31996L0053

Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 07 Sējums 004 Lpp. 79 - 95
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 07 Sējums 004 Lpp. 79 - 95
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 07 Sējums 007 Lpp. 51 - 67

31996L0053

Padomes Direktīva Nr. 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos

Oficiālais Vēstnesis L 235 , 17/09/1996 Lpp. 0059 - 0075
CS.ES Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
ET.ES Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
HU.ES Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
LT.ES Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
LV.ES Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
MT.ES Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
PL.ES Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
SK.ES Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494
SL.ES Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 478 - 494

Padomes Direktīva Nr. 96/53/EK

(1996. gada 25. jūlijs),

ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 75. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 189.c pantā noteikto procedūru [3],

(1) tā kā Padomes 1984. gada 19. decembra Direktīva Nr. 85/3/EEK par noteiktu transportlīdzekļu svaru, gabarītiem un dažiem citiem tehniskiem raksturlielumiem [4] kopējas transporta politikas ietvaros nosaka kopējus standartus, kas ļauj uzlabot autotransporta līdzekļu izmantošanu satiksmē starp dalībvalstīm;

(2) tā kā Direktīva Nr. 85/3/EEK ir daudzkārt būtiski grozīta; tā kā tās turpmākās grozīšanas gadījumā, skaidrības un racionalitātes dēļ, tā būtu jāpārveido kopīgajā tekstā ar Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/364/EEK attiecībā uz transportlīdzekļu atbilstības pierādīšanu Direktīvas 85/3/EEK prasībām [5];

(3) tā kā to standartu atšķirības, kas ir spēkā dalībvalstīs attiecībā uz komerciālā autotransporta līdzekļu svaru un gabarītiem, varētu negatīvi ietekmēt konkurences nosacījumus un radīt šķēršļus satiksmei starp dalībvalstīm;

(4) tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu, Kopienas līmenī ir nepieciešama noteikta rīcība, lai atceltu šādus šķēršļus;

(5) tā kā iepriekšminētie standarti atspoguļo līdzsvaru starp komerciālā autotransporta līdzekļu racionālu un ekonomisku izmantošanu un infrastruktūras uzturēšanas, ceļu drošības un apkārtējās vides un dzīves veida aizsardzības prasībām;

(6) tā kā kopējiem gabarītu standartiem transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanai, ir jāpaliek nemainīgiem ilgā laikposmā;

(7) tā kā papildus tehniskās prasības, kas saistītas ar svaru un gabarītiem, var tikt attiecinātas uz komerciālā autotransporta līdzekļiem, kas reģistrēti vai darbojas kādā dalībvalstī; tā kā šīs prasības nedrīkst kļūt par šķērsli komerctransporta kustībai starp dalībvalstīm;

(8) tā kā "pastiprinātās izolācijas furgona ar saldējamo iekārtu" definīciju, kas dota Direktīvas 85/3/EEK 2. pantā, kura grozīta ar Direktīvu 89/388/EEK [6], ir nepieciešams paplašināt, lai dalībvalstis varētu atļaut savās teritorijās pārvietoties tādiem furgoniem ar saldējamo iekārtu, kas vairs nesaskan ar minētajā pantā noteiktām izolācijas prasībām;

(9) tā kā ir nepieciešams precizēt "nedalāmās kravas" jēdzienu, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu attiecībā uz atļaujām transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kas pārvadā šādas kravas;

(10) tā kā tonna tiek vispārīgi lietota un saprasta kā transportlīdzekļa svara mērvienība un tiek lietota arī šajā direktīvā, atzīstot, ka formālā svara vienība ir ņūtons;

(11) tā kā, ieviešot iekšējo tirgu, šīs direktīvas saturs ir jāattiecina uz iekšzemes transportu tādā mērā, cik tas attiecas uz parametriem, kas būtiski ietekmē konkurences nosacījumus transporta sektorā, un jo īpaši uz vērtībām, kas attiecas uz maksimāli pieļaujamo kravu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu un to sastāvu garumu un platumu;

(12) tā kā attiecībā uz pārējiem transportlīdzekļu parametriem, dalībvalstīm ir atļauts piemērot savā teritorijā vērtības, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām vērtībām, ja transportlīdzeklis tiek izmantots iekšzemes satiksmē;

(13) tā kā autovilcieni, kuros izmatotas izbīdāmas sakabes sistēmas praksē sasniedz maksimālo 18,75 m garumu pie pilnas izbīdes; tā kā tāds pats maksimālais garums jāatļauj autovilcieniem, kuros izmantotas fiksētas sakabes sistēmas;

(14) tā kā maksimāli pieļaujamais 2,50 m kravu pārvadāšanai paredzētiem transportlīdzekļiem var atstāt nepietiekoši lielu iekšējo telpu efektīvai palešu iekraušanai, kas ir bijis par iemeslu dažādu pielaižu pieņemšanai virs noteiktā līmeņa dalībvalstu tiesību aktos, regulējot vietējos pārvadājumus; tā kā vispārējā pielāgošanās patreizējai situācijai ir nepieciešama, lai precīzāk formulētu tehniskās prasības, paturot prātā šo parametru satiksmes drošības aspektus;

(15) tā kā ja maksimālais kravu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu platums tiek palielināts līdz 2,55 m, tad tāds pats standarts ir jāattiecina arī uz autobusiem; tā kā attiecībā uz autobusiem, tomēr ir nepieciešams noteikt pārejas laikposmu, lai attiecīgie ražotāji varētu attiecīgi pielāgot rūpnieciskās ražotnes;

