Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 31979L0409

Padomes direktīva (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību

OV L 103, 25.4.1979., 1./18. lpp. (DA, DE, EN, FR, IT, NL)
Speciālizdevums grieķu valodā Nodaļa 15 Sējums 001 Lpp. 202 - 219
Speciālizdevums spāņu valodā: Nodaļa 15 Sējums 002 Lpp. 125 - 141
Speciālizdevums portugāļu valodā: Nodaļa 15 Sējums 002 Lpp. 125 - 141
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 15 Sējums 002 Lpp. 161 - 177
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 15 Sējums 002 Lpp. 161 - 177
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 15 Sējums 001 Lpp. 98 - 117
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 15 Sējums 001 Lpp. 98 - 117
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 15 Sējums 001 Lpp. 98 - 117
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 15 Sējums 001 Lpp. 98 - 117
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 15 Sējums 001 Lpp. 98 - 117
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 15 Sējums 001 Lpp. 98 - 117
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 15 Sējums 001 Lpp. 98 - 117
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 15 Sējums 001 Lpp. 98 - 117
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 15 Sējums 001 Lpp. 98 - 117
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 15 Sējums 001 Lpp. 77 - 96
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 15 Sējums 001 Lpp. 77 - 96

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 14/02/2010; Atcelts ar 32009L0147

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1979/409/oj

31979L0409



Oficiālais Vēstnesis L 103 , 25/04/1979 Lpp. 0001 - 0018
Speciālizdevums grieķu valodā Nodaļa 15 Sējums 1 Lpp. 0202
Speciālizdevums spāņu valodā: Nodaļa 15 Sējums 2 Lpp. 0125
Speciālizdevums portugāļu valodā Nodaļa 15 Sējums 2 Lpp. 0125
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 15 Sējums 2 Lpp. 0161
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 15 Sējums 2 Lpp. 0161


Padomes Direktīva

(1979. gada 2. aprīlis)

par savvaļas putnu aizsardzību

(79/409/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 235. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Padomes 1973. gada 22. novembra deklarācija par Eiropas Kopienu vides rīcības programmu [4] paredz īpašus putnu aizsardzības pasākumus, ko papildina Eiropas Kopienu Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju Padomes sanāksmes 1977. gada 17. maija rezolūcija par Eiropas Kopienas vides politikas un rīcības programmas turpināšanu un īstenošanu [5];

tā kā dalībvalstu Eiropas teritorijā pastāvīgi sarūk, dažreiz pat ļoti strauji, daudzu tur sastopamo savvaļas putnu sugu skaitliskais sastāvs; tā kā šāds putnu skaita samazinājums rada nopietnus draudus dabas vides saglabāšanai, jo īpaši tādēļ, ka tādējādi tiek izjaukts bioloģiskais līdzsvars;

tā kā savvaļas putnu sugas, kas sastopamas dalībvalstu Eiropas teritorijā, ir galvenokārt migrējošās sugas; tā kā šīs sugas ir daļa no mūsu kopīgā dabas mantojuma un putnu aizsardzība parasti ir starptautiska vides problēma, ko var efektīvi risināt tikai balstoties uz kopēju atbildību;

tā kā putnu dzīves apstākļi Grenlandē būtiski atšķiras no apstākļiem, kas pastāv dalībvalstīs citos Eiropas reģionos, ņemot vērā vispārējos apstākļus šajā salā un jo īpaši tās klimatu, zemo apdzīvotības līmeni, kā arī ārkārtēji lielo platību un ģeogrāfisko novietojumu;

tā kā tālab šī direktīva nav piemērojama Grenlandei;

tā kā dalībvalstu Eiropas teritorijā sastopamo savvaļas putnu sugu aizsardzība jāveic kopīgā tirgus apstākļos, ņemot vērā Kopienas mērķus uzlabot dzīves apstākļus, panākt saskaņotu saimnieciskās darbības attīstību visā Kopienā, kā arī nepārtrauktu un līdzsvarotu izaugsmi, bet Līgumā nav paredzētas nepieciešamās īpašās pilnvaras;

tā kā veicamie pasākumi skar vairākas darbības, kas var ietekmēt putnu skaitu, proti, cilvēka izraisītas sekas un jo īpaši putnu dzīvotņu iznīcināšanu un piesārņošanu, putnu sagūstīšanu un nonāvēšanu, kā arī tirdzniecību, kas saistīta ar šādām darbībām; tā kā, īstenojot aizsardzības politiku, šādu pasākumu stingrībai jābūt samērojamai ar atsevišķu sugu konkrēto stāvokli;

tā kā dabas aizsardzības mērķis ir nodrošināt dabas resursu ilglaicīgu aizsardzību un apsaimniekošanu, jo tie ir Eiropas tautu dabas mantojuma sastāvdaļa; tā kā šādi var uzraudzīt dabas resursus un regulēt to izmantošanu, balstoties uz nepieciešamiem pasākumiem, kas ļauj iespēju robežās saprātīgi uzturēt un koriģēt dabīgo līdzsvaru starp sugām;

tā kā, lai aizsargātu jebkuru putnu sugu, ir svarīgi pietiekamā mērā saglabāt, uzturēt vai atjaunot dzīvotņu daudzveidību un to teritoriju; tā kā, nodrošinot dažu putnu sugu izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā, ir jāveic īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi; tā kā šajos pasākumos jāiekļauj arī migrējošās sugas un tie jākoordinē ar mērķi izveidot vienotu sistēmu;

tā kā, lai nepieļautu, ka komerciālas intereses var nelabvēlīgi ietekmēt dabas izmantošanas apmērus, jāievieš vispārējs tirdzniecības aizliegums, paredzot izņēmumus tikai attiecībā uz tām sugām, kuru bioloģiskais statuss to atļauj, un ņemot vērā konkrētus apstākļus, kas pastāv dažādos reģionos;

tā kā dažas sugas drīkst medīt un tas nepārsniedz pieļaujamos dabas izmantošanas apmērus, ņemot vērā to populāciju lielumu, ģeogrāfisko izplatību un vairošanās spēju Kopienā kopumā, ja vien ir noteikti un tiek ievēroti daži ierobežojumi, un šādas medības netraucē uzturēt šo sugu populācijas pietiekamā skaitliskā līmenī;

tā kā ir jāaizliedz daudzi masveidīgas vai neselektīvas putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļi, ierīces vai paņēmieni, kā arī medības ar dažiem transporta veidiem, jo tie pārlieku nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt attiecīgo sugu skaitlisko sastāvu;

tā kā atsevišķos gadījumos dažiem apstākļiem var būt liela nozīme, jāparedz iespēja atkāpties no dažiem nosacījumiem, un šādiem izņēmumiem jābūt Komisijas uzraudzībā;

tā kā putnu un jo īpaši migrējošo putnu aizsardzībā joprojām pastāv problēmas, kas prasa zinātnisko izpēti; tā kā šāda izpēte arī ļaus izvērtēt veikto pasākumu efektivitāti;

