16.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/1

(1)

Padome 2002. gada jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 1339/2002 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu 21 % apjomā (“spēkā esošie pasākumi”) Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes sulfanilskābes importam, kura atbilst KN kodam ex29214210 (Taric kods 2921421060) un 18,3 % atlikušā maksājuma likmi Indijas izcelsmes importam. Piemēroto pasākumu pamatā bija saskaņā ar pamatregulas 5. pantu uzsāktās antidempinga procedūras rezultāti (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Tajā pašā laikā Padome ar Regulu (EK) Nr. 1338/2002 (3) piemēroja galīgo kompensācijas maksājumu 7,1 % apjomā par tāda paša ražojuma importu, kura izcelsme ir Indijā.

(3)

Saistībā ar minēto antidempinga un kompensācijas procedūru Komisija ar Lēmumu 2002/611/EK (4) pieņēma cenu saistības, ko piedāvāja Indijas ražotājs eksportētājs Kokan Synthetics and Chemicals Pvt.

(4)

2004. gada februārī pēc atkārtotas antiabsorbcijas izmeklēšanas saskaņā ar pamatregulas 12. pantu Padome ar Regulu (EK) 236/2004 (5) galīgo antidempinga maksājuma likmi, kas piemērojama ĶTR izcelsmes sulfanilskābes importam, palielināja no 21 % līdz 33,7 %.

(5)

Uzņēmums Kokan 2003. gada decembrī informēja Komisiju, ka tas brīvprātīgi vēlas atsaukt savas saistības. Tādēļ Komisijas lēmumu, ar ko pieņēma saistības, atcēla ar Komisijas Lēmumu 2004/255/EK (6).

(6)

Pēc Kokan iesniegtās prasības Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2026/97 (7) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“antisubsīdiju pamatregula”), 2005. gada aprīlī uzsāka daļēju starpposma pārskatīšanu (8), kuras darbības joma aprobežojās ar Kokan piedāvāto turpmāko saistību pieņemamības pārbaudi.

(7)

Komisija ar Lēmumu 2006/37/EK (9) pieņēma Kokan piedāvātās turpmākās saistības attiecībā uz antidempinga un kompensācijas procedūru par Indijas izcelsmes sulfanilskābes importu.

(8)

Tajā pašā laikā Regulu (EK) Nr. 1338/2002, ar ko piemēro galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam, un Regulu (EK) Nr. 1339/2002, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu, inter alia, Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam, grozīja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 123/2006 (10), lai ņemtu vērā minēto saistību pieņemšanu.

(9)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (11) Komisija 2007. gada 24. aprīlī saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu iesniedza divi Kopienas ražotāji (“pieprasījuma iesniedzēji”), kas ražo 100 % Kopienas sulfanilskābes.

(10)

Pieprasījuma iesniedzēji sniedza pietiekamus prima facie pierādījumus, kas apliecināja dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību Kopienas ražošanas nozarei saistībā ar ĶTR un Indijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes sulfanilskābes importu.

(11)

Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanai, ar 2007. gada 24. jūlijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu (12) pasludināja termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(12)

Ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2007. gada 24. jūlijā publicēto uzsākšanas paziņojumu (13) Komisija uzsāka arī termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanu saskaņā ar antisubsīdiju pamatregulas 18. pantu par spēkā esošajiem kompensācijas pasākumiem Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam. Šī pārskatīšanas izmeklēšana joprojām turpinās.

(13)

Ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2007. gada 29. septembrī publicēto uzsākšanas paziņojumu (14) Komisija pēc savas iniciatīvas uzsāka daļēju starpposma pārskatīšanu, kas aprobežojās ar subsidēšanas līmeni saskaņā ar antisubsīdiju pamatregulas 19. pantu, jo Komisijai bija pieejami pietiekami prima facie pierādījumi, ka ir mainījušies apstākļi attiecībā uz subsidēšanu, uz kuru pamata bija noteikti pasākumi, un ka šīm pārmaiņām ir ilglaicīgs raksturs. Šī pārskatīšanas izmeklēšana joprojām turpinās.

(14)

Izmeklēšana sakarā ar dempinga turpināšanos vai atkārtošanos aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Pārbaudei nozīmīgu tendenču izpēte attiecībā uz kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2003. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(15)

Komisija oficiāli paziņoja par procedūras uzsākšanu zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un lietotājiem, kā arī eksportētājvalstu pārstāvjiem un pieprasījuma par termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu iesniedzējiem. Ieinteresētajām personām deva iespēju rakstiski izteikt savus viedokļus un pieprasīt, lai tās uzklausītu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(16)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to bija lūgušas, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(17)

Visām zināmajām ieinteresētajām personām, proti, abiem Kopienas ražotājiem un visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un lietotājiem tika izsūtītas anketas.

(18)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no abiem Kopienas ražotājiem un no viena ražotāja eksportētāja Indijā, kā arī no četriem lietotājiem. Neviens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem un neviens no importētājiem šīs izmeklēšanas gaitā ne atbildēja uz anketas jautājumiem, ne arī par sevi ziņoja.

(19)

Komisija izmeklēja un pārbaudīja visas ziņas, ko tā uzskatīja par vajadzīgām, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Kopienas intereses. Tāpēc Komisija veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

(20)

Ražojums, par ko veic pārskatīšanu, ir tas pats ražojums, par kuru notika sākotnējā izmeklēšana, proti, sulfanilskābe, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex29214210. Pamatā nošķir divas sulfanilskābes kategorijas, kuras nosaka atbilstīgi skābes tīrības pakāpei: tehniskā sulfanilskābe un attīrītā sulfanilskābe. Turklāt attīrīto sulfanilskābi dažkārt laiž tirgū sulfanilskābes sāls veidā. Sulfanilskābi izmanto kā izejvielu optisko balinātāju, betona piedevu, pārtikas krāsvielu un speciālu krāsu ražošanā. Lai gan sulfanilskābi izmanto dažādi, lietotāji uzskata, ka visas kategorijas un veidi savstarpēji ir saprātīgi aizvietojami; tos savstarpēji aizvieto vairumā lietojumu veidu, un tādēļ tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā sulfanilskābi uzskata par vienu ražojumu.

(21)

Šajā pārskatīšanā apstiprinājās sākotnējā izmeklēšanā konstatētais, ka sulfanilskābe ir plaša patēriņa prece un ka tās kvalitāte un fiziskās pamatīpašības ir identiskas, neatkarīgi no izcelsmes valsts. Ir konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumiem, kurus ražo un pārdod ražotājs eksportētājs Indijas iekšzemes tirgū un trešām valstīm, kā arī ražojumiem, kurus ražo un pārdod Kopienas ražotāji Kopienas tirgū, ir vienādas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un vienāds izmantojums, un tādēļ tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai PIP pastāvēja dempings un vai, beidzoties pasākumu termiņam, dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(23)

Ir jāmin, ka eksporta apjomus un importa tirgus daļas iepriekšējā izmeklēšanā un pašreizējā termiņa beigu pārskatīšanā nevar tieši salīdzināt, jo Kopiena 2004. gadā paplašinājās līdz 25 dalībvalstīm un 2007. gadā – līdz 27 dalībvalstīm.

(24)

Lai ievērotu informācijas konfidencialitāti par uzņēmējdarbību un ņemot vērā to, ka Kokan pārstāv 100 % no Indijas izcelsmes importa apjoma, attiecīgā informācija bija jāsniedz strukturētā vai indeksētā veidā.

(25)

Šīs pārbaudes pamatā bija pārbaudīta anketas atbilde no ražotāja eksportētāja Indijā, kurš pilnībā sadarbojās ar izmeklēšanas veicējiem. No uzņēmuma sniegtās informācijas un pieejamajiem Eurostat datiem ir redzams, ka šis ražotājs eksportētājs ir sniedzis informāciju par visu attiecīgā ražojuma importu PIP.

(26)

Konstatēja, ka PIP aptuveni 800 līdz 1 000 tonnu sulfanilskābes tika importēts no Indijas uz Kopienu, t. i., aptuveni 8–10 % no Kopienas patēriņa. Sākotnējā izmeklēšanā imports no Indijas bija pat 1 712 tonnas.

(27)

Tā kā neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, pārbaudei par to, vai dempings pašlaik notiek, bija jābalstās uz Komisijai pieejamo informāciju no citiem avotiem. Šajā saistībā un saskaņā ar pamatregulas 18. panta noteikumiem tika izmantoti oficiālie Eurostat dati, lai konstatētu importa apjomu un cenas.

(28)

Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, tika konstatēts, ka PIP no ĶTR uz Kopienu tika importētas 1 482 tonnas sulfanilskābes, t. i., aptuveni 15 % no Kopienas patēriņa. Sākotnējās izmeklēšanas periodā imports no ĶTR bija pat 2 950 tonnas.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu dempinga starpības noteikšanai tika izmantota tā pati metodika kā iepriekšējā izmeklēšanā. Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā dempinga starpību noteica 24,6 % apjomā.

(30)

Lai noteiktu normālvērtību, vispirms attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju tika noteikts, vai tā attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū būtu uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar tā pārdošanas apjomiem eksportam uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū uzskatīja par reprezentatīviem, ja pārdošanas kopējais apjoms iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no eksporta kopējā pārdošanas apjoma Kopienā. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(31)

Pēc tam tika noteikti tie attiecīgā ražojuma veidi, kurus ražotāji eksportētāji kopumā reprezentatīvos apjomos bija pārdevuši iekšzemes tirgū un kuri bija bijuši identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Kopienu. Kritēriji atšķirīgu ražojuma veidu noteikšanai bija kategorija (attīrīta vai tehniskā sulfanilskābe), forma (skābes pulveris vai nātrija sāls) un skābes koncentrācija.

(32)

Par katru ražojuma veidu, kuru ražotājs eksportētājs pārdeva iekšzemes tirgū un par kuru tika konstatēts, ka tas ir tieši salīdzināms ar tādu ražojuma veidu, ko pārdeva eksportam uz Kopienu, tika noteikts, vai pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Iekšzemes pārdošanas apjomi konkrētam ražojuma veidam tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem, ja kopējie attiecīgā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjomi PIP sasniedza vismaz 5 % vai vairāk no kopējā pārdošanas apjoma līdzīgam ražojumam, kas eksportēts uz Kopienu. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka no trim ražojuma veidiem, ko attiecīgais ražotājs eksportētājs eksportēja, divi tika pārdoti iekšzemes tirgū reprezentatīvos apjomos.

(33)

Pārbaudīja arī to, vai uzņēmuma pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū varēja uzskatīt par tādiem, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu veikti parastā tirdzniecības apritē.

(34)

To veica, nosakot proporcionāli iekšzemes pārdošanas apjomu neatkarīgiem patērētājiem par katru no abiem veidiem, ko pārdeva reprezentatīvos apjomos un kuru pārdošana neradīja zaudējumus PIP. Tā kā vairāk nekā 80 % no apjoma iekšzemes tirgū tika pārdoti bez zaudējumiem un tā vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda vai augstāka par tā vidējām svērtajām ražošanas izmaksām, šim ražojuma veidam normālvērtību aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visiem pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū, ko par attiecīgo ražojuma veidu samaksājuši vai maksās neatkarīgi pircēji, kā tas noteikts pamatregulas 2. panta 1. punktā.

(35)

Ražojuma veidam, kura pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvi, normālvērtība bija jāaprēķina. Lai aprēķinātu normālvērtību, ražotāja eksportētāja paša pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas un vidējā svērtā peļņa, kas gūta, PIP pārdodot iekšzemē līdzīgu ražojumu parastā tirdzniecības apritē, tika saskaitīta ar vidējām ražošanas izmaksām PIP saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un 2. panta 6. punktu.

(36)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indijas ražotājs eksportētājs savu eksportu pārdeva tikai nesaistītiem pircējiem Kopienā.

(37)

Līdz ar to eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām.