(16) tā kā, lai aizsargātos no būtiskiem ceļu bojājumiem un lai nodrošinātu manevrēšanas spēju, licenzējot un lietojot transportlīdzekļus, priekšroka būtu jādod pneimatiskajai vai tai līdzvērtīgai balstiekārtai salīdzinājumā ar mehānisko balstiekārtu; tā kā noteiktas maksimālās ass slodzes nedrīkst būt pārsniegtas un transportlīdzeklim ir jābūt spējīgam pagriezties par 360° ar noteiktiem veiktās trajektorijas ierobežojumiem;

(17) tā kā dalībvalstīm ir jādod iespēja iekšzemes kravu pārvadājumos pieļaut tādu transportlīdzekļu vai to sastāvu apriti savā teritorijā, kuru gabarīti atšķiras no šajā direktīvā noteiktajiem, ja šādu transportlīdzekļu veiktie pārvadājumi saskaņā ar šo direktīvu būtiski neietekmē starptautisko konkurenci pārvadājumu nozarē, t.i., pārvadājumi, kurus veic specializēti transportlīdzekļi un pārvadājumi, kuri tiek veikti saskaņā ar modulāro koncepciju;

(18) tā kā modulārās koncepcijas gadījumā, ir jānosaka pārejas laiks, lai dalībvalsts varētu pielāgot savu ceļu infrastruktūru;

(19) tā kā transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kas izgatavoti, pielietojot jaunas tehnoloģijas vai jaunas koncepcijas, saskaņā ar standartiem, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajiem, ir jāatļauj veikt vietējus pārvadājumus pārbaudes laikposmā, lai dotu iespēju gūt peļņu no tehniskā progresa;

(20) tā kā transportlīdzekļiem, kas nodoti ekspluatācijā pirms šīs direktīvas īstenošanas dienas un kas nesaskan ar šajā direktīvā noteiktajiem gabarītu parametriem sakarā ar agrāk spēkā esošiem atšķirīgiem valsts noteikumiem vai mērīšanas metodēm, ir jādod pārejas laiks, kurā ir atļauts turpināt sniegt transporta pakalpojumus dalībvalstī, kur transportlīdzeklis ir reģistrēts vai laists ekspluatācijā;

(21) tā kā ir sasniegts progress, pieņemot tipa apstiprināšanas direktīvas transportlīdzekļu sastāviem ar piecām vai sešām asīm; tā kā prasības ievērot parametru atbilstību, kas nav svars un gabarīti un kas noteikti Direktīvas 85/3/EEK II pielikumā, tiek atceltas minētā iemesla dēļ;

(22) tā kā šādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai izvairītos no noteikumiem, kas būtu pretrunā ar starptautiskām konvencijām par ceļu satiksmi un apriti;

(23) tā kā lai atvieglotu šīs direktīvas izpildes uzraudzību, ir nepieciešams nodrošināt to, ka transportlīdzekļos ir šāds atbilstības pierādījums;

(24) tā kā šī direktīva neietekmē dalībvalstu saistības attiecībā uz termiņiem to direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos pielietošanai, kas tiks aizstātas ar šo direktīvu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1 pants

1. Šī direktīva attiecas uz:

a) M2, M3 un N2 un N3 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu un to 03 un 04 kategorijas piekabju gabarītiem, kas noteikti II pielikumā Padomes Direktīva 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu [7];

b) svaru un dažiem citiem transportlīdzekļu parametriem, kas definēti a) apakšpunktā un konkretizēti šīs direktīvas I pielikumā 2. punktā;

2. Visas svara vērtības, kas norādītas I pielikumā, ir spēkā kā ekspluatācijas standarti un attiecas uz iekraušanas apstākļiem, nevis uz ražošanas standartiem, kurus definēs citā (vēlākā) direktīvā.

2 pants

Šajā direktīvā:

- "mehāniskais transportlīdzeklis" ir jebkurš pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļu, izmantojot savu enerģiju,

- "piekabe" ir jebkurš transportlīdzeklis, kas domāts savienošanai ar mehānisko transportlīdzekli, izņemot puspiekabes, un kas būvēts un aprīkots kravu pārvadāšanai,

- "puspiekabe" ir jebkurš transportlīdzeklis, kas domāts savienošanai ar mehānisko transportlīdzekli tādā veidā, ka daļa no tās balstās uz mehāniskā transportlīdzekļa un būtisku tās svara un vedamās kravas svara daļu nes mehāniskais transportlīdzeklis; puspiekabe ir būvēta un aprīkota kravu pārvadāšanai,

- "transportlīdzekļu sastāvs" ir:

- autovilciens, kas sastāv no mehāniskā transportlīdzekļa, kas savienots ar piekabi, vai

- posmains transportlīdzeklis, kas sastāv no mehāniskā transportlīdzekļa, kurš savienots ar puspiekabi,

- "kondicionēts transportlīdzeklis" ir jebkurš transportlīdzeklis, kurā fiksētā vai kustīgā virsbūve ir īpaši aprīkota, lai pārvadātu kravas kontrolētas temperatūras apstākļos un kura sānsienas, ieskaitot izolāciju, ir vismaz 45 mm biezas,

- "autobuss" ir transportlīdzeklis ar vairāk nekā deviņām sēdvietām, ieskaitot vadītāja vietu, kas būvēts un aprīkots, lai pārvadātu pasažierus un to bagāžu. Tam var būt viens vai divi stāvi un tas drīkst vilkt bagāžas piekabi,

- "posmainais autobuss" ir autobuss, kas sastāv no divām nekustīgām daļām, kas kopā savienotas ar posmainu daļu. Tādā transportlīdzeklī pasažieru nodalījumi katrā no divām nekustīgajām daļām ir savstarpēji savienoti. Posmainā daļa ļauj pasažieriem brīvi pārvietoties starp nekustīgajām daļām. Abu daļu savienošana un atvienošana ir iespējama tikai darbnīcā,

- "maksimāli pieļaujamie gabarīti" ir maksimālie izmantota transportlīdzekļa gabarīti, kas noteikti šīs direktīvas I pielikumā,

