14.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/93

(1)

Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu, efektīvu un racionālu izmantošanu, kā arī sekmēt aprites ekonomikas principu ieviešanu.

(2)

Lai samazinātu regulatīvo slogu mazajiem uzņēmumiem un struktūrām, attiecībā uz tiem būtu jāievieš vienkāršotas atļauju izsniegšanas un reģistrācijas prasības.

(3)

Īstenošanas ziņojumi, ko dalībvalstis sagatavo reizi trijos gados, nav izrādījušies efektīvs instruments, lai verificētu atbilstību vai nodrošinātu pareizu īstenošanu, un tie rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Tāpēc ir lietderīgi atcelt noteikumus, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu sagatavot šādus ziņojumus. Tā vietā atbilstības uzraudzība būtu jābalsta tikai uz tiem datiem, kurus dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai.

(4)

Dalībvalstu paziņotie dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt to, kā dalībvalstis pilda Savienības tiesību aktus atkritumu jomā. Būtu jāuzlabo datu kvalitāte, ticamība un salīdzināmība, ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši novērtējot valstu ziņošanas metodes un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu.

(5)

Ticama atkritumu apsaimniekošanas datu paziņošana ir ārkārtīgi svarīga sekmīgai īstenošanai un datu salīdzināmības nodrošināšanai starp dalībvalstīm. Tāpēc dalībvalstīm, kad tās ziņo par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/53/EK (4), 2006/66/EK (5) un 2012/19/ES (6) noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, būtu jāizmanto jaunākie noteikumi, ko izstrādājusi Komisija, un metodika, ko izstrādājušas attiecīgās valstu kompetentās iestādes, kuras atbild par minēto direktīvu īstenošanu.

(6)

Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (7), prioritārā kārtā attiecas uz Savienības tiesību aktiem par atkritumu rašanās novēršanu un to apsaimniekošanu. Īstenojot šīs direktīvas mērķus, dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai ņemtu vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritāšu secību un nodrošinātu šo prioritāšu praktisko īstenošanu.

(7)

Saistībā ar Savienības apņemšanos pāriet uz aprites ekonomiku būtu jāpārskata Direktīvas 2000/53/EK, 2006/66/EK un 2012/19/ES un vajadzības gadījumā jāgroza, ņemot vērā to īstenošanu un apsverot, inter alia, iespēju nospraust mērķvērtības attiecībā uz specifiskiem materiāliem attiecīgajās atkritumu plūsmās. Direktīvas 2000/53/EK pārskatīšanā uzmanība būtu jāpievērš arī nolietotu un neuzskaitītu transportlīdzekļu problēmai, tostarp tādu lietotu transportlīdzekļu sūtījumiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir nolietoti transportlīdzekļi, un tam, kā tiem piemērotas Korespondentu pamatnostādnes Nr. 9 par nolietotu transportlīdzekļu sūtījumiem. Direktīvas 2006/66/EK pārskatīšanā būtu jāņem vērā arī tādu jaunu bateriju veidu tehnoloģiskā attīstība, kurās netiek izmantotas bīstamas vielas.

(8)

Lai grozītu un papildinātu Direktīvu 2000/53/EK un grozītu Direktīvu 2012/19/ES, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz Direktīvas 2000/53/EK 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 5. panta 5. punktu, 6. panta 6. punktu un 8. panta 2. punktu, kas grozīti ar šo direktīvu, un Direktīvas 2012/19/ES 19. pantu, kas grozīts ar šo direktīvu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(9)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2000/53/EK īstenošanai attiecībā uz tās 7. panta 2. punktu un 9. panta 1.d punktu, kas grozīti ar šo direktīvu, un Direktīvas 2012/19/ES īstenošanai attiecībā uz tās 16. panta 9. punktu, kas grozīts ar šo direktīvu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(10)

Ņemot vērē to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot atkritumu apsaimniekošanu Savienībā un tādējādi palīdzēt aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti un apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(11)

Tādēļ Direktīvas 2000/53/EK, 2006/66/EK un 2012/19/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (10) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

1)

direktīvas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

2)

direktīvas 5. pantā 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes savstarpēji atzīst un pieņem atbilstīgi šā panta 3. punktam citās dalībvalstīs izdotus likvidācijas sertifikātus.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot likvidācijas sertifikāta minimālās prasības.”;

3)

direktīvas 6. pantu groza šādi:

4)

direktīvas 7. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas vajadzīgi, lai kontrolētu, kā dalībvalstis pilda šā punkta pirmajā daļā noteiktos mērķus. Izstrādājot šādus noteikumus, Komisija ņem vērā visus attiecīgos faktorus, cita starpā datu pieejamību un nolietotu transportlīdzekļu eksporta un importa jautājumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 11. panta 2. punktā.”;

5)

direktīvas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot šā panta 1. punktā minētos standartus. Izstrādājot šādus standartus, Komisija ņem vērā darbu, kas šajā jomā notiek attiecīgajos starptautiskajos forumos. Komisija šajā darbā sniedz atbilstošu ieguldījumu.”;

6)

direktīvas 9. pantu groza šādi:

7)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“9.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 5. panta 5. punktā, 6. panta 6. punktā un 8. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 4. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 5. panta 5. punktā, 6. panta 6. punktā un 8. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*2).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 5. panta 5. punktu, 6. panta 6. punktu un 8. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*2)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

8)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim pārskata šo direktīvu un šajā nolūkā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, vajadzības gadījumā pievienojot leģislatīvā akta priekšlikumu.”;

9)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*3) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”"

1)

direktīvas 10. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Dalībvalstis ik gadu pārrauga savākšanas normas saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumā izklāstīto modeli. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2150/2002 (*4), dalībvalstis elektroniski pārsūta Komisijai ziņojumus 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tie ir savākti. Ziņojumos norāda, kā tika iegūti savākšanas normas aprēķināšanai vajadzīgie dati.

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2150/2002 (2002. gada 25. novembris) par atkritumu statistiku (OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp.).”;"

2)

direktīvas 12. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Dalībvalstis ziņo par katrā attiecīgajā kalendārajā gadā sasniegtajiem pārstrādes līmeņiem un par to, vai ir bijuši sasniegti III pielikuma B daļā minētie pārstrādes mērķlielumi. Tās elektroniski iesniedz datus Komisijai 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tie ir savākti.”;

3)

direktīvas 22. pantu svītro;

4)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“22.a pants

Stimuli atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai

Lai palīdzētu sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis var izmantot ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, kas stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, piemēram, tādus, kas norādīti Direktīvas 2008/98/EK IVa pielikumā, vai citus piemērotus instrumentus un pasākumus.”;

5)

direktīvas 23. pantu groza šādi:

1)

direktīvas 16. pantu groza šādi:

2)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“16.a pants

Stimuli atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai

Lai palīdzētu sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis var izmantot ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, kas stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, piemēram, tādus, kas norādīti Direktīvas 2008/98/EK IVa pielikumā, vai citus piemērotus instrumentus un pasākumus.”;

3)

direktīvas 19. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs direktīvas 20. pantu attiecībā uz grozījumiem, kas vajadzīgi, lai zinātnes un tehnikas attīstībai pielāgotu šīs direktīvas IV, VII, VIII un IX pielikumu. Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu par katru grozāmo pielikumu. Grozot šīs direktīvas VII pielikumu, ņem vērā atbrīvojumus, kas piešķirti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/65/ES (*5).

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.).”"