26.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, EURATOM) Nr. 966/2012

(2012. gada 25. oktobris)

par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu

SATURA RĀDĪTĀJS

PIRMĀ DAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

2. pants

Definīcijas

3. pants

Sekundāro tiesību aktu atbilstība šai regulai

4. pants

Laikposmi, datumi un termiņi

5. pants

Personas datu aizsardzība

II SADAĻA

BUDŽETA PRINCIPI

6. pants

Budžeta principu ievērošana

1. nodaļa

Vienotības un budžeta precizitātes principi

7. pants

Budžeta piemērošanas joma

8. pants

Īpaši noteikumi par vienotības un budžeta precizitātes principiem

2. nodaļa

Gada pārskata princips

9. pants

Definīcija

10. pants

Apropriāciju veidi

11. pants

Ieņēmumu un apropriāciju uzskaite

12. pants

Apropriāciju saistības

13. pants

Apropriāciju atcelšana un pārnešana

14. pants

Piešķirto ieņēmumu pārnešanas noteikumi

15. pants

Apropriāciju atcelšana

16. pants

Noteikumi, ko piemēro budžeta novēlotas pieņemšanas gadījumā

3. nodaļa

Līdzsvara princips

17. pants

Definīcija un darbības joma

18. pants

Finanšu gada saldo

4. nodaļa

Norēķinu vienības princips

19. pants

Euro izmantošana

5. nodaļa

Universāluma princips

20. pants

Definīcija un darbības joma

21. pants

Piešķirtie ieņēmumi

22. pants

Ziedojumi

23. pants

Noteikumi par ieturējumiem un valūtas kursa korekcijām

6. nodaļa

Specifikācijas princips

24. pants

Vispārīgi noteikumi

25. pants

Citu iestāžu, izņemot Komisiju, veiktie pārvietojumi

26. pants

Komisijas pārvietojumi

27. pants

Iestāžu pārvietojumu priekšlikumi, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei

28. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz pārvietojumiem

29. pants

Pārvietojumi saskaņā ar speciāliem noteikumiem

7. nodaļa

Pareizas finanšu pārvaldības princips

30. pants

Saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi

31. pants

Obligātais finanšu pārskats

32. pants

Budžeta izpildes iekšējā kontrole

33. pants

Izmaksu ziņā lietderīgas kontroles sistēmas

8. nodaļa

Pārredzamības princips

34. pants

Pārskatu, budžetu un ziņojumu publicēšana

35. pants

Informācijas par saņēmējiem un citas informācijas publicēšana

III SADAĻA

BUDŽETA IZVEIDE UN UZBŪVE

1. nodaļa

Budžeta izveide

36. pants

Ieņēmumu un izdevumu tāmes

37. pants

200. pantā minēto struktūru budžeta tāme

38. pants

Budžeta projekts

39. pants

Budžeta projekta grozījumu vēstule

40. pants

Dalībvalstu pienākumi, kas izriet no budžeta pieņemšanas

41. pants

Budžeta grozījumu projekti

42. pants

Tāmju un budžeta projektu agrāka iesniegšana

2. nodaļa

Budžeta uzbūve un izklāsts

43. pants

Budžeta uzbūve

44. pants

Budžeta nomenklatūra

45. pants

Negatīvu ieņēmumu aizliegums

46. pants

Uzkrājumi

47. pants

Negatīvā rezerve

48. pants

Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos

49. pants

Budžeta izklāsts

50. pants

Noteikumi par personāla štatu sarakstiem

3. nodaļa

Budžeta disciplīna

51. pants

Atbilstība daudzgadu finanšu shēmai

52. pants

Savienības aktu atbilstība budžetam

IV SADAĻA

BUDŽETA IZPILDE

1. nodaļa

Vispārīgi noteikumi

53. pants

Budžeta izpilde saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu

54. pants

Pamatakts un izņēmumi

55. pants

Budžeta izpilde iestādēs, kas nav Komisija

56. pants

Budžeta izpildes pilnvaru deleģēšana

57. pants

Interešu konflikts

2. nodaļa

Izpildes paņēmieni

58. pants

Budžeta izpildes paņēmieni

59. pants

Dalīta pārvaldība ar dalībvalstīm

60. pants

Netieša pārvaldība

61. pants

Ex ante izvērtēšana un deleģēšanas nolīgumi

62. pants

Izpildaģentūras

63. pants

Pilnvaru deleģēšanas ierobežojumi

3. nodaļa

Finanšu dalībnieki

1. iedaļa

Pienākumu nošķiršanas princips

64. pants

Pienākumu nošķiršana

2. iedaļa

Kredītrīkotājs

65. pants

Kredītrīkotājs

66. pants

Kredītrīkotāja pilnvaras un pienākumi

67. pants

Savienības delegāciju vadītāju pilnvaras un pienākumi

3. iedaļa

Grāmatvedis

68. pants

Grāmatveža pilnvaras un pienākumi

69. pants

Pilnvaras, ko grāmatvedis var deleģēt

4. iedaļa

Avansu pārzinis

70. pants

Avansa konti

4. nodaļa

Finanšu dalībnieku atbildība

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

71. pants

Finanšu dalībniekiem piešķirtā deleģējuma atsaukšana un pilnvaru apturēšana

72. pants

Kredītrīkotāja atbildība par nelikumīgu darbību, krāpšanu vai korupciju

2. iedaļa

Noteikumi par kredītrīkotājiem

73. pants

Noteikumi par kredītrīkotājiem

3. iedaļa

Noteikumi par grāmatvežiem un avansu pārziņiem

74. pants

Noteikumi par grāmatvežiem

75. pants

Noteikumi par avansu pārziņiem

5. nodaļa

Ieņēmumu operācijas

1. iedaļa

Pašu resursu pieejamības nodrošināšana

76. pants

Pašu resursi

2. iedaļa

Debitoru parādu tāme

77. pants

Debitoru parādu tāme

3. iedaļa

Debitoru parādu konstatēšana

78. pants

Debitoru parādu konstatēšana

4. iedaļa

Atgūšanas pilnvarojums

79. pants

Atgūšanas pilnvarojums

5. iedaļa

Atgūšana

80. pants

Atgūšanas noteikumi

81. pants

Noilguma termiņš

82. pants

Savienības prasījumu apstrāde valstīs

83. pants

Komisijas uzliktās sodanaudas, sankcijas un uzkrātie procenti

6. nodaļa

Izdevumu operācijas

84. pants

Finansēšanas lēmumi

1. iedaļa

Izdevumu saistības

85. pants

Saistību veidi

86. pants

Noteikumi par saistībām

87. pants

Saistību pārbaudes

2. iedaļa

Izdevumu apzināšana

88. pants

Izdevumu apzināšana

3. iedaļa

Izdevumu apstiprināšana

89. pants

Izdevumu apstiprināšana

4. iedaļa

Izdevumu samaksa

90. pants

Maksājumu veidi

91. pants

Maksājumi pieejamo līdzekļu robežās

5. iedaļa

Izdevumu operāciju termiņi

92. pants

Termiņi

7. nodaļa

IT sistēmas un e-Pārvalde

93. pants

Operāciju elektroniskā pārvaldība

94. pants

Dokumentu nosūtīšana

95. pants

e-Pārvalde

8. nodaļa

Administratīvie principi

96. pants

Laba pārvaldība

97. pants

Norāde uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

9. nodaļa

Iekšējais revidents

98. pants

Iekšējā revidenta iecelšana

99. pants

Iekšējā revidenta pilnvaras un pienākumi

100. pants

Iekšējā revidenta neatkarība

V SADAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

1. nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. iedaļa

Darbības joma un piešķiršanas principi

101. pants

Publisko līgumu definīcija

102. pants

Publisko līgumu principi

2. iedaļa

Publicēšana

103. pants

Publisko līgumu publicēšana

3. iedaļa

Iepirkuma procedūras

104. pants

Iepirkuma procedūras

105. pants

Piedāvājumu konkursa dokumentu saturs

106. pants

Izslēgšanas kritēriji dalībai iepirkuma procedūrās

107. pants

Izslēgšanas kritēriji, ko piemēro piešķiršanā

108. pants

Centrālā izslēgšanas datubāze

109. pants

Administratīvas un finansiālas sankcijas

110. pants

Līgumu piešķiršanas kritēriji

111. pants

Piedāvājumu iesniegšana

112. pants

Vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principi

113. pants

Piešķiršanas lēmums

114. pants

Iepirkuma procedūras atcelšana

4. iedaļa

Garantijas un korekcijas pasākumi

115. pants

Garantijas

116. pants

Kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana procedūrā

2. nodaļa

Noteikumi par līgumiem, kurus piešķir iestādes uz sava rēķina

117. pants

Līgumslēdzēja iestāde

118. pants

Piemērojamās robežvērtības

119. pants

Noteikumi par dalību piedāvājumu konkursā

120. pants

Pasaules Tirdzniecības organizācijas iepirkuma noteikumi

VI SADAĻA

DOTĀCIJAS

1. nodaļa

Dotāciju piemērošanas joma un veidi

121. pants

Dotāciju piemērošanas joma

122. pants

Labuma guvēji

123. pants

Dotāciju veidi

124. pants

Vienreizējs maksājums, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējums

2. nodaļa

Principi

125. pants

Dotāciju vispārīgie principi

126. pants

Atbilstīgās izmaksas

127. pants

Līdzfinansējums natūrā

128. pants

Pārredzamība

129. pants

Piešķirto līdzekļu nesummēšanas princips

130. pants

Princips par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku

3. nodaļa

Piešķiršanas procedūra

131. pants

Dotāciju pieteikumi

132. pants

Atlases un piešķiršanas kritēriji

133. pants

Novērtēšanas procedūra

4. nodaļa

Maksājumi un kontrole

134. pants

Priekšfinansējuma garantija

135. pants

Dotāciju izmaksa un kontroles

136. pants

Dokumentu glabāšanas laikposmi

5. nodaļa

Īstenošana

137. pants

Īstenošanas līgumi un finanšu atbalsts trešām personām

VII SADAĻA

GODALGAS

138. pants

Vispārīgi noteikumi

VIII SADAĻA

FINANŠU INSTRUMENTI

139. pants

Darbības joma

140. pants

Principi un nosacījumi, ko piemēro finanšu instrumentiem

IX SADAĻA

PĀRSKATU UN UZSKAITES IZKLĀSTS

1. nodaļa

Pārskatu izklāsts

141. pants

Pārskatu uzbūve

142. pants

Ziņojums par budžeta un finanšu pārvaldību

143. pants

Noteikumi par pārskatiem

144. pants

Grāmatvedības principi

145. pants

Finanšu pārskati

146. pants

Budžeta izpildes ziņojumi

147. pants

Provizoriskie pārskati

148. pants

Galīgo konsolidēto pārskatu apstiprināšana

2. nodaļa

Informācija par budžeta izpildi

149. pants

Ziņojums par budžeta garantijām un riskiem

150. pants

Informācija par budžeta izpildi

3. nodaļa

Uzskaite

1. iedaļa

Kopīgi noteikumi

151. pants

Uzskaites sistēma

152. pants

Kopējas prasības iestāžu uzskaites sistēmai

2. iedaļa

Vispārējā uzskaite

153. pants

Vispārējā uzskaite

154. pants

Iegrāmatošana vispārējā uzskaitē

155. pants

Korekciju uzskaite

3. iedaļa

Budžeta uzskaite

156. pants

Budžeta uzskaite

4. nodaļa

Īpašuma uzskaite

157. pants

Inventāra saraksts

X SADAĻA

ĀRĒJĀ REVĪZIJA UN BUDŽETA IZPILDES APSTIPRINĀŠANA

1. nodaļa

Ārējā revīzija

158. pants

Ārējā revīzija, ko īsteno Revīzijas palāta

159. pants

Revīzijas noteikumi un procedūra

160. pants

Vērtspapīru un naudas līdzekļu pārbaudes

161. pants

Revīzijas palātas piekļuves tiesības

162. pants

Revīzijas palātas gada pārskati

163. pants

Revīzijas palātas īpašie ziņojumi

2. nodaļa

Budžeta izpildes apstiprināšana

164. pants

Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras termiņi

165. pants

Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra

166. pants

Turpmākie pasākumi

167. pants

Īpašie noteikumi, ko piemēro EĀDD

OTRĀ DAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI

I SADAĻA

EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS GARANTIJU FONDS

168. pants

Īpašie noteikumi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu

169. pants

ELGF apropriāciju saistības

170. pants

Vispārējās provizoriskās saistības par ELGF apropriācijām

171. pants

ELGF budžeta saistību grafiks un termiņi

172. pants

ELGF izdevumu uzskaite

173. pants

ELGF apropriāciju pārvietojumi

174. pants

ELGF piešķirtie ieņēmumi

II SADAĻA

STRUKTŪRFONDI, KOHĒZIJAS FONDS, EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS FONDS, EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS FONDS LAUKU ATTĪSTĪBAI UN FONDI BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA JOMĀ, KO PĀRVALDA AR DALĪTU VADĪBU

175. pants

Īpašie noteikumi

176. pants

Piešķirto saistību apropriāciju ievērošana

177. pants

Iemaksas, starpposma maksājumi un atmaksājumi

178. pants

Apropriāciju atcelšana

179. pants

Apropriāciju pārvietojums

180. pants

Vadība, atlase un revīzija

III SADAĻA

PĒTNIECĪBA

181. pants

Pētniecības fondi

182. pants

Pētniecības fondu saistības

183. pants

Kopīgais pētniecības centrs

IV SADAĻA

ĀRĒJĀS DARBĪBAS

1. nodaļa

Vispārīgi noteikumi

184. pants

Ārējās darbības

2. nodaļa

Darbību izpilde

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

185. pants

Ārējo darbību īstenošana

2. iedaļa

Budžeta atbalsts un vairāku līdzekļu devēju ieguldījumu fondi

186. pants

Budžeta atbalsta izmantošana

187. pants

Savienības ieguldījumu fondi ārējām darbībām

3. iedaļa

Citi pārvaldības veidi

188. pants

Ārējo darbību īstenošana ar netiešu pārvladību

189. pants

Finansēšanas nolīgumi par ārējo darbību īstenošanu

3. nodaļa

Iepirkums

190. pants

Ārējo darbību iepirkums

191. pants

Noteikumi par dalību piedāvājumu konkursa procedūrās

4. nodaļa

Dotācijas

192. pants

Ārējas darbības pilnīga finansēšana

193. pants

Noteikumi, ko piemēro ārējo darbību dotācijām

5. nodaļa

Pārskatu revīzija

194. pants

Savienības ārējo darbību revīzija

V SADAĻA

EIROPAS BIROJI

195. pants

Eiropas biroji

196. pants

Apropriācijas Eiropas birojiem

197. pants

Eiropas biroju kredītrīkotājs

198. pants

Starpiestāžu Eiropas biroju uzskaite

199. pants

Kredītrīkotāja pilnvaru deleģēšana starpiestāžu Eiropas birojiem

200. pants

Pakalpojumi trešām personām

VI SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀS APROPRIĀCIJAS

201. pants

Vispārīgi noteikumi

202. pants

Saistības

203. pants

Īpašie noteikumi par administratīvajām apropriācijām

VII SADAĻA

EKSPERTI

204. pants

Ārējie eksperti, kas tiek atlīdzināti

TREŠĀ DAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

205. pants

Pārejas noteikumi

206. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes informācijas pieprasījumi

207. pants

Robežvērtības un summas

208. pants

Finanšu pamatregula struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu

209. pants

Finanšu paraugregula publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām

210. pants

Deleģēšanas īstenošana

211. pants

Pārskatīšana

212. pants

Atcelšana

213. pants

Pārskatīšana saistībā ar EĀDD

214. pants

Stāšanās spēkā

PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Kopīgs paziņojums par jautājumiem saistībā ar DFS

Kopīgs paziņojums par izdevumiem, kas saistīti ar ēkām, ar atsauci uz 203. pantu

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par 203. panta 3. punktu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 322. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā tajā ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus, tostarp izmaiņas, lai ņemtu vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā, Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 skaidrības labad būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(2)

Ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 noteica budžeta principus un finanšu noteikumus, kas reglamentē Savienības vispārējā budžeta ("budžets") izveidi un izpildi, nodrošina pareizu un efektīvu pārvaldību, kontroli un Savienības finanšu interešu aizsardzību, kā arī veicina pārredzamību un kas jāievēro visos tiesību aktos un visām iestādēm. Minētās regulas pamatprincipi, koncepcija un struktūra, kā arī budžeta un finanšu pārvaldības pamatnoteikumi būtu jāsaglabā. Atkāpes no šiem pamatprincipiem būtu jāpārskata un pēc iespējas jāvienkāršo, ņemot vērā to aktualitāti, to pievienoto vērtību attiecībā uz budžetu un slogu, ko tās rada ieinteresētajām personām. Ir nepieciešams saglabāt un nostiprināt finanšu noteikumu galvenos elementus — finanšu dalībnieku lomu, kontroles integrāciju operatīvajos dienestos, iekšējos revidentus, budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām, grāmatvedības principu un noteikumu modernizāciju, un pamatprincipus dotācijām.

(3)	Eiropas Centrālās Bankas (ECB) specifikas un uzdevumu dēļ, jo īpaši tās neatkarības dēļ attiecībā uz tās finanšu pārvaldību, tā būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, izņemot, ja šajā regulā nav noteikts citādi.

(4)

Ņemot vērā praktisko pieredzi, šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi, lai ievērotu budžeta izpildes jaunās prasības (piemēram, līdzfinansējums ar citiem līdzekļu devējiem), paaugstinātu ārējā atbalsta efektivitāti, sekmētu specifisku finanšu instrumentu – tostarp ar Eiropas Investīciju banku (EIB) noslēgto instrumentu – izmantošanu, un sekmētu budžeta izpildi, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības ("PPP").

(5)

Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 darbības joma tika sašaurināta, nosakot tajā vienīgi vispārējos budžeta principus un finanšu noteikumus atbilstīgi Līgumiem, savukārt īstenošanas noteikumi tika izklāstīti Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (4), lai radītu labāku šo noteikumu hierarhiju un padarītu Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 vieglāk lasāmu. Saskaņā ar LESD 290. pantu ar leģislatīvu aktu Komisijai var deleģēt pilnvaras pieņemt neleģislatīvus aktus, tikai lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus minētā leģislatīvā akta elementus. Tāpēc daži noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, būtu jāiekļauj šajā regulā.

(6)	Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās ir kļuvusi par citu Savienības politikas nostādņu un iekšējo darbību sastāvdaļu. Tādējādi īpašie finanšu noteikumi, ko piemēro minētajai politikas jomai, vairs nav pamatoti un tāpēc nebūtu jāiekļauj šajā regulā.

(7)	Lai nodrošinātu pārredzamību, budžetā būtu jāiekļauj garantijas aizņēmumu un aizdevumu operācijām, kurās Savienība iesaistījusies, tostarp Eiropas finanšu stabilitātes mehānisma un maksājumu bilances mehānisma operācijām.

(8)

Būtu jāvienkāršo pastāvošie noteikumi, ar kuriem reglamentē priekšfinansējuma maksājumu procentus, jo tie rada pārmērīgu administratīvo slogu gan saņēmējiem, gan Komisijas dienestiem, kā arī pārpratumus starp Komisijas dienestiem un saņēmējiem. Vienkāršošanas interesēs, jo īpaši attiecībā uz labuma guvējiem, un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu būtu jāatceļ pienākums aprēķināt priekšfinansējuma maksājumu procentus un atgūt tos. Tomēr vajadzētu būt iespējai iekļaut šādu pienākumu deleģēšanas nolīgumā, lai būtu iespējama priekšfinansējuma maksājumu radīto procentu izmantošana programmām, šādu procentu atskaitīšana no maksājumu pieprasījumiem vai to atgūšana.

(9)

Piešķirto ieņēmumu pārnešanas noteikumos būtu jāņem vērā atšķirība starp ārējiem un iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem. Lai ievērotu līdzekļu devēja noteikto mērķi, ārējie piešķirtie ieņēmumi būtu jāpārnes automātiski un jāizmanto, līdz ir izpildītas visas darbības, kas saistītas ar programmu vai darbību, kurai tie piešķirti. Ja ārējie piešķirtie ieņēmumi ir saņemti programmas vai darbības pēdējā gada laikā, vajadzētu būt iespējai tos izmantot arī secīgās programmas vai darbības pirmajā gadā. Vajadzētu būt iespējai iekšējos piešķirtos ieņēmumus pārnest tikai uz vienu gadu, izņemot, ja šajā regulā nav noteikts citādi.

(10)	Noteikumi par provizoriskajām divpadsmitdaļām būtu jāprecizē gan attiecībā uz to papildu divpadsmitdaļu skaitu, kuras var tikt pieprasītas, gan uz gadījumiem, kad Eiropas Parlaments nolemj samazināt papildu izdevumus par summu, kas pārsniedz provizorisko divpadsmitdaļu, ko pieņēmusi Padome.

(11)

Būtu jāgroza atkāpe no universāluma principa attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem, lai ņemtu vērā, ka pastāv, no vienas puses, iekšējie piešķirtie ieņēmumi, ko veido Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinātas apropriācijas, un, no otras puses, ārējie piešķirtie ieņēmumi, ko īpašai programmai vai darbībai iemaksā un piešķir dažādi līdzekļu devēji. Turklāt ārējiem līdzekļu devējiem būtu jāatļauj līdzfinansēt ārējā darbība, jo īpaši humānās palīdzības pasākumus, pat tajos gadījumos, kad pamataktā nav īpaši paredzēta šāda līdzfinansēšana.

(12)	Piešķirto ieņēmumu atspoguļošana budžeta projektā būtu jādara pārredzamāka, nosakot, ka budžeta projektā piešķirto ieņēmumu summas jāiekļauj tādā apmērā, kas ir skaidri zināms budžeta projekta izveides brīdī.

(13)	Attiecībā uz specifikācijas principu, tā kā tagad netiek nodalīti obligātie un neobligātie izdevumi, būtu attiecīgi jāpielāgo noteikumi, kas reglamentē apropriāciju pārvietošanu.

(14)

Noteikumi, kas reglamentē apropriāciju pārvietošanu, būtu jāpielāgo arī izmaiņām pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Turklāt nesenā pieredze ir apliecinājusi, cik būtiski ir palielināt elastīgumu maksājumu apropriāciju pārvietošanai gada beigās, jo īpaši attiecībā uz struktūrfondiem. Ir nepieciešams uzlabot budžeta izpildi, jo īpaši saistībā ar maksājumu apropriācijām, piešķirtajiem ieņēmumiem un administratīvajām apropriācijām, kas ir kopīgas vairākām sadaļām. Tādēļ būtu jāvienkāršo pārvietojumu tipoloģija un dažu pārvietojumu pieņemšanas procedūrai vajadzētu būt elastīgākai. Jo īpaši ir pierādījies, ka lietderīga un efektīva ir iespēja Komisijai lemt par neizmantoto apropriāciju pārvietojumiem starptautisku humanitāru katastrofu un krīžu gadījumos. Tāpēc minētā iespēja būtu jāattiecina arī uz līdzīgiem notikumiem pēc finanšu gada 1. decembra. Pārredzamības nolūkā Komisijai šādos gadījumos būtu nekavējoši jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par savu lēmumu pārvietot neizmantotās apropriācijas.

(15)

Attiecībā uz pareizas finanšu pārvaldības noteikumiem deleģētajam kredītrīkotājam būtu jāņem vērā paredzamais kļūdas riska līmenis un kontroles izmaksas un ieguvumi, sagatavojot likumdošanas priekšlikumus un ieviešot attiecīgās pārvaldības un kontroles sistēmas. Gada darbības pārskatā deleģētajam kredītrīkotājam būtu jāziņo par kontroles rezultātiem un tās izmaksām un ieguvumiem. Valstu pārvaldības un kontroles sistēmu efektivitātes nodrošināšanas būtisks elements ir to dalībvalstu iecelto struktūru, kas atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli, iesniegtās pārvaldības deklarācijas par šādām sistēmām.

(16)

LESD 15. pantā ietvertais pārredzamības princips, saskaņā ar kuru iestādes darbojas iespējami atklāti, paredz, ka budžeta izpildes jomā iedzīvotājiem jābūt iespējai uzzināt, kur un kādiem nolūkiem Savienība izlieto līdzekļus. Šāda informācija sekmē demokrātiskas debates, veicina iedzīvotāju līdzdalību Savienības lēmumu pieņemšanas procesā un stiprina Savienības izdevumu institucionālo kontroli un uzraudzību. Šādi mērķi būtu jāsasniedz, publicējot — vēlams, izmantojot modernus komunikācijas instrumentus, — attiecīgu informāciju par galīgajiem līgumslēdzējiem un Savienības līdzekļu labuma guvējiem, ņemot vērā šādu līgumslēdzēju un labuma guvēju likumīgās tiesības uz konfidencialitāti un drošību un — attiecībā uz fiziskajām personām — tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību. Tādēļ iestādēm saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jāpieņem selektīva pieeja informācijas publiskošanā. Lēmumu par publicēšanu pamatā vajadzētu būt atbilstīgiem kritērijiem, lai sniegtu lietderīgu informāciju.

(17)	Saskaņā ar LESD 316. pantu Eiropadomes un Padomes izdevumus būtu jāuzrāda tajā pašā budžeta iedaļā.

(18)	LESD paredzētā ikgadējā budžeta procedūra būtu jāatspoguļo šajā regulā.

(19)

Attiecībā uz budžeta izveidi ir svarīgi skaidri definēt Komisijas izstrādātā budžeta projekta struktūru un izklāstu. Budžeta projekta vispārīgā ievada saturam vajadzētu būt precīzāk aprakstītam. Nepieciešams arī iekļaut noteikumu par finanšu plānojumu nākamajiem gadiem, kā arī noteikumu par iespēju Komisijai iesniegt darba dokumentus, lai pamatotu budžeta pieprasījumus.

(20)	Attiecībā uz kopējās ārpolitikas un drošības politikas īpašajām iezīmēm būtu jāatjauno noteikumi par LESD un LES V un VI sadaļā paredzēto pamataktu veidiem. Turklāt sagatavošanās pasākumu pieņemšanas procedūra ārējās darbības jomā būtu jāpielāgo LESD.

(21)

Noteikumi par budžeta izpildes metodēm, kas jo īpaši reglamentē izpildes pilnvaru nodošanu trešām personām, gadu gaitā ir kļuvuši pārāk sarežģīti, un tos vajadzētu vienkāršot. Vienlaikus būtu jāturpina ievērot nodošanas sākotnējais mērķis, proti – neatkarīgi no izpildes metodes, izdevumu kontroles līmenis un pārredzamība ir tāda pati, kā tiktu sagaidīts no Komisijas dienestiem.

(22)

Būtu skaidri jānošķir situācijas, kurās budžetu tieši izpilda Komisija vai tās izpildaģentūras, situācijas, kurās budžetu izpilda dalībvalstis, īstenojot dalītu pārvaldību, un situācijas, kurās budžetu netieši izpilda trešās personas. Tam būtu jāļauj izveidot saskaņotu kārtību dalītai un netiešai pārvaldībai, kas var būt pielāgota saskaņā ar nozaru noteikumiem, jo īpaši tad, ja budžetu izpilda dalībvalstis saskaņā ar dalītu pārvaldību. Šādai saskaņotai kārtībai būtu jo īpaši jāiekļauj pamatprincipi, kas jāievēro Komisijai, kad tā nolemj budžetu izpildīt ar dalītu pārvaldību vai netieši, un pamatprincipi, kas jāievēro pusēm, kurām uzticēti budžeta izpildes uzdevumi. Komisijai vajadzētu būt iespējai piemērot Savienības noteikumus un procedūras vai pieņemt pilnvarotās puses noteikumu un procedūru piemērošanu, ar noteikumu, ka tā garantē Savienības finanšu interešu ekvivalentu aizsardzību. Veicot Komisijas uzraudzības uzdevumus, ir arī nepieciešams visiem izpildes paņēmieniem paredzēt kontroles un revīzijas pienākumu kopumu, tostarp pārskatu pārbaudi un apstiprināšanu.

(23)

Būtu jāpielāgo noteikumi par tādu vienību un personu ex ante novērtēšanu, kurām ir uzticēta budžeta izpildes uzdevumu veikšana, īstenojot netiešu pārvaldību, lai panāktu, ka visas pilnvarotās vienības un personas nodrošina tādu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir ekvivalents šajā regulā noteiktajam.

(24)

Pieredze ar PPP, kas ir institucionalizētas kā Savienības struktūras saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantu, liecina, ka būtu jāparedz papildu PPP kategorijas, lai paplašinātu instrumentu izvēli un iekļautu struktūras, kuru noteikumi ir elastīgāki un pieejamāki privātiem partneriem nekā Savienības iestādēm piemērojamie. Minētajām papildu kategorijām būtu jāietver struktūras, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības un struktūras, kuras izveidotas ar pamataktu un kurām ir finanšu noteikumi, kas ievēro principus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību.

(25)

LESD 317. panta piemērošanas nolūkā šajā regulā būtu jāpastiprina dalībvalstu pamatpienākumi attiecībā uz kontroli un revīziju, ja tās izpilda budžetu ar dalītu pārvaldību, jo šādi pienākumi šobrīd ir noteikti tikai nozaru noteikumos. Tāpēc ir nepieciešams iekļaut noteikumus par saskaņotām administratīvām struktūrām valstu līmenī, izveidojot saskaņotu sistēmu visām attiecīgajām politikas jomām. Minētajai sistēmai nevajadzētu radīt nekādas papildu kontroles struktūras, taču tai būtu jāļauj dalībvalstīm izraudzīties struktūras, kas pilnvarotas veikt Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli. Turklāt šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi par kopējiem pārvaldības un kontroles pienākumiem attiecībā uz minētajām struktūrām, ikgadējo pārvaldības deklarāciju, ar kuru pārvaldnieki uzņemas atbildību par tiem uzticēto Savienības līdzekļu pārvaldību, pārskatu pārbaudi un apstiprināšanu, un par atcelšanas un korekciju mehānismiem, kuru darbību nodrošina Komisija, lai izveidotu saskaņotu tiesisko regulējumu, kas arī uzlabo vispārējo juridisko noteiktību un kontroles un novēršanas darbību efektivitāti, kā arī Savienības finanšu interešu aizsardzību. Nozaru regulās būtu jāsaglabā sīki izstrādāti noteikumi. Saistībā ar vienas revīzijas pieeju un nolūkā samazināt no vairākkārtējas kontroles izrietošo papildu administratīvo slogu, dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām var iesniegt Komisijai atbilstīgā valsts vai reģionālā līmenī parakstītas deklarācijas.

(26)

Būtu jāprecizē daži noteikumi attiecībā uz deleģētā kredītrīkotāja pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz ex ante un ex post kontrolēm, ko veic deleģētais kredītrīkotājs, kā arī viņa ziņošanas pienākumiem. Šajā sakarā deleģētā kredītrīkotāja gada darbības pārskats būtu jāatjaunina atbilstoši praksei tajā iekļaut prasīto finanšu un pārvaldības informāciju, ar ko pamato deleģētā kredītrīkotāja ticamības deklarāciju par viņa pienākumu izpildi.

(27)	Būtu jāprecizē Komisijas grāmatveža atbildība. Būtu jo īpaši jāprecizē, ka Komisijas grāmatvedis ir vienīgā persona, kas ir tiesīga noteikt grāmatvedības noteikumus un saskaņotu kontu plānu, un ka visu citu iestāžu grāmatveži definē savās iestādēs piemērojamās grāmatvedības procedūras.

(28)

Lai sekmētu tādu konkrētu programmu vai darbību izpildi, kas jo īpaši uzticētas finanšu iestādēm, šajā regulā būtu jāparedz iespēja atvērt fiduciāros kontus. Šādi bankas konti būtu jāatver Komisijas vārdā vai tās uzdevumā finanšu iestādes uzskaitē. Tie būtu jāpārvalda minētajai finanšu iestādei, par tiem būtu atbildīgs kredītrīkotājs, un vajadzētu būt iespējai šādus kontus atvērt valūtās, kas nav euro.

(29)

Lai ņemtu vērā budžeta vajadzības, attiecībā uz ieņēmumu operācijām ir nepieciešams racionalizēt noteikumus par debitoru parādu tāmēm. Būtu jāpieprasa reģistrēt gadījumus, kad gaidāmiem ieņēmumiem ir zināma varbūtības pakāpe un tos var izteikt skaitļos ar pamatotu tuvinājuma pakāpi. vienkāršošanas nolūkos būtu jāievieš daži īpaši noteikumi par debitora parāda tāmes pielāgošanas vai atcelšanas procedūrām.

(30)

Noteikumi par atgūšanu būtu gan jāprecizē, gan jāpastiprina. Būtu jo īpaši jāprecizē, ka konstatēta debitoru parāda atcelšana nenozīmē konstatēto Savienības prasījumu atcelšanu. Turklāt, lai nostiprinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, dalībvalstīm būtu jāapstrādā atmaksājumu pieprasījumi no Savienības līdzekļiem ar nosacījumiem, kas nav mazāk izdevīgi kā tie, ko tās piemēro, apstrādājot publisko struktūru pieprasījumus savā teritorijā.

(31)

Ņemot vērā nepieciešamību samazināt risku, kas saistīts ar īslaicīgi sodanaudu, sankciju un sodu veidā saņemtu summu, kā arī jebkuru to radītu ieņēmumu pārvaldību, minētās summas būtu jāreģistrē kā budžeta ieņēmumi pēc iespējas ātrāk un vēlākais finanšu gadā pēc visu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas attiecībā uz lēmumiem, ar kuriem šie maksājumi uzlikti.

(32)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu būtu jāsniedz precizējumi par dažādiem maksājumu veidiem. Turklāt atbildīgajam kredītrīkotājam regulāri būtu jānoskaidro grāmatojumi par priekšfinansējuma maksājumiem saskaņā ar Komisijas grāmatveža definētajiem grāmatvedības noteikumiem. Šim nolūkam būtu jāiekļauj attiecīgi noteikumi līgumos, dotāciju lēmumos, dotāciju nolīgumos, kā arī deleģēšanas nolīgumos.

(33)	Ar šo regulu būtu jāveicina e-Pārvaldības mērķis un jo īpaši elektronisko datu izmantošana iestāžu un trešo personu savstarpējā informācijas apmaiņā.

(34)	Ar konkrētiem nosacījumiem būtu jāatļauj iespēja īstenot kopīgas iepirkuma procedūras ar Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm vai Savienības kandidātvalstīm.

(35)	Būtu jāuzlabo noteikumi par izslēgšanu, jo īpaši no dalības iepirkuma procedūrās, lai nostiprinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(36)	Ņemot vērā, ka ECB un EIB pašu resursu izmantošana skar Savienības finanšu intereses, tām būtu jādod piekļuve informācijai centrālajā izslēgšanas datubāzē, kas izveidota Savienības finanšu interešu aizsardzībai.

(37)	Būtu jāievieš datu aizsardzības prasībām atbilstošs, pareizs juridiskais pamats to lēmumu publicēšanai, ar kuriem uzliek administratīvās un finansiālās sankcijas, jo īpaši saistībā ar publisko iepirkumu. Datu aizsardzības un drošības labad šādai publicēšanai arī turpmāk vajadzētu būt fakultatīvai.

(38)	Prasībai līgumslēdzējiem iesniegt garantijas vairs nevajadzētu būt automātiskai, bet tās pamatā vajadzētu būt riska analīzei.

(39)

Juridiskās noteiktības labad būtu jāprecizē dotāciju un finanšu instrumentu izmantošanas joma. Sīkākai to īpašo nosacījumu definīcijai, kuri piemērojami dotācijām, no vienas puses, un finanšu instrumentiem, no otras puses, būtu jāsekmē arī divu minēto finanšu atbalsta veidu ietekmes maksimāla palielināšana.

(40)

Būtu jāpielāgo dotāciju noteikumi, ko piemēro īpaši darbībai izveidotām vienībām, lai atvieglotu piekļuvi Savienības finansējumam un dotāciju pārvaldību tiem pieteicējiem un labuma guvējiem, kas nolēmuši strādāt kopā partnerībā vai grupā, kas izveidota saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, jo īpaši, ja izvelētā juridiskā forma piedāvā stabilu un uzticamu sadarbības vidi. Turklāt – ņemot vērā ierobežoto finanšu risku Savienībai un nepieciešamību izvairīties no papildu līgumiskām prasībām esošām strukturālajām kārtībām – vienībām, kas ir saistītas ar labuma guvēju ar pastāvīgām kapitāla vai juridiskajām saitēm, vajadzētu būt tiesīgām deklarēt atbilstīgās izmaksas bez pienākuma ievērot visus labuma guvēja pienākumus.

(41)

Pieredze, kas gūta, izmantojot vienreizējo maksājumu un vienotas likmes finansējumu, liecina, ka šādas finansēšanas formas ievērojami vienkāršoja administratīvās procedūras un būtiski samazināja kļūdas risku. Turklāt, no iznākuma atkarīgs finansējums ir izrādījies piemērots dažiem darbības veidiem. Šajā sakarā nosacījumi vienkāršotu dotāciju veidu izmantošanai, kurus nosaka, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem, vienības izmaksām un vienotām likmēm, būtu jāpadara elastīgāki. Jo īpaši būtu jāatļauj norādīt summas, ko nosaka, piemērojot katram labuma guvējam īpaši izveidotu pieeju, tostarp, ja labuma guvējs šādas summas deklarē saskaņā ar savu parasti izmantoto izmaksu uzskaites praksi, lai atvieglotu administratīvo slogu un izmaksas, kas minētajam labuma guvējam radušies īpaši dēļ finanšu atskaitēm Savienībai.

(42)

Lai novērstu šķēršļus dalībai Savienības dotāciju programmās tām personām, kurām ir nepieciešamā pieredze, bet ar kurām nenorēķinās algas formā, kā tas var būt mazu struktūru gadījumos, dotāciju noteikumiem būtu jāņem vērā īpašās atlīdzības shēmas, ko piemēro mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (5).

(43)

Bezpeļņas un līdzfinansējuma principi būtu jāpielāgo, ņemot vērā praktisko pieredzi un šādu principu atšķirīgu interpretāciju un piemērošanu, kas rada kļūdas un – reizēm – tādas sekas, kas neatbilst mērķim. Peļņas definīcijai jo īpaši vajadzētu būt orientētai uz atbilstīgām izmaksām un minēto izmaksu finansēšanai īpaši paredzētiem ieņēmumiem, lai vienkāršotu labuma guvēju ziņojumu sniegšanu un rosinātu tos dažādot savus finansējuma avotus. Turklāt Komisijai nebūtu jāpieņem, ka pārējie līdzekļu devēji neatgūs nekādu pārpalikumu, kas radies no to iemaksām, un tādēļ tai būtu tikai jāatgūst peļņa samērīgi savai dotācijai. Visbeidzot, pakāpeniskas samazināšanas princips nav bijis efektīvs līdzeklis, kā ierobežot risku saistībā ar darbības dotāciju labuma guvēju atkarību no Savienības līdzekļiem. Turklāt pakāpeniskas samazināšanas principa piemērojamība ir ievērojami samazināta sakarā ar nepieciešamo izņēmumu ieviešanu vairākos pamataktos un vienkāršotu dotāciju veidu gadījumā. Ņemot vērā šos trūkumus, darbības dotācijām piemērojamā pakāpeniskas samazināšanas prasība būtu jāatceļ.

(44)

Savienības finansējuma pieejamība vienībām ar ierobežotiem administratīvajiem resursiem, kas konkrētās dotāciju shēmās var pārstāvēt prioritāru iedzīvotāju mērķgrupu un būt nepieciešamas Savienības politikas mērķu sasniegšanā, būtu jāatvieglo, vēl vairāk vienkāršojot procedūras, kas piemērojamas mazas vērtības dotācijām.

(45)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un izveidotu vienotu finanšu pamatnoteikumu kopumu, uz ko labuma guvēji var atsaukties visās Savienības programmās, šajā regulā būtu jānosaka izmaksu atbilstības kritēriji un īpaši nosacījumi, kas reglamentē konkrētas izmaksu kategorijas, un būtu jāparedz to konsekventa piemērošana.

(46)	Būtu jāsaskaņo nosacījumi par trešo personu ieguldījuma natūrā pieņemšanu līdzfinansējumam un par minēto ieguldījumu vērtības noteikšanu, lai mazinātu kļūdu un tiesvedību risku.

(47)

Dotācijas pretendenti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus būtu jāinformē par paredzēto dotāciju nolīgumu parakstīšanas vai dotāciju lēmumu paziņošanas laiku, lai nodrošinātu pārredzamību un lai ņemtu vērā dotāciju pretendentu īpašos plānošanas ierobežojumus. Tādā pašā nolūkā šajā regulā būtu jānosaka atsauces laiks, kā pamatā ir pieredze un sagaidāmie ieviesto vienkāršošanas pasākumu rezultāti.

(48)

Ja tiek konstatētas sistēmiskas vai atkārtotas kļūdas, kuras būtiski ietekmē vairākas dotācijas, ievērojot stingrus nosacījumus, būtu jāatļauj revīzijas konstatējumu attiecināšana arī uz ietekmētajām nerevidētajām dotācijām, lai atvieglotu finanšu un administratīvo slogu saistībā ar kontrolēm un revīzijām uz vietas. Ekstrapolācija attiecībā uz samazinājuma vai atgūšanas likmi, ko piemēro dotācijām, attiecībā uz kurām ir konstatētas sistēmiskas vai atkārtotas kļūdas, Komisijai būtu jāizmanto tikai tad, ja ar samērīgiem centieniem nav iespējams vai nav lietderīgi precīzi noteikt neatbilstīgo izmaksu summu par katru attiecīgo dotāciju.

(49)

Šajā regulā būtu jānosaka standarta laikposmi, cik ilgi labuma guvējiem būtu jāuzglabā ar Savienības dotācijām saistītie dokumenti, lai izvairītos no atšķirīgām vai nesamērīgām līgumiskām prasībām, vienlaikus joprojām Komisijai un Revīzijas palātai nodrošinot pietiekošu laiku piekļūt šādiem datiem un dokumentiem un veikt ex post pārbaudes un revīzijas, kas nepieciešamas Savienības finanšu interešu aizsardzībai.

(50)

Būtu jāpaplašina labuma guvēja iespēja piešķirt finanšu atbalstu trešām personām, ievērojot konkrētus nosacījumus, lai veicinātu tādu programmu pareizu īstenošanu, kas ir orientētas inter alia uz vairākām fiziskām personām, kas sasniedzamas tikai ar kaskādveida dotācijām. Tomēr būtu jāsaglabā princips, saskaņā ar kuru labuma guvējs nedrīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem, piešķirot finanšu atbalstu trešām personām, jo īpaši, lai izvairītos no jebkādiem pārpratumiem starp labuma guvējiem sniegto iespēju uz savu atbildību izstrādāt un īstenot darbības, kas ietver finanšu atbalstu ka atbilstīgu pasākumu un iespēju konkrētām struktūrām, vienībām vai personām uzticēt budžeta izpildes uzdevumus, īstenojot dalītu vai netiešu pārvaldību.

(51)

Godalgu izmantošana ir vērtīgs finanšu atbalsta veids, un šī izmantošana būtu jāatvieglo, un piemērojamie noteikumi būtu jāprecizē, nošķirot godalgas no dotāciju shēmas un svītrojot jebkādas atsauces uz prognozējamām izmaksām. Tomēr godalgas nav vienlīdz labi piemērotas visiem Savienības politikas mērķiem, un tādēļ tās būtu jāuzskata par tādām, kas papildina, nevis aizstāj citus finansēšanas instrumentus, piemēram, dotācijas.

(52)

Finanšu instrumenti var būt vērtīgs veids, kā vairot Savienības līdzekļu ietekmi, minētos līdzekļus apvienojot ar citiem līdzekļiem un iekļaujot sviras efektu. Tā kā šādus finanšu instrumentus nevar pielīdzināt pakalpojumiem vai dotācijām, būtu jāizstrādā jauns finanšu atbalsta veids. Finanšu instrumenti būtu jāīsteno tikai saskaņā ar stingriem nosacījumiem, lai novērstu budžeta risku budžetam un risku saistībā ar tirgus traucējumiem, kas ir pretrunā valsts atbalsta noteikumiem.

