1.

Visiem, kas nodarbināti slimnīcu un veselības aprūpes nozarē, ir īpaši jāpievērš uzmanība veselībai un drošībai darbā. Pareizi īstenotai atbilstošai rīcībai, lai novērstu liekus ievainojumus vai pasargātu no tiem, būs pozitīva ietekme uz resursiem.

2.

Darba ņēmēju veselībai un drošībai ir sevišķi svarīga nozīme, un tā ir cieši saistīta ar pacientu veselību. Tas ir aprūpes kvalitātes pamatā.

3.

Politikas izveides un ieviešanas procesam saistībā ar asiem medicīniskiem instrumentiem vajadzētu būt sociālā dialoga rezultātam.

4.

HOSPEEM (Eiropas Slimnīcu un veselības aprūpes darba devēju asociācija) un EPSU (Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija), kas ir atzīti Eiropas sociālie partneri slimnīcu un veselības aprūpes nozarē, ir vienojušies par turpmāk minēto.

1.

Ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 138. pantu un 139. panta 2. punktu (1).

2.

Ņemot vērā Padomes Direktīvu 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (2).

3.

Ņemot vērā Padomes Direktīvu 89/655/EEK (1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (3).

4.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/54/EK (2000. gada 18. septembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (4).

5.

Ņemot vērā Kopienas stratēģiju par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2007. līdz 2012. gadam (5).

6.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju shēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā (6).

7.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 6. jūlija Rezolūciju par Eiropas veselības aprūpes darbinieku aizsardzību pret asins saindēšanos no injekciju adatu ievainojumiem (2006/2015 (INI)).

8.

Ņemot vērā pirmo un otro kārtu Eiropas Komisijas rīkotajā apspriedē par Eiropas veselības aprūpē strādājošo darba ņēmēju aizsardzību pret asins saindēšanos no injekciju adatu ievainojumiem.

9.

Ņemot vērā rezultātus, kas gūti EPSU–HOSPEEM2008. gada 7. februāra speciālistu seminārā par injekciju adatu radītajiem ievainojumiem.

10.

Ņemot vērā Direktīvas 89/391/EEK 6. pantā noteikto vispārējo preventīvo principu hierarhiju, kā arī Direktīvas 2000/54/EK 3., 5. un 6. pantā noteiktos preventīvos pasākumus.

11.

Ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas/Pasaules Veselības organizācijas kopējās vadlīnijas par veselības aprūpes pakalpojumiem un HIV/AIDS un minēto organizāciju kopējās vadlīnijas par profilaksi pēc saskares, lai novērstu inficēšanos ar HIV.

12.

Pilnībā ievērojot spēkā esošos valstu tiesību aktus un noslēgtos koplīgumus.

13.

Kaut arī nepieciešama rīcība asu instrumentu radīto ievainojumu apmēra novērtēšanai slimnīcu un veselības aprūpes nozarē, zinātniski pierādīts, ka profilaktiski un aizsardzības pasākumi var ievērojami samazināt nelaimes gadījumu un inficēšanās gadījumu skaitu.

14.

Tā kā pilns riska novērtējums ir priekšnosacījums, lai atbilstoši rīkotos un novērstu ievainojumus un inficēšanās gadījumus.

15.

Tā kā darba devējiem un veselības un drošības jautājumos pilnvarotajiem darba ņēmēju pārstāvjiem jāsadarbojas, lai novērstu savainošanos ar asiem medicīniskiem instrumentiem un inficēšanos un aizsargātu darba ņēmējus no tām.

16.

Tā kā no asu instrumentu radītajiem ievainojumiem galvenokārt, bet ne tikai, cieš veselības aprūpē strādājošie.

17.

