1.   Šī regula ir pamats tam, lai saistībā ar pārtikas produktu informāciju nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, ņemot vērā patērētāju uztveres atšķirības un viņu vajadzības pēc informācijas, vienlaicīgi nodrošinot netraucētu iekšējā tirgus darbību.

2.   Ar šo regulu nosaka vispārīgos principus, prasības un atbildību, kas reglamentē pārtikas produktu informāciju un jo īpaši pārtikas marķēšanu. Ar to nosaka līdzekļus, kas garantē patērētāju tiesības uz informāciju, un procedūras pārtikas produktu informācijas sniegšanai, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pietiekamu elastību, lai reaģētu uz turpmākajām izmaiņām un nepieciešamību pēc jaunas informācijas.

3.   Šo regulu piemēro pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem visos pārtikas aprites posmos, ja viņu uzņēmējdarbība ir saistīta ar pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. To piemēro attiecībā uz visiem pārtikas produktiem, kas paredzēti galapatērētājam, tostarp pārtikas produktiem, kurus piegādā ēdināšanas iestādes un kuri paredzēti piegādei ēdināšanas iestādēm.

Šo regulu piemēro pārvadājumu uzņēmumu sniegtiem ēdināšanas pakalpojumiem, ja izbraukšana notiek no dalībvalstu teritorijām, uz kurām attiecas Līgumi.

4.   Šo regulu piemēro, neskarot marķēšanas prasības, kas paredzētas īpašos Savienības noteikumos, kurus piemēro konkrētiem pārtikas produktiem.

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

2.   Piemēro arī šādas definīcijas:

3.   Šajā regulā pārtikas produktu izcelsmes valsts attiecas uz pārtikas produktu izcelsmi, kā noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 23. līdz 26. pantā.

4.   Piemēro arī I pielikumā sniegtās īpašās definīcijas.

1.   Noteikumi par pārtikas produktu informāciju paredz nodrošināt augstu patērētāju veselības un interešu aizsardzības līmeni un radīt pamatu tam, lai galapatērētāji varētu veikt apzinātu izvēli un droši lietot uzturā pārtiku, īpaši attiecībā uz veselības, ekonomiskiem, vides, sociāliem un ētiskiem apsvērumiem.

2.   Tiesību aktu par pārtikas produktu informāciju mērķis ir Savienībā sasniegt brīvu pārtikas apriti, kas ir likumīgi ražota un tirgota, attiecīgi ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt ražotāju likumīgās intereses un veicināt kvalitatīvu produktu ražošanu.

3.   Kad ar tiesību aktiem par pārtikas produktu informāciju nosaka jaunas prasības, pēc jauno prasību stāšanās spēkā tiek noteikts pārejas laiks, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Šādā pārejas laikā tirgū drīkst laist pārtikas produktus ar marķējumu, kas neatbilst jaunajām prasībām, un šādu pārtikas produktu krājumus, kas laisti tirgū līdz pārejas laika beigām, drīkst turpināt tirgot līdz pilnīgai krājumu izpārdošanai.

4.   Sagatavojot, novērtējot un pārskatot pārtikas produktu informācijas tiesību aktus, rīko atklātas un pārredzamas apspriešanās ar sabiedrību, tostarp ar ieinteresētajām personām tieši vai ar pārstāvniecības struktūru starpniecību, izņemot, kad tas nav iespējams steidzamības dēļ.

1.   Gadījumos, kad tiesību aktos par pārtikas produktu informāciju prasīta obligātā pārtikas produktu informācija, tas jo īpaši attiecas uz informāciju, kura ietverta vienā no šīm kategorijām:

2.   Gadījumos, kad tiek izvērtēta nepieciešamība piemērot obligāto pārtikas produktu informāciju un lai patērētājiem dotu iespēju veikt apzinātu izvēli, ņem vērā lielākās daļas patērētāju vidū plaši izplatīto vajadzību pēc noteiktas informācijas, kurai viņi piešķir lielu nozīmi, vai jebkuriem vispārēji atzītiem ieguvumiem patērētājam.

1.   Pārtikas produktu informācija nav maldinoša, jo īpaši:

2.   Pārtikas produktu informācija ir precīza, skaidra un patērētājam viegli saprotama.

3.   Ievērojot izņēmumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos, kurus piemēro dabīgiem minerālūdeņiem un īpašas diētas pārtikas produktiem, pārtikas produktu informācija nevienam pārtikas produktam nepiedēvē spējas novērst, ārstēt vai izārstēt kādu cilvēka slimību vai neatsaucas uz šādām spējām.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punkts attiecas arī uz:

1.   Par pārtikas produktu informāciju atbildīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs ir tas uzņēmējs, ar kura vārdu vai uzņēmuma nosaukumu šo pārtikas produktu tirgo, vai, ja minētais uzņēmējs neveic uzņēmējdarbību Savienībā, importētājs Savienības tirgū.

2.   Par pārtikas produktu informāciju atbildīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs nodrošina pārtikas produktu informācijas esamību un precizitāti saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pārtikas produktu informāciju un attiecīgo valsts tiesību aktu prasībām.

3.   Pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji, kas neietekmē pārtikas produktu informāciju, nepiegādā pārtiku, par kuru viņi zina vai kuru, ņemot vērā viņiem kā speciālistiem zināmo informāciju, viņiem ir pamats uzskatīt par neatbilstīgu piemērojamiem tiesību aktiem par pārtikas produktu informāciju un attiecīgo valsts tiesību aktu prasībām.