(53)

Saistībā ar gada apropriācijām, ko Eiropas Parlaments un Padome ir piešķīruši konkrētajai programmai, finanšu instrumenti būtu jāizmanto papildinoši, pamatojoties uz ex ante novērtējumu, kura rezultāti liecina, ka tie ir efektīvāki Savienības politikas mērķu sasniegšanai nekā citi Savienības līdzekļu veidi, tostarp dotācijas.

(54)	Finanšu instrumentu izmantošana būtu jāapstirpina ar pamataktu, kurā jo īpaši noteikti to mērķi un ilgums. Ja pienācīgi pamatotos gadījumos finanšu instrumentus izveido bez pamatakta, Eiropas Parlamentam un Padomei tie būtu jāapstiprina budžetā.

(55)

Būtu jādefinē tādi instrumenti, kas iespējami ietilpst pirmās daļas VIII sadaļā, piemēram, aizdevumi, garantijas, kapitālieguldījumi, kvazikapitāla ieguldījumi un riska dalīšanas instrumenti. Riska dalīšanas instrumentu definīcijai būtu jāatļauj kredītu uzlabojumu ietveršana projektu obligācijām, kas ietver projekta parāda apkalpošanas risku un mazina obligāciju turētāju kredītrisku, izmantojot kredītu uzlabojumus aizdevuma vai garantijas veidā.

(56)

Gadskārtējiem atmaksājumiem, tostarp kapitāla atmaksai, atbrīvotajām garantijām un aizdevumu pamatsummu atmaksai būtu jāveido iekšējie piešķirtie ieņēmumi. Ieņēmumi, tostarp dividendes, kapitāla pieaugums, garantijas maksas un aizdevumu un fiduciāro kontu summu procenti, pēc pārvaldības izmaksu un maksājumu atskaitīšanas būtu jāiekļauj budžetā. Šajā regulā vajadzētu noteikt principus un nosacījumus attiecībā uz finanšu instrumentiem un noteikumus par Savienības finansiālās atbildības ierobežošanu, cīņu pret krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, finanšu instrumentu pakāpenisku likvidēšanu un ziņošanu.

(57)

Pārskatu izklāsts būtu jāvienkāršo, paredzot, ka Savienības pārskati ietver tikai konsolidētus finanšu pārskatus un apkopoto budžeta uzskaiti. Būtu arī jāprecizē, ka konsolidācijas process attiecas tikai uz iestādēm, struktūrām, kuras izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu, kurām ir juridiskas personas statuss un kuras saņem ieguldījumus no budžeta un citām struktūrām, kuru pārskati ir jākonsolidē saskaņā ar grāmatveža pieņemtiem grāmatvedības noteikumiem.

(58)

Atbilstoši prasībām, kas paredzētas starptautiski atzītos grāmatvedības standartos, uz kuriem ir balstīti Savienības grāmatvedības noteikumi, pensiju saistības un citas darba ņēmēju pabalstu saistības būtu jāreģistrē Savienības kontos, atsevišķi jānorāda Savienības bilancē un papildus jāizskaidro finanšu pārskatu piezīmēs.

(59)

Lai skaidri nodalītu Komisijas grāmatveža pienākumus un atbildību no pienākumiem un atbildības, kas uzlikta to iestāžu vai struktūru grāmatvežiem, kuras izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu, kurām ir juridiskas personas statuss un kuras saņem ieguldījumus no budžeta un citām struktūrām, kuru pārskati ir jākonsolidē saskaņā ar grāmatveža pieņemtiem grāmatvedības noteikumiem, būtu jāparedz, ka pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību finanšu gada laikā sagatavo katra iestāde vai organizācija un pēc tam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai līdz nākamā finanšu gada 31. martam.

(60)	Ir nepieciešams atjaunināt Savienības noteikumus un principus grāmatvedības jomā, lai nodrošinātu to saskanību ar Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu padomes noteikumiem.

(61)

Revīzijas palātai būtu jānodrošina, ka jebkuri tās konstatējumi, kuri varētu ietekmēt revidēto subjektu galīgos pārskatus vai pamatā esošu darījumu likumību vai pareizību, tiek savlaicīgi nosūtīti attiecīgajai iestādei vai struktūrai, lai šādiem revidētajiem subjektiem dotu pietiekamu laiku Revīzijas palātas konstatēto trūkumu novēršanai.

(62)	Būtu jāatjaunina noteikumi par provizoriskajiem un galīgajiem pārskatiem, jo īpaši, lai precizētu ziņojamo informāciju, ar kuru būtu jāpapildina pārskati, ko Komisijas grāmatvedim nosūta konsolidācijas nolūkā.

(63)	Attiecībā uz informāciju, kas Komisijai jāiesniedz saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu, īpaši jāpiemin, ka Komisijai saskaņā ar LESD 318. pantu būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojums par Savienības finansēm.

(64)

Attiecībā uz šīs regulas īpašajiem noteikumiem par struktūrfondiem, Kohēzijas fondu, Eiropas Zivsaimniecības fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un fondiem brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, kuru pārvaldība ir dalīta, — jāsaglabā tie noteikumi par priekšfinansējuma maksājumu atmaksāšanu un par apropriāciju atkārtotu piešķiršanu, kuri iekļauti Komisijas deklarācijā, kas ir pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (6). Turklāt, atkāpjoties no noteikuma par pārnešanu, līdz programmas darbības beigām Komisijai būtu jāatļauj pārnest finanšu gada beigās pieejamās saistību apropriācijas, kas rodas no priekšfinansējuma maksājumu atmaksāšanas, un izmantot šīs saistību apropriācijas tad, kad citas saistību apropriācijas vairs nav pieejamas.

(65)	Būtu jāprecizē Kopīgā pētniecības centra (KPC) dalība iepirkuma un dotāciju procedūrās. Turklāt, lai efektīvi veiktu saistītās darbības, ieņēmumi, kas rodas no dalības šādās procedūrās, izņēmuma kārtā būtu jāuzskata par ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem.

(66)	Ārējo darbību īstenošanas īpašie noteikumi būtu jāpielāgo izmaiņām izpildes paņēmienos, un būtu jāparedz diferencēta pieeja gadījumos, kad Savienībai nākas reaģēt uz ārkārtas humanitārajām situācijām, starptautiskām krīzēm vai to trešo valstu vajadzībām, kurās notiek demokrātiskas pārejas procesi.

(67)

Ar šo regulu būtu jānosaka vispārēji nosacījumi, ar kuriem saskaņā budžeta atbalstu var izmantot kā instrumentu ārējā darbībā. Šādiem nosacījumiem vajadzētu attiekties uz pienācīgi pārredzamas, uzticamas un efektīvas publisko finanšu pārvaldības nodrošināšanu. Turklāt Komisijai finansēšanas lēmumā vajadzētu nolemt par mērķiem un paredzamajiem rezultātiem, ar kuriem vajadzētu būt saistītam budžeta atbalsta maksājumam. Šādi elementi, kā arī budžeta atbalsta atmaksas nosacījumi, būtu jāietver finansēšanas nolīgumā, kas noslēgts ar saņēmējvalsti.

(68)

Lai stiprinātu Savienības starptautisko lomu ārējās darbībās un attīstībā un paaugstinātu tās atpazīstamību un efektivitāti, būtu jāatļauj Komisijai radīt un pārvaldīt Savienības ieguldījumu fondus ārkārtas situācijām, ārkārtas situāciju seku pārvarēšanai un tematiskajām darbībām. Lai gan minētie ieguldījumu fondi netiktu integrēti budžetā, tie būtu jāpārvalda saskaņā ar šo regulu, ciktāl tas nepieciešams Savienības līdzekļu izmantošanas drošībai un pārredzamībai. Šim nolūkam Komisijai būtu jāvada valde, kas izveidota katram ieguldījumu fondam, lai nodrošinātu līdzekļu devēju pārstāvību un lemtu par līdzekļu izmantošanu. Turklāt katra ieguldījuma fonda grāmatvedim būtu jābūt Komisijas grāmatvedim.

(69)

Vienībām, kurām, īstenojot netiešo pārvaldību, uzticēta ārējo darbību veikšana, laikposms, kura laikā tās var slēgt līgumus un piešķirt dotācijas, būtu jāierobežo līdz trīs gadiem pēc deleģēšanas nolīguma ar Komisiju parakstīšanas, ja vien nav īpaši ārkārtas un ārēji apstākļi. Tomēr minētais termiņš nebūtu jāpiemēro daudzgadu programmām, ko īsteno saskaņā ar struktūrfondu procedūrām. Sīki izstrādāti noteikumi apropriāciju atcelšanai šādu daudzgadu programmu gadījumā būtu jānosaka nozaru noteikumos.

(70)	Attiecībā uz īpašiem iepirkuma noteikumiem, ko piemēro ārējām darbībām, trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir reģistrēti saņēmējvalstīs, būtu jāatļauj piedalīties piedāvājumu konkursos arī tad, ja programmas īstenošana notiek bez pamatakta un to pienācīgi pamato izņēmuma apstākļi.

(71)

Būtu jāuzlabo veids, kādā šīs iestādes pašlaik ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par iestāžu ēku projektiem. Iestādēm iepriekš būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par to turpmākajiem ēku projektiem un minēto projektu dažādos posmos. Eiropas Parlamentam un Padomei būtu drīzāk jādod apstiprinājums nevis vienkārši atzinums par ēku projektiem, kuriem ir būtiska ietekme uz budžetu.

(72)

Iestādēm būtu jāatļauj izstrādāt nekustamā īpašuma ilgtermiņa politiku un izmantot zemākas procentu likmes, kas pieejamas, Savienības augstā kredītreitinga finanšu tirgū rezultātā. Šai nolūkā tām būtu jāatļauj ņemt aizdevumus nekustamā īpašuma aktīvu iegādei. Tas pieļautu iespēju risināt sarežģītus jautājumus pašreizējā sistēmā, vienlaikus ietaupot izmaksas un uzlabojot pārredzamību.

(73)	Ņemot vērā pieredzi, šajā regulā būtu jāprecizē pasākumu joma, atlases procedūra un maksāšanas nosacījumi fiziskām personām, kas izvēlētas kā eksperti.

(74)

Lai papildinātu un grozītu dažus šīs regulas aspektus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Katra deleģējuma darbības joma sīkāk izklāstīta attiecīgajos pantos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot deleģēto aktu sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(75)

Šī regula būtu jāpārskata tikai vajadzības gadījumā un ne vēlāk kā divus gadus pirms pirmās daudzgadu finanšu shēmas, kas sekos 2013. gadam, termiņa beigām. Pārāk bieža pārskatīšana rada nesamērīgas izmaksas sakarā ar administratīvo struktūru un procedūru pielāgošanu jaunajiem noteikumiem. Turklāt laiks varētu būt pārāk īss, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus par spēkā esošo noteikumu piemērošanu.

(76)

Būtu jānosaka pārejas noteikumi. Šī regula būtu jāpiemēro tikai pēc tam, kad pieņemti deleģētie akti, ar kuriem paredz piemērošanas noteikumus, kuru stāšanās spēkā paredzēta 2012. gada decembrī. Lai novērstu šīs regulas piemērošanu gada pēdējā mēnesī, ir lietderīgi atlikt tās piemērošanu uz 2013. gada 1. janvāri. Turklāt, lai nodrošinātu saskaņotību ar nozaru noteikumiem, ir lietderīgi izpildes paņēmienus un finanšu instrumentus reglamentējošo noteikumu piemērošanu atlikt uz 2014. gada 1. janvāri. Visbeidzot, noteikumus par struktūrfondiem paredzēto maksājumu apropriāciju pārvietošanu gada beigās ir lietderīgi piemērot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, lai tos varētu piemērot jau 2012. gada budžetam.

(77)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai saskaņā ar šo regulu varētu savlaicīgi pieņemt deleģētos aktus. Savlaicīga šīs regulas spēkā stāšanās ir nepieciešama deleģētajos aktos izklāstīto noteikumu piemērošanai no 2013. gada 1. janvāra, lai novērstu sarežģījumus saistībā ar finanšu gadā veiktajām finanšu noteikumu izmaiņām.

(78)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7) 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2011. gada 15. aprīlī sniedza atzinumu (8),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

PIRMĀ DAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

I   SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1.   Šajā regulā paredzēti noteikumi par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izveidi un izpildi, kā arī par pārskatu iesniegšanu un revīziju.

2.   Šo regulu piemēro Euratom Apgādes aģentūras budžeta izpildei.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

a)	"Savienība" ir Eiropas Savienība, Eiropas Atomenerģijas kopiena vai abas kopā — atkarībā no konteksta;

b)

"iestāde" ir Eiropas Parlaments, Eiropadome, Padome, Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Tiesa, Revīzijas palāta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja, Eiropas Ombuds, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un Eiropas Ārējās darbības dienests ("EĀDD"); Eiropas Centrālo banku neuzskata par Savienības iestādi;

c)	"budžets" ir instruments, ar kuru prognozē un apstiprina visus katram finanšu gadam nepieciešamos Savienības ieņēmumus un izdevumus;

d)

"pamatakts" ir tiesību akts, ar kuru nodrošina juridisko pamatu darbībai un budžetā paredzēto atbilstīgo izdevumu veikšanai. Pamatakts var būt: i) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (Euratom līgums) īstenošanā — regulas, direktīvas vai lēmuma veidā LESD 288. panta nozīmē; vai ii) Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļas īstenošanā — kādā no veidiem, kas norādīti LES 26. panta 2. punktā, 28. panta 1. punktā, 29. pantā, 31. panta 2. punktā, 33. un 37. pantā. Ieteikumi un atzinumi nav pamatakti;

e)	"izpildes paņēmieni" ir budžeta izpildes metodes, kas aprakstītas 58., 59. vai 60. pantā;

f)	"deleģēšanas nolīgums" ir nolīgums, kas noslēgts ar vienībām un personām, kurām uzticēti budžeta izpildes uzdevumi saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) līdz viii) punktu;

g)	"labuma guvējs" ir fiziska vai juridiska persona, ar kuru ir parakstīts dotācijas nolīgums vai kuram ir paziņots dotācijas lēmums;

h)	"līgumslēdzējs" ir fiziska vai juridiska persona, ar kuru ir noslēgts iepirkuma līgums;

i)	"saņēmējs" ir labuma guvējs, līgumslēdzējs vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas saņem godalgas vai līdzekļus saskaņā ar kādu finanšu instrumentu;

j)	"godalga" ir finanšu ieguldījums, ko kā balvu piešķir konkursa rezultātā;

k)	"aizdevums" ir līgums, kas uzliek aizdevējam pienākumu aizņēmējam uz noteiktu laikposmu darīt pieejamu naudas summu, par kuru panākta attiecīga vienošanās un saskaņā ar ko aizņēmējam ir pienākums noteiktajā laikā atmaksāt minēto summu;

l)	"garantija" ir rakstisks apliecinājums uzņemties atbildību par trešās personas parāda pilnu summu vai daļu no tās, vai par saistību vai minētās trešās personas sekmīgu saistību izpildi, ja iestājas gadījums, kas izraisa šādas garantijas izmantošanu, piemēram, parāda neatmaksāšana;

m)	"kapitālieguldījums" ir kapitāla sniegšana uzņēmumam, ko tieši vai netieši investē, pretī iegūstot pilnīgas vai daļējas īpašumtiesības šajā uzņēmumā, turklāt šis kapitālieguldītājs var uzņemties veikt arī atsevišķas uzņēmuma pārvaldības kontroles funkcijas un var saņemt daļu no uzņēmuma peļņas;

n)

"kvazikapitāla ieguldījums" ir finansējuma veids, kas klasificējams starp kapitālu un parādu un kam ir augstāks risks nekā vecākam parādam un zemāks risks nekā parastam kapitālam. Kvazikapitāla ieguldījumus var strukturēt kā parādu, parasti nenodrošinātu un subordinētu un dažos gadījumos konvertējamu kapitālā, vai kā priekšrocību kapitālu;

o)	"riska dalīšanas instruments" ir finanšu instruments, kas ļauj noteikta riska dalīšanu starp divām vai vairākām vienībām, attiecīgos gadījumos apmaiņā pret atlīdzību, par kuru panākta vienošanās;

p)

"finanšu instrumenti" ir Savienības pasākumi finanšu atbalstam, ko piešķir no budžeta kā papildinājumu, lai sasniegtu vienu vai vairākus no Savienības īpašajiem politikas mērķiem. Šādi instrumenti var būt aizdevumi, garantijas, kapitālieguldījumi vai kvazikapitāla ieguldījumi vai citi riska dalīšanas instrumenti, un attiecīgos gadījumos tos var apvienot ar dotācijām;

q)	"Civildienesta noteikumi" ir Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (9);

r)

"kontrole" ir jebkāds pasākums, kas veikts, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību par darbību efektivitāti, lietderīgumu un saimnieciskumu, ziņojumu ticamību, aktīvu un informācijas aizsardzību, krāpšanas un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu, kā arī turpmākus pasākumus attiecībā uz tiem,, un tādu risku pienācīga pārvaldība, kuri saistīti ar pamatā esošu darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu iezīmes, kā arī attiecīgo maksājumu veidu. Kontroles var ietvert dažādas pārbaudes, kā arī jebkādas politikas un procedūru īstenošanu, lai sasniegtu pirmajā teikumā aprakstītos mērķus;

s)	"pārbaude" ir ieņēmumu vai izdevumu operācijas konkrēta aspekta pārbaude.

3. pants

Sekundāro tiesību aktu atbilstība šai regulai

1.   Noteikumos par budžeta ieņēmumu vai izdevumu izpildi, kas ietverti pamataktā, ievēro budžeta principus, kas izklāstīti Pirmās daļas II sadaļā.

2.   Neskarot 1. punktu, jebkurš likumdevējai iestādei iesniegtais priekšlikums vai priekšlikuma grozījums, kas ietver atkāpes no noteikumiem, kas nav Pirmās daļas II sadaļas noteikumi, vai no deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, skaidri norāda šādas atkāpes, un šādu priekšlikumu apsvērumos un paskaidrojuma rakstā norāda konkrētos iemeslus, kas pamato šādas atkāpes.

4. pants

Laikposmi, datumi un termiņi

Ja nav paredzēts citādi, šajā regulā paredzētajiem termiņiem piemēro Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (10).

5. pants

Personas datu aizsardzība

Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (11) un Regulā (EK) Nr. 45/2001 noteiktās prasības.

II   SADAĻA

BUDŽETA PRINCIPI

6. pants

Budžeta principu ievērošana

Budžetu izveido un izpilda saskaņā ar vienotības, budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu pārvaldības, kas paredz lietderīgu un efektīvu iekšējo kontroli, un pārredzamības principiem, kā izklāstīts šajā regulā.

1.   NODAĻA

Vienotības un budžeta precizitātes principi

7. pants

Budžeta piemērošanas joma

1.   Budžets ietver:

a)	Savienības ieņēmumus un izdevumus, tostarp administratīvos izdevumus, kas iestādēm paredzēti saskaņā ar LES noteikumiem attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un darbības izdevumus, kas paredzēti minēto noteikumu īstenošanai, ja tos maksā no budžeta;

b)	Eiropas Atomenerģijas kopienas ieņēmumus un izdevumus.

2.   Budžetā iegrāmato garantijas aizņēmumu un aizdevumu operācijām, kurās Savienība iesaistās, tostarp Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma un maksājumu bilances mehānisma operācijām saskaņā ar 49. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

8. pants

Īpaši noteikumi par vienotības un budžeta precizitātes principiem

1.   Neskarot 83. pantu, netiek iekasēti ieņēmumi un netiek veikti izdevumi, kas nav iegrāmatoti kādā no budžeta pozīcijām.

2.   Budžetā nevar uzņemties saistības vai dot rīkojumus par izdevumiem, kas pārsniedz piešķirtās apropriācijas.

3.   Apropriāciju var iekļaut budžetā tikai tad, ja tā ir paredzēta izdevumu postenim, kurš tiek uzskatīts par nepieciešamu.

4.   Procenti, ko rada no budžeta veikti priekšfinansējuma maksājumi, nepienākas Savienībai, izņemot, ja deleģēšanas nolīgumos – izņemot tos nolīgumus, kas noslēgti ar trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām, – nav norādīts citādi. Gadījumos, kad tas ir paredzēts, šādus procentus atkārtoti izmanto attiecīgajai darbībai, atskaita no maksājumu pieprasījumiem saskaņā ar 23. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu vai atgūst.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to procentu uzskaiti, kas rodas no priekšfinansējuma maksājumiem.

2.   NODAĻA

Gada pārskata princips

9. pants

Definīcija

Apropriācijas, kuras iekļauj budžetā, ir piešķirtas finanšu gadam, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

10. pants

Apropriāciju veidi

1.   Budžetā iekļauj diferencētas apropriācijas, ko veido saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, un nediferencētas apropriācijas.

2.   Saistību apropriācijas sedz finanšu gada laikā radušos juridisko saistību kopējās izmaksas, ievērojot 86. panta 4. punktu un 189. panta 2. punktu.

3.   Maksājumu apropriācijas sedz maksājumus, ko izdara, lai pildītu finanšu gadā vai iepriekšējos finanšu gados radušās juridiskās saistības.

4.   Šā panta 1. un 2. punkts neskar Otrās daļas I, IV un VI sadaļā iekļautos īpašos noteikumus un neliedz uzņemties vispārējas saistības par apropriācijām, ne arī uzņemties budžeta saistības gada maksājumu veidā.

11. pants

Ieņēmumu un apropriāciju uzskaite

1.   Finanšu gada ieņēmumus iegrāmato finanšu gada kontos, pamatojoties uz summām, kas iekasētas minētajā finanšu gadā. Tomēr pašu resursu pieejamību par nākamā finanšu gada janvāri var nodrošināt iepriekš saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2000. gada 22. maijs), ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (12).

2.   Ierakstus par pašu resursiem no pievienotās vērtības nodokļa, par papildu resursiem, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums, un par visām finanšu iemaksām var koriģēt saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000.

3.   Apropriācijas, kas piešķirtas finanšu gadam, izlieto tikai tādu izdevumu segšanai, kuri paredzēti un izdarīti minētajā finanšu gadā, un lai segtu summas, kas maksājamas saskaņā ar iepriekšējos finanšu gados radītām saistībām.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par apropriācijām finanšu gadam.

4.   Saistības iegrāmato kontos, pamatojoties uz juridiskajām saistībām, kas radušās līdz 31. decembrim. Izņēmuma kārtā vispārējās budžeta saistības, kas minētas 86. panta 4. punktā, un finansēšanas nolīgumus, kas minēti 189. panta 2. punktā un noslēgti ar trešām valstīm, iegrāmato kontos, pamatojoties uz budžeta saistībām, kuras paredzētas līdz 31. decembrim.

5.   Maksājumus iegrāmato finanšu gada kontos, pamatojoties uz maksājumiem, kurus grāmatvedis izdarījis līdz minētā gada 31. decembrim.

6.   Atkāpjoties no 3., 4. un 5. punkta, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda izdevumus iegrāmato finanšu gada kontos saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Otrās daļas I sadaļā.

12. pants

Apropriāciju saistības

Par apropriācijām, ko iekļauj budžetā, var uzņemties saistības no 1. janvāra, ja budžets ir pieņemts galīgajā variantā, izņemot, ja Otrās daļas I un VI sadaļā noteikts citādi.

13. pants

Apropriāciju atcelšana un pārnešana

1.   Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā finanšu gada beigām, par kuru tās bijušas iekļautas, atceļ.

Tomēr tās var pārnest — bet tikai uz nākamo finanšu gadu — ar lēmumu, kuru attiecīgā iestāde pieņem līdz 15. februārim saskaņā ar 2. un 3. punktu, vai tās var automātiski pārnest saskaņā ar 4. punktu.

2.   Diferencētas saistību apropriācijas un nediferencētas apropriācijas, par kurām saistības vēl nav radītas līdz finanšu gada beigām, var pārnest attiecībā uz:

a)

summām, kas atbilst saistību apropriācijām vai tādām nediferencētām apropriācijām, kuras attiecas uz ēku projektiem, par kurām lielākā daļa sagatavošanas posmu saistību radīšanas procedūrai ir pabeigti līdz 31. decembrim. Tādā gadījumā par šādām summām var uzņemties saistības līdz nākamā gada 31. martam vai — attiecībā uz summām saistībā ar ēku projektiem — līdz nākamā gada 31. decembrim;

b)	summām, kas vajadzīgas, ja likumdevēja iestāde finanšu gada pēdējā ceturksnī ir pieņēmusi pamataktu, bet Komisija līdz 31. decembrim nav spējusi uzņemties saistības par apropriācijām šim mērķim.

3.   Maksājumu apropriācijas var pārnest par summām, kas vajadzīgas, lai segtu esošās saistības vai saistības, kuras saistītas ar saistību apropriācijām, kas pārnestas, ja maksājumu apropriācijas, kas paredzētas attiecīgajām pozīcijām nākamā finanšu gada budžetā, nav pietiekamas, lai segtu pieprasījumus.

Attiecīgā iestāde vispirms izlieto apropriācijas, kas piešķirtas kārtējam finanšu gadam, un neizmanto pārnestās apropriācijas, pirms šīs pirmās nav izlietotas.

4.   Nediferencētās apropriācijas, kas atbilst saistībām, par kurām līgumi ir pienācīgi noslēgti līdz finanšu gada beigām, automātiski pārnes tikai uz nākamo finanšu gadu.

5.   Attiecīgā iestāde līdz 15. martam informē Eiropas Parlamentu un Padomi par tās pieņemto pārnešanas lēmumu un par katru budžeta pozīciju paziņo, kā katrā pārnešanas gadījumā ir piemēroti 2. un 3. punkta kritēriji.

6.   Neskarot 14. pantu, nepārnes apropriācijas, kas iekļautas rezervē, un apropriācijas personāla izdevumiem. Piemērojot šo pantu, personāla izdevumi ietver to iestāžu locekļu un darbinieku atalgojumu un pabalstus, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par apropriāciju atcelšanu un pārnešanu.

14. pants

Piešķirto ieņēmumu pārnešanas noteikumi

Šīs regulas 21. pantā minētos piešķirtos ieņēmumus, kā arī no šādiem ieņēmumiem radušās neizmantotās apropriācijas, kas ir pieejamas 31. decembrī, pārnes saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

ārējos piešķirtos ieņēmumus pārnes automātiski, un tos pilnībā izmanto līdz brīdim, kad ir pabeigtas visas operācijas saistībā ar programmu vai darbību, kurai tie ir piešķirti. Ārējos piešķirtos ieņēmumus, kas saņemti programmas vai darbības pēdējā gadā, var izmantot secīgās programmas vai darbības pirmajā gadā;

b)	iekšējos piešķirtos ieņēmumus pārnes tikai par vienu gadu, izņemot 21. panta 3. punkta g) apakšpunktā noteiktos iekšējos piešķirtos ieņēmumus, kurus pārnes automātiski.

15. pants

Apropriāciju atcelšana

Neskarot 178. un 182. pantu, ja apropriācijas atceļ tādēļ, ka darbības, kuru izpildei tās iezīmētas, nav pilnīgi vai daļēji izpildītas finanšu gadā pēc tā gada, kurā apropriācijas iekļautas budžetā, attiecīgās apropriācijas anulē.

16. pants

Noteikumi, ko piemēro budžeta novēlotas pieņemšanas gadījumā

1.   Ja finanšu gada sākumā budžets nav pieņemts galīgajā variantā, piemēro LESD 315. panta pirmajā daļā izklāstīto procedūru (provizoriskais divpadsmitdaļu režīms). Saistības un maksājumus var veikt, ievērojot šā panta 2. punktā noteiktos ierobežojumus.

2.   Saistības par katru nodaļu var uzņemties ne vairāk kā vienas ceturtdaļas apmērā no kopējām apropriācijām, kas attiecīgajā nodaļā ir apstiprinātas par iepriekšējo finanšu gadu, plus vienas divpadsmitdaļas apmērā par katru aizritējušo mēnesi.

Nepārsniedz budžeta projektā paredzēto apropriāciju limitu.

Maksājumus par katru nodaļu ik mēnesi var izdarīt ne vairāk kā vienas divpadsmitdaļas apmērā no apropriācijām, kas attiecīgajai nodaļai bijušas apstiprinātas iepriekšējā finanšu gadā. Tomēr minētā summa nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no apropriācijām, kas paredzētas tajā pašā budžeta projekta nodaļā.

3.   Apropriācijas, kas attiecīgajā nodaļā ir apstiprinātas par iepriekšējo finanšu gadu, kā noteikts 1. un 2. punktā, saprot kā apropriācijas, par kurām ir balsots budžetā, tostarp budžeta grozījumos, un pēc tam, kad ir veikta korekcija pārvietojumiem, kuri izdarīti attiecīgajā finanšu gadā.

4.   Ja tas vajadzīgs Savienības darbības nepārtrauktībai un pārvaldības vajadzībām, Padome pēc Komisijas pieprasījuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, papildus summām, kas automātiski darītas pieejamas saskaņā ar 1. un 2. punktu, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, gan saistībām, gan maksājumiem var apstiprināt izdevumus, kuri pārsniedz vienu provizorisko divpadsmitdaļu, bet kopā nepārsniedz četras provizoriskās divpadsmitdaļas. Tā nekavējoties iesniedz Eiropas Parlamentam lēmumu par apstiprinājumu.

Lēmums stājas spēkā 30 dienā pēc tā pieņemšanas, izņemot, ja Eiropas Parlaments:

a)	ar visu savu locekļu vairākumu minētajā laikā nolemj samazināt minētos izdevumus – šādā gadījumā Komisija iesniedz jaunu priekšlikumu; vai

b)	informē Padomi un Komisiju par nevēlēšanos samazināt minētos izdevumus – šādā gadījumā lēmums stājas spēkā pirms 30 dienu termiņa beigām.

Papildu divpadsmitdaļas apstiprina pilnībā, un tās nav dalāmas.

5.   Ja attiecīgajai nodaļai apstiprina četras divpadsmitdaļas, kas piešķirtas saskaņā ar 4. punktu, bet ar to nepietiek, lai segtu izdevumus, kas nepieciešami, lai izvairītos no pārtraukuma Savienības darbībā tajā jomā, uz kuru attiecas minētā nodaļa, izņēmuma kārtā var atļaut pārsniegt apropriācijas summu, kas atbilstīgajā budžeta nodaļā iekļauta iepriekšējā finanšu gadā. Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu saskaņā ar 4. punktā noteiktajām procedūrām. Tomēr nekādos apstākļos nedrīkst pārsniegt tādu kopējo apropriāciju apjomu, kāds bija pieejams iepriekšējā finanšu gada budžetā vai ierosinātajā budžeta projektā.

3.   NODAĻA

Līdzsvara princips

17. pants

Definīcija un darbības joma

1.   Ieņēmumi un maksājumu apropriācijas ir līdzsvarā.

2.   Savienība un struktūras, kas minētas 208. pantā, nedrīkst ņemt aizņēmumus budžeta sistēmā.

18. pants

Finanšu gada saldo

1.   Katra finanšu gada saldo iekļauj nākamā finanšu gada budžetā kā ieņēmumus pārpalikuma gadījumā vai kā maksājumu apropriācijas deficīta gadījumā.

2.   Šādas ieņēmumu vai maksājumu apropriāciju tāmes iegrāmato budžetā, izpildot budžeta procedūru, un iekļauj grozījumu vēstulē, ko iesniedz saskaņā ar 39. pantu. Tāmes sagatavo saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000.

3.   Pēc tam, kad izveidoti provizoriskie pārskati par katru finanšu gadu, visas minēto pārskatu neatbilstības tāmēm iegrāmato nākamā finanšu gada budžetā kā budžeta grozījumus, kas paredzēti vienīgi šai neatbilstībai. Šādā gadījumā Komisija 15 dienās pēc provizorisko pārskatu iesniegšanas vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz budžeta grozījumu projektu.

4.   NODAĻA

Norēķinu vienības princips

19. pants

Euro izmantošana

1.   Daudzgadu finanšu shēmu un budžetu izstrādā un izpilda euro, un pārskatus veido euro. Tomēr 68. panta 1. punktā minētās naudas plūsmas nodrošināšanai grāmatvedis un — avansu kontu gadījumā — avansu pārziņi, un Komisijas un EĀDD administratīvās pārvaldības vajadzībām — atbildīgais kredītrīkotājs, ir pilnvaroti veikt operācijas citās valūtās, kā paredzēts saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kas piemērojami euro un citu valūtu savstarpēja pārrēķina kursam.

5.   NODAĻA

Universāluma princips

20. pants

Definīcija un darbības joma

Neskarot 21. pantu, kopējie ieņēmumi sedz kopējās maksājumu apropriācijas. Neskarot 23. pantu, visus ieņēmumus un izdevumus iegrāmato pilnā apmērā, neizdarot to starpā nekādas korekcijas.

21. pants

Piešķirtie ieņēmumi

1.   Lai finansētu īpašus izdevumu posteņus, izmanto ārējos piešķirtos ieņēmumus un iekšējos piešķirtos ieņēmumus.

2.   Ārējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:

a)	dalībvalstu finanšu iemaksas konkrētām pētniecības programmām saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000;

b)	dalībvalstu un trešo valstu, tostarp — abos gadījumos — to publiskā sektora aģentūru, vienību vai fizisku personu finanšu iemaksas noteiktiem ārējā atbalsta projektiem vai programmām, ko finansē Savienība un to vārdā pārvalda Komisija;

c)	noguldījumu procenti un soda naudas, kas paredzētas Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (13);

d)	īpašam mērķim iezīmēti ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no fondiem, subsīdijas, dāvinājumi un novēlējumi, tostarp arī īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, kas ir specifiski katrai iestādei;

e)	tādas trešo valstu vai struktūru, kas nav Savienības struktūras, iemaksas Savienības darbībām, kuras nav norādītas b) apakšpunktā;

f)	piešķirtie ieņēmumi, kas minēti 181. panta 2. punktā un 183. panta 2. punktā;

g)	3. punktā minētie iekšējie piešķirtie ieņēmumi tiktāl, ciktāl tie papildina pārējos šajā punktā paredzētos ieņēmumus.

3.   Iekšējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:

a)	ieņēmumi no trešām personām par precēm, pakalpojumiem vai darbu, kas veikts pēc to pieprasījuma;

b)	ieņēmumi, kas rodas, pārdodot transportlīdzekļus, ierīces, iekārtas, materiālus, kā arī zinātniskiem un tehniskiem mērķiem paredzētu aparatūru, ko maina vai nodod atkritumos, kad uzskaites vērtība ir pilnībā amortizēta;

c)	ieņēmumus no nepareizi samaksātu summu atmaksas saskaņā ar 80. pantu;

d)	ieņēmumi no procentiem, kas rodas par priekšfinansējuma maksājumiem, ievērojot 8. panta 4. punktu;

e)	ieņēmumi no preču piegādēm, pakalpojumu sniegšanas un darbu veikšanas citiem iestādes dienestiem, iestādēm vai struktūrām, ieskaitot šādu citu iestāžu vai struktūru atmaksātās summas par komandējuma naudu, kas samaksāta to vārdā;

f)	saņemtie apdrošināšanas maksājumi;

g)	ieņēmumi no izīrēšanas;

h)	ieņēmumi no publikāciju un filmu pārdošanas, tostarp arī elektroniskajos nesējos;

i)	atmaksājumi finanšu instrumentiem saskaņā ar 140. panta 4.a punktu;

j)	ieņēmumi, kas rodas, attiecīgi atmaksājot nodokļus saskaņā ar 23. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

4.   Ar pamataktu tajā paredzētos ieņēmumus var arī piešķirt īpašiem izdevumu posteņiem. Ja vien pamataktā nav norādīts citādi, šādi ieņēmumi veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus.

5.   Budžetā izveido pozīcijas, kurās kārtot ārējos piešķirtos ieņēmumus un iekšējos piešķirtos ieņēmumus, un, ja iespējams, vienmēr norāda summas.

Piešķirtos ieņēmumus budžeta projektā var iekļaut tikai par tām summām, kas ir droši zināmas budžeta projekta izveides dienā.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz tādas struktūras izveidi, kas apkalpotu gan ārējos, gan iekšējos piešķirtos ieņēmumus un nodrošinātu attiecīgo apropriāciju piešķiršanu, un attiecībā uz noteikumiem par dalībvalstu ieguldījumu pētniecības programmās. Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz ieņēmumiem no sankcijām, kas piemērotas, ievērojot LESD 126. panta 11. punktu, un attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem, kas rodas saistībā ar EBTA valstu dalību konkrētās Savienības programmās.

22. pants

Ziedojumi

1.   Komisija var pieņemt jebkurus ziedojumus Savienībai, piemēram, fondu līdzekļus, subsīdijas, dāvinājumus un novēlējumus.

2.   Tāda ziedojuma pieņemšanai, kura vērtība ir EUR 50 000 vai lielāka un kurš saistīts ar finansiāliem izdevumiem — tostarp turpmākiem izdevumiem —, kas pārsniedz 10 % no ziedojuma vērtības, ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums; abas iestādes par to pieņem lēmumu divos mēnešos pēc Komisijas pieprasījuma pieņemšanas. Ja minētajā laikposmā nav izteikti iebildumi, Komisija pieņem galīgu lēmumu par ziedojuma pieņemšanu.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par Savienībai sniegto ziedojumu pieņemšanu.

23. pants

Noteikumi par ieturējumiem un valūtas kursa korekcijām

1.   No maksājumu pieprasījumiem, kurus pēc tam iesniedz tīrās summas maksājumam, var veikt šādus atskaitījumus:

a)	līgumsodi, kas piemēroti iepirkuma līgumu pusēm vai labuma guvējiem;

b)	atlaides, atmaksājumi un rabati, kas piemēroti atsevišķiem rēķiniem un izmaksu deklarācijām;

c)	procenti, kas radušies par priekšfinansējuma maksājumiem;

d)	korekcijas saistībā ar nepamatoti izmaksātām summām.

Pirmās daļas d) apakšpunktā minētās korekcijas var veikt, tieši atvelkot no jauniem starpposma maksājumiem vai saldo maksājuma tam pašam saņēmējam saistībā ar to pašu nodaļu, pantu un finanšu gadu, uz kuriem attiecas pārmaksājums.

Pirmās daļas c) un d) apakšpunktā minētajiem atskaitījumiem piemēro Savienības grāmatvedības noteikumus.

2.   Izmaksas par Savienībai piegādātiem ražojumiem vai sniegtiem pakalpojumiem, kurās ir iekļauti nodokļi, kurus dalībvalstis atmaksā saskaņā ar Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, sedz no budžeta tādā apmērā, kādā šīs izmaksas ir bez nodokļiem.

3.   Izmaksas par Savienībai piegādātiem ražojumiem vai sniegtiem pakalpojumiem, kurās ir iekļauti nodokļi, kurus trešās valstis atmaksā, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, var segt no budžeta tādā apmērā kā:

a)	izmaksas bez nodokļiem; vai

b)	izmaksas ar nodokļiem. Šādā gadījumā turpmāk atmaksātus nodokļus uzskata par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

4.   Korekcijas var izdarīt par atšķirībām, kas, izpildot budžetu, rodas valūtas maiņas rezultātā. Gada bilancē iekļauj galīgos ieņēmumus vai zaudējumus.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par atgūstamo nodokļu kontiem.

6.   NODAĻA

Specifikācijas princips

24. pants

Vispārīgi noteikumi

Apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, iedalot pa sadaļām un nodaļām. Nodaļas sīkāk iedala pantos un posteņos.

25. pants

Citu iestāžu, izņemot Komisiju, veiktie pārvietojumi

1.   Jebkura iestāde, izņemot Komisiju, savā budžeta iedaļā apropriācijas var pārvietot:

a)	no vienas sadaļas uz citu — nepārsniedzot 10 % no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu;

b)	no vienas nodaļas uz citu un no viena panta uz citu — bez ierobežojumiem.

2.   Trīs nedēļas pirms 1. punktā minētās pārvietošanas veikšanas iestāde paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par savu nodomu. Ja Eiropas Parlaments vai Padome šajā termiņā min pienācīgi pamatotus iemeslus, piemēro 27. pantā noteikto procedūru.

3.   Ikviena iestāde, izņemot Komisiju, var ierosināt Eiropas Parlamentam un Padomei savā budžeta iedaļā veikt pārvietojumus no vienas sadaļas uz citu, pārsniedzot 10 % no finanšu gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietojumu. Minētajiem pārvietojumiem piemēro 27. pantā noteikto procedūru.

4.   Ikviena iestāde, izņemot Komisiju, savā budžeta iedaļā var izdarīt pārvietojumus no viena panta uz citu, iepriekš neinformējot Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā aprēķināms citu iestāžu, kas nav Komisija, veikto pārvietojumu procentuālais īpatsvars.

26. pants

Komisijas pārvietojumi

1.   Komisija savā budžeta iedaļā var patstāvīgi:

a)	pārvietot apropriācijas katras nodaļas robežās;

b)

attiecībā uz personāla un administratīviem izdevumiem, kas ir kopīgi vairākām sadaļām, — pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu, nepārsniedzot 10 % no apropriācijām, kas paredzētas gadam, kurš norādīts pozīcijā, no kuras tiek izdarīts pārvietojums, un nepārsniedzot 30 % no apropriācijām, kas paredzētas gadam, kurš norādīts pozīcijā, uz kuru veic pārvietojumu;

c)	attiecībā uz darbības izdevumiem — pārvietot apropriācijas starp nodaļām vienas sadaļas robežās ne vairāk kā 10 % apmērā no apropriācijām, kas paredzētas gadam, kurš norādīts pozīcijā, no kuras tiek izdarīts pārvietojums.

Trīs nedēļas pirms pirmās daļas b) apakšpunktā minētās pārvietošanas veikšanas Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par savu nodomu. Ja Eiropas Parlaments vai Padome šajā termiņā min pienācīgi pamatotus iemeslus, piemēro 27. pantā noteikto procedūru.

Atkāpjoties no otrās daļas, finanšu gada divu pēdējo mēnešu laikā Komisija var patstāvīgi pārvietot apropriācijas attiecībā uz personāla, ārštata un citu darbinieku izdevumiem no vienas sadaļas uz citu kopumā 5 % apmērā no attiecīgajam gadam paredzētajām apropriācijām. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi divās nedēļās pēc sava lēmuma par minētajiem pārvietojumiem.

2.   Komisija savā budžeta iedaļā var lemt par šādiem apropriāciju pārvietojumiem no vienas sadaļas uz otru ar nosacījumu, ka tā par savu lēmumu nekavējoši informē Eiropas Parlamentu un Padomi:

a)	apropriāciju pārvietojumi no 46. pantā minētās "uzkrājumu" sadaļas, ja vienīgais nosacījums rezerves atbrīvošanai ir pamatakta pieņemšana saskaņā ar LESD 294. pantu;

b)

pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos, piemēram, saistībā ar starptautiskām humānām katastrofām un krīzēm, kas notiek pēc finanšu gada 1. decembra, minētā finanšu gada neizmantoto budžeta apropriāciju, kas joprojām pieejamas daudzgadu finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas budžeta sadaļās, pārvietošana uz budžeta sadaļām, kas attiecas uz krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības pasākumiem.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā aprēķināms Komisijas veikto iekšējo pārvietojumu procentuālais īpatsvars, un par pārvietojuma pieprasījumu pamatojumu.

27. pants

Iestāžu pārvietojumu priekšlikumi, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei

1.   Katra iestāde savus pārvietojumu priekšlikumus iesniedz vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.   Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumus par apropriāciju pārvietojumiem saskaņā ar šā panta 3. līdz 6. punktu, izņemot, ja Otrās daļas I sadaļā ir noteikts citādi.

3.   Izņemot steidzamus gadījumus, Eiropas Parlaments un Padome – Padome ar kvalificētu balsu vairākumu – lemj par katru pārvietojuma priekšlikumu sešās nedēļās pēc tam, kad to saņēmušas abas iestādes.

4.   Pārvietojuma priekšlikums tiek apstiprināts, ja sešu nedēļu laikposmā rodas kāda no šādām situācijām:

a)	to apstiprina Eiropas Parlaments un Padome;

b)	to apstiprina vai nu Eiropas Parlaments, vai Padome, un otra iestāde atturas no rīcības;

c)	Eiropas Parlaments un Padome atturas no rīcības vai nav pieņēmuši lēmumu grozīt vai noraidīt pārvietojuma priekšlikumu.