(38)

Normālvērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu. Lai nodrošinātu normālvērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas atbilstošas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Šīs korekcijas tika izdarītas attiecībā uz pārvadāšanas un apdrošināšanas izmaksām.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu vidējo svērto normālvērtību katram attiecīgā ražojuma veidam, kas tika eksportēts uz Kopienu PIP, salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu katram atbilstošajam attiecīgā ražojuma veidam.

(40)

Salīdzinājums liecināja, ka Indijas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās un eksportēja ražojumu uz Kopienu PIP, pārdevumi nebija par dempinga cenām.

(41)

Attiecībā uz sadarbībā iesaistītā eksportētāja pārdevumiem PIP, kas nebija par dempinga cenām, jāmin, ka saskaņā ar 7. apsvērumā minēto PIP bija spēkā cenu saistības, kas attiecīgajam ražotājam eksportētājam liktu ievērot noteiktu cenas līmeni, eksportējot uz Kopienu. Tika konstatēts, ka konkrēti darījumi ir nedaudz augstāki par minimālo importa cenu (“MIC”) saistību līmeni, bet pārdoto apjomu lielākās daļas cena bija noteikta MIC līmenī.

(42)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu dempinga starpības noteikšanai tika izmantota tā pati metodika kā iepriekšējā izmeklēšanā. Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā dempinga starpību noteica 21 % apjomā. Tomēr pēc antiabsorbcijas atkārtotas izmeklēšanas, ko uzsāka 2003. gada jūnijā, dempinga starpību vēlreiz izvērtēja un konstatēja, ka tā ir paaugstinājusies līdz 33,7 %, kā aprakstīts Regulā (EK) Nr. 236/2004.

(43)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu ĶTR nav tirgus ekonomikas valsts, un tādēļ normālvērtība importam no ĶTR bija jāpamato ar datiem no trešās valsts, kurā ir tirgus ekonomika.

(44)

Paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēts, ka Indija ir piemērota trešā valsts ar tirgus ekonomiku attiecībā uz ĶTR eksportu Kopienā. Indiju izmantoja kā analogo valsti arī sākotnējā izmeklēšanā.

(45)

Pieprasījuma iesniedzēji tomēr ieteica, ka šajā gadījumā par analogo valsti pareizāk būtu izmantot Amerikas Savienotās Valstis (ASV). Par pamatojumu minēja, ka, atšķirībā no Indijas, sulfanilskābes cenas ASV nosaka normāli, neizkropļoti tirgus spēki. Turklāt apgalvoja, ka sulfanilskābes ražošanas process ASV ir salīdzināms ar ražošanas procesu ĶTR, un ka saražotie un pārdotie apjomi ASV ir reprezentatīvi. Bez tam pieprasījuma iesniedzēji pamatoja, ka Indijā izejvielu pieejamība nav salīdzināma ar izejvielu pieejamību ĶTR, jo Indijas ražotāji, pateicoties iepriekšējās atļaujas shēmai, dod priekšroku izejvielu importam, nevis pērk vietējos materiālus.

(46)

Attiecībā uz ierosinājumu izmantot ASV kā analogo valsti tiek minēts, ka ASV daudzus gadus ir izmantojusi aizsardzības pasākumus antidempinga pasākumu veidā attiecībā uz importu no ĶTR un Indijas, kā arī kompensācijas pasākumus pret importu no Indijas. Šā iemesla dēļ nevar izslēgt, ka šie tirdzniecības aizsardzības pasākumi ir ietekmējuši cenas.

(47)

Attiecībā uz pieeju izejvielām konstatēja, ka sulfanilskābes ražotāji Indijā izejvielas iepērk iekšzemes tirgū. Tādēļ nevar apgalvot, ka izejvielu pieejamība padara Indiju par nepiemērotu analogo valsti. Turklāt Indijā ir vairāki sulfanilskābes ražotāji, un tirgū ir arī imports, piemēram, no ĶTR. Tāpēc nav pamatojuma ierosinājumam, ka Indijā trūkst konkurences.

(48)

Ņemot vērā iepriekšminēto un trūkstot citiem pārliecinošiem argumentiem par atšķirīgiem apstākļiem kopš sākotnējās izmeklēšanas, var secināt, ka attiecībā uz šo termiņa beigu pārskatīšanu Indija ir piemērota analogā valsts normālvērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālvērtību noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas bija saņemta no sadarbībā iesaistīta ražotāja eksportētāja analogajā valstī. Konkrētāk sakot, normālvērtības pamatā bija cena, ko nesaistīti pircēji maksāja vai kas bija jāmaksā par salīdzināmiem ražojumu veidiem, jo saskaņā ar konstatējumiem šie pārdevumi veikti parastā tirdzniecības apritē.

(50)

Ņemot vērā sadarbības trūkumu no Ķīnas ražotāju eksportētāju puses, eksporta cena bija jāpamato ar faktiem, kas bija pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Eksporta cenas noteikšanai kā piemērotu pamatu izvēlējās oficiālus Eurostat datus.

(51)

Lai normālvērtību varētu objektīvi salīdzināt ar eksporta cenu, tika izdarītas korekcijas, kas attiecās uz atšķirībām, kuras varēja ietekmēt cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas tika izdarītas attiecībā uz transportēšanas un apdrošināšanas izmaksām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Pēc tam Indijas EXW cena tika salīdzināta ar koriģēto Ķīnas eksporta cenu ar EXW noteikumiem.

(52)

Salīdzinot normālvērtību un eksporta cenu, kļuva redzams, ka pastāv dempings, un dempinga starpība ir vienāda ar apjomu, par kādu noteiktā normālvērtība pārsniedz cenu eksportam uz Kopienu. Konstatētā dempinga starpība procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas bija no 15 līdz 20 %.