Tā kā studenti, kas mācību laikā atrodas klīniskajā praksē, netiek uzskatīti par darba ņēmējiem atbilstīgi šim pamatnolīgumam, šajā pamatnolīgumā norādītie profilakses un aizsardzības pasākumi jāattiecina uz viņiem, nosakot atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

—

izveidot pēc iespējas drošāku darba vidi,

—

novērst darba ņēmēju savainošanos ar asiem medicīniskiem instrumentiem (tostarp injekciju adatām),

—

aizsargāt darba ņēmējus, kuri ir riska grupā,

—

izveidot integrētu pieeju, kas paredz politisko nostādņu izstrādi risku novērtēšanai, risku novēršanai, apmācībai, informācijai, izpratnes veidošanai un pārraudzībai,

—

noteikt, kāda ir reaģēšanas un turpmākas rīcības kārtība.

1.

Asu medicīnisku instrumentu radīto ievainojumu un infekcijas riska novēršanai ir būtiski, lai veselības aprūpē strādājošais darbaspēks būtu labi apmācīts, piemēroti aprīkots un pievērstu uzmanību drošībai. Galvenā stratēģija, kā novērst un mazināt darbā iegūtu ievainojumu un inficēšanās risku, ir pasargāšana no saskarsmes.

2.

Veselības un drošības jautājumos pilnvarotajiem darbinieku pārstāvjiem ir ļoti būtiska nozīme riska novēršanā un aizsardzībā pret to.

3.

Darba devēja pienākums ir nodrošināt darba ņēmēju drošību un veselību visos ar darbu saistītajos aspektos, tostarp psihosociālajā un darba organizācijas aspektā.

4.

Katra darba ņēmēja pienākums ir pēc iespējas labāk rūpēties par savu un citu personu drošību un veselību, ko ietekmē viņa darbā veiktās darbības, atbilstoši darba devēja sniegtajai apmācībai un instrukcijām.

5.

Darba devējs veido vidi, kurā darba ņēmēji un viņu pārstāvji piedalās veselības un drošības politikas un prakses veidošanā.

6.

Šā pamatnolīguma 5.–10. klauzulā norādīto īpašo profilaktisko pasākumu ievērošanas princips paredz nekad neizvirzīt pieņēmumu par riska neesību. Piemēro vispārējo profilaktorisko principu hierarhiju saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 6. pantu un Direktīvas 2000/54/EK 3., 5. un 6. pantu.

7.

Darba devēji un darba ņēmēju pārstāvji strādā kopā atbilstošajā līmenī, lai likvidētu un novērstu risku, aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību un radītu drošu darba vidi, tostarp apspriežoties par droša aprīkojuma izvēli un lietošanu un nosakot, kā vislabāk veikt apmācību, informēt un nodrošināt izpratnes veidošanos.

8.

Nepieciešams rīkoties, proti, sniegt informāciju un apspriesties saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un/vai koplīgumiem.

9.

Izpratnes veidošanas pasākumu efektivitāte paredz pienākumu dalīšanu starp darba devējiem, darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem.

10.

Lai izveidotu pēc iespējas drošāku darba vietu, ir būtiski apvienot plānošanas, izpratnes veidošanas, informācijas sniegšanas, apmācības, profilakses un pārraudzības pasākumus.

11.

Veicināt apziņu, ka nav jāmeklē vainīgie. Starpgadījumu paziņošanas procedūrā būtu jākoncentrējas uz sistēmiskiem faktoriem, nevis uz atsevišķām kļūdām. Sistemātiska ziņošana jāuzskata par pieņemto kārtību.

1.

Riska novērtējuma procedūras veic saskaņā ar Direktīvas 2000/54/EK 3. un 6. pantu un Direktīvas 89/391/EEK 6. un 9. pantu.

2.

Riska novērtējumā iekļauj saskarsmes noteikšanu, izpratni par nodrošinātas un organizētas darba vides nozīmību, un tas jāattiecina uz visām situācijām, kas saistītas ar ievainojumiem, asinīm un citu potenciāli inficētu materiālu.

3.

Riska novērtējumos ņem vērā tehnoloģiju, darba organizāciju, darba apstākļus, kvalifikāciju līmeni, ar darbu saistītos psihosociālos faktorus un ar darba vidi saistīto faktoru ietekmi. Tādējādi tiks:

1.