5.   Šā panta 3. punktā minētais sešu nedēļu laikposms tiek samazināts līdz trim nedēļām, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neprasa citādi, šādos gadījumos:

a)	pārvietojums ir mazāks nekā 10 % no apropriācijām pozīcijai, no kuras tiek izdarīti pārvietojumi, un nepārsniedz EUR 5 000 000;

b)	pārvietojums attiecas vienīgi uz maksājumu apropriācijām un kopējā pārvietojuma summa nepārsniedz EUR 100 000 000.

6.   Ja Eiropas Parlaments vai Padome ir grozījusi pārvietojuma summu, savukārt otra iestāde ir to apstiprinājusi vai atturas no rīcības, vai ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir grozījusi pārvietojuma summu, par apstiprinātu uzskata mazāko no abām summām, ja vien attiecīgā iestāde neatsauc savu pārvietojuma priekšlikumu.

28. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz pārvietojumiem

1.   Apropriācijas var pārvietot tikai uz tām budžeta pozīcijām, kurām budžetā ir apstiprinātas apropriācijas vai pielikti atgādinājumi "pro memoria".

2.   Apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, var pārvietot vienīgi tad, ja šādus ieņēmumus izlieto tiem mērķiem, kuriem tie paredzēti.

29. pants

Pārvietojumi saskaņā ar speciāliem noteikumiem

1.   Apropriāciju pārvietošanai tajās budžeta sadaļās, kuras paredzētas Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam, struktūrfondiem, Kohēzijas fondam, Eiropas Zivsaimniecības fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un pētniecībai, piemēro Otrās daļas I, II un III sadaļas īpašos noteikumus.

2.   Lēmumus par pārvietojumiem, lai ļautu izlietot rezervi ārkārtas palīdzībai, pieņem Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma. Par katru ārkārtas darbību ir jāiesniedz atsevišķs priekšlikums.

Šā punkta nolūkā piemēro 27. panta 3. un 4. punktā paredzēto procedūru. Ja Eiropas Parlaments un Padome nepiekrīt Komisijas priekšlikumam un nevar panākt kopēju nostāju par šīs rezerves izmantošanu, Eiropas Parlaments un Padome nerīkojas saistībā ar Komisijas pārvietošanas priekšlikumu.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pieprasījumiem pārvietot līdzekļus no ārkārtas palīdzībai paredzētās rezerves.

7.   NODAĻA

Pareizas finanšu pārvaldības princips

30. pants

Saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi

1.   Apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, proti, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

2.   Saskaņā ar saimnieciskuma principu resursi, ko iestādes lieto savas darbības veikšanai, tiek darīti pieejami noteiktā laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko cenu.

Lietderības princips saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegto rezultātu.

Efektivitātes princips ir saistīts ar konkrētu noteikto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.

3.   Visām darbības nozarēm, uz kurām attiecas budžets, nosaka konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstīgus mērķus ar noteiktiem termiņiem. Minēto mērķu sasniegšanu pārrauga, izmantojot izpildes rādītājus katrai darbībai, un līdzekļu izlietotājas iestādes sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei 38. panta 3. punkta e) apakšpunktā minēto informāciju. Minēto informāciju sniedz katru gadu, iekļaujot to, vēlākais, budžeta projekta pavaddokumentos.

4.   Lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu, iestādes veic ex ante un ex post novērtējumu saskaņā ar Komisijas sniegtajām pamatnostādnēm. Šādu novērtēšanu piemēro visām programmām un darbībām, kas saistītas ar lieliem izdevumiem, un novērtējuma rezultātus izplata Eiropas Parlamentam, Padomei un administratīvajām iestādēm, kas tērē līdzekļus.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par ex ante, starpposma un ex post novērtējumiem.

31. pants

Obligātais finanšu pārskats

1.   Jebkuram priekšlikumam vai iniciatīvai, ko Komisija, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos ("Augstais pārstāvis") vai dalībvalsts iesniedz likumdevējai iestādei un kas var ietekmēt budžetu, tostarp mainīt amata vietu skaitu, jāpievieno finanšu pārskats un 30. panta 4. punktā paredzētais ex-ante novērtējums.

Jebkuram priekšlikuma vai ierosinājuma grozījumam, ko iesniedz likumdevējai iestādei un kas varētu būtiski iespaidot budžetu, tostarp mainīt amata vietu skaitu, jāpievieno finanšu pārskats, ko sagatavo iestāde, kura ierosina grozījumu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par prasībām, kas piemērojamas finanšu pārskatam.

2.   Budžeta procedūras laikā Komisija sniedz nepieciešamo informāciju, lai varētu salīdzināt atšķirības starp pieprasītājām apropriācijām un sākotnējām prognozēm, kas iekļautas finanšu pārskatā, ņemot vērā to, kā noris apspriedes par priekšlikumu vai iniciatīvu, kas iesniegta likumdevējai iestādei.

3.   Lai mazinātu krāpšanas un pārkāpumu iespēju, 1. punktā minētajā finanšu pārskatā sniedz informāciju par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu, tāmi par saistībā ar šādu sistēmu veiktās kontroles izmaksām un ieguvumiem, un izvērtējumu par paredzamo kļūdas riska pakāpi, kā arī par esošajiem un plānotajiem pasākumiem krāpšanas novēršanai un aizsardzībai pret to.

Šādā analīzē ņem vērā kļūdu iespējamo apmēru un veidu, kā arī attiecīgās politikas jomas konkrētos apstākļus un tai piemērojamos noteikumus.

32. pants

Budžeta izpildes iekšējā kontrole

1.   Budžetu izpilda saskaņā ar katram izpildes paņēmienam atbilstīgu lietderīgu un efektīvu iekšējo kontroli un saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem.

2.   Budžeta izpildes nolūkā iekšējo kontroli definē kā procesu, kurš piemērojams visos pārvaldības līmeņos un kura uzdevums ir nodrošināt pamatotu pārliecību, ka tiek sasniegti šādi mērķi:

a)	darbību lietderīgums, efektivitāte un saimnieciskums;

b)	pārskatu ticamība;

c)	aktīvu un informācijas aizsardzība;

d)	krāpšanas un pārkāpumu novēršana, atklāšana, labošana un turpmāki pasākumi;

e)	tādu risku pienācīga pārvaldība, kuri saistīti ar pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu iezīmes, kā arī attiecīgo maksājumu veidu.

3.   Lietderīgas iekšējās kontroles pamatā ir starptautiskā paraugprakse, un tā jo īpaši ietver turpmāk minēto:

a)	uzdevumu nošķiršanu;

b)	atbilstīgu riska pārvaldības un kontroles stratēģiju, tostarp kontroli saņēmēju līmenī;

c)	interešu konfliktu novēršanu;

d)	pietiekamu revīzijas izsekojamību un datu integritāti datu sistēmās;

e)	darbības pārraudzības un konstatēto iekšējās kontroles nepilnību un izņēmumu kontroles procedūras;

f)	iekšējās kontroles sistēmas pareizas darbības regulāru izvērtēšanu.

4.   Efektīvas iekšējās kontroles pamatā ir šādi elementi:

a)	atbilstīgas riska pārvaldības un kontroles stratēģijas īstenošana, ko attiecīgie kontroles ķēdē iesaistītie dalībnieki savstarpēji saskaņo;

b)	veiktās kontroles rezultātu pieejamība visiem attiecīgajiem kontroles ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem;

c)	attiecīgā gadījumā paļaušanās uz īstenošanas partneru pārvaldības deklarācijām un neatkarīgu revidentu atzinumiem, ar noteikumu, ka veiktā darba kvalitāte ir pietiekama un pieņemama un ka tas ir veikts saskaņā ar pieņemtajiem standartiem;

d)	korekcijas pasākumu, tostarp, ja vajadzīgs, preventīvu sankciju savlaicīga piemērošana;

e)	politikas nostādņu noteikšana, pamatojoties uz skaidriem un nepārprotamiem tiesību aktiem;

f)	vairākkārtējas kontroles izslēgšana;

g)	kontroles izmaksu un ieguvumu attiecības uzlabošana.

5.   Ja īstenošanas gaitā kļūdu līmenis pastāvīgi ir augsts, Komisija identificē kontroles sistēmu trūkumus un analizē iespējamo korekcijas pasākumu izmaksas un ieguvumus, kā arī veic vai ierosina atbilstīgu darbību, piemēram, piemērojamo noteikumu vienkāršošanu, kontroles sistēmu uzlabošanu un programmu vai nodrošināšanas sistēmu pārstrādāšanu.

33. pants

Izmaksu ziņā lietderīgas kontroles sistēmas

Iesniedzot pārskatītus vai jaunus izdevumu priekšlikumus, Komisija aplēš kontroles sistēmu izmaksas un ieguvumus, kā arī 31. panta 3. punktā minēto kļūdas riska līmeni.

8.   NODAĻA

Pārredzamības princips

34. pants

Pārskatu, budžetu un ziņojumu publicēšana

1.   Budžetu izveido un izpilda un pārskatus veido saskaņā ar pārredzamības principu.

2.   Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt to, ka budžetu un jebkurus budžeta grozījumus, kas pieņemti galīgajā variantā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Budžetus publicē trīs mēnešos no dienas, kad paziņots par to pieņemšanu galīgajā variantā.

Konsolidētos gada pārskatus un katras iestādes sagatavoto ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta provizorisku publicēšanu.

35. pants

Informācijas par saņēmējiem un citas informācijas publicēšana

1.   Informāciju par aizņēmumu un aizdevumu operācijām, par kurām Savienība ir slēgusi līgumus attiecībā uz trešām personām, iekļauj budžeta pielikumā.

2.   Komisija atbilstīgi un savlaicīgi dara pieejamu informāciju par saņēmējiem, kā arī par tā pasākuma veidu un mērķi, ko finansē no budžeta, ja budžetu tieši izpilda saskaņā ar 58. panta 1.punkta a) apakšpunktu, un tādu informāciju par saņēmējiem, ko sniedz vienības, personas un dalībvalstis, kurām budžeta izpildes uzdevumi deleģēti saskaņā ar citiem izpildes paņēmieniem.

Šā panta 1. punktā izklāstītais pienākums attiecas arī uz pārējām iestādēm attiecībā uz to saņēmējiem.

3.   Šo informāciju dara pieejamu, pienācīgi ievērojot prasības attiecībā uz konfidencialitāti un drošību, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību.

Fizisku personu gadījumā tiek publicēts tikai saņēmēja vārds, atrašanās vieta, piešķirtā summa un tās piešķiršanas nolūks. Minēto informāciju atklāj, pamatojoties uz atbilstīgiem kritērijiem, piemēram, summas piešķiršanas regularitāti, piešķīruma veidu vai apmēru. Nosakot informācijas atklāšanas kritērijus un publicējamās informācijas detalizācijas pakāpi, ņem vērā konkrētajai nozarei un katram izpildes paņēmienam raksturīgās iezīmes.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā publicējama informācija par saņēmējiem. Attiecīgā gadījumā detalizācijas pakāpi un kritērijus nosaka attiecīgajos nozares noteikumos.

III   SADAĻA

BUDŽETA IZVEIDE UN UZBŪVE

1.   NODAĻA

Budžeta izveide

36. pants

Ieņēmumu un izdevumu tāmes

1.   Katra iestāde, kas nav Komisija, sastāda savu ieņēmumu un izdevumu tāmi un katru gadu līdz 1. jūlijam nosūta to Komisijai un vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei informācijai.

2.   Augstais pārstāvis apspriežas ar Komisijas locekļiem, kas atbildīgi par attīstības politiku, kaimiņattiecību politiku un starptautisko sadarbību, humāno palīdzību un reaģēšanu krīzes situācijās, par viņu attiecīgajām atbildības jomām.

3.   Komisija sagatavo pati savas tāmes, kuras tā tūlīt pēc pieņemšanas arī nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Sagatavojot savas tāmes, Komisija izmanto 37. pantā minēto informāciju.

37. pants

208. pantā minēto struktūru budžeta tāme

Katra struktūra, kas minēta 208. pantā, saskaņā ar tās izveides dokumentu katru gadu līdz 31. martam nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei savu ieņēmumu un izdevumu tāmi, tostarp savu štatu sarakstu, un savu darba programmas projektu.

38. pants

Budžeta projekts

1.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu, kurā iekļauts budžeta projekts, līdz 1. septembrim pirms budžeta izpildes gada sākuma. Tā minēto priekšlikumu nosūta arī valstu parlamentiem informācijai.

Budžeta projektā iekļauj Savienības ieņēmumu un izdevumu vispārējā pārskata kopsavilkumu un konsolidē tāmes, kas minētas 36. pantā. Tajā var ietvert arī tāmes, kas atšķiras no tām, ko sagatavojušas iestādes.

Budžeta projekta uzbūve un izklāsts atbilst 44. līdz 49. panta prasībām.

Pirms katras budžeta projekta iedaļas ir ievads, ko sagatavo attiecīgā iestāde.

Komisija sagatavo budžeta projekta vispārējo ievadu. Vispārējā ievadā iekļauj finanšu tabulas ar galvenajiem datiem atbilstoši sadaļām un pamatojumus apropriāciju izmaiņām no viena finanšu gada līdz nākamajam atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām.

2.   Lai nodrošinātu precīzākas un uzticamākas prognozes saistībā ar spēkā esošo tiesību aktu un paredzēto tiesību aktu priekšlikumu ietekmi uz budžetu, Komisija pievieno budžeta projektam turpmāko gadu finanšu plānojumu.

Pēc budžeta pieņemšanas finanšu plānojumu atjaunina, lai iekļautu tajā budžeta procedūras rezultātus un jebkādus citus attiecīgos lēmumus.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par finanšu plānojumu.

3.   Budžeta projektam Komisija pievieno:

a)	attiecīgā gadījumā — iemeslus, kāpēc budžeta projekts ietver tāmes, kas atšķiras no citu iestāžu sagatavotajām tāmēm;

b)

jebkādu darba dokumentu, ko tā uzskata par noderīgu saistībā ar iestāžu štatu sarakstiem un iemaksām, ko Komisija piešķir 208. pantā minētajām struktūrām un Eiropas skolām. Ikvienā šādā darba dokumentā, kurā iekļauts pēdējais apstiprinātais štatu saraksts, norāda: i) visus Savienības, tostarp tās juridiski patstāvīgo vienību, nodarbinātos darbiniekus, klasificējot viņus pēc līguma veida, ii) pārskatu par politikas nostādnēm amata vietu, ārštata personāla un dzimumu līdzsvara jomā, iii) budžeta projekta iesniegšanas gada sākumā faktiski aizpildīto amata vietu skaitu, norādot to sadalījumu pa pakāpēm un administratīvajām vienībām, iv) amata vietu sadalījumu pa politikas jomām, v) par katru ārštata darbinieku kategoriju — sākotnēji aplēstais pilnslodzes ekvivalentu skaits, pamatojoties uz apstiprinātajām apropriācijām, kā arī personu faktiski aizņemto amata vietu skaits tā gada sākumā, kurā iesniedz budžeta projektu, norādot personu sadalījumu pa funkciju grupām un attiecīgā gadījumā — pa pakāpēm;

c)	darba dokumentu par plānoto finanšu gada apropriāciju izmantošanu un par nesamaksāto saistību īstenošanu attiecībā uz 208. pantā minētajām struktūrām un Eiropas skolām, un uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām;

d)

attiecībā uz finansējumu starptautiskām organizācijām — darba dokumentu, kurā ir: i) visu iemaksu kopsavilkums sadalījumā pa Savienības programmām vai fondiem un pa starptautiskajām organizācijām, ii) pamatojums par to, kāpēc Savienībai ir izdevīgāk finansēt minētās starptautiskās organizācijas, nekā rīkoties tieši;

e)

darbības pārskatus vai jebkādus citus attiecīgus dokumentus ar šādu saturu: i) informāciju par dažādu darbību tādu visu iepriekš noteikto mērķu sasniegšanu, kuri ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un ar konkrētiem termiņiem, kā arī par jauniem mērķiem, kas izmērāmi atbilstīgi rādītājiem, ii) pilnīgu pamatojumu, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, attiecībā uz ierosinātajām apropriāciju apjoma izmaiņām, iii) skaidru pamatojumu intervencei Savienības līmenī saskaņā ar, inter alia , subsidiaritātes principu, iv) informāciju par iepriekšējā gada darbības īstenošanas līmeni un kārtējam gadam noteikto īstenošanas līmeni, v) novērtējuma rezultātu kopsavilkumu, ja tas ir būtisks saistībā ar izmaiņām budžetā; vi) informāciju par godalgām, kuru vienas vienības vērtība ir EUR 1 000 000 vai lielāka;

f)	kopsavilkuma pārskatu par to maksājumu grafiku, kuri veicami turpmākajos finanšu gados, lai pildītu iepriekšējo finanšu gadu budžeta saistības.

4.   Ja Komisija uztic budžeta izpildi publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP), tā budžeta projektam pievieno darba dokumentu, kurā norāda:

a)	gada pārskatu par iepriekšējā finanšu gadā pastāvošo PPP darbības rezultātiem, tostarp informāciju par juridisko formu un par to vienību akcionāriem, kas pilnvaroti saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punktu;

b)	finanšu gadam, kura budžeta projekts tiek iesniegts, izvirzītos mērķus, norādot jebkuras īpašās budžeta vajadzības šā mērķa sasniegšanai;

c)	iepriekšējā finanšu gada administratīvās izmaksas un budžeta izpildi kopumā un klasificējot pēc 209. pantā minētajām struktūrām un pēc PPP;

d)	finanšu iemaksu apmēru no budžeta, pārējo partneru veikto finanšu iemaksu apmēru un natūrā veikto ieguldījumu vērtību par katru PPP;

Tomēr, ja PPP tiek izmantoti finanšu instrumenti, informāciju par minētajiem instrumentiem ietver 5. punktā minētajā darba dokumentā.

5.   Ja Komisija izmanto finanšu instrumentus, tā budžeta projektam pievieno darba dokumentu, kurā norāda:

a)	kopējo budžeta saistību un maksājumu apjomu katram finanšu instrumentam no budžeta;

b)	140. panta 6. punktā paredzētos ieņēmumus un atmaksājumus, kā arī uzkrātos izdevumus papildu līdzekļiem finanšu gadam;

c)	riskam un saistībām paredzēto piešķīrumu kopējo apjomu, kā arī jebkuru informāciju par finanšu risku, kam pakļauta Savienība;

d)	pašu kapitāla līdzekļu vai riska dalīšanas instrumentu līdzekļu vērtības samazināšanos un pieprasītās garantijas, kas paredzētas garantiju instrumentiem, gan par iepriekšējo gadu, gan apkopotus attiecīgos rādītājus;

e)

vidējo ilgumu no budžeta saistību posma līdz finanšu instrumentu un juridisko saistību posmam attiecībā uz konkrētiem projektiem kapitāla vai parāda veidā, ja to ilgums pārsniedz trīs gadus. Komisija 140. panta 8. punktā paredzētajā ziņojumā paskaidro iemeslus un vajadzības gadījumā sniedz rīcības plānu laikposma samazināšanai saistībā ar gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

f)	administratīvos izdevumus, kuru pamatā ir jebkādas pārvaldības izmaksas un citas finansiālās un darbības izmaksas, kas izmaksātas par finanšu instrumentu pārvaldību gadījumos, ja minētā pārvaldība uzticēta trešām personām, gan kopā, gan pēc pārvaldnieka un pārvaldāmā finanšu instrumenta;

6.   Budžeta projektam Komisija pievieno arī jebkādu papildu darba dokumentu, ko tā uzskata par noderīgu savu budžeta pieprasījumu pamatojumam.

7.   Saskaņā ar 8. panta 5. punktu Lēmumā 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (14), un nolūkā nodrošināt budžeta pārredzamību Savienības ārējās darbības jomā Komisija kopā ar budžeta projektu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei darba dokumentu, kurā vispusīgi atspoguļo:

a)	visus administratīvos un darbības izdevumus, kas ir saistīti ar Savienības ārējo darbību, tostarp ar kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un kopējās drošības un aizsardzības politikas uzdevumiem, un ko finansē no budžeta,

b)

EĀDD kopējos administratīvos izdevumus iepriekšējā gadā, iedalot atsevišķi izdevumus katrai Savienības delegācijai un izdevumus EĀDD centrālajai administrācijai, kopā ar darbības izdevumiem, iedalot pēc katras ģeogrāfiskās teritorijas (reģioni, valstis), tematiskās jomas, Savienības delegācijas un misijas.

8.   Šā panta 7. punktā minētajā dokumentā iekļauj arī:

a)	amata vietu skaitu katrā pakāpē un kategorijā, kā arī pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaitu, tostarp līgumdarbiniekus un vietējos darbiniekus, kuru amati saskaņā ar apropriācijām atļauti katrā Savienības delegācijā, kā arī EĀDD centrālajā administrācijā,

b)	jebkādu katras pakāpes un kategorijas amata vietu skaita pieaugumu vai samazinājumu EĀDD centrālajā administrācijā un visās Savienības delegācijās salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu,

c)	pašreizējā finanšu gadā apstiprināto amata vietu skaitu, iepriekšējā gadā apstiprināto amata vietu skaitu, kā arī to amata vietu skaitu, kurās nodarbina dalībvalstu norīkotus diplomātus, un Padomes un Komisijas darbiniekus;

d)

sniedz visu to darbinieku sīku uzskaitījumu, kuri budžeta projekta iesniegšanas brīdī ir nodarbināti Savienības delegācijās, kopā ar sadalījumu pa ģeogrāfiskajiem reģioniem, dzimumiem, valstīm un misijām, atsevišķi norādot štata darbiniekus, līgumdarbiniekus, vietējos darbiniekus, valstu norīkotos ekspertus, kā arī norāda apropriācijas, kas budžeta projektā paredzētas citiem šādiem darbiniekiem, veicot atbilstīgas aplēses to darbinieku pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē, kurus var nodarbināt, nepārsniedzot paredzētās apropriācijas.

39. pants

Budžeta projekta grozījumu vēstule

Pamatojoties uz jebkādu jaunu informāciju, kas nav bijusi pieejama laikā, kad tika izstrādāts budžeta projekts, Komisija var pēc savas iniciatīvas vai, ja to pieprasa kāda no pārējām iestādēm — katra attiecībā uz savu budžeta iedaļu —, vienlaikus iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei budžeta projekta grozījumu vēstules, pirms tiek sasaukta Samierināšanas komiteja, kas minēta LESD 314. pantā. Vēstules var ietvert arī grozījumu vēstuli, kurā jo īpaši ir atjauninātas izdevumu tāmes lauksaimniecībai.

40. pants

Dalībvalstu pienākumi, kas izriet no budžeta pieņemšanas

1.   Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka budžets pieņemts galīgajā variantā saskaņā ar procedūru, kas noteikta LESD 314. panta 9. punktā un Euratom līguma 106.a pantā.

2.   Tiklīdz ir paziņots, ka budžets pieņemts galīgajā variantā, visām dalībvalstīm no 1. janvāra nākamajā finanšu gadā vai no dienas, kad paziņots par budžeta pieņemšanu galīgajā variantā, ja tas notiek pēc 1. janvāra, ir jāizdara maksājumi, kas pienākas Savienībai, kā noteikts Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000.

41. pants

Budžeta grozījumu projekti

1.   Komisija var iesniegt budžeta grozījumu projektus, kuri galvenokārt ir saistīti ar ieņēmumiem, šādos gadījumos:

—	lai iekļautu budžetā iepriekšējā finanšu gada atlikumu saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru,

—	lai pārskatītu pašu resursu prognozes, pamatojoties uz atjauninātām ekonomikas prognozēm, un

—	lai atjauninātu pārskatītās pašu resursu un citu ieņēmumu prognozes, kā arī lai pārskatītu maksājumu apropriāciju pieejamību un nepieciešamību.

Ja ir nenovēršami ārkārtas neparedzēti apstākļi, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, Komisija var iesniegt budžeta grozījumu projektus, kas galvenokārt ir saistīti ar izdevumiem.

2.   Citu iestāžu, izņemot Komisijas, pieprasījumus izdarīt budžeta grozījumus tādos pašos apstākļos, kas minēti 1. punktā, nosūta Komisijai.

Pirms budžeta grozījumu projekta iesniegšanas Komisija un pārējās iestādes izskata attiecīgo apropriāciju pārdales iespējas, īpaši pievēršoties jebkādu paredzēto apropriāciju nepilnīgai izlietošanai.

Budžeta grozījumiem piemēro 40. pantu. Budžeta grozījumu pamatojumā atsaucas uz budžetu, kura tāmē ar tiem izdara grozījumus.

3.   Komisija līdz katra finanšu gada 1. septembrim vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz budžeta grozījumu projektus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtas gadījumus vai Solidaritātes fonda izmantošanas gadījumus, kad budžeta grozījumu projektu drīkst iesniegt visu gadu jebkurā laikā. Tā var pievienot atzinumu pārējo iestāžu pieprasītajiem budžeta grozījumiem.

4.   Eiropas Parlaments un Padome apspriež budžeta grozījumu projektus, pienācīgi ņemot vērā to steidzamību.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta grozījumu projektiem.

42. pants

Tāmju un budžeta projektu agrāka iesniegšana

Komisija, Eiropas Parlaments un Padome var vienoties par agrākiem datumiem tāmju iesniegšanai un budžeta projekta pieņemšanai un iesniegšanai. Šādas vienošanās rezultātā tomēr nedrīkst tikt saīsināti vai pagarināti laikposmi, par kuriem pieņemts noteikums minēto dokumentu izskatīšanai saskaņā ar LESD 314. pantu un Euratom līguma 106.a pantu.

2.   NODAĻA

Budžeta uzbūve un izklāsts

43. pants

Budžeta uzbūve

Budžetu veido:

a)	ieņēmumu un izdevumu vispārīgs pārskats;

b)	atsevišķas iedaļas katrai iestādei, izņemot Eiropadomi un Padomi, kurām ir viena un tā pati iedaļa, kas sīkāk iedalītas ieņēmumu un izdevumu pārskatos.

44. pants

Budžeta nomenklatūra

1.   Eiropas Parlaments un Padome klasificē Komisijas ieņēmumus un pārējo iestāžu ieņēmumus un izdevumus sadaļās, nodaļās, pantos un posteņos pēc to veida vai pēc izlietojuma, kam tie piešķirti.

2.   Komisijas iedaļā izdevumu pārskatu veido, pamatojoties uz nomenklatūru, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, un izdevumus klasificē pēc mērķa.

Katra sadaļa atbilst politikas jomai, un katra nodaļa parasti atbilst darbībai.

Katra sadaļa var ietvert darbības apropriācijas un administratīvās apropriācijas.

Administratīvās apropriācijas vienai sadaļai iekļauj vienā nodaļā.

3.   Atkarībā no mērķa administratīvās apropriācijas atsevišķām sadaļām klasificē šādi:

a)	izdevumi par personālu, kas apstiprināts štatu sarakstā: šeit iekļauj apropriāciju summu un štatu sarakstā iekļauto amata vietu skaitu, kas atbilst minētajiem izdevumiem;

b)	izdevumi par ārštata darbiniekiem un citi izdevumi, kas minēti 26. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un ko finansē no daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas "Administrācija";

c)	izdevumi par ēkām un citi saistīti izdevumi, tostarp par uzkopšanu un uzturēšanu, nomu un īri, telekomunikācijām, ūdeni, gāzi un elektrību;

d)	ārštata darbinieki un tehniskā palīdzība, kas ir tieši saistīta ar programmu īstenošanu.

Jebkurus Komisijas administratīvos izdevumus, kas ir kopīgi vairākām sadaļām, norāda atsevišķā kopsavilkuma pārskatā, tos klasificējot pēc veida.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta klasifikāciju.

45. pants

Negatīvu ieņēmumu aizliegums

1.   Budžetā neiekļauj negatīvus ieņēmumus.

2.   Pašu resursi, kas iemaksāti saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/436/EK, Euratom (2007. gada 7. jūnijs) par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (15), ir tīrās summas, un tās šādā veidā uzrāda budžeta ieņēmumu kopsavilkuma pārskatā.

46. pants

Uzkrājumi

1.   Katrā budžeta iedaļā var iekļaut sadaļu "uzkrājumi". Minētajā sadaļā iekļauj apropriācijas, ja:

a)	budžetu veidojot, nav pamatakta par attiecīgo darbību; vai

b)	ir nopietns pamats apšaubīt attiecīgajās pozīcijās iegrāmatoto apropriāciju atbilstību vai iespējas tās izpildīt saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principa nosacījumiem.

Minētajā sadaļā paredzētās apropriācijas var izmantot vienīgi pēc tam, kad tās ir pārvietotas saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā paredzēto procedūru, ja uz pamatakta pieņemšanu attiecas LESD 294. pantā noteiktā procedūra, un saskaņā ar šīs regulas 27. pantā paredzēto procedūru visos pārējos gadījumos.

2.   Ja ir ievērojamas izpildes grūtības, Komisija finanšu gada laikā var ierosināt pārvietot apropriācijas uz "uzkrājumu" sadaļu. Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu par šādiem pārvietojumiem saskaņā ar 27. pantu.

47. pants

Negatīvā rezerve

Komisijas iedaļā budžetā var būt "negatīva rezerve", kuras lielākais apmērs ir EUR 200 000 000. Šajā rezervē, ko iekļauj atsevišķā sadaļā, ietver tikai maksājumu apropriācijas.

Šo negatīvo rezervi izlieto līdz finanšu gada beigām, veicot pārvietojumu saskaņā ar 26. un 27. pantā noteikto procedūru.

48. pants

Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos

1.   Komisijas iedaļa budžetā ietver rezervi ārkārtas palīdzībai trešām valstīm.

2.   Šā panta 1. punktā minēto rezervi izlieto līdz finanšu gada beigām, veicot pārvietojumu saskaņā ar 27. un 29. pantā noteikto procedūru.

49. pants

Budžeta izklāsts

1.   Budžetā uzrāda:

a)

ieņēmumu un izdevumu vispārīgajā pārskatā: i) Savienības paredzamos ieņēmumus attiecīgajā finanšu gadā ("n gads"); ii) paredzētos ieņēmumus iepriekšējā finanšu gadā un ieņēmumus n - 2 gadā; iii) saistību un maksājumu apropriācijas n gadam; iv) saistību un maksājumu apropriācijas iepriekšējam finanšu gadam; v) paredzētos izdevumus un samaksātos izdevumus n – 2 gadā, šo otro rādītāju izsakot arī kā procentuālu daļu no budžeta n gadam; vi) attiecīgas piezīmes par katru apakšnodalījumu, kā izklāstīts 44. panta 1. punktā;

b)	katrā iedaļā ieņēmumi un izdevumi, ievēro tādu pašu uzbūvi, kā norādīts a) apakšpunktā;

c)

par personālu: i) katrai iedaļai — štatu sarakstu, kurā noteikts amata vietu skaits katrai pakāpei katrā kategorijā un katrā dienestā, kā arī pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaits, kas ir atļauts apropriāciju robežās; ii) to štatu sarakstu, kam maksā no pētniecības un tehnoloģijas attīstības apropriācijām par tiešām darbībām, un to štatu sarakstu, kam no tām pašām apropriācijām maksā par netiešām darbībām; štatu sarakstus klasificē pēc kategorijām un pakāpēm, kā arī iedala pēc pastāvīgajām un pagaidu amata vietām, kas ir atļautas apropriāciju robežās; iii) zinātnisko un tehnisko darbinieku klasifikācijas pamatā var būt pakāpju grupas saskaņā ar katrā budžetā iekļautajiem nosacījumiem; štatu sarakstā sīki jānorāda to augsti kvalificēto zinātnisko vai tehnisko darbinieku skaits, kuriem piešķirtas īpašas priekšrocības saskaņā ar īpašiem noteikumiem Civildienesta noteikumos; iv) štatu sarakstu, kurā norādīts amata vietu skaits pēc pakāpēm un kategorijām katrai 208. pantā minētajai struktūrai, kas saņem dotācijas no budžeta. Štatu sarakstos līdztekus attiecīgajā finanšu gadā atļauto amata vietu skaitam norāda iepriekšējā gadā atļauto amata vietu skaitu;

d)

par aizņēmuma un aizdevuma operācijām: i) vispārējā ieņēmumu pārskatā — budžeta pozīcijas, kas atbilst attiecīgām operācijām un ir paredzētas, lai reģistrētu atmaksājumus no saņēmējiem, kuri sākotnēji nav pildījuši saistības un kuru dēļ piemērotas izpildes garantijas. Šīm pozīcijām pieliek atgādinājumu "pro memoria" un pievieno attiecīgas piezīmes; ii) Komisijas iedaļā: — budžeta pozīcijas, kurām ir Savienības izpildes garantijas attiecībā uz minētajām darbībām. Pie šīm pozīcijām atgādinājums "pro memoria" atrodas tik ilgi, kamēr nav radušies faktiski maksājumi, kas jāsedz ar galīgiem resursiem, — piezīmes ar norādi uz pamataktu un paredzēto darbību apjomu, ilgumu un Savienības dotajām finanšu garantijām attiecībā uz šīm darbībām; iii) kā norādi Komisijas iedaļai pievienotā dokumentā: — notiekošās kapitāla operācijas un parādu pārvaldīšanu, — kapitāla operācijas un parādu pārvaldīšanu par n gadu;

e)

par Pirmās daļas VIII sadaļā minētajiem finanšu instrumentiem: i) atsauci uz pamataktu; ii) budžeta pozīcijas, kas atbilst attiecīgām operācijām; iii) vispārēju finanšu instrumentu aprakstu, tostarp norādot to ilgumu un ietekmi uz budžetu; iv) paredzētās operācijas, tostarp mērķa apjomus, kas balstīti uz esošo finanšu instrumentu sviras rādītāju;

f)	par finansējumu saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punktu pilnvarotajām vienībām: i) atsauci uz attiecīgās programmas pamataktu; ii) attiecīgās budžeta pozīcijas; iii) vispārēju uzticēto pienākumu aprakstu, tostarp norādot to ilgumu un ietekmi uz budžetu;

g)	KĀDP izdevumu kopsummu, kas iekļauta nodaļā "KĀDP" ar īpašiem pantiem. Minētie panti attiecas uz KĀDP izdevumiem un ietver īpašas pozīcijas, kurās norāda vismaz atsevišķas nozīmīgākās misijas.

2.   Papildus 1. punktā minētajiem dokumentiem Eiropas Parlaments un Padome var pievienot budžetam jebkādus citus atbilstošus dokumentus.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz budžeta izklāstu, tostarp to, kā nosakāmi faktiskie izdevumi pēdējā finanšu gadā, attiecībā uz kuru konti ir slēgti, par budžeta piezīmēm un par štatu sarakstiem.

50. pants

Noteikumi par personāla štatu sarakstiem

1.   Šīs regulas 49. panta 1. punkta c) apakšpunktā aprakstītie štatu saraksti ir galīgais limits katrai iestādei vai struktūrai; nevienu nevar iecelt amatā, pārsniedzot šo limitu.

Tomēr ikviena iestāde vai struktūra var mainīt savu štatu sarakstu līdz 10 % apmērā no atļautajām amata vietām, izņemot attiecībā uz AD 16, AD 15 un AD 14 pakāpi, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	netiek skarts personāla apropriāciju apjoms, kas atbilst visam finanšu gadam;

b)	netiek pārsniegts kopējā amata vietu skaita limits, kas atļauts katram štatu sarakstam; un

c)	iestāde vai struktūra līdz ar citām Savienības iestādēm un struktūrām ir piedalījusies salīdzinošajā novērtēšanā, kura tika uzsākta ar Komisijas veikto personālresursu pārbaudi.

Trīs nedēļas pirms otrajā daļā minēto izmaiņu izdarīšanas iestāde paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par savu nodomu tās veikt. Ja Eiropas Parlaments un Padome šajā laikā min pienācīgi pamatotus iemeslus, iestāde atturas no izmaiņu veikšanas un tiek piemērota 41. pantā minētā procedūra.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, sekas, ko izraisa nepilnas slodzes darbinieku nodarbināšana, ko atļāvusi iestāde, kas kompetenta iecelt amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, var kompensēt, ieceļot amatā citus darbiniekus.

3.   NODAĻA

Budžeta disciplīna

51. pants

Atbilstība daudzgadu finanšu shēmai

Budžets atbilst daudzgadu finanšu shēmai.

52. pants

Savienības aktu atbilstība budžetam

Ja Savienības akta īstenošana pārsniedz budžetā pieejamās apropriācijas, šādu aktu var īstenot finanšu izteiksmē tikai pēc tam, kad ir izdarīti attiecīgi grozījumi budžetā.

IV   SADAĻA

BUDŽETA IZPILDE

1.   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

53. pants

Budžeta izpilde saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu

1.   Komisija izpilda budžeta ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar šo regulu, uz savu atbildību un piešķirto apropriāciju robežās.

2.   Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un par informāciju par personas datu nosūtīšanu revīzijas vajadzībām.

54. pants

Pamatakts un izņēmumi

1.   Pirms var izmantot budžetā iekļautās apropriācijas jebkurai Savienības darbībai, ir jābūt pieņemtam pamataktam.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, turpmāk norādītās apropriācijas tomēr var īstenot bez pamatakta, ja darbības, kuru finansēšanai tās paredzētas, ir Savienības kompetences jomā:

a)

apropriācijas eksperimentāliem izmēģinājuma projektiem, kas paredzēti, lai pārbaudītu kādas darbības īstenošanas iespējas un lietderību. Atbilstīgas saistību apropriācijas var iekļaut budžetā ne vairāk kā diviem finanšu gadiem pēc kārtas. Apropriāciju kopsumma izmēģinājuma projektiem nepārsniedz EUR 40 000 000 vienā finanšu gadā;

b)

apropriācijas sagatavošanas darbībām LESD un Euratom līguma piemērošanas jomās, kuras paredzētas, lai sagatavotu priekšlikumus ar nolūku pieņemt turpmākas darbības. Sagatavošanas darbības veic, ievērojot saskaņotu pieeju, un tās var būt dažāda veida. Atbilstīgas saistību apropriācijas var iekļaut budžetā ne vairāk kā trim finanšu gadiem pēc kārtas. Abilstīga pamatakta pieņemšanas procedūru pabeidz līdz trešā finanšu gada beigām. Minētās procedūras laikā saistību apropriācijas atbilst sagatavošanas darbības īpašajām iezīmēm attiecībā uz paredzētajām darbībām, sasniedzamajiem mērķiem un saņēmējiem. Tāpat izmantotie līdzekļi apjoma ziņā nav vienādi ar līdzekļiem, kas paredzēti pašas galīgās darbības finansēšanai. Apropriāciju kopsumma šajā punktā minētajām jaunajām sagatavošanas darbībām nedrīkst pārsniegt EUR 50 000 000 jebkurā finanšu gadā, un sagatavošanas darbībām faktiski atvēlēto apropriāciju kopsumma nepārsniedz pārsniegt EUR 100 000 000;

c)

apropriācijas sagatavošanas pasākumiem LES V sadaļas piemērošanas jomā. Šie pasākumi ir īslaicīgi un ir izstrādāti, lai paredzētu nosacījumus Savienības darbībai, īstenojot KĀDP mērķus un pieņemot vajadzīgos tiesību aktus. Savienības krīzes pārvarēšanas operāciju nolūkā sagatavošanas pasākumi ir paredzēti, inter alia, lai izvērtētu darbības vajadzības, nodrošinātu līdzekļu ātru sākotnējo piešķiršanu vai uz vietas radītu apstākļus darbības sākšanai. Sagatavošanas pasākumiem piekrišanu dod Padome pēc augstā pārstāvja priekšlikuma. Lai nodrošinātu sagatavošanas pasākumu ātru īstenošanu, Augstais pārstāvis pēc iespējas drīz informē Eiropas Parlamentu un Komisiju par Padomes ieceri uzsākt sagatavošanas pasākumu un jo īpaši par šim nolūkam aplēstajiem līdzekļiem. Komisija veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu līdzekļu ātru izmaksu. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par sagatavošanas darbību finansēšanu KĀDP jomā;

d)

apropriācijas vienreizējām darbībām vai pat darbībām ar nenoteiktu termiņu, kuras Komisija veic, pildot uzdevumus, kas izriet no tās prerogatīvām iestāžu līmenī atbilstīgi LESD un Euratom līgumam un kas nav b) apakšpunktā minētās likumdošanas iniciatīvas tiesības, un atbilstīgi minētajos līgumos noteiktajām īpašajām pilnvarām, kuru saraksts jāiekļauj deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu;

e)	apropriācijas katras iestādes darbībai atbilstīgi tās administratīvajai autonomijai.

Iesniedzot budžeta projektu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajām darbībām, un tajā ir arī rezultātu izvērtējums un turpmāk paredzētās darbības.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pamataktu un par šā panta 2. punktā minētajiem izņēmumiem.

55. pants

Budžeta izpilde iestādēs, kas nav Komisija

Komisija piešķir pārējām iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu izpildīt budžeta iedaļas, kuras uz tām attiecas.

Lai veicinātu Savienības delegāciju administratīvo apropriāciju izpildi, EĀDD un Komisija var vienoties par sīki izstrādātiem noteikumiem. Šādas vienošanās nesatur nekādas atkāpes no šīs regulas vai deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

56. pants

Budžeta izpildes pilnvaru deleģēšana

1.   Komisija un ikviena no pārējām iestādēm var savu struktūrvienību robežās deleģēt to budžeta izpildes pilnvaras saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un saviem iekšējiem noteikumiem tādā apjomā, kādu tās paredz dokumentā, ar kuru šīs pilnvaras deleģē. Attiecīgi pilnvarotie rīkojas tikai tiem nepārprotami doto pilnvaru robežās.

2.   Tomēr Komisija var Savienības delegāciju vadītājiem deleģēt savas budžeta izpildes pilnvaras attiecībā uz iedaļas "Komisija" darbības apropriācijām. Tā vienlaikus par to informē Augsto pārstāvi. Ja Savienības delegāciju vadītāji darbojas kā Komisijas kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, viņi piemēro Komisijas noteikumus par budžeta izpildi un uz viņiem attiecas tie paši pienākumi, saistības un atbildības prasības, kas attiecas uz jebkuru citu Komisijas kredītrīkotājiu ar pastarpināti deleģētām pilnvarām.

Komisija deleģējumu var atsaukt saskaņā ar saviem noteikumiem.

Šā panta pirmās daļas piemērošanas nolūkā Augstais pārstāvis veic vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu sadarbību starp Savienības delegācijām un Komisijas dienestiem.

57. pants

Interešu konflikts

1.   Finanšu dalībnieki un citas personas, kas iesaistītas budžeta izpildē un pārvaldībā, tostarp ar to saistītajās sagatavošanas darbībās, revīzijā vai kontrolē, neveic nekādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Savienības interesēm.

Ja šāds risks pastāv, attiecīgā persona atturas no šādas darbības veikšanas un nodod jautājumu deleģētajam kredītrīkotājam, kurš rakstiski apstiprina, vai pastāv interešu konflikts. Attiecīgā persona arī informē savu tiešo priekšnieku. Ja interešu konflikts tiek konstatēts, attiecīgā persona pārtrauc visas darbības konkrētajā jomā. Deleģētais kredītrīkotājs personīgi veic turpmākas atbilstīgas darbības.

2.   Šā panta 1. punkta nozīmē interešu konflikts ir tad, ja šāda finanšu dalībnieka vai citas personas, kā minēts 1. punktā, pienākumu neatkarīgu un objektīvu pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopējas ar saņēmēju.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu, lai noteiktu to, kas var radīt interešu konfliktu, kā arī procedūru, kas jāievēro šādos gadījumos.

2.   NODAĻA

Izpildes paņēmieni

58. pants

Budžeta izpildes paņēmieni

1.   Komisija budžetu izpilda šādi:

a)	tieši ("tiešā pārvaldība") ar savu struktūrvienību, tostarp tās Savienības delegāciju darbinieku, kas strādā attiecīgās delegācijas vadītāja uzraudzībā, palīdzību, saskaņā ar 56. panta 2. punktu, vai ar 62. pantā minēto izpildaģentūru palīdzību;

b)	ar dalītu pārvaldību kopā ar dalībvalstīm ("dalītā pārvaldība"); vai

c)

netieši ("netiešā pārvaldība"), ja tas paredzēts pamataktā vai 54. panta 2. punkta pirmās daļās a) līdz d) apakšpunktā minētajos gadījumos, uzticot budžeta izpildes uzdevumus: i) trešām valstīm vai to ieceltām struktūrām; ii) starptautiskām organizācijām un to aģentūrām; iii) EIB vai Eiropas Investīciju fondam; iv) 208. un 209. pantā minētajām struktūrām; v) publisko tiesību subjektiem vi) struktūrām, uz kurām attiecas privāttiesības un kuras veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju, ja vien tās sniedz pietiekamas finanšu garantijas; vii) struktūrām, uz kurām attiecas dalībvalsts privāttiesības, kurām uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pietiekamas finanšu garantijas; viii) personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā saskaņā ar LES V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

2.   Komisija saglabā atbildību par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 317. pantu un informē Eiropas Parlamentu un Padomi par darbībām, ko veikušas saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu pilnvarotās vienības un personas. Ja pamataktā ir noteikta pilnvarotā vienība vai persona, 31. pantā paredzētajā finanšu pārskatā iekļauj pilnīgu pamatojumu konkrētās vienības vai personas izvēlei.

