This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Konkurētspējīga ekonomika ir ekonomika, kuras ilgtspējīgs produktivitātes līmenis spēj veicināt izaugsmi un līdz ar to arī ienākumus un labklājību. Ekonomikas konkurētspēja jau sen ir viena no Eiropas Savienības (ES) galvenajām politiskajām prioritātēm.
Lai atveseļotos no Covid-19 pandēmijas, ES ir pieņēmusi NextGenerationEU – 1,8 triljonus euro (2018. gada cenās) vērtu pēcpandēmijas atveseļošanas plānu, kura mērķis ir veidot zaļāku, digitālāku un noturīgāku Eiropu – un tajā ietilpstošo Atveseļošanas un noturības mehānismu.
Šajā kontekstā ES ir paātrinājusi savu virzību uz klimatneitralitāti un digitālo līderību, kas pārveidos ekonomiku, sabiedrību un rūpniecību un kam būs nepieciešamas jaunas tehnoloģijas, investīcijas un inovācijas, lai saglabātu ES konkurētspēju, vienlaikus ļaujot ES ekonomikai un sabiedrībai augt un mazināt nabadzību un nevienlīdzību. Citiem vārdiem sakot, mērķis ir radīt ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā. Tas cita starpā ietver pāreju no lineāras ražošanas uz aprites ekonomiku attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, tirgiem un uzņēmējdarbības modeļiem.
Divas no Eiropas Komisijas prioritātēm, kas ir īpaši svarīgas ES konkurētspējai, ir šādas:
Eiropas zaļais kurss ir vērsts uz resursu ziņā efektīvas un konkurētspējīgas ekonomikas izveidi. Paziņojumam sekoja klimata tiesību akts un citi pasākumi, lai ES klimata, enerģētikas, transporta un nodokļu politiku padarītu tādu, ka līdz 2030. gadam ir iespējams siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
ES digitālās pārkārtošanās pamatā galvenokārt ir:
Jaunā Eiropas industriālā stratēģija, kas atjaunināta 2021. gadā, piedāvā jaunus pasākumus, lai paātrinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī reaģē uz aicinājumiem noteikt un uzraudzīt galvenos ekonomikas konkurētspējas rādītājus: