Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32006R1921

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1921/2006 ( 2006. gada 18. decembris ), kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1382/91 (Dokuments attiecas uz EEZ)

    OV L 403, 30/12/2006, p. 1–8 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (BG, RO, HR)

    Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 10/01/2014

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1921/oj

    30.12.2006   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 403/1


    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1921/2006

    (2006. gada 18. decembris),

    kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1382/91

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENIBAS PADOME,

    ņemot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

    saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

    tā kā:

    (1)

    Padomes Regula (EEK) Nr. 1382/91 (1991. gada 21. maijs) par datu sniegšanu attiecībā uz dalībvalstīs krastā izkrautajiem zvejniecības produktiem (2) paredz dalībvalstīm pienākumu iesniegt Komisijai ikmēneša datus par to zvejniecības produktu daudzumu un vidējo cenu, kuri izkrauti to teritorijā.

    (2)

    Pieredze rāda, ka zvejniecības produktu tirgus pētījumi un citi ekonomiskie pētījumi netiktu negatīvi ietekmēti, ja datus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem iesniegtu ik gadus, nevis ik mēnesi.

    (3)

    Pētījumi būtu pilnīgāki, ja dati tiktu iedalīti pēc to zvejas kuģu karoga valsts, kuri veic produktu izkraušanu.

    (4)

    Regula (EEK) Nr. 1382/91 nosaka ierobežojumu attiecībā uz paraugu ņemšanas metodēm, kas pieļaujamas, ja datu savākšanas un apkopošanas dēļ dažu valsts iestāžu darba apjoms ir pārmērīgs. Lai uzlabotu un vienkāršotu datu sniegšanas sistēmu, ir lietderīgi aizstāt minēto regulu ar jaunu tiesību aktu. Tādēļ Regula (EEK) Nr. 1382/91 būtu jāatceļ.

    (5)

    Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi — proti, izveidot kopēju tiesisko regulējumu, lai sistemātiski sagatavotu Kopienas statistikas datus par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

    (6)

    Padomes Regula (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (3) paredz atsauces sistēmu zvejniecības statistikas jomā. Jo īpaši tajā ir izvirzīta prasība ievērot objektivitātes, ticamības, atbilstības, rentabilitātes, statistikas konfidencialitātes un pārskatāmības principus.

    (7)

    Ir svarīgi nodrošināt šīs regulas vienotu piemērošanu un šajā nolūkā paredzēt Kopienas procedūru, kas ļautu atbilstīgā termiņā pieņemt īstenošanas pasākumus un veikt vajadzīgos tehniskos pielāgojumus.

    (8)

    Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

    (9)

    Tā kā statistikas dati par izrautajiem zvejniecības produktiem ir būtisks līdzeklis kopējās zivsaimniecības politikas pārvaldībā, ir lietderīgi paredzēts iespēju, ka tiek izmantota Lēmuma 1999/468/EK paredzētā pārvaldības procedūra, lai dalībvalstīm piešķirtu pārejas periodus šīs regulas īstenošanai un atkāpes, kas tām ļautu iesniegtajos valsts statistikas datos neiekļaut datus par kādu noteiktu zivsaimniecības nozares daļu.

    (10)

    No otras puses, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras paredzēt nosacījumus pielikumu tehniskai pielāgošanai. Tā kā minētie pasākumi ir vispārīgi, un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    1. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    1)

    “Kopienas zvejas kuģi” ir zvejas kuģi, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu un ir reģistrēti Kopienā;

    2)

    “EBTA zvejas kuģi” ir zvejas kuģi, kas kuģo ar kādas EBTA valsts karogu vai ir reģistrēti kādā EBTA valstī;

    3)

    “vienības vērtība” ir:

    a)

    vērtība izkrautā produkta pirmās pārdošanas brīdī (valsts valūtā) attiecībā uz izkrauto zvejniecības produktu daudzumu (tonnās); vai

    b)

    zvejniecības produktiem, kurus nepārdot tūlīt — vidējā cena par tonnu, kas izteikta valsts valūtā un novērtēta pēc attiecīgas metodes.

    2. pants

    Dalībvalstu pienākumi

    1.   Katru gadu dalībvalstis iesniedz Komisijai statistikas datus par zvejniecības produktiem, kurus Kopienas vai EBTA zvejas kuģi izkrāvuši to teritorijā (turpmāk — “statistikas dati”).