3.   Vienības un personas, kuras pilnvarotas saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, pilnībā sadarbojas, aizstāvot Savienības finanšu intereses. Deleģēšanas nolīgumos Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) paredz tiesības visaptveroši īstenot savas LESD noteiktās pilnvaras, veicot līdzekļu revīziju.

Komisija budžeta izpildes uzdevumus deleģē šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām vienībām un personām ar noteikumu, ka pastāv pārredzamas, nediskriminējošas, efektīvas un lietderīgas procedūras šo uzdevumu faktiskai īstenošanai.

4.   Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma tiem dara pieejamus visus deleģēšanas nolīgumus.

5.   Vienības un personas, kuras pilnvarotas šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, saskaņā ar 35. panta 2. punktu nodrošina ikgadēju atbilstīgu informācijas par saņēmējiem ex post publiskošanu. Komisiju informē par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem.

6.   Vienībām un personām, kuras pilnvarotas 1. punkta c) apakšpunktā, nav deleģētā kredītrīkotāja statusa.

7.   Komisija nevar piešķirt trešām personām izpildes pilnvaras, ja šādas pilnvaras lielā mērā ir saistītas ar tiesībām rīkoties pēc saviem ieskatiem saistībā ar politisku izvēli.

8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta izpildes metodēm, tostarp par tiešu pārvaldību, par izpildaģentūrām deleģēto pilnvaru īstenošanu, un par īpašiem noteikumiem, īstenojot netiešu pārvaldību ar starptautiskām organizācijām, ar 208. un 209. pantā minētajām struktūrām, ar publisko tiesību subjektiem vai struktūrām, uz kurām attiecas privāttiesības un kuras veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju, ar struktūrām, uz kurām attiecas kādas dalībvalsts privāttiesības un kurām uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana, un ar personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā.

59. pants

Dalīta pārvaldība ar dalībvalstīm

1.   Ja Komisija budžeta izpildi nodrošina, īstenojot dalītu pārvaldību, budžeta izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm. Komisija un dalībvalstis, pārvaldot Savienības līdzekļus, ievēro pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principus un nodrošina Savienības darbības pamanāmību. Tādēļ Komisija un dalībvalstis izpilda katra savus kontroles un revīzijas pienākumus un uzņemas izrietošos pienākumus, kas noteikti šajā regulā. Papildu noteikumus nosaka nozaru noteikumos.

2.   Pildot ar budžeta izpildi saistītus uzdevumus, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp likumdošanas, regulatīvos un administratīvos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, proti:

a)	nodrošinot, ka no budžeta finansētās darbības tiek pareizi un efektīvi īstenotas saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem nozaru noteikumiem un šajā nolūkā saskaņā ar 3. punktu izraugoties struktūras, kas atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli, un uzraugot tās;

b)	novēršot, atklājot un labojot pārkāpumus un krāpšanu.

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, dalībvalstis, ievērojot proporcionalitātes principu un saskaņā ar šo pantu un attiecīgajiem nozares noteikumiem, veic ex ante un ex post kontroli, tostarp attiecīgā gadījumā pārbaudes uz vietas, veicot darījumu pārbaudes izlases kārtā un/vai balstoties uz risku. Tās arī veic nepareizi izmaksāto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā šajā sakarā uzsāk tiesvedību.

Dalībvalstis piemēro saņēmējiem iedarbīgus, preventīvus un samērīgus sodus, ja to paredz nozaru noteikumi un konkrēti noteikumi valstu tiesību aktos.

Veicot riska izvērtējumu un ievērojot nozaru noteikumus, Komisija uzrauga dalībvalstīs ieviestās pārvaldības un kontroles sistēmas. Komisija savā revīzijas darbā ievēro proporcionalitātes principu un saskaņā ar nozaru noteikumiem ņem vērā novērtētā riska līmeni.

3.   Saskaņā ar nozaru noteikumos paredzētajiem kritērijiem un procedūrām dalībvalstis atbilstīgā līmenī izraugās struktūras, kas ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli. Minētās struktūras var arī veikt uzdevumus, kas nav saistīti ar Savienības līdzekļu pārvaldīšanu, un tās var uzticēt dažus savus uzdevumus citām struktūrām.

Pieņemot lēmumu par struktūru izraudzīšanos, dalībvalstis var balstīt savu lēmumu uz to, vai pārvaldības un kontroles sistēmas ir būtībā vienādas ar jau esošajām iepriekšējā darbības laikposma sistēmām un vai tās ir darbojušās efektīvi.

Ja revīzijas un kontroles rezultāti liecina, ka izraudzītās iestādes vairs neatbilst nozaru noteikumos paredzētajiem kritērijiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šo struktūru uzdevumu īstenošanas trūkumi ir novērsti, tostarp pārtraucot izraudzīšanu saskaņā ar nozaru noteikumiem.

Nozaru noteikumos nosaka Komisijas lomu šajā punktā izklāstītajā procesā.

4.   Struktūras, kas izraudzītas saskaņā ar 3. punktu:

a)	izveido lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību;

b)	izmanto grāmatvedības sistēmu, kas savlaicīgi sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju;

c)	sniedz informāciju, kas prasīta saskaņā ar 5. punktu;

d)	saskaņā ar 35. panta 2. punktu nodrošina ex post publiskošanu. Visus personas datus apstrādā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Direktīvu 95/46/EK.

5.   Saskaņā ar 3. punktu izraudzītās struktūras līdz nākamā finanšu gada 15. februārim iesniedz Komisijai:

a)

savus pārskatus par izdevumiem, kas atbilstīgi nozaru noteikumiem radušies attiecīgajā atskaites periodā, pildot uzticētos uzdevumus, un kas iesniegti Komisijai līdzekļu atmaksas nolūkā. Minētajos pārskatos norāda priekšfinansējumu un summas, attiecībā uz kurām notiek vai ir pabeigtas atgūšanas procedūras. Tiem pievieno pārvaldības deklarāciju, kurā apliecina par līdzekļu pārvaldību atbildīgo personu viedokli, ka: i) šī informācija ir pareizi izklāstīta, pilnīga un precīza; ii) izdevumi ir izmantoti paredzētajam mērķim, kā noteikts nozaru noteikumos; iii) ieviestās kontroles sistēmas dod vajadzīgās garantijas pamatā esošo darījumu likumībai un pareizībai;

b)	galīgo revīzijas ziņojumu un veikto kontroļu gada kopsavilkumu, tostarp analīzi par sistēmās identificēto trūkumu raksturu un apjomu, kā arī veikto vai plānoto korektīvo pasākumu.

Pārskatiem, kas minēti pirmās daļas a) apakšpunktā, un kopsavilkumam, kas minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, pievieno neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu, kas sagatavots atbilstoši starptautiski atzītiem revīzijas standartiem. Minētajā atzinumā konstatē, vai pārskatos sniegtā informācija ir patiesa un objektīva, vai Komisijai iesniegtais pieprasījums par izdevumu atmaksāšanu ir likumīgs un pareizs un vai ieviestās kontroles sistēmas darbojas atbilstoši. Atzinumā arī paziņo, vai revīzijas rezultātā radušās šaubas par apgalvojumiem, kas pausti pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā pārvaldības deklarācijā.

Pēc attiecīgās dalībvalsts paziņojuma Komisija var noteikto termiņu 15. februāri izņēmuma kārtā pagarināt līdz 1. martam.

Dalībvalstis var attiecīgā līmenī publiskot šajā punktā minēto informāciju.

Turklāt dalībvalstis var iesniegt atbilstīgā līmenī parakstītas deklarācijas, pamatojoties uz šajā punktā minēto informāciju.

6.   Lai nodrošinātu to, ka Savienības līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, Komisija:

a)	piemēro procedūras izraudzīto struktūru pārskatu pārbaudei un apstiprināšanai, nosakot, vai pārskati ir pilnīgi, precīzi un patiesi;

b)	izslēdz no Savienības finanšu izdevumiem izmaksas, kuru atmaksa veikta, pārkāpjot piemērojamos Savienības tiesību aktus;

c)	pārtrauc maksājumu termiņus vai aptur maksājumus, ja tas paredzēts nozaru noteikumos.

Komisija, pēc tam, kad dalībvalsts iesniegusi savus apsvērumus, un tiklīdz tā ir veikusi visus vajadzīgos pasākumus, pilnībā vai daļēji atceļ maksājumu apturēšanu vai pārtraukšanu. 66. panta 9. punktā minētajā gada darbības pārskatā ietver visus pienākumus, kas noteikti šajā daļā.

7.   Nozaru noteikumos ņem vērā Eiropas teritoriālās sadarbības programmu vajadzības, un tas jo īpaši attiecas uz vadības sagatavotās deklarācijas saturu, 3. punktā izklāstīto procesu un revīzijas funkciju.

8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par dalītu pārvaldību ar dalībvalstīm, tostarp par to, kā veidojams to struktūru reģistrs, kas atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli, un par pasākumiem paraugprakses popularizēšanai.

60. pants

Netieša pārvaldība

1.   Vienības un personas, kurām budžeta izpildes uzdevumi uzticēti saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pārvaldot Savienības līdzekļus, ievēro pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principus un nodrošina Savienības darbības pamanāmību. Pārvaldot Savienības līdzekļus, tās garantē Savienības finanšu interešu aizsardzību tādā līmenī, kas ir vienāds ar šajā regulā prasīto, un pienācīgi ņem vērā:

a)	tām uzticēto uzdevumu raksturu un iesaistītās summas;

b)	iesaistītos finanšu riskus;

c)	nodrošinājuma līmeni, ko veido to sistēmas, noteikumi un procedūras apvienojumā ar Komisijas pasākumiem, ko veic tām uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai un atbalstam.

2.   Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā pilnvarotās vienības un personas saskaņā ar proporcionalitātes principu:

a)	izveido lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību;

b)	izmanto tādu grāmatvedības sistēmu, kas savlaicīgi sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju;

c)	tiek pārbaudītas, izmantojot neatkarīgu ārējo revīziju, ko saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem veic revīzijas pakalpojumu sniedzējs, kas ir funkcionāli neatkarīgs no attiecīgās vienības vai personas;

d)	piemēro attiecīgus noteikumus un procedūras, lai sniegtu finansējumu no Savienības līdzekļiem, izmantojot dotācijas, iepirkumu un finanšu instrumentus;

e)	saskaņā ar 35. panta 2. punktu nodrošina informācijas par saņēmējiem ex post publiskošanu;

f)	nodrošina personas datu aizsardzību, ievērojot samērīgumu, kā noteikts Direktīvā 95/46/EK un Regulā (EK) Nr. 45/2001.

Personas, kas pilnvarotas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta viii) punktā, pieņem savus finanšu noteikumus ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu. Tās nodrošina atbilstību šā punkta a) līdz e) apakšpunktā noteiktajām prasībām ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc to pilnvaru sākuma. Ja šā perioda beigās tās nodrošina tikai daļēju atbilstību minētajām prasībām, Komisija veic attiecīgus pasākumus stāvokļa izlabošanai, lai uzraudzītu un atbalstītu tām uzticēto uzdevumu veikšanu.

3.   Šīs regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā pilnvarotās vienības un personas, veicot uzdevumus saistībā ar budžeta izpildi, novērš, atklāj un labo pārkāpumus un krāpšanu. Šim nolūkam tās saskaņā ar proporcionalitātes principu veic ex ante un ex post kontroles, tostarp attiecīgā gadījumā pārbaudes uz vietas, izmantojot tipiskus un/vai ar risku saistītus darījumu paraugus, lai nodrošinātu no budžeta finansēto darbību efektīvu un pareizu izpildi. Tās arī veic nepareizi izmaksāto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā šajā sakarā uzsāk tiesvedību.

4.   Komisija var apturēt maksājumus 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā pilnvarotajām vienībām un personām, jo īpaši, ja ir atklātas sistēmiskas kļūdas, kas rada šaubas par attiecīgās vienības vai personas iekšējās kontroles sistēmas uzticamību vai pamatā esošo darījumu likumību un pareizību.

Neatkarīgi no 92. panta atbildīgais kredītrīkotājs var pilnīgi vai daļēji pārtraukt maksājumus šādām vienībām vai personām nolūkā veikt turpmākas pārbaudes, ja:

i)	atbildīgajam kredītrīkotājam ir kļuvusi zināma informācija par būtiskiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmas darbībā, vai attiecīgās vienības vai personas apliecinātie izdevumi ir saistīti ar nopietnu pārkāpumu un nav laboti;

ii)	maksājumu pārtraukšana ir nepieciešama, lai novērstu būtisku kaitējumu Savienības finanšu interesēm.

5.   Neskarot 7. punktu, 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā pilnvarotās vienības un personas iesniedz Komisijai:

a)	ziņojumu par tām uzticēto uzdevumu izpildi;

b)

pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot tām uzticētos uzdevumus. Minētajiem pārskatiem pievieno pārvaldības deklarāciju, kurā apliecina par līdzekļu pārvaldību atbildīgo personu viedokli, ka: i) šī informācija ir pareizi izklāstīta, pilnīga un precīza; ii) izdevumi ir izmantoti paredzētajam mērķim, kā noteikts deleģēšanas nolīgumos, vai — attiecīgā gadījumā — attiecīgajos nozaru noteikumos; iii) ieviestās kontroles sistēmas dod vajadzīgās garantijas pamatā esošo darījumu likumībai un pareizībai;

c)	galīgo revīzijas ziņojumu un veikto kontroļu rezultātu kopsavilkumu, tostarp analīzi par sistēmās identificēto kļūdu un trūkumu raksturu un apjomu, kā arī par veikto vai plānoto korektīvo pasākumu.

Pirmajā daļā minētajiem dokumentiem pievieno saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem sagatavotu neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu. Minētajā atzinumā konstatē, vai pārskatos sniegtā informācija ir patiesa un objektīva, vai ieviestās kontroles sistēmas darbojas atbilstoši un vai pamatā esošie darījumi ir likumīgi un pareizi. Atzinumā arī paziņo, vai revīzijas rezultātā radušās šaubas par apgalvojumiem, kas pausti pirmās daļas b) apakšpunktā norādītajā pārvaldības deklarācijā.

Pirmajā daļā minētos dokumentus Komisijai iesniedz ne vēlāk kā nākamā finanšu gada 15. februārī. Otrajā daļā minēto atzinumu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā 15. martā.

Šajā punktā izklāstītie pienākumi neskar nolīgumos, kas noslēgti ar starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm. Šādi nolīgumi ietver vismaz minēto starptautisko organizāciju un trešo valstu pienākumu reizi gadā iesniegt Komisijai apliecinājumu, ka attiecīgajā finanšu gadā Savienības ieguldījums ir izmantots un uzskaitīts saskaņā ar 2. punktā noteiktajām prasībām un ievērojot pienākumus, kas noteikti šādos nolīgumos.

6.   Neskarot 7. punktu, Komisija:

a)	uzrauga, lai minētās personas un vienības pildītu savus pienākumus, jo īpaši veicot revīzijas un novērtēšanas darbības programmu īstenošanas gaitā;

b)	piemēro procedūras pilnvaroto vienību un personu pārskatu pārbaudei un apstiprināšanai, nosakot, vai pārskati ir pilnīgi, precīzi un patiesi;

c)	izslēdz no Savienības finanšu izdevumiem izmaksas, kas veiktas, pārkāpjot piemērojamos noteikumus.

7.   5. un 6. punktu nepiemēro Savienības sniegtajiem līdzekļiem vienībām un personām, kam piemēro atsevišķu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru saskaņā ar 208. pantu.

8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par netiešo pārvaldību, tostarp par netiešas pārvaldības nosacījumu definēšanu saskaņā ar kuriem vienību un personu sistēmām, noteikumiem un procedūrām jābūt līdzvērtīgām tiem, ko piemēro Komisija, par pārvaldības deklarācijām un atbilstības paziņojumiem, par procedūrām pārskatu pārbaudei un apstiprināšanai un par tādu izmaksu izslēgšanu no Savienības finanšu izdevumiem, kas radušās, pārkāpjot piemērojamos noteikumus.

61. pants

Ex ante izvērtēšana un deleģēšanas nolīgumi

1.   Pirms Komisija uztic budžeta izpildes uzdevumus 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām vienībām vai personām, tā iegūst pierādījumus par 60. panta 2. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā noteikto prasību izpildi.

Ja 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā pilnvarotās vienības vai personas sistēmās vai noteikumos, vai procedūrās, kas attiecas uz minētajai vienībai vai personai uzticēto Savienības līdzekļu pārvaldību, notiek ievērojamas izmaiņas, attiecīgā vienība vai persona nekavējoši par to informē Komisiju. Komisija pārskata deleģēšanas nolīgumus, kas noslēgti ar attiecīgo vienību vai personu, lai nodrošinātu 60. panta 2. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā izklāstīto prasību turpmāku ievērošanu.

2.   Izņemot, ja pamataktā ir noteikta pilnvarotā vienība, Komisija izvēlas vienību no vienas no 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), v) un vi) punktā uzskaitītajām kategorijām, pienācīgi ņemot vērā uzticamo uzdevumu raksturu, kā arī attiecīgo vienību pieredzi un darbības un finanšu resursus. Atlase ir pārredzama, tai ir objektīvs pamatojums, un tā nedrīkst izraisīt interešu konfliktu.

3.   Deleģēšanas nolīgumi paredz prasības, kas noteiktas 60. panta 2. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā. Tie skaidri definē vienībai uzticētos uzdevumus un ietver attiecīgās vienības vai personas apņemšanos izpildīt 60. panta 2. punkta pirmās daļas e) un f) apakšpunktā noteiktos pienākumus un atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu izraisīt interešu konfliktu.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to noteikumu un procedūru ex ante izvērtēšanu, kas piemērojama, īstenojot netiešu pārvaldību, un par deleģēšanas nolīgumu saturu.

62. pants

Izpildaģentūras

1.   Komisija var pilnvarot izpildaģentūras Komisijas vārdā un tās pārraudzībā pilnībā vai daļēji īstenot Savienības programmu vai projektu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (16). Izpildaģentūras izveido ar Komisijas lēmumu, un atbilstoši Savienības tiesību aktiem tās ir juridiskas personas.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par izpildaģentūrām deleģēto pilnvaru īstenošanu.

2.   Atbilstīgo darbības apropriāciju izpildi veic izpildaģentūras direktors ar tiešu pārvaldību.

63. pants

Pilnvaru deleģēšanas ierobežojumi

1.   Izpildes pasākumus, kas saistīti ar Savienības līdzekļu izlietošanu, tostarp maksājumiem un līdzekļu atgūšanu, Komisija neuztic ārējām privātā sektora vienībām vai struktūrām, izņemot 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta v), vi) un vii) punktā minēto gadījumu vai īpašus gadījumus, kad:

i)	attiecīgie maksājumi ir jāveic Komisijas noteiktajiem maksājuma saņēmējiem;

ii)	uz attiecīgajiem maksājumiem attiecas Komisijas noteikti nosacījumi un summas; un

iii)	attiecīgie maksājumi nav saistīti ar vienības vai struktūras, kas veic maksājumus, rīcību pēc saviem ieskatiem.

2.   Komisija ar līgumu var uzticēt ārējām privātā sektora vienībām vai struktūrām, kam nav publiska dienesta uzdevumu, šādus uzdevumus: tehniskās pieredzes uzdevumi un administratīvi, sagatavošanas vai papilduzdevumi, kas nav saistīti ar publiskas varas izmantošanu un ar lēmumu pieņemšanu pēc sava ieskata.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pilnvarojumu konkrētām ārējām privātā sektora vienībām vai struktūrām veikt uzdevumus saskaņā ar Pirmās daļas V sadaļā izklāstītajiem iepirkuma noteikumiem.

3.   NODAĻA

Finanšu dalībnieki

1.   iedaļa

Pienākumu nošķiršanas princips

64. pants

Pienākumu nošķiršana

1.   Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nošķirti un savstarpēji izslēdzoši.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par visu finanšu dalībnieku tiesībām un pienākumiem.

2.   iedaļa

Kredītrīkotājs

65. pants

Kredītrīkotājs

1.   Katra iestāde pilda kredītrīkotāja pienākumus.

2.   Šajā sadaļā jēdziens "personāls" attiecas uz personām, kas paredzētas Civildienesta noteikumos.

3.   Katra iestāde saskaņā ar sava reglamenta noteikumiem atbilstīga līmeņa personālam deleģē kredītrīkotāja pienākumus. Tā savos iekšējos administratīvajos noteikumos norāda darbiniekus, kuriem deleģē minētos pienākumus, nosaka deleģēto pilnvaru apjomu un to, vai personas, kurām minētās pilnvaras deleģētas, var deleģēt tās tālāk.

4.   Kredītrīkotāja pilnvaras deleģē vai pastarpināti deleģē tālāk vienīgi personālam.

5.   Atbildīgie kredītrīkotāji rīkojas tādā apmērā, kā noteikts deleģēšanas vai pastarpinātas deleģēšanas dokumentā. Atbildīgajam kredītrīkotājam darbā var palīdzēt viens vai vairāki darbinieki, kam uzticēts kredītrīkotāja pārraudzībā veikt noteiktas darbības, kuras vajadzīgas budžeta izpildei un pārskatu izklāstam.

6.   Ja saskaņā ar 56. panta 2. punktu Savienības delegāciju vadītāji darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, viņi ir pakļauti Komisijai kā iestādei, kas ir atbildīga par viņu kā kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām uzdevumu un pienākumu noteikšanu, izpildi, pārraudzību un izvērtēšanu. Komisija vienlaikus par to informē Augsto pārstāvi.

7.   Atbildīgajam kredītrīkotājam var palīdzēt darbinieki, kuriem uzticēts kredītrīkotāja pakļautībā veikt konkrētus uzdevumus, kas vajadzīgi budžeta izpildei, kā arī finanšu un pārvaldības informācijas sagatavošanai. Attiecībā uz darbiniekiem, kuri palīdz atbildīgajiem kredītrīkotājiem, attiecas 57. pants.

8.   Katra iestāde informē Revīzijas palātu, Eiropas Parlamentu un Padomi par deleģēto kredītrīkotāju, iekšējo revidentu un grāmatvežu iecelšanu un atlaišanu, kā arī par jebkuriem iekšējiem noteikumiem, ko tā pieņēmusi attiecībā uz finanšu jautājumiem.

9.   Katra iestāde informē Revīzijas palātu par avansu pārziņa iecelšanu un deleģēšanas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 69. panta 1.punktu un 70. pantu.

10.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par palīdzību atbildīgajiem kredītrīkotājiem, un par iekšējiem deleģēšanu reglamentējošiem noteikumiem.

66. pants

Kredītrīkotāja pilnvaras un pienākumi

1.   Katrā iestādē kredītrīkotājs ir atbildīgs par ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, kā arī par to, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas prasības attiecībā uz likumību un pareizību.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā deleģētais kredītrīkotājs izveido organizatorisko struktūru un iekšējās kontroles sistēmas, kas piemērotas viņa pienākumu veikšanai, veidojot tos atbilstīgi 32. pantam un obligātajiem standartiem, kurus pieņēmusi katra iestāde, un veltot pienācīgu vērību riskiem, kas saistīti ar pārvaldības apstākļiem un finansēto darbību raksturu. Šādas struktūras un sistēmu izveidē veic vispusīgu riska analīzi, kurā ņem vērā to izmaksu lietderību.

3.   Lai izpildītu izdevumus, atbildīgais kredītrīkotājs uzņem budžeta saistības un juridiskās saistības, apzina izdevumus un apstiprina maksājumus, kā arī veic priekšdarbus, lai izpildītu apropriācijas.

4.   Ieņēmumu izpilde izpaužas kā debitoru parādu tāmju sagatavošana, pienākošos atgūstamo prasījumu konstatēšana un iekasēšanas rīkojumu izdošana. Tā saistīta ar konstatēto prasījumu atcelšanu, ja nepieciešams.

5.   Katrai operācijai veic vismaz ex ante kontroli, pamatojoties uz dokumentu pārbaudi un jau veiktu kontroļu pieejamiem rezultātiem, lai skatītu operācijas darbības un finanšu aspektus.

Ex ante kontrole ietver operācijas uzsākšanu un pārbaudi.

Katrai atsevišķai operācijai pārbaudi veic darbinieki, kas nav uzsākuši operāciju. Darbinieki, kas veic pārbaudi, nav pakļauti darbiniekiem, kuri uzsākuši operāciju.

6.   Deleģētais kredītrīkotājs var ieviest ex post kontroles, lai pārbaudītu operācijas, kas jau ir apstiprinātas pēc ex ante kontroles. Šādas kontroles var organizēt izlases veidā atbilstoši riskam.

Ex ante kontroles veic darbinieki, kas nav atbildīgi par ex post kontrolēm. Darbinieki, kas ir atbildīgi par ex post kontrolēm, nav pakļauti darbiniekiem, kas ir atbildīgi par ex ante kontrolēm.

Ja deleģētais kredītrīkotājs labuma guvēju finanšu revīzijas veic kā ex post kontroles, attiecīgie revīzijas noteikumi ir skaidri, konsekventi un pārredzami un ar tiem tiek ievērotas gan Komisijas, gan revidējamo subjektu tiesības.

7.   Darbiniekiem, kas atbild par finanšu operāciju pārvaldības kontroli, ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Tie ievēro īpašu profesionālo standartu kodeksu, ko izveidojusi katra iestāde.

8.   Ja darbinieks, kas ir iesaistīts finanšu pārvaldībā un darījumu kontrolē, uzskata, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks pieprasa viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem vai dienesta noteikumiem, kas šim darbiniekam jāievēro, viņš par to attiecīgi informē savu tiešo priekšnieku. Ja darbinieks to dara rakstiski, tiešais priekšnieks atbild rakstiski. Ja tiešais priekšnieks nerīkojas vai apstiprina sākotnējo lēmumu vai norādījumu un darbinieks uzskata, ka šāds apstiprinājums nav atbilstoša reakcija uz viņa bažām, darbinieks rakstiski informē deleģēto kredītrīkotāju. Ja minētais kredītrīkotājs neveic nekādus pasākumus, darbinieks informē attiecīgo komisiju, kas minēta 73. panta 6. punktā.

Konstatējot nelikumīgas darbības, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības interesēm, darbinieks par to informē iestādes un struktūras, kuras šādam nolūkam norādītas attiecīgos tiesību aktos. Līgumos ar ārējiem revidentiem, kas veic Savienības finanšu pārvaldības revīzijas, ārējiem revidentiem paredz pienākumu informēt deleģēto kredītrīkotāju par visām aizdomām sakarā ar nelikumīgām darbībām, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības interesēm.

9.   Deleģētais kredītrīkotājs ziņo iestādei, kurā viņš strādā, par savu pienākumu izpildi, sniedzot gada darbības pārskatu, kas satur finanšu un pārvaldības informāciju, tostarp kontroļu rezultātus, un kurā tiek deklarēts, ja vien citādi nav norādīts atrunās, kas saistītas ar noteiktām ieņēmumu un izdevumu jomām, ka viņam ir pietiekama pārliecība par to, ka:

a)	ziņojumā ietvertā informācija patiesi un godīgi atspoguļo stāvokli;

b)	līdzekļi, kas piešķirti ziņojumā aprakstītajām darbībām, ir izlietoti paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu;

c)	ieviestās kontroles procedūras sniedz pietiekamas garantijas, ka pamatā esošie darījumi ir likumīgi un pareizi.

Darbības ziņojumā izklāsta operāciju rezultātus, atsaucoties uz noteiktajiem mērķiem, ar šīm operācijām saistītos riskus, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmas lietderību un efektivitāti, tostarp vispārēju izvērtējumu par kontroļu izmaksām un ieguvumiem.

Ne vēlāk kā katra gada 15. jūnijā Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei gada darbības ziņojumu kopsavilkumu par iepriekšējo gadu. Eiropas Parlamentam un Padomei dara pieejamus arī katra deleģētā kredītrīkotāja gada darbības ziņojumus.

10.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par ex ante un ex post kontrolēm, apliecinošo dokumentu glabāšanu, profesionālo standartu kodeksu, kredītrīkotāja bezdarbību, informācijas nosūtīšanu grāmatvedim un ziņojumiem par sarunu procedūrām.

67. pants

Savienības delegāciju vadītāju pilnvaras un pienākumi

1.   Ja saskaņā ar 56. panta 2. punktu Savienības delegāciju vadītāji darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, viņi cieši sadarbojas ar Komisiju, lai pienācīgi izlietotu līdzekļus un jo īpaši lai nodrošinātu finanšu darījumu likumību un pareizību, pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu līdzekļu pārvaldībā, kā arī Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību.

Šajā nolūkā delegāciju vadītāji veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu jebkādu situāciju, kurā varētu tikt apdraudēta Komisijas atbildība par budžeta izpildi, kas viņiem pastarpināti deleģēta, kā arī jebkuru prioritāšu konfliktu, kas varētu ietekmēt viņiem pastarpināti deleģēto finanšu pārvaldības uzdevumu izpildi.

Ja rodas šā punkta otrajā daļā minētā situācija vai konflikts, Savienības delegāciju vadītāji nekavējoties par to informē Komisijas un EĀDD atbildīgos ģenerāldirektorus. Minētie ģenerāldirektori veic piemērotus pasākumus, lai šo situāciju atrisinātu.

2.   Ja Savienības delegāciju vadītāji nonāk situācijā, kas minēta 66. panta 8. punktā, viņi vēršas pie specializētās finanšu pārkāpumu komisijas, kas izveidota saskaņā ar 73. panta 6. punktu. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Savienības interesēm, viņi informē par to iestādes un struktūras, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

3.   Savienības delegāciju vadītāji, kuri saskaņā ar 56. panta 2. punktu darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, iesniedz ziņojumus savam attiecīgajam deleģētajam kredītrīkotājam, lai viņš saņemtos ziņojumus var iekļaut savā gada darbības pārskatā, kas minēts 66. panta 9. punktā. Savienības delegāciju vadītāju sniegtajos ziņojumos iekļauj informāciju par viņu delegācijās ieviesto iekšējās kontroles sistēmu lietderību un efektivitāti, kā arī par viņiem pastarpināti deleģēto darbību pārvaldību, un sniedz ticamības apliecinājumu, kas minēts 73. panta 5. punkta trešajā daļā. Minētos ziņojumus pievieno deleģētā kredītrīkotāja gada darbības pārskatam un dara pieejamus Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā to konfidencialitāti.

Savienības delegāciju vadītāji pilnībā sadarbojas ar iestādēm, kas piedalās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu vajadzīgo papildinformāciju. Šajā sakarā viņus var aicināt piedalīties attiecīgo struktūru sanāksmēs un palīdzēt atbildīgajam deleģētajam kredītrīkotājam.

4.   Savienības delegāciju vadītāji, kas saskaņā ar 56. panta 2. punktu darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, atbild uz visiem pieprasījumiem, ko Komisijas deleģētais kredītrīkotājs iesniedz pēc pašas Komisijas pieprasījuma vai — saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu — pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma.

5.   Komisija nodrošina, ka pastarpināti deleģētās pilnvaras neietekmē budžeta izpildes apstiprināšanas procesu atbilstoši LESD 319. pantam.

3.   iedaļa

Grāmatvedis

68. pants

Grāmatveža pilnvaras un pienākumi

1.   Katra iestāde ieceļ grāmatvedi, kas ikvienā iestādē ir atbildīgs par:

a)	pienācīgu maksājumu veikšanu, ieņēmumu iekasēšanu un konstatēto debitoru parādu summu atgūšanu;

b)	pārskatu sagatavošanu un izveidi saskaņā ar Pirmās daļas IX sadaļu;

c)	uzskaites kārtošanu saskaņā ar Pirmās daļas IX sadaļu;

d)	uzskaites procedūru, kā arī kontu plāna izveidi saskaņā ar Pirmās daļas IX sadaļu;

e)	uzskaites sistēmu izveidi un apstiprināšanu un, ja nepieciešams, to sistēmu apstiprināšanu, ko noteicis kredītrīkotājs, lai sniegtu vai pamatotu uzskaites informāciju; šajā sakarā grāmatvedis ir pilnvarots jebkurā laikā pārbaudīt apstiprināšanas kritēriju ievērošanu;

f)	kases pārvaldību.

EĀDD grāmatvedis ir atbildīgs tikai par budžeta iedaļu "EĀDD", ko izpilda EĀDD. Komisijas grāmatvedis joprojām ir atbildīgs par visu budžeta iedaļu "Komisija", tostarp par grāmatvedības darbībām, kas saistītas ar Savienības delegāciju vadītājiem pastarpināti deleģētajām apropriācijām.

Attiecībā uz budžeta "EĀDD" iedaļas izpildi Komisijas grāmatvedis ir arī EĀDD grāmatvedis, ievērojot 213. pantu.

2.   Komisijas grāmatvedis saskaņā ar Pirmās daļas IX sadaļu ir atbildīgs par grāmatvedības noteikumu un saskaņota kontu plāna noteikšanu.

3.   Visu informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu pārskatus, kuri patiesi un godīgi atspoguļo iestāžu finansiālo stāvokli un budžeta izpildi, grāmatveži iegūst no kredītrīkotājiem. Kredītrīkotāji garantē minētas informācijas ticamību.

4.   Pirms iestāde vai 208. pantā minētā struktūra pieņem pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, tādējādi apliecinot, ka viņam ir pietiekama pārliecība, ka pārskati patiesi un godīgi atspoguļo iestādes vai 208. pantā minētās struktūras finansiālo stāvokli.

Šajā nolūkā grāmatvedis pārbauda, vai pārskati ir sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem, kas minēti 143. pantā, un grāmatvedības procedūrām, kas minētas šā panta 1. punkta d) apakšpunktā, un ka pārskatos ir iekļauti visi ieņēmumi un izdevumi.

Deleģētie kredītrīkotāji pārsūta jebkādu informāciju, kas grāmatvedim vajadzīga viņa pienākumu pildīšanai.

Kredītrīkotāji paliek pilnībā atbildīgi par viņu pārvaldīto līdzekļu pareizu izmantošanu, par viņu kontrolē esošo izdevumu likumību un pareizību un par grāmatvedim nosūtītās informācijas pilnību un precizitāti.

5.   Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas turpmākas pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus.

Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šādu atrunu raksturu un jomu.

6.   Izņemot, ja šajā regulā nav noteikts citādi, vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt skaidru naudu un naudas ekvivalentus. Grāmatvedis ir atbildīgs par to drošu glabāšanu.

7.   Īstenojot programmu vai darbību, Komisija savā vārdā un uzdevumā var atvērt fiduciāros kontus, lai 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) vai vi) punktā pilnvarotā vienība tos varētu pārvaldīt.

Par šo kontu atvēršanu ir atbildīgs kredītrīkotājs, kas atbild par programmas vai darbības īstenošanu; kredītrīkotājs par to vienojas ar Komisijas grāmatvedi.

Par šo kontu pārvaldību ir atbildīgs kredītrīkotājs.

8.   Komisijas grāmatvedis definē noteikumus par fiduciāro kontu atvēršanu, pārvaldību un slēgšanu, kā arī par to izmantošanu.

9.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kas piemērojami grāmatveža pilnvarām un pienākumiem, tostarp grāmatveža iecelšanai un kārtībai, kādā viņš beidz pildīt pienākumus, viņa atzinumam par grāmatvedības un inventāra uzskaites sistēmām, kases un bankas kontu pārvaldībai, parakstiem uz kontiem, kontu atlikumu pārvaldībai, pārvedumiem un pārrēķinu operācijām, maksāšanas veidiem, juridiskas personas dokumentiem un apliecinošo dokumentu glabāšanai.

69. pants

Pilnvaras, ko grāmatvedis var deleģēt

1.   Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus viņa pakļautībā esošajam personālam.

Deleģēšanas dokumentā nosaka minētos uzdevumus.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par personām, kas ir pilnvarotas pārvaldīt kontus vietējā struktūrvienībā.

4.   iedaļa

Avansu pārzinis

70. pants

Avansa konti

1.   Tādu ieņēmumu iekasēšanai, kas nav pašu resursi, un tādu nelielu summu maksāšanai, kas paredzētas saskaņā ar šo Regulu pieņemtos deleģētajos aktos, var izveidot avansa kontus.

Tomēr krīzes pārvarēšanas atbalsta un humānās palīdzības jomā 128. panta nozīmē avansa kontus var izmantot bez summas ierobežojuma, ievērojot apropriāciju līmeni attiecīgajai budžeta pozīcijai, ko kārtējam finanšu gadam apstiprinājis Eiropas Parlaments un Padome.

2.   Avansa kontiem līdzekļus piešķir iestādes grāmatvedis un nodod iestādes grāmatveža ieceltu avansu pārziņu pārraudzībā.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz nosacījumiem, kas piemērojami avansu kontiem, tostarp maksimālās summas, ko maksā avansu pārziņi, un noteikumiem, kuri attiecas arī uz ārējām darbībām, tostarp avansu pārziņu izvēlēšanās kārtību, uz līdzekļu iemaksu avansu kontos un uz pārbaudēm, ko veic kredītrīkotāji un grāmatveži, un uz iepirkuma procedūru ievērošanu. Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par avansu kontu izveidošanu un avansu pārziņiem Savienības delegācijās.

4.   NODAĻA

Finanšu dalībnieku atbildība

1.   iedaļa

Vispārīgi noteikumi

71. pants

Finanšu dalībniekiem piešķirtā deleģējuma atsaukšana un pilnvaru apturēšana

1.   Iestāde, kas tieši vai pastarpināti pilnvarojusi atbildīgos kredītrīkotājus, var šīs pilnvaras jebkurā laikā atsaukt uz laiku vai galīgi.

2.   Iestāde, kas tos iecēlusi, var jebkurā laikā atstādināt grāmatvedi vai avansu pārzini, vai abus no pienākumu pildīšanas uz laiku vai galīgi.

3.   Šis pants neskar disciplināro atbildību, pie kādas saukti 1. un 2. punktā minētie finanšu dalībnieki.

72. pants

Kredītrīkotāja atbildība par nelikumīgu darbību, krāpšanu vai korupciju

1.   Šīs nodaļas noteikumi neskar krimināltiesisko atbildību, pie kuras var saukt 71. pantā minētos finanšu darbiniekus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Savienības finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistīti Savienības vai dalībvalstu ierēdņi.

2.   Neskarot šīs regulas 73., 74. un 75. pantu, katrs atbildīgais kredītrīkotājs, grāmatvedis vai avansu pārzinis ir saucams pie disciplināras atbildības, un tas maksā kompensāciju, kā paredzēts Civildienesta noteikumos. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Savienības interesēm, jautājumu nodod iestādēm un struktūrām, kuras šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, jo īpaši OLAF.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par kredītrīkotāju, grāmatvežu un avansu pārziņu atbildību nelikumīgas darbības, krāpšanas vai korupcijas gadījumā.

2.   iedaļa

Noteikumi par kredītrīkotājiem

73. pants

Noteikumi par kredītrīkotājiem

1.   Atbildīgais kredītrīkotājs maksā kompensāciju, kā paredzēts Civildienesta noteikumos.

2.   Prasību maksāt kompensāciju piemēro jo īpaši, ja atbildīgais kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ:

a)	nosaka atgūstamos prasījumus vai izdod iekasēšanas rīkojumus, uzņemas izdevumu saistības vai izdod maksāšanas rīkojumu, neievērojot šo regulu vai deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu;

b)	nesagatavo dokumentu, ar kuru konstatē debitoru parādu, neizdod iekasēšanas rīkojumu vai izdod šādu dokumentu ar novēlošanos vai ja viņš izdod maksājuma rīkojumu novēloti, tādējādi radot trešām personām iespēju izvirzīt civiltiesiskus prasījumus pret iestādi.

3.   Kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, un kas uzskata, ka lēmums, kura pieņemšana ietilpst viņa pienākumos, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu pārvaldības principam, rakstveidā par to informē deleģētāju iestādi. Ja deleģētāja iestāde šādā gadījumā rakstveidā dod pamatotu norādījumu kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, pieņemt minēto lēmumu, minēto kredītrīkotāju nesauc pie atbildības.

4.   Pastarpinātas deleģēšanas gadījumā deleģētais kredītrīkotājs sava dienesta robežās joprojām ir atbildīgs par iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmu lietderību un efektivitāti, kā arī par to, kādu personu izraugās par pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju.

5.   Ja pilnvaras tiek pastarpināti deleģētas Savienības delegāciju vadītājiem, deleģētais kredītrīkotājs ir atbildīgs par izveidoto iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmu izstrādi, kā arī par to lietderību un efektivitāti. Savienības delegāciju vadītāji ir atbildīgi par šo sistēmu pienācīgu ieviešanu un darbību saskaņā ar deleģētā kredītrīkotāja norādījumiem, kā arī par to līdzekļu un darbību pārvaldību, ko viņi īsteno Savienības delegācijās. Pirms pienākumu izpildes uzsākšanas viņiem jāpabeidz īpaši mācību kursi par kredītrīkotāju uzdevumiem un pienākumiem un budžeta izpildi.

Saskaņā ar 67. panta 3. punktu Savienības delegāciju vadītāji ziņo par savu pienākumu izpildi atbilstoši šā punkta pirmajai daļai.

Katru gadu Savienības delegāciju vadītāji sniedz Komisijas deleģētajam kredītrīkotājam apliecinājumu par to delegācijās izveidotajām iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmām, kā arī par viņiem pastarpināti deleģēto darbību pārvaldību un to rezultātiem, lai kredītrīkotājs varētu sagatavot savu apliecinājumu par ticamību, kas paredzēts 66. panta 9. punktā.

6.   Katra iestāde izveido īpašu finanšu pārkāpumu komisiju vai piedalās kopīgā komisijā, ko izveidojušas vairākas iestādes. Komisijas darbojas neatkarīgi un nosaka, vai ir izdarīts finanšu pārkāpums un kādas varētu būt tā iespējamās sekas.

Pamatojoties uz šīs komisijas viedokli, iestāde izlemj, vai uzsākt lietvedību par disciplināru atbildību vai kompensācijas samaksu. Ja komisija konstatē sistēmiskas problēmas, tā nosūta ziņojumu ar ieteikumiem kredītrīkotājam un deleģētajam kredītrīkotājam, ja pēdējais nav šajās problēmās iesaistītā persona, kā arī iekšējam revidentam.

7.   Ja Savienības delegāciju vadītāji saskaņā ar 56. panta 2. punktā darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, specializētajai finanšu pārkāpumu komisijai, kuru izveidojusi Komisija saskaņā ar šā panta 6. punktu, ir kompetence lietās, kas norādītas 56. panta 2. punktā.

Ja komisija konstatē sistēmiskas problēmas, tā nosūta ziņojumu ar ieteikumiem kredītrīkotājam, augstajam pārstāvim un Komisijas deleģētajam kredītrīkotājam, ja pēdējais nav šajās problēmās iesaistītā persona, kā arī iekšējam revidentam.

Pamatojoties uz komisijas atzinumu, Komisija var prasīt, lai Augstais pārstāvis kā iecēlējinstitūcija sāk lietvedību pret kredītrīkotājiem ar pastarpināti deleģētām pilnvarām par disciplināratbildību vai kompensācijas samaksu, ja pārkāpumi saistīti ar viņiem pastarpināti deleģētajām Komisijas pilnvarām. Šādā gadījumā Augstais pārstāvis veic piemērotus pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, lai atbilstīgi Komisijas ieteikumam īstenotu lēmumus par saukšanu pie disciplināratbildības vai par kompensācijas maksāšanu.

Dalībvalstis pilnībā atbalsta Savienību Civildienesta noteikumu 22. pantā paredzēto saistību noteikšanā pagaidu darbiniekiem, attiecībā uz kuriem piemēro Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta e) punktu.

