EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32006L0111

Komisijas Direktīva 2006/111/EK ( 2006. gada 16. novembris ) par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību (Kodificēta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 318, 17.11.2006., 17./25. lpp. (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OV L 348M , 24.12.2008., 906./919. lpp. (MT)
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 08 Sējums 005 Lpp. 66 - 74
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 08 Sējums 005 Lpp. 66 - 74
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 08 Sējums 002 Lpp. 163 - 171

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2006/111/oj

17.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/17


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/111/EK

(2006. gada 16. novembris)

par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Kodificēta versija)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 86. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1980. gada 25. jūnija Direktīva 80/723/EEK par dalībvalstu un valsts uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību (1) ir vairākas reizes būtiski grozīta (2). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

(2)

Publiski uzņēmumi dalībvalstu ekonomikā ieņem nozīmīgu vietu.

(3)

Dalībvalstis dažkārt piešķir īpašas vai ekskluzīvas tiesības konkrētiem uzņēmumiem vai veic maksājumus, vai piešķir citādas kompensācijas konkrētiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus vispārējās ekonomiskās interesēs. Tādi uzņēmumi bieži konkurē ar citiem uzņēmumiem.

(4)

Līguma 295. pantā ir teikts, ka Līgums nekādi neietekmē dalībvalstu īpašumtiesību sistēmu. Nedrīkst pieļaut publisku un privātu uzņēmumu nepamatotu diskrimināciju, piemērojot konkurences noteikumus. Šī direktīva ir jāpiemēro gan publiskiem, gan privātiem uzņēmumiem.

(5)

Līgumā ir prasīts Komisijai nodrošināt to, ka dalībvalstis ne publiskiem, ne privātiem uzņēmumiem nepiešķir atbalstu, kas neatbilst kopējā tirgus principiem.

(6)

Tomēr valsts iestāžu un publisko uzņēmumu finansiālo attiecību sarežģītība neļauj pilnībā ievērot minēto ierobežojumu.

(7)

Līgumā paredzētos atbalsta noteikumus taisnīgi un efektīvi piemērot gan publiskiem, gan privātiem uzņēmumiem varēs tikai tad, ja finansiālās attiecības tiks padarītas pārskatāmas.

(8)

Padarot publiskus uzņēmumus pārskatāmus, skaidri nodalītos valsts pārvaldes funkcija no valsts kā īpašnieces funkcijām.

(9)

Ar Līguma 86. panta 1. punktu dalībvalstīm noteikti konkrēti pienākumi attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam dalībvalstis piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības. Līguma 86. panta 2. punkts attiecas uz uzņēmumiem, kam uzticēts sniegt pakalpojumus vispārējās ekonomiskās interesēs. Līguma 86. panta 3. punktā ir noteikts, ka Komisija nodrošina šī panta piemērošanu, paredzot arī tam vajadzīgos līdzekļus. Lai nodrošinātu Līguma 86. panta piemērošanu, Komisijai jāsaņem vajadzīgā informācija. Tas nozīmē, ka jādefinē noteikumi pārredzamības nodrošināšanai.

(10)

Jāprecizē terminu “valsts iestādes” un “publiski uzņēmumi” nozīme.

(11)

Dalībvalstīs ir dažāds administratīvi teritoriālais dalījums. Šī direktīva ir jāattiecina uz visu līmeņu valsts iestādēm katrā dalībvalstī.

(12)

Valsts iestādēm var būt dominējoša ietekme publiskos uzņēmumos ne tikai gadījumos, ja tā ir uzņēmumu īpašniece vai ja tai pieder akciju vairākums, bet arī, izmantojot pilnvaras pārvaldes vai uzraudzības struktūrās, ko paredz uzņēmumus reglamentējošie noteikumi vai akciju sadalījums.

