17.9.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/1535

(2015. gada 9. septembris),

ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (kodificēta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114., 337. un 43. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)	Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Tādēļ preču aprites kvantitatīvu ierobežojumu un līdzīgas sekas radošu pasākumu aizliegums ir viens no Savienības pamatprincipiem.

(3)	Lai sekmētu iekšējā tirgus veiksmīgu darbību, būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka pārredzamība attiecībā uz valstu iniciatīvām tehnisko noteikumu izstrādē.

(4)	Šķēršļi tirdzniecībai, ko rada tehniskie noteikumi attiecībā uz ražojumiem, var tikt atļauti tikai tad, ja tie nepieciešami, lai atbilstu būtiskām prasībām, un to mērķis ir sabiedrības interesēs, kam tie piešķir galvenās garantijas.

(5)	Ir svarīgi, lai Komisijai būtu nepieciešamā informācija pirms tehnisku noteikumu pieņemšanas. Tādēļ dalībvalstīm, kam, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktu, jāsekmē tās uzdevumu izpilde, ir jāinformē Komisija par saviem projektiem tehnisko noteikumu jomā.

(6)	Visām dalībvalstīm ir arī jābūt informētām par jebkuras citas dalībvalsts plānotajiem tehniskajiem noteikumiem.

(7)

Iekšējā tirgus mērķis ir radīt vidi, kas regulē uzņēmumu konkurētspēju. Paplašināta informācijas sniegšana ir viens no veidiem, kā palīdzēt uzņēmumiem izmantot šā tirgus priekšrocības. Tāpēc ir nepieciešams dot iespēju ekonomikas dalībniekiem sniegt savu izvērtējumu par citu dalībvalstu ierosināto tehnisko noteikumu ietekmi, paredzot regulāru izsludināto projektu virsrakstu publicēšanu un ar noteikumiem par šādu projektu konfidencialitāti.

(8)	Juridiskās noteiktības interesēs ir piemēroti, ka dalībvalstis publiski paziņo, ka valsts pieņēmusi tehniskus noteikumus saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām formalitātēm.

(9)	Ciktāl tas attiecas uz ražojumu tehniskajiem noteikumiem, pasākumi, kas paredzēti tirgus pareizai darbībai vai ilgstošai attīstībai, ietver lielāku valsts nodomu pārredzamību un kritēriju un nosacījumu paplašināšanu, lai izvērtētu ierosināto noteikumu iespējamo ietekmi uz tirgu.

(10)	Tādēļ nepieciešams izvērtēt visas prasības, kas izvirzītas ražojumam, un jāņem vērā valstu prakses attīstība ražojumu regulēšanā.

(11)	Prasības, kas nav tehniskas specifikācijas, attiecībā uz ražojuma dzīves ciklu pēc tā laišanas tirgū var ietekmēt minētā ražojuma brīvu apriti vai radīt šķēršļus iekšējā tirgus veiksmīgai darbībai.

(12)

Nepieciešams noskaidrot de facto tehnisku noteikumu koncepciju. Jo īpaši noteikumi, ar ko valsts iestāde norāda uz tehniskām specifikācijām vai citām prasībām vai veicina to ievērošanu, un noteikumi attiecībā uz ražojumiem, ar ko valsts iestāde saistīta, sabiedrības interesēs piešķir šādām prasībām vai specifikācijām saistošāku raksturu, nekā tiem būtu privātas izcelsmes gadījumā.

(13)	Komisijai un dalībvalstīm ir jāpiešķir pietiekams laiks grozījumu ierosināšanai plānotajiem pasākumiem, lai likvidētu vai samazinātu šķēršļus, ko tie varētu radīt preču brīvai apritei.

(14)	Attiecīgajām dalībvalstīm jāņem vērā minētie grozījumi, formulējot plānoto pasākumu galīgo tekstu.