8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz deleģētajiem kredītrīkotājiem, tostarp uz norādījumu apstiprināšanu un finanšu pārkāpumu komisijas lomu.

3.   iedaļa

Noteikumi par grāmatvežiem un avansu pārziņiem

74. pants

Noteikumi par grāmatvežiem

1.   Grāmatvedi sauc pie disciplināras atbildības un tam pieprasa samaksāt kompensāciju saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajām procedūrām. Grāmatvedi jo īpaši var saukt pie atbildības par kādu no šādiem viņa pārkāpumiem:

a)	ja viņš pazaudē vai sabojā līdzekļus, aktīvus un dokumentus, kas ir viņa glabāšanā;

b)	ja viņš izdara nepareizas izmaiņas bankas kontos vai pasta žiro kontos;

c)	ja viņš atgūst vai samaksā summas, kas neatbilst attiecīgajiem iekasēšanas vai maksājumu rīkojumiem;

d)	ja viņš neiekasē ieņēmumus.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par grāmatvežu atbildību citu veidu pārkāpumu gadījumā.

75. pants

Noteikumi par avansu pārziņiem

1.   Avansu pārzini var saukt pie disciplinārās atbildības un likt tam atlīdzināt zaudējumu Civildienesta noteikumos noteiktajā kārtībā. Avansu pārzini var saukt pie atbildības jo īpaši par kādu no šādiem viņa pārkāpumiem:

a)	ja viņš pazaudē vai sabojā līdzekļus, aktīvus un dokumentus, kas ir viņa glabāšanā;

b)	ja viņš nespēj iesniegt pienācīgus pavaddokumentus par viņa izdarītajiem maksājumiem;

c)	ja viņš izdara maksājumus personām, kam šādi maksājumi nepienākas;

d)	ja viņš neiekasē ieņēmumus.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par avansu pārziņu atbildību citu veidu pārkāpumu gadījumā.

5.   NODAĻA

Ieņēmumu operācijas

1.   iedaļa

Pašu resursu pieejamības nodrošināšana

76. pants

Pašu resursi

1.   To ieņēmumu tāmi, kurus veido pašu resursi saskaņā ar Lēmumu 2007/436/EK, Euratom, iekļauj budžetā, izsakot euro. To dara pieejamu saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kas piemērojami pašu resursiem.

2.   iedaļa

Debitoru parādu tāme

77. pants

Debitoru parādu tāme

1.   Ja atbildīgajam kredītrīkotājam ir pietiekama un ticama informācija par pasākumu vai situāciju, kuras rezultātā Savienībai pienāktos naudas summa, atbildīgais kredītrīkotājs sagatavo debitoru parādu tāmi.

2.   Atbildīgais kredītrīkotājs koriģē debitora parāda tāmi, tiklīdz viņam ir zināms par notikumiem, kas maina pasākumu vai situāciju, kas bija pamatā tāmes sastādīšanai.

Sagatavojot iekasēšanas rīkojumu par pasākumu vai situāciju, kas bija pamatā debitoru parādu tāmes sagatavošanai, atbildīgais kredītrīkotājs attiecīgi koriģē tajā minētās summas.

Ja iekasēšanas rīkojums ir sagatavots par to pašu summu, kas norādīta sākotnējā debitoru parādu tāmē, minēto tāmi samazina līdz nullei.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, debitoru parādu tāmi nesagatavo, pirms dalībvalstis nav nodevušas Komisijas rīcībā pašu resursu summas, kas paredzētas Lēmumā 2007/436/ EK, Euratom un ko dalībvalstis maksā ik pēc noteikta laika. Atbildīgais kredītrīkotājs izdod iekasēšanas rīkojumu attiecībā uz minētajām summām.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par debitoru parādu tāmi.

3.   iedaļa

Debitoru parādu konstatēšana

78. pants

Debitoru parādu konstatēšana

1.   Debitoru parādu konstatēšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs:

a)	pārliecinās par parāda esamību;

b)	nosaka vai pārbauda parāda īstumu un apjomu;

c)	pārbauda nosacījumus saskaņā ar kuriem parāds jāatmaksā.

2.   Noteikta lieluma gan pašu resursi, kas nodoti Komisijai, gan jebkurš debitoru parāds, kas apzināts kā drošs, kuru nomaksāšanai pienācis termiņš, tiek konstatēti ar iekasēšanas rīkojumu grāmatvedim, un pēc tam nosūta parādzīmi parādniekam — abus šos dokumentus izstrādā atbildīgais kredītrīkotājs.

3.   Nepareizi samaksātās summas atgūst.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par debitoru parādu konstatēšanu, tostarp procedūrām un apliecinošajiem dokumentiem, un par kavējuma procentiem.

4.   iedaļa

Atgūšanas pilnvarojums

79. pants

Atgūšanas pilnvarojums

1.   Atgūšanas pilnvarojums ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, izdodot iekasēšanas rīkojumu, dod norādījumu grāmatvedim atgūt debitoru parādu, ko konstatējis minētais atbildīgais kredītrīkotājs.

2.   Iestāde, pieņemot lēmumu, var oficiāli konstatēt kā debitoru parādu summu, kas pienākas no personām, kuras nav dalībvalstis; šāds lēmums jāizpilda LESD 299. panta nozīmē.

Nepieciešamības gadījumā, lai efektīvi un laicīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisija var arī ārkārtas gadījumos pieņemt šādu izpildāmu lēmumu par labu citām iestādēm un pēc šo iestāžu pieprasījuma attiecībā uz prasībām, kas izriet saistībā ar personālu, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iekasēšanas rīkojuma izveidi.

5.   iedaļa

Atgūšana

80. pants

Atgūšanas noteikumi

1.   Grāmatvedis darbojas, pamatojoties uz iekasēšanas rīkojumiem attiecībā uz debitoru parādiem, ko pienācīgi konstatējis atbildīgais kredītrīkotājs. Grāmatvedis visiem spēkiem cenšas nodrošināt, lai Savienība saņemtu savus ieņēmumus, un raugās, lai tiktu aizsargātas tās tiesības.

Grāmatvedis atgūst summas, kompensējot Savienības prasījumus pret parādniekiem ar prasījumiem, kādi savukārt šiem parādniekiem pašiem ir pret Savienību. Šādiem prasījumiem jābūt pamatotiem, noteikta apjoma un ar pienākušu atmaksas termiņu.

2.   Ja deleģētais kredītrīkotājs gatavojas atteikties vai daļēji atteikties no konstatēta debitoru parāda atgūšanas, viņš nodrošina, ka šāda atteikšanās ir pareiza un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principiem. Lēmumam par atteikšanos ir jābūt pamatotam. Kredītrīkotājs var deleģēt atteikšanās lēmuma pieņemšanu.

Deleģētais kredītrīkotājs var pilnībā vai daļēji atcelt konstatētu debitoru parādu. Konstatēta debitoru parāda daļēja atcelšana nenozīmē Savienības konstatēto prasījumu atcelšanu.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 210. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par līdzekļu atgūšanas veidu, tostarp par atgūšanu ar ieskaitu, par atgūšanas procedūru, ja maksājums netiek veikts brīvprātīgi, par maksājuma termiņa pagarinājumu, par sodanaudu atgūšanu un citām sankcijām, par atteikšanos no atgūšanas un par konstatēta debitoru parāda atcelšanu.

3.   Par kontroļu un revīziju veikšanu, kā arī par nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu, kā paredzēts nozaru noteikumos, pirmkārt ir atbildīgas dalībvalstis. Ja dalībvalstis konstatē un labo pārkāpumus uz sava rēķina, Komisija tās atbrīvo no finanšu korekcijām, kas saistītas ar attiecīgajiem pārkāpumiem.

4.   Komisija dalībvalstīm piemēro finanšu korekcijas, lai no Savienības finansējuma izslēgtu izdevumus, kas radušies, pārkāpjot piemērojamos tiesību aktus. Komisija finanšu korekcijas veic, pamatojoties uz konstatētajām nepamatoti izlietotajām summām un finanšu ietekmi uz budžetu. Ja šādas summas nevar precīzi noteikt, Komisija var piemērot ekstrapolētu korekciju vai fiksētas likmes korekciju saskaņā ar nozaru noteikumiem.

Lemjot par finanšu korekcijas summu, Komisija ņem vērā piemērojamo tiesību aktu pārkāpumu būtību un nopietnību un finansiālo ietekmi uz budžetu, tostarp pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnību gadījumā.

Kritērijus finanšu korekciju noteikšanai un piemērojamo procedūru var paredzēt nozaru noteikumos.

5.   Ekstrapolētām korekcijām vai korekcijām ar nemainīgu likmi piemērojamo metodoloģiju nosaka saskaņā ar nozaru noteikumiem ar nolūku Komisijai nodrošinātu iespēju aizsargāt Savienības finanšu intereses.

81. pants

Noilguma termiņš

1.   Neskarot īpašu regulu noteikumus un Lēmuma 2007/436/EK, Euratom piemērošanu, Savienības tiesībām attiecībā pret trešām personām un trešo personu tiesībām attiecībā pret Savienību noilguma termiņš ir pieci gadi.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par noilguma termiņu.

82. pants

Savienības prasījumu apstrāde valstīs

Maksātnespējas procedūras gadījumā Savienības prasījumiem piešķir tādu pašu preferenciālu režīmu kā tāda paša veida prasījumiem, kas pienākas valsts struktūrām dalībvalstīs, kurās tiek veikta atgūšanas procedūra.

83. pants

Komisijas uzliktās sodanaudas, sankcijas un uzkrātie procenti

1.   Summas no sodanaudām, sodiem un sankcijām, kā arī uzkrātos procentus vai citus ienākumus no tām nereģistrē kā budžeta ieņēmumus, kamēr Eiropas Savienības Tiesa var atcelt lēmumus par to uzlikšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās summas pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā gadā, kas seko visu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izsmelšanai, reģistrē kā budžeta ieņēmumus. Summas, kas saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu ir jāatmaksā vienībai, kas tās iemaksājusi, nereģistrē kā budžeta ieņēmumus.

3.   1. punktu nepiemēro lēmumiem par grāmatojumu noskaidrošanu vai finanšu korekcijām.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par summām no sodanaudām, sankcijām un uzkrātajiem procentiem.

6.   NODAĻA

Izdevumu operācijas

84. pants

Finansēšanas lēmumi

1.   Par katru izdevumu posteni uzņemas saistību, to apstiprina, izdod maksājuma rīkojumu un samaksā.

2.   Izņemot gadījumus, kad apropriācijas var īstenot bez pamatakta, kā minēts 54. panta 2. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā, pirms izdevumu saistību uzņemšanās iestāde vai institūcijas, kam iestāde deleģējusi pilnvaras, pieņem finansēšanas lēmumu.

3.   Šā panta 2. punktā minētajā finansēšanas lēmumā precizē izvirzīto mērķi, vēlamos rezultātus, izpildes metodes un tā kopējo summu. Tajā iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu, katrai darbībai piešķirto indikatīvo summu un indikatīvu īstenošanas grafiku.

Netiešās pārvaldības gadījumā finansēšanas lēmumā norāda arī saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu pilnvaroto vienību vai personu, vienības vai personas atlases kritērijus un minētajai vienībai vai personai uzticētos uzdevumus.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par finansēšanas lēmumiem.

1.   iedaļa

Izdevumu saistības

85. pants

Saistību veidi

1.   Budžeta saistību uzņemšanās ir darbība, ar kuru rezervē apropriāciju, kas nepieciešama, lai segtu turpmākus maksājumus, pildot juridiskas saistības.

Juridiskas saistības uzņemšanās ir akts, ar kuru kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību, kas rada maksājumu.

Budžeta saistības un juridiskās saistības pieņem viens un tas pats kredītrīkotājs, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, kas paredzēti deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo Regulu.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par saistību veidiem, vispārējo saistību pieņemšanu, vienu parakstītāju un administratīvajiem izdevumiem ar provizorisku saistību segumu.

3.   Budžeta saistības klasificē kādā no šādām kategorijām:

a)	atsevišķas: budžeta saistība ir atsevišķa, ja saņēmējs un izdevumu summa ir zināmi;

b)	vispārējas: budžeta saistība ir vispārēja, ja vismaz viens no elementiem, kas nepieciešams, lai noteiktu atsevišķu saistību, joprojām nav zināms;

c)	provizoriskas: budžeta saistība ir provizoriska, ja ar to paredzēts segt izdevumus, kas minēti 170. pantā, vai parastos administratīvos izdevumus, bet summa vai finansējuma maksājuma galasaņēmēji vēl nav skaidri zināmi.

4.   Budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos vienīgi tad, ja tā paredzēts pamataktā, vai ja tās attiecas uz administratīviem izdevumiem.

86. pants

Noteikumi par saistībām

1.   Attiecībā uz pasākumiem, kas var būt par pamatu izdevumiem, ko maksā no budžeta, atbildīgais kredītrīkotājs uzņemas saistības budžetā pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešām personām vai līdzekļu pārskaitīšanas ieguldījumu fondā saskaņā ar 187. pantu.

2.   Šā panta 1. punktā paredzēto pienākumu uzņemties budžeta saistības pirms juridisku saistību noslēgšanas nepiemēro juridiskajām saistībām, kas noslēgtas saistībā ar deklarāciju par krīzes situāciju darbības nepārtrauktības plāna ietvaros saskaņā ar procedūrām, ko Komisija vai kāda cita iestāde pieņem atbilstīgi savai administratīvajai autonomijai.

3.   Humānās palīdzības pasākumu, civilās aizsardzības pasākumu un krīzes pārvarēšanas atbalsta gadījumā pienākumu uzņemties budžeta saistības pirms juridisku saistību noslēgšanas, kā paredzēts 1. punktā, nepiemēro, ja Savienības efektīvas rīcības nodrošināšanai nepieciešams, lai juridiskas saistības tiktu noslēgtas nekavējoties, un atsevišķu budžeta saistību iepriekšēja uzņemšanās nav iespējama. Budžeta saistības uzņemas nekavējoties pēc juridisko saistību noslēgšanas ar trešām personām.

4.   Saskaņā ar Otrās daļas IV sadaļas īpašajiem noteikumiem vispārējās budžeta saistības sedz kopējās izmaksas par atbilstošām atsevišķām juridiskajām saistībām, kas noslēgtas līdz n + 1 gada 31. decembrim.

Atsevišķās juridiskās saistības, kas attiecas uz atsevišķām vai provizoriskām budžeta saistībām, noslēdz līdz n gada 31. decembrim saskaņā ar 85. panta 4. punktu un 203. panta 2. punktu.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto periodu beigās atbildīgais kredītrīkotājs šo budžeta saistību neizlietoto atlikumu atceļ.

Katras atsevišķās juridiskās saistības summu, kas pieņemta pēc vispārējo budžeta saistību uzņemšanās, atbildīgais kredītrīkotājs pirms parakstīšanas reģistrē budžeta kontos un iegrāmato budžeta vispārējās saistībās.

5.   Budžeta un juridiskajām saistībām, kas noslēgtas par darbībām, kuras ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem, ir galīgais izpildes termiņš, kas noteikts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

Jebkuru šādu saistību daļu, kas nav izlietota sešus mēnešus pēc šā termiņa, atceļ saskaņā ar 15. pantu.

Atceļ budžeta saistību summas, kas atbilst juridiskām saistībām, par kurām divu gadu laikā pēc juridisko saistību parakstīšanas nav veikts neviens maksājums 90. panta nozīmē, izņemot, ja minētā summa saistīta ar lietas izskatīšanu tiesā vai arbitrāžas struktūrās vai, ja nozaru noteikumos ir paredzēti īpaši noteikumi.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta un juridisko saistību uzņemšanos, tostarp par atsevišķu saistību reģistrēšanu.

87. pants

Saistību pārbaudes

1.   Pieņemot budžeta saistības, atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka:

a)	izdevumus sedz no pareizā budžeta posteņa;

b)	apropriācijas ir pieejamas;

c)	izdevumi atbilst Līgumiem, budžetam, šai regulai, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, kā arī visiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līgumiem un jebkuru citu regulu;

d)	ir ievērots pareizas finanšu pārvaldības princips. Iespēja veikt priekšfinansējuma maksājumus, to summa un kopējais maksājumu grafiks ir samērīgs ar plānoto ilgumu, panākumiem izpildē un finanšu riskiem, ko ietver šāds priekšfinansējums.

2.   Reģistrējot juridiskās saistības ar fizisku vai elektronisku parakstu, kredītrīkotājs nodrošina, ka:

a)	saistību sedz atbilstošas budžeta saistības;

b)	izdevumi ir pareizi un atbilst Līgumiem, budžetam, šai regulai, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un visiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līgumiem un jebkuru citu regulu;

c)	ir ievērots pareizas finanšu pārvaldības princips.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pārbaudēm, kas veicamas attiecībā uz dažādām saistībām.

2.   iedaļa

Izdevumu apzināšana

88. pants

Izdevumu apzināšana

1.   Izdevumu apzināšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs:

a)	pārliecinās par kreditora prasījuma esamību;

b)	nosaka vai pārbauda prasījuma īstumu un apjomu;

c)	pārbauda nosacījumus saskaņā ar kuriem ir jāizdara maksājums.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par izdevumu apzināšanu, tostarp par to, kā samaksai nododami personāla izdevumi, par iepirkuma līgumu un dotāciju starpposma un galīgajiem maksājumiem, kas priekšfinansējuma vajadzībām apstiprināti kā pareizi, un par vīzām "nodots samaksai" un "apstiprināts kā pareizs".

3.   iedaļa

Izdevumu apstiprināšana

89. pants

Izdevumu apstiprināšana

1.   Izdevumu apstiprināšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, pārliecinājies, ka apropriācijas ir pieejamas, izdodot maksājuma rīkojumu, uzdod grāmatvedim samaksāt izdevumu summu, ko atbildīgais kredītrīkotājs ir apstiprinājis.

Gadījumos, kad par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem, vai piegādātajām precēm veic periodiskus maksājumus, un veicot kredītrīkotāja riska analīzi, kredītrīkotājs var likt piemērot tiešā debeta sistēmu.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par izdevumu apstiprināšanu, tostarp par maksājuma rīkojumā obligāti norādāmo informāciju, un par maksājuma rīkojumu pārbaudēm, ko veic kredītrīkotājs.

4.   iedaļa

Izdevumu samaksa

90. pants

Maksājumu veidi

1.   Maksājumus izdara, kad uzrādīts pierādījums, ka attiecīgā darbība ir saskaņā ar pamatakta vai līguma noteikumiem, un tie attiecas uz vienu vai vairākām šādām operācijām:

a)	visas pienākošās summas maksājums;

b)

tādas summas maksājums, kuras samaksa pienākas kā: i) priekšfinansējums, ko var sadalīt vairākos maksājumos, pēc deleģēšanas nolīguma, līguma vai dotācijas nolīguma parakstīšanas vai arī pēc dotācijas lēmuma paziņošanas; ii) viens vai vairāki starpposma maksājumi kā ekvivalents darbības daļējai izpildei; iii) atlikušo pienākošos summu nomaksa, ja darbība ir pilnībā pabeigta.

2.   Izdarot katru maksājumu, budžeta uzskaitē izdara atzīmi par dažādajiem maksājuma veidiem, kas minēti 1. punktā.

3.   Grāmatvedības noteikumi, kas minēti 152. pantā, ietver noteikumus par priekšfinansējuma ieskaitu pārskatos un izmaksu atbilstības atzīšanu.

4.   Atbildīgais kredītrīkotājs regulāri veic priekšfinansējuma maksājumu grāmatošanu atbilstīgi pamatā esošā projekta ekonomiskajai būtībai un grafikam.

Ja atbildīgais kredītrīkotājs uzskata, ka finanšu pārskata pieprasīšana no labuma guvējiem un līgumslēdzējiem ir neefektīva, attiecībā uz dotācijām vai līgumiem, kuru vērtība pārsniedz EUR 5 000 000, viņš vismaz reizi gadā saņem informāciju no tiem par kopējiem izdevumiem.

Otrās daļas piemērošanas nolūkā attiecīgus noteikumus iekļauj līgumos, dotāciju lēmumos un nolīgumos, kā arī deleģēšanas nolīgumos.

Šis pants neskar īpašos noteikumus, kas minēti Otrās daļas IV sadaļā.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par maksājumu veidiem un apliecinošiem dokumentiem.

91. pants

Maksājumi pieejamo līdzekļu robežās

Izdevumu samaksu izdara grāmatvedis pieejamo līdzekļu robežās.

5.   iedaļa

Izdevumu operāciju termiņi

92. pants

Termiņi

1.   Maksājumus veic:

a)	90 kalendārās dienās deleģēšanas nolīgumiem, līgumiem, dotāciju nolīgumiem un lēmumiem, kas saistīti ar tehniskiem pakalpojumiem vai darbībām, kuru izvērtēšana ir īpaši sarežģīta un par kurām maksājums ir atkarīgs no ziņojuma vai sertifikāta apstiprināšanas;

b)	60 kalendārās dienās visiem citiem deleģēšanas nolīgumiem, līgumiem, dotāciju nolīgumiem un lēmumiem, saistībā ar kuriem maksājums tiek veikts tad, ja ir apstiprināts pārskats vai sertifikāts;

c)	30 kalendārās dienās visiem citiem deleģēšanas nolīgumiem, līgumiem, dotāciju nolīgumiem un lēmumiem.

2.   Atbildīgais kredītrīkotājs var apturēt maksājuma termiņu, ja:

a)	nav pienācis maksājuma pieprasījuma summa samaksas termiņš; vai

b)	nav uzrādīti atbilstīgi apliecinošie dokumenti.

Ja atbildīgais kredītrīkotājs saņem informāciju, kas liek apšaubīt maksājuma pieprasījumā norādīto izdevumu atbilstību, viņš var apturēt maksājuma termiņu, lai pārbaudītu, tostarp, izmantojot pārbaudes uz vietas, ka izdevumi patiešām ir atbilstīgi.

3.   Attiecīgos kreditorus rakstiski informē par apturēšanas iemesliem.

4.   Ja apturēšana pārsniedz divus mēnešus, kreditors var pieprasīt atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu par to, vai apturēšana ir jāturpina.

5.   Izņemot attiecībā uz dalībvalstīm, beidzoties 1. punktā minētajiem termiņiem, kreditoram ir tiesības saņemt procentus.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par maksājumu termiņiem un apstākļiem, kādos kreditoriem, saņemot novēlotu maksājumu, ir tiesības saņemt kavējuma procentus, ko maksā no pozīcijas, no kuras maksāta pamatsumma.

7.   NODAĻA

It sistēmas un e-Pārvalde

93. pants

Operāciju elektroniskā pārvaldība

1.   Ja ieņēmumu un izdevumu operācijas veic, izmantojot datorsistēmas, dokumentus var parakstīt, izmantojot datorizētu vai elektronisku procedūru.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par operāciju elektronisko pārvaldību.

94. pants

Dokumentu nosūtīšana

Dokumentu nosūtīšanu starp iestādēm un dalībvalstīm var veikt elektroniski, ja attiecīgās iestādes un dalībvalstis par to ir iepriekš vienojušās.

95. pants

e-Pārvalde

1.   Dalītā pārvaldībā visas oficiālās informācijas apmaiņas starp dalībvalstīm un Komisiju veic tā, kā norādīts nozaru noteikumos. Minētajos noteikumos paredz budžeta pārvaldības procesā apkopoto vai citādi iegūto un nosūtīto datu savietojamību.

2.   Iestādes un izpildaģentūras, kā arī 208. pantā minētās struktūras nosaka un piemēro vienotus standartus elektroniskai informācijas apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās iepirkuma un dotāciju procedūrās. Tās jo īpaši dara visu iespējamo, lai izstrādātu un piemērotu risinājumus attiecībā uz datu iesniegšanu, uzglabāšanu un apstrādi dotāciju un iepirkuma procedūru gaitā, un šajā nolūkā pieteikumu iesniedzējiem, kandidātiem un pretendentiem izveido vienotu "elektroniskas datu apmaiņas telpu".

3.   Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par e-Pārvaldes īstenošanas progresu.

8.   NODAĻA

Administratīvie principi

96. pants

Laba pārvaldība

1.   Atbildīgais kredītrīkotājs bez kavēšanās dara zināmu nepieciešamību iesniegt pierādījumus un/vai dokumentāciju, to formu un obligāto saturu, kā arī indikatīvu piešķiršanas procedūras pabeigšanas grafiku.

2.   Ja acīmredzamas pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta pārrakstīšanās kļūdas dēļ pieteikuma iesniedzējs vai pretendents nav iesniedzis pierādījumu vai sniedzis paziņojumu, novērtēšanas komiteja vai attiecīgā gadījumā atbildīgais kredītrīkotājs, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, aicina pieteikuma iesniedzēju vai pretendentu sniegt trūkstošo informāciju vai precizēt pavaddokumentus. Šāda informācija vai precizējumi nevar būtiski mainīt priekšlikumu vai izmainīt konkursa noteikumus.

97. pants

Norāde uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

Ja kredītrīkotāja izdots procesuāls akts nelabvēlīgi ietekmē pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta, labuma guvēja vai līgumslēdzēja tiesības, tajā norāda, kā šo aktu var pārsūdzēt administratīvā kārtībā un/vai iesniedzot prasību tiesā.

Jo īpaši norāda pārsūdzības prasības būtību, vienu vai vairākas iestādes, kurās šādu prasību var iesniegt, kā arī šādas prasības iesniegšanai noteikto termiņu.

9.   NODAĻA

Iekšējais revidents

98. pants

Iekšējā revidenta iecelšana

1.   Katra iestāde nosaka iekšējās revīzijas amatpienākumus, kas jāpilda saskaņā ar atbilstošiem starptautiskajiem standartiem. Iekšējais revidents, ko iecēlusi iestāde, ir atbildīgs pret šo iestādi par budžeta izpildes sistēmu un procedūru pareizas darbības pārbaudi. Iekšējais revidents nevar būt ne kredītrīkotājs, ne grāmatvedis.

2.   EĀDD iekšējās revīzijas nolūkā Komisijas iekšējais revidents ir tiesīgs pārbaudīt, kā Savienības delegāciju vadītāji, kas saskaņā ar 56. panta 2. punktu darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, veic viņiem pastarpināti deleģēto finanšu vadību.

Komisijas iekšējais revidents, izpildot budžeta iedaļu "EĀDD", darbojas arī kā EĀDD iekšējais revidents, ievērojot 213. pantu.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iekšējā revidenta iecelšanu.

99. pants

Iekšējā revidenta pilnvaras un pienākumi

1.   Iekšējais revidents konsultē iestādi, kurā viņš strādā, par riska pārvaldīšanu, izsakot neatkarīgu viedokli par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti, kā arī sniedzot ieteikumus, kā uzlabot operāciju izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu vadību.

Iekšējais revidents jo īpaši atbild par:

a)	iekšējās vadības sistēmu piemērotības un efektivitātes izvērtējumu un struktūrvienību snieguma izvērtējumu politikas, programmu un darbību izpildē, minot ar tiem saistītos riskus;

b)	katrai budžeta izpildes operācijai piemēroto iekšējās kontroles un revīzijas sistēmu efektivitātes un rezultativitātes izvērtējumu.

2.   Iekšējais revidents pilda savus pienākumus attiecībā uz visām iestādes veiktajām darbībām un tās struktūrvienībām. Viņam pilnīgi un bez ierobežojumiem ir pieejama visa informācija, kas nepieciešama viņa pienākumu veikšanai, nepieciešamības gadījumā — klātienē, arī dalībvalstīs un trešās valstīs.

Iekšējais revidents pieņem zināšanai kredītrīkotāju gada pārskatu un visus pārējos informācijas materiālus.

3.   Iekšējais revidents ziņo iestādei par saviem konstatējumiem un ieteikumiem. Iestāde nodrošina, ka tiek veikti pasākumi atbilstoši ieteikumiem, kas sniegti pēc iekšējās revīzijas. Iekšējais revidents arī iesniedz iestādei iekšējās revīzijas gada pārskatu, norādot veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos ieteikumus, kā arī sakarā ar minētajiem ieteikumiem veiktos pasākumus.

4.   Iestāde dara zināmu iekšējā revidenta kontaktinformāciju konfidenciālai saziņai ar iekšējo revidentu visām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas ir iesaistītas izdevumu operācijās.

5.   Iestāde katru gadu nodod ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, iekļaujot šajā ziņojumā kopsavilkumu par veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un sakarā ar tiem veiktajiem pasākumiem.

6.   Iekšējā revidenta ziņojumi un konstatējumi, kā arī iestādes ziņojumi ir publiski pieejami tikai pēc tam, kad iekšējais revidents ir apstiprinājis pasākumus minēto dokumentu īstenošanai.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iekšējā revidenta pilnvarām un pienākumiem.

100. pants

Iekšējā revidenta neatkarība

1.   Īpašās normas, ko piemēro iekšējiem revidentiem, nosaka iestāde, un šīm normām jābūt tādām, lai nodrošinātu, ka iekšējais revidents, pildot savus pienākumus, būtu pilnīgi neatkarīgs, un lai paredzētu iekšējā revidenta atbildību.

Ja iekšējais revidents ir darbinieks, viņš veic savas īpašās revīzijas funkcijas pilnīgi neatkarīgi un uzņemas atbildību saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iekšējā revidenta neatkarību un atbildību, tostarp par iekšējā revidenta tiesībām iesniegt lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

V   SADAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

1.   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1.   iedaļa

Darbības joma un piešķiršanas principi

101. pants

Publisko līgumu definīcija

1.   Publiskie līgumi ir atlīdzības līgumi, kas rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 117. un 190. panta nozīmē par kustamu vai nekustamu aktīvu piegādi, būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, cenu pilnīgi vai daļēji maksājot no budžeta.

Šādi līgumi ir:

a)	ēku līgumi;

b)	piegāžu līgumi;

c)	būvdarbu līgumi;

d)	pakalpojumu līgumi.

2.   Pamatlīgumi ir līgumi, kuri noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un kuru mērķis ir paredzēt noteikumus, kas attiecināmi uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt noteiktā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, paredzēto daudzumu. Tos reglamentē šīs sadaļas noteikumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, tostarp reklāmu.

3.   Izņemot 106. līdz 109. pantu, šo sadaļu nepiemēro dotācijām vai tehniskās palīdzības līgumiem, kas noslēgti ar EIB vai Eiropas Investīciju fondu.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par definīciju un darbības jomu iepirkuma līgumiem, tostarp pamatlīgumiem un īpašiem līgumiem.

102. pants

Publisko līgumu principi

1.   Visi publiskie līgumi, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no budžeta, ievēro pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus.

2.   Par visiem publiskā iepirkuma līgumiem rīko iespējami plašāko iepirkuma konkursu, izņemot, kad tiek izmantota pārrunu procedūra, kas minēta 104. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

Līgumslēdzējas iestādes pamatlīgumus neizmanto nepareizi vai tā, ka to mērķis vai sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļošana.

2.   iedaļa

Publicēšana

103. pants

Publisko līgumu publicēšana

1.   Visus līgumus, kas pārsniedz 118. vai 190. pantā norādītās robežvērtības, līgumslēdzējas iestādes publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Paziņojumus par līgumiem publicē iepriekš, izņemot 104. panta 2. punktā minētajos gadījumos, kā arī par pakalpojumu līgumiem, kas minēti II B pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (17).

Pēc līguma piešķiršanas konkrētu informāciju var nepublicēt, ja tas kavētu tiesību aktu piemērošanu, būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu valsts vai privāta uzņēmuma likumīgām saimnieciskās darbības interesēm, kā arī izkropļotu godīgu konkurenci starp tiem.

2.   Līgumus, kuru vērtība ir mazāka par 118. vai 190. pantā norādīto robežvērtību, un Direktīvas 2004/18/EK II B pielikumā minētos pakalpojumu līgumus izsludina attiecīgā veidā.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par līgumu izsludināšanu un paziņojumu publicēšanu.

3.   iedaļa

Iepirkuma procedūras

104. pants

Iepirkuma procedūras

1.   Iepirkuma procedūras var būt kādā no šādiem veidiem:

a)	atklāta procedūra;

b)	ierobežota procedūra;

c)

konkursi;

d)	pārrunu procedūra;

e)	konkursa sarunas.

Ja publiskais līgums vai pamatlīgums ir divu vai vairāk 208. un 209. pantā minēto iestāžu, izpildaģentūru vai struktūru interesēs un ja pastāv iespēja panākt efektivitātes pieaugumu, attiecīgās līgumslēdzējas iestādes cenšas iepirkuma procedūru īstenot kopīgi.

Ja publiskais līgums vai pamatlīgums ir vajadzīgs, lai īstenotu iestādes un vienas vai vairāku dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu kopīgu rīcību, iepirkuma procedūru var kopīgi īstenot iestāde un līgumslēdzējas iestādes, dažos apstākļos, kuri precizējami deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

Kopīgus iepirkumus var veikt kopā ar EBTA valstīm un Savienības kandidātvalstīm, ja šāda iespēja ir īpaši paredzēta divpusējā vai daudzpusējā līgumā.

2.   Par līgumiem, kuru vērtība pārsniedz 118. vai 190. pantā minētos robežlielumus, pārrunu procedūru atļauj vienīgi gadījumos, kas paredzēti deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iepirkuma procedūras veidiem, kopīgu iepirkumu, zemas vērtības līgumiem un rēķinu apmaksu.

105. pants

Piedāvājumu konkursa dokumentu saturs

Piedāvājumu konkursa dokumentos ietver pilnīgu, skaidru un precīzu līguma priekšmeta aprakstu un precizē izslēgšanas, atlases un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par konkursa dokumentu saturu, tostarp par iespēju pārskatīt cenu un tehniskās specifikācijas un šādas pārskatīšanas nosacījumiem.

106. pants

Izslēgšanas kritēriji dalībai iepirkuma procedūrās

1.   Kandidātus vai pretendentus izslēdz no dalības iepirkuma procedūrās, ja:

a)

tie ir bankrotējuši vai tiek likvidēti, to darbību pārvalda tiesa, tie ir iesaistījušies nolīgumā ar kreditoriem, pārtraukuši saimniecisko darbību, tie ir iesaistīti tiesas procesā attiecībā uz iepriekšminētajiem jautājumiem vai nonākuši citā tamlīdzīgā situācijā, kas radusies līdzīgas valstu tiesību aktos vai noteikumos paredzētas procedūras rezultātā;

b)	tie vai personas, kurām ir pārstāvības un lēmumu pieņemšanas pilnvaras vai kontrole pār tiem, ar dalībvalsts kompetentas iestādes spēkā stājušos tiesas spriedumu notiesāti par pārkāpumu saistībā ar to profesionālo darbību;

c)	tie ir vainīgi smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo darbību, kurš pierādīts ar jebkādiem līdzekļiem, ko līgumslēdzējas iestādes var pieņemt, tostarp ar EIB un starptautisko organizāciju lēmumiem;

d)	tie neievēro saistības attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām vai nodokļu nomaksu saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā tie izveidoti, vai līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību normām, vai arī tās valsts tiesību normām, kur paredzēta līguma izpilde;

e)

attiecībā uz tiem vai personām, kurām ir pārstāvības un lēmumu pieņemšanas pilnvaras vai kontrole pār tiem, pieņemts spēkā stājies tiesas spriedums par krāpšanu, korupciju, līdzdalību noziedzīgā grupējumā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai jebkādu citu nelikumīgu darbību, ja šāda nelikumīga darbība kaitē Savienības finanšu interesēm;

f)	uz tiem attiecas 109. panta 1. punktā minēta administratīvā sankcija.

Šā punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktu nepiemēro piegāžu iepirkumiem ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas pilnīgi izbeidz saimniecisko darbību, vai arī no bankrota administratoriem vai likvidatoriem atbilstīgi mierizlīgumam ar kreditoriem vai kādai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Šā punkta pirmās daļas b) un e) apakšpunktu nepiemēro, ja kandidāti un pretendenti var pierādīt, ka ir pieņemti piemēroti pasākumi pret personām, kurām ir pārstāvības pilnvaras, lēmumu pieņemšanas pilnvaras vai kontrole pār tiem, ja uz šīm personām attiecas spriedums, kā minēts pirmās daļas b) vai e) apakšpunktā.

2.   Sarunu procedūras gadījumā, ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību saistītu iemeslu dēļ, līgumu var piešķirt tikai īpašam ekonomikas dalībniekam, iestāde var nolemt neizslēgt attiecīgo ekonomikas dalībnieku, pamatojoties uz 1. punkta pirmās daļas a), c) un d) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu iestādes darbības nepārtrauktību. Šādā gadījumā iestāde pienācīgi pamato savu lēmumu.

3.   Kandidāti vai pretendenti apliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no 1. punktā uzskaitītajiem gadījumiem. Tomēr līgumslēdzēja iestāde var atturēties no šāda apliecinājuma pieprasīšanas ļoti mazas vērtības līgumiem.

Lai pareizi piemērotu 1. punktu, kandidātam vai pretendentam, ja līgumslēdzēja iestāde to pieprasa:

a)	ja kandidāts vai pretendents ir juridiska persona, – jāsniedz informācija par īpašumtiesībām, vadības, kontroles un pārstāvības pilnvarām attiecībā uz juridisko personu un jāapliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no 1. punktā minētajiem gadījumiem;

b)	ja ir paredzēts slēgt apakšlīgumu, — jāapliecina, ka uz apakšlīguma slēdzēju neattiecas neviens no 1. punktā minētajiem gadījumiem.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par:

a)	izslēgšanas kritērijiem dalībai iepirkuma konkursos, tostarp par noteikumiem attiecībā uz nelikumīgu darbību, kuras dēļ var izslēgt;

b)	pierādījumiem, kuri ir pietiekami, lai pierādītu, ka izslēgšanas stāvoklis nepastāv;

c)	izslēgšanas ilgumu. Šāda izslēgšana nepārsniedz desmit gadus.

107. pants

Izslēgšanas kritēriji, ko piemēro piešķiršanā

1.   Līguma slēgšanas tiesības nepiešķir kandidātiem vai pretendentiem, kas, norisinoties iepirkuma procedūrai attiecībā uz minēto līgumu:

a)	ir iesaistīti interešu konfliktā;

b)	ir vainīgi tādas informācijas sagrozīšanā, ko līgumslēdzēja iestāde prasa kā nosacījumu dalībai iepirkuma procedūrā, vai arī nesniedz minēto informāciju;

c)	iepirkuma procedūrā uz viņiem attiecas kāds no 106. panta 1. punktā minētajiem izslēgšanas stāvokļa gadījumiem.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iepirkuma procedūrai piemērotajiem izslēgšanas kritērijiem un par tādu pierādījumu konstatēšanu, kurus var uzskatīt par pietiekamiem, lai pierādītu, ka izslēgšanas stāvoklis nepastāv. Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz izslēgšanas ilgumu.

108. pants

Centrālā izslēgšanas datubāze

1.   Komisijas izveidotā un uzturētā centrālajā izslēgšanas datubāzē ir ziņas par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no 106. pantā, 109. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 109. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem. Minētā datubāze ir kopēja 208. pantā minētajām iestādēm, izpildaģentūrām un struktūrām. Eiropas Parlamentu un Padomi ik gadu informē par jauno gadījumu skaitu un par kopējo datubāzē ievadīto gadījumu skaitu.

2.   Dalībvalstu un trešo valstu iestādes, kā arī struktūras, kas nav šā panta 1. punktā minētās struktūras, piedaloties budžeta izpildē saskaņā ar 58. un 61. pantu, paziņo atbildīgajam kredītrīkotājam informāciju par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no 106. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, ja attiecīgā dalībnieka rīcība ir kaitējusi Savienības finanšu interesēm. Minētais kredītrīkotājs saņem šo informāciju un prasa, lai grāmatvedis to ievada datubāzē.

Pirmajā daļā minētajām iestādēm un struktūrām ir piekļuve datubāzē glabātajai informācijai, un tās var — attiecīgos gadījumos un uz savu atbildību — šo informāciju ņemt vērā, piešķirot ar budžeta izpildi saistītu līgumu slēgšanas tiesības.

3.   ECB, EIB un Eiropas Investīciju fondam ir piekļuve informācijai datubāzē, lai tie varētu aizsargāt savus līdzekļus un attiecīgos gadījumos un uz savu atbildību ņemt vērā šo informāciju, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības saskaņā ar saviem iepirkuma noteikumiem.

Tie paziņo Komisijai informāciju par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no 106. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, ja saimnieciskās darbības subjektu rīcība ir kaitējusi Savienības finanšu interesēm.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par centrālo izslēgšanas datubāzi, tostarp par standartizētu procedūru definīciju un tehniskām specifikācijām datubāzes uzturēšanai.

5.   Trešo valstu varasiestādēm piekļuvi datubāzei var atļaut tikai tad, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta noteikumi un ir veikta katra atsevišķā gadījuma novērtēšana.

109. pants

Administratīvas un finansiālas sankcijas

1.   Līgumslēdzēja iestāde var piemērot administratīvas un/vai finansiālas sankcijas:

a)	līgumslēdzējiem, kandidātiem vai pretendentiem — 107. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos;

b)	līgumslēdzējiem, kas ir nopietni pārkāpuši savas saistības saskaņā ar līgumiem, kurus finansē no budžeta.

Taču visos gadījumos līgumslēdzējai iestādei ir pienākums dot iespēju attiecīgajai personai izteikt savus apsvērumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētās sankcijas ir samērīgas ar līguma svarīgumu un pārkāpuma nopietnību, un tās var būt:

a)	attiecīgā kandidāta vai pretendenta, vai līgumslēdzēja izslēgšana — ilgākais, uz desmit gadiem — no līgumiem un dotācijām, ko finansē no budžeta; un/vai

b)	finansiālas sankcijas, ko maksā kandidāts vai pretendents, vai līgumslēdzējs, sankcijām nepārsniedzot attiecīgā līguma vērtību.

3.   Lai labāk aizsargātu Savienības finanšu intereses, iestādes, ievērojot proporcionalitātes principu, var nolemt publicēt savus lēmumus, ar ko nosaka 1. punktā minētos administratīvos vai naudas sodus, pēc tam, kad ir pilnībā ievērota 1. punktā izklāstītā procedūra.

Pieņemot lēmumu par to, vai publicēt pirmajā daļā minēto lēmumu par administratīvu vai naudas sodu noteikšanu, jo īpaši ņem vērā pārkāpuma smagumu, tostarp tā ietekmi uz Savienības finanšu interesēm un tēlu, laiku, kas pagājis kopš pārkāpuma brīža, pārkāpuma ilgumu un atkārtošanos, attiecīgās vienības nodomu vai neuzmanības smaguma pakāpi un pasākumus, ko attiecīgā vienība veikusi, lai šo situāciju novērstu.

Lēmumu par publicēšanu iekļauj lēmumā, ar ko nosaka administratīvas vai finansiālas sankcijas, un tajā skaidri paredz, ka lēmumu par sankciju noteikšanu vai tā kopsavilkumu publicē iestādes tīmekļa vietnē.

Lai panāktu preventīvu ietekmi, publicētajā kopsavilkumā norāda par pārkāpumu atbildīgās personas vārdu vai nosaukumu, īsu pārkāpuma aprakstu, attiecīgo programmu un izslēgšanas ilgumu un/vai finanšu sankciju summu.

Lēmumu publicē pēc tam, kad ir izmantoti visi lēmuma pārsūdzības līdzekļi vai kad ir beigušies pārsūdzēšanas termiņi, un publikācija paliek tīmekļa vietnē līdz izslēgšanas perioda beigām vai ne ilgāk kā 6 mēnešus pēc naudas sodu samaksāšanas, ja šie sodi ir vienīgais, kas ir piespriests.

Ja tās ir fiziskas personas, lēmumu par publicēšanu pieņem, pienācīgi ņemot vērā tiesības uz privātumu un Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētās tiesības.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz dažādiem administratīvām un finansiālām sankcijām, ko piemēro pretendentiem vai kandidātiem, kuri snieguši nepatiesas ziņas, pieļāvuši būtiskas kļūdas, veikuši pārkāpumus vai krāpušies, vai attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka tie nopietni pārkāpuši savas līgumsaistības.

110. pants

Līgumu piešķiršanas kritēriji

1.   Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz piedāvājuma saturam piemērojamiem kritērijiem, pēc tam, kad ir pārbaudīta saimnieciskās darbības subjektu, kuri nav izslēgti saskaņā ar 106., 107. pantu un 109. panta 2. punkta a) apakšpunktu, spēja atbilstīgi atlases kritērijiem, kuri noteikti dokumentos par uzaicinājumu uz konkursu.

2.   Līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar automātiskas piešķiršanas procedūru vai procedūru, kas paredz vislabāko cenas un vērtības attiecību.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz atlases kritēriju un piešķiršanas kritēriju specifikāciju. Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz dokumentiem, kuri apliecina ekonomiskās un finansiālās spējas un pierāda tehniskās un profesionālās spējas, un sīki izstrādātus noteikumus par elektroniskām izsolēm un pārmērīgi zemas cenas piedāvājumiem.

111. pants

Piedāvājumu iesniegšana

1.   Piedāvājumu iesniegšanas noteikumi ir tādi, kas nodrošina patiesu konkurenci, kā arī to, ka piedāvājumu saturs netiek izpausts, līdz tos visus atver vienlaikus.

2.   Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem un saskaņā ar 95. pantu nodrošina, lai piedāvājumu saturu un ikvienu apstiprinošu pierādījumu pretendenti varētu iesniegt elektroniskā formātā ("e-iepirkums").

Komisija līdz 2014. gada 28. oktobrim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par sasniegto šī noteikuma īstenošanā, un turpmāk šādu ziņojumu iesniedz regulāri.

3.   Ja to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai pretendenti dod iepriekšēju nodrošinājumu kā garantiju tam, ka iesniegtie cenas piedāvājumi netiks atsaukti.

4.   Pieteikumus un piedāvājumus atver šim nolūkam iecelta piedāvājumu atvēršanas komisija, izņemot līgumiem ar mazu vērtību, kas minēti 104. panta 3. punktā. Katru piedāvājumu vai pieteikumu, par kuru komisija paziņojusi, ka tas neatbilst nosacījumiem, noraida.

5.   Visus dalības pieteikumus un piedāvājumus, par kuriem komisija paziņojusi, ka tie atbilst paredzētajiem nosacījumiem, izvērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kuri noteikti dokumentos par uzaicinājumu uz konkursu, lai ierosinātu līgumslēdzējai iestādei piešķirt līguma slēgšanas tiesības vai veikt elektronisku izsoli.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par piedāvājumu iesniegšanu un piedāvājumu iesniegšanas un dalības pieprasījumu termiņu noteikšanu, laikposmu, kurā pieejami konkursa dokumenti, un par termiņiem steidzamos gadījumos. Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz dažādām saziņas metodēm un sīki izstrādātiem noteikumiem par iespēju pieprasīt piedāvājuma garantiju, par piedāvājumu atvēršanu, par dalības pieteikumiem un noteikumus, kuri attiecas uz piedāvājumu un dalības pieteikumu vērtēšanas komisiju.

112. pants

Vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principi

1.   Iepirkuma procedūras laikā visiem kontaktiem starp līgumslēdzēju iestādi un kandidātiem vai pretendentiem jānotiek tā, lai būtu ievērota pārredzamība un vienlīdzīga attieksme. To rezultātā nevar tikt grozīti līguma nosacījumi vai konkursa sākotnējie noteikumi.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par vienlīdzīgu attieksmi un pārredzamību. Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz to, kāda saziņa ir atļauta starp līgumslēdzējām iestādēm un pretendentiem līguma piešķiršanas procedūras gaitā, kā arī noteikt obligātas prasības par rakstisku izvērtēšanas protokolu un par obligāto informāciju, kas iekļaujama līgumslēdzējas iestādes pieņemtajā lēmumā.

113. pants

Piešķiršanas lēmums

1.   Kredītrīkotājs izlemj, kam jāpiešķir līgums saskaņā ar atlases un piešķiršanas kritērijiem, kas ir iepriekš noteikti dokumentos, kuri attiecas uz uzaicinājumu uz konkursiem, un ievērojot iepirkuma noteikumus.

2.   Līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru pieteikumi vai piedāvājumi ir noraidīti, paziņo šāda lēmuma pamatojumu, kā arī 118. panta 2. punktā minētā atlikšanas perioda ilgumu. Līgumslēdzēja iestāde visiem pretendentiem, kas atbilst izslēgšanas un atlases kritērijiem, pēc to iesniegta rakstiska pieprasījuma paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts.

Tomēr konkrēta informācija nav jāatklāj, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību akta piemērošanu, būtu pretrunā sabiedrības interesēm vai kaitētu valsts vai privāta uzņēmuma likumīgām saimnieciskās darbības interesēm, vai arī varētu izkropļot godīgu konkurenci starp šiem uzņēmumiem.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par piešķiršanas lēmumu un līguma parakstīšanu un īstenošanu.

114. pants

Iepirkuma procedūras atcelšana

Kamēr līgums nav parakstīts, līgumslēdzēja iestāde var vai nu atteikties no iepirkuma piešķiršanas, vai atcelt piešķiršanas procedūru, par ko kandidātam vai pretendentam nav tiesību pieprasīt nekādu kompensāciju.

Lēmums ir pamatots, un par to tiek informēti kandidāti vai pretendenti.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iepirkuma procedūras atcelšanu.

4.   iedaļa

Garantijas un korekcijas pasākumi

115. pants

Garantijas

Ja tas nav zemas vērtības līgums un ja līgumslēdzēja iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi un veicot riska analīzi, to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, tā var prasīt līgumslēdzējiem sniegt garantiju, lai:

a)	nodrošinātu līguma pilnīgu izpildi vai

b)	ierobežotu finansiālos riskus, kas saistīti ar priekšfinansējuma samaksu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, tostarp riska analīzes kritērijiem, par līgumslēdzējiem prasītajām garantijām.

116. pants

Kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana procedūrā

1.   Ja atklājas, ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ir pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, līgumslēdzēja iestāde procedūru aptur, un tā var veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp anulēt procedūru.

Ja pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas atklājas, ka piešķiršanas procedūrā vai līguma izpildē ir pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, tad – atkarībā no procedūras stadijas – līgumslēdzēja iestāde var atturēties no līguma noslēgšanas vai apturēt tā izpildi, vai, attiecīgos gadījumos, izbeigt to.

Ja šādas kļūdas, pārkāpumus vai krāpšanu ir izdarījis līgumslēdzējs, līgumslēdzēja iestāde – samērīgi kļūdas, pārkāpuma vai krāpšanas smagumam – turklāt var atteikties izdarīt maksājumus, var atgūt jau samaksātās summas vai izbeigt visus līgumus, kas noslēgti ar minēto līgumslēdzēju.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par līgumu apturēšanu kļūdu, pārkāpumu un krāpšanas gadījumā.

2.   NODAĻA

Noteikumi par līgumiem, kurus piešķir iestādes uz sava rēķina

117. pants

Līgumslēdzēja iestāde

1.   Iestādes uzskata par līgumslēdzējām iestādēm gadījumos, kad tās piešķir līgumus uz sava rēķina. Saskaņā ar 65. pantu tās deleģē vajadzīgās pilnvaras, lai pildītu līgumslēdzējas iestādes funkcijas.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par līgumslēdzējas iestādes funkciju deleģēšanu, tostarp par atbilstošu līmeņu noteikšanu robežvērtību aprēķināšanas vajadzībām.

118. pants

Piemērojamās robežvērtības

1.   Saskaņā ar otrās daļas IV sadaļu Direktīvā 2004/18/EK ir paredzētas robežvērtības, kas nosaka:

a)	šīs regulas 103. pantā minētos publicēšanas noteikumus;

b)	šīs regulas 104. panta 1. punktā minēto procedūru izvēli;

c)	attiecīgos termiņus.

2.   Ievērojot deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, paredzētos izņēmumus un nosacījumus, līgumslēdzēja iestāde – tiktāl, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, ko reglamentē Direktīva 2004/18/EK, – neslēdz līgumu vai pamatlīgumu ar veiksmīgo pretendentu, pirms nav beidzies atlikšanas laikposms.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par piemērojamām robežvērtībām, atsevišķiem līgumiem un līgumiem ar daļām, konkrētu līgumu vērtības novērtēšanu un atlikšanas laikposmu pirms līguma parakstīšanas.

119. pants

Noteikumi par dalību piedāvājumu konkursā

1.   Līdzdalība piedāvājumu konkursā ir pieejama ar līdzvērtīgiem noteikumiem visām fiziskām un juridiskām personām, kas ietilpst Līgumu darbības jomā, un visām fiziskām un juridiskām personām trešās valstīs, kas ar Savienību noslēgušas īpašu nolīgumu publiskā iepirkuma jomā, šādai līdzdalībai notiekot saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pierādījumu, kas jāiesniedz saistībā ar piekļuvi līgumiem.

2.   OLAF īsteno pilnvaras, kas ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (18) uzticētas Komisijai, lai veiktu apskates un pārbaudes uz vietas dalībvalstīs un saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem — trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās.

120. pants

Pasaules tirdzniecības organizācijas iepirkuma noteikumi

Ja uz šādu līgumu piešķiršanu attiecas Pasaules tirdzniecības organizācijā noslēgtā Daudzpusējā vienošanās par publisko iepirkumu, līgumi ir pieejami arī to valstu valstpiederīgajiem, kuras ratificējušas minēto vienošanos, saskaņā ar tās nosacījumiem.

VI   SADAĻA

DOTĀCIJAS

1.   NODAĻA

Dotāciju piemērošanas joma un veidi

121. pants

Dotāciju piemērošanas joma

1.   Dotācijas ir tiešas finanšu iemaksas no budžeta ziedojumu veidā, lai finansētu:

a)	darbību, kas paredzēta, lai palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķi;

b)	tādas struktūras darbību, kura īsteno kādu mērķi, kam ir vispārēja Savienības nozīme, vai kuras mērķis ietilpst Savienības politikā un atbalsta to (darbības dotācijas).

Dotācijas piešķir vai nu ar rakstisku nolīgumu, vai ar Komisijas lēmumu, kuru paziņo veiksmīgajam dotācijas pretendentam.

Komisija var izveidot drošas elektroniskās sistēmas informācijas apmaiņai ar labuma guvējiem.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātu precizējumu par dotāciju piemērošanas jomu un par noteikumiem, ar kuriem nosaka, vai tiks izmantoti dotāciju nolīgumi vai dotāciju lēmumi. Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz elektroniskās apmaiņas sistēmas specifikāciju, tostarp par nosacījumiem, kuros šādās sistēmās iesniegtus dokumentus, tostarp dotāciju nolīgumus, jāuzskata par oriģināliem un parakstāmiem, un par pamatpartnerību izmantošanu.

2.   Šīs sadaļas nozīmē dotācijas nav:

a)	izdevumi par iestāžu locekļiem un personālu un iemaksas Eiropas skolām;

b)	publiskā iepirkuma līgumi, kā minēts 101. pantā, atbalsts, ko maksā kā makrofinansiālu atbalstu un budžeta atbalsts;

c)	finanšu instrumenti, kā arī akcijas/kapitāla daļas vai līdzdalība akciju kapitālā starptautiskās finanšu iestādēs, tādās kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), vai specializētās Savienības struktūrās, tādās kā Eiropas Investīciju fonds;

d)	ieguldījums, ko Savienība maksā kā dalības maksu struktūrām, kuru dalībniece tā ir;

e)	izdevumi, ko veic, īstenojot dalītu pārvaldību un netiešu pārvaldību 58., 59. un 60. panta nozīmē, ja vien finanšu noteikumos, kas piemērojami 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā pilnvaroto vienību vai personu budžetiem, vai deleģēšanas nolīgumos nav noteikts citādi;

f)	iemaksas, ko maksā izpildaģentūrām, kuras minētas 62. pantā saskaņā ar katras aģentūras izveidošanas aktu;

g)	izdevumi saistībā ar zivsaimniecības tirgiem, kas minēti 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (19);

h)	transporta izdevumu un dienasnaudas atmaksāšana vai, attiecīgos gadījumos, citas kompensācijas iestāžu uzaicinātām vai pilnvarotām personām;

i)	godalgas konkursos, uz kurām attiecas pirmās daļas VII sadaļa.

3.   Procentu likmju atlaides un subsīdijas bez garantijām uzskata par dotācijām, ja tās nav apvienotas vienā pasākumā ar finanšu instrumentiem, kā minēts Pirmās daļas VIII sadaļā.

Uz šādām atlaidēm un subsīdijām attiecas šīs sadaļas noteikumi, izņemot šādus:

a)	līdzfinansējuma princips, kā izklāstīts 125. panta 3. punktā;

b)	peļņas negūšanas princips, kā izklāstīts 125. panta 4. punktā;

c)	darbībām, kuru mērķis ir stiprināt labuma guvēja finansiālo spēju vai radīt ienākumus, pieteikuma iesniedzēja finansiālās spējas izvērtēšana, kā izklāstīts 132. panta 1. punktā;

4.   Ikviena iestāde var piešķirt dotācijas komunikāciju pasākumiem, ja attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ publiskā iepirkuma procedūru izmantošana nav lietderīga.

122. pants

Labuma guvēji

1.   Ja vairākas vienības atbilst dotācijas piešķiršanas kritērijiem un kopā veido vienu vienību, šo vienību var uzskatīt par vienīgo labuma guvēju, tostarp tad, ja šī vienība ir speciāli izveidota, lai īstenotu ar dotāciju finansēto darbību.

2.   Šajā sadaļā par vienībām, kas saistītas ar labuma guvēju, uzskata šādas vienības:

a)	vienības, kas veido labuma guvēju saskaņā ar 1. punktu;

b)	vienības, kas atbilst atbilstības kritērijiem un kas neatrodas nevienā no situācijām, kuras minētas 131. panta 4. punktā, un kam ir saikne ar labuma guvēju, jo īpaši juridiska vai kapitāla saikne, kura neaprobežojas ar šo darbību un nav izveidota tikai šīs darbības īstenošanas nolūkā.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par dotāciju nolīgumu vai lēmumu minimālo saturu, jo īpaši, ja dotāciju piešķir vairākām vienībām, koordinatora –ja tāds ir – un pārējo labuma guvēju specifiskajiem pienākumiem, piemērojamo atbildības režīmu un nosacījumiem attiecībā uz labuma guvēja pievienošanu vai atcelšanu.

123. pants

Dotāciju veidi

1.   Dotācijas var būt:

a)	faktisko atbilstīgo izmaksu, kas minētas 126. pantā, noteiktas daļas atmaksāšana;

b)	atmaksāšana, pamatojoties uz vienības izmaksām;

c)	vienreizējs maksājums;

d)	vienotas likmes finansējums;

e)	šā panta a) līdz d) punktā minēto veidu kombinācija.

2.   Nosakot piemēroto dotācijas veidu, tiek darīts viss iespējamais, lai ņemtu vērā potenciālo labuma guvēju intereses un uzskaites metodes.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz noteikumiem par dažādiem dotāciju veidiem, tostarp mazas vērtības dotācijām.

124. pants

Vienreizējs maksājums, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējums

1.   Neskarot pamatakta noteikumus, vienreizējs maksājums, vienības izmaksas vai vienotas likmes finansējums tiek atļauts ar Komisijas lēmumu, nodrošinot, ka attiecībā uz vienas un tās pašas darbību vai darba programmu kategorijas labuma guvējiem tiek ievērots vienādas attieksmes princips.

Ja vienas dotācijas maksimālais apmērs nepārsniedz mazas vērtības dotācijas summu, attiecīgo atļauju var sniegt atbildīgais kredītrīkotājs.

2.   Atļauja tiek piešķirta, tai pievienojot vismaz šādus elementus:

a)	attiecīgo finansējuma veidu piemērotības pamatojumu attiecībā uz atbalstāmo darbību vai darba programmu būtību, kā arī pārkāpumu un krāpšanas risku un kontroles izmaksām;

b)	konkrētas izmaksas vai izmaksu kategorijas, kas tiek segtas ar vienreizēju maksājumu, vienības izmaksām vai vienotas likmes finansējumu un kas saskaņā ar piemērojamiem Savienības noteikumiem neietver neatbilstīgās izmaksas;

c)

aprakstu par vienreizēja maksājuma, vienības izmaksu vai vienotas likmes finansējuma noteikšanas metodēm un par nosacījumiem, kā pienācīgi nodrošināt bezpeļņas un līdzfinansējuma principu ievērošanu un izmaksu dubultas finansēšanas nepieļaušanu. Minēto metožu pamatā ir: i) statistikas dati vai tamlīdzīgi objektīvi līdzekļi; vai ii) katram labuma guvējam individuāla pieeja, kas balstīta uz apliecinātiem vai pārbaudāmiem labuma guvēja vēsturiskajiem datiem vai uz izmaksu uzskaites praksi, ko labuma guvējs parasti izmanto.

3.   Ja tiek atļauts pielietot izmaksu uzskaites praksi, ko labuma guvējs parasti izmanto, atbildīgais kredītrīkotājs, veicot ex ante novērtējumu vai izmantojot attiecīgu ex post kontroles stratēģiju, var izvērtēt šādas prakses atbilstību 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

Ja labuma guvēja parasti izmantotās izmaksu uzskaites prakses atbilstība 2. punktā minētajiem nosacījumiem tiek konstatēta ex ante, ex post kontroles procesā netiek apšaubītas vienreizēja maksājuma, vienības izmaksu vai vienotas likmes finansējuma summas, kas noteiktas, pielietojot minēto praksi.

Atbildīgais kredītrīkotājs var uzskatīt, ka labuma guvēja parasti izmantotā izmaksu uzskaites prakse ir atbilstīga 2. punktā minētajiem nosacījumiem, ja attiecīgo praksi apstiprinājušas valsts iestādes saskaņā ar salīdzināmām finansēšanas shēmām.

4.   Ar dotācijas lēmumu vai nolīgumu var atļaut vai likt vienotas likmes finansējuma veidā finansēt saņēmēja netiešās izmaksas maksimums 7 % apmērā no darbības kopējām attaisnotajām tiešajām izmaksām, izņemot gadījumos, kad saņēmējs saņem darbības dotāciju, ko finansē no budžeta. Maksimālo 7 % robežu var pārsniegt saskaņā ar pamatotu Komisijas lēmumu.

5.   MVU īpašnieki un citas fiziskas personas, kas nesaņem algu, var deklarēt atbilstīgus personāla izdevumus par darbu, kas veikts saskaņā ar darbību vai darba programmu, pamatojoties uz vienības izmaksām, ko nosaka ar Komisijas lēmumu.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par vienreizējiem maksājumiem, vienības izmaksām un vienotas likmes finansējumu.

2.   NODAĻA

Principi

125. pants

Dotāciju vispārīgie principi

1.   Uz dotācijām attiecas pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principi.

2.   Neskarot 130. pantu, dotācijas nav kumulatīvas un netiek piešķirtas ar atpakaļejošu spēku.

3.   Dotācijas ietver līdzfinansējumu, neskarot īpašos noteikumus, kas minēti otrās daļas IV sadaļā.

Ja vien šajā regulā nav norādīts citādi, noteikumi par Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanas noteikumi ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2004/2003 (2003. gada 4. novembris) par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (20).

4.   Dotāciju mērķis vai sekas nav peļņas radīšana no labuma guvēja darbības vai darba programmas ("bezpeļņas princips").

Pirmo daļu nepiemēro:

a)	darbībām, kuru mērķis ir stiprināt labuma guvēja finanšu spēju, vai darbībām, kas rada ienākumus, lai nodrošinātu attiecīgo darbību turpināmību pēc dotācijas lēmumā vai nolīgumā noteiktā Savienības finansējuma laikposma beigām;

b)	pētījumu, pētniecības vai mācību stipendijām, ko maksā fiziskām personām;

c)	cita veida tiešam atbalstam, ko maksā fiziskām personām, kurām tas visvairāk nepieciešams, piemēram, bezdarbniekiem un bēgļiem;

d)	dotācijām, ko piešķir pēc vienotas likmes un/vai kā vienreizēju maksājumu, un/vai pamatojoties uz vienības izmaksām, ja tās atbilst 124. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

e)	mazas vērtības dotācijām.

Ja tiek gūta pelņa, Komisija ir tiesīga atgūt Savienības ieguldījumam atbilstīgu procentuālo daļu no peļņas, ieturot to no atbilstīgajām izmaksām, kas labuma guvējam faktiski radušās saistībā ar darbības vai darba programmas īstenošanu.

5.   Šajā sadaļā peļņu definē kā summu, par kādu labuma guvēja ieņēmumi pārsniedz atbilstīgās izmaksas, kad tiek iesniegts bilances maksājuma pieprasījums.

Pirmajā daļā minētie ieņēmumi aprobežojas ar ienākumiem, ko rada darbība vai darba programma, kā arī finansiālās iemaksas, ko līdzekļu devēji ir īpaši paredzējuši atbilstīgo izmaksu finansēšanai.

Darbības dotācijas gadījumā summas, kas paredzētas rezervju veidošanai, netiek ņemtas vērā attiecībā uz pārbaudi par bezpeļņas principa ievērošanu.

6.   Ja Savienības līmeņa politiskās partijas ienākumi tā finanšu gada beigās, par kuru tā saņēma darbības dotāciju, pārsniedz izdevumus, daļu no šā pārpalikuma apjomā līdz 25 % no šā gada kopējiem ienākumiem var, atkāpjoties no 4. punktā noteiktā bezpeļņas principa, pārcelt uz nākamo gadu ar noteikumu, ka tā tiks izlietota līdz šā nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām.

Bezpeļņas principa pārbaudes nolūkos neņem vērā pašu resursus, īpaši ziedojumus un biedra naudas, kas savāktas Savienības līmeņa politiskās partijas gada darbībās un kas pārsniedz 15 % no labuma guvēja sedzamajām atbilstīgajām izmaksām.

Otro daļu nepiemēro, ja Savienības līmeņa politiskās partijas finanšu rezerve pārsniedz 100 % no tās vidējiem gada ienākumiem.

7.   Dotācijas EIB vai Eiropas Investīciju fondam tehniskās palīdzības darbībām var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Šādos gadījumos nepiemēro 131. panta 2. līdz 5. punktu un 132. panta 1. punktu.

7.a   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu, lai papildinātu dotācijām piemērojamos vispārīgos principus, tostarp bezpeļņas principu un līdzfinansēšanas principu. Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz tehniskās palīdzības definīciju.

126. pants

Atbilstīgās izmaksas

1.   Dotācijas nepārsniedz vispārējo maksimālo apjomu, kas izteikts absolūtā vērtībā un ko nosaka, pamatojoties uz aplēstām atbilstīgām izmaksām.

Dotācijas nepārsniedz atbilstīgās izmaksas.

2.   Atbilstīgās izmaksas ir izmaksas, kas radušās dotācijas saņēmējam un atbilst šādiem kritērijiem:

a)	tās ir radušās darbības vai darba programmas īstenošanas laikā, izņemot izmaksas, kas saistītas ar gala ziņojumiem un revīzijas sertifikātiem;

b)	tās ir norādītas aplēstajā darbības vai darba programmas kopējā budžetā;

c)	tās ir nepieciešamas tās darbības vai darba programmas īstenošanai, kas ir attiecīgās dotācijas priekšmets;

d)	tās ir identificējamas un pārbaudāmas, jo īpaši tādēļ, ka tās ir atspoguļotas labuma guvēja grāmatvedības dokumentos un noteiktas saskaņā ar tās valsts spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem, kurā ir reģistrēts labuma guvējs, un saskaņā ar ierasto labuma guvēja izmaksu uzskaites praksi;

e)	tās atbilst piemērojamo nodokļu un sociālo tiesību aktu prasībām;

f)	tās ir samērīgas, pamatotas un atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam, it īpaši attiecībā uz saimnieciskumu un efektivitāti.

3.   Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus norāda tās izmaksu kategorijas, kuras uzskata par atbilstīgām Savienības finansējuma saņemšanai.

Neskarot pamataktu un papildinot 2. punktu, šādas izmaksu kategorijas ir atbilstīgas, ja atbildīgais kredītrīkotājs tās par šādām paziņojis uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus:

a)	izmaksas, kas saistītas ar dotācijas labuma guvēja priekšfinansējuma garantijas iesniegšanu, ja minēto garantiju pieprasa atbildīgais kredītrīkotājs saskaņā ar 134. panta 1. punktu;

b)	izmaksas, kas saistītas ar ārējām revīzijām, ja šādas revīzijas pieprasa atbildīgais kredītrīkotājs, lai pamatotu maksājumu pieprasījumus;

c)

pievienotās vērtības nodoklis ("PVN"), ja tas nav atgūstams saskaņā ar attiecīgajiem valsts PVN tiesību aktiem un ja to maksā labuma guvējs, kas nav ar nodokļiem neapliekama persona, kā definēts Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (21) 13. panta 1. punktā;

d)	amortizācijas izmaksas, ja tās labuma guvējam faktiski radušās;

e)	valsts pārvaldes iestāžu personāla algu izmaksas, ciktāl tās attiecas uz to pasākumu izmaksām, kuras attiecīgā publiskā iestāde neveiktu, ja nebūtu uzsākts attiecīgais projekts.

4.   Izmaksas, kas radušās 122. pantā aprakstītajām ar labuma guvēju saistītajām vienībām saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, atbildīgais kredītrīkotājs var pieņemt kā atbilstīgas. Minētajā gadījumā kumulatīvi piemēro šādus nosacījumus:

a)	attiecīgās vienības ir identificētas dotācijas nolīgumā vai lēmumā;

b)	attiecīgās vienības ievēro noteikumus, kas piemērojami labuma guvējam saskaņā ar dotācijas nolīgumu vai lēmumu attiecībā uz izmaksu atbilstību, un Komisijas, OLAF un Revīzijas palātas tiesības uz pārbaudēm un revīziju.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz atbilstīgo izmaksu sīkāku specifikāciju.

127. pants

Līdzfinansējums natūrā

1.   Dotācijas radītās peļņas aprēķinos neņem vērā līdzfinansējumu, kas ir ieguldījuma natūrā veidā.

2.   Atbildīgais kredītrīkotājs kā līdzfinansējumu var pieņemt ieguldījumu natūrā, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu vai piemērotu. Ja līdzfinansējums natūrā tiek piedāvāts, lai atbalstītu mazas vērtības dotācijas, un atbildīgais kredītrīkotājs ir nolēmis to noraidīt, viņš pamato, kāpēc tas nav nepieciešams vai nav piemērots.

Šādi ieguldījumi nepārsniedz:

a)	vai nu trešām personām faktiski radušās izmaksas, kas pienācīgi pamatotas ar grāmatvedības dokumentiem;

b)	vai, ja šādu dokumentu nav, izmaksas, kas atbilst attiecīgajā tirgū vispārpieņemtām izmaksām.

Ieguldījumus natūrā aplēstajā budžetā norāda atsevišķi, lai atspoguļotu konkrētajai darbībai piešķirtos kopējos līdzekļus. Šādu ieguldījumu vienas vienības vērtību novērtē provizoriskajā budžetā, un uz to neattiecas vēlākās izmaiņas.

Ieguldījumi natūrā atbilst attiecīgās valsts tiesību aktiem nodokļu un sociālās drošības jomā.

128. pants

Pārredzamība

1.   Dotācijas piešķir saskaņā ar darba programmu, kuru publicē pirms tās īstenošanas.

Minēto darba programmu īsteno, publicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad labuma guvēja vai darbības iezīmju dēļ attiecīgās darbības sakarā nav citas izvēles, vai ja labuma guvējs ir norādīts pamataktā.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro krīzes pārvarēšanas atbalsta, civilās aizsardzības un humānās palīdzības pasākumiem.

2.   Uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus norāda plānoto dienu, līdz kurai visus pieteikumu iesniedzējus informēs par viņu pieteikuma novērtējumu, un indikatīvu datumu, kad tiks parakstīti dotāciju nolīgumi vai paziņoti dotāciju lēmumi.

Minētās dienas nosaka, pamatojoties uz šādiem laikposmiem:

a)	visu pieteikumu iesniedzēju informēšanai par viņu pieteikumu novērtēšanas rezultātiem — maksimums seši mēneši no pēdējās dienas, kad var iesniegt pilnīgus priekšlikumus;

b)	dotāciju nolīgumu parakstīšanai ar pieteikumu iesniedzējiem vai viņu informēšanai par dotāciju lēmumiem — maksimums trīs mēneši no dienas, kad informēti sekmīgie pieteikuma iesniedzēji.

Minētos laikposmus var pielāgot, lai ņemtu vērā laiku, kas nepieciešams, lai ievērotu konkrētas procedūras, kuras var būt prasītas pamataktā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (22), un var izņēmuma kārtā pagarināt pienācīgi pamatotos gadījumos, jo īpaši sarežģītu darbību gadījumā, ja ir liels pieteikumu skaits vai kavēšanās, ko izraisījuši pieteikumu iesniedzēji.

Deleģētais kredītrīkotājs gada darbības pārskatā ziņo par vidējo laiku, kāds bijis nepieciešams, lai informētu pieteikumu iesniedzējus un parakstītu dotāciju nolīgumus vai paziņotu dotāciju lēmumus. Gadījumā, ja otrajā daļā minētie laikposmi ir pārsniegti, deleģētais kredītrīkotājs norāda iemeslus un, ja nav pietiekama pamatojuma saskaņā ar trešo daļu, ierosina novēršanas darbības.

3.   Visas dotācijas, kas piešķirtas finanšu gada laikā, publicē katru gadu saskaņā ar 35. panta 2. un 3. punktu.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par prasībām, kas attiecas uz darba programmu, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu, izņēmumiem no uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, informāciju pieteikumu iesniedzējiem un ex post publicēšanu.

129. pants

Piešķirto līdzekļu nesummēšanas princips

1.   Par katru darbību vienam un tam pašam labuma guvējam var piešķirt tikai vienu dotāciju no budžeta, izņemot gadījumus, kad citādi ir atļauts ar attiecīgajiem pamataktiem.

Vienā finanšu gadā labuma guvējam var piešķirt tikai vienu darbības dotāciju no budžeta.

Pretendents tūlīt informē kredītrīkotājus par jebkādiem vairākiem pieteikumiem un vairākām dotācijām saistībā ar vienu un to pašu darbību vai vienu un to pašu darba programmu.

Vienas un tās pašas izmaksas nekādā gadījumā nevar finansēt no budžeta divreiz.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par piešķirto dotāciju nesummēšanas principu.

130. pants

Princips par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku

1.   Dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību, ja pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas vai pirms paziņojuma par dotācijas lēmumu.

Šādos gadījumos finansējumam atbilstīgās izmaksas nevar būt radušās pirms dienas, kad iesniegts dotācijas pieteikums, izņemot attiecīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, kā noteikts pamataktā, vai ārkārtējas steidzamības gadījumā krīzes pārvarēšanas atbalstam, civilās aizsardzības pasākumiem un humānās palīdzības pasākumiem, vai nenovēršama vai tūlītēja apdraudējuma situācijās, kas draud pāraugt bruņotā konfliktā vai destabilizēt valsti, ja Savienības laicīga iesaistīšanās šajā sakarā būtu ļoti nozīmīga, palīdzot nepieļaut konfliktu.

Dotācijas nedrīkst piešķirt ar atpakaļejošu spēku par jau pabeigtām darbībām.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par principu par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

2.   Darbības dotāciju gadījumā dotācijas nolīgumu paraksta vai dotācijas lēmuma paziņojumu sniedz sešos mēnešos pēc labuma guvēja finanšu gada sākuma. Finansējumam atbilstīgās izmaksas nevar būt radušās ne pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas, ne arī pirms labuma guvēja finanšu gada sākuma.

3.   NODAĻA

Piešķiršanas procedūra

131. pants

Dotāciju pieteikumi

1.   Dotāciju pieteikumus iesniedz rakstiski, tostarp attiecīgā gadījumā drošā elektroniskā formātā.

Komisija nodrošina iespēju dotāciju pieteikumus iesniegt tiešsaistē, ja tā to uzskata par iespējamu.

2.   Dotāciju pieteikumi ir atbilstīgi, ja tos iesniedz:

a)	juridiskas personas; vai

b)	fiziskas personas, ciktāl to prasa pretendenta darbības būtība vai iezīmes vai pretendenta sasniedzamais mērķis.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkiem dotāciju pieteikumi var būt atbilstīgi, ja tos iesniedz subjekti, kas nav juridiskas personas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības šo subjektu vārdā, kā arī sniegt garantijas Savienības finanšu interešu aizsardzībai, kas būtu vienādas ar juridisko personu sniegtajām garantijām.

3.   Pieteikumā norāda pretendenta juridisko statusu un viņa finansiālo un darbības spēju veikt ierosināto darbību vai darba programmu.

Šajā nolūkā pretendents iesniedz apliecinājumu ar savu godavārdu un, ja attiecīgā dotācija nav mazas vērtības dotācija, visus apliecinošos dokumentus, ko, pamatojoties pretendenta riska izvērtējumu, pieprasījis atbildīgais kredītrīkotājs. Nepieciešamos dokumentus norāda uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

Finansiālās spējas pārbaudi nepiemēro fiziskām personām stipendijas saņemšanai, fiziskām personām, kurām tas visvairāk nepieciešams un kuras saņem tiešu atbalstu, publiskām struktūrām un starptautiskām organizācijām. Atbildīgais kredītrīkotājs atkarībā no riska izvērtējuma rezultātiem var atcelt pienākumu pārbaudīt publisku struktūru un starptautisku organizāciju darbības spēju.

4.   Dotāciju pretendentiem piemēro arī 106. panta 1. punktu un 107., 108. un 109. pantu. Pretendenti apliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no šajos pantos minētajiem gadījumiem. Tomēr atbildīgais kredītrīkotājs šādu apliecinājumu nepieprasa šādos gadījumos:

a)	mazas vērtības dotācijām;

b)	ja šāds apliecinājums nesen ir iesniegts citā piešķiršanas procedūrā.

5.   Saskaņā ar 109. pantu atbildīgais kredītrīkotājs var pretendentiem piemērot iedarbīgas, samērīgas un preventīvas administratīvās un finansiālās sankcijas.

Minētās sankcijas var piemērot arī labuma guvējiem, kuri pieteikuma iesniegšanas vai dotācijas izmantošanas laikā ir snieguši nepatiesas ziņas, iesniedzot informāciju, ko pieprasa atbildīgais kredītrīkotājs, vai arī nav snieguši šo informāciju.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par nosacījumiem dotāciju pieteikumiem, pierādījumiem par neatrašanos izslēgšanas stāvoklī, pieteikuma iesniedzējiem, kuriem nav juridiskās personas statusa, juridiskām personām, kas kopīgi iesniedz vienu pieteikumu, finansiālām un administratīvām sankcijām, atbilstības kritērijiem un mazas vērtības dotācijām.

132. pants

Atlases un piešķiršanas kritēriji

1.   Atlases kritēriji, kurus iepriekš paziņo uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, ir tādi, lai ļautu izvērtēt pretendenta spējas izpildīt piedāvāto darbību vai darba programmu.

2.   Piešķiršanas kritēriji, kurus iepriekš paziņo uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, ir tādi, lai ļautu izvērtēt iesniegto priekšlikumu kvalitāti, ņemot vērā nospraustos mērķus un prioritātes.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par atlases un piešķiršanas kritērijiem.

133. pants

Novērtēšanas procedūra

1.   Priekšlikumus novērtē, pamatojoties uz iepriekš izziņotiem atlases un piešķiršanas kritērijiem, lai noteiktu priekšlikumus, kurus var finansēt.

2.   Atbildīgais kredītrīkotājs, pamatojoties uz 1. punktā minēto novērtējumu, izveido labuma guvēju un apstiprināto summu sarakstu.

3.   Atbildīgais kredītrīkotājs rakstveidā informē pretendentus par lēmumu attiecībā uz viņu pieteikumu. Ja pieprasīto dotāciju nepiešķir, attiecīgā iestāde paziņo pieteikuma noraidīšanas iemeslus, jo īpaši atsaucoties uz atlases un piešķiršanas kritērijiem.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par novērtēšanu, dotāciju piešķiršanu un informāciju pieteikumu iesniedzējiem.

4.   NODAĻA

Maksājumi un kontrole

134. pants

Priekšfinansējuma garantija

1.   Ja atbildīgais kredītrīkotājs, izskatot katru gadījumu atsevišķi un veicot riska analīzi, to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, viņš var prasīt, lai labuma guvējs vispirms sniegtu garantiju, kas ierobežotu ar priekšfinansējuma samaksu saistītos finansiālos riskus.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta, mazas vērtības dotāciju gadījumā garantijas nepieprasa.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par priekšfinansējuma garantiju.

135. pants

Dotāciju izmaksa un kontroles

1.   Neskarot turpmākas pārbaudes, ko attiecīgā iestāde veic laicīgi, dotācijas summa ir galīga tikai tad, kad deleģētais atbildīgais kredītrīkotājs ir apstiprinājis gala ziņojumus un pārskatus.

2.   Ja piešķiršanas procedūrā konstatētas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, atbildīgais kredītrīkotājs procedūru pārtrauc un var veikt jebkādus nepieciešamos pasākumus, tostarp procedūras atcelšanu. Gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu, atbildīgais kredītrīkotājs par to nekavējoties informē OLAF.

3.   Ja pēc dotācijas piešķiršanas attiecīgajā procedūrā vai dotācijas īstenošanā tiek konstatētas būtiskas kļūdas, pārkāpumi, krāpšana vai pienākumu neizpilde, atbildīgais kredītrīkotājs atkarībā no procedūras īstenošanā sasniegtā posma un ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējam vai labuma guvējam ir tikusi dota iespēja izteikt komentārus, var:

a)	atteikties parakstīt dotācijas nolīgumu vai paziņot dotācijas lēmumu;

b)	pārtraukt dotācijas īstenošanu; vai

c)	attiecīgā gadījumā izbeigt dotācijas nolīgumu vai lēmumu.

4.   Ja šādas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana piedēvējama labuma guvējam vai ja labuma guvējs ir pārkāpis savus dotācijas nolīgumā vai lēmumā noteiktos pienākumus, atbildīgais kredītrīkotājs turklāt var samazināt attiecīgo dotāciju vai atgūt summas, kas nepamatoti izmaksātas, īstenojot dotācijas nolīgumu vai lēmumu, proporcionāli kļūdu, pārkāpumu, krāpšanas vai pienākumu neizpildes smaguma pakāpei ar noteikumu, ka labuma guvējam ir tikusi dota iespēja izteikt komentārus.

5.   Ja pārbaudēs vai revīzijās konstatēts, ka labuma guvējs pieļāvis sistēmiskas vai atkārtotas kļūdas, pārkāpumus, krāpšanu vai pienākumu neizpildi, būtiski ietekmējot minētajam labuma guvējam vairākas ar līdzīgiem nosacījumiem piešķirtas dotācijas, atbildīgais kredītrīkotājs var pārtraukt visu attiecīgo dotāciju īstenošanu vai attiecīgā gadījumā izbeigt attiecīgos dotāciju nolīgumus vai lēmumus ar minēto labuma guvēju proporcionāli kļūdu, pārkāpumu, krāpšanas vai pienākumu neizpildes nopietnībai ar noteikumu, ka labuma guvējam tikusi dota iespēja izteikt komentārus.

Atbildīgais kredītrīkotājs turklāt var pēc pretrunu procedūras samazināt dotācijas vai atgūt nepamatoti izmaksātās summas attiecībā uz visām dotācijām, ko ietekmējušas pirmajā daļā minētas sistēmiskas vai atkārtotas kļūdas, pārkāpumi, krāpšana vai pienākumu neizpilde, ko var revidēt saskaņā ar dotāciju nolīgumiem vai lēmumiem.

6.   Atbildīgais kredītrīkotājs nosaka summas, kas ir jāsamazina vai jāatgūst, ja tas ir iespējams un ir lietderīgi, pamatojoties uz izmaksām, kas nepamatoti deklarētas kā atbilstīgas katrai no attiecīgajām dotācijām pēc tam, kad ir pieņemti revidēti finanšu pārskati, ko iesniedzis labuma guvējs.

7.   Ja nav iespējams vai nav lietderīgi precīzi uzskaitīt neatbilstīgās izmaksas katrai attiecīgajai dotācijai, samazinātās vai atgūstamās summas var noteikt, ekstrapolējot samazinājuma vai atgūšanas likmi, kas piemērota dotācijām, kurām ir pierādītas sistēmiskas vai atkārtotas kļūdas vai pārkāpumi, vai, ja neatbilstīgās izmaksas nevar kalpot par pamatu samazināmo vai atgūstamo summu noteikšanai, piemērojot fiksētu likmi, ievērojot proporcionalitātes principu. Pirms tiek veikta samazināšana vai atgūšana, labuma guvējam dod iespēju paust komentārus par ekstrapolācijas metodi vai fiksētu likmi, ko paredzēts piemērot, un ierosināt pienācīgi pamatotu alternatīvu metodi vai likmi.

8.   Komisija nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret programmas labuma guvējiem, it īpaši, ja programmu īsteno vairāki atbildīgie kredītrīkotāji.

Labuma guvējus informē par saskaņā ar šā panta 3., 4., 5., 6. un 7. punktu pieņemto lēmumu apstrīdēšanu saskaņā ar 97. pantu.

9.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par dotāciju maksājumiem un pārbaudēm, tostarp noteikumiem par apliecinošajiem dokumentiem un dotāciju apturēšanu un samazināšanu.

136. pants

Dokumentu glabāšanas laikposmi

1.   Ar dotāciju saistītos grāmatvedības dokumentus, apliecinošos dokumentus, statistikas datus un citus dokumentus labuma guvēji glabā piecus gadus pēc tam, kad ir saņemta atlikuma samaksa, un trīs gadus mazas vērtības dotāciju gadījumā.

2.   Dokumentus, kas saistīti ar revīzijām, pārsūdzībām, tiesāšanos vai to atlīdzības prasību kārtošanu, kuras rodas projekta īstenošanas gaitā, glabā līdz šādu revīziju, pārsūdzību vai tiesāšanās beigām vai atlīdzības prasību nokārtošanai.

5.   NODAĻA

Īstenošana

137. pants

Īstenošanas līgumi un finanšu atbalsts trešām personām

1.   Ja darbības vai darba programmas īstenošanai nepieciešams sniegt finanšu atbalstu trešām personām, labuma guvējs var sniegt šādu finanšu atbalstu ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	pirms dotācijas piešķiršanas atbildīgais kredītrīkotājs ir pārliecinājies, ka labuma guvējs piedāvā piemērotas garantijas attiecībā uz Komisijai pienākošos summu atgūšanu;

b)	šāda atbalsta sniegšanas nosacījumi ir precīzi noteikti lēmumā par dotāciju vai nolīgumā starp labuma guvēju un Komisiju, lai izvairītos no iespējas, ka labuma guvējs rīkojas pēc saviem ieskatiem;

c)	attiecīgās summas ir mazas, izņemot gadījumu, ja finanšu atbalsts ir darbības primārais mērķis;

2.   Katrā dotāciju lēmumā vai nolīgumā skaidri nosaka, ka Komisija un Revīzijas palāta īsteno savas kontroles pilnvaras — veicot dokumentu kontroli un kontroli uz vietas un pārbaudot informāciju, tostarp elektroniskajos nesējos uzglabāto — attiecībā uz visām trešām personām, kas ir saņēmušas Savienības finansējumu.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par īstenošanas līgumiem un finanšu atbalstu trešām personām.

VII   SADAĻA

GODALGAS

138. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Attiecībā uz godalgām ievēro pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principu, un ar tām veicina Savienības politikas mērķu sasniegšanu.

2.   Šajā nolūkā godalgas iekļauj darba programmā, kuru publicē pirms tās īstenošanas. Darba programmu īsteno, publicējot uzaicinājumus piedalīties konkursā.

Konkursus uz godalgām, kuru vienības vērtība ir EUR 1 000 000 vai vairāk, var publicēt tikai tad, ja tie ir paredzēti paziņojumos vai citos attiecīgos dokumentos, kas minēti 38. panta 3. punkta e) apakšpunktā.

Konkursa noteikumos izklāsta vismaz dalības nosacījumus, tostarp 106. panta 1. punktā un 107., 108. un 109. pantā paredzētos izslēgšanas kritērijus, piešķiršanas kritērijus, godalgas summu un izmaksas kārtību.

Godalgas nedrīkst piešķirt tieši, bez konkursa, un tās publicē reizi gadā saskaņā ar 35. panta 2. un 3. punktu.

3.   Konkursa dalībniekus vērtē ekspertu grupa, pamatojoties uz publicētajiem konkursa noteikumiem.

Godalgas piešķir atbildīgais kredītrīkotājs, pamatojoties uz ekspertu grupas sniegto novērtējumu, kuri var brīvi pieņemt lēmumu par to, vai ieteikt godalgu piešķiršanu, atkarībā no tā, kā viņi vērtē pieteikumu kvalitāti.

4.   Godalgas summa nav saistīta ar izmaksām, kas radušās konkursa uzvarētājam.

5.   Ja darbības vai darba programmas īstenošanai ir nepieciešams, lai godalgas trešām personām piešķirtu Savienības dotācijas labuma guvējs, minētais labuma guvējs šādas godalgas var piešķirt, ja 2. punktā paredzētais konkursa noteikumu minimālais saturs ir stingri definēts dotācijas lēmumā vai nolīgumā starp labuma guvēju un Komisiju, neparedzot nekādu rīcības brīvību.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par godalgām, tostarp par plānošanu, konkursa noteikumiem, ex post publicēšanu, novērtēšanu, informāciju un uzvarētāju paziņošanu.

VIII   SADAĻA

FINANŠU INSTRUMENTI

139. pants

Darbības joma

1.   Finanšu instrumentus apstiprina ar pamatakta palīdzību.

Neatkarīgi no pirmās daļas pienācīgi pamatotos gadījumos finanšu instrumentus var izveidot, neapstiprinot ar pamataktu, ja šādi instrumenti ir iekļauti budžetā saskaņā ar 49. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

2.   Ja Savienības atbalstu sniedz, izmantojot finanšu instrumentus un apvieno vienā pasākumā ar elementiem, kas tieši saistīti ar tiem pašiem galasaņēmējiem paredzētiem finanšu instrumentiem, tostarp tehnisko palīdzību, procentu likmju rabatiem un subsīdijām bez garantijām, šī sadaļa attiecas uz visiem minētā pasākuma elementiem.

3.   Ja finanšu instrumenti ir apvienoti ar dotācijām, ko finansē no budžeta saskaņā ar Pirmās daļas VI sadaļu attiecībā uz elementiem, kas nav tieši saistīti ar finanšu instrumentiem, par katru no finansējuma avotiem uztur atsevišķu uzskaiti.

4.   Komisija finanšu instrumentus var īstenot ar tiešu pārvaldību vai ar netiešu pārvaldību, kā noteikts pamataktā, uzticot uzdevumus 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) un vi) punktā pilnvarotajām vienībām.

Regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) un vi) punktā pilnvarotās vienības, īstenojot finanšu instrumentus, īstenošanu uz savu atbildību var daļēji uzticēt finanšu starpniekiem, ar noteikumu, ka minētās vienības nodrošina finanšu starpnieku atbilstību 140. panta 1., 3. un 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Finanšu starpniekus atlasa atklātā, pārredzamā, samērīgā un nediskriminējošā procedūrā, izvairoties no interešu konfliktiem.

Komisija paliek atbildīga par to, lai finanšu instrumentu īstenošanas sistēma atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam un atbalsta noteikto politikas mērķu laicīgu sasniegšanu, kas ir izmērāma attiecībā uz iznākumiem un rezultātiem. Komisija ir atbildīga par finanšu instrumentu īstenošanu, neskarot pilnvaroto vienību juridiskās un līgumiskās saistības, kā to paredz piemērojamie tiesību akti.

5.   Ja finanšu instrumentus īsteno dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm, noteikumus, ko piemēro šiem instrumentiem, tostarp noteikumus par iemaksām finanšu instrumentos, ko tieši vai netieši pārvalda saskaņā ar šo sadaļu, iekļauj 175. pantā minētajās regulās.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par finanšu instrumentiem, tostarp par to vienību atlasi, kurām uzticēta finanšu instrumentu īstenošana, par deleģēsanas nolīgumu saturu, pārvaldības izmaksām un maksām, par specifiskiem noteikumiem par fiduciārajiem kontiem, finanšu instrumentu tiešu īstenošanu un pārvaldītāju, finanšu starpnieku un galasaņēmēju atlasi.

140. pants

Principi un nosacījumi, ko piemēro finanšu instrumentiem

1.   Finanšu instrumentus izmanto, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un subsidiaritātes principus, un saskaņā ar to mērķiem un attiecīgā gadījumā uz laiku, kas noteikts minēto finanšu instrumentu pamataktā.

2.   Finanšu instrumenti atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	ar tiem risina tirgus neveiksmes vai suboptimālas situācijas ieguldījumu jomā, kas ir izrādījušās finansiāli dzīvotspējīgas, bet nerada pietiekamu finansējumu no tirgus avotiem;

b)	papildināmība — finanšu instrumentu mērķis nav aizstāt dalībvalsts vai privāto finansējumu vai citu Savienības finanšu intervenci;

c)	tie nekropļo konkurenci iekšējā tirgū un atbilst valsts atbalsta noteikumiem;

d)	sviras efekts — Savienības ieguldījuma finanšu instrumentā mērķis ir mobilizēt vispārēju ieguldījumu, kas pārsniedz Savienības ieguldījuma apjomu saskaņā ar iepriekš noteiktiem rādītājiem;

e)

interešu pielāgošana — īstenojot finanšu instrumentus, Komisija nodrošina, ka ir kopīga interese sasniegt attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu noteiktos politikas mērķus, šo interesi, iespējams, veicinot ar tādiem nosacījumiem kā līdzfinansējuma prasības vai finansiāli stimuli un vienlaikus novēršot interešu konfliktu ar citām pilnvarotās vienības darbībām;

f)	finanšu instrumentus izveido, pamatojoties uz ex ante novērtējumu, tostarp novērtējumu par 8. punkta f) apakšpunktā minēto papildresursu iespējamu atkārtotu izmantošanu.

3.   Ar finanšu instrumentu un Savienības finansiālo atbildību saistītie budžeta izdevumi nekādā gadījumā nepārsniedz tiem noteiktās attiecīgās budžeta saistības, tādējādi nepieļaujot neparedzētas izdevumu saistības, kas būtu jāsedz no budžeta.

4.   Regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) un vi) punktā pilnvarotās vienības un visi finanšu starpnieki, kas atlasīti dalībai finanšu operāciju izpildei saistībā ar finanšu instrumentu, ievēro attiecīgos standartus un piemērojamos tiesību aktus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un cīņu pret terorismu un nodokļu krāpniecību. Finanšu instrumentu īstenošanai saskaņā ar šo sadaļu 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) un vi) punktā pilnvarotās vienības neizveido un neuztur darījumu attiecības ar reģistrētām vienībām teritorijās, kuru jurisdikcijas nesadarbojas ar Savienību attiecībā uz starptautiski atzītu nodokļu standartu piemērošanu, un transponē šādas prasības savos līgumos ar atlasītajiem finanšu starpniekiem.

5.   Regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) un vi) punktā pilnvarotās vienības, šā panta 3. punktā minētie finanšu starpnieki, kas iesaistīti Savienības finanšu instrumentu pārvaldīšanā, un Savienības atbalsta saskaņā ar šo sadaļu galasaņēmēji sniedz Revīzijas palātai piekļuvi visām telpām un nodod tai visu informāciju, ko Revīzijas palāta uzskata par nepieciešamu savu uzdevumu izpildei saskaņā ar 161. pantu.

Saskaņā ar šo sadaļu Savienības atbalstam piemēro Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (23).

6.   Summas, kas atbilst vismaz Savienības ieguldījumam vai attiecīgos gadījumos vairākkārt to pārsniedz, izmanto specifisko politikas mērķu sasniegšanai, izmantojot finanšu instrumentu, un tās nerada nepamatotas priekšrocības, it īpaši trešām personām nepamatotu dividenžu vai peļņas veidā.

Neskarot nozaru noteikumus par dalītu pārvaldību, ieņēmumus, tostarp dividendes, kapitāla pieaugumu, garantijas maksas un aizdevumu un fiduciāro kontu summas procentus, ko atmaksā Komisijai, vai fiduciāros kontus, kas atvērti finanšu instrumentiem un kas attiecas uz budžeta atbalstu saskaņā ar finanšu instrumentu, pēc pārvaldības izmaksu un maksu atskaitīšanas iekļauj budžetā.

Gadskārtējie atmaksājumi, tostarp kapitāla atmaksas, atbrīvotās garantijas un aizdevumu pamatsummu atmaksājumi, ko atmaksā Komisijai vai fiduciāriem kontiem, kas atvērti finanšu instrumentiem un saistīti ar budžeta atbalstu saskaņā ar finanšu instrumentu, veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar 21. pantu, un tos izmanto tam pašam finanšu instrumentam, neskarot šā panta 9. punktu, laikposmā, kas nepārsniedz apropriāciju saistību termiņu plus divi gadi, ja vien pamataktā nav norādīts citādi.

7.   Maksājumus fiduciārajiem kontiem veic Komisija, pamatojoties uz maksājumu pieprasījumiem, kas ir pienācīgi pamatoti ar maksājumu prognozēm, ņemot vērā fiduciārajos kontos pieejamās bilances un vajadzību izvairīties no šādu summu pārmērīgām bilancēm. Ja summas fiduciārajos kontos ir pietiekamas, lai segtu līgumā noteikto minimālo rezervi fiduciārajos kontos, kas palielinātas par maksājumu prognozēm kārtējam finanšu gadam, un lai segtu summas, kuras vajadzīgas, lai izslēgtu iespējamās saistības attiecībā uz maksājumu saistībām valūtās, kas nav euro, nekādus turpmākus maksājumus uz fiduciārajiem kontiem neveic. Maksājumu prognozes sagatavo reizi gadā vai attiecīgos gadījumos reizi pusgadā.

8.   Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ik gadu ziņo par pasākumiem saistībā ar finanšu instrumentiem. Par katru atbalstīto finanšu instrumentu ziņojumā ir iekļauti šādi dati:

a)	finanšu instrumenta identifikācija un pamatakts;

b)	finanšu instrumenta apraksts, īstenošanas kārtība un Savienības ieguldījuma pievienotā vērtība;

c)	finanšu iestādes, kas iesaistītas īstenošanā, tostarp jebkādi jautājumi saistībā ar 5. punkta piemērošanu;

d)	kopējais budžeta saistību un maksājumu apjoms katram finanšu instrumentam no budžeta;

e)	finanšu instrumenta darbības rādītāji, tostarp veiktās investīcijas;

f)	novērtējums par to, kā izmantotas jebkuras summas, kas atmaksātas instrumentam kā iekšējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar 6. punktu;

g)	fiduciārā konta bilance;

h)	ieņēmumi un atmaksājumi saskaņā ar 6. punktu;

i)	pašu kapitāla investīciju vērtība attiecībā uz iepriekšējiem gadiem;

j)	apkopoti rādītāji par pašu kapitāla līdzekļu vai riska dalīšanas instrumentu līdzekļu vērtības samazināšanos un par pieprasītajām garantijām, kas paredzētas garantiju instrumentiem;

k)	paredzētais sviras efekts un sasniegtais sviras efekts;

l)	tā ieguldījums, veicinot attiecīgās programmas mērķu sasniegšanu, kā tas noteikts ar izveidotajiem rādītājiem, tostarp attiecīgā gadījumā ģeogrāfiska diversifikācija.

9.   Ja Eiropas Parlaments vai Padome uzskata, ka finanšu instruments nav sasniedzis savus mērķus efektīvi, tie var pieprasīt, lai Komisija iesniedz priekšlikumu par pārskatītu pamataktu, lai šo instrumentu pakāpeniski likvidētu. Finanšu instrumenta pakāpeniskas likvidācijas gadījumā jaunus šī instrumenta atmaksājumus saskaņā ar 6. punkta trešo daļu uzskata par vispārējiem ieņēmumiem.

10.   Finanšu instrumentu mērķi un attiecīgā gadījumā konkrēto juridisko formu un juridisko reģistrācijas vietu publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

11.   Attiecībā uz finanšu instrumentiem atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka finanšu pārskatus, kas aptver laikposmu no 1. janvāra līdz 31. decembrim un atbilst grāmatvedības noteikumiem, kas minēti 143. pantā, un Starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS), kā arī jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar 68. panta 3. punktu, līdz nākamā gada 15. februārim sniedz 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) un vi) punktā pilnvarotās vienības. Atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina arī to, ka revidētus finanšu pārskatus par finanšu instrumentiem minētās vienības sniedz līdz nākamā gada 15. maijam.

12.   Komisija nodrošina finanšu instrumentu saskaņotu pārvaldību, jo īpaši grāmatvedības, ziņošanas, pārraudzības un finanšu riska pārvaldības jomā.

13.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par finanšu instrumentu īstenošanu, tostarp par to izmantošanas nosacījumiem, sviras efektu, ex ante novērtējumu, pārraudzību un rīcību ar 175. pantā minēto fondu iemaksām.

IX   SADAĻA

PĀRSKATU UN UZSKAITES IZKLĀSTS

1.   NODAĻA

Pārskatu izklāsts

141. pants

Pārskatu uzbūve

Pārskati ietver:

a)

konsolidētus finanšu pārskatus, kas ietver tās finanšu informācijas konsolidāciju, ko satur no budžeta finansēto iestāžu finanšu pārskati, kā arī 208. pantā minēto struktūru un tādu citu struktūru finanšu pārskati, kuru pārskati ir jākonsolidē saskaņā ar 143. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem;

b)	apkopoto budžeta uzskaiti, kas atspoguļo informāciju, ko satur iestāžu budžeta uzskaite.

142. pants

Ziņojums par budžeta un finanšu pārvaldību

1.   Katra 141. pantā minētā iestāde un struktūra sagatavo ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību finanšu gadā.

Tās nosūta ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai līdz nākamā finanšu gada 31. martam.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā gan absolūtā, gan procentu izteiksmē sniedz vismaz pārskatu par apropriāciju īstenošanas proporcionālo apjomu, kā arī kopsavilkuma informāciju par apropriāciju pārvietojumiem starp dažādiem budžeta posteņiem.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumiem.

143. pants

Noteikumi par pārskatiem

1.   Komisijas grāmatvedis pieņem noteikumus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem publiskajam sektoram. Grāmatvedis var no minētajiem standartiem novirzīties, ja viņš to uzskata par vajadzīgu, lai sniegtu patiesu un objektīvu priekšstatu par aktīviem un pasīviem, maksājumiem, ienākumiem un naudas plūsmu. Ja kāds grāmatvedības noteikums būtiski atšķiras no minētajiem standartiem, to dara zināmu finanšu pārskatu piezīmēs un norāda iemeslus.

2.   Budžeta uzskaite, kas minēta 141. pantā, ievēro šajā regulā noteiktos budžeta principus. Tā sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu par budžeta ieņēmumu un izdevumu operācijām.

144. pants

Grāmatvedības principi

1.   Finanšu pārskati, kas minēti 141. pantā, sniedz informāciju, tostarp par grāmatvedības politiku, tādā veidā, kas nodrošina, lai tā būtu būtiska, uzticama, salīdzināma un saprotama. Finanšu pārskatus veido saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, kā norādīts 143. pantā minētajos grāmatvedības noteikumos.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz tādas sistēmas izveidi, lai grāmatvedis varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo pantu un 145., 146., 148., 151., 154., 156. un 157. pantu.

145. pants

Finanšu pārskati

1.   Finanšu pārskatus izklāsta miljonos euro, un tie ietver:

a)	bilanci un pārskatu par finanšu rezultātiem, kurā uzrāda visus aktīvus un pasīvus un finansiālo situāciju, un ekonomiskos rezultātus iepriekšējā gada 31. decembrī; pārskati iesniedz atbilstīgi 143. pantā minētiem grāmatvedības noteikumiem;

b)	naudas plūsmas pārskatu, kurā uzrāda gada laikā iekasētās un izmaksātas summas, kā arī kases galīgo stāvokli;

c)	pārskatu par neto aktīvu izmaiņām, kurā sniedz pārskatu par rezervju un akumulēto rezultātu izmaiņām gada laikā.

2.   Finanšu pārskatu piezīmēs iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta pārskatos, kuri minēti 1. punktā, un sniedz visu papildu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar starptautiski atzītu grāmatvedības praksi, ja šāda informācija ir būtiska Savienības darbībām.

146. pants

Budžeta izpildes ziņojumi

1.   Budžeta izpildes ziņojumus izsaka miljonos euro. Tie ietver:

a)	ziņojumus, kuros apkopo visas budžeta operācijas par gadu ieņēmumu un izdevumu izteiksmē;

b)	piezīmes, ar kurām papildina un komentē informāciju, kas ietverta ziņojumos.

2.   Budžeta izpildes ziņojumu uzbūve ir tāda pati kā budžeta uzbūve.

147. pants

Provizoriskie pārskati

1.   Pārējo iestāžu un 141. pantā minēto struktūru grāmatveži līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskus pārskatus.

2.   Pārējo iestāžu un 141. pantā minēto struktūru grāmatveži līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta arī pārskatu apkopojumu Komisijas grāmatvedim, ievērojot standartizētu formātu, ko šim apkopojumam konsolidācijas nolūkos ir noteicis Komisijas grāmatvedis.

3.   Komisijas grāmatvedis konsolidē šos provizoriskos pārskatus ar Komisijas provizoriskajiem pārskatiem un līdz nākamā gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai Komisijas provizoriskos pārskatus un konsolidētos Savienības provizoriskos pārskatus.

148. pants

Galīgo konsolidēto pārskatu apstiprināšana

1.   Revīzijas palāta vēlākais līdz 1. jūnijam izsaka savus apsvērumus par citu iestāžu (izņemot Komisiju) un katras 141. pantā minētās vienības provizoriskajiem pārskatiem un vēlākais līdz 15. jūnijam izsaka savus apsvērumus par Komisijas provizoriskajiem pārskatiem un konsolidētajiem Savienības provizoriskajiem pārskatiem.

2.   Iestādes, izņemot Komisiju, un visas 141. pantā minētās struktūras sagatavo savus galīgos pārskatus un līdz 1. jūlijam nosūta tos Komisijas grāmatvedim, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei galīgo konsolidēto pārskatu sagatavošanas nolūkā.

Pārējo iestāžu un 141. pantā minēto struktūru grāmatveži līdz 1. jūlijam nosūta arī pārskatu apkopojumu Komisijas grāmatvedim, ievērojot standartizētu formātu, ko šim apkopojumam konsolidācijas nolūkos ir noteicis Komisijas grāmatvedis.

3.   Katras iestādes un 141. pantā minētās struktūras grāmatvedis vienlaicīgi ar galīgo pārskatu nosūtīšanu nosūta arī apliecinājuma vēstuli par minētajiem galīgajiem pārskatiem Revīzijas palātai, šīs vēstules kopiju nosūtot arī Komisijas grāmatvedim.

Galīgajiem pārskatiem pievieno grāmatveža apliecinājumu, kurā viņš apliecina, ka finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar šo sadaļu un piemērojamiem grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm.

4.   Komisijas grāmatvedis sagatavo galīgos konsolidētos pārskatus, pamatojoties uz informāciju, ko iestādes, kas nav Komisija, un 141. pantā minētās struktūras iesniegušas saskaņā ar šā panta 2. punktu. Galīgajiem konsolidētajiem pārskatiem pievieno Komisijas grāmatveža apliecinājumu, kurā viņš apliecina, ka galīgie konsolidētie pārskati ir sagatavoti saskaņā ar šo sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kas izklāstīti finanšu pārskatu piezīmēs.

5.   Pēc galīgo konsolidēto pārskatu un savu galīgo pārskatu apstiprināšanas Komisija līdz 31. jūlijam tos nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

Līdz tam pašam datumam Komisijas grāmatvedis nodod Revīzijas palātai apliecinājuma vēstuli par galīgajiem konsolidētajiem pārskatiem.

6.   Galīgos konsolidētos pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz 15. novembrim kopā ar atzinumu par pārskatu ticamību, ko pieņēmusi Revīzijas palāta atbilstīgi LESD 287. pantam un Euratom līguma 106.a pantam.

2.   NODAĻA

Informācija par budžeta izpildi

149. pants

Ziņojums par budžeta garantijām un riskiem

Papildus 145. un 146. pantā paredzētajiem pārskatiem Komisija reizi gadā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par 49. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām budžeta garantijām un saistītajiem riskiem.

Vienlaicīgi šo informāciju nosūta Revīzijas palātai.

150. pants

Informācija par budžeta izpildi

1.   Papildus 145. un 146. pantā paredzētajiem pārskatiem Komisijas grāmatvedis reizi mēnesī nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei rādītājus par budžeta izpildi, kas apkopoti vismaz nodaļu līmenī, par ieņēmumiem un izdevumiem attiecībā uz visām apropriācijām.

Šie rādītāji ietver arī ziņas par pārnesto apropriāciju izmantojumu.

Šos rādītājus nosūta desmit darba dienās pēc katra mēneša beigām.

2.   Trīs reizes gadā 30 darba dienās pēc 31. maija, 31. augusta un 31. decembra Komisijas grāmatvedis nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par budžeta izpildi, kurā ieņēmumi un izdevumi ir sadalīti pa nodaļām, pantiem un posteņiem.

Minētie ziņojumi ietver arī ziņas par apropriāciju, kas pārnestas no iepriekšējiem finanšu gadiem, izmantojumu.

3.   Rādītājus un ziņojumu par budžeta izpildi vienlaicīgi nosūta Revīzijas palātai un publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

4.   Līdz katra gada 15. septembrim grāmatvedis nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā sniegta informācija par pašreiz zināmajiem riskiem, vispārējām novērotām tendencēm, jauniem grāmatvedības jautājumiem, progresu grāmatvedības jautājumos, tostarp Revīzijas palātas norādītajos, un informācija par atgūtajiem līdzekļiem.

3.   NODAĻA

Uzskaite

1.   iedaļa

Kopīgi noteikumi

151. pants

Uzskaites sistēma

1.   Iestādes uzskaites sistēma kalpo tam, lai budžeta un finanšu informāciju kārtotu tā, ka rādītājus var iegrāmatot, klasificēt un reģistrēt.

2.   Uzskaites sistēmu veido vispārējā uzskaite un budžeta uzskaite. Šo uzskaiti kārto euro, pamatojoties uz kalendāro gadu.

3.   Deleģētais kredītrīkotājs var uzturēt arī analītisko uzskaiti.

152. pants

Kopējas prasības iestāžu uzskaites sistēmai

Komisijas grāmatvedis saskaņā ar 143. pantu, apspriedies ar pārējo iestāžu un 141. pantā minēto struktūru grāmatvežiem, pieņem grāmatvedības noteikumus un saskaņotu kontu plānu, kas jāpiemēro visām iestādēm, otrās daļas V sadaļā minētajām iestādēm un visām 141. pantā minētajām struktūrām.

2.   iedaļa

Vispārējā uzskaite

153. pants

Vispārējā uzskaite

Vispārējā uzskaite, izmantojot divkāršā ieraksta metodi, hronoloģiskā secībā iegrāmato visus notikumus un operācijas, kas iespaido iestāžu un 141. pantā minēto struktūru saimniecisko un finansiālo stāvokli un to aktīvus un pasīvus.

154. pants

Iegrāmatošana vispārējā uzskaitē

1.   Bilances un vispārējo kontu kustību iegrāmato norēķinu grāmatās.

2.   Visus grāmatvedības ierakstus, ieskaitot kontu korekcijas, izdara, pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, uz kuriem tajos ir norāde.

3.   Grāmatvedības sistēma ir tāda, ka tajā ir atrodama skaidra revīzijas izsekojamība par visiem uzskaites grāmatojumiem.

155. pants

Korekciju uzskaite

Grāmatvedis pēc finanšu gada beigām līdz vispārējo pārskatu sniegšanas dienai izdara visas korekcijas, kas nav saistītas ar līdzekļu izmaksu vai iekasēšanu par minēto gadu, bet ir nepieciešamas, lai patiesi un godīgi sniegtu pārskatus atbilstīgi noteikumiem. Šādas korekcijas atbilst 143. pantā minētiem grāmatvedības noteikumiem.

3.   iedaļa

Budžeta uzskaite

156. pants

Budžeta uzskaite

1.   Budžeta kontos detalizēti iegrāmato budžeta izpildes procesu.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkiem budžeta uzskaitē iegrāmato visas budžeta ieņēmumu un izdevumu operācijas, kas minētas pirmās daļas IV sadaļā.

4.   NODAĻA

Īpašuma uzskaite

157. pants

Inventāra saraksts

1.   Katra iestāde un 141. pantā minētā struktūra kārto inventāra sarakstu, kurā uzrāda Savienības materiālo aktīvu, nemateriālo aktīvu un finanšu aktīvu apjomu un vērtību, ievērojot paraugu, ko izveidojis Komisijas grāmatvedis.

Katra iestāde un 141. pantā minētā struktūra pārbauda, vai ieraksti inventāra sarakstā atbilst faktiskajam stāvoklim.

2.   Savienības materiālo aktīvu pārdošanu izsludina pienācīgā veidā.

X   SADAĻA

ĀRĒJĀ REVĪZIJA UN BUDŽETA IZPILDES APSTIPRINĀŠANA

1.   NODAĻA

Ārējā revīzija

158. pants

Ārējā revīzija, ko īsteno Revīzijas palāta

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija iespējami drīz informē Revīzijas palātu par visiem lēmumiem un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 13., 16., 21., 25., 26., 29. un 40. pantu.

159. pants

Revīzijas noteikumi un procedūra

1.   Revīzijas palāta, pārbaudot, vai visi ieņēmumi saņemti un visi izdevumi radušies likumīgi un pienācīgi, ievēro noteikumus, kas ietverti Līgumos, budžetā, šajā regulā, saskaņā ar šo regulu pieņemtos deleģētos aktos un visos citos tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Līgumiem.

2.   Uzdevuma izpildei Revīzijas palāta ir tiesīga 161. pantā noteiktajā veidā iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju par struktūrvienību vai struktūru finanšu vadību attiecībā uz operācijām, ko finansē vai līdzfinansē Savienība. Tā ir uzklausīt katru amatpersonu, kas atbild par ieņēmumu un izdevumu operācijām, un izmantot revīzijas procedūras, kas ir piemērotas attiecībā uz iepriekšminētajām struktūrvienībām un struktūrām. Dalībvalstīs revīziju veic saziņā ar attiecīgās valsts revīzijas iestādēm vai, ja tām nav vajadzīgo pilnvaru, ar kompetentajiem valsts dienestiem. Revīzijas palāta un dalībvalstu revīzijas iestādes sadarbojas savstarpējas uzticības garā, tomēr saglabājot savu neatkarību.

Lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama to uzdevumu izpildei, kuri tai uzticēti ar Līgumiem vai tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līgumiem, Revīzijas palāta pēc tās pieprasījuma var piedalīties revīzijas darbībās, ko budžeta izpildei veic kāda no iestādēm vai kas tiek veiktas tās uzdevumā.

Pēc Revīzijas palātas pieprasījuma katra iestāde pilnvaro finanšu iestādes, kas glabā Savienības noguldījumus, ļaut Revīzijas palātai pārliecināties par to, ka ārējie dati saskan ar pārskatiem.

3.   Lai pildītu savus uzdevumus, Revīzijas palāta paziņo iestādēm un varasiestādēm, uz kurām attiecas šī regula, to savu darbinieku vārdus, kuriem ir pilnvaras izdarīt revīziju šajās iestādēs.

160. pants

Vērtspapīru un naudas līdzekļu pārbaudes

Revīzijas palāta nodrošina visu vērtspapīru, kā arī kontos vai kasē esošo naudas līdzekļu salīdzināšanu ar uzglabātāju parakstītām kvītīm vai ar dienesta ziņojumiem par rīcībā esošajiem naudas līdzekļiem un vērtspapīriem. Revīzijas palāta var pati izdarīt šādas pārbaudes.

161. pants

Revīzijas palātas piekļuves tiesības

1.   Komisija, pārējās iestādes, struktūras, kas pārvalda ieņēmumus vai izdevumus Savienības uzdevumā, kā arī saņēmēji sniedz Revīzijas palātai visas nepieciešamās iekārtas un pakalpojumus un nodod tai visu informāciju, ko Revīzijas palāta uzskata par nepieciešamu savu uzdevumu izpildei. Tie nodod Revīzijas palātas rīcībā visus dokumentus par to līgumu piešķiršanu un izpildi, ko finansē no budžeta, un pārskatus par naudu vai materiāliem, visus uzskaites ierakstus vai pavaddokumentus, kā arī administratīvos dokumentus, kas uz tiem attiecas, visus dokumentus, kas attiecas uz ieņēmumiem un izdevumiem, visus inventāra sarakstus, visu struktūrvienību struktūrshēmas, ko Revīzijas palāta uzskata par vajadzīgiem budžeta izpildes un finanšu rezultātu pārskata revīzijai, pamatojoties uz uzskaites grāmatojumiem vai veicot revīziju uz vietas, kā arī — tam pašam nolūkam — visus dokumentus un datus, kas radīti vai ko glabā elektroniski.

Iekšējās revīzijas struktūras un citi attiecīgo valstu pārvaldes iestāžu dienesti piešķir Revīzijas palātai visas iekārtas un sniedz pakalpojumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem savu uzdevumu izpildei.

2.   Amatpersonas, kuru darbību pārbauda Revīzijas palāta:

a)	uzrāda dokumentāciju par kasē esošo naudu, pārējo naudu, vērtspapīriem un visdažādākajiem materiāliem, pavaddokumentus par viņiem uzticēto līdzekļu vadību, kā arī grāmatvedības grāmatas, reģistrus un citus ar to saistītus dokumentus;

b)	uzrāda saraksti un jebkurus citus dokumentus, kas vajadzīgi 159. panta 1. punktā minētās revīzijas pilnīgai veikšanai.

Informāciju, ko sniedz saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktu, var pieprasīt tikai Revīzijas palāta.

3.   Revīzijas palāta ir pilnvarota pārbaudīt dokumentus par Savienības ieņēmumiem un izdevumiem, ko glabā iestāžu struktūrvienības, jo īpaši struktūrvienības, kas atbild par lēmumiem attiecībā uz šādiem ieņēmumiem un izdevumiem, struktūras, kas pārvalda ieņēmumus un izdevumus Savienības uzdevumā, kā arī fiziskās un juridiskās personas, kas saņem maksājumus no budžeta.

4.   Nosakot, vai ieņēmumi un izdevumi izdarīti likumīgi un pareizi un finanšu vadība bijusi pareiza, pārbauda arī to, kā struktūras, kas neietilpst iestādēs, izmantojušas Savienības līdzekļus, kas saņemti kā dotācijas.

5.   Revīzijas palāta ar to saņēmēju rakstveida piekrišanu, kas nav iestādes, vai, ja tādas nav, ar līgumslēdzēju vai apakšlīgumu slēdzēju rakstisku piekrišanu veic revīziju par tā piešķirtā Savienības finansējuma izlietojumu, ko maksā minētajiem saņēmējiem, kas nav iestādes.

6.   Pēc Revīzijas palātas pieprasījuma Komisija sniedz tai informāciju par aizņēmumu un aizdevumu operācijām.

7.   Integrētu datorsistēmu izmantošana nesamazina Revīzijas palātas iespējas piekļūt pavaddokumentiem.

162. pants

Revīzijas palātas gada pārskati

1.   Revīzijas palāta līdz 30. jūnijam nosūta Komisijai un attiecīgajām iestādēm jebkādus apsvērumus, ko tā uzskata par iekļaujamiem gada ziņojumos. Minētie apsvērumi paliek konfidenciāli, un tiem piemēro pretrunu procedūru. Katra iestāde nosūta Revīzijas palātai atbildi līdz 15. oktobrim. Iestāžu atbildes, izņemot Komisijas atbildes, tajā pašā reizē nosūta Komisijai.

2.   Gada pārskatā iekļauj finanšu vadības pareizuma novērtējumu.

3.   Gada pārskatā iekļauj iedaļu par katru iestādi. Revīzijas palāta var pievienot jebkādu kopsavilkuma pārskatu vai vispārīgus apsvērumus, ko tā uzskata par noderīgiem.

Revīzijas palāta veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka katras iestādes atbildi uz Revīzijas palātas apsvērumiem publicē blakus vai pēc katra apsvēruma, uz kuru tā attiecas.

4.   Līdz 15. novembrim Revīzijas palāta nosūta iestādēm, kas atbild par budžeta izpildes apstiprināšanu, un pārējām iestādēm savu gada ziņojumu kopā ar iestāžu atbildēm un nodrošina to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.   Tiklīdz Revīzijas palāta ir iesniegusi savu gada ziņojumu, Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalstis par tām minētā ziņojuma daļām, kuras attiecas uz to līdzekļu pārvaldību, par kuriem tās atbildīgas saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

Pēc šādas informācijas saņemšanas dalībvalstis sniedz Komisijai atbildi 60 dienās. Komisija līdz 28. februārim nosūta šīs informācijas kopsavilkumu Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei.

163. pants

Revīzijas palātas īpašie ziņojumi

1.   Revīzijas palāta nodod attiecīgajām iestādēm vai struktūrām jebkurus apsvērumus, kuri pēc Revīzijas palātas ieskata būtu jāiekļauj īpašā ziņojumā. Šie apsvērumi paliek konfidenciāli, un tiem piemēro pretrunu procedūru.

Attiecīgā iestāde vai struktūra divarpus mēnešos pēc apsvērumu nosūtīšanas informē Revīzijas palātu par atbildēm, ko tā vēlas sniegt saistībā ar minētajiem apsvērumiem.

Revīzijas palāta pieņem attiecīgā īpašā ziņojuma galīgo redakciju nākamajā mēnesī pēc atbilžu saņemšanas no attiecīgās iestādes vai struktūras.

Īpašos ziņojumus kopā ar attiecīgo iestāžu vai struktūru atbildēm nekavējoties nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, kas katrs lemj par atbildes rīcību, ja nepieciešams — sadarbojoties ar Komisiju.

Revīzijas palāta veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka katras iestādes vai struktūras atbildi uz Revīzijas palātas apsvērumiem publicē kopā ar īpašo ziņojumu.

2.   Revīzijas palāta var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī visus LESD 287. panta 4. punkta otrajā daļā minētos atzinumus, kas neattiecas uz priekšlikumiem vai projektiem, kuriem piemēro likumdošanas apspriežu procedūru. Revīzijas palāta pieņem lēmumu par publicēšanu pēc tam, kad ir apspriedusies ar iestādi, kas pieprasījusi šādu atzinumu vai uz kuru tas attiecas. Publicētajiem atzinumiem pievieno attiecīgo iestāžu izteiktās piezīmes.

2.   NODAĻA

Budžeta izpildes apstiprināšana

164. pants

Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras termiņi

1.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz n + 2 gada 15. maijam sniedz Komisijai apstiprinājumu par n gada budžeta izpildi.

2.   Ja nav iespējams ievērot 1. punktā noteikto termiņu, Eiropas Parlaments vai Padome informē Komisiju par termiņa pagarināšanas iemesliem.

3.   Ja Eiropas Parlaments atliek lēmumu par apstiprinājuma sniegšanu, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz likvidētu šķēršļus šā lēmuma pieņemšanai vai nodrošinātu to likvidāciju.

165. pants

Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra

1.   Lēmums par apstiprinājuma sniegšanu attiecas uz visiem Savienības ieņēmumu un izdevumu pārskatiem, bilances atlikumu un Savienības aktīviem un pasīviem, kas uzrādīti bilancē.

2.   Ar nolūku sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu Eiropas Parlaments pārbauda visus LESD 318. pantā minētos pārskatus, finanšu pārskatus un novērtējuma ziņojumu pēc tam, kad to ir izdarījusi Padome. Tas arī pārbauda gada pārskatu, ko izveidojusi Revīzijas palāta, līdz ar to iestāžu atbildēm, kurās izdarīta revīzija, atbilstošos Revīzijas palātas īpašos ziņojumus par attiecīgo finanšu gadu, kā arī Revīzijas palātas atzinumu par uzskaites ticamību un pamatā esošo darījumu likumību un pareizumu.

3.   Komisija pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma iesniedz tam jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai bez kavējumiem piemērotu attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru saskaņā ar LESD 319. pantu.

166. pants

Turpmākie pasākumi

1.   Saskaņā ar LESD 319. pantu un Euratom līguma 106.a pantu Komisija un pārējās iestādes atbilstīgi rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz apsvērumiem, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu, kā arī piezīmēm, kas pievienotas Padomes pieņemtajam ieteikumam sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu.

2.   Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma iestādes ziņo par pasākumiem, kas veikti sakarā ar šiem apsvērumiem un piezīmēm, jo īpaši par šo iestāžu dotajiem norādījumiem to struktūrvienībām, kuras atbild par budžeta izpildi. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, sniedzot tai informāciju par pasākumiem, ko tās veikušas, rīkojoties šo apsvērumu sakarā, lai Komisija varētu ņemt tos vērā, sagatavojot savu ziņojumu. Iestāžu ziņojumus nosūta arī Revīzijas palātai.

167. pants

Īpašie noteikumi, ko piemēro EĀDD

EĀDD piemēro procedūras, ko paredz LESD 319. pants un šīs regulas 164., 165. un 166. pants. EĀDD pilnībā sadarbojas ar iestādēm, kas piedalās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu vajadzīgo papildinformāciju, tostarp piedaloties attiecīgo struktūru sanāksmēs.

OTRĀ DAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI

I   SADAĻA

EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS GARANTIJU FONDS

168. pants

Īpašie noteikumi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu

1.   Izņemot, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi, Pirmā un Trešā daļa attiecas uz izdevumiem, ko veic iestādes un struktūras, kas minētas noteikumos par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), un to ieņēmumiem.

2.   Darbības, kuras notiek tiešā Komisijas vadībā, veic saskaņā ar pirmās un trešās daļas noteikumiem.

169. pants

ELGF apropriāciju saistības

1.   ELGF apropriācijas ietver nediferencētas apropriācijas katram finanšu gadam, izņemot izdevumus, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem, kurus finansē no diferencētām apropriācijām.

2.   Maksājumu apropriācijas, kas bijušas pārnestas, taču nav izlietotas finanšu gada beigās, atceļ.

3.   Apropriācijas, par kurām nav uzņemtas saistības un kuras attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punktā minētajām darbībām, var pārnest vienīgi uz nākamo finanšu gadu.

Nepārsniedzot 2 % no sākotnējām apropriācijām, šāda pārnešana nepārsniedz Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (24), 11. pantā minēto tiešo maksājumu korekcijas summu, ko piemēroja iepriekšējā finanšu gadā.

Pārnestās apropriācijas atgriež vienīgi tajās budžeta pozīcijās, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām.

Šāda pārnešana var radīt papildu maksājumu vienīgi galīgajiem saņēmējiem, uz kuriem iepriekšējā finanšu gadā attiecās tiešo maksājumu korekcija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 11. pantu.

Lēmumu par pārnešanu pieņem Komisija vēlākais līdz tā gada 15. februārim, uz kuru apropriācija tiek pārnesta, un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

170. pants

Vispārējās provizoriskās saistības par ELGF apropriācijām

1.   Komisija atlīdzina dalībvalstu ELGF izdevumus.

2.   Komisijas lēmumi, ar kuriem nosaka šādu izdevumu atmaksas summas, veido vispārējās provizoriskās saistības, kuras nevar pārsniegt kopējās apropriācijas, kas iekļautas attiecībā uz ELGF.

3.   No finanšu gada 15. novembra par parastajiem ELGF pārvaldības izdevumiem var iepriekš uzņemties saistības no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam finanšu gadam. Šādas saistības tomēr nevar pārsniegt trīs ceturtdaļas no atbilstīgo apropriāciju kopapjoma kārtējam finanšu gadam. Tās attiecas vienīgi uz izdevumiem, kuru principi ir noteikti spēkā esošā pamataktā.

171. pants

ELGF budžeta saistību grafiks un termiņi

1.   Izdevumus, ko veic iestādes un struktūras, kuras minētas noteikumos par ELGF, paredz kā saistību priekšmetu atbilstīgi nodaļai, pantam un postenim divus mēnešus pēc tam, kad ir saņemti dalībvalstu nosūtītie paziņojumi. Šādas saistības var uzņemties pēc minētā divu mēnešu termiņa, ja ir nepieciešama apropriāciju pārvietošana attiecībā uz atbilstīgajiem budžeta posteņiem. Izņemot gadījumus, kad maksājumus vēl nav veikušas dalībvalstis vai kad atbilstība ir apšaubāma, summas izmaksā kā maksājumus tajā pašā divu mēnešu laikposmā.

Pirmajā daļā minētās saistības atskaita no vispārējām provizoriskajām saistībām, kas minētas 170. pantā.

2.   Vispārējās provizoriskās saistības, kas paredzētas par finanšu gadu un kuras nav radījušas saistības attiecībā uz konkrētiem budžeta nomenklatūras posteņiem līdz nākamā finanšu gada 1. februārim, atceļ attiecībā uz sākotnējo finanšu gadu.

3.   Piemērojot šā panta 1. un 2. punktu, veic pārskatu pārbaudi un apstiprināšanu.

172. pants

ELGF izdevumu uzskaite

Budžeta uzskaitē izdevumus iegrāmato pārskatos par finanšu gadu, pamatojoties uz atmaksājumiem, ko Komisija veikusi dalībvalstīm līdz minētā finanšu gada 31. decembrim, ar nosacījumu, ka grāmatvedis saņēmis maksājuma rīkojumu līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim.

173. pants

ELGF apropriāciju pārvietojumi

1.   Ja Komisija var pārvietot apropriācijas saskaņā ar 26. panta 1. punktu, tā pieņem lēmumu līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim un informē par to Eiropas Parlamentu un Padomi, kā noteikts 26. panta 1. punktā.

2.   Citos gadījumos, izņemot 1. punktā minētos, Komisija iesniedz pārvietojuma priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā līdz nākamā finanšu gada 10. janvārim.

Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumus par šādiem pārvietojumiem saskaņā ar 27. pantā noteikto procedūru, tomēr šā panta piemērošanas nolūkos piemērojamais termiņš ir trīs nedēļas.

174. pants

ELGF piešķirtie ieņēmumi

1.   Saskaņā ar šo sadaļu piešķirtos ieņēmumus piešķir atbilstīgi ieņēmumu veidam saskaņā ar 21. panta 3. punktu.

2   Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. pantā minēto lēmumu iznākumu iekļauj vienā pantā.

II   SADAĻA

STRUKTŪRFONDI, KOHĒZIJAS FONDS, EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS FONDS, EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS FONDS LAUKU ATTĪSTĪBAI UN FONDI BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA JOMĀ, KO PĀRVALDA AR DALĪTU PĀRVALDĪBU

175. pants

Īpašie noteikumi

1.   Pirmo un trešo daļu piemēro izdevumiem, ko veic iestādes un struktūras, kas minētas Padomes Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (25), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1080/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (26), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1081/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Sociālo fondu (27), Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (28), Padomes Regulā (EK) Nr. 1084/2006 (2006. gada 11. jūlijs) par Kohēzijas fonda izveidi (29), Padomes Regulā (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (30), un fondiem brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, tostarp fondiem saskaņā ar Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības programmu, ko pārvalda ar dalītu pārvaldību saskaņā ar 59. pantu ("fondi"), kā arī to ieņēmumiem, izņemot, ja šajā sadaļā nav norādīts citādi.

2.   Darbības, kuras notiek tiešā Komisijas vadībā, arī veic saskaņā ar Pirmās un Trešās daļas noteikumiem.

176. pants

Piešķirto saistību apropriāciju ievērošana

Eiropas Parlaments un Padome ievēro piešķirtās saistību apropriācijas, kas noteiktas attiecīgajos pamataktos par strukturālajām darbībām, lauku attīstību un Eiropas Zivsaimniecības fondu.

177. pants

Iemaksas, starpposma maksājumi un atmaksājumi

1.   Komisijas izdarītos finanšu iemaksu maksājumus no fondiem izdara saskaņā ar 175. pantā minētajām regulām.

2.   Termiņu Komisijas izdarāmajiem starpposma maksājumiem nosaka saskaņā ar 175. pantā minētajām regulām.

3.   Saskaņā ar 175. pantā minētajām regulām ar konkrēto darbību saistīto priekšfinansējuma maksājumu pilnīga vai daļēja atmaksāšana atpakaļ kontā nesamazina fonda ieguldījumu attiecīgajā darbībā.

Atmaksātās summas saskaņā ar 21. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi.

Dalībvalstu rīcību ar atmaksājumiem un līdzdalību minētajā rīcībā attiecībā uz summām, kas tiek maksātas kā iemaksas no fondiem, reglamentē 175. pantā minētās regulas.

