fiziskās vai juridiskās personas, publiskas iestādes, aģentūras vai kādas citas struktūras vārdu vai nosaukumu, kura saskaņā ar valsts tiesībām ir norīkota pildīt par datu apstrādi atbildīgās personas funkcijas saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 2. panta d) punktu, lai to publicētu Eiropas e-tiesiskuma portālā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu īstenoti tehniski pasākumi, ar kuriem nodrošina apstrādāto personas datu drošību 24. pantā minētajos valsts maksātnespējas reģistros.

3.   Dalībvalstis ir atbildīgas par pārbaužu veikšanu, lai pārliecinātos, ka par datu apstrādi atbildīgā persona, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 2. panta d) punktu, nodrošina datu kvalitātes principu ievērošanu, jo īpaši valstu maksātnespējas reģistros glabāto datu precizitāti un atjaunināšanu.

4.   Dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK ir atbildīgas par datu vākšanu un uzglabāšanu valsts datubāzēs un par lēmumiem, kas pieņemti, lai darītu šādus datus pieejamus savstarpēji savienotos reģistros, kurus var aplūkot, izmantojot Eiropas e-tiesiskuma portālu.

5.   Saistībā ar informāciju, kas datu subjektiem būtu sniedzama, lai dotu tiem iespēju īstenot savas tiesības un jo īpaši tiesības uz datu dzēšanu, dalībvalstis informē datu subjektus par piekļuves laikposmu, kas noteikts maksātnespējas reģistros glabātajiem personas datiem.

80. pants

Komisijas pienākumi saistībā ar personas datu apstrādi

1.   Komisija pilda par datu apstrādi atbildīgās personas pienākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 2. panta d) punktu atbilstīgi šajā pantā noteiktajiem attiecīgajiem pienākumiem.

2.   Komisija nosaka politiku un piemēro tehniskos risinājumus, kas vajadzīgi, lai tā izpildītu savus pienākumus, kas ietilpst par datu apstrādi atbildīgās personas darbības jomā.

3.   Komisija īsteno tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu personas datu drošību to pārsūtīšanas laikā, jo īpaši konfidencialitāti un integritāti ikvienā gadījumā, kad datus pārsūta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu un no tā.

4.   Komisijas pienākumi neietekmē dalībvalstu un citu struktūru atbildību par to uzturēto un savstarpēji savienoto valstu datubāzu saturu un darbību.

81. pants

Informēšanas pienākumi

Neskarot pārējo informāciju, kas sniedzama datu subjektiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. un 12. pantu, Komisija, informācijas publiskošanai izmantojot Eiropas e-tiesiskuma portālu, informē datu subjektus par saviem uzdevumiem datu apstrādes jomā un mērķiem, kādiem minētie dati tiks apstrādāti.

82. pants

Personas datu uzglabāšana

Attiecībā uz informāciju, ko iegūst no savstarpēji savienotām valstu datubāzēm, Eiropas e-tiesiskuma portālā netiek uzglabāti nekādi personas dati, kas attiecas uz datu subjektiem. Visus šādus datus uzglabā valstu datubāzēs, ko uztur dalībvalstis vai citas struktūras.

83. pants

Piekļuve personas datiem, izmantojot Eiropas e-tiesiskuma portālu

Personas dati, ko uzglabā 24. pantā minētajos valstu maksātnespējas reģistros, ir pieejami, izmantojot Eiropas e-tiesiskuma portālu, tik ilgi, kamēr tie ir pieejami saskaņā ar valsts tiesībām.

VII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

84. pants

Piemērojamība laikā

1.   Šīs regulas noteikumus piemēro tikai maksātnespējas procedūrām, kas sāktas pēc 2017. gada 26. jūnija. Darbības, ko parādnieks veicis pirms minētās dienas, turpina reglamentēt tiesības, ko tām piemēroja to veikšanas laikā.

2.   Neskarot šīs regulas 91. pantu, Regulu (EK) Nr. 1346/2000 turpina piemērot maksātnespējas procedūrām, kuras ietilpst minētās regulas darbības jomā un kuras sāktas pirms 2017. gada 26. jūnija.