(13)

Valsts līdzekļus publiskiem uzņēmumiem var piešķirt vai nu tieši, vai netieši. Pārskatāmība jānodrošina neatkarīgi no valsts līdzekļu piešķiršanas veida. Būtu lietderīgi darīt pieejamu informāciju par valsts līdzekļu piešķiršanas iemesliem un faktisko izmantojumu.

(14)

Konkurences noteikumu, un jo īpaši Līguma 86. panta piemērošanu varētu apgrūtināt sarežģītas situācijas, kas saistītas ar publisko un privāto uzņēmumu dažādajām formām, kuriem piešķir īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai kuriem uztic sniegt pakalpojumus vispārējās ekonomiskās interesēs, kā arī ar plašo darbību klāstu, kādā var darboties viens uzņēmums, un ar dažādām tirgus liberalizācijas pakāpēm dažādās dalībvalstīs. Tāpēc dalībvalstīm un Komisijai jāsaņem sīki dati par tādu uzņēmumu iekšējo finanšu un organizatorisko struktūru, cita starpā – atsevišķu un uzticamu grāmatvedību par dažādām vienā uzņēmumā veiktām darbībām.

(15)

Tādā grāmatvedībā atsevišķi jāizdala dažādas darbības, ar katru no tām saistītās izmaksas un ieņēmumi un metodes, pēc kurām izmaksas un ieņēmumus piešķir un sadala. Atsevišķai grāmatvedībai jābūt pieejamai, no vienas puses, par produktiem un pakalpojumiem, attiecībā uz ko dalībvalstis ir piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, un par uzņēmumam uzticētiem pakalpojumiem vispārējās ekonomiskās interesēs, un, no otras puses, par visiem citiem uzņēmuma ražotiem produktiem un piedāvātiem pakalpojumiem. Atsevišķu grāmatvedību nevajadzētu prasīt no uzņēmumiem, kuri tikai sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un kuri papildus šai darbībai neveic citas darbības. Atsevišķu grāmatvedību nebūtu lietderīgi prasīt saistībā ar pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ja vien tas nav vajadzīgs izmaksu un ieņēmumu sadalei starp tādiem pakalpojumiem un produktiem un citiem pakalpojumiem un produktiem, kas nav pakalpojumi vispārējās ekonomiskās interesēs vai attiecībā uz ko nav piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības.

(16)

Prasīt no dalībvalstīm nodrošināt to, lai attiecīgiem uzņēmumiem būtu atsevišķa grāmatvedība, ir visiedarbīgākais paņēmiens, kā nodrošināt konkurences noteikumu taisnīgu un efektīvu piemērošanu tādiem uzņēmumiem. Komisija 1996. gadā pieņēma Paziņojumu par pakalpojumiem vispārējās interesēs Eiropā (3), kuru papildināja ar Paziņojumu 2001. gadā (4), uzsverot tādu pakalpojumu nozīmi. Jāņem vērā attiecīgo nozaru svarīgums, kurās varētu sniegt vispārējas intereses pakalpojumus, kā arī spēcīgās tirgus pozīcijas, kādas varētu ieņemt attiecīgie uzņēmumi, un to, ka konkurence, kas tikko sāk veidoties liberalizētajās nozarēs, ir viegli iespaidojama. Ievērojot proporcionalitātes principu, lai sasniegtu vienu no pamatmērķiem – pārredzamību, ir jāizstrādā noteikumi par atsevišķu grāmatvedību. Šī direktīva ir vērsta tikai uz to, kas nepieciešams, lai varētu sasniegt Līguma 5. panta trešajā daļā paredzētos mērķus.

(17)

Dažās nozarēs Kopienas pieņemtajos tiesību aktos prasīts, lai dalībvalstis un daži uzņēmumi kārtotu atsevišķu grāmatvedību. Jānodrošina vienāda attieksme pret visām ekonomiskām darbībām visā Kopienā, un prasība kārtot atsevišķu grāmatvedību jāattiecina uz visiem līdzīgiem gadījumiem. Ar šo direktīvu nevajadzētu grozīt noteikumus, kas tādā pašā nolūkā paredzēti citos Kopienas tiesību aktos, un to nevajadzētu attiecināt uz uzņēmumu darbību, uz ko attiecas tādi tiesību akti.