    2.   Šajā regulā par produktiem, kas izkrauti ziņotājas dalībvalsts teritorijā, uzskata šādus produktus:

    a)

    produktus, ko valsts ostās Kopienā izkrāvuši zvejas kuģi vai citas zvejas flotes vienības;

    b)

    produktus, ko izkrāvuši ziņotājas dalībvalsts zvejas kuģi ostās, kas atrodas ārpus Kopienas, un uz ko attiecas T2M veidlapa, kura ir iekļauta 43. pielikumā Komisijas Regulai (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5).

    3. pants

    Statistikas datu apkopošana

    1.   Statistikas dati aptver visus produktus, kas Kopienā izkrauti valstu teritorijā.

    2.   Paraugu ņemšanas metodes var izmantot tad, ja kādas dalībvalsts īpaša zvejniecības sektora strukturālo īpašību dēļ visaptverošu datu savākšanai valsts iestādēm būtu jāveic darbs, kas būtu pārmērīgs, salīdzinot ar šā sektora nozīmīgumu.

    4. pants

    Statistikas dati

    Statistikas dati attiecas kopējiem daudzumiem un vienības vērtībām zvejniecības produktiem, kas izkrauti pārskata kalendārajā gadā.

    Mainīgie lielumi, attiecībā uz ko ir jāiesniedz statistikas dati, to definīcijas un attiecīgās nomenklatūras ir norādītas II, III un IV pielikumā.

    5. pants

    Statistikas datu iesniegšana

    Dalībvalstis iesniedz statistikas datus Komisijai reizi gadā, ievērojot formātu, kas paredzēts I pielikumā, un izmantojot kodus, kas izklāstīti II, III un IV pielikumā.

    Statistikas datus iesniedz, vēlākais, sešus mēnešus pēc pārskata kalendārā gada beigām.

    6. pants

    Metodoloģija

    1.   Dalībvalstis līdz 2008. gada 19. janvāris iesniedz Komisijai sīki izstrādātu metodoloģisku ziņojumu, kur aprakstīts, kā tiek savākti dati un apkopota statistika. Minētajā ziņojumā ir precizētas izmantotās paraugu ņemšanas metodes un izvērtēta to rezultātā iegūto aplēšu kvalitāte.

    2.   Komisija izvērtē ziņojumus un savus secinājumus iesniedz atbilstīgajai darbagrupai Lauksaimniecības statistikas pastāvīgajā komitejā (turpmāk — “Komiteja”), kas izveidota ar Padomes Lēmuma 72/279/EEK (6) 1. pantu.

    3.   Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, trīs mēnešos pēc šādas izmaiņas ieviešanas. Tāpat tās nosūta Komisijai visas būtiskās izmaiņas datu savākšanas metodēs.

    7. pants

    Pārejas periodi

    Šīs regulas īstenošanas nolūkā saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru dalībvalstīm var piešķirt pārejas periodus, kas nepārsniedz trīs gadus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

    8. pants

    Atkāpes

    1.   Ja saistībā ar kādas dalībvalsts kāda īpaša zivsaimniecības sektora iekļaušanu statistikā šīs dalībvalsts iestādēm būtu jāveic darbs, kas nav samērīgs ar šā sektora nozīmīgumu, tad saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru var piešķirt atkāpi, kas ļauj attiecīgajai dalībvalstij iesniegtajos valsts statistikas datos neiekļaut statistikas datus par minēto sektoru.

    2.   Ja dalībvalsts lūdz piešķirt atkāpi saskaņā ar 1. punktu, tā sava lūguma pamatošanai iesniedz Komisijai ziņojumu par problēmām, ar ko tā saskārusies, piemērojot šo regulu visai tās teritorijā izkrautajai produkcijai.

    9. pants

    Pielikumu atjaunināšana

    Pasākumus pielikumu tehniskai pielāgošanai pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

    10. pants

    Izvērtēšana

    Komisijas līdz 2010. gada 19. janvāris un pēc tam reizi trīs gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtējuma ziņojumu par statistikas datiem, kas apkopoti saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši par to atbilstību un kvalitāti. Ziņojumā analizē arī datu savākšanai un apstrādei izveidotās sistēmas rentabilitāti un norāda labāko praksi, kas ļauj samazināt dalībvalstu darba apjomu un paaugstināt statistikas datu lietderību un kvalitāti.