4.   Pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji tajos uzņēmumos, kuri atrodas to pārziņā, nepārveido pārtikai pievienoto informāciju, ja šādas izmaiņas var maldināt galapatērētāju vai citādi mazināt patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un mazināt galapatērētāju iespējas izdarīt apzinātu izvēli. Pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji ir atbildīgi par jebkurām izmaiņām, ko tie veic pārtikai pievienotajā informācijā.

5.   Neskarot 2. līdz 4. punktu, pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji tajos uzņēmumos, kuri atrodas to pārziņā, nodrošina, ka tiek ievērotas uz tiem attiecināmās tiesību aktu par pārtikas produktu informāciju prasības un attiecīgo valsts tiesību aktu prasības, un pārbauda, ka šīs prasības tiek ievērotas.

6.   Pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji tajos uzņēmumos, kuri atrodas to pārziņā, nodrošina, ka galapatērētājam vai ēdināšanas iestādēm paredzētas nefasētas pārtikas produktu informācija tiek nogādāta pārtikas apritē iesaistītajam uzņēmējam, kas saņem pārtiku, lai nepieciešamības gadījumā varētu norādīt obligāto pārtikas produktu informāciju galapatērētājam.

7.   Pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji tajos uzņēmumos, kuri atrodas to pārziņā, nodrošina, ka regulas 9. un 10. pantā noteiktās obligātās ziņas norāda uz pārtikas iepakojuma vai tam piestiprinātas etiķetes, vai pārtikas pavaddokumentiem, ja var garantēt, ka šie dokumenti ir pievienoti attiecīgajai pārtikas vai tika atsūtīti pirms pārtikas piegādes vai vienlaicīgi ar to:

Neatkarīgi no pirmās daļas pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji nodrošina, ka regulas 9. panta 1. punkta a), f), g) un h) apakšpunktā noteiktās ziņas tiek parādītas arī uz fasētas pārtikas tirdzniecībai paredzētā sekundārā iepakojuma.

8.   Pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji, kas citiem pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem piegādā pārtiku, kura nav paredzēta galapatērētājam vai ēdināšanas iestādēm, nodrošina, ka šiem citiem pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem ir pietiekama informācija, lai vajadzības gadījumā tie varētu veikt 2. punktā paredzētos pienākumus.

1.   Saskaņā ar regulas 10. līdz 35. pantu un ievērojot šajā nodaļā noteiktos izņēmumus, obligāti norādāmas šādas ziņas:

2.   Šā panta 1. punktā minētās ziņas norāda ar vārdiem un skaitļiem. Neskarot regulas 35. pantu, tās var papildus izteikt ar piktogrammām vai simboliem.

3.   Ja Komisija ir pieņēmusi deleģētos un īstenošanas aktus, kas minēti šajā pantā, šā panta 1. punktā minētās ziņas var izteikt arī ar piktogrammām vai simboliem, nevis ar vārdiem vai skaitļiem.

Lai nodrošinātu, ka patērētāji gūst labumu no tā, ka pārtikas produktu obligātās informācijas sniegšanai var izmantot arī citus līdzekļus, ne tikai vārdus un skaitļus, un ar noteikumu, ka tā pati informācija ir izteikta arī vārdos un skaitļos, Komisija, ņemot vērā pierādījumus par patērētāju vienādu izpratni, var, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, noteikt kritērijus, atbilstīgi kuriem vienu vai vairākas 1. punktā minētās ziņas var izteikt ar piktogrammām vai simboliem, nevis ar vārdiem vai skaitļiem.

4.   Lai nodrošinātu vienotu šā panta 3. punkta piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par saskaņā ar 3. punktu noteikto kritēriju piemērošanas kārtību, lai vienu vai vairākas ziņas sniegtu piktogrammu vai simbolu veidā, nevis ar vārdiem vai skaitļiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Papildus 9. panta 1. punktā noteiktajam obligāto ziņu uzskaitījumam regulas III pielikumā nosaka papildu obligātās ziņas īpašiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām.

2.   Lai sniegtu patērētājiem informāciju par pārtikas produktu veidiem vai kategorijām un ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību, patērētāju veselības aizsardzību un drošu pārtikas lietošanu, Komisija var grozīt III pielikumu, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu.

Deleģētajiem aktiem, ko pieņem saskaņā ar šo pantu, piemēro 52. pantā noteikto procedūru, ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, ko rada apdraudējums patērētāju veselībai.

1.   Visu pārtikas produktu obligātā informācija ir norādīta un viegli pieejama saskaņā ar šo regulu.

2.   Attiecībā uz fasētu pārtiku obligāto pārtikas informāciju norāda tieši uz iepakojuma vai tai pievienotās etiķetes.

3.   Lai nodrošinātu, ka patērētāji gūst labumu no citiem pārtikas produktu obligātās informācijas sniegšanas līdzekļiem, kuri ir piemērotāki noteikta veida obligātajām ziņām, un ar noteikumu, ka tiek nodrošināta tāda pati informācija, kāda tiek nodrošināta uz iepakojuma vai etiķetes, Komisija, ņemot vērā pierādījumus par patērētāju vienādu izpratni un to, ka šie veidi ir plaši izplatīti patērētāju vidū, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, var paredzēt noteikumus par konkrētu obligāto ziņu sniegšanu kādā citā veidā, nevis uz iepakojuma vai etiķetes.

4.   Lai nodrošinātu vienādu šā panta 3. punkta īstenošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par 3. punktā minēto kritēriju piemērošanas kārtību, lai konkrētas obligātās ziņas sniegtu citā veidā, nevis uz iepakojuma vai etiķetes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Attiecībā uz nefasētiem pārtikas produktiem piemēro 44. pantu.