(18)

Jāparedz, ka uz dažiem uzņēmumiem šī direktīva neattieksies, ņemot vērā tādu uzņēmumu apgrozījuma apmērus. Šo direktīvu nevajadzētu attiecināt uz tāda mēroga publiskiem uzņēmumiem, kuros neattaisnotos veikt pārskatāmības nodrošināšanai vajadzīgo administratīvo darbu. Pašlaik nav jāprasa atsevišķa grāmatvedība uzņēmumiem, kas sniedz dažu kategoriju pakalpojumus, jo tādi uzņēmumi tirdzniecību starp dalībvalstīm nevarētu daudz ietekmēt.

(19)

Šī direktīva neierobežo ne citus Līguma noteikumus, jo īpaši 86. panta 2. punktu, 88. pantu un 296. pantu, ne arī kādus citus noteikumus par informāciju, ko dalībvalstis sniedz Komisijai.

(20)

Gadījumos, kad par pakalpojumiem vispārējās ekonomiskās interesēs kompensācijas paredzētas uz noteiktu laiku, ievērojot atklātu, pārredzamu procedūru bez diskriminācijas, attiecīgajiem uzņēmumiem nebūtu jāprasa atsevišķa grāmatvedība.

(21)

Tādēļ, ka uzņēmumi savā starpā konkurē, iegūtai informācijai jāpiemēro pienākums neizpaust dienesta noslēpumu.

(22)

Tādas ziņošanas sistēmas ieviešana, kas pamatotos uz ex post facto kontrolēm attiecībā uz finanšu plūsmām starp valsts iestādēm un publiskiem uzņēmumiem apstrādes rūpniecības nozarē, ļautu Komisijai pildīt tās saistības. Tāda kontroles sistēma jāattiecina uz konkrētu finanšu informāciju.

(23)

Lai dalībvalstis nenoslogotu ar administratīvu darbu, ziņošanas sistēmas vajadzībām jāizmanto gan publiski pieejami dati, gan akciju kontrolpaketes turētājiem pieejama informācija. Jāpieļauj konsolidēti ziņojumi. Konkurenci kopējā tirgū visvairāk traucēs pārmērīgs atbalsts lielākajiem uzņēmumiem apstrādes rūpniecības nozarē. Tādēļ ziņošanas sistēmu pagaidām varētu attiecināt tikai uz tiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 250 miljonus EUR.

(24)

Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina to, lai valsts iestāžu un publisku uzņēmumu finansiālās attiecības būtu pārredzamas atbilstīgi šai direktīvai tā, lai skaidri varētu identificēt:

a)

valsts līdzekļus, ko valsts iestādes piešķir tieši publiskiem uzņēmumiem;

b)

valsts līdzekļus, ko valsts iestādes piešķir ar publisko uzņēmumu vai finanšu iestāžu starpniecību;

c)

valsts līdzekļu faktisko izmantojumu.

2.   Neierobežojot citus attiecīgus Kopienas noteikumus, dalībvalstis nodrošina pareizu finanšu un organizatorisko struktūru atspoguļojumu atsevišķā grāmatvedībā uzņēmumos, no kuriem prasa tādu atsevišķu grāmatvedību, lai skaidri varētu identificēt:

a)

ar dažādām darbībām saistītas izmaksas un ieņēmumus;

b)

pilnīgas ziņas par metodēm, pēc kādām izmaksas un ieņēmumi tiek piešķirti vai sadalīti dažādām darbībām.

2. pants

Šajā direktīvā:

a)

“valsts iestādes” ir visas valsts iestādes, tostarp pati valsts un reģionālas, vietējas vai citāda teritoriāla dalījuma iestādes;

b)

“publiski uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuros valsts iestādes var tieši vai netieši īstenot dominējošu ietekmi savu īpašumtiesību dēļ, finansiālas dalības dēļ vai to noteikumu dēļ, kas attiecas uz šiem uzņēmumiem.

