EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 2.10.2015

COM(2015) 478 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

STARPPOSMA PĀRSKATS PAR ES BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS STRATĒĢIJU LĪDZ 2020. GADAM

{SWD(2015) 187 final}

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

STARPPOSMA PĀRSKATS PAR ES BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS STRATĒĢIJU LĪDZ 2020. GADAM

1.Ievads

Bioloģiskā daudzveidība ir neatkārtojamā dzīvības formu dažādība uz mūsu planētas, un tā ir ekonomikas un labklājības pamats. Tā mums nodrošina svaigu gaisu un tīru ūdeni, pārtiku, materiālus un zāles, saglabā mūsu veselību un sniedz mums atpūtas iespējas; tā sekmē apputeksnēšanu un augsnes auglību, regulē klimatu un aizsargā mūs pret ārkārtējiem laikapstākļiem.

Tomēr cilvēku radītās pārmaiņas ekosistēmās un sugu izzušana pēdējos 50 gados notikušas daudz straujāk nekā jebkad cilvēces vēsturē 1 . Bioloģiskās daudzveidības zudums ir viena no pamatjomām, kurās noteiktas planētas iespēju robežas 2 , ko cilvēce jau pārkāpusi. Bioloģiskās daudzveidības zudums kopā ar klimata pārmaiņām palielina iespēju, ka notiks neatgriezeniskas pārmaiņas, un kavē ekonomisko attīstību, kā arī mazina sabiedrības izturību saskarē ar jaunām problēmām. Pasaules Ekonomikas forums 2015. gadā ierindoja “bioloģiskās daudzveidības zudumu un ekosistēmu sabrukumu” 10 galveno pasaules risku sarakstā 3 .

ES 2010. gada bioloģiskās daudzveidības bāzes līnija 4 liecināja, ka līdz 25 % Eiropas dzīvnieku sugu draud izzušana un ka 65 % no ES nozīmes biotopiem ir nelabvēlīgs saglabāšanās stāvoklis — galvenokārt cilvēku darbības dēļ. Ekosistēmu pamatpakalpojumi ir turpinājuši pasliktināties.

Reaģējot uz to, Eiropas Komisija 2011. gadā pieņēma ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam 5 , kurā ES valstu un valdību vadītāji noteica šādu pamatmērķi: “līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju, atjaunot ekosistēmas, ciktāl reāli iespējams, un palielināt ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē”. Šī stratēģija ir stratēģijas “Eiropa 2020” 6 un Septītās vides rīcības programmas 7 neatņemama daļa. Ar to tiek īstenotas ES saistības, kas izriet no Konvencijas par bioloģisko daudzveidību. Stratēģijas pamatā ir seši uzdevumi, no kuriem katrs veicams, īstenojot atsevišķu darbību kopumu.

Šajā starpposma pārskatā kritiski novērtēts progress, kas panākts ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošanā, ņemot vērā 2010. gada bāzes līniju. Pārskata mērķis ir informēt lēmumu pieņēmējus par jomām, kurās jāpieliek lielākas pūles, lai līdz 2020. gadam sasniegtu ES bioloģiskās daudzveidības mērķus.

2.Kopsavilkums par progresu kopš 2011. gada

Pamatmērķis: līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju Eiropas Savienībā un atjaunot tos, ciktāl reāli iespējams, vienlaikus palielinot ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē.

Kopš pēdējā ziņošanas perioda ir nedaudz palielinājies to ES nozīmes sugu un biotopu skaits, kuru saglabāšanās stāvoklis ir drošs/labvēlīgs vai uzlabojies. Dažu plaši sastopamu putnu populācijas, šķiet, stabilizējas, bet citu tādu sugu īpatņu skaits, kuras saistītas ar viegli ietekmējamām saldūdens, piekrastes un lauksaimniecības ekosistēmām, turpina samazināties; 70 % ES sugu apdraud biotopu izzušana. Lai gan dažu ekosistēmu pakalpojumu (jo īpaši ar nodrošināšanu saistīto pakalpojumu) apjoms pieaug, citu pakalpojumu, piemēram, apputeksnēšanas pakalpojumu, apjoms samazinās.

Bioloģisko daudzveidību galvenokārt apdraud biotopu izzušana (ko izraisa jo īpaši pilsētu teritoriju izplešanās, lauksaimniecības intensifikācija, zemes pamešana un intensīva mežu apsaimniekošana), piesārņojums, pārmērīga izmantošana (jo īpaši zvejniecībā), invazīvas svešzemju sugas un klimata pārmaiņas, un šie draudi turpina radīt slodzi, kā rezultātā izzūd sugas un biotopi, degradējas ekosistēmas un pasliktinās ekosistēmu izturētspēja 15 . ES-28 ekoloģiskās pēdas nospiedums joprojām divkārt pārsniedz tās bioloģisko kapacitāti 16 , un tas palielina slodzi uz bioloģisko daudzveidību ārpus Eiropas.

Kopš stratēģijas sākuma ir gūti panākumi politisko satvaru radīšanā, zināšanu bāzes uzlabošanā un partnerību veidošanā. Lai noturīgi uzlabotu bioloģisko daudzveidību reālajā dzīvē, šīm iniciatīvām būs jāpārtop par konkrētām darbībām valstu, reģionālā un vietējā līmenī. Virzība uz pamatmērķa sasniegšanu būs atkarīga arī no tā, kā tiks noteikti un sasniegti mērķi politikas jomās, kas nav tieši saistītas ar šo stratēģiju, jo īpaši klimata, gaisa, ķīmisko vielu, ūdens un augsnes aizsardzības jomā.