tā kā, konsultējoties ar Komisiju, jārūpējas par to, lai nevienas savvaļas putnu sugas ieviešana, ja tā parasti nav sastopama dalībvalstu Eiropas teritorijā, neradītu kaitējumu vietējai florai un faunai;

tā kā Komisija ik pēc trim gadiem sagatavo un nosūta dalībvalstīm apkopojošu ziņojumu, kas pamatojas uz dalībvalstu sniegto informāciju par tādu valsts tiesību aktu piemērošanu, kuri ieviesti saskaņā ar šo direktīvu;

tā kā daži pielikumi steidzami jāpielāgo tehnikas un zinātnes attīstībai; tā kā, lai paātrinātu šim nolūkam vajadzīgo pasākumu īstenošanu, jāparedz procedūra, kas Tehniskā un zinātniskā progresa adaptācijas komitejā nodrošina ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Šī direktīva attiecas uz visu savvaļas putnu sugu aizsardzību, kas sastopamas to dalībvalstu Eiropas teritorijā, uz kurām attiecas Līgums. Tajā atrunāta šo sugu aizsardzība, pārzināšana un uzraudzīšana, un noteiktas to izmantošanas normas.

2. Šī direktīva attiecas uz putniem, putnu olām, putnu ligzdām un putnu dzīvotnēm.

3. Šī direktīva neattiecas uz Grenlandi.

2. pants

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai skaitliski uzturētu 1. pantā minēto sugu populācijas tādā līmenī, kas pirmām kārtām atbilst ekoloģijas, zinātnes un kultūras prasībām, tajā pašā laikā ņemot vērā saimnieciskās un rekreatīvās prasības, vai lai tuvinātu šo sugu populācijas minētajam līmenim.

3. pants

1. Ņemot vērā 2. pantā minētās prasības, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai pietiekamā mērā saglabātu, uzturētu vai atjaunotu visu 1. pantā minēto putnu sugu dzīvotņu daudzveidību un teritoriju.

2. Biotopu un dzīvotņu saglabāšana, uzturēšana un atjaunošana, galvenokārt, iekļauj šādus pasākumus:

a) aizsargājamo teritoriju ierīkošanu;

b) dzīvotņu uzturēšanu un pārzināšanu aizsargātās zonās un ārpus tām saskaņā ar ekoloģijas prasībām;

c) iznīcināto biotopu atjaunošanu;

d) biotopu izveidošanu.

4. pants

1. Sugām, kuras minētas I pielikumā, jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā.

Šim nolūkam jāapzina:

a) sugas, kurām draud izzušana;

b) sugas, kuras ir jūtīgas pret dažām izmaiņām savās dzīvotnēs;

c) sugas, kuras savas skaitliski mazās populācijas vai ierobežotās vietējās izplatības dēļ uzskatāmas par retām sugām;

d) citas sugas, kuras īpaši jāsaudzē to dzīvotņu īpatnību dēļ.

Veicot novērtēšanu, par pamatu ņem populācijas attīstības tendences un svārstības.

Kā īpašas aizsargājamās teritorijas šo sugu aizsardzībai dalībvalstis pirmām kārtām nosaka skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas, ņemot vērā aizsardzības prasības ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2. Dalībvalstis veic līdzīgus pasākumus attiecībā uz tādu regulāri sastopamu migrējošo sugu vairošanās, spalvu mešanas un ziemošanas vietām, kā arī atpūtas vietām migrācijas maršrutā, kuras nav minētas I pielikumā, ņemot vērā to aizsardzības nepieciešamību ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva. Tālab dalībvalstīm īpaša uzmanība jāvelta mitrāju un pirmām kārtām starptautiski nozīmīgu mitrāju aizsardzībai.

3. Dalībvalstis nosūta Komisijai visu vajadzīgo informāciju, kas tai ļauj paziņot attiecīgās koordinācijas iniciatīvas, kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka 1. un 2. punktā paredzētās teritorijas veido vienotu sistēmu saskaņā ar šo sugu aizsardzības prasībām ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz ko attiecas šī direktīva.

4. Attiecībā uz 1. un 2. punktā minētajām aizsargājamām teritorijām dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām, kā arī novērš jebkurus traucējumus putnu dzīvei, ciktāl tie būtiski skar šā panta mērķus. Dalībvalstis cenšas nepieļaut dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām arī ārpus šīm aizsargājamām teritorijām.

5. pants

Neskarot 7. un 9. pantu, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu vispārēju aizsardzības sistēmu visām 1. pantā minētajām putnu sugām, cita starpā aizliedzot:

a) jebkādā veidā apzināti nonāvēt vai sagūstīt putnus;

b) apzināti iznīcināt vai bojāt putnu ligzdas un olas vai pārvietot to ligzdas;

c) lasīt putnu olas dabā un paturēt tās pat tad, ja olas ir tukšas;

d) apzināti traucēt putnus, jo īpaši vairošanās un ligzdošanas laikā, ja šādi traucējumi būtiski skar šīs direktīvas mērķus;

e) turēt to sugu putnus, kuras aizliegts medīt un sagūstīt.

6. pants

1. Neskarot 2. un 3. punkta noteikumus, dalībvalstis aizliedz tirgot, pārvadāt, turēt tirdzniecības nolūkā un piedāvāt tirdzniecībai jebkuru 1. pantā minēto sugu putnus, dzīvus vai beigtus, kā arī jebkuras viegli atpazīstamas šo putnu daļas vai izstrādājumus no tiem.

2. Darbības, kas minētas 1. punktā, nav aizliegtas ar III/1. pielikumā minētajām sugām, ja šie putni ir nonāvēti vai sagūstīti likumīgi vai citādi likumīgi iegādāti.

3. Dalībvalstis, paredzot dažus ierobežojumus, var atļaut savā teritorijā 1. punktā minētās darbības ar sugām, kas minētas III/2. pielikumā, ja šie putni ir nonāvēti vai sagūstīti likumīgi vai citādi likumīgi iegādāti.

Dalībvalstis, kas vēlas piešķirt šādu atļauju, pirmkārt, apspriežas ar Komisiju un kopīgi ar to noskaidro, vai tirdzniecība ar šīs sugas īpatņiem var apdraudēt vai iespējami apdraudēt šo sugu populācijas lielumu, ģeogrāfisko izplatību vai vairošanās spēju visā Kopienā. Ja pārbaudē noskaidrojas, ka paredzamā atļauja, pēc Komisijas ieskatiem, apdraudēs kaut vienu no iepriekšminētajām sugām vai radīs apdraudējuma iespēju, Komisija nosūta argumentētu ieteikumu ieinteresētajai dalībvalstij, pamatojot savus iebildumus pret minētās sugas tirdzniecību. Ja Komisija uzskata, ka šāds risks nepastāv, tā attiecīgi informē ieinteresēto dalībvalsti.