Uzskata, ka valsts iestādēm ir dominējoša ietekme kādā uzņēmumā, ja šīs iestādes tieši vai netieši:

i)

ir īpašnieces lielākajai daļai uzņēmuma parakstītā kapitāla; vai

ii)

kontrolē balsu vairākumu, kas pienākas atbilstīgi uzņēmuma emitētām akcijām; vai

iii)

var iecelt vairāk nekā pusi uzņēmuma pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu;

c)

“publiskie uzņēmumi apstrādes rūpniecības nozarē” ir uzņēmumi, kuru galvenā darbības joma, ko definē kā vismaz 50 % no gada kopējā apgrozījuma, ir apstrādes rūpniecība. Šie uzņēmumi ir tie uzņēmumi, kuru darbība NACE klasifikatorā (1. redakcijā) iekļaujama D sadaļā “Apstrādes rūpniecība”, apakšsadaļas no DA līdz DN ieskaitot (5);

d)

“uzņēmums, kuram ir pienākums vest atsevišķu grāmatvedību”, ir tāds uzņēmums, kuram dalībvalsts piešķīrusi īpašas vai ekskluzīvas tiesības, kā minēts Līguma 86. panta 1. punktā, vai kuram uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā minēts Līguma 86. panta 2. punktā, un kurš saistībā ar tādu pakalpojumu saņem sabiedriskā pakalpojuma kompensāciju jebkādā formā un veic arī citas darbības;

e)

“dažādas darbības” ir, no vienas puses, produkti vai pakalpojumi, attiecībā uz ko uzņēmumam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, un uzņēmumam uzticēti pakalpojumi ar vispārējās ekonomiskās interesēs, un, no otras puses, citi uzņēmuma ražotie produkti vai sniegtie pakalpojumi;

f)

“ekskluzīvas tiesības” ir tiesības, ko dalībvalsts ar normatīvu vai administratīvu aktu ir piešķīrusi vienam uzņēmumam, rezervējot tiesības sniegt kādu pakalpojumu vai veikt kādu darbību konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā;

g)

“īpašas tiesības” ir tiesības, ko dalībvalsts ar normatīvu vai administratīvu aktu ir piešķīrusi ierobežotam uzņēmumu skaitam un kas konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā:

i)

ierobežo šo skaitu līdz diviem vai vairāk uzņēmumiem, kam ir atļauts sniegt kādu pakalpojumu vai veikt kādu darbību, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus; vai

ii)

izraugās, neievērojot šos kritērijus, vairākus konkurējošus uzņēmumus, kam ir atļauts sniegt kādu pakalpojumu vai veikt kādu darbību; vai

iii)

piešķir kādam uzņēmumam vai uzņēmumiem, neievērojot šos kritērijus, juridiskas vai administratīvas priekšrocības, kas ievērojami iespaido kāda cita uzņēmuma iespējas sniegt to pašu pakalpojumu vai veikt to pašu darbību tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā būtībā līdzvērtīgos apstākļos.

3. pants

1. panta 1. punktā minētā pārskatāmība jo īpaši attiecas uz šādiem aspektiem valsts iestāžu un publisku uzņēmumu finansiālās attiecībās:

a)

saimnieciskās darbības zaudējumu kompensēšana;

b)

kapitāla nodrošinājums;

c)

neatmaksājami finansiālie piešķīrumi vai aizdevumi ar priviliģētiem nosacījumiem;

d)

finansiālu priekšrocību piešķiršana par atteikšanos no peļņas vai parādu piedziņas;

e)

atteikšanās no izmantoto valsts līdzekļu parastās atdeves;

f)

kompensācijas par valsts iestāžu uzliktu finansiālu apgrūtinājumu.

