(1)

Slovēnija 2020. gada 7. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Slovēnijas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Slovēnijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 7,2 % un 83,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Slovēnijas IKP 2020. gadā samazināsies par 7,0 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Slovēnijā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Slovēnijā attiecībā uz saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā izklāstīts 4. līdz 9. apsvērumā.

(4)

Ar “Likumu, ar ko nosaka pagaidu pasākumus attiecībā uz algām un iemaksām (ZIUPPP)” (2) un “Likumu, ar ko nosaka intervences pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 epidēmiju un mazinātu tās sekas attiecībā uz iedzīvotājiem un ekonomiku (ZIUZEOP)” (3), kas minēti Slovēnijas 2020. gada 7. augusta pieprasījumā, tika ieviesta atalgojuma kompensācijas shēma darbiniekiem, kuri nestrādāja (vai gaidīja darbu), jo darba devējs īslaicīgi nespēja nodrošināt darbiniekiem darbu ar darījumdarbību saistītu iemeslu, force majeure vai karantīnas dēļ. Saskaņā ar shēmu izmaksājamais pabalsts ir ierobežots līdz 80 % no darbinieka vidējās algas pēdējos trīs mēnešos, bet nav mazāks par minimālo algu Slovēnijā, un tā nosacījums ir darbinieka darbvietas saglabāšana, kamēr darba devējs piedalās shēmā. Shēma bija spēkā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 31. maijam. Pamatojoties uz “Likumu, ar ko nosaka intervences pasākumus, lai mazinātu un novērstu Covid-19 epidēmijas sekas (ZIUOOPE)” (4), shēma kopš tā laika ar dažiem grozījumiem ir pagarināta no 2020. gada 1. jūnija līdz 2020. gada 31. augustam ar plānotu turpmāku pagarinājumu līdz 2020. gada septembra beigām.

(5)

Tika ieviests atbrīvojums no sociālās apdrošināšanas iemaksām darbiniekiem, kas gūst labumu no atalgojuma kompensācijas shēmas. Minētā shēma bija spēkā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 31. maijam.

(6)

Tika izveidota saīsināta darba laika shēmu, kas ļauj darba devējiem uz laiku ieviest nepilna darba laika darbu, bet darba ņēmējiem tiek maksāta pilna darba laika alga. Darba devējs saņem noteikta apmēra subsīdiju par katra darbinieka nenostrādāto darba laiku ar nosacījumu, ka darbinieks tiek paturēts, kamēr darba devējs piedalās shēmā un vēl vienu mēnesi. Shēma ir spēkā no 2020. gada 1. jūnija līdz 2020. gada 31. decembrim.

(7)

Attiecībā uz darba vietā palikušajiem darbiniekiem iestādes ieviesa shēmu, kas subsidēja pensiju un invaliditātes apdrošināšanas iemaksas (tostarp iemaksas profesionālajām pensijām). Pasākums tika apvienots ar darba devēja pienākumu maksāt ikmēneša krīzes pabalstu 200 EUR apmērā strādājošiem darbiniekiem, kuri saņem algu, kas ir mazāka par trīskāršu minimālo algu. Iestādes pieprasīja tikai to izdevumu daļu, kas saistīti ar darbiniekiem, kuri bija pastāvīgi nodarbināti līdz jaunākajiem pieejamajiem izpildes datiem. Shēma bija spēkā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 31. maijam.

(8)

Tika ieviests pasākums, kas nodrošina sociālās apdrošināšanas iemaksu finansējumu pašnodarbinātām personām, lauksaimniekiem un reliģiskajiem darbiniekiem. Pasākums aptver visas sociālās apdrošināšanas iemaksas tādiem labuma guvējiem, kuri bija apdrošināti un epidēmijas laikā nevarēja veikt savu saimniecisko darbību vai varēja to veikt tikai daļēji. Shēma bija spēkā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 31. maijam.

(9)

Visbeidzot, tika ieviests ienākumu pamatatbalsta pasākums pašnodarbinātām personām, lauksaimniekiem un reliģiskajiem darbiniekiem, ar ko sniedza atbalstu 350 EUR apmērā 2020. gada martā un 700 EUR apmērā 2020. gada aprīlī un maijā tādiem labuma guvējiem, kuri bija apdrošināti un epidēmijas laikā nevarēja veikt savu saimniecisko darbību vai varēja to veikt tikai daļēji. Shēma bija spēkā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 31. maijam.

(10)

Slovēnija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Slovēnija ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi no 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 1 203 670 000 EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo jaunie pasākumi aptver ievērojamu Slovēnijas uzņēmumu un darbaspēka daļu. Slovēnija plāno finansēt 90 000 000 EUR no palielinātās izdevumu summas, izmantojot Savienības fondus.

(11)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Slovēniju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas minēti 2020. gada 7. augusta pieprasījumā.

(12)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Slovēnijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(13)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(14)

Slovēnijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu izpildi, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Slovēnija ir izpildījusi minētos izdevumus.

(15)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Slovēnijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,