Komisijas ieteikumu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Dalībvalstis, kas piešķir atļauju saskaņā ar šo punktu, periodiski pārbauda, kā tiek ievēroti šādas atļaujas piešķiršanas nosacījumi.

4. Komisija pēta III/3. pielikumā minēto sugu bioloģisko statusu, kā arī to, kā šo statusu ietekmē tirdzniecība.

Vēlākais četrus mēnešus pirms šīs direktīvas 18. panta 1. punktā minētā termiņa tā iesniedz ziņojumu un savus priekšlikumus 16. pantā minētajai komitejai, lai pieņemtu lēmumu par šo sugu iekļaušanu III/2. pielikumā.

Līdz lēmuma pieņemšanai dalībvalstis, neskarot šīs direktīvas 3. punktu, var šīm sugām piemērot spēkā esošās valsts tiesību normas.

7. pants

1. Ņemot vērā to populāciju lielumu, ģeogrāfisko izplatību un vairošanās spēju visā Kopienā, II pielikumā minētās sugas drīkst medīt saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem. Dalībvalstis nodrošina, ka šo sugu medības neapdraud dabas aizsardzības pasākumus to izplatības teritorijā.

2. Sugas, kuras minētas II/1. pielikumā, drīkst medīt ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz ko attiecas šī direktīva.

3. Sugas, kuras minētas II/2. pielikumā, drīkst medīt tikai attiecīgi norādītajās dalībvalstīs.

4. Dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka medību ierašas, ko veic saskaņā ar valstī spēkā esošajiem pasākumiem, arī medības ar piekūnu, ja tās praktizē, atbilst attiecīgo putnu sugu resursu racionālas izmantošanas un ekoloģiskā līdzsvara regulēšanas principiem un ka šīs ierašas, ņemot vērā šo sugu, jo īpaši migrējošo sugu, populācijas lielumu, ir samērojamas ar pasākumiem, kas izriet no 2. panta. Tās jo īpaši rūpējas par to, lai sugas, uz kurām attiecas medību likumi, netiktu medītas ligzdošanas laikā, kā arī atsevišķu vairošanās stadiju laikā. Attiecībā uz migrējošām sugām tās jo īpaši rūpējas par to, lai sugas, uz kurām attiecas medību noteikumi, netiktu medītas vairošanās laikā vai tad, kad tās atgriežas savās ligzdošanas vietās. Dalībvalstis nosūta Komisijas visu vajadzīgo informāciju par savu medību noteikumu praktisko piemērošanu.

8. pants

1. Attiecībā uz putnu medībām, to sagūstīšanu vai nonāvēšanu saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstis aizliedz lietot jebkādus masveidīgas vai neselektīvas putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt kādas sugas lokālu izzušanu, jo īpaši IV pielikuma a) punktā minētos.

2. Turklāt dalībvalstis aizliedz visas medības, ko veic izmantojot IV pielikuma b) punktā minētos transporta līdzekļus un apstākļus.

9. pants

1. Ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu, dalībvalstis var atkāpties no 5., 6., 7. un 8. panta noteikumiem šādu iemeslu dēļ:

a) - sabiedrības veselības aizsardzības un drošības interesēs,

- lidojumu drošības interesēs,

- lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zvejniecībai un ūdeņiem,

- lai aizsargātu floru un faunu;

b) pētniecības un mācību nolūkā, veicot populācijas atjaunošanu, sugu reintrodukciju un šim nolūkam nepieciešamo pavairošanu;

c) lai stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā atļautu nelielā skaitā sagūstīt, turēt vai citādi saprātīgi izmantot dažus putnus.

2. Izņēmuma gadījumos jānorāda:

- sugas, uz kurām attiecas izņēmumi,

- līdzekļi, pasākumi vai paņēmieni, ar kādiem atļauts sagūstīt vai nonāvēt putnus,

- riska nosacījumi, kā arī citi apstākļi (laiks un vieta), kādos pieļaujami šādi izņēmumi,

- iestāde, kas pilnvarota paziņot, ka pastāv nepieciešamie nosacījumi, un lemt par to, kādus līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, kam un ar kādiem ierobežojumiem atļauts izmantot,

- kādi uzraudzības pasākumi tiks veikti.

3. Dalībvalstis ik gadu nosūta Komisijai ziņojumu par šā panta izpildi.

4. Pamatojoties uz tai pieejamo informāciju un pirmām kārtām uz informāciju, ko tā saņem saskaņā ar 3. punktu, Komisija pastāvīgi seko tam, lai šo izņēmumu sekas nebūtu pretrunā šai direktīvai. Tālab tā atbilstīgi rīkojas.

10. pants

1. Dalībvalstis veicina zinātniskos pētījumus un citus darbus, kas nepieciešami visu 1. pantā minēto putnu sugu populāciju aizsardzībai, to pārzināšanai un izmantošanai.

2. Īpašu uzmanību pievērš pētījumiem un darbiem saistībā ar V pielikumā norādītajām tēmām. Dalībvalstis nosūta Komisijai visas nepieciešamās ziņas, lai tā varētu veikt attiecīgos pasākumus, koordinējot šajā pantā minētos zinātniskos pētījumus un darbus.

11. pants

Dalībvalstis rūpējas par to, lai jebkuras savvaļas putnu sugas ieviešana, ja tā parasti nav sastopama dalībvalstu Eiropas teritorijā, nekaitētu vietējai florai un faunai. Dalībvalstis šajā sakarā apspriežas ar Komisiju.

12. pants

1. Beidzoties 18. panta 1. punktā minētajam termiņam, dalībvalstis ik pēc trim gadiem nosūta Komisijai ziņojumu par valsts tiesību aktu izpildi, ko tās pieņēmušas saskaņā ar minēto punktu.

2. Komisija ik pēc trim gadiem sagatavo apkopojošu ziņojumu, kas pamatojas uz 1. punktā minēto informāciju. Tā ziņojuma projekta daļu, kas iekļauj dalībvalsts sniegtās ziņas, nosūta attiecīgās dalībvalsts iestādēm pārbaudei. Ziņojuma galīgo redakciju nosūta dalībvalstīm.

13. pants

Pasākumi, ko īsteno saskaņā ar šo direktīvu, nedrīkst pasliktināt jau esošo stāvokli attiecībā uz 1. pantā minēto putnu sugu aizsardzību.

14. pants

Dalībvalstis drīkst ieviest vēl stingrākus aizsardzības pasākumus nekā pasākumi, kas paredzēti saskaņā ar šo direktīvu.

15. pants

Grozījumus, kas nepieciešami šīs direktīvas I un V pielikuma pielāgošanai tehnikas un zinātnes attīstībai, un 6. panta 4. punkta otrajā daļā minētos grozījumus pieņem saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru.