(15)

Iekšējam tirgum ir raksturīgi, ka, ja dalībvalstis nevar īstenot savstarpējas atzīšanas principu, Komisija pieņem vai ierosina saistošu aktu pieņemšanu. Noteikts īpašs pagaidu bezdarbības laikposms, lai izvairītos no tā, ka ar valsts pasākumu ieviešanu tiek traucēta saistošu aktu pieņemšana Eiropas Parlamentā un Padomē vai Komisijā tajā pašā jomā.

(16)	Attiecīgajai dalībvalstij, ievērojot LES 4. panta 3. punktā noteiktos vispārīgos pienākumus, ir jāatliek plānotā pasākuma īstenošana uz laiku, kas ir pietiekams ierosināto grozījumu kopīgai pārbaudei vai tiesību akta priekšlikuma sagatavošanai, vai saistoša Komisijas akta pieņemšanai.

(17)	Lai veicinātu pasākumu pieņemšanu Eiropas Parlamentā un Padomē, dalībvalstīm būtu jāatturas no tehnisku noteikumu pieņemšanas, ja Padome pirmajā lasījumā pieņēmusi nostāju par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz minēto nozari.

(18)	Nepieciešams paredzēt Pastāvīgo komiteju, kuras locekļus ieceļ dalībvalstis, lai atbalstītu Komisiju tās centienos samazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz preču brīvu apriti.

(19)	Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem III pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)	“ražojums” ir jebkurš rūpnieciski ražots ražojums un jebkurš lauksaimniecības produkts, tostarp zivju produkcija;

b)

“pakalpojums” ir jebkāds Informācijas sabiedrības pakalpojums, tas ir, jebkāds pakalpojums, ko parasti sniedz par atlīdzību no attāluma, ar elektroniskiem līdzekļiem un pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma. Šajā definīcijā: i) “no attāluma” nozīmē, ka pakalpojumu sniedz bez vienlaicīgas pušu klātbūtnes; ii) “ar elektroniskiem līdzekļiem” nozīmē, ka pakalpojumu nosūta un galamērķī saņem ar elektroniskas apstrādes (ietverot digitālu kompresiju) un datu uzglabāšanas aparatūras palīdzību un ka to pilnībā pārraida, nosūta un saņem pa vadiem, pa radio ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem; iii) “pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma” nozīmē, ka pakalpojumu sniedz, pārraidot datus pēc individuāla pieprasījuma. Norādošs to pakalpojumu saraksts, uz kuriem neattiecas šī definīcija, ietverts I pielikumā;

c)

“tehniska specifikācija” ir specifikācija, kas ietverta dokumentā, kurš nosaka ražojuma nepieciešamās īpašības, piemēram, kvalitātes līmeni, darbību, drošību vai izmērus, tostarp prasības, kas piemērojamas ražojumam atbilstīgi nosaukumam, ar kuru ražojumu pārdod, terminoloģiju, simboliem, pārbaudēm un pārbaužu metodēm, iesaiņojumu, marķēšanu vai etiķetēšanu un atbilstības izvērtēšanas procedūrām. Termins “tehniska specifikācija” aptver arī ražošanas metodes un procesus, kas izmantoti lauksaimniecības produktiem, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 38. panta 1. punkta otrajā daļā, ražojumus, kas paredzēti patēriņam cilvēkiem un dzīvniekiem, un zāles, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (5) 1. pantā, kā arī ražošanas metodes un procesus attiecībā uz citiem ražojumiem, ja tie ietekmē to īpašības;

d)

“citas prasības” ir prasība, kas nav tehniska specifikācija, kas izvirzīta ražojumam, lai īpaši aizsargātu patērētājus vai vidi, un kas ietekmē tās dzīves ciklu pēc laišanas tirgū, piemēram, izmantošanas, atkārtotas pārstrādāšanas, atkārtotas izmantošanas vai iznīcināšanas nosacījumi, ja šādi nosacījumi var būtiski ietekmēt ražojuma sastāvu vai īpašības, vai tā realizāciju;

e)