85. pants

Saistība ar konvencijām

1.   Ar šo regulu – attiecībā uz regulā minētajiem jautājumiem un attiecībā uz attiecībām starp dalībvalstīm – tiek aizstātas konvencijas, kas noslēgtas starp divām vai vairāk dalībvalstīm, tostarp:

a)

Beļģijas un Francijas Konvencija par piekritību un nolēmumu, šķīrējtiesas lēmumu un autentisku dokumentu spēkā esamību un izpildi, kas parakstīta Parīzē 1899. gada 8. jūlijā;

b)

Beļģijas un Austrijas Konvencija par bankrotu, likvidāciju, mierizlīgumiem un maksājumu apturēšanu (ar 1973. gada 13. jūnija papildprotokolu), kas parakstīta Briselē 1969. gada 16. jūlijā;

c)

Beļģijas un Nīderlandes Konvencija par teritoriālo piekritību, bankrotu un nolēmumu, šķīrējtiesas lēmumu un autentisku dokumentu spēkā esamību un izpildi, kas parakstīta Parīzē 1925. gada 28. martā;

d)

Vācijas un Austrijas Līgums par bankrotu, likvidāciju un mierizlīgumiem, kas parakstīts Vīnē 1979. gada 25. maijā;

e)

Francijas un Austrijas Konvencija par piekritību, atzīšanu un nolēmumu izpildi attiecībā uz bankrotu, kas parakstīta Vīnē 1979. gada 27. februārī;

f)

Francijas un Itālijas Konvencija par nolēmumu izpildi civillietās un komerclietās, kas parakstīta Romā 1930. gada 3. jūnijā;

g)

Itālijas un Austrijas Konvencija par bankrotu, likvidāciju un mierizlīgumiem, kas parakstīta Romā 1977. gada 12. jūlijā;

h)

Nīderlandes Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas Konvencija par nolēmumu savstarpēju atzīšanu un izpildi, kā arī citiem izpildāmiem dokumentiem civillietās un komerclietās, kas parakstīta Hāgā 1962. gada 30. augustā;

i)

Apvienotās Karalistes un Beļģijas Karalistes Konvencija, ar ko nosaka savstarpēju nolēmumu izpildi civillietās un komerclietās, kas parakstīta Briselē 1934. gada 2. maijā, un tās protokolu;

j)

Dānijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Islandes Konvencija par bankrotu, kas parakstīta Kopenhāgenā 1933. gada 7. novembrī;

k)

Eiropas Konvencija par dažiem starptautiskiem bankrota aspektiem, kas parakstīta Stambulā 1990. gada 5. jūnijā;

l)

1959. gada 18. jūnijā Atēnās parakstītā Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Grieķijas Karalistes Konvencija par spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildi;

m)

1960. gada 18. martā Belgradā parakstītais Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Austrijas Republikas Nolīgums par šķīrējtiesas nolēmumu un šķīrējtiesas izlīgumu komerclietās savstarpēju atzīšanu un izpildi;

n)

1960. gada 3. decembrī Romā parakstītā Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Itālijas Republikas Konvencija par tiesisko sadarbību civillietās un administratīvās lietās;

o)

1971. gada 24. septembrī Belgradā parakstītais Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas un Beļģijas Karalistes Nolīgums par tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās;

p)

1971. gada 18. maijā Parīzē parakstītā Dienvidslāvijas valdības un Francijas valdības Konvencija par spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās;

q)

1980. gada 22. oktobrī Atēnās parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Grieķijas Republikas Līgums par juridisko palīdzību civillietās un krimināllietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku un Grieķiju;

r)

1982. gada 23. aprīlī Nikosijā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Kipras Republikas Līgums par juridisko palīdzību un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un krimināllietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku un Kipru;

s)

1984. gada 10. maijā Parīzē parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības Līgums par juridisko palīdzību civillietās, ģimenes lietās un komerclietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku un Franciju;

t)

1985. gada 6. decembrī Prāgā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Itālijas Republikas Līgums par juridisko palīdzību civillietās un krimināllietās, kurš joprojām ir spēkā starp Čehijas Republiku un Itāliju;

u)