Ir plaši pierādījumi par ieinteresēto personu veiktiem būtiskiem pasākumiem, kuru rezultātā vietējā līmenī panāktas pozitīvas tendences bioloģiskās daudzveidības jomā. Šiem piemēriem ir svarīgs vēstījums, proti, tie liecina, ka mērķtiecīgai rīcībai uz vietas var būt ļoti labi rezultāti. Tie ir paraugs, pēc kura var vadīties stratēģijas īstenošanā tās darbības laika otrajā pusē.

2.1.1. uzdevums. Apturēt ES dabas aizsardzības tiesību aktu aptverto sugu un biotopu stāvokļa pasliktināšanos un panākt to stāvokļa ievērojamu un izmērāmu uzlabošanos, lai līdz 2020. gadam sasniegtu to, ka salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju i) par 100 % vairāk biotopu novērtējumu un par 50 % vairāk sugu novērtējumu, ko veic saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, liecina par labāku saglabāšanās stāvokli un ii) par 50 % vairāk sugu novērtējumu, ko veic saskaņā ar Putnu direktīvu, liecina par drošu vai labāku stāvokli.

1. attēls. Progress 1. uzdevuma veikšanā: to putnu (Putnu direktīva) un Kopienas nozīmes biotopu un sugu (Dzīvotņu direktīva) procentuālā daļa, kuru stāvoklis vērtējams kā drošs/labvēlīgs vai tāds, kas turpina uzlaboties

Avots: EVA, 2015. gads.

Kā norādīts 1. attēlā, salīdzinājumā ar 2010. gada bāzes līniju ir palielinājies to ES dabas aizsardzības tiesību aktu aptverto sugu un biotopu skaits, kuru saglabāšanās stāvoklis ir drošs/labvēlīgs vai turpina uzlaboties. Dažu simbolisku sugu, piemēram, karaliskā ērgļa, stāvoklis ir uzlabojies tādu mērķorientētu aizsardzības pasākumu rezultātā, kuru īstenošanai piešķirts speciāls finansējums. Tomēr daudzu citu sugu un biotopu stāvoklis joprojām ir nelabvēlīgs, turklāt dažu šādu sugu stāvoklis turpina pasliktināties. 

Lielākā daļa Natura 2000 sauszemes un iekšzemes ūdeņu biotopu tīkla ir pabeigta, un tas aizņem aptuveni 18 % no zemes virsmas. Jūras tīkla platība ir palielinājusies līdz 6 %, tomēr tā joprojām ir daudz mazāka par globālo mērķi — 10 %.

Visas dalībvalstis nav izstrādājušas un īstenojušas sugu rīcības plānus un Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanas plānus vienlīdz ātri. 2012. gadā tikai 58 % Natura 2000 teritoriju bija apsaimniekošanas plāni vai šie plāni vēl bija izstrādes stadijā 18 . Natura 2000 bioģeogrāfiskais process ir sekmējis dalībvalstu sadarbību biotopu apsaimniekošanas un atjaunošanas jomā, un ir pavairojušās Natura 2000 teritorijām pieejamās finansēšanas iespējas 19 . Natura 2000 integrāciju jaunajā daudzgadu finanšu shēmā būs iespējams pilnīgi novērtēt tikai tad, kad būs apstiprinātas visas programmas.

Ir izstrādāti norādījumi par vēja enerģijas izmantošanu, ostu attīstīšanu un bagarēšanu, ieguves rūpniecību, lauksaimniecību, akvakultūru, mežiem un enerģijas infrastruktūru saistībā ar Natura 2000 teritorijām 20 .

Tiesnešiem un prokuroriem tika organizēta apmācība par dabas aizsardzības tiesību aktu galveno noteikumu izpildes panākšanu. Ir vērojami lieli uzlabojumi bioloģiskās daudzveidības datu uzraudzībā un ziņošanā par tiem, kā arī abu dabas aizsardzības direktīvu ziņošanas prasību saskaņošanā.

Sākot Natura 2000 komunikācijas platformas darbību, izveidojot ikgadēju Natura 2000 balvu piešķiršanas mehānismu un īstenojot valsts mēroga kampaņas, ir izvērsta komunikācija un informētības palielināšana.

Komisija Normatīvās atbilstības un izpildes programmas ietvaros īsteno Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas atbilstības pārbaudi 21 . Tā būs plaša, uz pierādījumiem balstīta analīze, kurā tiks noskaidrots, vai minētie tiesību akti un to īstenošana ir samērīga ar noteiktajiem mērķiem un sniedz paredzētos rezultātus. Ar rezultātiem iepazīstinās 2016. gada pirmajā pusē.

Lai gan daudzu šo darbību pozitīvais rezultāts nebūs redzams uzreiz, ir skaidrs, ka atlikušajā laikposmā līdz 2020. gadam būs jāpieliek daudz vairāk pūļu un jāveic daudz lielāki ieguldījumi, lai pabeigtu Natura 2000 tīklu jūras apgabalos, līdz tā aptvērums sasniegs globālo mērķi — 10 %, nodrošinātu, ka visas Natura 2000 teritorijas tiek pārvaldītas ar labiem rezultātiem, un iedibinātu piemērotus finanšu un administratīvos nosacījumus, kas ļautu sasniegt saglabāšanās mērķus un sniegtu iespēju izmantot ekosistēmu pakalpojumu potenciālu Natura 2000 teritorijās un ārpus tām.

2.2.2. uzdevums. Līdz 2020. gadam nodrošināt ekosistēmu un to pakalpojumu uzturēšanu un uzlabošanu, veidojot zaļo infrastruktūru un atjaunojot vismaz 15 % degradēto ekosistēmu.