“noteikumi par pakalpojumiem” ir vispārīga rakstura prasība attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un veikšanu b) apakšpunkta nozīmē, jo īpaši – noteikumi par pakalpojumu sniedzēju, pakalpojumiem un pakalpojumu saņēmēju, izņemot noteikumus, kas nav paredzēti minētajā apakšpunktā noteiktajiem pakalpojumiem. Šajā definīcijā: i) noteikumi uzskatāmi par īpaši paredzētiem informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ja, ņemot vērā tās iemeslu pamatojumu un operatīvo daļu, īpašais mērķis un visu vai daļas individuālo noteikumu priekšmets ir šādu pakalpojumu regulēšana skaidrā un mērķtiecīgā veidā; ii) noteikumus neuzskata par īpaši paredzētiem Informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ja tie ietekmē šādus pakalpojumus vienīgi netiešā vai gadījuma rakstura veidā;

f)

“tehniskie noteikumi” ir tehniskas specifikācijas un citas prasības vai noteikumi par pakalpojumiem, ietverot attiecīgus administratīvus noteikumus, kuru ievērošana ir obligāta, de jure vai de facto, tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas, pakalpojumu sniedzēja izveidošanas vai izmantošanas gadījumā kādā dalībvalstī vai lielā tās daļā, kā arī dalībvalstu normatīvie un administratīvie akti, izņemot 7. pantā minētos, kas aizliedz ražojuma ražošanu, importu, tirdzniecību vai izmantošanu vai kas aizliedz pakalpojumu sniegšanu vai izmantošanu vai arī aizliedz veikt uzņēmējdarbību kā pakalpojumu sniedzējam; De facto tehniski noteikumi ietver: i) dalībvalsts normatīvos un administratīvos aktus, kas attiecas vai nu uz tehniskām specifikācijām, vai citām prasībām, vai uz noteikumiem par pakalpojumiem, vai uz profesionāliem kodeksiem vai praksi, kas savukārt attiecas uz tehniskām specifikācijām vai citām prasībām, vai uz noteikumiem par pakalpojumiem, atbilstība kuriem tiek pielīdzināta atbilstības prezumpcijai iepriekšminēto normatīvo un administratīvo aktu noteikumiem; ii) brīvprātīgus nolīgumus, kuros valsts iestāde ir līgumslēdzēja puse un kas vispārīgās interesēs paredz atbilstību tehniskām specifikācijām vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem, izņemot publisko iepirkumu konkursu noteikumus; iii) tehniskas specifikācijas vai citas prasības, vai noteikumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, kas ietekmē ražojumu vai pakalpojumu patēriņu, veicinot atbilstību šādām tehniskām specifikācijām vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem; tehniskas specifikācijas vai citas prasības, vai noteikumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām, nav ietverti. Tas ietver tehniskos noteikumus, ko nosaka dalībvalstu izraudzītas iestādes, kuras ietvertas sarakstā, kuru izveido un vajadzības gadījumā atjaunina Komisija, 2. pantā minētās Komitejas satvarā. Šo pašu kārtību izmanto šā saraksta grozīšanai;

g)

“tehnisko noteikumu projekts” ir teksts par tehnisku specifikāciju vai citu prasību, vai noteikumiem par pakalpojumiem, ietverot administratīvus noteikumus, kas formulēti teksta ieviešanai vai lai ieviestu to kā tehnisku noteikumu, tekstam esot sagatavošanas stadijā, kad vēl iespējams izdarīt būtiskus grozījumus.

2.   Šī direktīva neattiecas uz:

a)	radiotranslāciju pakalpojumiem;

b)	televīzijas translāciju pakalpojumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (6) 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

3.   Šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, kuri skar jautājumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos telekomunikāciju pakalpojumu jomā, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (7).