1992. gada 11. novembrī Tallinā parakstītais Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas Nolīgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām;

v)

1998. gada 27. novembrī Tallinā parakstītais Igaunijas un Polijas Nolīgums par juridiskās palīdzības piešķiršanu un tiesiskajām attiecībām civillietās, darbtiesiskajās lietās un krimināllietās;

w)

1993. gada 26. janvārī Varšavā parakstītais Lietuvas Republikas un Polijas Republikas Nolīgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās, darbtiesiskajās lietās un krimināllietās;

x)

1972. gada 19. oktobrī Bukarestē parakstītā Rumānijas Sociālistiskās Republikas un Grieķijas Republikas Konvencija par juridisko palīdzību civillietās un krimināllietās un tās Protokols;

y)

1974. gada 5. novembrī Parīzē parakstītā Rumānijas Sociālistiskās Republikas un Francijas Republikas Konvencija par juridisko palīdzību civillietās un komerclietās;

z)

1976. gada 10. aprīlī Atēnās parakstītais Bulgārijas Tautas Republikas un Grieķijas Republikas Nolīgums par juridisko palīdzību civillietās un krimināllietās;

aa)

1983. gada 29. aprīlī Nikosijā parakstītais Bulgārijas Tautas Republikas un Kipras Republikas Nolīgums par tiesisko sadarbību civillietās un krimināllietās;

ab)

1989. gada 18. janvārī Sofijā parakstītais Bulgārijas Tautas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības Nolīgums par savstarpējo juridisko palīdzību civillietās;

ac)

1994. gada 11. jūlijā Bukarestē parakstītais Rumānijas un Čehijas Republikas Līgums par juridisko palīdzību civillietās;

ad)

1999. gada 15. maijā Bukarestē parakstītais Rumānijas un Polijas Republikas Līgums par juridisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās.

2.   Šā panta 1. punktā minētās konvencijas joprojām paliek spēkā attiecībā uz procedūrām, kas sāktas pirms Regulas (EK) Nr. 1346/2000 stāšanās spēkā.

3.   Šo regulu nepiemēro:

a)

visās dalībvalstīs, ciktāl tā ir nesavienojama ar saistībām, ko rada konvencija saistībā ar bankrotu, kuru attiecīgā dalībvalsts noslēgusi ar vienu vai vairākām trešām valstīm pirms Regulas (EK) Nr. 1346/2000 stāšanās spēkā;

b)

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, ciktāl tā ir nesavienojama ar saistībām, ko rada visi līgumi ar Sadraudzību saistībā ar bankrotu un maksātnespējīgo sabiedrību likvidāciju, kas pastāvējuši Regulas (EK) Nr. 1346/2000 spēkā stāšanās brīdī.

86. pants

Informācija par valsts un Savienības maksātnespējas tiesībām

1.   Lai informācija būtu publiski pieejama, dalībvalstis Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK (17), ietvaros iesniedz savu valsts maksātnespējas tiesību aktu un procedūru īsu aprakstu, jo īpaši attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajiem jautājumiem.

2.   Dalībvalstis regulāri atjaunina 1. punktā minēto informāciju.

3.   Komisija dara pieejamu sabiedrībai informāciju par šo regulu.

87. pants

Reģistru savstarpējās savienojamības izveide

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko izveido maksātnespējas reģistru savstarpējo savienojamību, kā minēts 25. pantā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 89. panta 3. punktā.

88. pants

Standarta veidlapu izveide un vēlāki grozījumi

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido un vajadzības gadījumā groza 27. panta 4. punktā, 54. un 55. pantā un 64. panta 2. punktā minētās veidlapas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 89. panta 2. punktu.

89. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

90. pants

Pārskatīšanas klauzula

1.   Vēlākais līdz 2027. gada 27. jūnijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu par šīs regulas pielāgošanu.

2.   Vēlākais līdz 2022. gada 27. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par grupas koordinācijas procedūras piemērošanu. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu par šīs regulas pielāgošanu.

3.   Vēlākais līdz 2016. gada 1. janvārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai pētījumu par pārrobežu jautājumiem direktoru atbildības un diskvalifikācijas jomā.

