16.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/6

(1)

Putnu gripa ir vīrusa izraisīta putnu, tostarp mājputnu, infekcijas slimība. Inficēšanās ar putnu gripas vīrusu mājputniem izraisa divus galvenos minētās slimības veidus, kas atšķiras virulences ziņā. Zemi patogēnā gripa izraisa tikai vieglus simptomus, savukārt augsti patogēnajai gripai ir ļoti augsti mirstības rādītāji vairumā mājputnu sugu. Šī slimība var nopietni ietekmēt mājputnu audzēšanas rentabilitāti.

(2)

Ar Direktīvu 2005/94/EK ir noteikti obligātie kontroles pasākumi, kas piemērojami minētās slimības uzliesmojuma gadījumā mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem, un paredzēti arī konkrēti profilaktiski pasākumi, kas saistīti ar putnu gripas uzraudzību un agrīnu konstatāciju.

(3)

Turklāt Direktīvā 2005/94/EK ir paredzēts, ka Komisija var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus, kas epidemioloģiskās situācijas dēļ vajadzīgi papildus minētajā direktīvā paredzētajiem obligātajiem kontroles pasākumiem.

(4)

Ir zināms, ka savvaļas putni, īpaši migrējošie savvaļas ūdensputni, ir zemi patogēnās putnu gripas vīrusu dabīgie nēsātāji, un parasti šo vīrusu bez slimības pazīmēm tie pārnēsā sezonālās migrācijas laikā. Tomēr kopš 2005. gada vidus pierādījumi liecina, ka augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N1 apakštipa vīrusa celms var inficēt savvaļas putnus un tie šo vīrusu var izplatīt lielos attālumos (4).

(5)

Putnu gripas vīrusu klātbūtne savvaļas putnos rada pastāvīgu apdraudējumu saistībā ar šo vīrusu tiešu un netiešu ievazāšanu saimniecībās, kurās ir mājputni un citi nebrīvē turēti putni, un risku turpmāk šo vīrusu izplatīt no inficētās saimniecības uz citām saimniecībām.

(6)

Pēc tam, kad 2005. gadā APPG H5N1 apakštipa vīruss no Dienvidaustrumāzijas tika ievazāts Eiropā, tam izplatoties rietumu virzienā, tika pieņemts Komisijas Lēmums 2005/734/EK (5), lai pastiprinātu kontroles pasākumus, kas jau ir noteikti Savienības tiesību aktos, jo īpaši – ņemot vērā riskus, ko rada līdz šim nebijuša apjoma starpkontinentāla APPG vīrusa izplatīšanās ar savvaļas putniem.

(7)

Lēmumā 2005/734/EK ir noteikti biodrošības un papildu riska mazināšanas pasākumi, lai mazinātu risku, ka APPG H5N1 vīruss no savvaļas putniem tiek pārnests uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, novēršot šo populāciju tiešu un netiešu saskari. Lēmumā 2005/734/EK paredzēts, ka dalībvalstīm savā teritorijā jānosaka apgabali, kuros pastāv īpašs risks, ka APPG H5N1 vīruss var ievazāties saimniecībās, kurās ir mājputni un citi nebrīvē turēti putni, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un īpašus riska faktorus. Šajos augsta riska apgabalos dalībvalstīm jāpiemēro konkrēti riska mazināšanas pasākumi, piemēram, jānodrošina, ka mājputni netiek laisti ārā no telpām. Turklāt dalībvalstīm jānodrošina, ka īpašnieki tiek vairāk informēti par pārnešanas risku un par nepieciešamību savās saimniecībās piemērot biodrošības pasākumus.

(8)

Turklāt ar Lēmumu 2005/734/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm jāievieš agrīnas konstatācijas sistēmas, kuru nolūks ir panākt, lai īpašnieki nekavējoties ziņotu par jebkuru putnu gripas simptomu mājputnu saimēs kompetentajai veterinārajai iestādei, kurai būtu jāņem vērā īpašie parametri un nelielas izmaiņas ražošanas rādītājos.