4.   Šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, kuri skar jautājumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos finansiālo pakalpojumu jomā, kā nepilnīgi uzskaitīts šīs direktīvas II pielikumā.

5.   Izņemot 5. panta 3. punktu, šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, ko pieņēmuši vai kas pieņemti regulētiem tirgiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (8) nozīmē vai ko pieņēmuši vai kas pieņemti citiem tirgiem vai struktūrām, kuras veic klīringa vai norēķinu funkcijas minētajos tirgos.

6.   Šī direktīva neattiecas uz tiem pasākumiem, ko dalībvalstis saskaņā ar Līgumiem uzskata par nepieciešamiem personu, jo īpaši darba ņēmēju, aizsardzībai, kad ražojumi tiek izmantoti, ar noteikumu, ka šādi pasākumi neietekmē ražojumus.

2. pants

Pastāvīgo komiteju izveido no dalībvalstu ieceltiem pārstāvjiem, kuri var lūgt ekspertu vai padomdevēju palīdzību; tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

Komiteja pieņem savu reglamentu.

3. pants

1.   Komiteja tiekas vismaz divas reizes gadā.

Komiteja tiekas īpašā sastāvā, lai izskatītu jautājumus, kas attiecas uz Informācijas sabiedrības pakalpojumiem.

2.   Komisija Komitejai iesniedz ziņojumu par šajā direktīvā minēto kārtību īstenošanu un piemērošanu un iesniedz priekšlikumus pastāvošo vai paredzamo tirdzniecības šķēršļu likvidēšanai.

3.   Komiteja izsaka savu atzinumu par 2. punktā minētajiem paziņojumiem un priekšlikumiem un var sakarā ar to ierosināt, jo īpaši, lai Komisija:

a)	vajadzības gadījumā, lai izvairītos no iespējamiem šķēršļiem tirdzniecībai, nodrošina, ka attiecīgās dalībvalstis savstarpēji vienojas par atbilstīgiem pasākumiem;

b)	veic visus nepieciešamos pasākumus;

c)	nosaka jomas, kurās vajadzīga saskaņošana, un, ja rodas tāda vajadzība, veic attiecīgu saskaņošanu konkrētajā nozarē.

4.   Komitejai jākonsultējas ar Komisiju:

a)	lemjot par faktisko sistēmu, saskaņā ar kuru realizē šajā direktīvā paredzēto informācijas apmaiņu, un izmaiņām tajā;

b)	pārbaudot šajā direktīvā paredzētās sistēmas darbību.

5.   Komisija var konsultēt Komiteju par jebkuru tehnisko noteikumu provizorisko projektu, ko tā saņēmusi.

6.   Jebkādus jautājumus par šīs direktīvas īstenošanu var iesniegt Komitejai pēc tās priekšsēdētāja vai dalībvalsts pieprasījuma.

7.   Komitejas sēdes un tai iesniedzamā informācija ir konfidenciāla.

Tomēr Komiteja un valsts iestādes var – ar noteikumu, ka ir ievērota nepieciešamā piesardzība, – eksperta viedokļa iegūšanai konsultēties ar fiziskām vai juridiskām personām, tostarp ar personām privātajā sektorā.

8.   Attiecībā uz noteikumiem par pakalpojumiem Komisija un Komiteja var konsultēties ar fiziskām vai juridiskām personām rūpniecībā vai akadēmiskajā jomā un, ja iespējams, ar pārstāvju organizācijām, kas var sniegt ekspertu atzinumu attiecībā uz jebkuru noteikumu par pakalpojumiem projektu sociāliem un sabiedriskiem mērķiem un sekām, un ņemt vērā to padomu, ja tai izvirzīta šāda prasība.

4. pants

Dalībvalstis saskaņā ar 5. panta 1. punktu dara Komisijai zināmus visus pieprasījumus standartu iestādēm sagatavot tehniskās specifikācijas vai standartu konkrētiem ražojumiem, lai par šādiem ražojumiem pieņemtu tehniskos noteikumus tehnisku noteikumu projektu veidā, un paziņo to pieņemšanas pamatojumu.