    11. pants

    Komitejas procedūra

    1.   Komisijai palīdz komiteja.

    2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

    Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

    3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

    12. pants

    Atcelšana

    Ar šo Regula (EEK) Nr. 1382/91 tiek atcelta.

    13. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2006. gada 18. decembris

    Eiropas Parlamenta vārdā

    priekšsēdētājs

    J. BORREL FONTELLES

    Padomes vārdā

    priekšsēdētājs

    J.-E. ENESTAM


    (1)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 15. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2006. gada 14. novembra Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. decembra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

    (2)  OV L 133, 28.5.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

    (3)  OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

    (4)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

    (5)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 402/2006 (OV L 70, 9.3.2006., 35. lpp.).

    (6)  OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.


    I PIELIKUMS

    IESNIEGTO STATISTIKAS DATU FORMĀTS

    Statistikas datu datnes formāts

    Statistikas dati ir jāiesniedz datnē, kur katrs ieraksts aptver turpmāk norādītos laukus. Šos laukus atdala ar komatu (“,”).

    Lauks

    Piezīme

    Pielikums

    Pārskata gads

    4 cipari (piem., 2003)

     

    Ziņotāja valsts

    3 burtu kods

    II pielikums

    Sugas vai sugu grupa

    Starptautiskais 3 burtu kods (1)

    -

    Karoga valsts

    3 burtu kods

    II pielikums

    Produktu sagatavošanas veids

     

    III pielikums

    Paredzētais izmantojums

     

    IV pielikums

    Daudzums

    Izkrauto tonnu skaits (noapaļots līdz pirmajam ciparam aiz komata)

     

    Vienības vērtība

    Valsts valūta par tonnu

     

    Daudzumiem, kas nesasniedz 50 kg izkrautas produkcijas svara, reģistrējamā vērtība ir “0,0”.


    (1)  Pilns saraksts, kur uzskaitīti sugu starptautiskie 3 burtu kodi, atrodams FAO ASFIS interneta vietnē (http://www.fao.org/fi/statist/fisoft/asfis/asfis.asp)


    II PIELIKUMS

    SARAKSTS AR VALSTU KODIEM

    Valsts

    Kods

    Beļģija

    BEL

    Čehijas Republika

    CZE

    Dānija

    DNK

    Vācija

    DEU

    Igaunija

    EST

    Grieķija

    GRC

    Spānija

    ESP

    Francija

    FRA

    Īrija

    IRL

    Itālija

    ITA

    Kipra

    CYP

    Latvija

    LVA

    Lietuva

    LTU

    Luksemburga

    LUX

    Ungārija

    HUN

    Malta

    MLT

    Nīderlande

    NLD

    Austrija

    AUT

    Polija

    POL

    Portugāle

    PRT

    Slovēnija

    SVN

    Slovākija

    SVK

    Somija

    FIN

    Zviedrija

    SWE

    Apvienotā Karaliste

    GBR

    Islande

    ISL

    Norvēģija

    NOR

    Citas

    OTH


    III PIELIKUMS

    SARAKSTS AR PRODUKTU SAGATAVOŠANAS VEIDU KODIEM

    A daļa

    Saraksts

    Sagatavošanas veids

    Kods

    Svaigas (bez papildu norādes)

    10

    Svaigas (veselas)

    11

    Svaigas (ķidātas)

    12

    Svaigas (astes)

    13

    Svaigas (filejas)

    14

    Svaigas (ķidātas un bez galvām)

    16

    Svaigas (dzīvas)

    18

    Svaigas (citādas)

    19

    Saldētas (bez papildu norādes)

    20

    Saldētas (veselas)

    21

    Saldētas (ķidātas)

    22

    Saldētas (astes)

    23

    Saldētas (filejas)

    24

    Saldētas (nefiletētas)

    25

    Saldētas (ķidātas un bez galvām)

    26

    Saldētas (tīrītas)

    27

    Saldētas (netīrītas)

    28

    Saldētas (citādas)

    29

    Sālītas (bez papildu norādes)

    30

    Sālītas (veselas)

    31

    Sālītas (ķidātas)

    32

    Sālītas (filejas)

    34

    Sālītas (ķidātas un bez galvām)

    36

    Sālītas (citādas)

    39

    Kūpinātas

    40

    Vārītas

    50

    Vārītas (saldētas un iepakotas)

    60

    Vītinātas (bez papildu norādes)

    70

    Vītinātas (veselas)

    71

    Vītinātas (ķidātas)

    72

    Vītinātas (filejas)

    74

    Vītinātas (ķidātas un bez galvām)

    76

    Vītinātas (bez ādas)

    77

    Vītinātas (citādas)

    79

    Veselas (bez papildu norādes)

    91

    Spīles

    80

    Ikri

    85

    Sagatavošanas veids nav zināms

    99

    B daļa

    Piezīmes

    1.