16. pants

1. Attiecībā uz šīs direktīvas 15. pantā minētajiem grozījumiem izveido Tehniskā un zinātniskā progresa adaptācijas komiteju (šeit turpmāk – "Komiteja"), kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un ko vada Komisijas pārstāvis.

2. Komiteja izstrādā savu reglamentu.

17. pants

1. Ja ir jāievēro šajā pantā noteiktā procedūra, jautājumus izskatīšanai Komitejā iesniedz tās priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par projektu termiņā, ko priekšsēdētājs nosaka atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumus pieņem ar 41 balss vairākumu, dalībvalstu balsis vērtējot saskaņā ar Līguma 148. panta 2. punktu. Priekšsēdētājs balsošanā nepiedalās.

3. a) Komisija apstiprina paredzamos pasākumus, ja tie ir saskaņā ar Komitejas atzinumu;

b) ja paredzamie pasākumi nav saskaņā ar Komitejas atzinumu vai ja atzinums nav sniegts, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu;

c) ja triju mēnešu laikā pēc priekšlikuma iesniegšanas Padome nav pieņēmusi lēmumu, ierosinātos pasākumus apstiprina Komisija.

18. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā vajadzīgie normatīvie un administratīvie akti, lai divu gadu laikā pēc tās paziņošanas panāktu šīs direktīvas prasību izpildi. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

19. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1979. gada 2. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. François-Poncet

[1] OV C 24, 1.2.1977., 3. lpp.; OV C 201, 23.8.1977., 2. lpp.

[2] OV C 163, 11.7.1977., 28. lpp.

[3] OV C 152, 29.6.1977., 3. lpp.

[4] OV C 112, 20.12.1973., 40. lpp.

[5] OV C 139, 13.6.1977., 1. lpp.

--------------------------------------------------

BILAG IANHANG IANNEX IANNEXE IALLEGATO IBIJLAGE I

| Dansk | Deutsch | English | Français | Italiano | Nederlands |

1.Gavia immer | Islom | Eistaucher | Great northern diver | Plongeon imbrin | Strolaga maggiore | IJsduiker |

2.Calonectris diomedea | Kuhls skråpe | Gelbschnabelsturmtaucher | Cory's shearwater | Puffin cendré | Berta maggiore | Kuhls pijlstormvogel |

3.Hydrobates pelagicus | Lille stormsvale | Sturmschwalbe | Storm petrel | Pétrel tempête | Uccello delle tempeste | Stormvogeltje |

4.Oceanodroma leucorrhoa | Stor stormsvale | Wellenläufer | Leach's petrel | Pétrel cul-blanc | Uccello delle tempeste codaforcuta | Vaal stormvogeltje |

5.Phalacrocorax carbo sinensis | Skarv (kontinental race) | Kormoran (kontinentale Rasse) | Cormorant (continental race) | Grand cormoran (race continentale) | Cormorano (razza continentale) | Aalscholver (continentaal ras) |

6.Botaurus stellaris | Rørdrum | Rohrdommel | Bittern | Butor étoilé | Tarabuso | Roerdomp |

7.Nycticorax nycticorax | Nathejre | Nachtreiher | Night heron | Héron bihoreau | Nitticora | Kwak |

8.Ardeols ralloides | Tophejre | Rallenreiher | Squacco heron | Héron crabier | Sgarza ciuffetto | Ralreiger |

9.Egretta garzetta | Silkehejre | Seidenreiher | Little egret | Aigrette garzette | Garzetta | Kleine zilverreiger |

10.Egretta alba | Sølvhejre | Silberreiher | Great white heron | Grande aigrette | Airone bianco maggiore | Grote zilverreiger |

11.Ardea purpurea | Purpurhejre | Purpurreiher | Purple heron | Héron pourpré | Airone rosso | Purperreiger |

12.Ciconia nigra | Sort stork | Schwarzstorch | Black stork | Cigogne noire | Cicogna nera | Zwarte ooievaar |

13.Ciconia ciconia | Hvid stork | Weißstorch | White stork | Cigogne blanche | Cicogna bianca | Ooievaar |

14.Plegadis falcinellus | Sort ibis | Sichler | Glossy ibis | Ibis falcinelle | Mignattaio | Zwarte ibis |

15.Platalea leucorodia | Skestork | Löffler | Spoonbill | Spatule blanche | Spatola | Lepelaar |

16.Phoenicopterus ruber | Flamingo | Flamingo | Greater flamingo | Flamant rose | Fenicottero | Flamingo |

17.Cygnus colombianus bewickii(Cygnus bewickii) | Pibesvane | Zwergschwan | Bewick's swan | Cygne de Bewick | Cigno minore | Kleine zwaan |

18.Cygnus cygnus | Sangsvane | Singschwan | Whooper swan | Cygne sauvage | Cigno selvatico | Wilde zwaan |

19.Anser albifrons flavirostris | Blisgås (grønlandsk race) | Bläßgans (Grönlandrasse) | White-fronted goose (Greenland race) | Oie rieuse (race de Groenland) | Oca lombardella (razza di Groenlandia) | Kolgans (Groenland-ras) |

20.Branta leucopsis | Bramgås | Nonnengans | Barnacle goose | Bernache nonnette | Oca facciabianca | Brandgans |

21.Aythya nycroca | Hvidøjet and | Moorente | White-eyed pochard | Canard nyocra | Moretta tabacata | Witoogeend |

22.Oxyura leucicephala | Hvidhovedet and | Weißkopf-Ruderente | White-headed duck | Erismature à tête blanche | Gobbo rugginoso | Witkopeend |

23.Pernis apivorus | Hvepsevåge | Wespenbussard | Honey buzzard | Bondrée apivore | Falco pecchiaiolo | Wespendief |

24.Milvus migrans | Sort glente | Schwarzmilan | Black kite | Milan noir | Nibbio bruno | Zwarte wouw |

25.Milvus milvus | Rød glente | Rotmilan | Kite | Milan royal | Nibbio reale | Rode wouw |

26.Haliaaetus albicilla | Havørn | Seeadler | White-tailed eagle | Pygargue à queue blanche | Aquila di mare | Zeearend |

27.Gypaetus barbatus | Lammegrib | Bartgeier | Bearded vulture | Gypaète barbu | Avvoltoio degli agnelli | Lammergier |

28.Neophron percnopterus | Ådselgrib | Schmutzgeier | Egyptian vulture | Percnoptère d'Égypte | Capovaccaio | Aasgier |

29.Gyps fulvus | Gåsegrip | Gänsegeier | Griffon vulture | Vautour fauve | Grifone | Vale gier |

30.Aegypius monachus | Munkegrib | Mönchsgeier | Black vulture | Vautour moine | Avvoltoio | Monniksgier |

31.Circaetus gallicus | Slangeørn | Schlangenadler | Short-toed eagle | Circaète jean-le-blanc | Biancone | Slangenarend |