4.   Ne vēlāk kā 2020. gada 27. jūnijā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai pētījumu par jautājumu – labvēlīgākās tiesas izvēle ļaunprātīgos nolūkos.

91. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1346/2000 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu šīs regulas D pielikumā.

92. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 26. jūnija, izņemot:

a)

regulas 86. pantu piemēro no 2016. gada 26. jūnija;

b)

regulas 24. panta 1. punktu piemēro no 2018. gada 26. jūnija; un

c)

regulas 25. pantu piemēro no 2019. gada 26. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2015. gada 20. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

Z. KALNIŅA-LUKAŠEVICA


(1)  OV C 271, 19.9.2013., 55. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 5. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 12. marta nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2015. gada 20. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 1346/2000 (2000. gada 29. maijs) par maksātnespējas procedūrām (OV L 160, 30.6.2000., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/24/EK (2001. gada 4. aprīlis) par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (OV L 125, 5.5.2001., 15. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1393/2007 (2007. gada 13. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (OV L 324, 10.12.2007., 79. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).

(12)  OV C 358, 7.12.2013., 15. lpp.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/94/EK (2008. gada 22. oktobris) par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (OV L 283, 28.10.2008., 36. lpp.).

(17)  Padomes Lēmums 2001/470/EK (2001. gada 28. maijs), ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās (OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.).


A PIELIKUMS

Regulas 2. panta 4. punktā minētās maksātnespējas procedūras

BELGIQUE/BELGIË

Het faillissement/La faillite,

De gerechtelijke reorganisatie door een collectief akkoord/La réorganisation judiciaire par accord collectif,

De gerechtelijke reorganisatie door een minnelijk akkoord/La réorganisation judiciaire par accord amiable,

De gerechtelijke reorganisatie door overdracht onder gerechtelijk gezag/La réorganisation judiciaire par transfert sous autorité de justice,

De collectieve schuldenregeling/Le règlement collectif de dettes,

De vrijwillige vereffening/La liquidation volontaire,

De gerechtelijke vereffening/La liquidation judiciaire,

De voorlopige ontneming van beheer, bepaald in artikel 8 van de faillissementswet/Le dessaisissement provisoire, visé à l'article 8 de la loi sur les faillites,

БЪЛГАРИЯ

Производство по несъстоятелност,

ČESKÁ REPUBLIKA

Konkurs,

Reorganizace,

Oddlužení,

DEUTSCHLAND

Das Konkursverfahren,

Das gerichtliche Vergleichsverfahren,

Das Gesamtvollstreckungsverfahren,

Das Insolvenzverfahren,

EESTI

Pankrotimenetlus,

Võlgade ümberkujundamise menetlus,

ÉIRE/IRELAND

Compulsory winding-up by the court,

Bankruptcy,

The administration in bankruptcy of the estate of persons dying insolvent,

Winding-up in bankruptcy of partnerships,

Creditors' voluntary winding-up (with confirmation of a court),

Arrangements under the control of the court which involve the vesting of all or part of the property of the debtor in the Official Assignee for realisation and distribution,

Examinership,

Debt Relief Notice,

Debt Settlement Arrangement,

Personal Insolvency Arrangement,

ΕΛΛΑΔΑ

Η πτώχευση,

Η ειδική εκκαθάριση εν λειτουργία,

Σχέδιο αναδιοργάνωσης,

Απλοποιημένη διαδικασία επί πτωχεύσεων μικρού αντικειμένου,

Διαδικασία Εξυγίανσης,

ESPAÑA

Concurso,

Procedimiento de homologación de acuerdos de refinanciación,

Procedimiento de acuerdos extrajudiciales de pago,

Procedimiento de negociación pública para la consecución de acuerdos de refinanciación colectivos, acuerdos de refinanciación homologados y propuestas anticipadas de convenio,

FRANCE

Sauvegarde,

Sauvegarde accélérée,

Sauvegarde financière accélérée,

Redressement judiciaire,

Liquidation judiciaire,

HRVATSKA

Stečajni postupak,

ITALIA

Fallimento,

Concordato preventivo,

Liquidazione coatta amministrativa,

Amministrazione straordinaria,

Accordi di ristrutturazione,

Procedure di composizione della crisi da sovraindebitamento del consumatore (accordo o piano),

Liquidazione dei beni,

ΚΥΠΡΟΣ

Υποχρεωτική εκκαθάριση από το Δικαστήριο,

Εκούσια εκκαθάριση από μέλη,

Εκούσια εκκαθάριση από πιστωτές

Εκκαθάριση με την εποπτεία του Δικαστηρίου,

Διάταγμα Παραλαβής και πτώχευσης κατόπιν Δικαστικού Διατάγματος,

Διαχείριση της περιουσίας προσώπων που απεβίωσαν αφερέγγυα,

LATVIJA

Tiesiskās aizsardzības process,

Juridiskās personas maksātnespējas process,

Fiziskās personas maksātnespējas process,

LIETUVA

Įmonės restruktūrizavimo byla,

Įmonės bankroto byla,

Įmonės bankroto procesas ne teismo tvarka,

Fizinio asmens bankroto procesas,

LUXEMBOURG

Faillite,

Gestion contrôlée,

Concordat préventif de faillite (par abandon d'actif),

Régime spécial de liquidation du notariat,

Procédure de règlement collectif des dettes dans le cadre du surendettement,

MAGYARORSZÁG

Csődeljárás,

Felszámolási eljárás,

MALTA

Xoljiment,

Amministrazzjoni,

Stralċ volontarju mill-membri jew mill-kredituri,

Stralċ mill-Qorti,

Falliment f'każ ta' kummerċjant,

Proċedura biex kumpanija tirkupra,

NEDERLAND

Het faillissement,

De surséance van betaling,

De schuldsaneringsregeling natuurlijke personen,

ÖSTERREICH

Das Konkursverfahren (Insolvenzverfahren),

Das Sanierungsverfahren ohne Eigenverwaltung (Insolvenzverfahren),

Das Sanierungsverfahren mit Eigenverwaltung (Insolvenzverfahren),

Das Schuldenregulierungsverfahren,

Das Abschöpfungsverfahren,

Das Ausgleichsverfahren,

POLSKA

Postępowanie naprawcze,

Upadłość obejmująca likwidację,

Upadłość z możliwością zawarcia układu,

PORTUGAL

Processo de insolvência,

Processo especial de revitalização,

ROMÂNIA

Procedura insolvenței,

Reorganizarea judiciară,

Procedura falimentului,

Concordatul preventiv,

SLOVENIJA

Postopek preventivnega prestrukturiranja,

Postopek prisilne poravnave,

Postopek poenostavljene prisilne poravnave,

Stečajni postopek: stečajni postopek nad pravno osebo, postopek osebnega stečaja and postopek stečaja zapuščine,

SLOVENSKO

Konkurzné konanie,

Reštrukturalizačné konanie,

Oddlženie,

SUOMI/FINLAND

Konkurssi/konkurs,

Yrityssaneeraus/företagssanering,

Yksityishenkilön velkajärjestely/skuldsanering för privatpersoner,

SVERIGE

Konkurs,

Företagsrekonstruktion,

Skuldsanering,

UNITED KINGDOM

Winding-up by or subject to the supervision of the court,

Creditors' voluntary winding-up (with confirmation by the court),

Administration, including appointments made by filing prescribed documents with the court,

Voluntary arrangements under insolvency legislation,

Bankruptcy or sequestration.