    Filejas: gaļas sloksnes, kas nogrieztas paralēli zivs mugurkaulam un ir labā vai kreisā zivs puse bez galvas, iekšējiem orgāniem, spurām (muguras, anālās, astes, vēdera, krūšu) un kauliem (muguras vai mugurkaula, vēdera jeb ribu kauliem, bronhiālajiem kauliem utt.), un abas puses nav savienotas, piemēram, pa muguras un vēdera līniju.

    2.

    Veselas zivis: neķidātas zivis.

    3.

    Tīrīti: kalmāri, no kuru ķermeņiem atdalīti taustekļi, galvas un iekšējie orgāni.

    4.

    Saldētas zivis: zivis, kas sasaldētas tā, lai saglabātu zivju īpašo kvalitāti, pazeminot temperatūru līdz –18 oC vai vairāk, un kas pēc tam glabātas –18 oC vai zemākā temperatūrā.

    5.

    Svaigas zivis: zivis, kas nav konservētas, sālītas, saldētas vai citādi apstrādātas, bet ir vienīgi atdzesētas. Parasti svaigas zivis ir veselas vai ķidātas.

    6.

    Sālītas zivis: zivis, kas bieži vien ir ķidātas un bez galvām, saglabātas sālī vai sālījumā.


    IV PIELIKUMS

    ZVEJNIECĪBAS PRODUKTU PAREDZĒTĀ IZMANTOJUMA KODU SARAKSTS

    A daļa

    Saraksts

    Paredzētais izmantojums

    Kods

    Iesniegšana

    Lietošana uzturā

    1

    Obligāta

    Izmantošana rūpnieciskiem mērķiem

    2

    Obligāta

    Izņemti no tirgus

    3

    Brīvprātīga

    Ēsma

    4

    Brīvprātīga

    Dzīvnieku barība

    5

    Brīvprātīga

    Atkritumi

    6

    Brīvprātīga

    Nav zināms

    9

    Brīvprātīga

    B daļa

    Piezīmes

    1.

    Lietošana uzturā: visi zvejniecības produkti, kurus pirmajā pārdošanas reizē pārdod lietošanai uzturā vai kurus izkrauj atbilstīgi līgumam vai citam nolīgumam lietošanai uzturā. Neieskaita daudzumus, kuri paredzēti lietošanai uzturā, bet kuri pirmajā pārdošanas reizē tirgus apstākļu, higiēnas noteikumu vai līdzīgu iemeslu dēļ izņemti no uzturā lietojamu preču tirgus.

    2.

    Izmantošana rūpnieciskiem mērķiem: visi zvejniecības produkti, kurus izkrauj ar nodomu pārstrādāt zivju miltos vai eļļā vai izmantot kā dzīvnieku barību, kā arī daudzumi, kuri sākotnēji paredzēti lietošanai uzturā, tomēr pirmajā pārdošanas reizē nav pārdoti šim nolūkam.

    3.

    Izņemti no tirgus: daudzumi, kas sākumā bija domāti lietošanai uzturā, bet kuri pirmās pārdošanas laikā ir izņemti no tirgus, tirgus nosacījumu, higiēnas noteikumu vai līdzīgu iemeslu dēļ.

    4.

    Ēsma: svaigu zivju daudzumi, kas domāti izmantošanai par ēsmu citās zvejas darbībās. Piemērs: ēsmas izmantošana uz tunču zvejošanai ar makšķerēm un āķu jedām.

    5.

    Dzīvnieku barība: svaigu zivju daudzumi tiešai dzīvnieku barošanai. Nav iekļauti daudzumi, kas paredzēti pārstrādei zivju miltos un zivju eļļā.

    6.

    Atkritumi: zivis vai zivju daļas, kas sava stāvokļa dēļ paredzētas iznīcināšanai pirms izkraušanas.

    7.

    Nav zināms: zivju daudzumi, kas neattiecas ne uz vienu no iepriekšminētajām kategorijām.


    Top