2. attēls. Ekosistēmu noslodžu tendences

*NB! Rezultāti, kas attiecas uz jūras ekosistēmu, nav galīgi.

Avots: EVA, 2015. gads 22 .

Nesena analīze 23 apstiprina, ka 2000.–2010. gadā dažu ar nodrošināšanu saistīto pakalpojumu (piemēram, kokmateriālu ieguves) apjoms pieaudzis un dažu tieši ar bioloģisko daudzveidību saistītu pakalpojumu (piemēram, apputeksnēšanas) apjoms sarucis. Kā atainots 2. attēlā, dažas būtiskas ekosistēmu noslodzes samazinās (piemēram, sēra pārnese no atmosfēras), tomēr citi ekosistēmu un to pakalpojumu apdraudējumi nav izzuduši, un daudz apdraudējumu palielinās, palēninot vispārējo virzību uz uzdevuma izpildi.

Komisija un dalībvalstis ir veikušas ievērojamus pasākumus, lai uzlabotu zināšanu bāzi. Ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšana un novērtēšana pēc tās pabeigšanas 2020. mērķa gadā sniegs publiskā sektora lēmumu pieņēmējiem un privātā sektora ieinteresētajām personām iespēju ņemt vērā savos plānošanas lēmumos ES ekosistēmu bagātības vērtību un ar tām saistītos sociālekonomiskos ieguvumus. Kopīgā pētniecības centra ziņojumā sniegta stabila bāzes līnija, attiecībā pret kuru tiks vērtēts progress, par ko pirmais ziņojums gaidāms 2016. gadā.

ES Zaļās infrastruktūras stratēģija 24 sekmē zaļās infrastruktūras risinājumu integrēšanu citās ES politikas jomās un finansēšanas instrumentos. Komisija ir arī publicējusi pētījumu 25 , kas palīdzēs dalībvalstīm noteikt prioritātes degradēto ekosistēmu atjaunošanā. Lai gan valstu un vietējā un reģionālā līmenī ir maz visaptverošu atjaunošanas stratēģiju, tomēr tiek īstenoti daži atjaunošanas pasākumi, bieži vien saistībā ar ES tiesību aktu prasībām, piemēram, Ūdens pamatdirektīvas, Jūras stratēģijas pamatdirektīvas, Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas prasībām.

Nākamajos gados būs jāpieliek lielākas pūles, lai pabeigtu un īstenotu valstu sistēmas, kas paredzētas atjaunošanas prioritāšu noteikšanai. Būtiski dzinējspēki, kas sekmēs ekosistēmu un to pakalpojumu uzturēšanu un atjaunošanu, būs papildu ieguldījumi, spēju veidošana un zaļās infrastruktūras integrēšana valstu un vietējās plānošanas sistēmās. Vēl joprojām ir daudz jāpaveic, lai apturētu parastās bioloģiskās daudzveidības zudumu 80 % ES teritorijas, kas nav ietverta Natura 2000 tīklā. Tādēļ būs jāatrod tāda pieeja, ar kuru varētu vislabāk nodrošināt to, ka nav bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu neto zuduma.

2.3.3. uzdevums. Palielināt lauksaimniecības un mežsaimniecības devumu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā un vairošanā.

2.3.1.3.A uzdevums. Lauksaimniecība: līdz 2020. gadam palielināt lauksaimniecības platības — zālājus, aramzemi un ilggadīgās kultūras —, uz kurām attiecas ar bioloģisko daudzveidību saistīti KLP pasākumi, lai garantētu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un panāktu izmērāmu uzlabojumu to sugu un biotopu saglabāšanās stāvoklī, kuri ir atkarīgi no lauksaimniecības vai kurus tā ietekmē, un ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā salīdzinājumā ar ES 2010. gada bāzes līniju, tādējādi palīdzot veicināt ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

(*) Uzlabojums ir jāmēra attiecībā pret kvantitatīvi izteiktiem mērķiem ES nozīmes sugu un biotopu saglabāšanās stāvokļa uzlabošanās jomā (sk. 1. uzdevumu) un degradētu ekosistēmu atjaunošanas jomā (sk. 2. uzdevumu).

3. attēls. Izmaiņas (2007.–2012. gads salīdzinājumā ar 2001.–2006. gadu) ar lauksaimniecības ekosistēmām (zālājiem un aramzemi) saistīto Kopienas nozīmes biotopu saglabāšanās stāvoklī

Avots: EVA, 2015. gads.

2015. gada ziņojumā “Vide Eiropā — stāvoklis un perspektīvas 2015” norādīts, ka bioloģisko daudzveidību visvairāk apdraud lauksaimniecības prakses intensifikācija un zemes pamešana savienojumā ar pilsētu teritoriju izplešanos un pelēko infrastruktūru. 2015. gada ziņojumā “Pārskats par dabas stāvokli Eiropas Savienībā” arī norādīts, ka 2007.–2012. gadā sauszemes ekosistēmas visvairāk noslogo lauksaimniecība un cilvēku radītas pārmaiņas dabas apstākļos, turklāt 20 % apdraudējumu radījusi lauksaimniecība vien. Kā redzams 3. attēlā, lielākās daļas ar lauksaimniecību saistīto, ES dabas aizsardzības tiesību aktu aptverto sugu un biotopu stāvoklis kopš iepriekšējā ziņošanas perioda nav izmērāmi uzlabojies. Tādu biotopu, kuru stāvoklis ir “nelabvēlīgs (slikts)” vai “pasliktinās”, visvairāk ir zālājos un mitrājos. Lai gan plaši sastopamu putnu sugu populāciju stāvoklis kopš 2010. gada sācis stabilizēties, lauksaimniecības zemju putnu stāvoklis turpina pasliktināties. Krasi sarūk 27 apputeksnēšanas pakalpojumi, jo savvaļas bites 28 apdraud vairāki faktori. Zālāju taureņu populācijas ārkārtīgi sarūk, un nekas neliecina, ka šī tendence varētu mainīties.