4.   Atkāpjoties no 14. panta, līdz 31. decembrim pieejamās saistību apropriācijas no priekšfinansējuma maksājumu atmaksāšanas var pārnest līdz programmas slēgšanai un izmantot pēc vajadzības, ar nosacījumu, ka citas saistību apropriācijas vairs nav pieejamas.

5.   Budžeta uzskaitē izdevumus iegrāmato pārskatos par finanšu gadu, pamatojoties uz atmaksājumiem, ko Komisija veikusi dalībvalstīm līdz minētā finanšu gada 31. decembrim, ieskaitot izdevumus līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim saistībā ar maksājumu apropriācijām, kas šajā mēnesī pieejamas pēc 179. pantā minētajiem pārvietojumiem.

178. pants

Apropriāciju atcelšana

1.   Komisija automātiski atceļ apropriācijas, kas bijušas paredzētas saskaņā ar 175. pantā minētajām regulām.

2.   Atceltās apropriācijas var atkārtoti darīt pieejamas, ja pieļauta acīmredzama kļūda, kurā vainojama vienīgi Komisija.

Šādā nolūkā Komisija pārbauda visus atcēlumus, kas izdarīti iepriekšējā finanšu gadā, un, pamatojoties uz pieprasījumiem, līdz kārtējā finanšu gada 15. februārim izlemj, vai nepieciešams attiecīgās apropriācijas darīt atkal pieejamas.

179. pants

Apropriāciju pārvietojums

1.   Attiecībā uz šajā sadaļā minētajiem darbības izdevumiem Komisija var, izņemot attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, veikt pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu, ja attiecīgās apropriācijas paredzētas tam pašam mērķim, kā noteikts 175. pantā minētajās regulās vai ja tās ir tehniskās palīdzības izdevumi. Komisija pieņem lēmumus līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim.

2.   Gadījumos, kas nav minēti 1. punktā, Komisija var iesniegt priekšlikumus par maksājumu apropriāciju pārvietojumu uz fondiem Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā līdz nākamā finanšu gada 10. janvārim. Maksājumu apropriāciju pārvietojumu var veikt no jebkura budžeta posteņa. Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumus par šādiem pārvietojumiem saskaņā ar 27. pantā noteikto procedūru, tomēr šā panta piemērošanas nolūkos piemērojamais termiņš ir trīs nedēļas.

3.   Ja Eiropas Parlaments un Padome pārvietojumu neapstiprina vai apstiprina tikai daļēji, atbilstošo izdevumu daļu, kas minēta 177. panta 5. punktā, sedz maksājumu apropriācijām nākamajam finanšu gadam.

180. pants

Vadība, atlase un revīzija

Projektu vadību un atlasi, kā arī to revīziju reglamentē regulas, kas minētas 175. pantā.

III   SADAĻA

PĒTNIECĪBA

181. pants

Pētniecības fondi

1.   Pirmā un trešā daļa attiecas uz apropriācijām zinātniskajai izpētei un tehnoloģijas attīstībai, izņemot, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

Šādas apropriācijas iekļauj vai nu vienā no budžeta sadaļām, kura attiecas uz politikas jomu "Netiešā pētniecība" un "Tiešā pētniecība", vai arī nodaļā, kas attiecas uz pētniecības darbībām, kura iekļauta citā sadaļā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par darbības veidiem pētniecības jomā.

2.   Apropriācijas attiecībā uz ieņēmumiem no Ogļu un tērauda izpētes fonda, kas izveidots ar 37. Protokolu par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu, kurš pievienots LES un LESD, uzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem 21. panta nozīmē. Saistību apropriācijas, ko rada šādi ieņēmumi, dara pieejamas, tiklīdz ir aprēķināta debitoru parādu summa, un maksājumu apropriācijas, — tiklīdz ieņēmumi ir saņemti.

3.   Attiecībā uz darbības izdevumiem, kas minēti šajā sadaļā, Komisija var izdarīt pārvietojumus no vienas sadaļas uz citu ar nosacījumu, ka šīs apropriācijas izlieto tiem pašiem mērķiem.

4.   Ekspertus, kam maksā no pētniecības un tehnoloģijas attīstības apropriācijām, pieņem darbā saskaņā ar procedūrām, kuras nosaka Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot katru pētniecības pamatprogrammu vai saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem par uzņēmumu, zinātnes centru un universitāšu līdzdalību.

182. pants

Pētniecības fondu saistības

1.   Saistību apropriācijas, kuras atbilst to saistību apjomam, kas atceltas tādēļ, ka izpētes projekti, kuriem tās bija iezīmētas, pilnīgi vai daļēji nav izpildīti, izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos atkārtoti dara pieejamas, ja ir svarīgi īstenot sākotnēji plānoto programmu, izņemot gadījumu, ja attiecīgā finanšu gadā (n gads) budžetā ir paredzēti līdzekļi šim mērķim.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā Komisija katra finanšu gada sākumā pārbauda visas saistību atcelšanas, kas izdarītas iepriekšējā finanšu gada laikā (n-1 gads), un, ņemot vērā prasības, izvērtē nepieciešamību apropriācijas atkārtoti darīt pieejamas.

Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, Komisija līdz katra finanšu gada 15. februārim var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgus priekšlikumus, katram budžeta postenim norādot iemeslus, kāpēc minētās apropriācijas atkārtoti darīt pieejamas.

3.   Eiropas Parlaments un Padome sešu nedēļu laikā pieņem lēmumu par Komisijas priekšlikumiem. Ja minētajā termiņā lēmums nav pieņemts, priekšlikumus uzskata par apstiprinātiem.

Saistību apropriāciju summa, ko atkārtoti dara pieejamu n gadā, nekādā gadījumā nepārsniedz 25 % no kopējās atceltās summas tai pašai budžeta pozīcijai n – 1 gadā.

4.   Nevar pārnest saistību apropriācijas, kuras atkārtoti darītas pieejamas.

Juridiskās saistības attiecībā uz saistību apropriācijām, kas atkārtoti darītas pieejamas, noslēdz līdz n gada 31. decembrim.

Saistību apropriāciju, kas atkārtoti darītas pieejamas, neizlietoto atlikumu n gada beigās atbildīgais kredītrīkotājs atceļ pavisam.

183. pants

Kopējais pētniecības centrs

1.   Kopīgais pētniecības centrs (KPC) var saņemt līdzekļus no apropriācijām, kas iekļautas ārpus 181. panta 1. punktā minētajām sadaļām un nodaļām, ja tas piedalās pirmās daļas V un VI sadaļā aprakstītajās iepirkuma un dotāciju procedūrās, ko pilnīgi vai daļēji finansē no budžeta.

Ja KPC piedalās iepirkuma un dotāciju procedūrās, to uzskata par dalībvalstī reģistrētu juridisku personu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par KPC.

2.   Apropriācijas, kas saistītas ar turpmāk uzskaitīto, uzskata par piešķirtiem ieņēmumiem 21. panta 2. punkta nozīmē:

a)	dotāciju un iepirkuma procedūrām, kurās piedalās KPC,

b)	KPC darbībām trešo personu uzdevumā vai

c)	pasākumiem saskaņā ar administratīvu nolīgumu ar citām iestādēm vai Komisijas dienestiem par zinātniski tehnisko pakalpojumu sniegšanu.

Saistību apropriācijas, ko rada pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētie ieņēmumi, tiek darītas pieejamas, cik drīz vien iespējams pēc tam, kad aprēķināta debitoru parādu summa.

Ja apropriācijas, kas paredzētas pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, nav izmantotas piecu gadu laikā, tās atceļ.

3.   Apropriāciju izlietojumu uzrāda virknē analītisko kontu, ko iekļauj budžeta izlietojuma pārskatā par katru darbību kategoriju, uz kuru tie attiecas; šīs apropriācijas uzskaita atsevišķi no ieņēmumiem, ko iegūst no trešo personu finansējuma (publiska vai privāta), un no ieņēmumiem par citiem pakalpojumiem, ko Komisija izdara trešo personu labā.

4.   Ja KPC piedalās dotāciju vai iepirkumu procedūrās saskaņā ar šā panta 1. punktu, tam nepiemēro 106. pantā, 107. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, 108. pantā, 109. pantā, 131. panta 4. un 5. punktā paredzētos noteikumus par izslēgšanu un sankcijām saistībā ar iepirkumu un dotācijām.

Tiek uzskatīts arī, ka KPC ir izpildījis prasības attiecībā uz saimnieciskajiem un finanšu resursiem.

KPC atbrīvo no 115. un 134. pantā minēto garantiju sniegšanas.

5.   Iepirkuma noteikumus, kas izklāstīti pirmās daļas V sadaļā, nepiemēro KPC darbībām, ko tas veic trešo personu uzdevumā.

6.   Atkāpjoties no 26. panta, Komisija var tās budžeta sadaļas robežās, kura attiecas uz politikas jomu "Tiešā pētniecība", izdarīt pārvietojumus starp nodaļām līdz 15 % apmērā no apropriācijas budžeta pozīcijas, no kuras pārvietojums tiek izdarīts.

IV   SADAĻA

ĀRĒJĀS DARBĪBAS

1.   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

184. pants

Ārējās darbības

1.   Pirmā un trešā daļa attiecas uz ārējām darbībām, ko finansē no budžeta, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par darbībām, ko var finansēt kā ārējās darbības.

2.   Komisija izlieto apropriācijas darbībām, kas minētas 1. punktā:

a)	vai nu tāda atbalsta robežās, ko piešķir autonomi; vai arī

b)	parakstot finansēšanas nolīgumu – sadarbībā ar trešo valsti, kā minēts 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā.

3.   Ja ārējās darbības ir līdzfinansētas gan no budžetā iekļautām apropriācijām, gan no ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem, kas minēti 21. panta 2. punkta b) apakšpunktā, līdzekļus, kas pēc attiecīgās darbības 189. panta 2. punktā minētā līguma termiņa beigām ir palikuši neizlietoti, atmaksā proporcionāli pēc tādas vienreizējas summas atvilkšanas, kura atbilst revīzijai, novērtējumam un iespējamām saistībām, kādas var rasties vēlāk.

4.   Uz šajā sadaļā minētajām darbībām neattiecas 90. panta 4. punkta otrā daļa.

Saistībā ar ārējām darbībām, kurās tieši pārvalda vairāk nekā EUR 5 000 000 finansējumu, visā darbības laikā nenokārtoti ir ne vairāk kā divi priekšfinansējuma maksājumi.

2.   NODAĻA

Darbību izpilde

1.   iedaļa

Vispārīgi noteikumi

185. pants

Ārējo darbību īstenošana

Šajā sadaļā minētās darbības var tieši īstenot Komisija saskaņā ar 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ar dalītu pārvaldību saskaņā ar 58. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai netieši īstenot jebkura no 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā pilnvarotā vienība vai persona, ievērojot 58. līdz 63. panta attiecīgos noteikumus. Apropriācijas ārējām darbībām var apvienot ar līdzekļiem no citiem avotiem, lai sasniegtu kopēju mērķi.

2.   iedaļa

Budžeta atbalsts un vairāku līdzekļu devēju ieguldījumu fondi

186. pants

Budžeta atbalsta izmantošana

1.   Ja tas noteikts attiecīgajos pamataktos, Komisija var sniegt budžeta atbalstu trešai saņēmējvalstij, ja minētās valsts publisko finanšu pārvaldība notiek pietiekami pārredzami, uzticami un efektīvi.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 210. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta atbalsta izmantošanu un saņēmēju pienākumiem.

2.   Finansēšanas lēmumā, kas minēts 84. pantā, norāda mērķus un plānotos rezultātus, ko paredzēts sasniegt, sniedzot budžeta atbalstu trešai saņēmējvalstij. Savienības ieguldījuma maksājums pamatojas uz 1. punktā minēto nosacījumu izpildi, tostarp uzlabojot publisko finanšu pārvaldīšanu, kā arī uz skaidriem un objektīviem snieguma rādītājiem, kas veido pamatu progresa mērījumiem laika gaitā attiecīgajā nozarē.

3.   Komisija attiecīgajā finansēšanas nolīgumā, kas noslēgts saskaņā ar 184. panta 2. punkta b) apakšpunktu, iekļauj atbilstošus noteikumus, saskaņā ar kuriem trešā saņēmējvalsts apņemas nekavējoties pilnībā vai daļēji atmaksāt attiecīgo pasākuma finansējumu, ja konstatēts, ka attiecīgo Savienības līdzekļu pārvaldībā ir bijuši smagi pārkāpumi, ko izraisījusi minētā valsts.

Lai uzsāktu šā punkta pirmajā daļā minēto atmaksājumu, var piemērot 80. panta 1. punktu.

4.   Komisija trešām saņēmējvalstīm sniedz atbalstu, lai veicinātu parlamentāras kontroles un revīzijas iespēju attīstīšanu un uzlabotu pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai.

187. pants

Savienības ieguldījumu fondi ārējām darbībām

1.   Ārkārtas darbībām, ārkārtas situāciju seku pārvarēšanai un tematiskajām darbībām Komisija var izveidot ieguldījumu fondus, balstoties uz nolīgumu, kas noslēgts ar citiem līdzekļu devējiem. Katra ieguldījumu fonda izveides aktā nosaka ieguldījumu fonda mērķus.

2.   Savienības ieguldījumu fondus īsteno, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principus, kā arī saskaņā ar konkrētajiem mērķiem, kas noteikti katrā izveides aktā.

Savienības ieguldījumu fondus tieši īsteno Komisija saskaņā ar 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu, izņemot Savienības ieguldījumu fondus ārkārtas darbībai vai ārkārtas situāciju seku pārvarēšanas darbībai, ko var īstenot arī netieši, uzticot budžeta īstenošanas uzdevumus vienībām atbilstīgi 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i), ii), v) un vi) punktam.

3.   Savienības ieguldījumu fondi atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	Savienības iesaistīšanās sniedz pievienoto vērtību — ieguldījumu fondus Savienības līmenī izveido un īsteno tikai tad, ja to mērķus, jo īpaši darbības mēroga vai potenciālās ietekmes dēļ, var labāk sasniegt Savienības līmenī nekā valsts līmenī;

b)

Savienības ieguldījumu fondiem jārada skaidra Savienības politiskā pamanāmība un pārvaldības priekšrocības, kā arī labāka Savienības kontrole pār riskiem un Savienības un citu līdzekļu devēju iemaksu izmaksāšanu. Tos nevajadzētu veidot, ja tie tikai dublē citus jau pastāvošus finansējuma kanālus vai līdzīgus instrumentus, nesniedzot nekādus papildinājumus.

4.   Lai nodrošinātu līdzekļu devēju pārstāvību un nemaksājošo dalībvalstu pārstāvību novērotāju statusā, un lai lemtu par līdzekļu izmantošanu, katram Savienības ieguldījumu fondam izveido valdi, kuru vada Komisija.

5.   Savienības ieguldījumu fondus izveido uz noteiktu laiku, ko nosaka to izveides aktā. Šo darbības laiku var pagarināt ar Komisijas lēmumu pēc attiecīgā ieguldījumu fonda valdes pieprasījuma.

Eiropas Parlaments un/vai Padome var lūgt Komisiju pārtraukt apropriācijas šim fondam vai pārskatīt dibināšanas aktu, lai vajadzības gadījumā likvidētu ieguldījumu fondu. Šādā gadījumā visus atlikušos līdzekļus proporcionāli atmaksā kā vispārējus ieņēmumus budžetam, kā arī maksājušajām dalībvalstīm un citiem līdzekļu devējiem.

6.   Savienības un līdzekļu devēju iemaksas nonāk īpašā bankas kontā. Savienības iemaksas tiek pārskaitītas šajā kontā, pamatojoties uz maksājumu pieprasījumiem, kas ir pienācīgi pamatoti ar maksājumu prognozēm, ņemot vērā kontā pieejamo konta atlikumu un izrietošo nepieciešamību pēc papildu maksājumiem. Maksājumu prognozes sagatavo reizi gadā vai attiecīgos gadījumos reizi pusgadā.

Iemaksas netiek integrētas budžetā, un tās pārvalda Komisija, uzticot atbildību deleģētajam kredītrīkotājam.

Savienības ieguldījumu fonda grāmatvedis ir Komisijas grāmatvedis. Viņš ir atbildīgs par to, lai noteiktu grāmatvedības procedūras un kontu plānu, kas ir kopīgs visiem Savienības ieguldījumu fondiem.

Komisijas iekšējam revidentam un Revīzijas palātai ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz ieguldījumu fondu kā attiecībā uz citām Komisijas veiktām darbībām.

Īpašo ieguldījumu fonda bankas kontu atver un slēdz grāmatvedis.

Komisija nodrošina grāmatveža un kredītrīkotāja pienākumu stingru nošķiršanu.

Līdzekļus iekļauj saistībās un izmaksā Komisijas finanšu dalībnieki, kā noteikts Pirmās daļas 3. nodaļas IV sadaļā.

7.   Komisijai ir tiesības ieturēt ne vairāk kā 5 % no ieguldījumu fondā savāktajiem līdzekļiem, lai segtu savas pārvaldības izmaksas tajos gados, kuros 6. punktā minētās iemaksas ir sākts izmantot. Ieguldījumu fonda darbības laikā šādas pārvaldības maksas pieskaita piešķirtajiem ieņēmumiem 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

Grāmatvedis rīkojas, pamatojoties uz iekasēšanas rīkojumiem, kas attiecas uz darbībām, ko finansē no ieguldījumu fonda. Ieņēmumus, kas rodas no šo iekasēšanas rīkojumu atmaksāšanas, iemaksā atpakaļ ieguldījumu fonda īpašajā bankas kontā. Iekasēšanas rīkojumu atcelšanu un apturēšanu veic saskaņā ar 80. panta noteikumiem.

8.   Komisija iesniedz lēmumu projektus, kas attiecas uz Savienības ieguldījumu fonda izveidi, pagarināšanu un likvidēšanu, kompetentajai komitejai, kas paredzēta pamataktā, saskaņā ar kuru ir veikta Savienības iemaksa Savienības ieguldījumu fondā.

9.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par ārējām darbībām paredzētu ieguldījumu fondu vadību, ziņojumiem un pārvaldību.

10.   Komisija ik gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispusīgu un sīku ziņojumu par darbībām, kas finansētas ar Savienības ieguldījumu fondu atbalstu, par to izpildi un rezultātiem, kā arī par to kontiem. Komisija savu ziņojumu pievieno 66. panta 9. punkta trešajā daļā minētajam gada ziņojumu kopsavilkumam.

3.   iedaļa

Citi pārvaldības veidi

188. pants

Ārējo darbību īstenošana ar netiešu pārvaldību

1.   Komisija un Savienības delegācijas saskaņā ar 56. panta 2. punktu veic rūpīgas pārbaudes attiecībā uz atbilstīgi 58. panta 1. punkta c) apakšpunktam netieši īstenoto darbību izpildi. Šādas rūpīgas pārbaudes veic vai nu ar iepriekšēju apstiprinājumu, vai ar ex post kontroli, vai izmantojot apvienotu procedūru.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par ārējo darbību īstenošanu, izmantojot netiešu pārvaldību.

189. pants

Finansēšanas nolīgumi par ārējo darbību īstenošanu

1.   Veiktās ārējās darbības ir par pamatu tam, ka tiek pieņemts viens vai vairāki no šādiem instrumentiem:

a)	finansēšanas nolīgums starp Komisiju un 185. pantā minētu vienību vai personu;

b)	līgums vai dotācijas nolīgums starp Komisiju un fiziskām vai juridiskām personām, kas atbildīgas par attiecīgo darbību veikšanu.

Noteikumus ārējā atbalsta sniegšanai paredz instrumentā, saskaņā ar kuru pārvalda pirmās daļas a) un b) apakšpunktā paredzētos finansēšanas nolīgumus vai līgumus, vai dotāciju nolīgumus.

2.   Finansēšanas nolīgumus ar vienībām, kas minētas 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, noslēdz ne vēlāk kā n+1 gada 31. decembrī, kur n gads ir gads, kurā budžeta saistības radušās.

Finansēšanas nolīgumos nosaka laikposmu, kurā 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās vienības noslēdz visus atsevišķos līgumus un dotāciju nolīgumus, ar kuriem īsteno darbību. Šāds laikposms nav ilgāks par trīs gadiem pēc finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienas, izņemot:

a)	darbības ar vairākiem līdzekļu devējiem;

b)	atsevišķus līgumus attiecībā uz revīziju un novērtēšanu;

c)	šādos ārkārtas apstākļos: i) jau noslēgtiem līgumiem pievieno papildinājumus; ii) pēc esoša līguma priekšlaicīgas izbeigšanas jāslēdz atsevišķi līgumi; iii) izmaiņas vienībā, kurai uzticēti uzdevumi.

3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro daudzgadu programmām, ko īsteno ar dalītām saistībām, šādos gadījumos:

a)	Pirmspievienošanās atbalsta instruments;

b)	Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments.

Minētajos gadījumos Komisija automātiski atceļ apropriācijas saskaņā ar nozaru noteikumiem.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par finansēšanas nolīgumiem attiecībā uz ārējo darbību īstenošanu.

3.   NODAĻA

Iepirkums

190. pants

Ārējo darbību iepirkums

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iepirkumu ārējo darbību jomā.

2.   Šīs regulas pirmās daļas V sadaļas 1. nodaļa, kas attiecas uz vispārīgiem noteikumiem par iepirkumu, jāpiemēro līgumiem, uz kuriem attiecas šī sadaļa, ievērojot īpašos noteikumus par robežlielumiem un tādus noteikumus par ārējo līgumu piešķiršanu, kuri jāparedz deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. Šīs nodaļas nolūkos līgumslēdzējas iestādes ir:

a)	Komisija vienas vai vairāku trešo valstu vārdā un to uzdevumā;

b)	vienības un personas, kas minētas 185. pantā un kurām ir uzticēti attiecīgie budžeta izpildes uzdevumi.

3.   Iepirkuma procedūras nosaka šīs regulas 189. pantā paredzētajos finansēšanas nolīgumos.

4.   Šīs nodaļas noteikumus nepiemēro darbībām, ko īsteno saskaņā ar nozaru pamataktiem, kas attiecas uz krīzes pārvarēšanas atbalstu, civilās aizsardzības pasākumiem un humānās palīdzības pasākumiem.

191. pants

Noteikumi par dalību piedāvājumu konkursa procedūrās

1.   Līdzdalība piedāvājumu konkursā ir pieejama ar vienlīdzīgiem noteikumiem visām personām, uz kurām attiecas Līgumu darbības joma, un jebkurām citām fiziskām vai juridiskām personām, ievērojot īpašos noteikumus pamataktos, kas reglamentē attiecīgo sadarbības jomu.

2.   Gadījumos, kas minēti 54. panta 2. punktā, ārkārtas apstākļos, ko pienācīgi pamato atbildīgais kredītrīkotājs, var izlemt atļaut piedalīties līgumu konkursā trešo valstu pilsoņiem, kas nav minēti 1. punktā.

3.   Ja piemēro Savienības noslēgtu nolīgumu, ar kuru paplašina preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas tirgu, līgumi par budžeta finansētu iepirkumu ir pieejami arī trešo valstu valstspiederīgajiem, kas nav minēti 1. un 2. punktā, ievērojot minētajā nolīgumā paredzētos nosacījumus.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par piedalīšanos piedāvājumu konkursa procedūrās.

4.   NODAĻA

Dotācijas

192. pants

Ārējas darbības pilnīga finansēšana

Darbību var pilnīgi finansēt no budžeta vienīgi tad, ja tas ir būtiski šīs darbības realizēšanai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par ārējas darbības pilnīgu finansēšanu.

193. pants

Noteikumi, ko piemēro ārējo darbību dotācijām

Dotāciju procedūras, ko netiešā vadībā piemēro 185. pantā minētās vienības, nosaka nolīgumos, kas noslēgti starp Komisiju un šīm vienībām.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par dotāciju procedūrām, kas piemērojamas netiešā pārvaldībā.

5.   NODAĻA

Pārskatu revīzija

194. pants

Savienības ārējo darbību revīzija

Visos līgumos starp Komisiju un 185. pantā minētajām vienībām, nolīgumos par dotāciju piešķiršanu vai lēmumos par dotācijām ir skaidri jāparedz, ka Komisijai un Revīzijas palātai ir revīzijas pilnvaras, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, attiecībā uz visiem līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas saņēmuši Savienības līdzekļus.

V   SADAĻA

EIROPAS BIROJI

195. pants

Eiropas biroji

1.   Šīs sadaļas nolūkiem "Eiropas biroji" ir administratīvās struktūras, ko izveidojusi viena vai vairākas iestādes, lai izpildītu īpašus uzdevumus, kuru izpildījums vajadzīgs vairākām iestādēm.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par Eiropas biroju un iestāžu delegāciju Eiropas birojos darbības jomu.

2.   Šī sadaļa, izņemot 198., 199. un 200. pantu, attiecas uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai darbību.

3.   Eiropas biroju darbībai piemēro pirmo un trešo daļu, izņemot, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

196. pants

Apropriācijas Eiropas birojiem

1.   Apropriācijas katram Eiropas birojam, kuru kopējo summu iekļauj īpašā budžeta pozīcijā Komisijas iedaļā, sīki izklāsta minētās iedaļas pielikumā.

Pielikumu veido kā ieņēmumu un izdevumu pārskatu, ko iedala sīkāk tāpat kā budžeta iedaļas.

Minētajā pielikumā iekļautās apropriācijas sedz katra Eiropas biroja visas finansiālās vajadzības, kas tam rodas, pildot savus pienākumus iestāžu uzdevumā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par apropriācijām Eiropas birojiem, tostarp par noteiktu grāmatveža uzdevumu deleģēšanu, kasi un bankas kontiem.

2.   Katra Eiropas biroja štatu sarakstu pievieno Komisijas štatu sarakstam.

3.   Katra Eiropas biroja direktors pieņem lēmumus par pārvietojumiem 1. punktā minētajā pielikumā. Komisija informē par tādiem pārvietojumiem Eiropas Parlamentu un Padomi.

4.   Katra Eiropas biroja pārskats ir 141. pantā minēto Savienības pārskatu sastāvdaļa.

197. pants

Eiropas biroju kredītrīkotājs

Saskaņā ar 65. pantu Komisija attiecībā uz apropriācijām, kas pielikumā iekļautas par katru Eiropas biroju, deleģē kredītrīkotāja pilnvaras attiecīgā Eiropas biroja direktoram.

198. pants

Starpiestāžu Eiropas biroju uzskaite

1.   Ikviens starpiestāžu Eiropas birojs izveido savu izdevumu analītisko uzskaiti, kas ļauj noteikt, cik liela daļa no tā pakalpojumiem sniegta katrai iestādei. Attiecīgā Eiropas biroja direktors, iepriekš saņemot pārvaldības komitejas apstiprinājumu, pieņem kritērijus, kas ir grāmatvedības sistēmas pamatā.

2.   Piezīmēs par īpašo budžeta pozīciju, kurā iekļautas kopējās apropriācijas katram starpiestāžu Eiropas birojam, uzrāda izmaksu tāmi pakalpojumiem, ko minētais birojs sniedz katrai iestādei. To pamatā ir 1. punktā paredzētā analītiskā uzskaite.

3.   Katrs starpiestāžu Eiropas birojs ziņo attiecīgajām iestādēm par analītiskās uzskaites rezultātiem.

199. pants

Kredītrīkotāja pilnvaru deleģēšana starpiestāžu Eiropas birojiem

1.   Katra iestāde var deleģēt kredītrīkotāja pilnvaras starpiestāžu Eiropas biroja direktoram attiecībā uz tās iedaļā iekļauto apropriāciju pārvaldību un noteikt šādas pilnvaru deleģēšanas ierobežojumus un nosacījumus.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par kredītrīkotāja pilnvaru deleģēšanu starpiestāžu Eiropas biroja direktoram.

2.   Komisijas iekšējais revidents pilda visus pienākumus, kas noteikti šīs regulas pirmās daļas IV sadaļas 9. nodaļā.

200. pants

Pakalpojumi trešām personām

Ja Eiropas biroja uzdevums saistīts ar piegādēm trešām personām par atlīdzību, tā direktors, iepriekš saņemot pārvaldības komitejas apstiprinājumu, paredz īpašus noteikumus, kas reglamentē šo piegāžu veikšanu un atbilstīgo uzskaiti.

VI   SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀS APROPRIĀCIJAS

201. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Administratīvajām apropriācijām piemēro pirmo un trešo daļu, izņemot, ja šajā sadaļā noteikts citādi.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par administratīvo apropriāciju un nomas garantiju darbības jomu.

202. pants

Saistības

1.   Katru gadu no 15. oktobra parasto administratīvo izdevumu saistības var uzņemties iepriekš no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam finanšu gadam. Šādas saistības tomēr nedrīkst pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijām, ko attiecīgajai budžeta pozīcijai Eiropas Parlaments un Padome ir apstiprinājuši kārtējam finanšu gadam. Tās nevar paredzēt tāda veida jauniem izdevumiem, kas pēdējā pienācīgi pieņemtajā budžetā vēl nav apstiprināti principā.

2.   Izdevumi, kas jāmaksā avansā saskaņā ar tiesību normām vai līguma noteikumiem, piemēram, nomas maksa, var būt par pamatu tam, ka maksājumus, sākot ar 1. decembri un vēlāk, veic no budžeta apropriācijām par nākamo finanšu gadu. Šādā gadījumā 1. punktā minēto ierobežojumu nepiemēro.

203. pants

Īpašie noteikumi par administratīvajām apropriācijām

1.   Administratīvās apropriācijas ir nediferencētas apropriācijas.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par konkrētām administratīvām apropriācijām, tostarp ēkām un avansiem iestāžu darbiniekiem.

2.   Administratīvos izdevumus, kuri jāizdara saskaņā ar līgumiem, kas attiecas uz laikposmiem, kuri pārsniedz finanšu gadu saskaņā ar vietējām paražām vai praksi attiecībā uz iekārtu piegādēm, maksā no tā finanšu gada budžeta, kurā tie tiek izdarīti.

3.   Katra iestāde Eiropas Parlamentam un Padomei līdz katra gada 1. jūnijam iesniedz darba dokumentu par savu ēku politiku, kurā iekļauta šāda informācija:

a)	attiecībā uz katru ēku — izdevumi un platība, ko sedz attiecīgo budžeta pozīciju apropriācijas;

b)	turpmākajos gados paredzamā platību un atrašanās vietu vispārējā plānojuma attīstība, ietverot ēku projektus, kas ir plānošanas posmā un jau ir identificēti;

c)	galīgie noteikumi un izmaksas, kā arī attiecīga informācija par jaunu ēku projektu īstenošanu, kas iepriekš iesniegta Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar 4. un 5. punktā noteikto procedūru un kas nav iekļauta iepriekšējā gada darba dokumentos;

4.   Saistībā ar ēku projektiem, kam varētu būt būtiska finansiāla ietekme uz budžetu, iestāde pēc iespējas ātrāk informē Eiropas Parlamentu un Padomi par nepieciešamo apbūves platību un provizorisko plānošanu pirms vietējā tirgus izpētes ēku līgumu gadījumā vai pirms konkursa uzaicinājumu izdošanas vai īstenošanas būvdarbu gadījumā.

5.   Saistībā ar jebkuru ēku projektu, kam var būt būtiska finansiāla ietekme uz budžetu, iestāde iesniedz būvprojektu, tostarp detalizētu izmaksu novērtējumu un informāciju par finansējumu, kā arī sarakstu ar līgumu projektiem, kurus paredzēts izmantot, un lūdz Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājumu pirms līgumu slēgšanas. Pēc iestādes pieprasījuma saistībā ar ēkas projektu iesniegtos dokumentus uzskata par konfidenciāliem.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, Eiropas Parlaments un Padome apspriež ēkas projektu četrās nedēļās no dienas, kad abas iestādes to ir saņēmušas.

Ēkas projektu uzskata par apstiprinātu, kad ir beidzies šis četru nedēļu laikposms, ja vien minētajā laikposmā Eiropas Parlaments vai Padome nepieņem pretēju lēmumu attiecībā uz priekšlikumu.

Ja Eiropas Parlaments un/vai Padome šajā četru nedēļu laikposmā pauž pienācīgi pamatotas bažas, minēto periodu var vienu reizi pagarināt par divām nedēļām.

Ja Eiropas Parlaments vai Padome pieņem pretēju lēmumu priekšlikumam par ēkas projektu, attiecīgā iestāde savu priekšlikumu atsauc un var iesniegt jaunu priekšlikumu.

6.   Nepārvaramas varas gadījumos 4. punktā paredzēto informāciju var iesniegt kopā ar ēkas projektu. Eiropas Parlaments un Padome apspriež priekšlikumu par ēkas projektu divās nedēļās no dienas, kad abas iestādes to ir saņēmušas. Ēkas projektu uzskata par apstiprinātu, kad ir beidzies šis divu nedēļu laikposms, ja vien Eiropas Parlaments un/vai Padome šajā laikposmā nepieņem pretēju lēmumu attiecībā uz priekšlikumu.

7.   Par tādiem ēku projektiem, kuriem varētu būt būtiska finansiāla ietekme uz budžetu, uzskata šādus:

i)	jebkāda zemes iegāde;

ii)	ēku iegāde, pārdošana, strukturāla renovācija vai būvniecība vai jebkāds projekts, kurā apvienota šo elementu īstenošana vienā laikposmā, par vairāk nekā EUR 3 000 000;

iii)	jebkurš jauns ēku līgums (tostarp par lietojumu, ilgtermiņa nomu un pastāvošo ēku līgumu atjaunošanu ar nelabvēlīgākiem nosacījumiem), uz kuru neattiecas ii) apakšpunkts, par ikgadējo maksu vismaz EUR 750 000;

iv)	pastāvošo ēku līgumu pagarināšana vai atjaunošana (tostarp par lietojumu un ilgtermiņa nomu) ar tādiem pašiem vai nelabvēlīgākiem nosacījumiem par ikgadējo maksu vismaz EUR 3 000 000 apmērā.

Šis punkts attiecas arī uz ēku projektiem, kuriem ir starpiestāžu raksturs, kā arī uz Savienības delegācijām.

8.   Neskarot 17. pantu, ēkas iegādes projektu var finansēt, izmantojot aizņēmumu, ko iepriekš apstiprina Eiropas Parlaments un Padome.

Aizdevumu līgumus noslēdz un aizdevumus atmaksā saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un pienācīgi ievērojot Savienības vislabākās finanšu intereses.

Ja iestāde ierosina finansēt iegādi ar aizdevuma palīdzību, finansēšanas plānā, kas attiecīgajai iestādei jāiesniedz kopā ar pieteikumu iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanai, jo īpaši norāda finansējuma maksimālo apjomu, finansēšanas laikposmu, finansējuma veidu, finansējuma nosacījumus un ietaupījumus salīdzinājumā ar citu veidu līgumu noteikumiem.

Eiropas Parlaments un Padome iepriekšēja apstiprinājuma pieprasījumu apspriež četrās nedēļās no dienas, kad abas iestādes to ir saņēmušas, ko var pagarināt vienu reizi par divām nedēļām. Iegādi ar aizdevuma palīdzību uzskata par noraidītu, ja Eiropas Parlaments un Padome šajā termiņā to nav skaidri apstiprinājuši.

VII   SADAĻA

EKSPERTI

204. pants

Ārējie eksperti, kas tiek atlīdzināti

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par ārējiem ekspertiem, kas tiek atlīdzināti, tostarp par īpašu procedūru to fizisko personu atlasei, kuras kā ārējie eksperti, kas tiek atlīdzināti, sniedz palīdzību iestādēm, izvērtējot dotāciju pieteikumus, projektus un piedāvājumu konkursa priekšlikumus, un sniedz atzinumus un konsultācijas konkrētos gadījumos.

Šādi eksperti tiek atlīdzināti, pamatojoties uz fiksētu summu, ko paziņo iepriekš, un tos atlasa, pamatojoties uz to profesionālajām spējām. Atlasi veic, pamatojoties uz atlases kritērijiem, kuros ievēroti nediskriminēšanas, vienlīdzīgas attieksmes un interešu konflikta neesamības principi.

TREŠĀ DAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

205. pants

Pārejas noteikumi

1.   Attiecībā uz 175. panta 1. punktā minētajiem fondiem, par kuriem pamataktus atceļ pirms 2013. gada 1. janvāra, saskaņā ar 178. pantu atceltās apropriācijas var atkārtoti darīt pieejamas, ja pieļauta acīmredzama kļūda, kurā vainojama vienīgi Komisija, vai nepārvaramas varas gadījumā, kam ir būtiska ietekme uz minēto fondu atbalstīto darbību īstenošanu.

2.   Attiecībā uz apropriāciju pārvietojumiem, kuri attiecas uz darbības izdevumiem, kas minēti Regulās (EK) Nr. 1260/1999, (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 1080/2006, (EK) Nr. 1081/2006, (EK) Nr. 1083/2006, Regulā (EK) Nr. 1084/2006 un (EK) Nr. 1198/2006, par ko vēl ir jāveic Savienības maksājumi, lai nokārtotu Savienības nesamaksātās saistības līdz palīdzības pasākumu slēgšanai, Komisija var veikt pārvietojumus no vienas sadaļas uz citu, ar nosacījumu, ka attiecīgajām apropriācijām ir tāds pats mērķis vai tās ir saistītas ar Savienības iniciatīvām vai tehnisko palīdzību un inovāciju pasākumiem un ka tās pārvieto uz tāda paša veida pasākumiem.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pārejas noteikumiem.

206. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes informācijas pieprasījumi

Eiropas Parlaments un Padome ir tiesīgi pieprasīt informāciju vai paskaidrojumus par to kompetences jomā esošajiem budžeta jautājumiem.

207. pants

Robežvērtības un summas

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz visām šajā regulā paredzētajām robežvērtībām un summām, neskarot 118. pantu.

208. pants

Finanšu pamatregula struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu

1.   Komisija tiek pilnvarota ar deleģēto aktu saskaņā ar 210. pantu pieņemt finanšu pamatregulu struktūrām, kuras izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu, kurām ir juridiskas personas statuss un kuras saņem ieguldījumus no budžeta.

Finanšu pamatregula balstās uz šajā regulā noteiktajiem principiem un noteikumiem.

Minēto struktūru finanšu noteikumi nenovirzās no finanšu pamatregulas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams to īpašajām vajadzībām, un ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu.

2.   Struktūrām, kas minētas 1. punktā, Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz apstiprinājumu par to budžeta izpildi. Struktūras, kas minētas 1. punktā, pilnībā sadarbojas ar iestādēm, kuras iesaistītas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu nepieciešamo papildinformāciju, tostarp piedaloties attiecīgo struktūru sanāksmēs.

3.   Komisijas iekšējam revidentam ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz 1. punktā minētajām struktūrām, kādas viņam ir attiecībā uz Komisiju.

4.   Neatkarīgs ārējais revidents pārbauda, vai katras 1. punktā minētās struktūras gada pārskati pareizi atspoguļo attiecīgās struktūras ienākumus, izdevumus un finanšu stāvokli pirms konsolidācijas Komisijas galīgajos pārskatos. Ja vien 1. punktā minētajā pamataktā nav noteikts citādi, Revīzijas palāta sagatavo īpašu gada ziņojumu par katru struktūru saskaņā ar LESD 287. panta 1. punkta prasībām. Sagatavojot šo ziņojumu, Revīzijas palāta izskata neatkarīgā ārējā revidenta veikto revīzijas darbu un rīcību, kas veikta saistībā ar revidenta konstatējumiem.

209. pants

Finanšu paraugregula publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām

Struktūras, kas ir juridiskas personas, izveidotas ar pamataktu, un kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana, pieņem savus finanšu noteikumus.

Minētie noteikumi ietver tādu principu kopumu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību.

Komisija tiek pilnvarota ar deleģēto aktu saskaņā ar 210. pantu pieņemt finanšu paraugregulu, kurā noteikti principi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, un kuras pamatā ir 60. pants.

Minēto struktūru finanšu noteikumi nenovirzās no finanšu paraugregulas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams to īpašajām vajadzībām, un ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu.

210. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8., 11., 13., 19., 21., 22., 23., 25., 26., 29., 30., 31., 34., 35., 38., 41., 44., 49., 53., 54., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 68., 69., 70., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90., 92., 93., 98., 99., 100., 101., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 134., 135., 137., 138., 139., 140., 142., 144., 181., 183., 184., 186., 187., 188., 189., 190., 191., 192., 193., 195., 196., 199., 201., 203., 204., 205., 207., 208. un 209. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz laikam, kad beigsies pirmā daudzgadu finanšu shēma, kas būs pēc 2013. gada, kā minēts LESD 312. pantā. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais divus gadus pirms pirmās daudzgadu finanšu shēmas, kas ir pēc 2013. gada, beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda ilguma laikposmiem, kas atbilst sekojošiem daudzgadu finanšu shēmu laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katras attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas darbības laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 8., 11., 13., 19., 21., 22., 23., 25., 26., 29., 30., 31., 34., 35., 38., 41., 44., 49., 53., 54., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 68., 69., 70., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90., 92., 93., 98., 99., 100., 101., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 134., 135., 137., 138., 139., 140., 142., 144., 181., 183., 184., 186., 187., 188., 189., 190., 191., 192., 193., 195., 196., 199., 201., 203., 204., 205., 207., 208. un 209. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 8., 11., 13., 19., 21., 22., 23., 25., 26., 29., 30., 31., 34., 35., 38., 41., 44., 49., 53., 54., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 68., 69., 70., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90., 92., 93., 98., 99., 100., 101., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 134., 135., 137., 138., 139., 140., 142., 144., 181., 183., 184., 186., 187., 188., 189., 190., 191., 192., 193., 195., 196., 199., 201., 203., 204., 205., 207., 208. un 209. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

211. pants

Pārskatīšana

Šo regulu pārskata vajadzības gadījumā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā divus gadus pirms pirmās daudzgadu finanšu shēmas, kura būs spēkā pēc 2013. gada, beigām.

Šādā pārskatīšanā izskata inter alia Pirmās daļas VIII sadaļas noteikumu īstenošanu.

212. pants

Atcelšana

Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atceļ no 2013. gada 1. janvāra, izņemot:

a)	regulas 53. līdz 57. pantu, ko turpina piemērot visām saistībām, ko pieņem līdz 2013. gada 31. decembrim;

b)	regulas 166. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ko turpina piemērot visām saistībām, ko pieņem līdz 2012. gada 31. decembrim; un

c)	regulas 166. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ko turpina piemērot visām saistībām, ko pieņem no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 Pirmās daļas VI sadaļu var turpināt piemērot dotāciju nolīgumiem, kas parakstīti, un dotāciju lēmumiem, kas paziņoti līdz 2013. gada 31. decembrim, piemērojot 2012. gada vai agrāku gadu budžeta vispārējās saistības, ja tā nolemj atbildīgais kredītrīkotājs, pienācīgi ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principus.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar atbilstību tabulu, kas iekļauta pielikumā.

213. pants

Pārskatīšana saistībā ar EĀDD

Šīs regulas 68. panta 1. punkta trešo daļu un 98. panta 2. punkta otro daļu pārskatīs 2013. gadā, pienācīgi ņemot vērā EĀDD un jo īpaši Savienības delegāciju specifiku un — attiecīgā gadījumā — atbilstīgu EĀDD finanšu pārvaldības spēju.

214. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra, izņemot:

a)	regulas 58. līdz 63. pantu, ko piemēro tikai tām saistībām, kuras pieņem no 2014. gada 1. janvāra;

b)	regulas 50. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunktu un 82., 139. un 140. pantu, ko piemēro no 2014. gada 1. janvāra;

c)	regulas 177., 179. un 210. pantu, ko piemēro no 2012. gada 27. oktobra.

---

(1)  OV C 145, 3.6.2010., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 23. oktobris nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 25. oktobris lēmums.

(3)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(5)  OV L 124 20.5.2003., 36. lpp.

(6)  OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.

(7)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(8)  OV C 215, 21.7.2011., 13. lpp.

(9)  OV L 56., 4.3.1968., 1. lpp.

(10)  OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

(11)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(12)  OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.

(13)  OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

(14)  OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.

(15)  OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.

(16)  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(17)  OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

(18)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(19)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(20)  OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp.

(21)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(22)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(23)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(24)  OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

(25)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(26)  OV L 210, 31.7.2006., 1. lpp.

(27)  OV L 210, 31.7.2006., 12. lpp.

(28)  OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

(29)  OV L 210, 31.7.2006., 79. lpp.

(30)  OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

---

---

---

---

---