32.Circus aeroginosus | Rørhøg | Rohrweihe | Marsh harrier | Busard des roseaux | Falco di palude | Bruine kiekendief |

33.Circus cyaneus | Blå kærhøg | Kornweihe | Hen harrier | Busard saint-martin | Albanella reale | Blauwe kiekendief |

34.Circus pygargus | Hedehøg | Wiesenweihe | Montagu's harrier | Busard cendré | Albanella minore | Grauwe kiekendief |

35.Aquila chrysaetus | Kongeørn | Steinadler | Golden eagle | Aigle royal | Aquila reale | Steenarend |

36.Hieraaetus pennatus | Dværgørn | Zwergadler | Booted eagle | Aigle botté | Aquila minore | Dwergarend |

37.Hieraaetus fasciatus | Høgeørn | Habichtsadler | Bonelli's eagle | Aigle de Bonelli | Aquila del Bonelli | Havikarend |

38.Pandion haliaaetus | Fiskeørn | Fischadler | Osprey | Balbuzard pêcheur | Falco pescatore | Visarend |

39.Falco eleonorae | Eleonorafalk | Eleonorenfalke | Eleonora's falcon | Faucon d'Éléonore | Falco della regina | Eleonora's valk |

40.Falco biarmicus | Lannerfalk | Lanner | Lanner falcon | Faucon lanier | Lanario | Lannervalk |

41.Falco peregrinus | Vandrefalk | Wanderfalke | Peregrine | Faucon pèlerin | Falco pellegrino | Slechtvalk |

42.Porphyrio porphyrio | Sultanhøne | Purpurhuhn | Purple gallinule | Poule sultane | Pollo sultano | Purperkoet |

43.Grus grus | Trane | Kranich | Crane | Grue cendrée | Gru | Kraanvogel |

44.Tetrax tetrax (Otis tetrax) | Dværgtrappe | Zwergtrappe | Little bustard | Outarde canepetière | Gallina prataiola | Kleine trap |

45.Otis tarda | Stortrappe | Großtrappe | Great bustard | Outarde barbue | Otarda | Grote trap |

46.Himantopus himantopus | Stylteløber | Stelzenläufer | Black-winged stilt | Échasse blanche | Cavaliere d'Italia | Steltkluut |

47.Recurvirostra avosetta | Klyde | Säbelschnäbler | Avocet | Avocette | Avocetta | Kluut |

48.Burhinus oedicnemus | Triel | Triel | Stone curlew | Œdicnème criard | Occhione | Grief |

49.Glareola pratincola | Braksvale | Brachschwalbe | Pratincole | Glaréole à collier | Pernice di mare | Vorkstaartplevier |

50.Charadrius morinellus(Endromias morinellus) | Pomeransfugl | Mornellregenpfeifer | Dotterel | Pluvier guignard | Piviere tortolino | Morinelplevier |

51.Pluvialis apricaria | Hjejle | Goldregenpfeifer | Golden plover | Pluvier doré | Piviere dorato | Goudplevier |

52.Gallinago media | Tredækker | Doppelschnepfe | Great snipe | Bécassine double | Croccolone | Poelsnip |

53.Tringa glareola | Tinksmed | Bruchwasserläufer | Wood-sandpiper | Chevalier sylvain | Piro-piro boschereccio | Bosruiter |

54.Phalaropus lobatus | Odinshane | Odinshühnchen | Red-necked phalarope | Phalarope à bec étroit | Falarope becco sottile | Grauwe franjepoot |

55.Larus genei | Tyndnæbbet måge | Dünnschnabelmöwe | Slender-billed gull | Goéland railleur | Gabbiano roseo | Dunbekmeeuw |

56.Larus audouinii | Adouinsmåge | Korallenmöwe | Audouin's gull | Goéland d'Audouin | Gabbiano corso | Audouins meeuw |

57.Gelochelidon nilotica | Sandterne | Lachseeschwalbe | Gull-billed tern | Sterne hansel | Sterna zampenere | Lachstern |

58.Sterna sandvicensis | Splitterne | Brandseeschwalbe | Sandwich tern | Sterne caugek | Beccapesci | Grote stern |

59.Sterna dougallii | Dougallsterne | Rosenseeschwalbe | Roseate tern | Sterne de Dougall | Sterna del Dougall | Dougalls stern |

60.Sterna hirundo | Fjordterne | Flußseeschwalbe | Common tern | Sterne Pierregarin | Sterna comune | Visdief |

61.Sterna paradisaea | Havterne | Küstenseeschwalbe | Arctic tern | Sterne arctique | Sterna codalunga | Noordse stern |

62.Sterna albifrons | Dværgterne | Zwergseeschwalbe | Little tern | Sterne naine | Fraticello | Dwergstern |

63.Chelidonias niger | Sortterne | Trauerseeschwalbe | Black tern | Guifette noire | Mignattino | Zwarte stern |

64.Pterocles alchata | Spidshalet sandhøne | Spießflughuhn | Pin-tailed sandgrouse | Ganga cata | Grandule | Witbuikzandhoen |

65.Bubo bubo | Stor hornugle | Uhu | Eagle owl | Hibou grand-duc | Gufo reale | Oehoe |

66.Nyctea scandiaca | Sneugle | Schnee-Eule | Snowy owl | Chouette harfang | Gufo delle nevi | Sneeuwuil |

67.Asio flammeus | Mosehornugle | Sumpfohreule | Short-eared owl | Hibou brachyote | Gufo di palude | Velduil |

68.Alcedo atthis | Isfugl | Eisvogel | Kingfisher | Martin pêcheur d'Europe | Martin pescatore | IJsvogel |

69.Dryocopus martius | Sortspætte | Schwarzspecht | Black woodpecker | Pic noir | Picchio nero | Zwarte specht |

70.Dendrocopus leucotus | Hvidrygget spætte | Weißrückenspecht | White-backed woodpecker | Pie à dos blanc | Picchio dorsobianco | Witrugspecht |

71.Luscinia svecica | Blåhals | Blaukehlchen | Blue-throat | Gorge-bleue à miroir | Pettazzurro | Blauwborst |

72.Sylvia undata | Provencesanger | Provencegrasmücke | Dartford warbler | Fauvette pitchou | Magnanina | Provence-grasmus |

73.Sylvia nisoria | Høgesanger | Sperbergrasmücke | Barred warbler | Fauvette épervière | Bigia padovana | Gestreepte grasmus |

74.Sitta whiteheadi | Korsikansk spætmejse | Korsenkleiber | Corsican nuthatch | Sittelle corse | Picchio muratore corso | Zwartkopboomklever |

--------------------------------------------------

BILAG II/1ANHANG II/1ANNEX II/1ANNEXE II/1ALLEGATO II/1BIJLAGE II/1

| Dansk | Deutsch | English | Français | Italiano | Nederlands |

ANSERIFORMES

1.Anser fabalis | Sædgås | Saatgans | Bean goose | Oie des moissons | Oca granaiola | Rietgans |

