Tirdzniecības politika ES

ES kopējā tirdzniecības politika ir viens no galvenajiem elementiem tās attiecībās ar pārējo pasauli (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. pants), un tā ir ekskluzīvā ES kompetencē (LESD 3. pants). Ar Lisabonas līgumu šo kompetenci paplašināja, ietverot ārvalstu tiešos ieguldījumus, kā arī padarot Eiropas Parlamentu par vienu no likumdevējiem kopā ar Padomi tirdzniecības jautājumos.

ES valstu vārdā Eiropas Komisija risina tirdzniecības jautājumus, piemēram, vienojas par tirdzniecības līgumiem ar trešām valstīm. Tos noslēdz ar kvalificētu balsu vairākumu, izņemot līgumus par pakalpojumu tirdzniecību, intelektuālo īpašumu, ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, audiovizuālajiem un kultūras pakalpojumiem, sociālajiem, izglītības un veselības pakalpojumiem, kuru gadījumā Padomes lēmumam jābūt vienbalsīgam.

ES aktīvi darbojas Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Tā atbalsta tirdzniecības un muitas šķēršļu atcelšanu. Lai aizsargātu tās tirgu, ES rīcībā ir dažādi rīki, piemēram, antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi, regula par tirdzniecības šķēršļiem un aizsardzības pasākumi.