(53)

Tā kā PIP dempings nenotika, tika pārbaudīts, vai dempings no Indijas varētu atjaunoties, ja pasākumi tiktu atcelti. Lai novērtētu, vai ir dempinga atkārtošanās iespējamība, tika pārbaudīta Kokan cenu veidošanas prakse, proti, cenas citiem eksporta tirgiem salīdzinājumā ar eksporta cenām uz Kopienu un iekšējām cenām, kā arī tā ražošana, ražošanas jauda un krājumi. Analīze pamatojās uz informāciju, kas bija sniegta atbildēs uz anketas jautājumiem un pārbaudīta uzņēmumā Kokan izmeklēšanas laikā.

(54)

Cenas Kopienas tirgū bija augstākas par cenām, kas Kokan bija raksturīgas iekšzemes tirgū PIP. Šī atšķirība tomēr ir jāvērtē saistībā ar to, ka uz uzņēmuma eksporta cenām attiecās MIC saistību noteikumi.

(55)

Tika konstatēts, ka vidējā eksporta cena, ko Kokan noteica trešām valstīm, bija ievērojami zemāka par vidējo eksporta cenu Kopienai. Tika arī konstatēts, ka šīs bija dempinga cenas, jo atklājās, ka tās bija būtiski zemākas par cenām, ko Kokan noteica iekšzemes tirgum.

(56)

Kā minēts 7. un 41. apsvērumā, uz Kokan attiecās minimālās cenas saistības eksportam uz Kopienu PIP, bet cenas, ko pieprasīja no pircējiem citās trešās valstīs, tika brīvi noteiktas. Šajos apstākļos minētās cenas norāda uz iespējamo cenas līmeni eksportam uz Kopienu, ja pasākumus atceltu. Tādēļ tika secināts, ka ir iespējams, ka Kokan pazeminātu eksporta cenas uz Kopienu un ka dempinga atkārtošanās ir iespējama Kopienas tirgū gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti.

(57)

Jāmin arī tas, ka vidējās eksporta cenas uz trešām valstīm izrādījās zemākas par Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām Kopienas tirgū. Tas nozīmē, ka attiecīgā ražojuma vispārējais cenu līmenis Kopienas tirgū padara šo tirgu ļoti pievilcīgu eksportētājiem ražotājiem Indijā. Pamatojoties uz minēto, var uzskatīt, ka gadījumā, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti, patiešām pastāvētu ekonomisks stimuls novirzīt eksportu uz Kopienas tirgu, kam raksturīgas augstākas cenas.

(58)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, PIP neveidoja krājumus. Tomēr konstatēja, ka uzņēmums varētu palielināt ražošanu, jo jaudas izmantošanas līmenis PIP bija aptuveni 65 %. Šajā saistībā jāmin, ka ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, neizmantotā ražošanas jauda, kā tika konstatēts, atbilda vairāk nekā 30 % no Kopienas patēriņa.

(59)

Izmeklēšanā bija skaidri redzams, ka cenu līmenis Indijā un citu trešo valstu tirgos ir ievērojami zemāks par cenu līmeni Kopienas tirgū. Ja spēkā esošie antidempinga pasākumi tiktu atcelti, sadarbībā iesaistītajam Indijas ražotājam eksportētājam būtu spēcīgs stimuls apgūt neizmantotās jaudas, kā arī novirzīt lielāku pārdevumu daļu uz Kopienas tirgu un turpināt eksportēt vēl lielākos apjomos. Iepriekš izklāstītais izvērtējums liecina, ka palielinātie eksporta apjomi uz Kopienu, ļoti iespējams, tiktu veikti par dempinga cenām.

(60)

Pēc dempinga konstatēšanas PIP tika arī pārbaudīta dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, turpmākie secinājumi pamatojas uz pieejamiem faktiem, proti, pieprasījuma iesniedzēju sniegto informāciju, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un Eurostat datiem.

(61)

Pieejamie dati liecina, ka Ķīnas ražošanas apjoms – aptuveni 22 000 tonnu – vairāk nekā divreiz pārsniedz Kopienas patēriņu PIP. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, nebija pieejama informācija par to, vai ĶTR ir neizmantota jauda. Tomēr saskaņā ar pieejamo informāciju Ķīnas ražotājiem ir iespēja samērā vienkāršo sērijveida ražošanas procesu, ko pašlaik lieto speciālu krāsu un ķimikāliju ražošanai, izmantot sulfanilskābes ražošanai. Turklāt, kā minēts turpmāk 63. apsvērumā, Kopienas tirgus daudzus gadus ir bijis pievilcīgs tirgus Ķīnas eksportētājiem. Tāpēc ir pamats pieņemt, ka visa neizmantotā ražošanas jauda, kas būtu pieejama ĶTR, tiktu izmantota, lai novirzītu papildu apjomus uz Kopienas tirgu un/vai ka gadījumā, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti, esošais ražošanas apjoms palielinātos, tādēļ ka speciālu krāsu un ķimikāliju vietā ražotu sulfanilskābi, un tiktu novirzīts uz Kopienu.

(62)

Saskaņā ar pieejamajiem datiem Ķīnas eksporta cenas PIP uz trešām valstīm bija zemākas par Ķīnas eksporta cenām uz Kopienu. Tāpēc ir ļoti liela iespējamība, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas eksportētāji pašreizējo eksportu trešām valstīm novirzītu uz Kopienas tirgu, un tam joprojām būtu raksturīgas dempinga cenas.

(63)

Saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 236/2004 noteikto tika konstatēts, ka ir notikusi antidempinga maksājuma absorbcija attiecībā uz eksportu no ĶTR uz Kopienu. Šī prakse pierādīja, ka Kopienas tirgus joprojām ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tā kā konstatēja, ka PIP eksports ir bijis par dempinga cenām, var secināt, ka dempings, iespējams, turpināsies, ja pasākumi zaudēs spēku, un eksporta apjomi, iespējams, pieaugs.

(64)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Ķīnas eksportētāji PI periodā turpināja pārdevumus par ievērojami pazeminātām cenām. Pamatojoties uz 62. un 63. apsvērumā konstatētajiem faktiem, var secināt, ka vērā ņemams dempings, iespējams, turpinātos, ja pašlaik spēkā esošos pasākumus atceltu. Līdzīgi ir arī iespējams, ka ievērojami palielinātos apjoms importam par dempinga cenām, ja pasākumu nebūtu.