4. pants

1.   Lai panāktu 1. panta 2. punktā minēto pārredzamību, dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka uzņēmumos, no kuriem prasa atsevišķu grāmatvedību:

a)

tiek nodalīta iekšējā grāmatvedība par dažādām darbībām;

b)

tiek pareizi piešķirtas un sadalītas visas izmaksas un ieņēmumi, pamatojoties uz konsekventi ievērotiem un objektīvi pamatotiem izmaksu uzskaites principiem;

c)

ir skaidri definēti izmaksu uzskaites principi, saskaņā ar ko kārto atsevišķo grāmatvedību.

2.   Šā panta 1. punkts attiecas tikai uz tādām darbībām, uz kurām neattiecas citi attiecīgi Kopienas noteikumi, un tas neskar dalībvalstu vai uzņēmumu saistības saskaņā ar Līgumu vai tādiem attiecīgiem noteikumiem.

5. pants

1.   Saistībā ar 1. panta 1. punktā minēto pārredzamību šī direktīva neattiecas uz valsts iestāžu finansiālām attiecībām ar:

a)

publiskiem uzņēmumiem – attiecībā uz pakalpojumiem, kuru sniegšana nevarētu ievērojami ietekmēt tirdzniecību dalībvalstu starpā;

b)

centrālajām bankām;

c)

valsts kredītiestādēm gadījumos, kad valsts iestādes tajās nogulda valsts līdzekļus ar parastiem komercnoteikumiem;

d)

publiskiem uzņēmumiem, kuru kopējais tīrais gada apgrozījums divos saimnieciskajos gados pirms gada, kurā ir piešķirti vai lietoti 1. panta 1. punktā minētie līdzekļi, kopā nav sasniedzis 40 miljonus EUR. Attiecībā uz valsts kredītiestādēm šis ierobežojums ir bilances kopsumma, kas nesasniedz 800 miljonus EUR.

2.   Saistībā ar 1. panta 2. punktā minēto pārredzamību šī direktīva neattiecas uz:

a)

uzņēmumiem saistībā ar pakalpojumiem, kuru sniegšana nevarētu ievērojami ietekmēt tirdzniecību dalībvalstu starpā;

b)

uzņēmumiem, kuru kopējais tīrais gada apgrozījums divos saimnieciskajos gados pirms gada, kurā dalībvalstis tiem piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības saskaņā ar Līguma 86. panta 1. punktu vai kurā tiem bijis uzticēts sniegt kādu pakalpojumu vispārējās ekonomiskās interesēs saskaņā ar Līguma 86. panta 2. punktu, kopā nav sasniedzis 40 miljonus EUR; attiecībā uz valsts kredītiestādēm šis ierobežojums ir bilances kopsumma, kas nesasniedz 800 miljonus EUR;

c)

uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus vispārējās ekonomiskās interesēs saskaņā ar Līguma 86. panta 2. punktu, ja kompensācijas, ko tie saņēmuši jebkādā formā, ir bijis paredzēts uz noteiktu laiku, ievērojot atklātu, pārskatāmu procedūru bez diskriminācijas.

6. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka informācija par 1. panta 1. punktā minētajām finansiālām attiecībām Komisijai ir pieejama piecus gadus pēc tā saimnieciskā gada beigām, kurā publiskiem uzņēmumiem ir piešķirti valsts līdzekļi. Gadījumos, kad tos pašus līdzekļus izmanto kādā vēlākā saimnieciskā gadā, piecu gadu termiņu sāk skaitīt no tāda vēlāka gada beigām.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka 1. panta 2. punktā minētā informācija par uzņēmumu finanšu un organizatorisko struktūru Komisijai ir pieejama piecus gadus pēc tā saimnieciskā gada, uz ko minētā informācija attiecas.

3.   Dalībvalstis pēc Komisijas lūguma tai sniedz 1. un 2. punktā minēto informāciju, kā arī vajadzīgo papildinformāciju, jo īpaši attiecībā uz konkrētu rīcību pamatojumu.

7. pants

Komisija neizpauž saskaņā ar 6. panta 3. punktu sniegto informāciju, ja uz to attiecas pienākums neizpaust dienesta noslēpumu.

Pirmā daļa neliedz publicēt vispārēju informāciju vai pētījumus, kas nesatur informāciju par konkrētiem publiskiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

8. pants

1.   Dalībvalstis, kurās ir uzņēmumi apstrādes rūpniecības nozarē, katru gadu iesniedz Komisijai 2. un 3. punktā minēto finanšu informāciju, ievērojot 5. punktā aprakstīto grafiku.

2.   Publiskiem uzņēmumiem apstrādes rūpniecības nozarē saskaņā ar 4. punktu lūdz iesniegt finanšu informāciju par gada ziņojumu un gada pārskatu atbilstīgi Padomes Direktīvas 78/660/EEK (6) definējumiem. Gada pārskatā un gada ziņojumā iekļauj bilanci, peļņas/zaudējumu aprēķinu, paskaidrojošas piezīmes, uzskaites principu aprakstu, vadības paziņojumus, ziņojumus pa nozarēm un darbībām. Iesniedz arī ziņas par akcionāru kopsapulču sasaukšanu un citu saistītu informāciju.

Norāda, kādās attiecībās ir finansējuma piešķīrējs un saņēmējs. Ziņojumus sniedz par katru publisku uzņēmumu atsevišķi, kā arī atsevišķi par sabiedrībās vai pārvaldītājsabiedrībās ietilpstošiem uzņēmumiem, kuros konsolidēti vairāki publiski uzņēmumi, ja vien sabiedrībā vai pārvaldītājsabiedrībā ietilpstošā uzņēmuma konsolidētais noiets ļauj to klasificēt kā “apstrādes rūpniecības uzņēmumu”.

3.   Lūdz sniegt šādas ziņas papildus informācijai, kas minēta 2. punktā, ja tās nav iekļautas gada ziņojumā vai gada pārskatā:

a)

piešķirti pamatkapitāla vai kvazikapitāla līdzekļi, kas pielīdzināmi pašu kapitālam, minot piešķiršanas nosacījumus (parastās akcijas, priekšrocības akcijas, akcijas ar atliktu dividenžu izmaksu vai konvertējamas akcijas, procentu likmes; līdz ar akcijām piešķirtas dividenžu vai konvertēšanas tiesības);

b)

neatmaksājamas dotācijas vai dotācijas, kas atmaksājas tikai īpašos gadījumos;

c)

uzņēmumam izsniegti kredīti, tostarp, pārtēriņa tiesības vai kapitālieguldījumu kreditēšana, norādot procentu likmes, kreditēšanas nosacījumus un garantijas, ja kredīta saņēmējs uzņēmums tādas aizdevējam piedāvā;

d)

garantijas, ko uzņēmumiem saistībā ar kreditēšanu sniedz valsts iestādes (minot nosacījumus un maksājumus, ko uzņēmumam par tādām garantijām var prasīt maksāt);

e)

izmaksātās dividendes un nesadalītā peļņa;

f)

citi valsts iejaukšanās veidi, jo īpaši, valstij no publiskiem uzņēmumiem pienākošos summu atlaišana, cita starpā, kredītu, dotāciju, uzņēmuma peļņas vai sociālo nodokļu vai citu līdzīgu maksājumu atlaišana.

a) apakšpunktā minētajā pamatkapitālā ieskaita publisku uzņēmumu pamatkapitālam tieši piešķirtus valsts līdzekļus, kā arī līdzekļus, ko piešķir valsts pārvaldītājsabiedrības vai citi publiski uzņēmumi, tostarp – finanšu iestādes, neatkarīgi no tā, vai tā ir iekšēja līdzekļu piešķiršana koncernā, vai piešķiršana no ārpuses.

4.   Informāciju, kas minēta 2. un 3. punktā, sniedz par visiem publiskiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums pēdējā saimnieciskajā gadā pārsniedzis 250 miljonus EUR.

Minēto informāciju sniedz par katru publisku uzņēmumu atsevišķi, tostarp arī par citās dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, un vajadzības gadījumā informācijā iekļauj sīkākas ziņas par publisku uzņēmumu iekšējiem vai savstarpējiem darījumiem, kā arī tiešiem darījumiem starp publisku uzņēmumu un valsti.

Daži publiski uzņēmumi savas darbības nodala vairākos juridiski patstāvīgos uzņēmumos. No tādiem uzņēmumiem Komisija pieļauj konsolidētus ziņojumus. Konsolidētos ziņojumos vajadzētu atspoguļot reālās saimnieciskās darbības uzņēmumu grupā, kas darbojas vienā un tajā pašā nozarē vai cieši saistītās nozarēs. Konsolidētus ziņojumus no darbību ziņā atšķirīgām un tikai finansiāli saistītām pārvaldītājsabiedrībām nepieļauj.

5.   Informāciju, kas minēta 2. un 3. punktā, Komisijai iesniedz katru gadu.

Informāciju iesniedz 15 darbadienās no dienas, kad publicē attiecīgā publiska uzņēmuma gada ziņojumu. Jebkurā gadījumā un jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem, kuri gada pārskatus nepublicē, informāciju iesniedz vēlākais deviņos mēnešos no uzņēmuma saimnieciskā gada beigām.

6.   Nolūkā zināt, cik ir tādu uzņēmumu, uz kuriem attiecas šī ziņošanas sistēma, dalībvalstis Komisijai iesniedz sarakstu ar uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šis pants, norādot arī uzņēmumu apgrozījumu. Saraksts līdz katra gada 31. martam jāpārskata.

7.   Dalībvalstis Komisijai iesniedz jebkādu papildu informāciju, ko tās uzskata par vajadzīgu, lai pienācīgi izvērtētu iesniegtos datus.

9. pants

Komisija dalībvalstis regulāri informē par šīs direktīvas piemērošanas rezultātiem.

10. pants

Direktīvu 80/723/EEK, kas grozīta ar direktīvām, kuras minētas I pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā.

11. pants

Šī direktīva stājas spēkā 2006. gada 20. decembrī.

12. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 16. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV L 195, 29.7.1980., 35. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu (EK) Nr. 2005/81/EK (OV L 312, 29.11.2005., 47. lpp.).

(2)  Skat. I pielikuma A daļu.

(3)  OV C 281, 26.9.1996., 3. lpp.

(4)  OV C 17, 19.1.2001., 4. lpp.

(5)  OV L 83, 3.4.1993., 1. lpp.

(6)  OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.


I PIELIKUMS

A   DAĻA

ATCELTĀ DIREKTĪVA AR SEKOJOŠIEM GROZĪJUMIEM

(minēta 10. pantā)

Komisijas Direktīva 80/723/EEK

(OV L 195, 29.7.1980., 35. lpp.)

Komisijas Direktīva 85/413/EEK

(OV L 229, 28.8.1985., 20. lpp.)

Komisijas Direktīva 93/84/EEK

(OV L 254, 12.10.1993., 16. lpp.)

Komisijas Direktīva 2000/52/EK

(OV L 193, 29.7.2000., 75. lpp.)

Komisijas Direktīva 2005/81/EK

(OV L 312, 29.11.2005., 47. lpp.)


B   DAĻA

TRANSPONĒŠANAS TERMIŅI VALSTS TIESĪBU AKTOS

(minēti 10. pantā)

Direktīva

Transponēšanas termiņš

80/723/EEK

1981. gada 31. decembris

85/413/EEK

1986. gada 1. janvāris

93/84/EEK

1993. gada 1. novembris

2000/52/EK

2001. gada 31. jūlijs

2005/81/EK

2006. gada 19. decembris


II PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 80/723/EEK

Šī direktīva

1. pants

1. pants

2. pants, 1. punkts, ievada teikums

2. pants, ievada teikums

2. pants, 1. punkts, a) apakšpunkts

2. pants, a) apakšpunkts

2. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts

2. pants, b) apakšpunkts, pirmā daļa

2. pants, 1. punkts, c)–f) apakšpunkts

2. pants, c)–f) apakšpunkts

2. pants, 1. punkts, g) apakšpunkts, ievadvārdi

2. pants, g) apakšpunkts, ievadvārdi

2. pants, 1. punkts, g) apakšpunkts, pirmais ievilkums

2. pants, g) apakšpunkts, i) daļa

2. pants, 1. punkts, g) apakšpunkts, otrais ievilkums

2. pants, g) apakšpunkts, ii) daļa

2. pants, 1. punkts, g) apakšpunkts, trešais ievilkums

2. pants, g) apakšpunkts iii) daļa

2. pants, 2. punkts, ievada teikums

2. pants, b) apakšpunkts, 2. daļa, ievada teikums

2. pants, 2. punkts, a) apakšpunkts

2. pants, b) apakšpunkts, 2. daļa, i) daļa

2. pants, 2. punkts, b) apakšpunkts

2. pants, b) apakšpunkts, 2. daļa, ii) daļa

2. pants, 2. punkts, c) apakšpunkts

2. pants, b) apakšpunkts, 2. daļa, iii) daļa

3. pants

3. pants

3.a pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

5.a pants, 1. punkts

8. pants, 1. punkts

5.a pants, 2. punkts, pirmā daļa, ievada teikums

8. pants, 2. punkts, pirmā daļa

5.a pants, 2. punkts, pirmā daļa, i) daļa

8. pants, 2. punkts, pirmā daļa

5.a pants, 2. punkts, otrā daļa, ievada teikums

8. pants, 3. punkts, pirmā daļa, ievada teikums

5.a pants, 2. punkts, otrā daļa, ii) daļa

8. pants, 3. punkts, pirmā daļa, a) apakšpunkts

5.a pants, 2. punkts, otrā daļa, iii) daļa

8. pants, 3. punkts, pirmā daļa, b) apakšpunkts

5.a pants, 2. punkts, otrā daļa, iv) daļa

8. pants, 3. punkts, pirmā daļa, c) apakšpunkts

5.a pants, 2. punkts, otrā daļa, v) daļa

8. pants, 3. punkts, pirmā daļa, d) apakšpunkts

5.a pants, 2. punkts, otrā daļa, vi) daļa

8. pants, 3. punkts, pirmā daļa, e) apakšpunkts

5.a pants, 2. punkts, otrā daļa, vii) daļa

8. pants, 3. punkts, pirmā daļa, f) apakšpunkts

5.a pants, 3. punkts, pirmā daļa

8. pants, 4. punkts, pirmā daļa

5.a pants, 3. punkts, otrā daļa, pirmais teikums

8. pants, 4. punkts, otrā daļa

5.a pants, 3. punkts, otrā daļa, otrais teikums

8. pants, 3. punkts, otrā daļa, pirmais teikums

5.a pants, 3. punkts, otrā daļa, trešais teikums

8. pants, 3. punkts, otrā daļa, otrais teikums

5.a pants, 3. punkts, otrā daļa, pēdējais teikums

8. pants, 2. punkts, otrā daļa

5.a pants, 3. punkts, trešā daļa

8. pants, 4. punkts, trešā daļa

5.a pants, 4. punkts, pirmā daļa

8. pants, 5. punkts, pirmā daļa

5.a pants, 4. punkts, otrā daļa

8. pants, 5. punkts, otrā daļa

5.a pants, 4. punkts, trešā daļa

8. pants, 6. punkts

5.a pants, 5. punkts

5.a pants, 6. punkts

8. pants, 7. punkts

6. pants, 1. punkts

7. pants, pirmā daļa

6. pants, 2. punkts

7. pants, otrā daļa

7. pants

9. pants

8. pants

10. pants

11. pants

9. pants

12. pants

I pielikums

II pielikums


Augša