1.   Neskarot valstu pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 44. panta 2. punktu, obligāto pārtikas informāciju sniedz skaidri redzamā vietā tādā veidā, lai tā būtu skaidri saskatāma, skaidri salasāma un, attiecīgā gadījumā, neizdzēšama. Tā nav nekādā veidā paslēpta, nomaskēta, padarīta nesvarīgāka vai pārtraukta ar jebkādu citu rakstveida vai attēlu formā sniegtu informāciju vai jebkādiem citiem iestarpinājumiem.

2.   Neskarot konkrētus Savienības noteikumus, ko piemēro īpašiem pārtikas produktiem, uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes uzdrukā 9. panta 1. punktā minētās obligātās ziņas tā, lai nodrošinātu skaidru salasāmību, lietojot rakstzīmju izmēru, kur x-augstums, kā noteikts IV pielikumā, ir lielāks vai vienāds ar 1,2 mm.

3.   Attiecībā uz iepakojumu vai taru, kuras lielākās virsmas laukums ir mazāks par 80 cm2, 2. punktā minētais rakstzīmju x- augstums ir lielāks vai vienāds ar 0,9 mm.

4.   Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, izstrādā salasāmības noteikumus.

Lai sasniegtu pirmajā daļā minētos mērķus, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, var šā panta 5. punktā noteiktās prasības attiecināt arī uz papildu obligātajām ziņām par īpašiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām.

5.   Regulas 9. panta 1. punkta a), e) un k) apakšpunktā minētās ziņas iekļauj vienā redzamības laukā.

6.   Šā panta 5. punktu nepiemēro 16. panta 1. un 2. punktā minētajiem gadījumiem.

1.   Neskarot 9. pantā noteiktās informācijas prasības, attiecībā uz fasētiem pārtikas produktiem, kurus piedāvā pārdošanai ar tālsaziņas līdzekļu starpniecību:

2.   Ja nefasētu pārtiku produktu piedāvā pārdošanai ar tālsaziņas līdzekļu starpniecību, 44. pantā noteikto informāciju dara pieejamu saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro pārtikas produktiem, ko pārdod, izmantojot tirdzniecības automātus vai automatizētas komerciālas telpas.

1.   Neskarot 9. panta 3. punktu, obligāto pārtikas produkta informāciju norāda valodā, ko viegli saprot patērētāji dalībvalstīs, kurās pārtikas produkts tiek tirgots.

2.   Dalībvalstis, kurās pārtikas produkts tiek tirgots, var savā teritorijā pieprasīt, lai šīs ziņas norāda vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neizslēdz ziņu norādi vairākās valodās.

1.   Uz atkārtotai izmantošanai paredzētām stikla pudelēm, kurām ir neizdzēšams marķējums un kurām tādēļ nav etiķetes, uzlīmes vai aptveres, obligāti norāda tikai 9. panta 1. punkta a), c), e), f) un l) apakšpunktā uzskaitītās ziņas.

2.   Uz iepakojuma vai taras, kuras lielākā virsmas platība ir mazāka par 10 cm2, uz iepakojuma vai etiķetes obligāti norāda tikai 9. panta 1. punkta a), c), e) un f) apakšpunktā uzskaitītās ziņas. Ziņas, kas minētas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nodrošina citā veidā vai sniedz pēc patērētāju pieprasījuma.

3.   Neskarot citus Savienības noteikumus, kas paredz obligātu paziņojumu par uzturvērtību, 9. panta 1. punkta l) apakšpunktā minētais paziņojums nav obligāts V pielikumā uzskaitītajiem pārtikas produktiem.

4.   Neskarot citus Savienības noteikumus, kas paredz obligātu sastāvdaļu sarakstu vai paziņojumu par uzturvērtību, 9. panta 1. punkta b) un l) apakšpunktā minētais paziņojums nav obligāts attiecībā uz dzērieniem, kuru alkohola saturs pārsniedz 1,2 tilpumprocentus.

Komisija līdz 2014. gada 13. decembrim sagatavo ziņojumu par 18. panta un 30. panta 1. punkta piemērošanu šajā punktā minētajiem produktiem, kurā izskata jautājumu par to, vai uz alkoholiskajiem dzērieniem nākotnē būtu jāattiecina jo īpaši prasība sniegt informāciju par enerģētisko vērtību, un pamatojumu iespējamu atbrīvojumu piešķiršanai, ņemot vērā vajadzību nodrošināt saskaņotību ar citiem attiecīgiem Savienības politikas aspektiem. Šajā sakarā Komisija apsver, vai ir jāierosina definēt “gāzētos alkoholiskos kokteiļus”.

Komisija minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumu, kurā iekļauj noteikumus attiecībā uz sastāvdaļu sarakstu vai obligāto paziņojumu par minēto produktu uzturvērtību.

1.   Pārtikas produkta nosaukums ir tā tirdzniecības nosaukums. Ja tāda nav, nosaukums atbilst tā pieņemtajam nosaukumam vai, ja tāda nav vai tas netiek lietots, sniedz pārtikas produktu aprakstošu nosaukumu.

2.   Dalībvalstī, kurā pārtikas produktu laiž tirgū, atļauj lietot nosaukumu, ar kādu attiecīgo produktu likumīgi ražo un tirgo ražotājā dalībvalstī. Tomēr gadījumos, ja citu šīs regulas noteikumu, jo īpaši 9. pantā izklāstīto, piemērošana dalībvalstī, kurā produktu tirgo, nedotu patērētājiem iespēju izzināt pārtikas produkta patieso raksturu un atšķirt to no produktiem, ar kuriem to varētu sajaukt, nosaukumam pievieno citu aprakstošu informāciju, kuru pievieno pārtikas produkta nosaukuma tuvumā.