(65)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, var secināt, ka dempings, iespējams, turpināsies attiecībā uz Ķīnas eksportētājiem un, iespējams, atkārtosies attiecībā uz Indijas ražotājiem eksportētājiem, ja spēkā esošos pasākumus atcels.

(66)

Līdzīgu ražojumu Kopienā ražo divi ražotāji, kuru saražotā produkcija 4. panta 1. punkta nozīmē ir uzskatāma par līdzīga ražojuma kopējo Kopienas ražošanas apjomu.

(67)

Ir jāmin, ka salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu uzņēmumiem Sorochimie Chimie Fine un Quimigal SA ir citi nosaukumi, pirmais pārdēvēts par Ardenity un otrs – par CUF Químicos Industriais.

(68)

Šie divi ražotāji sadarbojās izmeklēšanā un atbalstīja pārskatīšanas pieprasījumu. Tāpēc tie ir Kopienas ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(69)

Kopienas acīmredzamo patēriņu noteica, pamatojoties uz:

(70)

Kopienas sulfanilskābes patēriņš PIP bija aptuveni 10 000 tonnu. Attiecīgajā periodā tika novērota patēriņa samazināšanās par 6 %.

1.   tabula

Patēriņš Kopienas tirgū

(71)

Lai ievērotu uzņēmējdarbības informācijas konfidencialitāti un ņemot vērā to, ka Kokan ražo 100 % Indijas izcelsmes importa un Kopienas ražošanas nozare ir tikai divi ražotāji, ir bijis nepieciešams nozīmīgu informāciju 2. līdz 5. tabulā sniegt indeksu veidā.

(72)

Importa no ĶTR un Indijas apjomi un tirgus daļas mainījās, kā parādīts turpmākajās tabulās. Importa apjoma datu pamatā ir Eurostat dati.

2.   tabula

Imports no attiecīgajām valstīm

3.   tabula

Attiecīgo valstu tirgus daļa

(73)

Attiecīgajā periodā imports no attiecīgajām valstīm samazinājās par 27 %. Laikposmā no 2003. gada līdz PIP attiecīgo valstu tirgus daļa samazinājās par 22 %.

(74)

Apskatot katru valsti atsevišķi, laikposmā no 2003. gada līdz PIP importa apjomi no Indijas samazinājās par 40 % un Indijas importa tirgus daļa samazinājās par 36 %.

(75)

ĶTR izcelsmes importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 16 %, un tirgus daļa vienlaikus samazinājās par 10 %.

(76)

Attiecīgā ĶTR izcelsmes importa vidējā cena attiecīgajā periodā paaugstinājās par 35 %. Tajā pašā periodā Indijas izcelsmes attiecīgā importa vidējā cena paaugstinājās par 11 %.

(77)

Lai aprēķinātu cenas līmeņa krišanos PIP, Kopienas ražošanas nozares EXW cenas nesaistītiem pircējiem tika salīdzinātas ar attiecīgo valstu importa CIF cenām pie Kopienas robežas un pienācīgi koriģētas, lai atspoguļotu cenu pēc izkraušanas. Korekciju izdarīja, paaugstinot cenas atbilstīgi parasti veicamiem muitas maksājumiem un izmaksām pēc importēšanas gan attiecībā uz ĶTR, gan Indiju, un vēl, paaugstinot Ķīnas cenas atbilstīgi antidempinga maksājumam. Salīdzinājums liecināja, ka Ķīnas un Indijas koriģētās cenas nebija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(78)

Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās – par 3 %. Tomēr, ņemot vērā pieprasījuma samazināšanos, to tirgus daļa palielinājās par 0,7 procentu punktiem. Galvenā eksportētājvalsts, proti, ASV, attiecīgajā periodā nodrošināja šā importa lielāko daļu.

(79)

Sulfanilskābes cenas no citām trešām valstīm bija nedaudz zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām un pēc 2005. gada līdzinājās Indijas cenām.

(80)

Lai ievērotu uzņēmējdarbības informācijas konfidencialitāti, bija nepieciešams indeksēt informāciju par diviem uzņēmumiem, kas veido Kopienas ražošanas nozari.

(81)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu tika pārbaudīti visi nozīmīgie ekonomiskie faktori un rādītāji, kas saistīti ar Kopienas ražošanas nozari.

(82)

Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms PIP bija par 17 % augstāks nekā attiecīgā perioda sākumā reģistrētais līmenis. Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda arī attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %, jo viens Kopienas ražotājs palielināja savu jaudu, investējot iekārtā, lai ražotu attīrītu sulfanilskābi. Šie divi faktori kopumā bija par iemeslu vispārējam Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantošanas indeksa palielinājumam attiecīgajā periodā. Ir arī jāmin, ka Kopienas ražošanas nozare PIP sasniedza apmierinošu jaudas izmantošanas līmeni (75–80 % robežās).

(83)

Kopienas ražošanas nozares krājumu līmenis gada beigās attiecīgajā periodā samazinājās par 22 %. Krājumu līmenis nozīmīgi samazinājās 2004. un 2005. gadā, bet strauji palielinājās 2006. gadā un PIP.

7.   tabula

Beigu krājumu apjoms

(84)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms PIP bija par 5 % lielāks nekā attiecīgā perioda sākumā. Tā kā Kopienas patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 6 % (skatīt 70. apsvērumu), Kopienas ražošanas nozares aizņemtā tirgus daļa tajā pašā periodā palielinājās par 12 %. Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa konkrēti pieauga par aptuveni 7 procentu punktiem. Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa visu attiecīgo periodu turējās virs 50 %.

8.   tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(85)

Ir jāmin, ka Kopienas patēriņa samazināšanās 2006. gadā un PIP zināmā mērā ietekmēja Kopienas ražošanas nozares izaugsmi. Tirgus daļas palielināšanās tiek skaidrota gan ar pārdošanas apjomu palielināšanos, gan ar mazāku patēriņu, attiecīgajam periodam tuvojoties nobeigumam.