(9)

Komisijas Lēmumā 2010/367/ES (6) ir izklāstīti norādījumi, kā dalībvalstīm obligāti īstenot putnu gripas uzraudzības programmu mājputniem un savvaļas putniem, tostarp paraugu ņemšanas un laboratoriskās testēšanas prasības. Tajā arī paredzēts, ka kompetentajām iestādēm nekavējoties paziņo par visiem virsnormas mirstības vai nozīmīgiem slimības vai mirstības gadījumiem savvaļas putnu, un jo īpaši migrējošo savvaļas ūdensputnu, populācijās.

(10)

APPG H5N8 vīrusu Savienībā 2014. gada otrajā pusē un 2015. gada sākumā ievazāja savvaļas putni. Mirstība savvaļas putniem bija zema, taču vīruss izraisīja nopietnus slimības uzliesmojumus mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu saimēs vairākās dalībvalstīs.

(11)

Kopš 2016. gada oktobra beigām APPG H5N8 tuvu radniecīgs vīrusa celms ir konstatēts migrējošiem savvaļas putniem, kas galvenokārt tika atrasti miruši, 20 dalībvalstīs, proti, Bulgārijā, Čehijas Republikā, Dānijā, Vācijā, Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Nīderlandē, Austrijā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Somijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē, un tādās tuvumā esošās trešās valstīs kā Šveice, Serbija un Ukraina. Vairums slimības uzliesmojumu tika apstiprināti dažos Francijas, Ungārijas un Bulgārijas apgabalos, kuros ir liels skaits saimniecību, kurās tur pīles un zosis.

(12)

Pašreizējā epidemioloģiskā situācija ir ļoti dinamiska un nepārtraukti mainās. Migrējošo putnu pārvietošanās turpinās, un dalībvalstu veiktajos uzraudzības pasākumos aizvien tiek konstatēts APPG H5N8 vīruss savvaļas putnu populācijās. Tādēļ tuvāko mēnešu laikā un, visticamāk, migrējošo putnu sezonālās pārvietošanās laikā Savienībā vīruss turpinās apdraudēt mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus, vēl vairāk palielinot vīrusa izplatīšanās risku saimniecībās, kuras atrodas konkrētās augsta riska zonās.

(13)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pašlaik gatavo visaptverošu zinātnisku atzinumu par putnu gripu, kas tiks pabeigts 2017. gada septembrī. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo APPG H5N8 vīrusa epidēmiju, EFSA tika lūgta steidzami novērtēt epidemioloģisko situāciju un sniegt sākotnējos zinātniskos ieteikumus par to Savienības līmenī noteikto aizsardzības pasākumu piemērotību, kuri vērsti uz risku, ko rada ar AGGP H5N8 vīrusu inficēti savvaļas putni.

(14)

EFSA Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa 2016. gada 20. decembrī publicēja paziņojumu “Steidzama prasība saistībā ar putnu gripu” (7), kas apstiprina, ka stingri īstenoti biodrošības un riska mazināšanas pasākumi ir svarīgākais līdzeklis, lai nepieļautu gan H5, gan H7 apakštipa APPG vīrusu tiešu vai netiešu pārnešanu no savvaļas putniem uz saimniecībām, kurās ir mājputni un nebrīvē turēti putni. Šādās saimniecībās biodrošībai vajadzētu būt ierastai praksei, un tā būtu jāpastiprina paaugstināta riska periodos.

(15)

Turklāt EFSA secināja, ka pasīva savvaļas putnu uzraudzība ir visefektīvākais līdzeklis, lai pēc iespējas agrāk konstatētu APPG vīrusu klātbūtni savvaļas putnu vidū, un tā iesaka ņemt paraugus un veikt testēšanu savvaļas putnu populācijās, tādējādi pastiprinot dažus attiecībā uz savvaļas putniem paredzētus noteikumus, kas izklāstīti Lēmuma 2010/367/ES II pielikumā iekļautajos norādījumos par to, kā īstenot putnu gripas uzraudzības programmas savvaļas putniem.