3.   Izņēmuma gadījumos pārtikas produkta nosaukumu, kāds piešķirts dalībvalstī, kurā to ražo, neizmanto dalībvalstī, kurā to tirgo, ja pārtika, kuru ar minēto nosaukumu apzīmē valstī, kura to ražo, sastāva vai ražošanas ziņā ir tik lielā mērā atšķirīga no pārtikas produkta, ko pazīst ar minēto nosaukumu valstī, kura to tirgo, ka 2. punkts nav pietiekams, lai dalībvalstī, kurā to tirgo, patērētajiem nodrošinātu pareizu informāciju.

4.   Pārtikas produkta nosaukumu neaizstāj ar nosaukumu, kas aizsargāts kā intelektuālais īpašums, preču zīme vai modes nosaukums.

5.   Īpaši noteikumi par pārtikas produkta nosaukuma lietošanu un par tam pievienojamām ziņām izklāstīti VI pielikumā.

1.   Pirms sastāvdaļu saraksta vai tā virsrakstā ir norāde, kura sastāv no vārda “sastāvdaļas” vai kurā ietverts šis vārds. Tas ietver visas pārtikas produkta sastāvdaļas dilstošā masas secībā, kā tās ir reģistrētas pārtikas ražošanas procesā.

2.   Sastāvdaļas nosaukumu norāda, minot tās īpašo nosaukumu saskaņā ar 17. panta un VI pielikuma noteikumiem.

3.   Visas sastāvdaļas, kuras ir inženierijas ceļā iegūti nanomateriāli, skaidri norāda sastāvdaļu sarakstā. Aiz šādu sastāvdaļu nosaukumiem iekavās seko vārds “nano”.

4.   Šā panta 1. un 2. punkta piemērošanas tehniskie noteikumi paredzēti VII pielikumā.

5.   Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, pielāgo 2. panta 2. punkta t) apakšpunktā minēto inženierijas veidā iegūto nanomateriālu definīciju tehnikas un zinātnes attīstībai vai definīcijām, par kurām panākta vienošanās starptautiskā līmenī.

1.   Sastāvdaļu sarakstu nepievieno šādiem pārtikas produktiem:

2.   Lai ņemtu vērā to, cik būtisks patērētājam ir sastāvdaļu saraksts attiecībā uz konkrētiem pārtikas veidiem vai kategorijām, Komisija, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, izņēmuma gadījumos var papildināt šā panta 1. punktu, ar noteikumu, ka saraksta nepiemērošanas rezultātā galapatērētājiem vai ēdināšanas iestādēm netiek sniegta neatbilstīga informācija.

1.   Neskarot noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 44. panta 2. punktu, 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās ziņas atbilst šādām prasībām:

Ja nav sastāvdaļu saraksta, 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajās norādēs iekļauj vārdu “satur”, kam seko II pielikumā uzskaitītās vielas vai produkta nosaukums.

Ja vairākas sastāvdaļas vai pārstrādes palīglīdzekļi iegūti no II pielikumā uzskaitītas vienas vielas vai produkta, marķējumā to skaidri norāda attiecībā uz katru attiecīgo sastāvdaļu vai pārstrādes palīglīdzekli.

Šīs regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās norādes nav vajadzīgas, ja produkta nosaukums skaidri norāda uz attiecīgo vielu vai produktu.

2.   Lai nodrošinātu patērētājiem labākas kvalitātes informāciju un ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, sistemātiski pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina II pielikumā iekļauto sarakstu.

Ja rodas apdraudējums patērētāju veselībai vai ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, 52. pantā noteikto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, ko pieņem saskaņā ar šo pantu.

1.   Sastāvdaļas daudzumu vai sastāvdaļu kategorijas daudzumu, ko izmanto, ražojot vai izgatavojot pārtikas produktu, uzrāda, ja attiecīgā sastāvdaļa vai sastāvdaļu kategorija:

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanas tehniskie noteikumi, tostarp īpašos gadījumos, kad dažu sastāvdaļu daudzums nav jānorāda, noteikti VIII pielikumā.

1.   Fasēta pārtikas produkta neto daudzumu norāda attiecīgi litros, centilitros, mililitros, kilogramos vai gramos:

2.   Lai patērētājam nodrošinātu labāku izpratni par pārtikas informāciju uz marķējuma, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, var konkrētam pārtikas produktam noteikt citu neto daudzuma izteikšanas veidu, nevis šā panta 1. punktā noteikto.

3.   Šā panta 1. punkta piemērošanas tehniskie noteikumi, ietverot īpašos gadījumus, kad neto daudzumu nenorāda, noteikti IX pielikumā.

1.   Pārtikas produktiem, kas no mikrobioloģijas viedokļa ir īpaši ātrbojīgi un tādēļ īsā laikā var radīt tiešas briesmas cilvēka veselībai, minimālo derīguma termiņu aizvieto ar “izlietot līdz” datumu. Pēc “izlietot līdz” datuma pārtikas produktu uzskata par nedrošu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 14. panta 2. līdz 5. punktu.

2.   Attiecīgo datumu norāda saskaņā ar regulas X pielikumu.

3.   Lai nodrošinātu X pielikuma 1. punkta c) apakšpunktā minētā minimālā derīguma termiņa norādīšanas veida vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz attiecīgus noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Ja pārtikas produktiem nepieciešami īpaši glabāšanas un/vai lietošanas apstākļi, minētos apstākļus norāda.