(86)

Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā būtiski paaugstinājās – par 26 %. Šķiet, ka kopš 2005. gada novērotās izmaiņas īpaši atspoguļo 2004. gadā noteikto antiabsorbcijas pasākumu iedarbību. Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas nozīmīgi pieauga laikposmā no 2004. gada līdz 2005. gadam un pēc tam saglabājās samērā stabilas. Tomēr šis pieaugums bija mazāks nekā cenas pieaugums anilīnam, kas ir vissvarīgākā izejviela sulfanilskābes ražošanai. Patiešām, anilīns, kas ir benzola atvasinājums, PIP veidoja aptuveni 50 % no kopējām ražošanas izmaksām, un tā cena laikposmā no 2003. gada līdz PIP pieauga par aptuveni 45 %.

9.   tabula

Pārdošanas cenas

(87)

Nodarbinātības līmenis laikposmā no 2003. gada līdz PIP samazinājās par 9 %, bet ražošanas apjoms palielinājās, tādējādi atspoguļojot Kopienas ražošanas nozares ražīguma un konkurētspējas pieaugumu. Vidējās izmaksas uz vienu nodarbināto vienlaikus tomēr paaugstinājās par 15 %.

10.   tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(88)

Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte, izņemot 2005. gadu, bija aptuveni 1 % vai mazāka par 1 % no tās apgrozījuma. Nozīmīgi zaudējumi tika reģistrēti 2004. gadā, bet Kopienas ražošanas nozare strādāja ar peļņu 2005., 2006. gadā un PIP. Ņemot vērā, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte bija ļoti zema 2003. gadā, šķietamais pieaugums, kas parādās attiecīgajā periodā, deva rentabilitāti, kas bija daudz zemāka par šāda veida ražošanas nozarē pieņemamo līmeni.

(89)

Ir arī jāmin, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti ietekmēja izejvielu cenu izmaiņas. Vidējās ražošanas izmaksas palielinājās par 25 % laikposmā no 2003. gada līdz PIP. Kā minēts 86. apsvērumā, anilīns ir galvenā izejviela sulfanilskābes ražošanā, un tas nosaka aptuveni pusi no ražošanas izmaksām. Ņemot vērā to, ka 2004. gadā anilīna cenas nozīmīgi paaugstinājās, Kopienas ražošanas nozare nevarēja attiecīgi paaugstināt cenas saviem klientiem un cieta zaudējumus. Stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē uzlabojās 2005. gadā, jo anilīna cenas stabilizējās un Kopienas ražošanas nozare varēja paaugstināt savas sulfanilskābes cenas līdz vajadzīgajam līmenim, lai nosegtu izejvielu izmaksu palielinājumu. Saskaroties ar jaunu anilīna cenu paaugstinājumu, Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte 2006. gadā un PIP pazeminājās zem 1 % līmeņa attiecībā pret apgrozījumu.

(90)

Kopienas ražošanas nozare visā aplūkojamajā laikposmā joprojām veica ieguldījumus sulfanilskābes jomā. Papildus ieguldījumiem, kas galvenokārt ir saistīti ar esošā pamatkapitāla uzturēšanu, viens Kopienas ražotājs 2006. gadā un PIP veica ieguldījumus, lai palielinātu jaudu attiecībā uz attīrītas sulfanilskābes ražošanu. Tomēr ir jāmin, ka šī jaunā jauda,iespējams, pilnībā darbosies tikai no 2008. gada.

(91)

Tā kā Kopienas ražošanas nozares peļņa visā aplūkojamajā laikposmā bija zema, rādītājs par ienākumiem no ieguldījumiem, kas izsaka to rezultātus pirms nodokļu nomaksas kā procentu no sulfanilskābes ražošanā izmantoto pamatlīdzekļu vidējās sākuma un iegrāmatotās beigu neto vērtības, arī ir saglabājies ļoti zems, proti, PI periodā aptuveni 2 %.

(92)

Izmeklēšana liecināja, ka Kopienas ražošanas nozares kapitāla prasības nelabvēlīgi ietekmēja smagais finansiālais stāvoklis. Lai gan viens no Kopienas ražotājiem ir lielas grupas sastāvā, kapitāla prasības ne vienmēr tiek pienācīgi nodrošinātas, jo finanšu resursi kopumā šajā grupā tiek piešķirti visrentablākajām struktūrām.

(93)

Naudas plūsma ievērojami samazinājās – par 85 % laikposmā no 2003. gada līdz PIP, bet tomēr saglabājās pozitīva. Naudas plūsmai nebija raksturīga rentabilitātes tendence, jo to ietekmēja ar naudu nesaistītas operācijas, piemēram, amortizācija un krājumu aprite.

13.   tabula

Naudas plūsma

(94)

Laikposmā no 2003. gada līdz PIP lielākai daļai rādītāju attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari bija raksturīgas pozitīvas izmaiņas: pārdošanas apjomi, jaudas izmantošana, ražošanas apjoms, beigu krājumi, ražīgums, ieguldījumi un ienākumi no ieguldījumiem. Tomēr PIP tās rentabilitāte joprojām bija mazāka par 1 % no apgrozījuma.

(95)

Kopienas ražošanas nozare ir guvusi labumu no sulfanilskābes vienības cenas pieauguma, sevišķi laikposmā no 2004. gada līdz PIP beigām. Tomēr pārdošanas cenas paaugstinājums nevarēja pilnībā kompensēt ražošanas izmaksu pieaugumu, un tāpēc peļņa samazinājās.

(96)

Turklāt Kopienas patēriņa samazināšanās 2006. gadā un PIP zināmā mērā kavēja Kopienas ražošanas nozares atgūšanos.

(97)

Kopumā ir skaidrs, ka antidempinga pasākumu ieviešana ļāva Kopienas ražošanas nozarei stabilizēties, bet ne pilnībā atlabt no kaitējuma, jo ĶTR dempinga imports turpinājās un arī izejvielu izmaksas pieauga, bet Kopienas ražošanas nozare nevarēja paaugstināt cenas pircējiem. Tomēr izmeklēšana liecināja, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare sāka ieguldīt jaunās iekārtās.