- "maksimāli pieļaujamais svars" ir maksimālais transportlīdzekļa ar kravu svars lietošanai starptautiskajā satiksmē,

- "maksimāli pieļaujamais ass svars" ir maksimālais svars ass vai ass grupu lietošanai starptautiskajā satiksmē,

- "nedalāma krava" ir krava, ko pārvadājumiem pa ceļiem nevar sadalīt divās vai vairāk kravās bez neparedzētiem izdevumiem vai bojājuma draudiem un kas tās izmēru vai masas dēļ nedrīkst tikt pārvadāta ar mehānisko transportlīdzekli, piekabi, autovilcienu vai vilcēju ar puspiekabi, ievērojot visus šīs direktīvas nosacījumus,

- "tonna" ir svars, kas ir atvasināts no tonnas masas un kas atbilst 9.8 kiloņūtoniem (kN),

Visi maksimāli pieļaujamie gabarīti, kas noteikti I pielikumā, tiek mērīti saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK I pielikumu, bez pozitīvām pielaidēm.

3 pants

1. Dalībvalsts nedrīkst noraidīt vai aizliegt lietot savā teritorijā:

- starptautiskā satiksmē - transportlīdzekļus, kas reģistrēti vai laisti ekspluatācijā kādā citā dalībvalstī, tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar to svaru un gabarītiem,

- iekšzemes satiksmē - kravas transportlīdzekļus, kas reģistrēti vai laisti ekspluatācijā kādā citā dalībvalstī, tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar to gabarītiem,

ar nosacījumu, ka šādi transportlīdzekļi atbilst robežvērtībām, kas noteiktas I pielikumā.

Šis nosacījums tiek piemērots, neraugoties uz to, ka:

a) minētie transportlīdzekļi neatbilst prasībām, kas pastāv attiecīgajā dalībvalstī attiecībā uz dažiem svaru un gabarītu parametriem, uz kuriem neattiecas I pielikums;

b) dalībvalsts, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts vai laists ekspluatācijā, kompetentā iestāde ir pieļāvusi robežvērtības, kas nav minētas 4. pantā 1. punktā un kas pārsniedz I pielikumā noteiktās robežvērtības.

2. Tomēr 1. punkta a) apakšpunktā minētais neietekmē dalībvalstu tiesības, respektējot Kopienas tiesību aktus, pieprasīt, lai transportlīdzekļi, kas reģistrēti vai laisti ekspluatācijā tajās, atbilstu attiecīgās dalībvalsts prasībām attiecībā uz svara un gabarītu parametriem, uz kuriem neattiecas I pielikums.

3. Dalībvalstis drīkst pieprasīt, lai kondicionētiem transportlīdzekļiem ir ATP sertifikāts vai ATP sertifikāta plāksnīte, ko paredz 1970. gada 1. septembra Vienošanās par starptautiskajiem ātrbojīgo pārtikas produktu pārvadājumiem un īpašu tam paredzētu aprīkojumu.

4 pants

1. Dalībvalstis nepieļauj transportlīdzekļu vai to sastāvu parasto ekspluatāciju iekšzemes kravu pārvadājumos savās teritorijās, ja tie neatbilst parametriem, kas noteikti I pielikuma 1.1., 1.2., 1.4. līdz 1.8., 4.2. un 4.4. punktā.

2. Dalībvalstis tomēr drīkst atļaut transportlīdzekļu vai to sastāvu ekspluatāciju savās teritorijās iekšzemes kravu pārvadājumos, ja tie neatbilst parametriem, kas noteikti I pielikuma 1.3., 2.3., 4.1. un 4.3. punktā.

3. Transportlīdzekļus vai to sastāvus, kas pārsniedz maksimālos gabarītus, var atļaut ekspluatēt tikai ar īpašām atļaujām, kuras bez diskriminācijas izsniedz kompetentās iestādes, vai arī saskaņā ar līdzīgiem nediskriminējošiem pasākumiem, par ko katrā konkrētajā gadījumā vienojas ar tām institūcijām, kur minētie transportlīdzekļi vai to sastāvi pārvadā vai plāno pārvadāt nedalāmās kravas.

4. Dalībvalstis drīkst atļaut pārvietoties savā teritorijā transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kas tiek izmantoti kravu pārvadājumiem un kas veic dažas iekšzemes pārvadājumu operācijas, kuras būtiski neietekmē starptautisko konkurenci pārvadājumu nozarē, ar gabarītiem, kas atšķiras no I pielikuma 1.1., 1.2., 1.4. līdz 1.8., 4.2. un 4.4. punktā minētajiem.

Pārvadājumu operācijas netiek uzskatītas par tādām, kas būtiski ietekmē starptautisko konkurenci pārvadājumu nozarē, ja tās atbilst vienam no a) un b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem:

a) pārvadājumu operācijas veic dalībvalsts teritorijā ar specializētiem transportlīdzekļiem vai to sastāviem tādos gadījumos, kuros parasti šīs darbības neveic ar transportlīdzekļiem no citas dalībvalsts, piemēram, darbi, kas saistīti ar meža izstrādāšanu un mežsaimniecību;

b) dalībvalsts, kas atļauj veikt pārvadājumu operācijas savā teritorijā transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru gabarīti atšķiras no I pielikumā noteiktajiem, arī atļauj izmantot mehāniskos transportlīdzekļus, piekabes vai puspiekabes, kas atbilst I pielikumā noteiktajiem gabarītiem, tādās kombinācijās, kas sasniedz vismaz tādu kravas garumu, kura tiek atļauta attiecīgajā dalībvalstī, lai katrs pārvadātājs varētu gūt labumu no vienādiem konkurences nosacījumiem (modulārā koncepcija).