(16)

EFSA arī atsaucas uz novērtējumu (8), ko veica Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) un kurā ir norādīts, ka līdz pat šai dienai visā pasaulē nav ziņots par cilvēku inficēšanos ar šo APPG H5N8 vīrusu un ka papildu vīrusa raksturojums liecina, ka tas joprojām ir galvenokārt putnu vīruss, kam nepiemīt īpaša radniecība cilvēku vīrusiem.

(17)

Pieredze, ko dalībvalstu kompetentās iestādes guvušas, īstenojot Lēmumā 2005/734/EK noteiktos pasākumus, liecina, ka būtu jāsaglabā elastība, lai varētu šos pasākumus pielāgot epidemioloģiskajai situācijai katrā dalībvalstī.

(18)

Lai vērstu pasākumus uz visvairāk apdraudētajām putnu populācijām un nodrošinātu lēmumā noteikto pasākumu efektivitāti, konkrēti profilakses pasākumi būtu jāattiecina uz saimniecībām, kurās tiek turēti mājputni.

(19)

Tādēļ Lēmumā 2005/734/EK noteiktie pasākumi būtu jāpārskata un jāpielāgo, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju mājputnu un savvaļas putnu populācijās dalībvalstīs, EFSA2016. gada 20. decembrī publicēto paziņojumu par putnu gripu un pieredzi, ko dalībvalstis guvušas, praksē īstenojot minētajā lēmumā noteiktos pasākumus.

(20)

Lēmumā 2005/734/EK noteiktie pasākumi ir vairākas reizes grozīti un pagarināti, un tie ir piemērojami līdz 2017. gada 31. decembrim. Savienības tiesību aktu skaidrības labad Lēmums 2005/734/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu.

(21)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir jāpārskata, ja nepieciešams, ņemot vērā galīgo rezultātu, kas sniegts EFSA zinātniskajā atzinumā par putnu gripu, ko plānots pabeigt 2017. gada septembrī.

(22)

Šajā lēmumā noteiktos pasākumus piemēro līdz 2018. gada 30. jūnijam.

(23)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

epidemioloģisko situāciju valsts teritorijā vai tuvumā esošo dalībvalstu vai trešo valstu teritorijā, jo īpaši attiecībā uz:

b)

riska faktorus, kas saistīti ar APPG vīrusu ievazāšanu saimniecībās, jo īpaši attiecībā uz:

c)

papildu riska faktorus, saistībā ar APPG vīrusu izplatīšanos saimniecībās un starp šādām saimniecībām, jo īpaši, ja:

d)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) un nacionālo un starptautisku riska novērtēšanas struktūru veiktus riska novērtējumus saistībā ar APPG vīrusu izplatību ar savvaļas putniem;

e)

saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 4. pantu īstenoto uzraudzības programmu rezultātus.

a)

turēt mājputnus ārā;

b)

izmantot mājputniem ārā esošas ūdenskrātuves;

c)

nodrošināt mājputniem ūdeni no virszemes ūdenstilpnēm, kam var piekļūt savvaļas putni;

d)

uzglabāt mājputnu barību, kas nav aizsargāta no savvaļas putniem vai citiem dzīvniekiem.

a)

pulcēt mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus tirgos, skatēs, izstādēs un kultūras pasākumos;

b)

izmantot zosveidīgo un tārtiņveidīgo kārtas pievilinātājputnus (“pievilinātājputni”).

a)

mājputnu turēšanu ārā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

b)

ārā esošu ūdenskrātuvju izmantošanu, ja tās nepieciešamas, lai nodrošinātu konkrētu mājputnu labturību, un ir pietiekami pasargātas no savvaļas ūdensputniem;

c)

ūdens piegādi mājputniem no virszemes ūdenstilpnēm, kam var piekļūt savvaļas ūdensputni, pēc apstrādes, kas nodrošina putnu gripas vīrusu inaktivāciju.

a)

mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu pulcēšanu tirgos, skatēs, izstādēs un kultūras pasākumos;

b)

pievilinātājputnu izmantošanu: