Starptautiskie nolīgumi un ES ārējā kompetence

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Starptautiski nolīgumi (konvencijas, līgumi)

• Starptautiskie nolīgumi ar valstīm, kura nav Savienības dalībvalstis, vai starptautiskām organizācijām ir ES tiesību aktu neatņemama sastāvdaļa. Šie nolīgumi ir nošķirti no primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem un veido sui generis tiesību aktu kategoriju. Saskaņā ar dažiem EST spriedumiem tie var būt tieši piemērojami un tiem ir lielāks juridiskais spēks nekā sekundārajiem tiesību aktiem, kuriem ir jāatbilst minētajiem tiesību aktiem.
• Tie ir līgumi atbilstoši starptautiskajām tiesībām un nosaka līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus.
• Atšķirībā no vienpusējiem aktiem konvencijas un nolīgumi nav likumdošanas procedūras vai kādas iestādes vienpersoniskas gribas rezultāts.
• LESD 216. pantā norādīti gadījumi, kuros ES ir pilnvarota noslēgt šādus nolīgumus.
• Pēc vienošanās un parakstīšanas un atbilstīgi attiecīgajam jautājumam var būt nepieciešama to ratifikācija ar kādu sekundāro tiesību aktu.
• Starptautiskie nolīgumi ir jāīsteno visā ES. Starptautiskajiem nolīgumiem ir lielāks juridiskais spēks nekā vienpusējiem sekundārajiem aktiem, tādēļ šiem aktiem jāatbilst minētajiem nolīgumiem.
• Turklāt LESD 207. pants nosaka ES tirdzniecības politiku — būtisku ES ārējo kompetenci un galveno elementu tās attiecībās ar pārējo pasauli.

ES ārējās kompetences

• ES ir juridiska persona un līdz ar to ir starptautisko tiesību subjekts, kas spēj vienoties un savā vārdā noslēgt starptautiskus nolīgumus, t. i., kuram ir šajā jomā ar līgumiem piešķirta kompetence (vai pilnvaras).
• Ja nolīguma priekšmets nav ES ekskluzīvā kompetencē, šis nolīgums jāparaksta arī ES valstīm. Šādus nolīgumus sauc par “jauktiem nolīgumiem”.

Ekskluzīva kompetence un dalītā kompetence

• ES un ES valstu kompetenču sadalījums ir izteikts arī starptautiskajā līmenī. Kad ES vienojas un noslēdz starptautisku nolīgumu, tai ir vai nu ekskluzīva kompetence, vai ar ES valstīm dalīta kompetence.
• Ja tai ir ekskluzīva kompetence, ES ir tiesības vienai pašai risināt sarunas un noslēgt nolīgumu. Turklāt LESD 3. pantā ir norādītas jomas, kurās ES ir ekskluzīva kompetence noslēgt starptautiskus nolīgumus, tostarp tirdzniecības nolīgumus.
• Ja tai ir dalītā kompetence ar ES valstīm, nolīgumu noslēdz gan ES, gan ES valstis. Tādējādi tas ir jaukts nolīgums, kuram ES valstīm ir jāpiekrīt. Saistībā ar jauktiem līgumiem dažkārt arī jāpieņem kāds iekšējs ES tiesību akts, lai noteiktu ES valstu un ES pienākumus. LESD 4. pants nosaka dalītās kompetences.