Lai gan kopējās tendences joprojām rada nopietnas bažas, vietējā līmenī panākti daudzi uzlabojumi, kas ir labas lauksaimniecības prakses un KLP ietvaros, jo īpaši agrovides pasākumu ietvaros un Natura 2000 teritorijās, īstenoto bioloģiskās daudzveidības pasākumu tiešs rezultāts. Šādi panākumi ir svarīgs vēstījums par 2020. gada bioloģiskās daudzveidības uzdevuma izpildāmību, bet tie būtu jāgūst plašākā mērogā, lai panāktu izmērāmus rezultātus ES līmenī.

KLP reformas 2014.–2020. gadam rezultātā ir darīti pieejami dažādi instrumenti, kas var palīdzēt sekmēt bioloģisko daudzveidību. Savstarpējās atbilstības princips attiecas uz to vides prasību un saistību pamatkopumu, kuras jāizpilda lauksaimniekiem. Ar tiešajiem maksājumiem tiek atalgota vides sabiedrisko labumu nodrošināšana. Viens no trim zaļās saimniekošanas veidiem pirmā pīlāra “Ekoloģiski nozīmīgas platības” ietvaros ir vērsts tieši uz bioloģisko daudzveidību. Visbeidzot, Lauku attīstības regula 29 nodrošina valstu un reģionālajām varas iestādēm iespēju izvēlēties no plaša bioloģisko daudzveidību sekmējošu iespēju klāsta. Šo iespēju starpā ir apakšprioritāte, kas attiecas uz ekosistēmu atjaunošanu, saglabāšanu un uzlabošanu, lauku attīstības programmās iekļaujams mērķis, kas paredz ar bioloģisko daudzveidību saistītu rezultātu gūšanu, lauksaimnieku un mežsaimnieku sadarbības mehānismi un lielāka uzmanība lauksaimnieku konsultēšanai par ūdeni un pesticīdu lietošanu, kā arī bioloģisko daudzveidību, tai skaitā no Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas izrietošajām saistībām.

Reformētā KLP dod dalībvalstu valsts un reģionālajām varas iestādēm iespēju izlemt, kā un cik lielā apmērā tās izmantos šīs iespējas. Dalībvalstu lauku attīstības programmas un ar ekoloģiski nozīmīgajām platībām saistītās izvēles tiks rūpīgi pārraudzītas un izvērtētas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības aspektā. Kā liecina līdz šā ziņojuma pabeigšanai pieņemtās programmas, par 19,1 % 30 no visas lauksaimniecības zemes ir noslēgti apsaimniekošanas līgumi, kuru mērķis ir uzlabot un uzturēt bioloģisko daudzveidību un/vai ainavas, bet starp dalībvalstīm un reģioniem šajā jomā ir ļoti lielas atšķirības. Lai turpinātu virzīties uz 2020. gada uzdevuma izpildi, ir svarīgi saprast, kāpēc dalībvalstīs pastāv atšķirības minēto līgumu slēgšanā.

2.3.2.3.B uzdevums. Meža nozare: līdz 2020. gadam visiem valsts īpašumā esošajiem mežiem un privātajiem meža īpašumiem, kas pārsniedz noteiktu lielumu** (tas jānosaka dalībvalstīm vai reģioniem un jāiekļauj savās lauku attīstības programmās), kuri saņem finansējumu saskaņā ar ES lauku attīstības politiku, izstrādāt meža apsaimniekošanas plānus vai līdzvērtīgus instrumentus, kas atbilst ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, lai panāktu izmērāmu uzlabojumu* to sugu un biotopu saglabāšanās stāvoklī, kuri ir atkarīgi no mežsaimniecības vai kurus tā ietekmē, un saistītu ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā salīdzinājumā ar ES 2010. gada bāzes līniju.

(*) Uzlabojums ir jāmēra attiecībā pret kvantitatīvi izteiktiem mērķiem ES nozīmes sugu un biotopu saglabāšanās stāvokļa uzlabošanās jomā (sk. 1. uzdevumu) un degradētu ekosistēmu atjaunošanas jomā (sk. 2. uzdevumu).

(**) Attiecībā uz mazākiem meža īpašumiem dalībvalstis var nodrošināt papildu stimulus, lai rosinātu ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem atbilstošu meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu pieņemšanu.

Kā liecina jaunākais novērtējums, to Eiropas nozīmes meža biotopu procentuālā daļa, kuru saglabāšanās stāvoklis vērtējams kā labvēlīgs, ir sarukusi no gandrīz 17 % līdz aptuveni 15 %. Vairuma biotopu saglabāšanās stāvoklis joprojām vērtējams kā nelabvēlīgs (80 %), tomēr rezultāti starp dažādiem Eiropas bioģeogrāfiskajiem reģioniem ievērojami atšķiras; visvairāk tādu biotopu, kuru saglabāšanās stāvoklis vērtējams kā labvēlīgs, atrodas Vidusjūras reģionā.

4. attēls. Izmaiņas (2007.–2012. gads salīdzinājumā ar 2001.–2006. gadu) ar kokaugiem klātas zemes un mežu ekosistēmu saistīto Kopienas nozīmes biotopu saglabāšanās stāvoklī ES 27 mērogā 31

Avots: EVA, 2015. gads.