Dalībvalsts, kurai ir jāpielāgo savu ceļu infrastruktūra, lai varētu pildīt b) apakšpunktā minētos nosacījumus, tomēr drīkst vēlākais līdz 2003. gada 31. decembrim aizliegt pārvietoties savā teritorijā, veicot iekšzemes kravu pārvadājumu operācijas, transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kas pārsniedz esošos valsts standartus vai gabarītus, ar nosacījumu, ka valsts tiesību aktus piemēro visiem Kopienas pārvadātājiem nediskriminējošā veidā.

Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo punktu.

5. Dalībvalstis drīkst atļaut transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru uzbūvē ir jaunas tehnoloģijas vai jaunas koncepcijas un kas nevar atbilst vienai vai vairākām šīs direktīvas prasībām, veikt dažas vietējo pārvadājumu operācijas pārbaudes laikposmā. Dalībvalsti informē Komisiju par šādiem gadījumiem.

6. Dalībvalstis līdz 2006. gada 31. decembrim drīkst atļaut pārvietoties savās teritorijās transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanai un reģistrēti vai laisti ekspluatācijā pirms šīs direktīvas īstenošanas, ja to gabarīti pārsniedz I pielikuma 1.1., 1.2., 1.4. līdz 1.8., 4.2. un 4.4. punktā noteiktos gabarītus atšķirīgo valsts noteikumu vai mērīšanas metožu dēļ.

5 pants

Neskarot 4. pantu 6. punktu:

a) posmainie transportlīdzekļi, kas laisti ekspluatācijā pirms 1991. gada 1. janvāra un kas neatbilst specifikācijai, kura dota I pielikuma 1.6. un 4.4. punktā, ir jāuzskata par tādiem, kas atbilst šai specifikācijai sakarā ar 3. panta piemērošanu, ja to kopējais garums nepārsniedz 15,50 m;

b) autovilcieni, kuru sastāvā ietilpstošie mehāniskie transportlīdzekļi laisti ekspluatācijā pirms 1991. gada 31. decembra un kuri neatbilst specifikācijai, kas dota I pielikuma 1.7. un 1.8. punktā, līdz 1998. gada 31. decembrim tiks uzskatīti par atbilstīgiem šai specifikācijai sakarā ar 3. panta piemērošanu, ja to kopējais garums nepārsniedz 18,00 m.

6 pants

1. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi, kas minēti 1. pantā un kas atbilst šai direktīvai, ir apgādāti ar kādu no a), b) un c) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem:

a) divu šādu plāksnīšu kombināciju:

- "ražotāja plāksnīte", kas noteikta un piestiprināta saskaņā ar direktīvu 76/114/EEK [8],

- plāksnīte attiecībā uz gabarītiem saskaņā ar III pielikumu, kas noteikta un piestiprināta saskaņā ar Direktīvu 76/114/EEK;

b) atsevišķa plāksnīte, kas noteikta un piestiprināta saskaņā ar Direktīvu 76/114/EEK un kas ietver divu a) apakšpunktā minēto plāksnīšu informāciju;

c) atsevišķs dokuments, ko izsniegusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts vai laists ekspluatācijā. Šajā dokumentā tiks lietoti tādi paši virsraksti un informācija, kā uz a) apakšpunktā minētajām parametru plāksnītēm. Tas ir jāglabā pārbaudei viegli pieejamā vietā un attiecīgi jāaizsargā.

2. Ja transportlīdzekļa parametri vairs neatbilst tiem, kas norādīti uz atbilstības pierādījuma, dalībvalsts, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai mainītu šādu atbilstības pierādījumu.

3. Dalībvalstis atzīst 1. punktā minētās plāksnītes un dokumentus par transportlīdzekļa atbilstības pierādījumu, ko nosaka šī direktīva.

4. Transportlīdzekļi ar atbilstības pierādījumu var tikt pakļauti:

- attiecībā uz svaru kopīgiem standartiem - izlases veida pārbaudēm,

- attiecībā uz gabarītu kopīgiem standartiem - pārbaudēm tikai tajos gadījumos, kad rodas aizdomas par neatbilstību šai direktīvai.

5. Atbilstības pierādījuma vidējā stabiņā, kas attiecas uz svaru, jāietver, kur iespējams, attiecīgais Kopienas svara standarts, kurš tiek piemērots attiecīgajam transportlīdzeklim. Attiecībā uz I pielikuma 2.2.2. punkta c) apakšpunktā minētiem transportlīdzekļiem ieraksts "44 tonnas" ir jāliek iekavās zem norādes uz maksimāli pieļaujamo transportlīdzekļu sastāva svaru.

6. Katra dalībvalsts drīkst lemt, attiecībā uz jebkuru transportlīdzekli, kas reģistrēts vai laists ekspluatācijā tās teritorijā, norādīt savos tiesību aktos maksimāli pieļaujamo svaru atbilstības pierādījuma kreisajā stabiņā un tehniski pieļaujamo svaru labajā stabiņā.

7 pants

Šī direktīva nerada šķēršļus katrā dalībvalstī spēkā esošo ceļu satiksmes noteikumu piemērošanai, kas pieļauj transportlīdzekļu svara un/vai gabarītu ierobežojumus uz noteiktiem ceļiem vai inženiertehniskām būvēm, neatkarīgi no šādu transportlīdzekļu reģistrācijas valsts.

8 pants

Šīs direktīvas 3. pants līdz 1998. gada 31. decembrim neattiecas uz Īriju un Apvienoto Karalisti:

a) attiecībā uz standartiem, kas minēti I pielikuma 2.2., 2.3.1., 2.3.3., 2.4. un 3.3.2. punktā:

- izņemot posmainos transportlīdzekļus, kas minēti 2.2.2. punktā, kur:

i) kopējā pilnā masa nepārsniedz 38 tonnas;

ii) svars uz jebkuru trīsasi ar atstarpi, kas noteikts 3.3.2. punktā, nepārsniedz 22,5 tonnas,

- izņemot transportlīdzekļus, kas minēti 2.2.3., 2.2.4., 2.3. un 2.4. punktā, kur kopējā pilnā masa nepārsniedz:

i) 35 tonnas transportlīdzekļiem, kas minēti 2.2.3. un 2.2.4. punktā;

ii) 17 tonnas transporta līdzekļiem, kas minēti 2.3.1. punktā;

iii) 30 tonnas transportlīdzekļiem, kas minēti 2.3.3. punktā, ja tie atbilst šī punkta un 4.3. punkta nosacījumiem;

iv) 27 tonnas transportlīdzekļiem, kas minēti 2.4. punktā;

b) attiecībā uz I pielikuma 3.4. punktā minēto standartu, izņemot transportlīdzekļus, kas minēti 2.2., 2.3. un 2.4. punktā, kur svars uz velkošo asi nepārsniedz 10,5 tonnas.

9 pants

Attiecībā uz I pielikuma 1.2. punkta a) apakšpunktā minēto standartu, dalībvalsts drīkst noraidīt vai aizliegt savā teritorijā līdz 1999. gada 31. decembrim izmantot autobusus, kuru platums pārsniedz 2,5 m.

Dalībvalstis informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem šī panta sakarā. Komisija informē par to pārējās dalībvalstis.

10 pants

Šīs direktīvas IV pielikuma A daļā minētās direktīvas atceļ no 11. pantā minētā dienas, neskarot dalībvalstu saistības attiecībā uz transponēšanas termiņiem, kas noteikti IV pielikuma B daļā.

Atsauces uz atceltajām direktīvām tiks uzskatītas par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās tiks lasītas saskaņā ar korelācijas tabulu, kas dota V pielikumā.

11 pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1997. gada 17. septembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

12 pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

13 pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1996. gada 25. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. Coveney

[1] OV C 38, 8.2.1994., 3. lpp. un OV C 247, 23.9.1995., 1. lpp.

[2] OV C 295, 22.10.1994., 72. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1994. gada 15. novembra atzinums (OV C 341, 5.12.1994., 39. lpp.), Padomes 1995.gada 8 decembra kopējā pozīcija (OV C 356, 30.12.1995., 13. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1996. gada 14.marta lēmums (OV C 96, 4.4.1996., 233. lpp.).

[4] OV L 2, 3.1.1985., 14. lpp. Direktīva pēdējo reizi grozīta ar Direktīvu Nr. 92/7/EEK (OV L 57, 2.3.1992., 29. lpp.).

[5] OV L 221, 7.8.1986., 48. lpp.

[6] OV L 142, 25.5.1989., 3. lpp.

[7] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīva pēdējo reizi grozīta ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[8] OV L 24, 20.1.1976., 1. lpp. Direktīva grozīta ar Komisijas direktīvu 78/507/EEK (OV L 155, 13.6.1978., 31. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS I

MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMAIS SVARS UN GABARĪTI, UN AR TIEM SAISTĪTAS TRANSPORTLĪDZEKĻU RAKSTURĪGAS ĪPAŠĪBAS

1. | Maksimāli pieļaujamie gabarīti 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētiem transportlīdzekļiem | |

1.1. | Maksimālais garums: | |

- mehāniskajam transportlīdzeklim | 12,00 m |

- piekabei | 12,00 m |

- posmainam transportlīdzeklim | 16,50 m |

- autovilcienam | 18,75 m |

- posmainam autobusam | 18,00 m |

1.2. | Maksimālais platums: | |

a) visiem transportlīdzekļiem | 2,55 m |

b) kondicionēto transportlīdzekļu virsbūvēm | 2,60 m |

1.3. | Maksimālais augstums (jebkuram transportlīdzeklim) | 4,00 m |

1.4. | Noņemamās virsbūves un standartizētas kravas vienības, tādas kā konteineri, ir ietvertas 1.1., 1.2., 1.3., 1.6., 1.7., 1.8. un 4.4. punktā. | |

1.5. | Ikvienam kustībā esošam mehāniskajam transportlīdzeklim vai mehānisko transportlīdzekļu sastāvam ir jāspēj pagriezties pa apli ar ārējo rādiusu 12,50 m un iekšējo rādiusu 5,30 m. | |

1.6. | Maksimālais attālums starp piektā riteņa asi un piekabes aizmuguri | 12,00 m |

1.7. | Maksimālais attālums, kas mērīts paralēli autovilciena gareniskajai asij no vistālākā ārējā punkta iekraušanas zonā aiz kabīnes līdz aizmugurē vistālāk esošajam ārējam sastāva piekabes punktam mīnus attālums starp vilcēja aizmuguri un piekabes priekšpusi | 15,65 m |

1.8. | Maksimālais attālums, kas mērīts paralēli autovilciena gareniskajai asij no vistālākā ārējā punkta iekraušanas zonā aiz kabīnes līdz sastāva piekabes aizmugurē vistālāk esošajam ārējam punktam | 16,40 m |

2. | Maksimāli pieļaujamais svars (tonnās) | |

2.1. | Transportlīdzekļi, kas veido transportlīdzekļu sastāva daļu: | |

2.1.1. | Divasu piekabe | 18 tonnas |

2.1.2. | Trīsasu piekabe | 24 tonnas |

2.2. | Transportlīdzekļu sastāvi: | |

2.2.1. | Autovilcieni ar piecām vai sešām asīm: | |

a)divasu mehāniskais transportlīdzeklis ar trīsasu piekabi | 40 tonnas |

b)trīsasu mehāniskais transportlīdzeklis ar trīsasu piekabi | 40 tonnas |

2.2.2. | Posmainie transporta līdzekļi ar piecām vai sešām asīm: | |

a)divasu mehāniskais transportlīdzeklis ar trīsasu puspiekabi | 40 tonnas |

b)trīsasu mehāniskais transportlīdzeklis ar divasu vai trīsasu puspiekabi | 40 tonnas |

c)trīsasu mehāniskais transportlīdzeklis ar divasu vai trīsasu puspiekabi, kas ved 40 pēdu ISO konteineru, veicot kombinēto pārvadājumu | 44 tonnas |

2.2.3. | Autovilcieni ar četrām asīm, kas sastāv no divasu mehāniskā transportlīdzekļa un divasu piekabes | 36 tonnas |

2.2.4. | Posmainie transportlīdzekļi ar četrām asīm, kas sastāv no divasu mehāniskā transportlīdzekļa un divasu puspiekabes, ja attālums starp puspiekabes asīm ir: | |

2.2.4.1. | 1,3 m vai vairāk, bet nepārsniedzot 1,8 m | 36 tonnas |

2.2.4.2. | Vairāk nekā 1,8 m | 36 tonnas + 2 tonnas rezervei, kur tiek ievērots maksimāli pieļaujamais mehāniskā transportlīdzekļa svars (MPS) (18 tonnas) un puspiekabes tandēma ass MPS (20 tonnas) un kur velkošā ass ir aprīkota ar dubultriepām un pneimatisko balstiekārtu vai balstiekārtu, kas atzīta par līdzvērtīgu Kopienā, kā noteikts II pielikumā |

2.3. | Mehāniskie transportlīdzekļi | |

2.3.1. | Divasu mehāniskie transportlīdzekļi | 18 tonnas |

2.3.2. | Trīsasu mehāniskie transportlīdzekļi | - 25 tonnas - 26 tonnas, kur velkošā ass ir aprīkota ar dubultriepām un pneimatisko balstiekārtu vai balstiekārtu, kas atzīta par līdzvērtīgu Kopienā, kā noteikts II pielikumā, vai kur katra velkošā ass ir aprīkota ar dubultriepām un maksimālais katras ass svars nepārsniedz 9,5 tonnas |

2.3.3. | Četrasu mehāniskais transportlīdzeklis ar divām stūrējošām asīm | - 32 tonnas, kur velkošā ass ir aprīkota ar dubultriepām un pneimatisko balstiekārtu vai balstiekārtu, kas atzīta par līdzvērtīgu Kopienā, kā noteikts II pielikumā, vai kur katra velkošā ass ir aprīkota ar dubultriepām un maksimālais katras ass svars nepārsniedz 9,5 tonnas |

2.4. | Trīsasu posmainie autobusi | 28 tonnas |

3. | Maksimāli pieļaujamais ass svars transportlīdzekļiem, kas minēti 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tonnās) | |

3.1. | Vienkāršas asis vienkārša nevelkoša ass | 10 tonnas |

3.2. | Divkāršas asis piekabēm un puspiekabēm Asu svara summa uz divkāršo asi nedrīkst pārsniegt, ja attālums (d) starp asīm ir: | |

3.2.1. | Mazāks par 1 m (d < 1,0) | 11 tonnas |

3.2.2. | 1,0 m un mazāks par 1,3 m (1,0 ≤ d < 1,3) | 16 tonnas |

3.2.3. | 1,3 m un mazāks par 1,8 m (1,3 ≤ d < 1,8) | 18 tonnas |

3.2.4. | 1,8 m vai vairāk (1,8 ≤ d) | 20 tonnas |

3.3. | Trīsasis piekabēm un puspiekabēm. Asu svara summa uz trīsasi nedrīkst pārsniegt, ja attālums starp asīm (d) ir: | |

3.3.1. | 1,3 m vai mazāks (d ≤ 1,3) | 21 tonnas |

3.3.2. | Vairāk kā 1,3 m un līdz 1,4 m (1,3 < d ≤ 1,4) | 24 tonnas |

3.4. | Velkošā ass | |

3.4.1. | Velkošā ass transportlīdzekļiem, kas minēti 2.2.1. un 2.2.2. apakšpunktā | 11,5 tonnas |

3.4.2. | Velkošā ass transportlīdzekļiem, kas minēti 2.2.3., 2.2.4., 2.3. un 2.4. apakšpunktā | 11,5 tonnas |

3.5. | Tandēma ass mehāniskiem transportlīdzekļiem Asu svara summa uz tandēma asi nedrīkst pārsniegt, ja attālums starp asīm (d) ir: | |

3.5.1. | mazāks par 1 m (d < 1,0) | 11,5 tonnas |

3.5.2. | 1,0 m un mazāk par 1,3 m (1,0 ≤ d < 1,3) | 16 tonnas |

3.5.3. | 1,3 m un mazāk par 1,8 m (1,3 ≤ d < 1,8) | - 18 tonnas - 19 tonnas, kur velkošā ass ir aprīkota ar dubultriepām un pneimatisko balstiekārtu vai balstiekārtu, kas atzīta par līdzvērtīgu Kopienā, kā noteikts II pielikumā, vai kur katra velkošā ass ir aprīkota ar dubultriepām un maksimālais katras ass svars nepārsniedz 9,5 tonnas |

4. | Saistītie parametri transportlīdzekļiem, kas minēti 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā | |

4.1. | Visiem transportlīdzekļiem Svars, ko nes transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu sastāva velkošā ass vai velkošās asis nedrīkst būt mazāks kā 25 % no transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu sastāvā kopējās pilnas masas, tos izmantojot starptautiskā satiksmē. | |

4.2. | Autovilcieniem Attālums starp mehāniskā transportlīdzekļa aizmugures asi un piekabes priekšējo asi nedrīkst būt mazāks par 3,00 m. | |

4.3. | Maksimāli pieļaujamais svars atkarībā no riteņu bāzes Maksimāli pieļaujamais četru asu mehāniskā transportlīdzekļa svara tonnu skaits nedrīkst pārsniegt metru skaitu, kas atbilst pieciem attālumiem starp transportlīdzekļa priekšējām un aizmugures asīm. | |

4.4. | Puspiekabes Attālums. kas mērīts horizontālajā plaknē, starp piektā riteņa asīm un jebkuru punktu puspiekabes priekšā nedrīkst pārsniegt 2,04 m. | |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ LĪDZVĒRTĪGUMU STARP DAŽĀM NEPNEIMATISKĀM BALSTIEKĀRTĀM UN PNEIMATISKO BALSTIEKĀRTU TRANSPORTLĪDZEKĻU VELKOŠAJĀM ASĪM

1. PNEIMATISKĀS BALSTIEKĀRTAS DEFINĪCIJA

Pneimatiskā balstiekārta tiek darbināta ar saspiestu gaisu, ja vismaz 75 % no atsperes efekta rada gaisa atspere.

2. LĪDZVĒRTĪGUMS PNEIMATISKAI BALSTIEKĀRTAI

Balstiekārtai, lai tā tiktu uzskatīta par līdzvērtīgu pneimatiskai balstiekārtai ir jāatbilst sekojošajam:

2.1. Brīvas pārejošas zemas frekvences vertikālās atsperojamās masas svārstīšanās laikā virs velkošās ass vai šasijas mērītai frekvencei un amortizācijai ar balstiekārtu pie maksimālās noslodzes ir jābūt robežās, kas definētas 2.2. līdz 2.5. punktā;

2.2. Katrai asij ir jābūt aprīkotai ar hidrauliskiem amortizatoriem. Uz tandēma ass šasijām amortizatoriem jābūt novietotiem tā, lai tie samazinātu šasiju svārstības;

2.3. Vidējai atsperu amortizēšanas proporcijai D ir jābūt par 20 % lielākai nekā kritiskai amortizēšanas spējai normālos apstākļos ar hidrauliskiem amortizatoriem, kas ir uzstādīti un darbojas;

2.4. Atsperes amortizēšanas proporcija D ar noņemtiem vai nederīgiem hidrauliskiem amortizatoriem nedrīkst pārsniegt 50 % no D;

2.5. Atsperes masas frekvence virs velkošās ass vai šasijas brīvā pārejošā vertikālā svārstībā nedrīkst pārsniegt 2,0 Hz;

2.6. Atsperes frekvence un amortizācija ir noteiktas 3. rindkopā. Frekvences un amortizēšanas pārbaudes pasākumi ir noteikti 4. rindkopā.

3. FREKVENCES UN AMORTIZĒŠANAS DEFINĪCIJA.

Šajā definīcijā tiek apskatīta amortizējamā masa M (kg) virs velkošās ass vai šasijas. Asij vai šasijai ir kopējais vertikālais cietums starp ceļa virsmu un amortizējamo masu, kas līdzinās K ņūtoni/metru (N/m) un kopējais amortizēšanas koeficients C ņūtoni uz metru sekundē (N.s/m). Vertikālā amortizējamās masas novirze ir Z. Kustības vienādība amortizējamās masas brīvai svārstībai ir:

+ C

+ kZ = 0

Amortizējamās masas svārstības frekvence F (rad/sec) ir:

F =

Amortizēšana ir kritiska, kad C = Co,

kur

= 2

2KM

C/C

Brīvas vertikālas pārejošas amortizējamās masas svārstības laikā masas vertikālā kustība virzīsies pa amortizācijas sinusoīdas ceļu (2. attēls). Frekvenci var noteikt, izmērot laiku tik daudz svārstību cikliem, cik tiek novēroti. Amortizējumu var aprēķināt, mērot secīgu virsotņu augstumus viena virziena svārstībā. Ja pirmā un otrā svārstību cikla virsotņu amplitūdas ir A1 un A2, tad amortizēšanas proporcija D ir:

D = C

= 1

· ln

A1A2

kur "ln" ir amplitūdas proporcijas naturālais logaritms

4. TESTĒŠANAS KĀRTĪBA.

Lai testēšanā noteiktu amortizēšanas proporciju D, amortizācijas proporciju ar noņemtiem hidrauliskiem amortizatoriem un saspiešanas frekvenci F, piekrautam transportlīdzeklim ir:

a) jābrauc ar lēnu ātrumu (5km/st ± 1km/st) pāri 80 mm pakāpienam ar profilu, kas parādīts 1. attēlā. Pārejošās svārstības analizējamā frekvence un amortizēšana ir jānosaka pēc tam, kad velkošās ass riteņi ir atstājuši pakāpienu;

vai

b) tas jāvelk uz leju aiz šasijas tā, lai velkošās ass slodze 1,5 reizes pārsniegtu tās maksimālo statisko vērtību. Uz leju turētais transportlīdzeklis tiek strauji atlaists un sekojošā svārstība tiek analizēta;

vai

c) tas jāvelk uz leju aiz šasijas tā, lai amortizējamā masa tiek pacelta 80 mm virs velkošās ass. Uz augšu paceltais transportlīdzeklis tiek strauji palaists vaļā un tiek analizēta sekojošā svārstība;

vai

d) tas jāpakļauj citām testu metodēm, kuras ražotājs ar tehniskās nodaļas piekrišanu, ir pierādījis par līdzvērtīgām.