(98)

Iepriekšminētajā analīzē noskaidrojās, ka, no vienas puses, attiecīgajā periodā apjomu rādītāji mainījās pozitīvi. No otras puses, tādi finanšu rādītāji par Kopienas ražošanas nozari kā rentabilitāte un naudas plūsma liecināja, ka Kopienas ražošanas nozare vēl atrodas riskantā ekonomiskā stāvoklī. Tāpēc jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja pilnībā atgūties no dempinga kaitīgās iedarbības.

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika veikta analīze par kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti. Šajā saistībā tika pārbaudītas iespējamās eksporta apjomu un cenu izmaiņas jo īpaši no attiecīgajām valstīm, kā arī to iespējamā ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli situācijā, kad pasākumu nav.

(100)

Jāatgādina, ka pat antidempinga pasākumiem esot spēkā, PIP tirgus daļa importam no attiecīgajām valstīm bija 24,6 %.

(101)

Izmeklēšana liecina, ka sadarbībā iesaistītajam Indijas ražotājam eksportētājam ir ievērojama neizmantota jauda, kas atbilst vairāk nekā 30 % no Kopienas patēriņa. Turklāt Komisijai pieejamā informācija liecina, ka pašlaik sulfanilskābes ražošanas apjoms Ķīnas Tautas Republikā ir aptuveni 22 000 tonnu, tas ir, divreiz lielāks par Kopienas patēriņu. Pamatojoties uz šo pašu informāciju, ir arī redzams, ka Ķīnas ražotāji bez grūtībām spēj ražošanu pārorientēt no speciālām krāsām un ķimikālijām uz sulfanilskābi. Šīs jaudas, kas var būt pieejamas attiecīgajās valstīs, norāda, ka eksportētājiem ražotājiem ir iespējams palielināt pašreizējo ražošanu un tādējādi arī palielināt sulfanilskābes eksportu uz Kopienu.

(102)

Turklāt zināms, ka Kopienas patēriņš attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās, un nav sagaidāms, ka dažos nākamajos gados pieprasījums būs tik liels, lai aptvertu iespējamo importa pieaugumu no ĶTR un Indijas, ja pasākumi tiktu pārtraukti. Šajā gadījumā sulfanilskābes eksports no ĶTR un Indijas, ļoti iespējams, aizvietotu lielu daļu no pārdevumiem, ko veic Kopienas ražošanas nozare, jo importa cenas varētu būtu zemākas.

(103)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Kopienas tirgus joprojām ir pievilcīgs gan Ķīnas, gan Indijas eksportētājiem ražotājiem. Patiešām, kā minēts 57. un 62. apsvērumā, tika konstatēts, ka vidējā eksporta cena Indijas un Ķīnas pārdevumos trešām valstīm bija ievērojami zemāka par vidējo eksporta cenu uz Kopienu. Neskatoties uz to, ka netika konstatēta Ķīnas un Indijas eksporta cenu samazināšanās pēc tam, kad tās tika koriģētas ar spēkā esošajiem antidempinga un parasti veicamiem muitas maksājumiem, konstatēja, ka Ķīnas un Indijas vidējās CIF eksporta cenas ir ievērojami zemākas (aptuveni par 18 %) par Kopienas ražošanas nozares vidējo cenu. Tāpēc bez pasākumu noteikšanas sulfanilskābes imports no attiecīgajām valstīm uz Kopienu, iespējams, būtiski palielināsies, ņemot vērā: i) neizmantotās jaudas (proti, Indijā); ii) eksporta uz citām trešām valstīm novirzīšanu uz Kopienu; iii) iespēju pārorientēties no speciālo krāsu un ķimikāliju uz sulfanilskābes ražošanu (proti, ĶTR); un cenas būs ievērojami zemākas nekā pašreizējās cenas Kopienā.

(104)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, var secināt, ka, pasākumiem zaudējot spēku, ir ļoti iespējams, ka imports uz Kopienas tirgu no attiecīgajām valstīm notiktu ievērojamos apjomos un par dempinga cenām, kas būtu zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Ir ļoti iespējams, ka tas Kopienas tirgū izraisītu cenu lejupslīdes tendenci, kam būtu sagaidāma nelabvēlīga ietekme uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. Tā īpaši kavētu attiecīgajā periodā panākto stāvokļa uzlabošanos, iespējams, izraisot kaitējuma atkārtošanos.

(105)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana spēkā būtu pretrunā Kopienas interesēm kopumā. Kopienas intereses noteica, pamatojoties uz visu iesaistīto interešu novērtējumu.

(106)

Turklāt, tā kā šī izmeklēšana ir pārskatīšana un tiek analizēta situācija, kad antidempinga pasākumi jau bija spēkā, ir iespējams novērtēt visus nelabvēlīgos apstākļus, kas apgrūtina ieinteresētās personas, uz kurām attiecas pašreizējie antidempinga pasākumi.

(107)

Tādēļ pārbaudīja, vai šajā konkrētajā gadījumā, neskatoties uz secinājumiem, ka kaitējumu radoša dempinga atkārtošanās ir iespējama, bija nopietni iemesli, kas liktu secināt, ka pasākumu saglabāšana nav Kopienas interesēs.

(108)

Loģiski spriežot, var gaidīt, ka Kopienas ražošanas nozare joprojām gūs labumu no pasākumiem, ko piemēro pašlaik, un turpinās atgūties, atgūstot tirgus daļu un uzlabojot rentabilitāti. Ja pasākumus nesaglabās, ir iespējams, ka Kopienas ražošanas nozare atkal izjutīs kaitējumu, ko rada palielināts imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, un tās pašlaik nestabilā finansiālā situācija pasliktināsies.

(109)

Tādēļ var secināt, ka pasākumu saglabāšana atbilstu Kopienas ražošanas nozares interesēm.