ES meža stratēģijā 32 ir uzsvērta Eiropas mežu ekosistēmu nozīme ekonomiskajā, sociālajā un vides aspektā un noteikti pamatprincipi: meža ilgtspējīga apsaimniekošana, resursu izmantošanas efektivitāte un globāla atbildība par mežiem. Komisija arī izstrādā ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas kritērijus un rādītājus. Joprojām nav atrisināts jautājums, kā nodrošināt pietiekamu finansējumu bioloģisko daudzveidību sekmējošiem pasākumiem mežu klātās platībās. 2007.–2013. gadā lauku attīstības programmu ietvaros mežiem tika piešķirti kopā EUR 5,4 miljardi, lai gan Natura 2000 tīkla (kurā vairāk nekā puse ir mežs) apsaimniekošanas izmaksas gadā ir aptuveni EUR 5,8 miljardi.

Meža apsaimniekošanas plāniem un līdzvērtīgiem instrumentiem varētu būt ievērojama nozīme 3.B uzdevuma izpildē, tostarp attiecībā uz privātiem mežiem. Kopumā uz lielu ES mežu daļu attiecas kāds apsaimniekošanas plāns, tomēr starp dalībvalstīm šajā jomā pastāv ievērojamas atšķirības. Daži ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā paredzētie pasākumi ir īstenoti mazā mērogā. Ja tiks uzlabota ES līmeņa informācija par mežu statusu, varēs precīzāk novērtēt pašreizējo stāvokli un plānot piemērotus politiskus pasākumus, kas sekmētu uzdevuma izpildi.

2.4.4. uzdevums. Līdz 2015. gadam* panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Panākt populācijas vecuma un izmēra sadalījumu, kas raksturīgs veselīgam krājumam, īstenojot tādu zvejniecības pārvaldību, kura neatstāj būtisku negatīvu ietekmi uz citiem krājumiem, sugām un ekosistēmām, un tādējādi palīdzot līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā paredzēts Jūras stratēģijas pamatdirektīvā (MSFD).

* Reformētā kopējā zivsaimniecības politika (KZP) stājās spēkā 2014. gadā, un tās mērķis ir līdz 2015. gadam, ja tas iespējams, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gadam panākt, ka visi krājumi tiek izmantoti maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā.

Reformētajā kopējā zivsaimniecības politikā ir paredzēts stabils politisks satvars ilgtspējīgai zivsaimniecībai, un tā īstenošana virzās uz priekšu. Aizvien vairāk komerciālo krājumu tiek zvejoti maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā vai tuvu tam. Panākts ievērojams progress ziemeļu daļas ūdeņos, kur novērtēts vairums krājumu (Baltijas jūrā — līdz 90 % ), kam piemērojami nozvejas ierobežojumi, un lielākā daļa šo krājumu tiek pārvaldīti, ievērojot maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Tomēr Vidusjūrā un Melnajā jūrā mazāk nekā 10 % izkrāvumu gūti no novērtētiem krājumiem un aptuveni 90 % novērtēto krājumu joprojām tiek pārzvejoti 33 .

Zvejas izraisīta zivju mirstība ir ievērojami samazinājusies vairākos krājumos Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā 34 , kas liecina par to, ka šajās jūrās ilgtermiņa apsaimniekošanas plāniem un ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķim atbilstošai zvejniecības praksei ir pozitīvi rezultāti.

Jūras bioloģiskā daudzveidība Eiropas reģionālajās jūrās turpina samazināties. Ir sarežģīti iegūt uzticamus un visaptverošus labas kvalitātes datus par jūras vidi, jo 80 % sugu un biotopu, ko aptver MSFD, klasificēti kā nezināmi (komerciālie zivju krājumi ir pozitīvs izņēmums). Tikai 4 % biotopu vides stāvoklis dokumentēts kā labs. Klimata pārmaiņas un paskābināšanās papildina pārzvejas, piesārņojuma, jūrā esošo atkritumu, biotopu iznīcināšanas un invazīvu svešzemju sugu radītās negatīvās sekas. 35

Lai palīdzētu samazināt zvejas negatīvo ietekmi uz nemērķa sugām un ekosistēmām, jaunajā kopējā zivsaimniecības politikā ir noteikts mērķis izskaust izmetumus, līdz 2019. gadam pakāpeniski ieviešot izkraušanas pienākumu. Lai to sasniegtu, dalībvalstīs būs jāveic rūpīgāka uzraudzība, lai panāktu tīrāku un selektīvāku praksi, kurā netiek veikta piezveja, un nodrošinātu labākus datus par piezveju.

Lai līdz 2020. gadam varētu novērst jūras bioloģiskās daudzveidības apdraudējumus, ir ļoti svarīgi valstīs pielikt ilgstošas pūles, lai tiktu īstenoti apsaimniekošanas plāni un uzraudzīta noteikumu izpilde, kā arī uzlabot uzraudzību, paplašināt zināšanu bāzi un koordinēt informāciju par jūras bioloģisko daudzveidību. Svarīgs uzdevums būs izmantot pieredzi un paplašināt pētniecības tīklus.

2.5.5. uzdevums. Panākt, lai līdz 2020. gadam invazīvas svešzemju sugas (ISS) un to izplatības ceļi būti identificēti un sakārtoti prioritārā secībā, prioritārās sugas tiktu ierobežotas vai iznīcinātas un izplatības ceļi pārvaldīti tā, lai novērstu jaunu invazīvu svešzemju sugu introdukciju un naturalizāciju.

Pašlaik Eiropas vidē ir vairāk nekā 11 000 svešzemju sugu, un 10–15 % no tām rada problēmas. Vairāk nekā 80 % no Eiropas jūrās esošajām svešzemju sugām introducētas kopš 1950. gada (sk. 5. attēls. u).

