Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31991L0296

Padomes direktīva (1991. gada 31. maijs) par dabasgāzes tranzītu pa cauruļvadu tīkliem

OV L 147, 12.6.1991, pp. 37–40 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (FI, SV, CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 30/06/2004; Atcelts ar 32003L0055

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1991/296/oj

31991L0296



Oficiālais Vēstnesis L 147 , 12/06/1991 Lpp. 0037 - 0040
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 12 Sējums 2 Lpp. 0143
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 12 Sējums 2 Lpp. 0143


Padomes direktīva

(1991. gada 31. maijs)

par dabasgāzes tranzītu pa cauruļvadu tīkliem

(91/296/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā ir jāpieņem pasākumi, kas vērsti uz pakāpenisku iekšējā tirgus izveidošanu laikā līdz 1992. gada 31. decembrim; tā kā Eiropas Padome vairākkārt ir atzinusi nepieciešamību izveidot vienotu iekšējo tirgu un, īpaši attiecībā uz Rodas salu, vienota enerģijas tirgus vajadzību;

tā kā enerģijas iekšējā tirgus izveidošanai kopumā un dabasgāzes sektorā jo īpaši, ir jāizstrādā Kopienas enerģētikas stratēģija, kurā vienlīdz tiktu ņemti vērā tādi svarīgi jautājumi kā:

- apgādes drošība,

- vides aizsardzība;

tā kā jābūt lielākai Eiropas enerģijas tirgus integrācijai, lai panāktu vienota iekšējā tirgus izveidošanos; tā kā Kopienas enerģijas bilances būtiska sastāvdaļa ir dabasgāze;

tā kā enerģijas avotu diversifikācijai ir vēlams pievērst lielāku vērību dabasgāzei;

tā kā enerģijas iekšējā tirgus izveidei, jo īpaši dabasgāzes sektorā, jāņem vērā mērķi attiecībā uz ekonomisko un sociālo kohēziju;

tā kā dabasgāzes iekšējā tirgus mērķis ir nodrošināt augstāku ienesīgumu, vides aizsardzības prasību ievērošanu un piegāžu drošību brīvā tirdzniecībā bez nepieņemamiem konkurences ierobežojumiem; tā kā šā mērķa sekmīgai īstenošanai ir jāņem vērā dabasgāzes sektora īpatnības;

tā kā dabasgāzes iekšējā tirgus izveidē jāņem vērā ne tikai dalībvalstīm kopīgais, bet arī dažkārt to apstākļu ievērojamās atšķirības;

tā kā ik gadu palielinās dabasgāzes tirdzniecības apjoms, izmantojot Eiropas valstu augstspiediena maģistrālo cauruļvadu tīklu, un tas ir saistīts ar investīcijām; tā kā šādai tirdzniecībai vajadzīgo maģistrālo tīklu savienojumu izmantošana Kopienā varētu paaugstināt dabasgāzes piegādes drošību un samazināt izmaksas;

tā kā dabasgāzes apmaiņa starp augstspiediena maģistrālajiem tīkliem notiek tādā apjomā, ka par pieprasītajiem darījumiem un to ietekmi sistemātiski jāinformē Komisija;

tā kā ir iespējams un vēlams palielināt dabasgāzes tranzītu pa maģistrālajiem tīkliem un ņemt vērā arī ar drošību un dabasgāzes piegādes kvalitāti saistītās prasības; tā kā pētījumiliecina, ka, palielinot dabasgāzes tranzīta apjomus pa maģistrālajiem tīkliem, var samazināt investīciju izmaksas;

tā kā piegāžu nodrošināšanai pietiekamā apjomā turpmāk starp dalībvalstu maģistrālajiem tīkliem būs jāizveido papildu savienojumi;

tā kā dabasgāzes tranzīta apjoma palielināšanās starp maģistrālajiem tīkliem var rosināt dabasgāzes tranzīta uzņēmumus uzlabot dabasgāzes transportam paredzētās iekārtas; tā kā šādas iekārtas arī samazinās izmaksas;

tā kā joprojām pastāv šķēršļi, kas kavē dabasgāzes tirdzniecības apjoma palielināšanos starp maģistrālajiem cauruļvadu tīkliem; tā kā joprojām ir šķēršļi dabasgāzes tranzīta apjoma palielināšanai starp maģistrālajiem tīkliem, ja šādi šķēršļi nav atkarīgi no izmantotās tehnoloģijas veida vai no pašu tīklu parametriem, tad tos var samazināt, padarot dabasgāzes tranzītu pa maģistrālajiem tīkliem obligātu un ieviešot atbilstīgu sistēmu, lai uzraudzītu šīs prasības ievērošanu;

tā kā šīs saistības un uzraudzības sistēma attiecas uz dabasgāzes tranzītu saistībā ar tirdzniecību Kopienas interesēs, proti, uz tranzītu, izmantojot augstspiediena maģistrālo cauruļvadu tīklus;

tā kā parasti šāda tranzīta finansiālie, tehniskie un juridiskie noteikumi jāizstrādā tieši starp tajā iesaistītajiem tīkliem;

tā kā tranzīta noteikumiem ir jābūt taisnīgiem un tajos nedrīkst būt tiešu vai netiešu nosacījumu, kas ir pretrunā ar Kopienas konkurences noteikumiem;

tā kā, lai veicinātu līgumu noslēgšanu par tranzītu, Komisija ir paredzējusi izveidot saskaņošanas procedūru, saskaņā ar kuru informēšana par tranzītu ir obligāta pēc kādas puses pieprasījuma, tomēr šādai procedūrai neradot juridiski saistošas sekas;

tā kā ir nepieciešams tuvināt dalībvalstu pieņemtās tiesību normas ar dabasgāzes tranzītu saistītajos jautājumos;

tā kā dabasgāzes iekšējā tirgus izveide veicinās valstu maģistrālo cauruļvadu tīklu pakāpenisku dinamisku integrāciju; tā kā šādā sakarā īpaši ar infrastruktūru saistītiem pasākumiem būtu jāpaātrina Kopienas nomaļo teritoriju un salu iekļaušanās vienotā tīklā;

tā kā Eiropas maģistrālie tīkli atrodas teritorijās, kas nesakrīt ar Kopienas robežām; tā kā ir acīmredzamas priekšrocības sadarbības iespēju meklēšanai ar vienotajā Eiropas tīklā iesaistītajām trešām valstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas nepieciešami, lai veicinātu dabasgāzes tranzītu pa augstspiediena maģistrālajiem cauruļvadu tīkliem atbilstīgi šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem.

2. pants

1. Neskarot citus īpašus Kopienas nolīgumus ar trešām valstīm, visi darījumi par dabasgāzes transportu pēc turpmāk paredzētajiem nosacījumiem saskaņā ar šo direktīvu ir uzskatāmi par dabasgāzes tranzītu starp maģistrālajiem tīkliem, ja:

a) transportēšanu veic atbildīgā juridiskā persona vai personas pa attiecīgās dalībvalsts maģistrālajiem cauruļvadu tīkliem, izņemot sadales tīklus dalībvalsts teritorijā, kas sekmē Eiropas vienoto augstspiediena maģistrālo cauruļvadu tīklu efektīvu darbību;

b) izcelsmes vai galamērķa tīkls atrodas Kopienā;

c) transports ir saistīts ar vismaz vienas Kopienas iekšējās robežas šķērsošanu.

2. Šī direktīva attiecas uz pielikumā uzskaitītajiem augstspiediena maģistrālajiem dabasgāzes tīkliem un dalībvalstīs par tiem atbildīgajām juridiskajām personām. Šis saraksts pēc konsultācijām ar attiecīgo dalībvalsti Komisijai jāprecizē katrreiz, kad tas ir vajadzīgs sakarā ar šīs direktīvas mērķiem, un jo īpaši ņemot vērā šā panta 1. punkta a) apakšpunktu.

3. pants

1. Līgumus par dabasgāzes tranzītu starp maģistrālajiem tīkliem noslēdz ar atbildīgajām juridiskajām personām, kas atbild arī par sniegtā pakalpojuma kvalitāti, un vajadzības gadījumā arī ar juridiskajām personām, kuras ir atbildīgas par dabasgāzes importēšanu un eksportēšanu dalībvalstīs.

2. Saskaņā ar līguma noteikumiem tranzīta nosacījumiem jābūt nediskriminējošiem un taisnīgiem attiecībā pret visām attiecīgajām līgumslēdzējām pusēm, tie nedrīkst ietvert negodīgus noteikumus vai nepamatotus ierobežojumus un nedrīkst neapdraudēt piegādes drošību un pakalpojuma kvalitāti, jo īpaši pilnībā ņemot vērā rezerves, glabāšanas jaudas un iespējami efektīvu esošo sistēmu izmantošanu.

3. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka pielikumā minētās un to jurisdikcijā esošās juridiskās personas nekavējoties:

- informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts iestādes par pieprasījumu veikt tranzītu,

- sāk sarunas par pieprasītā dabasgāzes tranzīta noteikumiem,

- informē Komisiju un attiecīgās valsts iestādes par dabasgāzes tranzīta līguma noslēgšanu,

- informē Komisiju un attiecīgās valsts iestādes par iemesliem, kāpēc sarunu rezultātā nav noslēgts līgums 12 mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas.

4. Ikviena no attiecīgajām juridiskajām personām var lūgt, lai pušu interešu saskaņošanu attiecībā uz tranzīta nosacījumiem veic Komisijas izveidota un vadīta iestāde, kurā ir pārstāvētas par Kopienas maģistrālajiem tīkliem atbildīgās juridiskās personas.

4. pants

Ja iemesli, kuru dēļ pēc tranzīta pieprasījuma vienošanās nav noslēgta, ir nepamatoti vai nepietiekami, Komisija, pamatojoties uz iesniedzēja sūdzību vai rīkojoties pēc savas iniciatīvas, izpilda Kopienas tiesību normās noteiktās procedūras.

5. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1992. gada 1. janvārim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka veidu, kā izdarīt šādas atsauces.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1991. gada 31. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. Bodry

[1] OV C 247, 28.9.1989., 6. lpp. unOV C 268, 24.10.1990., 9. lpp.

[2] OV C 231, 17.9.1990., 72. lpp. unOV C 129, 20.5.1991

[3] OV C 75, 26.3.1990., 20. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Juridisko personu un dabasgāzes augstspiediena maģistrālo cauruļvadu tīklu saraksts

Dalībvalsts | Juridiskā persona | Tīkls |

Vācijas Federatīvā Republika | Bayerngas GmbH | Tīkls, kas apgādā ar dabasgāzi tiešos izplatītājus (pašvaldību iestādes u.c.) un lielākos tiešos patērētājus |

BEB Erdgas und Erdöl GmbH |

Deutsche Erdgas Transport GmbH |

Energieversorgung Weser Ems AG (EWE) |

Erdgas Verkaufs-Gesellschaft mbH |

Ferngas Nordbayern GmbH |

Ferngas Salzgitter GmbH |

Gas-Union GmbH |

Mobil Oil AG |

Ruhrgas AG |

Saar Ferngas AG |

Thyssengas GmbH |

Vereinigte Elektrizitätswerke Westfalen AG (VEW) |

Westfälische Ferngas AG |

Energieversorgung Mittelrhein |

EWAG, Nürnberg |

Erdgas Schwaben GmbH |

Erdgas Südbayern GmbH |

GEW, Köln |

Gasversorgung Süddeutschland |

Gasversorgung Südhannover/Nordhessen |

Hamburger Gaswerke |

Landesgasversorgung Niedersachsen |

Main-Gaswerke AG |

Schleswag AG |

Südhessische Gas und Wasser AG |

Technische Werke der Stadt Stuttgart AG |

Thüga AG |

GASAG, Berlin |

Beļģija | Distrigaz SA | Publiskais tīkls |

Dānija | Dansk Naturgas A/S | Tīkls, kas apgādā ar dabasgāzi tiešos izplatītājus (pašvaldību iestādes, u.c.) un lielākos tiešos patērētājus |

Spānija | Empresa National de Gas SA (ENAGAS) |

Catalana de Gas |

Gas De Euskadi |

Grieķija | DEPA |

Luksemburga | SOTEG |

Nīderlande | NV Nederlandse Gasunie |

Itālija | Snam SpA |

Francija | Gaz de France | Publiskais tīkls |

SNGSO |

Compagnie française du méthane (CEFEM) |

Apvienotā Karaliste | British Gas | Gāzes augstspiediena maģistrālais tīkls |

Īrija | Irish Gas Board |

--------------------------------------------------

Top