(110)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu piemērošanai nebūs nopietna ietekme uz Kopienas sulfanilskābes tirgotājiem. Kā iepriekš norādīts, neviens importētājs nesadarbojās šajā izmeklēšanā, tāpēc netika atklāti nopietni iemesli, kuru dēļ pasākumu piemērošana būtu pretrunā importētāju interesēm.

(111)

Komisija izsūtīja anketas visiem zināmajiem lietotājiem – kopā 31, no kuriem tikai četri iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Trīs atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no Kopienas uzņēmumiem, kas ražo optiskos balinātājus, un vienu atbildi uz anketas jautājumiem – no uzņēmuma, kas ražo krāsas. Tomēr šo lietotāju sniegtā informācija par pasākumu iedarbību un to, kādu daļu sulfanilskābe ieņem viņu ražošanas izmaksās, nebija būtiska.

(112)

Attiecīgā ražojuma apjomi, ko šie četri lietotāji importēja, bija 47,3 % no kopējā importa Kopienā. Turklāt, tā kā šie četri lietotāji nozīmīgus sulfanilskābes apjomus pērk no Kopienas ražošanas nozares, viņi kopumā PIP nodrošināja aptuveni 40 % no Kopienas patēriņa.

(113)

Trīs lietotāji ir snieguši vienādus komentārus, iebilstot pret pasākumu saglabāšanu tādēļ, ka Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda nav pietiekama, lai segtu iekšzemes pieprasījumu, un tādēļ, ka pasākumi kaitē viņu pakārtoto ražojumu konkurētspējai. Ceturtais lietotājs klusēja par to, vai viņš ir par vai pret pasākumu saglabāšanu.

(114)

Attiecībā uz piegādes situāciju Kopienas tirgū ir jāmin, ka Kopienas ražošanas nozares pašreizējā ražošanas jauda varētu segt aptuveni 80 % no Kopienas patēriņa. Jāuzsver arī tas, ka Kopienas ražošanas nozare ir ieguldījusi jaunā aprīkojumā, lai palielinātu attīrītas sulfanilskābes ražošanas apjomu. Katrā gadījumā pasākumu nolūks nav novērst importa ienākšanu Kopienas tirgū no attiecīgajām valstīm, bet nodrošināt, lai tas nenotiek par dempinga cenām un nerada kaitējumu. Tāpēc sagaida, ka imports no attiecīgajām valstīm arī turpmāk ienāks tirgū, kā tas ir noticis pēc pasākumu noteikšanas 2002. gadā.

(115)

Jāmin arī tas, ka tagad sulfanilskābes ražošanā ārpus Kopienas iesaistītas tikai dažas pasaules valstis, piemēram, Indija, ĶTR un ASV. Tāpēc ir svarīgi, ka Kopienas ražošanas nozarei ļauj darboties efektīvas konkurences apstākļos tā, lai ražojuma iekšzemes piegādes joprojām ir pieejamas visiem patērētājiem Kopienā.

(116)

Attiecībā uz lietotāju konkurētspēju ir jāmin, ka par spīti tam, ka šajā izmeklēšanā trūka informācijas no lietotājiem, sākotnējā izmeklēšana liecināja, ka antidempinga pasākumi palielinātu sulfanilskābi saturošu optisko balinātāju un krāsu izmaksas par mazāk nekā 1 %.

(117)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, arī šajā termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā uzskata, ka pasākumu saglabāšana neradīs ievērojamu negatīvu ietekmi uz lietotāju stāvokli.

(118)

Ņemot vērā iepriekšminēto, var secināt, ka nav vērā ņemamu iemeslu nesaglabāt pašlaik spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(119)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēja ieteikt saglabāt spēkā esošos pasākumus. Personām turklāt deva laiku, lai sniegtu informāciju un izteiktu komentārus. Netika saņemts neviens komentārs ar vēlmi mainīt iepriekšminētos secinājumus.

(120)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus saistībā ar iespējamo dempinga turpināšanos attiecībā uz sulfanilskābes importu no ĶTR, saistībā ar iespējamo dempinga turpināšanos attiecībā uz importu no Indijas, iespējamo kaitējuma atkārtošanos un Kopienas interesēm, antidempinga pasākumi sulfanilskābes importam ir jāsaglabā, lai novērstu atkārtotu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, ko rada imports par dempinga cenām.

(121)

Maksājumu likmi nepiemēros attiecīgā ražojuma importam, ko eksportam uz Kopienu ražo un pārdod viens Indijas uzņēmums, kura saistības ir pieņemtas ar Komisijas Lēmumu 2006/37/EK,

—

tās ražojuši, transportējuši un par tām rēķinu izrakstījuši tieši minētie uzņēmumi pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā, un

—

šādam importam ir pievienots saistību rēķins, proti, rēķins, kurā ir vismaz informācija un deklarācija, kas paredzēta šīs regulas pielikumā, un

—

muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst saistību rēķinā sniegtajam aprakstam.

1.

virsraksts “RĒĶINS PAR PRECĒM, UZ KURĀM ATTIECAS SAISTĪBAS”;

2.

uzņēmuma nosaukums, kas minēts 1. pantā Komisijas Lēmumā 2006/37/EK, ar ko pieņem saistības par rēķina izsniegšanu;

3.

rēķina numurs;

4.

rēķina izrakstīšanas datums;

5.

Taric papildkods, pēc kura rēķinā minētās preces muitojamas uz Kopienas robežas;

6.

precīzs preču apraksts, kurā ietver:

7.

Pārdošanas noteikumu apraksts, kurā ietver:

8.

Tā uzņēmuma nosaukums, kurš darbojas kā importētājs Kopienā un kuram uzņēmums ir tieši izrakstījis rēķinu, kas pievienots precēm, uz kurām attiecas saistības.

9.

Tās uzņēmuma amatpersonas vārds, kas izsniegusi rēķinu un šādu parakstītu deklarāciju:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto preču pārdošana tiešam eksportam uz Kopienu notiek atbilstīgi [UZŅĒMUMS] piedāvāto un Eiropas Komisijas ar Lēmumu 2006/37/EK pieņemto saistību darbības jomai un noteikumiem. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.”