B PIELIKUMS

Regulas 2. panta 5. punktā minētie maksātnespējas procesa administratori

BELGIQUE/BELGIË

De curator/Le curateur,

De gedelegeerd rechter/Le juge-délégué,

De gerechtsmandataris/Le mandataire de justice,

De schuldbemiddelaar/Le médiateur de dettes,

De vereffenaar/Le liquidateur,

De voorlopige bewindvoerder/L'administrateur provisoire,

БЪЛГАРИЯ

Назначен предварително временен синдик,

Временен синдик,

(Постоянен) синдик,

Служебен синдик,

ČESKÁ REPUBLIKA

Insolvenční správce,

Předběžný insolvenční správce,

Oddělený insolvenční správce,

Zvláštní insolvenční správce,

Zástupce insolvenčního správce,

DEUTSCHLAND

Konkursverwalter,

Vergleichsverwalter,

Sachwalter (nach der Vergleichsordnung),

Verwalter,

Insolvenzverwalter,

Sachwalter (nach der Insolvenzordnung),

Treuhänder,

Vorläufiger Insolvenzverwalter,

Vorläufiger Sachwalter,

EESTI

Pankrotihaldur,

Ajutine pankrotihaldur,

Usaldusisik,

ÉIRE/IRELAND

Liquidator,

Official Assignee,

Trustee in bankruptcy,

Provisional Liquidator,

Examiner,

Personal Insolvency Practitioner,

Insolvency Service,

ΕΛΛΑΔΑ

Ο σύνδικος,

Ο εισηγητής,

Η επιτροπή των πιστωτών,

Ο ειδικός εκκαθαριστής,

ESPAÑA

Administrador concursal,

Mediador concursal,

FRANCE

Mandataire judiciaire,

Liquidateur,

Administrateur judiciaire,

Commissaire à l'exécution du plan,

HRVATSKA

Stečajni upravitelj,

Privremeni stečajni upravitelj,

Stečajni povjerenik,

Povjerenik,

ITALIA

Curatore,

Commissario giudiziale,

Commissario straordinario,

Commissario liquidatore,

Liquidatore giudiziale,

Professionista nominato dal Tribunale,

Organismo di composizione della crisi nella procedura di composizione della crisi da sovraindebitamento del consumatore,

Liquidatore,

ΚΥΠΡΟΣ

Εκκαθαριστής και Προσωρινός Εκκαθαριστής,

Επίσημος Παραλήπτης,

Διαχειριστής της Πτώχευσης,

LATVIJA

Maksātnespējas procesa administrators,

LIETUVA

Bankroto administratorius,

Restruktūrizavimo administratorius,

LUXEMBOURG

Le curateur,

Le commissaire,

Le liquidateur,

Le conseil de gérance de la section d'assainissement du notariat,

Le liquidateur dans le cadre du surendettement,

MAGYARORSZÁG

Vagyonfelügyelő,

Felszámoló,

MALTA

Amministratur Proviżorju,

Riċevitur Uffiċjali,

Stralċjarju,

Manager Speċjali,

Kuraturi f'każ ta' proċeduri ta' falliment,

Kontrolur Speċjali,

NEDERLAND

De curator in het faillissement,

De bewindvoerder in de surséance van betaling,

De bewindvoerder in de schuldsaneringsregeling natuurlijke personen,

ÖSTERREICH

Masseverwalter,

Sanierungsverwalter,

Ausgleichsverwalter,

Besonderer Verwalter,

Einstweiliger Verwalter,

Sachwalter,

Treuhänder,

Insolvenzgericht,

Konkursgericht,

POLSKA

Syndyk,

Nadzorca sądowy,

Zarządca,

PORTUGAL

Administrador da insolvência,

Administrador judicial provisório,

ROMÂNIA

Practician în insolvență,

Administrator concordatar,

Administrator judiciar,

Lichidator judiciar,

SLOVENIJA

Upravitelj,

SLOVENSKO

Predbežný správca,

Správca,

SUOMI/FINLAND

Pesänhoitaja/boförvaltare,

Selvittäjä/utredare,

SVERIGE

Förvaltare,

Rekonstruktör,

UNITED KINGDOM

Liquidator,

Supervisor of a voluntary arrangement,

Administrator,

Official Receiver,

Trustee,

Provisional Liquidator,

Interim Receiver,

Judicial factor.


C PIELIKUMS

Atceltā regula ar tās grozījumu secīgo sarakstu

 

Padomes Regula (EK) Nr. 1346/2000

(OV L 160, 30.6.2000., 1. lpp.).

 

Padomes Regula (EK) Nr. 603/2005

(OV L 100, 20.4.2005., 1. lpp.).

 

Padomes Regula (EK) Nr. 694/2006

(OV L 121, 6.5.2006., 1. lpp.).

 

Padomes Regula (EK) Nr. 1791/2006

(OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

 

Padomes Regula (EK) Nr. 681/2007

(OV L 159, 20.6.2007., 1. lpp.).