5. attēls. Svešzemju jūras sugu introdukcijas apjoms 37

Piezīme. Šajā attēlā norādīts jaunintroducētu svešzemju jūras sugu skaits. Analīze attiecas uz visu Eiropu un ir atspoguļota pa desmitgadēm. Visnesenākajā periodā ietilpst tikai 2011.–2014. gads.

Avots: EVA, 2015. gads.

Jaunajā ISS regulā ir paredzēta sistēma, ar kuru tiks novērsta un pārvaldīta invazīvu svešzemju sugu introdukcija un izplatība ES. Tiek veidots Eiropas Svešzemju sugu informācijas tīkls 38 , kas palīdzēs dalībvalstīm īstenot minēto regulu. Pašlaik kopā ar dalībvalstīm tiek pabeigts pirmais Savienības nozīmes invazīvu svešzemju sugu saraksts, kura pamatā ir sugu riska novērtējumi, tai skaitā apdraudējums, ko tās varētu radīt ekonomikai. Preventīvas pieejas ietvaros tiks veikta analīze, lai noteiktu nākamo riska novērtējumu prioritātes. Komisijas 2013. gada priekšlikumu par augu 39 un dzīvnieku 40 veselību mērķis ir arī palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību.

Pirmā Savienības nozīmes invazīvu svešzemju sugu saraksta ātra pieņemšana un šā saraksta sekmīga ieviešana dalībvalstīs ir priekšnoteikums pastāvīgai virzībai uz šā uzdevuma izpildi. Ļoti liela nozīme būs notikumu attīstībai saistītajās politikas jomās, jo īpaši Balasta ūdeņu konvencijas ratificēšanai un izpildei, kā arī dzīvnieku veselības režīma piemērošanai savvaļas sugu slimībām.

2.6.6. uzdevums. Līdz 2020. gadam palielināt ES ieguldījumu pasaules bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanā.

ES ir vislielākā ieguldītāja ar bioloģisko daudzveidību saistītajā oficiālajā attīstības palīdzībā, un 2013. gadā tās sniegtais finansējums ir vairāk nekā divkāršojies, salīdzinot ar 2006. gadu.

Lai regulētu piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, ES 2014. gadā ratificēja Nagojas protokolu. Lai regulētu atbilstības panākšanas pasākumus, ir pieņemti jauni tiesību akti, un tiek gatavots arī īstenošanas akts.

ES 2013. gada Kokmateriālu regulas mērķis ir pārtraukt nelikumīgi iegūtu kokmateriālu apriti ES tirgū. ES Plāns meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai sekmē likumīgi iegūtu kokmateriālu tirdzniecību. Patērētāji aizvien biežāk izvēlas izstrādājumus no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem. Daži panākumi gūti arī attiecībā uz palmu eļļu, bet attiecībā uz citām precēm veikts pārāk maz pasākumu, un ES-28 ekoloģiskās pēdas nospiedums vairāk nekā divkārt pārsniedz tās bioloģisko kapacitāti.

6. attēls. Ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaules reģionos

Avots: EVA (SEBI) 42 .

Visos nesenajos ES brīvās tirdzniecības nolīgumos ir ietverti noteikumi par daudzpusējo vides nolīgumu īstenošanu. ES ir arī sniegusi ieguldījumu pasaules mēroga pasākumos, kas vērsti pret savvaļas augu un dzīvnieku nelikumīgu tirdzniecību 43 , tostarp sekmējusi virzību uz visaptverošas ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas pieņemšanu par savvaļas augu un dzīvnieku nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu. 2015. gada 8. jūlijā ES oficiāli pievienojās Konvencijai par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām. 

Vides un klimata pārmaiņu jautājumu integrēšanas procesā ir ietvertas arī darbības, kas saistītas ar ES sadarbību attīstības jomā, kura nekaitē bioloģiskajai daudzveidībai. Ikvienai jaunai attīstības sadarbības darbībai tiek veikta obligāta vides aspekta pārbaude, kurā tiek pievērsta uzmanība iespējamajai ietekmei uz aizsargājamām vai neaizsargātām teritorijām, ekosistēmu pakalpojumiem, svešzemju sugu ieviešanai, kā arī mēslojuma, pesticīdu vai citu ķīmisku vielu izmantojumam. Programmu plānošanā tika pievērsta īpaša uzmanība iespējām aizsargāt un vairot bioloģisko daudzveidību.

ES un tās dalībvalstis ir aktīvi piedalījušās pasaules Ilgtspējīgas attīstības dienaskārtības 2030. gadam izstrādē. Īstenojot šīs apņemšanās Eiropas Savienībā un palīdzot tās izpildīt pasaules mērogā, tiks sekmēta šā uzdevuma izpilde. Lai varētu sasniegt starptautiska mēroga mērķi — līdz 2015. gadam divkāršot bioloģiskajai daudzveidībai paredzētās finansējuma plūsmas uz jaunattīstības valstīm un saglabāt tās līdz 2020. gadam — un lai varētu palielināt finansējuma efektivitāti, būs nepieciešama cieša apņemšanās, labāka prioritāšu noteikšana un labāka saskaņošana ar citiem līdzekļu devējiem. Lai varētu sasniegt ES mērķus, būs jāturpina samazināt ES ekoloģiskās pēdas nospiedumu un ar labiem rezultātiem jāīsteno nesen pieņemtā politika un tiesību akti, īpašu uzmanību pievēršot atbilstībai Nagojas protokola prasībām. Ir veicams lielāks darbs arī šādās jomās: nesenajos tirdzniecības nolīgumos iekļauto noteikumu par bioloģisko daudzveidību īstenošana, bioloģiskās daudzveidības mērķu turpmāka integrēšana ES tirdzniecības politikā un ilgtspējīgas tirdzniecības sekmēšanai paredzētu iniciatīvu ierosināšana.

3.Horizontālie pasākumi

3.1.Finansējums

Būtisks faktors, kas liedza sasniegt 2010. gada bioloģiskās daudzveidības mērķi, bija nepietiekams finansējums. Bioloģiskās daudzveidības aspekti dažādā apmērā ir integrēti Eiropas strukturālajos un investīciju fondos, jo īpaši kopējās lauksaimniecības politikas, kohēzijas politikas fondos un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondā. Pilnvērtīgu bioloģiskajai daudzveidībai piešķirto līdzekļu analīzi varēs veikt tikai pēc tam, kad būs pieņemtas visas lauku attīstības un darba programmas. LIFE programma ir neliels, bet ļoti lietderīgs dabai un bioloģiskajai daudzveidībai pieejams finansējuma avots. Tas piedalīsies arī novatorisku projektu finansēšanā, izmantojot nesen izveidoto Dabas kapitāla finansēšanas mehānismu.

Komisija ir izstrādājusi procesu, kas sniegs iespēju izsekot ar bioloģisko daudzveidību saistītos ES budžeta izdevumus, lai plānošanā varētu precīzāk novērtēt bioloģiskās daudzveidības integrāciju 44 . Ir izstrādāta arī metodika, kas ļaus pārbaudīt ES budžetu bioloģiskās daudzveidības aspektā, lai pārliecinātos, ka izdevumi nevis negatīvi ietekmē, bet gan sekmē bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu.

ES finansēšanas instrumentiem, jo īpaši Attīstības sadarbības instrumentam un Eiropas Attīstības fondam, kā arī Partnerības instrumentam, ir ļoti liela nozīme starptautisko saistību izpildē bioloģiskās daudzveidības jomā. ES centieni uzlabot resursu ieguvi no šiem ārējiem instrumentiem ir apstiprināti 2014. gadā sāktajā pamatiniciatīvā “Biodiversity for Life” (B4Life).

3.2.Partnerības

Ir gūti ievērojami panākumi partnerību izveidē un ieinteresēto personu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanā. Atkārtoti sāktā ES Uzņēmējdarbības un bioloģiskās daudzveidības platforma palīdz uzņēmumiem aktīvi iesaistīties stratēģijas īstenošanā. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu Eiropas aizjūras teritorijās (BEST) sagatavošanās darbība sekmē pāreju uz ātru un vienkāršu piekļuvi finansējumam bioloģiskās daudzveidības aizsardzības un ekosistēmu pakalpojumu ilgtspējīgas izmantošanas vajadzībām. ES ir arī atbalstījusi iniciatīvu “Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika” ES un jaunattīstības valstīs un sekmējusi sinerģijas veidošanu starp Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un citām konvencijām.

3.3.Zināšanu bāzes stiprināšana

Ir uzlabota ES bioloģiskās daudzveidības politikai nepieciešamā zināšanu un pierādījumu bāze, izmantojot saskaņotu ziņošanu vides direktīvu ietvaros un ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšanu un novērtēšanu, kas starptautiskā mērogā atzīta par vismodernāko reģionālās novērtēšanas sistēmu Starpvaldību platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā ietvaros. Pētniecības un inovācijas pamatprogrammām kopā ar citiem ES fondiem ir liela nozīme ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanā. Programma “Apvārsnis 2020” atbalsta integrētus novērtējumus un zinātnes un politikas mijiedarbību ar īpašu uzmanību uz dabas radītiem risinājumiem. Vēl viens atbalsta avots ir kohēzijas politikas finansējums pētniecībai un inovācijai. Tomēr joprojām ir ievērojami datu un zināšanu trūkumi, jo īpaši attiecībā uz jūras vidi, ekosistēmu veselīguma novērtēšanu un saiknēm ar ekosistēmu pakalpojumiem un izturētspēju. Atlikušajā īstenošanas periodā pirmām kārtām jāstiprina saskaņā ar ES tiesību aktiem (piemēram, lauksaimniecības, zivsaimniecības un reģionālās politikas tiesību aktiem) veiktajos bioloģiskās daudzveidības uzraudzības un ziņošanas pasākumos gūto datu integrācija un atklāta piekļuve tiem. Izmantojot ES ārējos instrumentus, ir radīti reģionāli novērošanas centri Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs, kas ļaus uzlabot dabas resursu pārvaldības jomas lēmumu pieņēmēju informētību.

4.Secinājumi

Starpposma pārskats, kurā tiek novērtēts progress ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošanā, liecina, ka 2020. gada bioloģiskās daudzveidības mērķus varēs sasniegt tikai tad, ja īstenošana un izpilde kļūs daudz apņēmīgāka un vērienīgāka. Ja saglabāsies pašreizējais īstenošanas ātrums, visā ES un pasaulē turpināsies bioloģiskās daudzveidības izzušana un ekosistēmu pakalpojumu degradācija, kas ievērojami samazinās bioloģiskās daudzveidības spējas nākotnē apmierināt cilvēku vajadzības.