5. pants

1.   Saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu jebkuru tehnisko noteikumu projektu, izņemot gadījumus, ja tas pārņem visu starptautiskā vai Eiropas standarta tekstu – tādā gadījumā pietiek ar informāciju par attiecīgo standartu; tās paziņo Komisijai pamatojumu šādu tehnisku noteikumu pieņemšanas vajadzībai, ja minētais pamatojums jau nav paskaidrots projektā.

Vajadzības gadījumā un ja tas jau nav iesniegts ar iepriekšēju paziņojumu, dalībvalstis vienlaicīgi dara Komisijai zināmu principiāli un tieši saistīto normatīvo un regulatīvo noteikumu tekstu, ja šāda teksta zināšana nepieciešama tehnisko noteikumu projekta izvērtēšanai.

Dalībvalstis atkārtoti dara Komisijai zināmu tehnisko noteikumu projektu saskaņā ar šā punkta pirmajā un otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, ja tās izdara izmaiņas projektā, kas būtiski izmaina tā darbības jomu, saīsinot īstenošanai sākotnēji paredzētos termiņus, pievienojot specifikācijas vai prasības vai padarot tās ierobežojošākas.

Jo īpaši, ja tehnisko noteikumu projekts paredz ķīmiskas vielas, preparāta vai ražojuma tirdzniecības vai izmantošanas ierobežošanu, pamatojoties uz sabiedrības veselības aizsardzību vai patērētāju vai vides aizsardzību, dalībvalstis nosūta arī vai nu kopsavilkumu, vai norādes par visiem datiem, kas attiecas uz konkrēto vielu, preparātu vai ražojumu un tās zināmajiem vai pieejamajiem aizvietotājiem, ja šāda informācija ir pieejama, un ziņo par pasākuma paredzamo ietekmi uz veselības aizsardzību un patērētāju un vides aizsardzību kopā ar iespējamā kaitējuma analīzi, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (9) XV pielikuma II.3. iedaļas attiecīgo daļu.

Komisija nekavējoties informē citas dalībvalstis par tehnisko noteikumu projektu un visiem dokumentiem, kas tai iesniegti, un tā var nosūtīt projektu šīs direktīvas 2. pantā minētajai Komitejai tās atzinuma saņemšanai un vajadzības gadījumā komitejai, kas atbildīga par attiecīgo jomu.

Attiecībā uz šīs direktīvas 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas iii) punktā minētajām tehniskajām specifikācijām vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem Komisijas vai dalībvalstu komentāri vai sīki izstrādāti atzinumi var attiekties vienīgi uz aspektiem, kas var kavēt tirdzniecību vai, attiecībā uz noteikumiem par pakalpojumiem, pakalpojumu brīvu apriti vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību, un nevis uz pasākumu fiskālajiem vai finansiālajiem aspektiem.

2.   Komisija un dalībvalstis var izteikt komentārus dalībvalstij, kas iesniegusi tehnisko noteikumu projektu, un minētā dalībvalsts iespēju robežās ņem šādus komentārus vērā tālākā tehnisko noteikumu sagatavošanā.

3.   Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu tehnisko noteikumu galīgo tekstu.

4.   Informācija, kas sniegta saskaņā ar šo pantu, nav konfidenciāla, izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts izteikusi tādu prasību. Jebkura šāda prasība jāpamato.

Šādos gadījumos, ja ievērota vajadzīgā piesardzība, 2. pantā minētā komiteja un valsts iestādes var lūgt ekspertu padomu no fiziskām vai juridiskām personām privātajā sektorā.

5.   Ja tehnisko noteikumu projekts veido pasākumu daļu, par kuriem projekta posmā jāziņo Komisijai saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu, dalībvalstis var sniegt paziņojumu 1. punkta nozīmē saskaņā ar minēto citu tiesību aktu ar noteikumu, ka tās formāli norāda, ka minētais paziņojums ir paziņojums arī šīs direktīvas nozīmē.