2.   Lai būtu iespējams pareizi uzglabāt vai lietot pārtikas produktu pēc iepakojuma atvēršanas, attiecīgā gadījumā norāda glabāšanas apstākļus un/vai izlietošanas termiņu.

1.   Šo pantu piemēro, neskarot marķēšanas prasības, kas paredzētas konkrētos Savienības tiesību aktos, jo īpaši Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (33) un Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (34).

2.   Izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana ir obligāta:

3.   Ja pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta ir norādīta, bet nav tā pati, kas tā galvenajai sastāvdaļai:

Šā punkta piemērošana ir atkarīga no 8. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas.

4.   Komisija piecu gadu laikā pēc 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanas iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai izvērtētu obligāto izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas marķējumu minētajā apakšpunktā minētajiem produktiem.

5.   Komisija līdz 2014. gada 13. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumus par obligāto izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi attiecībā uz šādiem pārtikas produktiem:

6.   Komisija līdz 2013. gada 13. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par obligāto izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi attiecībā uz gaļu, ko izmanto kā sastāvdaļu.

7.   Šā panta 5. un 6. punktā minētajos ziņojumos ņem vērā patērētāja vajadzību būt informētam, izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas obligātās norādīšanas noteikuma pamatotību un šādu pasākumu ieviešanas izmaksu un ieguvumu analīzi, tostarp juridisko ietekmi uz iekšējo tirgu un ietekmi uz starptautisko tirdzniecību.

Komisija minētajiem ziņojumiem var pievienot priekšlikumus, lai grozītu attiecīgos Savienības noteikumus.

8.   Līdz 2013. gada 13. decembrim un pēc ietekmes novērtējumiem Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz šā panta 2. punkta b) apakšpunkta un šā panta 3. punkta piemērošanu. Īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9.   Attiecībā uz pārtikas produktiem, kas minēti šā panta 2. punkta b) apakšpunktā, 5. punkta a) apakšpunktā un 6. punktā, ziņojumos un ietekmes novērtējumos saskaņā ar šo pantu aplūko, inter alia, iespēju ieviest noteikumus par produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādēm, īpaši attiecībā uz katru no šādiem dzīvnieku dzīves būtiskajiem punktiem:

1.   Pārtikas produkta lietošanas pamācības formulē tā, lai pārtikas produktu varētu pienācīgi izmantot.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros iekļauj sīki izstrādātus noteikumus par 1. punkta īstenošanu saistībā ar konkrētiem pārtikas produktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Normas attiecībā uz norādēm par spirta tilpumkoncentrāciju ir noteiktas īpašos Savienības noteikumos, ko piemēro produktiem, kuriem KN piešķirts kods 2204.

2.   Faktisko spirta tilpumkoncentrāciju tiem dzērieniem, kuru alkohola saturs pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, izņemot tos, kas minēti šā panta 1. punktā, norāda saskaņā ar šīs regulas XII pielikumu.

1.   Šo iedaļu nepiemēro pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas šādu turpmāk minēto tiesību aktu darbības joma:

2.   Šo iedaļu piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/39/EK (2009. gada 6. maijs) par īpašas diētas pārtikas produktiem (37) un īpašās direktīvas, kā norādīts minētās direktīvas 4. panta 1. punktā.

1.   Obligātajā paziņojumā par uzturvērtību ietver šādu informāciju:

Attiecīgā gadījumā norādi, ka sāls saturs ir tikai dabīgā nātrija klātbūtnes rezultāts, var izvietot paziņojuma par uzturvērtību tiešā tuvumā.

2.   Obligātajā paziņojumā par uzturvērtību, kas minēts 1. punktā, var arī norādīt daudzumu vienam vai vairākiem šādiem savienojumiem:

3.   Ja fasētas pārtikas marķējumā sniedz obligāto uzturvērtības paziņojumu, kas minēts 1. punktā, marķējumā var atkārtot šādu informāciju:

4.   Atkāpjoties no 36. panta 1. punkta, ja 16. panta 4. punktā minēto produktu marķējumā paredzēts paziņojums par uzturvērtību, paziņojums drīkst aprobežoties tikai ar enerģētisko vērtību.

5.   Neskarot 44. pantu un atkāpjoties no 36. panta 1. punkta, ja 44. panta 1. punktā minēto produktu marķējumā paredzēts paziņojums par uzturvērtību, minētais paziņojums drīkst aprobežoties tikai ar:

6.   Lai ņemtu vērā šā panta 2. līdz 5. punktā minēto ziņu būtiskumu patērētāju informēšanai, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, var grozīt šā panta 2. līdz 5. punktā iekļautos sarakstus, pievienojot vai svītrojot noteiktas ziņas.

7.   Komisija, ņemot vērā dalībvalstīs iegūtos zinātniskos pierādījumus un pieredzi, līdz 2014. gada 13. decembrim iesniedz ziņojumu par trans-taukskābēm pārtikas produktos un kopējā Savienības iedzīvotāju uzturā. Ziņojuma mērķis ir novērtēt ietekmi, ko dotu atbilstīgi līdzekļi, kuri varētu ļaut patērētājiem izvēlēties veselīgākus pārtikas produktus un uzturu kopumā vai kuri varētu veicināt veselīgāku pārtikas produktu ražošanu un piedāvāšanu patērētājiem, tostarp patērētāju informēšanu par trans-taukskābēm vai to lietošanas ierobežošanu. Vajadzības gadījumā Komisija ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu.

