Eiropas Klimata akts

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ES iestādes un ES dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu regulā izvirzītos mērķus, vienlaikus ņemot vērā taisnīguma, solidaritātes un izmaksu lietderīguma aspektus.

Ar regulu izveido neatkarīgu Eiropas Zinātnisko konsultatīvo padomi klimata pārmaiņu jautājumos. Padomes uzdevumi ir, piemēram, analizēt jaunākos zinātniskos secinājumus Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumos un zinātniskos datus par klimatu, jo īpaši saistībā ar ES būtisku informāciju; sniegt zinātniskas konsultācijas un sagatavot ziņojumus.

Dalībvalstis ir aicinātas izveidot klimata padomdevējas struktūras, kas sniedz zinātniskas konsultācijas attiecīgajām valstu iestādēm.

Regulā ir noteikti tālāk tekstā minētie ES starpposma pasākumi, kuru uzdevums ir palīdzēt ES sasniegt tās mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

• Līdz 2030. gadam par vismaz 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni) samazināt ES siltumnīcefekta gāzu neto emisijas; 2023. gadā ES pieņēma paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, ar ko uzlabo esošos ES tiesību aktus un šā jaunā mērķa īstenošanā iekļauj jaunas iniciatīvas.
• Lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam ir pietiekami darīts seku mazināšanai, ierobežot neto piesaistes apjomus līdz ne vairāk kā 225 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda (CO₂) ekvivalenta. Lai palielinātu ES oglekļa piesaistītāju² kapacitāti atbilstoši mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, regulā ir arī noteikts, ka ES ir jācenšas nodrošināt, ka 2030. gadā ir sasniegts lielāks tās oglekļa neto piesaistes apjoms.
• Noteikt saistošu 2040. gada klimata mērķrādītāju panākt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) samazinājumu par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
• Pieprasot Eiropas Komisijai attiecībā uz laikposmu pēc 2030. gada, pamatojoties uz detalizētiem ietekmes novērtējumiem, pārskatīt attiecīgos ES tiesību aktus, lai dotu iespēju sasniegt 2040. gada mērķrādītāju un klimatneitralitātes mērķi, un turpināt stiprināt veicinošo satvaru, lai atbalstītu skartās juridiskās un fiziskās personas visā pārkārtošanās procesā.
• Prasīt Komisijai nodrošināt, ka tiesību aktu priekšlikumos laikposmam pēc 2030. gada tiek pienācīgi atspoguļoti vairāki konkrēti elementi, tostarp:
  • pienācīgs augstas kvalitātes starptautisko kredītu devums saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. pantu (līdz 5 % no 1990. gada ES neto emisijām, sākot no 2036. gada);
  • iekšzemes pastāvīgas piesaistes nozīme ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS);
  • lielāka elastība nozarēs un starp nozarēm, kā arī instrumentos un starp tiem;
  • nepieciešamība pēc taisnīgas, samērīgas, pragmatiskas, izmaksu ziņā lietderīgas un sociāli līdzsvarotas pārkārtošanās;
  • tehnoloģiju neitralitāte un izmaksu efektivitāte;
  • enerģijas pieejamība, pieejamība cenas ziņā, drošība un energoefektivitāte; un
  • investīciju vajadzības un iespējas.
• Prasīt Komisijai reizi divos gados novērtēt starpposma mērķrādītāju un dekarbonizācijas trajektoriju īstenošanu un ziņot par to, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, tehnoloģiju attīstību un problēmas un iespējas, kas ietekmē ES globālo konkurētspēju. Novērtējumam attiecīgā gadījumā var pievienot tiesību aktu priekšlikumus.

• Prasīt Komisijai sešu mēnešu laikā pēc katras globālās izsvēršanas, kas minēta Parīzes nolīgumā, sagatavot ziņojumu Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības padomei par regulas darbību. Šajā ziņojumā Komisijai jāņem vērā tādi elementi kā Eiropas rūpniecības konkurētspēja, enerģijas cenu attīstība, sociālekonomiskā ietekme, tehnoloģiju attīstība, aplēstais neto piesaistījumu līmenis ES mērogā, progress virzībā uz starpposma mērķrādītāju sasniegšanu un dalībvalstu iespēja izmantot augstas kvalitātes starptautiskos kredītus līdz 5 % apmērā no to pēc 2030. gada noteiktajiem mērķrādītājiem un centieniem.

• Līdz 2028. gadam tiek atlikta Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļā noteiktās emisijas kvotu tirdzniecības ēkām, autotransportam un papildu sektoriem (ETS2) darbība (sk. konsolidēto versiju). Piemēro Direktīvas 2003/87/EK 30.k panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā izklāstītos noteikumus (sk. kopsavilkumu). Arī 2026. gadā piemēro Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8.b punkta noteikumus.

Lai nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām:

• ES iestādēm un dalībvalstīm ir pienākums palielināt pielāgošanās spēju, stiprināt noturību un mazināt neaizsargātību pret klimata pārmaiņām; nodrošināt, lai politikas nostādnes par pielāgošanos būtu saskaņotas, savstarpēji atbalstošas un sniegtu ieguvumus nozaru politikas nostādnēm, palīdzēt integrēt šos pasākumus visās politikas jomās un pievērst uzmanību neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un nozarēm;
• Komisijai ir pienākums līdz 2022. gada 30. jūlijam pieņemt ES pielāgošanās stratēģiju un pamatnostādnes, ar kurām nosaka vienotus principus un praksi attiecībā uz to, kā projektu un programmu plānošanas, izstrādes, izpildes un uzraudzības procesā konstatēt, klasificēt un pārvaldīt ar klimatu saistītus riskus;
• dalībvalstīm ir pienākums pieņemt un īstenot nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plānus, īpaši ņemot vērā tādas neaizsargātas nozares kā lauksaimniecība, ūdens un pārtikas sistēmas un nodrošinātība ar pārtiku, kā arī nepieciešamību veicināt dabā un ekosistēmās balstītu risinājumu izmantošanu.

Lai novērtētu ES un dalībvalstu panākto progresu, Komisijai ir pienākums:

• līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam reizi piecos gados novērtēt ES un dalībvalstu panākto progresu 2050. gada mērķrādītāja un pielāgošanās mērķu sasniegšanā un to, vai pasākumi, kurus ES un valstis īsteno nolūkā sasniegt šos mērķus, ir konsekventi;
• novērtēt, vai ES pasākumu un tiesību aktu projekti, tostarp budžeta priekšlikumi, atbilst 2030. un 2040. gada mērķrādītājiem un mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un nodrošina progresu pielāgošanā;
• regulāri izvērtēt attiecīgos nacionālos pasākumus un sniegt ieteikumus dalībvalstīm gadījumā, ja tiek konstatēts, ka šie pasākumi nav saskaņā ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai nodrošinātu progresu un palielinātu pielāgošanās spēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.

Ar regulu groza:

• Regulu (EK) Nr. 401/2009 par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (skatīt kopsavilkumu) un Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības pārvaldību (skatīt kopsavilkumu).