Tas, ka Komisija neveic nekādus pasākumus attiecībā uz tehnisko noteikumu projektu saskaņā ar šo direktīvu, nekavē lēmumu pieņemšanu saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.

6. pants

1.   Dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz trīs mēnešiem no dienas, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu.

2.   Dalībvalstis atliek:

—	uz četriem mēnešiem tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu brīvprātīga nolīguma formā 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas ii) punkta nozīmē,

—	neskarot šā panta 3., 4. un 5. punktu, uz sešiem mēnešiem jebkuru citu tehnisko noteikumu projektu pieņemšanu, izņemot projektus noteikumiem par pakalpojumiem,

no dienas, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja Komisija vai cita dalībvalsts sniedz sīki izstrādātu atzinumu trīs mēnešu laikā no minētās dienas par to, ka plānotie pasākumi var radīt šķēršļus preču brīvai apritei iekšējā tirgū,

—

neskarot 4. un 5. punktu, uz četriem mēnešiem jebkuru noteikumu par pakalpojumiem projekta pieņemšanu no dienas, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja Komisija vai cita dalībvalsts sniedz sīki izstrādātu atzinumu trīs mēnešu laikā no minētās dienas par to, ka plānotie pasākumi var radīt šķēršļus pakalpojumu brīvai apritei vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību iekšējā tirgū.

Attiecībā uz noteikumu par pakalpojumiem projektu Komisijas vai dalībvalstu sīki izstrādāti atzinumi neietekmē kultūras politikas pasākumus, jo īpaši audiovizuālajā sfērā, ko dalībvalstis varētu pieņemt saskaņā ar Savienības tiesībām, ņemot vērā to lingvistisko dažādību, īpašās nacionālās un reģionālās pazīmes un to kultūras mantojumu.

Attiecīgā dalībvalsts ziņo Komisijai par pasākumiem, ko tā paredz veikt saskaņā ar šādiem sīki izstrādātajiem atzinumiem. Komisija izsaka savus komentārus par šo reakciju.

Attiecībā uz noteikumiem par pakalpojumiem attiecīgā dalībvalsts nepieciešamības gadījumā norāda iemeslus, kādēļ nav iespējams ņemt vērā sīki izstrādātos atzinumus.

3.   Izņemot projektu noteikumiem par pakalpojumiem, dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz 12 mēnešiem no dienas, kad Komisija saņēmusi šīs direktīvas 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja trīs mēnešu laikā no minētās dienas Komisija paziņo par savu nodomu ierosināt vai pieņemt direktīvu, regulu vai lēmumu par šo jautājumu saskaņā ar LESD 288. pantu.

4.   Dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz 12 mēnešiem no dienas, kad Komisija saņēmusi šīs direktīvas 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja trīs mēnešu laikā no minētās dienas Komisija paziņo secinājumu, ka tehnisko noteikumu projekts attiecas uz jautājumu, ko aptver direktīvas, regulas vai lēmuma priekšlikums, kas iesniegts Eiropas Parlamentam vai Padomei saskaņā ar LESD 288. pantu.

5.   Ja Padome pieņem nostāju pirmajā lasījumā 3. un 4. punktā minētajā bezdarbības laikposmā, minēto laikposmu saskaņā ar 6. punktu pagarina līdz 18 mēnešiem.

6.   Saistības, kas minētas 3., 4. un 5. punktā, izbeidzas:

a)	ja Komisija informē dalībvalstis, ka tā vairs negrasās ierosināt vai pieņemt saistošu aktu;

b)	ja Komisija informē dalībvalstis par tās projekta vai priekšlikuma atsaukšanu;

c)	ja Eiropas Parlaments un Padome vai Komisija pieņem saistošu tiesību aktu.

7.   Panta 1. līdz 5. punktu nepiemēro, ja:

a)

neatliekamu iemeslu dēļ, ko radījuši nozīmīgi un neparedzami apstākļi attiecībā uz sabiedrības veselības vai drošības aizsardzību, dzīvnieku un augu aizsardzību un noteikumiem par pakalpojumiem arī attiecībā uz sabiedrisko kārtību, jo īpaši – nepilngadīgo aizsardzību, dalībvalstij jāsagatavo tehniskie noteikumi ļoti īsā laikā, lai pieņemtu un ieviestu tos nekavējoties bez konsultēšanās iespējām; vai

b)

neatliekamu iemeslu dēļ, ko radījuši nozīmīgi un neparedzami apstākļi attiecībā uz veselības vai drošības aizsardzību un finansiālās sistēmas stabilitāti, jo īpaši – noguldītāju, investoru un apdrošināto personu aizsardzību, dalībvalstij ir nekavējoties jāpieņem un jāīsteno noteikumi par finansiālajiem pakalpojumiem.

Dalībvalsts 5. pantā minētajā paziņojumā informē par iemesliem, kas rada pasākumu steidzamību. Komisija cik ātri iespējams sniedz viedokli par paziņojumu. Tā veic nepieciešamos pasākumus gadījumos, kad šī kārtība izmantota nepareizi. Komisija informē Eiropas Parlamentu.

7. pants

1.   Direktīvas 5. un 6. pants neattiecas uz tiem dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai brīvprātīgiem nolīgumiem, ar kuru palīdzību dalībvalstis:

a)	panāk atbilstību saistošiem Savienības tiesību aktiem, kā rezultātā pieņem tehniskās specifikācijas vai noteikumus par pakalpojumiem;

b)	izpilda saistības, kas rodas no starptautiskiem nolīgumiem, kā rezultātā Savienībā pieņem kopējas tehniskās specifikācijas vai noteikumus par pakalpojumiem;

c)	izmanto saistošos Savienības tiesību aktos paredzētās drošības klauzulas;

d)	piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK (10) 12. panta 1. punktu;

e)	nosaka sev ierobežojumus Eiropas Savienības Tiesas sprieduma īstenošanai;

f)

nosaka sev ierobežojumus tehnisko noteikumu grozīšanai 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē saskaņā ar Komisijas pieprasījumu, lai likvidētu šķērsli tirdzniecībai, vai, attiecībā uz noteikumiem par pakalpojumiem, šķēršļus pakalpojumu brīvai apritei vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību.

2.   Direktīvas 6. pants neattiecas uz dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas aizliedz ražošanu, ciktāl tie nerada šķēršļus ražojumu brīvai apritei.

3.   Direktīvas 6. panta 3. līdz 6. punkts neattiecas uz 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas ii) punktā minētajiem brīvprātīgajiem nolīgumiem.

4.   Direktīvas 6. pants neattiecas uz 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas iii) punktā minētajām tehniskajām specifikācijām vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem.

8. pants

Komisija ik pēc diviem gadiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņo par šīs direktīvas piemērošanas rezultātiem.

Saņemto paziņojumu gada statistiku Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Ja dalībvalstis pieņem tehniskus noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

10. pants

Direktīvu 98/34/EK, kā tā grozīta ar šīs direktīvas III pielikuma A daļā uzskaitītajiem aktiem, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem atceltās direktīvas III pielikuma B daļā un šīs direktīvas III pielikuma B daļā uzskaitīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.

11. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  2010. gada 14. jūlija atzinums (OV C 44, 11.2.2011., 142. lpp.) un 2014. gada 26. februāra atzinums (OV C 214, 8.7.2014., 55. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 13. jūlija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.). Sākotnējais nosaukums bija “Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā”. To grozīja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/48/EK (1998. gada 20. jūlijs), ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.).

(4)  Sk. III pielikuma A daļu.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).

---

---

---

---

---