Ir gūti panākumi svarīgu politisku satvaru izveidē, piemēram, ir pieņemta jaunā kopējā zivsaimniecības politika, ISS regula un Kokmateriālu regula, un divpusējos tirdzniecības nolīgumos ir ieviesti noteikumi par bioloģisko daudzveidību. Reformētā kopējās lauksaimniecības politika garantē iespējas uzlabot bioloģiskās daudzveidības jautājumu integrēšanu, bet panākumi būs atkarīgi no tā, cik lielā apmērā dalībvalstis izmantos šīs iespējas. Komisija ir atbalstījusi un papildinājusi dalībvalstu, reģionālo un vietējo varas iestāžu un ieinteresēto personu centienus vides jomas tiesību aktu izpildes panākšanā, politikas trūkumu novēršanā, pamatnostādņu nodrošināšanā, finansēšanā, partnerību izveides sekmēšanā, pētniecības un paraugprakses apmaiņas sekmēšanā. Ir bezgala daudz pozitīvas pieredzes piemēru, pēc kuriem var vadīties ES bioloģiskās daudzveidības uzdevumu izpildē līdz 2020. gadam atlikušajā laikposmā.

Tagad ir svarīgi veicināt visos uzdevumos ietverto pasākumu aktīvu īstenošanu un nodrošināt, lai politikas satvaros ietvertie principi tiktu pilnībā īstenoti. Lai varētu sasniegt 2020. gada bioloģiskās daudzveidības mērķus, galvenajiem dalībniekiem visos līmeņos būs jāveido spēcīgas partnerības un jāvelta visa sava uzmanība un pūles to izpildei, lai jo īpaši pabeigtu Natura 2000 tīkla izveidi jūras vidē, nodrošinātu Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanas efektivitāti un īstenotu ISS regulu, kā arī izvēlētos piemērotāko pieeju dabas kapitāla atzīšanai visā ES.

Lai sasniegtu šo mērķi, ar labākiem rezultātiem jāsaskaņo plašs politikas jomu klāsts, nosakot saskaņotas prioritātes, kurām piešķirts pietiekams finansējums, jo īpaši lauksaimniecības nozarē un mežsaimniecības nozarē, kurās kopā tiek izmantoti 80 % ES zemes, kā arī jūras, zivsaimniecības un reģionālās attīstības jomā. Šajā procesā var noderēt ES finansēšanas instrumenti. Bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšana būs ieguldījums arī izaugsmes un nodarbinātības programmā, pārtikas un ūdens nodrošinājumā un dzīves kvalitātē, kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā visā pasaulē un ES.

(1) http://advances.sciencemag.org/content/1/5/e1400253.full  .

(2) http://www.sciencemag.org/content/347/6223/1259855.full  .

(3) http://www.weforum.org/reports/global-risks-report-2015  .

(4) http://www.eea.europa.eu/publications/eu-2010-biodiversity-baseline  .

(5) COM(2011) 244 galīgā redakcija.

(6) COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

(7) Lēmums Nr. 1386/2013/ES.

(8) http://ec.europa.eu/environment/enveco/economics_policy/pdf/report_sept2011.pdf  .

(9) http://www.teebweb.org/  .

(10) http://ec.europa.eu/environment/enveco/biodiversity/pdf/ieep_alterra_report.pdf  .

(11) http://ec.europa.eu/environment/nature/biodiversity/economics/pdf/teeb_report.pdf  .

(12) SWD(2015) 187.

(13) COM(2015) 219 final.

(14) http://www.eea.europa.eu/soer  .

(15) http://www.eea.europa.eu/soer-2015/europe/biodiversity  .

(16)  SEBI 023, EVA, 2015. gads.

(17) COM(2015) 219 final.

(18) http://www.eea.europa.eu/publications/state-of-nature-in-the-eu  .

(19) SEC(2011) 1573 galīgā redakcija.

(20) http://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/management/guidance_en.htm  .

(21) http://ec.europa.eu/environment/nature/legislation/fitness_check/index_en.htm  .

(22) EVA tehniskais ziņojums Nr. 6/2015.

(23) Kopīgā pētniecības centra (JRC) 2015. gada ziņojums Mapping and Assessment of Ecosystems and their Services [“Ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšana un novērtēšana”].

(24) COM(2013) 249 final.

(25) http://ec.europa.eu/environment/nature/biodiversity/comm2006/pdf/2020/RPF.pdf  .

(26) Daudzām ES politikas jomām un tiesību aktiem ir tieša un netieša ietekme uz bioloģiskās daudzveidības stāvokli lauku apgabalos. 3.A uzdevums ir vērsts uz kopējās lauksaimniecības politikas ieguldījumu.

(27)  JRC 2015. gada ziņojums Mapping and Assessment of Ecosystems and their Services.

(28) Eiropas Savvaļas bišu sarkanā grāmata (2015).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013.

(30) Līdz 2015. gada 23. augustam pieņemtajām 73 (no kopumā 118) lauku attīstības programmām paredzētas 3/4 no budžeta, un tās attiecas uz 3/4 no izmantotās lauksaimniecības zemes platības.

(31)  Diagramma aptver ES 27 valstis, jo tā attiecas uz laiku pirms Horvātijas pievienošanās.

(32)  COM(2013) 659 final.

(33) COM(2015) 239 final.

(34) JRC (2015) “Monitoring the performance of the common fisheries policy” [“Kopējās zivsaimniecības politikas snieguma pārraudzība”], STECF-15-04.

(35) EVA ziņojums Nr. 2/2015.

(36) Regula (ES) Nr. 1143/2014.

(37) http://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/trends-in-marine-alien-species-mas-2/assessment  .

(38) http://easin.jrc.ec.europa.eu/  .

(39) COM(2013) 267.

(40) COM(2013) 260.

(41) Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) Ceturtais perspektīvas ziņojums par bioloģisko daudzveidību pasaulē.

(42) http://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/ecological-footprint-of-european-countries/ecological-footprint-of-european-countries-2  .

(43)  COM(2014) 64 final.

(44) SEC(2015) 240.