1.   Enerģētisko vērtību aprēķina, izmantojot XIV pielikumā uzskaitītos pārrēķina koeficientus.

2.   Lai varētu precīzāk aprēķināt pārtikas vitamīnu un minerālvielu saturu pārtikā, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, var pieņemt pārrēķina koeficientus vitamīniem un minerālvielām, kuras minētas XIII pielikuma A daļas 1. punktā. Minētos pārrēķina koeficientus pievieno XIV pielikumam.

3.   Enerģētiskā vērtība un uzturvielu daudzums, kas minēts šīs regulas 30. panta 1. līdz 5. punktā, attiecas uz pārtikas produktiem, ko piedāvā pārdošanā.

Atbilstīgā gadījumā šī informācija var attiekties uz pārtikas produktu pēc apstrādes ar noteikumu, ka pievieno pietiekami sīkus apstrādes norādījumus un šī informācija attiecas uz pārtikas produktu, kas ir gatavs lietošanai uzturā.

4.   Katrā atsevišķā gadījumā minētās vērtības ir vidējās vērtības, kas noteiktas, pamatojoties uz:

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros iekļauj sīki izstrādātus noteikumus par šā punkta vienādu īstenošanu attiecībā uz norādīto vērtību precizitāti, piemēram, atšķirības starp norādītajiem un oficiālo pārbaužu laikā konstatētajiem rādītājiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu, kas minētas šīs regulas 30. panta 1. līdz 5. punktā, norāda, izmantojot šīs regulas XV pielikumā minētās mērvienības.

2.   Šīs regulas 30. panta 1. līdz 5. punktā minēto enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu norāda uz 100 g vai 100 ml.

3.   Ja sniedz paziņojumu par vitamīniem un minerālvielām, papildus 2. punktā minētajai izteiksmes formai to daudzumu norāda arī procentos no XIII pielikuma A daļas 1. punktā noteiktajām ieteicamajām devām uz 100 g vai 100 ml.

4.   Papildus šā panta 2. punktā minētajai izteiksmes formai 30. panta 1., 3., 4. un 5. punktā minēto enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu var attiecīgi norādīt arī procentos no XIII pielikuma B daļā noteiktajām ieteicamajām devām uz 100 g vai 100 ml.

5.   Ja tiek sniegtas ziņas saskaņā ar 4. punktu, to tiešā tuvumā iekļauj šādu papildu paziņojumu: “Ieteicamā deva vidusmēra pieaugušajam (8 400 kJ vai 2 000 kcal)”.

1.   Turpmāk norādītajos gadījumos 30. panta 1. līdz 5. punktā minēto enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu var norādīt uz porciju un/vai patēriņa vienību, ko patērētājam viegli atpazīt, ar noteikumu, ka porcijas vai patēriņa vienības lielums ir norādīts uz etiķetes un ka ir norādīts iepakojumā esošo porciju vai patēriņa vienību skaits:

2.   Atkāpjoties no 32. panta 2. punkta, 30. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu un/vai XIII pielikuma B daļā noteikto ieteicamo devu procentus var norādīt, pamatojoties tikai uz porciju vai patēriņa vienību.

Ja uzturvielu daudzumu izsaka tikai porcijai vai patēriņa vienībai saskaņā ar pirmo daļu, enerģētisko vērtību izsaka 100 g vai 100 ml un porcijai vai patēriņa vienībai.

3.   Atkāpjoties no 32. panta 2. punkta, 30. panta 5. punktā minētajos gadījumos enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu un/vai XIII pielikuma B daļā noteikto ieteicamo devu procentus var norādīt, pamatojoties tikai uz porciju vai patēriņa vienību.

4.   Izmantoto porciju vai vienību norāda tiešā tuvumā paziņojumam par uzturvērtību.

5.   Lai nodrošinātu, ka paziņojuma par uzturvērtību norādi uz porciju vai uz patēriņa vienību piemēro vienādi, un lai patērētājam nodrošinātu vienādu salīdzināšanas pamatu, Komisija, ņemot vērā patērētāju reālo patēriņa modeli, kā arī uztura ieteikumus, pieņemot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par norādi uz porciju vai patēriņa vienību konkrētām pārtikas produktu kategorijām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Šīs regulas 30. panta 1. un 2. punktā minētās ziņas norāda vienā redzamības laukā. Tās norāda vienkopus skaidrā formā un attiecīgā gadījumā – XV pielikumā noteiktajā norādīšanas kārtībā.

2.   Šīs regulas 30. panta 1. un 2. punktā minētās ziņas norāda tabulas formā, sakārtojot skaitļus citu zem cita, ja ir pietiekami daudz vietas. Ja vietas nav, paziņojumu sniedz lineārā formā.

3.   Šīs regulas 30. panta 3. punktā minētās ziņas norāda:

Šīs regulas 30. panta 3. punktā minētās ziņas var norādīt formā, kas atšķiras no šā panta 2. punktā noteiktās.

4.   Šīs regulas 30. panta 4. un 5. punktā minētās ziņas var norādīt formā, kas atšķiras no šā panta 2. punktā noteiktās.

5.   Ja enerģētiskā vērtība vai kādas uzturvielas daudzums pārtikas produktā ir neliels, informāciju par šiem elementiem var aizstāt ar tādu paziņojumu kā “Satur nelielu daudzumu …” un to sniedz paziņojuma par uzturvērtību, ja tāds ir, tiešā tuvumā.