 

Padomes Regula (EK) Nr. 788/2008

(OV L 213, 8.8.2008., 1. lpp.).

 

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 210/2010

(OV L 65, 13.3.2010., 1. lpp.).

 

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 583/2011

(OV L 160, 18.6.2011., 52. lpp.).

 

Padomes Regula (ES) Nr. 517/2013

(OV L 158, 10.6.2013., 1. lpp.).

 

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 663/2014

(OV L 179, 19.6.2014., 4. lpp.).

 

Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un par pielāgojumiem Līgumos, uz kuriem balstās Eiropas Savienība

(OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).


D PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 1346/2000

Šī regula

1. pants

1. pants

2. pants, ievadvārdi

2. pants, ievadvārdi

2. panta a) punkts

2. panta 4. punkts

2. panta b) punkts

2. panta 5. punkts

2. panta c) punkts

2. panta d) punkts

2. panta 6. punkts

2. panta e) punkts

2. panta 7. punkts

2. panta f) punkts

2. panta 8. punkts

2. panta g) punkts, ievadvārdi

2. panta 9. punkts, ievadvārdi

2. panta g) punkts, pirmais ievilkums

2. panta 9. punkta vii) apakšpunkts

2. panta g) punkts, otrais ievilkums

2. panta 9. punkta iv) apakšpunkts

2. panta g) punkts, trešais ievilkums

2. panta 9. punkta viii) apakšpunkts

2. panta h) punkts

2. panta 10. punkts

2. panta 1.–3. punkts un 11.–13. punkts

2. panta 9. punkta i)–iii) apakšpunkts, v), vi) apakšpunkts

3. pants

3. pants

4. pants

5. pants

6. pants

4. pants

7. pants

5. pants

8. pants

6. pants

9. pants

7. pants

10. pants

8. pants

11. panta 1. punkts

11. panta 2. punkts

9. pants

12. pants

10. pants

13. panta 1. punkts

13. panta 2. punkts

11. pants

14. pants

12. pants

15. pants

13. panta pirmais ievilkums

16. panta a) punkts

13. panta otrais ievilkums

16. panta b) punkts

14. panta pirmais ievilkums

17. panta a) punkts

14. panta otrais ievilkums

17. panta b) punkts

14. panta trešais ievilkums

17. panta c) punkts

15. pants

18. pants

16. pants

19. pants

17. pants

20. pants

18. pants

21. pants

19. pants

22. pants

20. pants

23. pants

24. pants

25. pants

26. pants

27. pants

21. panta 1. punkts

28. panta 2. punkts

21. panta 2. punkts

28. panta 1. punkts

22. pants

29. pants

23. pants

30. pants

24. pants

31. pants

25. pants

32. pants

26. pants

33. pants

27. pants

34. pants

28. pants

35. pants

36. pants

29. pants

37. panta 1. punkts

37. panta 2. punkts

38. pants

39. pants

30. pants

40. pants

31. pants

41. pants

42. pants

43. pants

44. pants

32. pants

45. pants

33. pants

46. pants

34. panta 1. punkts

47. panta 1. punkts

34. panta 2. punkts

47. panta 2. punkts

34. panta 3. punkts

48. pants

35. pants

49. pants

36. pants

50. pants

37. pants

51. pants

38. pants

52. pants

39. pants

53. pants

40. pants

54. pants

41. pants

55. pants

42. pants

56. pants

57. pants

58. pants

59. pants

60. pants

61. pants

62. pants

63. pants

64. pants

65. pants

66. pants

67. pants

68. pants

69. pants

70. pants

71. pants

72. pants

73. pants

74. pants

75. pants

76. pants

77. pants

78. pants

79. pants

80. pants

81. pants

82. pants

83. pants

43. pants

84. panta 1. punkts

84. panta 2. punkts

44. pants

85. pants

86. pants

45. pants

87. pants

88. pants

89. pants

46. pants

90. panta 1. punkts

90. panta 2.–4. punkts

91. pants

47. pants

92. pants

A pielikums

A pielikums

B pielikums

C pielikums

B pielikums

C pielikums

D pielikums


Augša