2.Anser anser | Grågås | Graugans | Greylag goose | Oie cendrée | Oca selvatica | Grauwe gans |

3.Branta canadensis | Kanadagås | Kanadagans | Canada goose | Bernache du Canada | Oca del Canada | Canadese gans |

4.Anas penelope | Pibeand | Pfeifente | Wigeon | Canard siffleur | Fischione | Smient |

5.Anas strepera | Knarand | Schnatterente | Gadwall | Canard chipeau | Canapiglia | Krakeend |

6.Anas crecca | Krikand | Krickente | Teal | Sarcelle d'hiver | Alzavola | Wintertaling |

7.Anas platyrhynchus | Gråand | Stockente | Mallard | Canard colvert | Germano reale | Wilde eend |

8.Anas acuta | Spidsand | Spießente | Pintail | Canard pilet | Codone | Pijlstaart |

9.Anas querquedula | Atlingand | Knäkente | Garganey | Sarcelle d'été | Marzaiola | Zomertaling |

10.Anas clypeata | Skeand | Löffelente | Shoveler | Canard souchet | Mestolone | Slobeend |

11.Aythya ferina | Taffeland | Tafelente | Pochard | Fuligule milouin | Moriglione | Tafeleend |

12.Aythya fuligula | Troldand | Reiherente | Tufted duck | Fuligule morillon | Moretta | Kuifeend |

GALLIFORMES

13.Lagopus lagopus scoticus et hibernicus | Grouse | Schottisches Moorschneehuhn | Red grouse | Lagopède des saules | Pernice bianca di Scozia | Moerassneeuwhoen |

14.Lagopus mutus | Fjeldrype | Alpenschneehuhn | Ptarmigan | Lagopède des Alpes | Pernice bianca | Alpensneeuwhoen |

15.Alectoris graeca | Stenhøne | Steinhuhn | Rock partridge | Perdrix bartavelle | Coturnice | Europese steenpatrijs |

16.Alectoris rufa | Rødhøne | Rothuhn | Red-legged partridge | Perdrix rouge | Pernice rossa | Rode patrijs |

17.Perdix perdix | Agerhøne | Rebhuhn | Partridge | Perdrix grise | Starna | Patrijs |

18.Phasianus colchicus | Fasan | Fasan | Pheasant | Faisan de chasse | Fagiano | Fazant |

GRUIFORMES

19.Fulica atra | Blishøne | Bläßhuhn | Coot | Foulque macroule | Folaga | Meerkoet |

CHARADRIIFORMES

20.Lymnocryptes minimus | Enkeltbekkasin | Zwergschnepfe | Jack snipe | Bécassine sourde | Frullino | Bokje |

21.Gallinago gallinago | Dobbeltbekkasin | Bekassine | Snipe | Bécassine des marais | Beccaccino | Watersnip |

22.Scolopax rusticola | Skovsneppe | Waldschnepfe | Woodcock | Bécasse des bois | Beccaccia | Houtsnip |

COLUMBIFORMES

23.Columba livia | Klippedue | Felsentaube | Rock dove | Pigeon biset | Piccione selvatico | Rotsduif |

24.Columba palumbus | Ringdue | Ringeltaube | Wood pigeon | Pigeon ramier | Colombaccio | Houtduif |

--------------------------------------------------

BILAG II/2ANHANG II/2ANNEX II/2ANNEXE II/2ALLEGATO II/2BIJLAGE II/2

| Dansk | Deutsch | English | Français | Italiano | Nederlands |

25.Cygnus olor | Knopsvane | Höckerschwan | Mute swan | Cygne muet | Cigno reale | Knobbelzwaan |

26.Anser brachyrhynchus | Kortnæbbet gås | Kurzschnabelgans | Pink-footed goose | Oie à bec court | Oca zamperose | Kleine rietgans |

27.Anser albifrons | Blisgås | Bläßgans | White-fronted goose | Oie rieuse | Oca lombardella | Kolgans |

28.Branta bernicla | Knortegås | Ringelgans | Brent goose | Bernache cravant | Oca colombaccio | Rotgans |

29.Netta rufina | Rødhovedet and | Kolbenente | Red-crested pochard | Nette rousse | Fistione turco | Krooneend |

30.Aythya marila | Bjergand | Bergente | Scaup | Fuligule milouinin | Moretta grigia | Toppereend |

31.Somateria mollissima | Ederfugl | Eiderente | Eider | Eider à duvet | Edredone | Eidereend |

32.Clangula hyemalis | Havlit | Eisente | Long-tailed duck | Harelde de Miquelon | Moretta codona | IJseend |

33.Melanitta nigra | Sortand | Trauerente | Common scoter | Macreuse noire | Orchetto marino | Zwarte zeeëend |

34.Melanitta fusca | Fløjlsand | Samtente | Velvet scoter | Macreuse brune | Orco marino | Grote zeeëend |

35.Bucephala clangula | Hvinand | Schellente | Golden-eye | Garrot à l'œil d'or | Quattrocchi | Brilduiker |

36.Mergus serrator | Toppet skallesluger | Mittelsäger | Red-breasted merganser | Harle huppé | Smergo minore | Middelste zaagbek |

37.Mergus merganser | Stor skallesluger | Gänsesäger | Goosander | Harle bièvre | Smergo maggiore | Grote zaagbek |

38.Bonasia bonasia(Tetrastes bonasia) | Hjerpe | Haselhuhn | Hazel hen | Gélinotte des bois | Francolino di monte | Hazelhoen |

39.Tetrao tetrix(Lyrurus tetrix) | Urfugl | Birkhuhn ♂ | Black grouse | Tétras lyre ♂ | Fagiano di monte | Korhoen |

40.Tetrao urogallus | Tjur | Auerhuhn ♂ | Capercaillie | Grand tétras ♂ | Gallo cedrone | Auerhoen |

41.Alectoris barbara | Berberhøne | Felsenhuhn | Barbary partridge | Perdrix de Barbarie | Pernice di Sardegna | Barbarijse patrijs |

42.Coturnix coturnix | Vagtel | Wachtel | Quail | Caille des blés | Quaglia | Kwartel |

43.Meleagris gallopavo | Vildkalkun | Wildtruthuhn | Wild turkey | Dindon/Dinde sauvage | Tacchino selvatico | Wilde kalkoen |

44.Rallus aquaticus | Vandrikse | Wasserralle | Water rail | Râle d'eau | Porciglione | Waterral |

45.Gallinula chloropus | Grønbenet rørhøne | Teichhuhn | Moorhen | Poule d'eau | Gallinella d'acqua | Waterhoen |

46.Haematopus ostralegus | Strandskade | Austernfischer | Oystercatcher | Huîtrier pie | Beccaccia di mare | Scholekster |