Lai nodrošinātu šā punkta vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par tādu 30. panta 1. līdz 5. punktā minēto enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumiem, ko var uzskatīt par nenozīmīgiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.   Lai nodrošinātu paziņojuma par uzturvērtību noformējuma veida vienādu piemērošanu saskaņā ar šā panta 1. līdz 4. punktā minētajiem formātiem, Komisija var šajā sakarā pieņemt īstenošanas aktus. Īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Papildus 32. panta 2. un 4. punktā un 33. pantā minētajiem izteikšanas veidiem un 34. panta 2. punktā minētajiem norādīšanas veidiem 30. panta 1. līdz 5. punktā noteikto enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu var izteikt un/vai norādīt citos veidos, papildus vārdiem vai skaitļiem izmantojot grafiskas formas vai simbolus, ja ir ievērotas šādas prasības:

2.   Dalībvalstis var ieteikt pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem izmantot vienu vai vairākus paziņojuma par uzturvērtību papildu izteikšanas vai norādīšanas veidus, ko tās uzskata par tādiem, kas vislabāk izpilda 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā noteiktās prasības. Dalībvalstis sniedz Komisijai ziņas par šādiem izteikšanas vai norādīšanas papildu veidiem.

3.   Dalībvalstis nodrošina atbilstīgu uzraudzību attiecībā uz uzturvērtības paziņojuma papildu izteikšanas vai norādīšanas veidiem, ko izmanto tirgū to teritorijā.

Lai atvieglotu šādu izteikšanas vai norādīšanas papildu veidu izmantošanas uzraudzību, dalībvalstis var prasīt, lai pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji, kas to teritorijā laiž tirgū pārtikas produktu, uz kura ir šāda informācija, kompetentajai iestādei ziņo par šādu izteikšanas vai norādīšanas papildu veidu izmantošanu un sniedz tai atbilstīgu pamatojumu par 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā noteikto prasību izpildi. Šādos gadījumos var prasīt arī sniegt informāciju par šādu papildu izteikšanas vai norādīšanas veidu izmantošanas izbeigšanu.

4.   Komisija atvieglo un rīko informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Komisiju un ieinteresētajām personām par jautājumiem, kas attiecas uz jebkādu paziņojuma par uzturvērtību papildu izteikšanas vai norādīšanas veidu izmantošanu.

5.   Ņemot vērā gūto pieredzi, līdz 2017. gada 13. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kā tiek piemēroti papildu izteikšanas un norādīšanas veidi, to ietekmi iekšējā tirgū un šo izteikšanas un norādīšanas veidu turpmākas saskaņošanas vēlamību. Šim nolūkam dalībvalstis Komisijai sniedz attiecīgu informāciju par šādu izteikšanas vai norādīšanas papildu veidu izmantošanu tirgū to teritorijā. Komisija ziņojumam var pievienot priekšlikumus, lai grozītu attiecīgos Savienības noteikumus.

6.   Lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros iekļauj sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 1., 3. un 4. punkta īstenošanu. Īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Ja 9. un 10. pantā noteikto pārtikas produktu informāciju norāda pēc brīvas izvēles, tā atbilst IV nodaļas 2. un 3. iedaļā noteiktajām prasībām.

2.   Pārtikas produktu informācija, ko norāda pēc brīvas izvēles, atbilst šādām prasībām:

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus par šā panta 2. punktā minēto prasību piemērošanu šādai pēc brīvas izvēles sniegtai pārtikas produktu informācijai:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Lai nodrošinātu, ka patērētāji ir atbilstīgi informēti gadījumos, kad pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi pēc brīvas izvēles norādāmu pārtikas produktu informāciju sniedz pēc atšķirīgiem principiem, kas var patērētājus maldināt vai radīt tiem neskaidrības, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, var paredzēt citus gadījumus pārtikas produktu informācijas norādīšanai pēc brīvas izvēles papildus šā panta 3. punktā minētajiem gadījumiem.

1.   Jautājumos, kas īpaši saskaņoti ar šo regulu, dalībvalstis nedrīkst ne pieņemt, ne paturēt spēkā valsts pasākumus, ja vien tādas pilnvaras nav piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem. Minētie valsts pasākumi nerada šķēršļus brīvai preču apritei, tostarp diskrimināciju attiecībā uz pārtikas produktiem no citām dalībvalstīm.

2.   Neskarot 39. pantu, dalībvalstis var pieņemt valsts pasākumus jautājumos, kas nav konkrēti saskaņoti ar šo regulu, ar noteikumu, ka tās neaizliedz, nekavē vai neierobežo tādu preču brīvu kustību, uz ko attiecas šī regula.

1.   Papildus 9. panta 1. punktā un 10. pantā minētajām obligātajām ziņām dalībvalstis var saskaņā ar 45. pantā paredzēto procedūru pieņemt tiesību aktus, kas nosaka papildu obligātās ziņas īpašiem pārtikas veidiem vai kategorijām, pamatojoties uz vismaz vienu no turpmāk norādītajiem iemesliem:

2.   Izmantojot 1. punktu, dalībvalstis var ieviest pasākumus attiecībā uz obligātu pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi vienīgi tad, ja ir pierādīta saikne starp pārtikas produkta noteiktām īpašībām un tās izcelsmi. Ziņojot Komisijai par šādiem pasākumiem, dalībvalstis sniedz pierādījums, ka lielākā daļa patērētāju piešķir būtisku nozīmi šai informācijai.

1.   Ja pārtikas produktus piedāvā pārdošanai galapatērētājiem vai ēdināšanas iestādēm bez iepakojuma vai ja pārtiku iepako tirdzniecības vietā pēc patērētāja lūguma, vai tos fasē tiešai pārdošanai:

2.   Dalībvalstis var pieņemt valsts pasākumus par veidu, kādā 1. punktā minētās ziņas vai ziņu elementus darīt pieejamus un, attiecīgā gadījumā, kādā veidā tos izteikt un norādīt.

3.   Dalībvalstis nekavējoties nosūta Komisijai šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā minēto pasākumu tekstu.

