18.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 301/1

(1)

Pēc vienprātīgas vienošanās, kas panākta Eiropadomē 2000. gada 20. jūnijā, par to, ka būtu jānodrošina pēc iespējas plašāka mēroga būtiskas informācijas apmaiņa nodokļu nolūkos, dalībvalstīs kopš 2005. gada 1. jūlija piemēro Padomes Direktīvu 2003/48/EK (1) ar mērķi ļaut ienākumus no uzkrājumiem, kas gūti kā procentu maksājumi, kuri vienā dalībvalstī maksāti īpašuma beneficiāriem, kas ir fiziskas personas un citas dalībvalsts rezidenti, faktiski aplikt ar nodokļiem saskaņā ar šīs pēdējās dalībvalsts tiesību aktiem, tādējādi izvairoties no tādiem traucējumiem kapitāla apritē starp dalībvalstīm, kuri nebūtu saderīgi ar iekšējo tirgu.

(2)

Pārrobežu krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas radīto izaicinājumu vispasaules aspekts ir liels rūpju jautājums gan pasaules mērogā, gan Savienībā. Nedeklarēti un ar nodokļiem neaplikti ienākumi ievērojami samazina valsts nodokļu ieņēmumus. Eiropadome 2013. gada 22. maijā atzinīgi novērtēja globāla standarta izstrādes darbu, kas veikts G8 valstīs, G20 valstīs un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO).

(3)

Padomes Direktīvā 2011/16/ES (2) paredzēta obligāta automātiska konkrētas informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Tajā paredzēta arī pakāpeniska tās darbības jomas attiecināšana uz jaunām ienākumu un kapitāla kategorijām, lai cīnītos pret pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

(4)

Padome 2014. gada 9. decembrī pieņēma Direktīvu 2014/107/ES (3), ar kuru grozīja Direktīvu 2011/16/ES, lai attiecinātu obligāto automātisko informācijas apmaiņu uz vairākiem ienākumu veidiem atbilstoši ESAO 2014. gada jūlijā izdotajam globālajam standartam, un paredzēja viendabīgu, konsekventu un visaptverošu Savienības mēroga pieeju automātiskajai finanšu kontu informācijas apmaiņai iekšējā tirgū.

(5)

Direktīvas 2014/107/ES darbības joma principā ir plašāka nekā Direktīvai 2003/48/EK, un tajā paredzēts, ka gadījumos, kad darbības jomas pārklājas, jāvadās pēc Direktīvas 2014/107/ES. Joprojām ir īpaši gadījumi, kad ir piemērojama vienīgi Direktīva 2003/48/EK. Minētie īpašie gadījumi pastāv tādēļ, ka abām direktīvām ir nedaudz atšķirīgas pieejas un ir paredzēti dažādi konkrēti atbrīvojumi. Šādos retos gadījumos Direktīvas 2003/48/EK piemērošana radītu dubultus ziņojumu sniegšanas standartus Savienībā. Nelielās priekšrocības, ko sniedz šādas dubultas ziņojumu sniegšanas saglabāšana, nespētu atsvērt radītās izmaksas.

(6)

Eiropadome 2014. gada 21. martā aicināja Padomi nodrošināt to, lai attiecīgās Savienības tiesības būtu pilnībā saskaņotas ar jauno ESAO izstrādāto vienoto globālo standartu automātiskās informācijas apmaiņas jomā. Turklāt, pieņemot Direktīvu 2014/107/ES, Padome aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu par Direktīvas 2003/48/EK atcelšanu un minētās direktīvas atcelšanu salāgot ar Direktīvā 2014/107/ES noteikto piemērošanas sākuma termiņu, ievērojot tajā noteikto atkāpi attiecībā uz Austriju. Tādēļ Direktīvu 2003/48/EK Austrijā būtu jāturpina piemērot vienu gadu ilgāk. Ņemot vērā Padomes nostāju, lai izvairītos no dubultiem ziņojumu sniegšanas pienākumiem un ietaupītu izmaksas nodokļu iestādēm un uzņēmējiem, ir nepieciešams atcelt Direktīvu 2003/48/EK.

(7)

Padomes Direktīvā 2014/48/ES (4) noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2016. gada 1. janvārim jāpieņem un jāpublicē normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu minētās direktīvas prasības. Dalībvalstīm minētie akti jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra. Ja atceltu Direktīvu 2003/48/EK, tad Direktīva 2014/48/ES vairs nebūtu jātransponē.

(8)

Lai nodrošinātu automātiskās finanšu kontu informācijas paziņošanas nepārtrauktību, Direktīvas 2003/48/EK atcelšana būtu jāpiemēro no tā paša datuma, kas ir Direktīvā 2014/107/ES paredzēto pasākumu piemērošanas sākuma datums.