47.Pluvialis apricaria | Hjejle | Goldregenpfeifer | Golden plover | Pluvier doré | Piviere dorato | Goudplevier |

48.Pluvialis squatarola | Strandhjejle | Kiebitzregenpfeifer | Grey plover | Pluvier argenté | Pivieressa | Zilverplevier |

49.Vanellus vanellus | Vibe | Kiebitz | Lapwing | Vanneau huppé | Pavoncella | Kievit |

50.Calidris canutus | Islandsk ryle | Knutt | Knot | Bécasseau maubèche | Piovanello maggiore | Kanoetstrandloper |

51.Philomachus pugnax | Brushane | Kampfläufer | Ruff Reeve | Chevalier combattant | Combattente | Kemphaan |

52.Limosa limosa | Stor kobbersneppe | Uferschnepfe | Black-tailed godwit | Barge à queue noir | Pittima reale | Grutto |

53.Limosa lapponica | Lille kobbersneppe | Pfuhlschnepfe | Bar-tailed godwit | Barge rousse | Pittima minore | Rosse grutto |

54.Numenius phaeopus | Lille regnspove | Regenbrachvogel | Whimbrel | Courlis corlieu | Chiurlo piccolo | Regenwulp |

55.Numenius arquata | Stor regnspove | Großer Brachvogel | Curlew | Courlis cendré | Chiurlo | Wulp |

56.Tringa erythropus | Sortklire | Dunkler Wasserläufer | Spotted redshank | Chevalier arlequin | Totano moro | Zwarte ruiter |

57.Tringa totanus | Rødben | Rotschenkel | Redshank | Chevalier gambette | Pettegola | Tureluur |

58.Tringa nebularia | Hvidklire | Grünschenkel | Greenshank | Chevalier aboyeur | Pantana | Groenpootruiter |

59.Larus ridibundus | Hættemåge | Lachmöwe | Black-headed gull | Mouette rieuse | Gabbiano comune | Kokmeeuw |

60.Larus canus | Stormmåge | Sturmmöwe | Common gull | Goéland cendré | Gavina | Stormmeeuw |

61.Larus fuscus | Slidemåge | Heringsmöwe | Lesser black-backed gull | Goéland brun | Gabbiano zafferano | Kleine mantelmeeuw |

62.Larus argentatus | Sølvmåge | Silbermöwe | Herring gull | Goéland argenté | Gabbiano reale | Zilvermeeuw |

63.Larus marinus | Svartbag | Mantelmöwe | Greater black-backed gull | Goéland marin | Mugnaiaccio | Mantelmeeuw |

64.Columba oenas | Huldue | Hohltaube | Stock dove | Pigeon columbien | Colombella | Holenduif |

65.Streptopelia decaoctoa | Tyrkerdue | Türkentaube | Collared turtle dove | Tourterelle turque | Tortora dal collare orientale | Turkse tortel |

66.Streptopelia turtur | Turteldue | Turteltaube | Turtle dove | Tourterelle des bois | Tortora | Tortelduif |

67.Alauda arvensis | Sanglærke | Feldlerche | Skylark | Alouette des champs | Lodola | Veldleeuwerik |

68.Turdus merula | Solsort | Amsel | Blackbird | Merle noir | Merlo | Merel |

69.Turdus pilaris | Sjagger | Wacholderdrossel | Fieldfare | Grive litorne | Cesena | Kramsvogel |

70.Turdus philomelos | Sangdrossel | Singdrossel | Song-thrush | Grive musicienne | Tordo | Zanglijster |

71.Turdus iliacus | Vindrossel | Rotdrossel | Redwing | Grive mauvis | Tordo sassello | Koperwiek |

72.Turdus viscivorus | Misteldrossel | Misteldrossel | Mistle-thrush | Grive draine | Tordela | Grote lijster |

+ = Medlemsstater, som i overensstemmelse med artikel 7, stk. 3, kan give tilladelse til jagt på de anførte arter.

+ = Mitgliedstaaten, die nach Artikel 7 Absatz 3 die Bejagung der aufgeführten Arten zulassen können.

+ = Member States which under Article 7 (3) may authorize hunting of the species listed.

+ = États membres pouvant autoriser, conformément à l'article 7 paragraphe 3, la chasse des espèces énumérées.

+ = Stati membri che possono autorizzare, conformemente all'articolo 7, paragrafo 3, la caccia delle specie elencate.

+ = Lid-Staten die overeenkomstig artikel 7, lid 3, toestemming mogen geven tot het jagen op de genoemde soorten.

| BelgiqueBelgië | Danmark | Deutschland | France | Ireland | Italia | Luxembourg | Nederland | United Kingdom |