Transportlīdzeklim ir jābūt aprīkotam ar vertikālās novirzes mērītāju starp velkošo asi un šasiju, tieši virs velkošās ass. No fiksētā lieluma var izmērīt laika intervālu starp pirmo un otro kompresijas virsotni, lai iegūtu frekvenci F, kā arī amplitūdas proporciju, lai noteiktu amortizēšanu. Divvelkošām šasijām vertikālas novirzes mērītājs ir jāierīko starp katru velkošo asi un šasiju tieši virs tās.

+++++ TIFF +++++

1. attēlsPakāpiens balstiekārtas testēšanai

+++++ TIFF +++++

2. attēlsAmortizēta pārejoša atbildes reakcija

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

PLĀKSNĪTE, KAS ATTIECAS UZ 6. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTĀ MINĒTIEM GABARĪTIEM

I. Plāksnīte, kas attiecas uz gabarītiem, ir jāpiestiprina cik vien iespējams tuvu pie plāksnes, kura minēta direktīvā 76/114/EEK, un tajā ir jāietver šādi dati:

1. Ražotāja nosaukums [1];

2. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs [2];

3. Mehāniskā transportlīdzekļa, piekabes vai puspiekabes garums (L);

4. Mehāniskā transportlīdzekļa, piekabes vai puspiekabes platums (W);

5. Transportlīdzekļu sastāva garuma mērījuma dati:

- attālums a no mehāniskā transportlīdzekļa priekšpuses līdz savienotājierīces centram (savienojuma āķis vai piektais ritenis); gadījumā, ja ir piektais ritenis ar vairākiem savienojuma punktiem, ir jādod minimālās un maksimālās vērtības (amin un amax),

- attālums b starp piekabes savienotājierīces centru (piektā riteņa gredzens) vai puspiekabes asi un piekabes vai puspiekabes aizmuguri; gadījumā, ja ir ierīce ar vairākiem savienojuma punktiem, ir jādod minimālās un maksimālās vērtības (bmin un bmax).

Transportlīdzekļu sastāva garums ir mehāniskā transportlīdzekļa un piekabes vai puspiekabes garums, kas nolikti taisnā līnijā viens aiz otra.

II. Vērtībām, kas dotas uz atbilstības pierādījuma, ir precīzi jāatspoguļo mērījumi, kas veikti konkrētajam transportlīdzeklim.

[1] Šī informācija nav jāatkārto, ja transporta līdzeklim ir viena plāksne, kas ietver datus gan par svaru, gan par gabarītiem.

[2] Šī informācija nav jāatkārto, ja transporta līdzeklim ir viena plāksne, kas ietver datus gan par svaru, gan par gabarītiem.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

A DAĻA

ATCELTĀS DIREKTĪVAS

(minētas 10. pantā)

- Direktīva 83/3/EEK par svaru, gabarītiem un dažiem citiem tehniskiem parametriem dažiem autotransporta līdzekļiem un tās grozījumi:

- Direktīva 86/360/EEK,

- Direktīva 88/218/EEK,

- Direktīva 89/338/EEK,

- Direktīva 89/460/EEK,

- Direktīva 89/461/EEK,

- Direktīva 91/60/EEK,

- Direktīva 92/7/EEK,

- Direktīva 86/364/EEK, kas attiecas uz atbilstības pierādījumu transportlīdzekļiem prasībām, kuras paredzētās ar Direktīvu 85/3/EEK par svaru, gabarītiem un dažiem citiem tehniskiem parametriem dažiem autotransporta līdzekļiem.

B DAĻA

Direktīva | Termiņš transponēšanai |

85/3/EEK (OV L 2, 3.1.1985., 14. lpp.) | 1986. gada 1. jūlijs |

1990. gada 1. janvāris |

86/360/EEK (OV L 217, 5.8.1986., 19. lpp.) | 1992. gada 1. janvāris |

86/364/EEK (OV L 221, 7.8.1986., 48. lpp.) | 1987. gada 29. jūlijs |

88/218/EEK (OV L 98, 15.4.1988., 48. lpp.) | 1989. gada 1. janvāris |

89/338/EEK (OV L 142, 25.5.1989., 3. lpp.) | 1991. gada 1. jūlijs |

89/460/EEK (OV L 226, 3.8.1989., 5. lpp.) | 1993. gada 1. janvāris |

89/461/EEK (OV L 226, 3.8.1989., 7. lpp.) | 1991. gada 1. janvāris |

91/60/EEK (OV L 37, 9.2.1991., 37. lpp.) | 1991. gada 30. septembris |

92/7/EEK (OV L 57, 2.3.1992., 29. lpp.) | 1992. gada 31. decembris |

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

ATBILSMJU TABULA

Šī direktīva | 85/3/EEK | 86/360/EEK | 86/364/EEK | 88/218/EEK | 89/338/EEK | 89/460/EEK | 89/461/EEK | 91/60/EEK | 92/7/EEK |

1. panta 1. punkta a) apakšpunkts | — | | | | | | | | |

2. panta pirmais līdz ceturtais un sestais līdz desmitais ievilkums | | | | | 1. panta 2. punkts | | | | |

2. panta piektais, vienpadsmitais un divpadsmitais ievilkums | — | | | | | | | | |

2. panta pēdējā daļa | — | | | | | | | | |

3. panta 1. punkts | — | | | | | | | | |

3. panta 3. punkts | — | | | | | | | | |

4. pants | — | | | | | | | | |

9. līdz 12. pants | — | | | | | | | | |

1.1. punkta ceturtais ievilkums | — | | | | | | | | |

1.2. punkta a) apakšpunkts | — | | | | | | | | |

1.2. punkta b) apakšpunkts | — | | | | | | | | |

1.8. punkts | — | | | | | | | | |

2. punkts līdz 2.2.1. punkta b) apakšpunktam | 2. punkts līdz 2.2.1. punkta b) apakšpunktam | | | | | | | | |

--------------------------------------------------

Choose the experimental features you want to try

31996L0053