Ja riska novērtējuma rezultāti liecina par to, ka ir risks savainoties ar asu instrumentu un/vai inficēties, jānovērš darba ņēmēju saskarsme ar riska faktoriem, veicot šādus pasākumus, neskarot to veikšanas kārtību:

2.

Ņemot vērā darbības veidu un riska novērtējumu, saskarsmes risks pēc iespējas jāsamazina, lai pienācīgi aizsargātu attiecīgo darba ņēmēju drošību un veselību. Ņemot vērā riska novērtējuma rezultātus, jāveic šādi pasākumi:

3.

Ja 5. klauzulā minētais novērtējums liecina par apdraudējumu darba ņēmēju drošībai un veselībai, ko rada saskarsme ar tādiem bioloģiskajiem aģentiem, pret kuriem ir efektīvas vakcīnas, darba ņēmējiem piedāvā vakcinēties.

4.

Vakcināciju un, ja vajadzīgs, revakcināciju, tostarp vakcīnu veida noteikšanu, veic atbilstoši valsts tiesību aktiem un/vai praksei.

—

norāda uz riska veidiem,

—

sniedz norādījumus par spēkā esošajiem tiesību aktiem,

—

veicina labu praksi attiecībā uz starpgadījumu/nelaimes gadījumu novēršanu un reģistrēšanu,

—

veicina izpratni, izstrādājot veicināšanas pasākumus un materiālus sadarbībā ar arodbiedrībām, kas nodrošina pārstāvību, un/vai darba ņēmēju pārstāvjiem,

—

sniedz informāciju par pieejamām atbalsta programmām.

—

kā pareizi lietot medicīniskas ierīces ar asu detaļu aizsargiem,

—

ievadkurss visiem no jauna pieņemtiem un īslaicīgā darbā pieņemtiem darbiniekiem,

—

risks, kuru var radīt saskare ar asinīm un ķermeņa šķidrumiem,

—

darba vietā veiktajām procedūrām atbilstoši preventīvi pasākumi, tostarp parastās piesardzības procedūras, drošas darba sistēmas, pareiza lietošanas un iznīcināšanas procedūras, imunizācijas nozīme,

—

ziņošanas, reaģēšanas un uzraudzības procedūras un to nozīme,

—

darbības, kas veicamas ievainojumu gadījumā.

1.

Tas nozīmē, ka pārskata esošo ziņošanas kārtību kopā ar veselības un drošības jautājumos pilnvarotajiem darbinieku pārstāvjiem un/vai darba devēju/darba ņēmēju pārstāvjiem. Ziņošanas mehānismos būtu jāiekļauj vietēja, valsts un Eiropas mēroga sistēmas.

2.

Darba ņēmēji nekavējoties ziņo darba devējiem un/vai atbildīgajai personai, un/vai par veselību un drošību darba vietā atbildīgajai personai par nelaimes gadījumu vai starpgadījumu, kas saistīts ar asiem instrumentiem.

—

darba devējs veic tūlītējus pasākumus, rūpējoties par cietušo darba ņēmēju, tostarp nodrošina profilaktiskos pasākumus pēc saskarsmes un vajadzīgās medicīniskās pārbaudes, ja tas nepieciešams medicīnisku apsvērumu dēļ, un atbilstošu veselības uzraudzību saskaņā ar 6. klauzulas 2. punkta c) apakšpunktu,

—

darba devējs veic cēloņu un apstākļu izpēti un reģistrē nelaimes gadījumu/starpgadījumu, vajadzības gadījumā atbilstoši rīkojoties. Darba ņēmējam jāsniedz būtiskā informācija atbilstošā laikā, lai varētu apkopot ziņas par nelaimes gadījumu vai starpgadījumu,

—

ievainojuma gadījumā darba devējs apsver turpmākos pasākumus, tostarp atbilstošos gadījumos darba ņēmēju konsultēšanu un garantētu ārstēšanu. Jautājumi par rehabilitāciju, darba vietas saglabāšanu un tiesībām saņemt kompensāciju tiek risināti atbilstoši valsts un/vai nozares mērogā noslēgtajiem nolīgumiem vai atbilstoši tiesību aktiem.