(9)

Neatkarīgi no Direktīvas 2003/48/EK atcelšanas būtu jāapstrādā informācija, ko pirms atcelšanas datuma savākuši maksājumu pārstāvji, uzņēmēji un dalībvalstis, tā būtu jānosūta sākotnēji paredzētajam adresātam un būtu jāizpilda pienākumi, kas radušies pirms minētā datuma.

(10)

Saistībā ar nodokļa ieturējumu pārejas laikā, kas minēts Direktīvā 2003/48/EK, dalībvalstīm īpašuma beneficiāru iegūto tiesību aizsardzības labad būtu jāturpina piemērot atbrīvojumu no nodokļa vai jāturpina veikt ieturētā nodokļa atmaksu, kā sākotnēji paredzēts, un pēc pieprasījuma būtu jāizsniedz apliecības, kas īpašuma beneficiāriem garantētu to, ka nodoklis netiek ieturēts.

(11)

Būtu jāņem vērā tas, ka attiecībā uz Austriju strukturālu atšķirību dēļ tika piemērota atkāpe no Direktīvas 2014/107/ES, kura atļauj minētās direktīvas piemērošanu atlikt uz vienu gadu līdz 2017. gada 1. janvārim. Tomēr Direktīvas 2014/107/ES pieņemšanas laikā Austrija informēja par to, ka negrasās atkāpi izmantot pilnībā. Tā vietā Austrija informācijas apmaiņu sāks laikā līdz 2017. gada septembrim attiecībā uz noteiktu kontu klāstu, savukārt attiecībā uz citiem kontiem izmantos atkāpi. Tādēļ būtu jāietver konkrēts noteikums, kas Austrijai un maksājumu pārstāvjiem un uzņēmējiem, kuri veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, nodrošina iespēju arī turpmāk piemērot Direktīvas 2003/48/EK noteikumus atkāpes laikposmā, izņemot tos kontus, kuriem ir piemērojama Direktīva 2014/107/ES.

(12)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši ir nostiprināti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz personas datu aizsardzību, un šīs direktīvas noteikumi neierobežo un neatceļ minētās tiesības.

(13)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, atcelt Direktīvu 2003/48/EK, uz laiku nosakot izņēmumus, kas nepieciešami iegūto tiesību aizsardzībai un tās atkāpes ievērošanai, kas Austrijai piešķirta ar Direktīvu 2014/107/ES, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet vienādības un efektivitātes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(14)

Tāpēc Direktīva 2003/48/EK būtu jāatceļ,

a)

Direktīvas 2003/48/EK 4. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktos dalībvalstu un uzņēmēju, kuri tajās veic uzņēmējdarbību, pienākumus piemēro līdz 2016. gada 5. oktobrim vai līdz to izpildei;

b)

Direktīvas 2003/48/EK 8. pantā noteiktos maksājumu pārstāvju pienākumus un Direktīvas 2003/48/EK 9. pantā noteiktos maksājumu pārstāvju dalībvalstu pienākumus piemēro līdz 2016. gada 5. oktobrim vai līdz to izpildei;

c)

Direktīvas 2003/48/EK 13. panta 2. punktā noteiktos dalībvalstu, kuras ir īpašuma beneficiāru dzīvesvietas valstis nodokļu vajadzībām, pienākumus piemēro līdz 2016. gada 31. decembrim;

d)

Direktīvas 2003/48/EK 14. pantā noteiktos dalībvalstu, kuras ir īpašuma beneficiāru dzīvesvietas valstis nodokļu vajadzībām, pienākumus attiecībā uz 2016. gadā un iepriekšējos gados ieturēto nodokli piemēro līdz to izpildei.

a)

Direktīvas 2003/48/EK 12. pantā noteiktos Austrijas un pakārtotos tādu maksājumu pārstāvju un uzņēmēju, kuri veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, pienākumus – tos piemēro līdz 2017. gada 30. jūnijam vai līdz to izpildei;

b)

Direktīvas 2003/48/EK 4. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktos Austrijas un uzņēmēju, kuri veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, pienākumus – tos piemēro līdz 2017. gada 30. jūnijam vai līdz to izpildei;

c)

Austrijas un pakārtotos maksājumu pārstāvju, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, jebkāda veida pienākumus, kurus tieši vai netieši izraisījušas Direktīvas 2003/48/EK 13. pantā noteiktās procedūras, – tos piemēro līdz 2017. gada 30. jūnijam vai līdz to izpildei.