25.Cynus olor | | | + | | | | | | |

26.Anser brachyrhynchus | + | + | | | + | | | | + |

27.Anser albifrons | + | + | + | + | + | | | + | + |

28.Branta bernicla | | + | + | | | | | | |

29.Netta rufina | | | | + | | | | | |

30.Aythya marila | + | + | + | + | + | | | + | + |

31.Somateria mollissima | | + | | + | + | | | | |

32.Clangula hyemalis | | + | | + | + | | | | + |

33.Melanitta nigra | | + | + | + | + | | | | + |

34.Melanitta fusca | | + | + | + | + | | | | + |

35.Bucephala clangula | | + | | + | + | | | | + |

36.Mergus serrator | | + | | | + | | | | |

37.Mergus merganser | | + | | | + | | | | |

38.Bonasia bonasia (Tetrastes bonasia) | | | | + | | | | | |

39.Tetrao tetrix (Lyrurus tetrix) | + | | + ♂ | + ♂ | | + | | | + |

40.Tetrao urogallus | | | + ♂ | + ♂ | | + | | | + |

41.Alectoris barbara | | | | | | + | | | |

42.Coturnix coturnix | | | | + | | + | | | |

43.Meleagris gallopavo | | | + | | | | | | |

44.Rallus aquaticus | | | | + | | + | | | |

45.Gallinula chloropus | + | | | + | | + | | | + |

46.Haematopus ostralegus | | + | | + | | | | | |

47.Pluvialis apricaria | + | + | | + | + | + | | + | + |

48.Pluvialis squatarola | | + | | + | | | | | + |

49.Vanellus vanellus | + | + | | + | + | + | | | |

50.Calidris canutus | | + | | + | | | | | |

51.Philomachus pugnax | | | | + | | + | | | |

52.Limosa limosa | | + | | + | | + | | | |

53.Limosa lapponica | | + | | + | | + | | | + |

54.Numenius phaeopus | | + | | + | | | | | + |

55.Numenius arquata | | + | | + | + | + | | | + |

56.Tringa erythropus | | + | | + | | | | | |

57.Tringa totanus | | + | | + | | + | | | + |

58.Tringa nebularia | | + | | + | | | | | |

59.Larus ridibundus | | + | + | | | | | | |

60.Larus canus | | + | + | | | | | | |

61.Larus fuscus | | + | + | | | | | | |

62.Larus argentatus | | + | + | | | | | | |

63.Larus marinus | | + | + | | | | | | |

64.Columba oenas | | | | + | | | | | |

65.Streptopelia decaoctoa | | + | + | + | | | | | |

66.Streptopelia turtur | | | | + | | + | | | |

67.Alauda arvensis | | | | + | | + | | | |

68.Turdus merula | | | | + | | + | | | |

69.Turdus pilaris | | | | + | | + | | | |

70.Turdus philomelos | | | | + | | + | | | |

71.Turdus iliacus | | | | + | | + | | | |

72.Turdus viscivorus | | | | + | | | | | |

--------------------------------------------------

BILAG III/1 1ANHANG III/1ANNEX III/1ANNEXE III/1ALLEGATO III/1BIJLAGE III/1

| Dansk | Deutsch | English | Français | Italiano | Nederlands |

1.Anas platyrhynchus | Gråand | Stockente | Mallard | Canard colvert | Germano reale | Wilde eend |

2.Lagopus lagopus scoticus et hibernicus | Grouse | Schottisches Moorschneehuhn | Red grouse | Lagopède des saules | Pernice bianca di Scozia | Moerassneeuwhoen |

3.Alectoris rufa | Rødhøne | Rothuhn | Red-legged partridge | Perdrix rouge | Pernice rossa | Rode patrijs |

4.Alectoris barbara | Berberhøne | Felsenhuhn | Barbary partridge | Perdrix de Barbarie | Pernice di Sardegna | Barbarijse patrijs |

5.Perdix perdix | Agerhøne | Rebhuhn | Partridge | Perdrix grise | Starna | Patrijs |

6.Phasianus colchicus | Fasan | Fasan | Pheasant | Faisan de chasse | Fagiano | Fazant |

7.Columba palumbus | Ringdue | Ringeltaube | Wood pigeon | Pigeon ramier | Colombaccio | Houtduif |

--------------------------------------------------

BILAG III/2ANHANG III/2ANNEX III/2ANNEXE III/2ALLEGATO III/2BIJLAGE III/2

| Dansk | Deutsch | English | Français | Italiano | Nederlands |

8.Anser anser | Grågås | Graugans | Greylag goose | Oie cendrée | Oca selvatica | Grauwe gans |

9.Anas penelope | Pibeand | Pfeifenente | Wigeon | Canard siffleur | Fischione | Smient |

10.Anas crecca | Krikand | Krickente | Teal | Sarcelle d'hiver | Alzavola | Wintertaling |

11.Anas acuta | Spidsand | Spießente | Pintail | Canard pilet | Codone | Pijlstaart |

12.Aythya ferina | Taffeland | Tafelente | Pochard | Fuligule milouin | Moriglione | Tafeleend |

13.Aythya fuligula | Troldand | Reiherente | Tufted duck | Fuligule morillon | Moretta | Kuifeend |

14.Somateria mollissima | Ederfugl | Eiderente | Eider | Eider à duvet | Edredone | Eidereend |

15.Lagopus mutus | Fjeldrype | Alpenschneehuhn | Ptarmigan | Lagopède des Alpes | Pernice bianca | Alpensneeuwhoen |

16.Tetrao urogallus | Tjur | Auerhuhn | Capercaillie | Grand tétras | Gallo cedrone | Auerhoen |

17.Fulica atra | Blishøne | Bläßhuhn | Coot | Foulque macroule | Folaga | Meerkoet |

--------------------------------------------------

BILAG III/3ANHANG III/3ANNEX III/3ANNEXE III/3ALLEGATO III/3BIJLAGE III/3

| Dansk | Deutsch | English | Français | Italiano | Nederlands |

18.Anser albifrons | Blisgås | Bläßgans | White-fronted goose | Oie rieuse | Oca lombardella | Kolgans |

19.Anas clypeata | Skeand | Löffelente | Shoveler | Canard souchet | Mestolone | Slobeend |

20.Aythya marila | Bjergand | Bergente | Scaup | Fuligule milouinin | Moretta grigia | Toppereend |

21.Melanitta nigra | Sortand | Trauerente | Common scoter | Macreuse noire | Orchetto marino | Zwarte zeeëend |

22.Tetrao tetrix (Lyrurus tetrix) | Urfugl | Birkhuhn | Black grouse | Tétras lyre | Fagiano di monte | Korhoen |

23.Pluvialis apricaria | Hjejle | Goldregenpfeifer | Golden plover | Pluvier doré | Piviere dorato | Goudplevier |

24.Lymnocryptes minimus | Enkeltbekkasin | Zwergschnepfe | Jack snipe | Bécassine sourde | Frullino | Bokje |

25.Gallinago gallinago | Dobbeltbekkasin | Bekassine | Snipe | Bécassine de marais | Beccaccino | Watersnip |

26.Scolopax rusticola | Skovsneppe | Waldschnepfe | Woodcock | Bécasse des bois | Beccaccia | Houtsnip |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

a) - Cilpas, "putnu" līme, āķi, akli vai sakropļoti dzīvi putni, ko izmanto kā pievilinātājputnus, magnetofoni, elektrotrieciena ierīces,

- mākslīgās gaismas avoti, spoguļi, ierīces mērķu apgaismošanai, tēmēšanas ierīces šaušanai naktī, kas ietver elektronisko attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju,

- sprāgstvielas,

- tīkli, lamatas, saindēta vai anestezējoša ēsma,

- pusautomātiskie vai automātiskie ieroči, kuru aptverē var ievietot vairāk kā divas munīcijas;

b) - lidaparāti, mehāniskie transportlīdzekļi,

- motorlaivas, kuru ātrums pārsniedz piecus kilometrus stundā. Atklātā jūrā dalībvalstis var drošības labad atļaut izmantot motorlaivas ar maksimālo ātrumu 18 kilometri stundā. Dalībvalstis informē Komisiju par katru izsniegto atļauju.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

a) Izzūdošu vai īpaši apdraudētu sugu saraksts katrai valstij, norādot sugu ģeogrāfisko izplatību;

b) to teritoriju uzskaitījums un ekoloģiskais raksturojums, kam ir īpaši svarīga nozīme migrējošo sugu migrācijas maršrutos, kā arī kā ziemošanas un ligzdošanas vietai;

c) gredzenošanas datu apkopojums par migrējošo sugu populāciju lielumu;

d) kā savvaļas putnu medījumu metodes ietekmē populācijas lieluma novērtējumu;

e) ekoloģisko metožu izstrādāšana vai pilnveidošana ar mērķi novērst putnu radītu kaitējumu;

f) dažas sugas, kas kalpo kā indikatori piesārņojuma noteikšanai;

g) ķīmiskā piesārņojuma kaitīgā ietekme uz putnu sugu populāciju lielumu.

--------------------------------------------------

Augša