1.   Ja tiek veikta atsauce uz šo pantu, dalībvalsts, kura uzskata par vajadzīgu pieņemt jaunus tiesību aktus par pārtikas produktu informāciju, laikus paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par paredzētajiem pasākumiem un sniedz to pamatojumu.

2.   Komisija apspriežas ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu, ja tā uzskata, ka šāda apspriešanās ir lietderīga, vai ja to pieprasa dalībvalsts. Tādā gadījumā Komisija nodrošina, ka šis process ir pārredzams visām ieinteresētajām personām.

3.   Dalībvalsts, kura uzskata par vajadzīgu pieņemt jaunus tiesību aktus par pārtikas produktu informāciju, var veikt paredzētos pasākumus tikai trīs mēnešus pēc 1. punktā minētā paziņojuma ar noteikumu, ka Komisija nesniedz negatīvu atzinumu.

4.   Ja Komisijas atzinums ir negatīvs un pirms šā panta 3. punktā minētā termiņa beigām, Komisija uzsāk 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai noskaidrotu, vai paredzētos pasākumus var īstenot, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas izmaiņas.

5.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (38), nepiemēro pasākumiem, par kuriem dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar šo pantu.

1.   Neskarot šā panta 2. punktu, īstenojot ar šo regulu piešķirtās pilnvaras pieņemt pasākumus, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru vai pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, Komisija:

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro steidzamos gadījumos, ja 1. punktā minēto pasākumu mērķis ir cilvēku veselības aizsardzība.

1.   Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

“Uzturvērtības marķējums ir obligāts produktiem, par kuriem ir sniegta uzturvērtības un/vai veselīguma norāde, izņemot vispārīgas reklāmas gadījumus. Šādā informācijā norāda Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (*1) 30. panta 1. punktā paredzētos datus. Ja norāda uzturvērtību un/vai veselīgumu uzturvielai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1169/2011 30. panta 2. punktā, minētās uzturvielas daudzumu norāda saskaņā ar attiecīgās regulas 31. līdz 34. pantu.

Informāciju par tās(-o) vielas(-u) daudzumu, uz ko attiecas uzturvērtības vai veselīguma norāde un kas nav norādīta uzturvērtības marķējumā, izvieto tajā pašā redzamības laukā, kur uzturvērtības marķējumu, un to norāda saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 31., 32. un 33. pantu. Mērvienības, ko izmanto, lai norādītu vielas daudzumu, ir atbilstīgas konkrētajām vielām.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt šīs regulas 9. panta 3. punktā, 10. panta 2. punktā, 12. panta 3. punktā, 13. panta 4. punktā, 18. panta 5. punktā, 19. panta 2. punktā, 21. panta 2. punktā, 23. panta 2. punktā, 30. panta 6. punktā, 31. panta 2. punktā, 36. panta 4. punktā un 46. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem pēc 2011. gada 12. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 9. panta 3. punktā, 10. panta 2. punktā, 12. panta 3. punktā, 13. panta 4. punktā, 18. panta 5. punktā, 19. panta 2. punktā, 21. panta 2. punktā, 23. panta 2. punktā, 30. panta 6. punktā, 31. panta 2. punktā, 36. panta 4. punktā un 46. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 9. panta 3. punktu, 10. panta 2. punktu, 12. panta 3. punktu, 13. panta 4. punktu, 18. panta 5. punktu, 19. panta 2. punktu, 21. panta 2. punktu, 23. panta 2. punktu, 30. panta 6. punktu, 31. panta 2. punktu, 36. panta 4. punktu un 46. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētos aktus Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 51. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

1.   Direktīvas 87/250/EEK, 90/496/EK, 1999/10/EK, 2000/13/EK, 2002/67/EK un 2008/5/EK un Regulu (EK) Nr. 608/2004 atceļ no 2014. gada 13. decembra.

2.   Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

1.   Pārtikas produktus, kas laisti tirgū vai marķēti pirms 2014. gada 13. decembra un kas neatbilst šīs regulas prasībām, atļauts tirgot līdz pilnīgai šādu pārtikas produktu krājumu izpārdošanai.

Pārtikas produktus, kas laisti tirgū vai marķēti pirms 2016. gada 13. decembra un kas neatbilst 9. panta 1. punkta l) apakšpunktā noteiktajai prasībai, atļauts tirgot līdz pilnīgai šādu pārtikas produktu krājumu izpārdošanai.

Pārtikas produktus, kas laisti tirgū vai marķēti pirms 2014. gada 1. janvāra un kas neatbilst VI pielikuma B daļā noteiktajām prasībām, atļauts tirgot līdz pilnīgai šādu pārtikas produktu krājumu izpārdošanai.

2.   Laikposmā no 2014. gada 13. decembra līdz 2016. gada 13. decembrim, ja paziņojumu par uzturvērtību sniedz brīvprātīgi, tas atbilst 30. līdz 35. pantam.

3.   Neatkarīgi no Direktīvas 90/496/EEK, Regulas (EK) Nr. 1924/2006 7. panta un Regulas (EK) Nr. 1925/2006 7. panta 3. punkta pārtikas produktus, kas marķēti saskaņā ar šīs regulas 30. līdz 35. pantu, ir atļauts laist tirgū pirms 2014. gada 13. decembra.

Neatkarīgi no Komisijas Regulas (EK) Nr. 1162/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko nosaka pārejas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004 īstenošanai (39), pārtikas produktus, kas marķēti saskaņā ar šīs regulas VI pielikuma B daļu, var laist tirgū pirms 2014. gada 1. janvāra.