EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31975L0106

Padomes Direktīva (1974. gada 19. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu šķidrumu pildīšanu pēc tilpuma

OV L 42, 15/02/1975, p. 1–13 (DA, DE, EN, FR, IT, NL)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (EL, ES, PT, FI, SV, CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 10/04/2009; Atcelts ar 32007L0045

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1975/106/oj

31975L0106

Padomes Direktīva (1974. gada 19. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu šķidrumu pildīšanu pēc tilpuma

Oficiālais Vēstnesis L 042 , 15/02/1975 Lpp. 0001 - 0013
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 15 Sējums 1 Lpp. 0201
Speciālizdevums grieķu valodā Nodaļa 13 Sējums 3 Lpp. 0032
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 15 Sējums 1 Lpp. 0201
Speciālizdevums spāņu valodā: Nodaļa 13 Sējums 4 Lpp. 0054
Speciālizdevums portugāļu valodā Nodaļa 13 Sējums 4 Lpp. 0054
CS.ES Nodaļa 13 Sējums 002 Lpp. 156 - 168
ET.ES Nodaļa 13 Sējums 002 Lpp. 156 - 168
HU.ES Nodaļa 13 Sējums 002 Lpp. 156 - 168
LT.ES Nodaļa 13 Sējums 002 Lpp. 156 - 168
LV.ES Nodaļa 13 Sējums 002 Lpp. 156 - 168
MT.ES Nodaļa 13 Sējums 002 Lpp. 156 - 168
PL.ES Nodaļa 13 Sējums 002 Lpp. 156 - 168
SK.ES Nodaļa 13 Sējums 002 Lpp. 156 - 168
SL.ES Nodaļa 13 Sējums 002 Lpp. 156 - 168


Padomes Direktīva

(1974. gada 19. decembris)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu šķidrumu pildīšanu pēc tilpuma

(75/106/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas Līgumu, un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

tā kā lielākajā daļā dalībvalstu uz nosacījumiem, atbilstīgi kuriem fasētus šķidrumus piedāvā pārdošanā, attiecas obligātas prasības, kas dalībvalstīs savstarpēji atšķiras, tādējādi ierobežojot tirdzniecību ar šādiem fasējumiem; tā kā šādas tiesību normas tādēļ vajag tuvināt;

tā kā, lai nodrošinātu to, ka patērētāji tiek pareizi informēti, būtu jānosaka metode, kā uz fasējuma norādīt tajā esošā šķidruma nominālo tilpumu;

tā kā ir jānosaka arī fasējumu satura maksimālās pieļaujamās kļūdas, un tā kā vajadzētu formulēt atsauces metodi šādai pārbaudei, lai nodrošinātu vienkāršu paņēmienu, kā pārliecināties par to, vai fasējumi atbilst pieņemtajiem noteikumiem;

tā kā pēc iespējas vajag samazināt viena produkta dažādu fasējumu skaitu, kuru tilpumi ir pārāk līdzīgi un kuri līdz ar to var maldināt patērētāju; tā kā, ņemot vērā šādu fasējumu ārkārtīgi lielos krājumus Kopienā, šo samazināšanu tomēr iespējams veikt vienīgi pakāpeniski;

tā kā 16. pants Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvā 71/316/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Pievienošanās aktu [4], paredz to, ka dažu produktu pārdošanai noteikto prasību – jo īpaši to prasību, kas attiecas uz fasējumu satura noteikšanu, mērīšanu un marķēšanu – saskaņošanu var regulēt ar atsevišķām direktīvām;

tā kā, pārāk ātri izmainot satura noteikšanas principu, kas paredzēts attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos, un ieviešot jaunas kontroles sistēmas, kā arī pieņemot jaunu mērvienību sistēmu, dažām dalībvalstīm rastos grūtības, tad šīm dalībvalstīm jāparedz pārejas periods; tā kā šādi noteikumi tomēr nedrīkst turpmāk kavēt attiecīgo produktu tirdzniecību Kopienā un ietekmēt šīs direktīvas īstenošanu pārējās dalībvalstīs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šī direktīva attiecas uz fasējumiem, kuros ir šķidri produkti, kas uzskaitīti III pielikumā un ko mēra pēc tilpuma, lai pārdotu individuālos daudzumos, kuri nav mazāki par 0,05 litriem un nepārsniedz piecus litrus.

2. pants

1. Šajā direktīvā fasējums ir kombinācija, kas sastāv no produkta un individuāla iepakojuma, kurā tas ir fasēts.

2. Produkts ir fasēts, ja tas, pircējam klāt neesot, ir iepildīts jebkādā iepakojumā un ja produkta daudzumam, kas ir iepakojumā, ir iepriekš noteikta vērtība, ko nevar mainīt, nepārveidojot iepakojumu.

3. pants

1. Ar EEK zīmi, kas dota I pielikuma 3.3. iedaļā, drīkst marķēt vienīgi tos fasējumus, kas atbilst I un III pielikumam.

2. Uz tiem attiecas metroloģiskā kontrole saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti I pielikuma 5. iedaļā un II pielikumā.

4. pants

1. Uz visiem 3. pantā minētajiem fasējumiem saskaņā ar I pielikumu ir jābūt norādei par šķidruma tilpumu, ko sauc par "satura nominālo tilpumu", kam ir jābūt šajos fasējumos.

2. Šādos fasējumos drīkst būt vienīgi III pielikumā minētie satura nominālie tilpumi.

3. Līdz pārejas perioda beigām, kura laikā Kopienā atļauts izmantot angļu mērvienību sistēmu, kas dota II pielikumā Padomes 1971. gada 18. oktobra Direktīvai 71/354/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām [5], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Pievienošanās aktu, norādi par satura nominālo tilpumu, kas izteikts SI mērvienību sistēmā atbilstoši šīs direktīvas I pielikuma 3.1. iedaļai, Apvienotās Karalistes vai Īrijas teritorijā – ja atbilstošās valstis tā vēlas – var papildināt ar ekvivalentās angļu mērvienībās izteiktu norādi par satura nominālo tilpumu, ja tās ir paredzētas šīs direktīvas I pielikumā.

5. pants

Dalībvalstis nedrīkst noraidīt, aizliegt vai ierobežot tādu fasējumu laišanu tirgū, kuri atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām un pārbaudēm, pamatojot to ar iemesliem, kas saistīti ar satura tilpumu, šā tilpuma noteikšanu vai šādu fasējumu pārbaudes metodēm.

6. pants

Grozījumus, kas vajadzīgi, lai šīs direktīvas I un II pielikumu pielāgotu tehnikas sasniegumiem, pieņem atbilstoši procedūrai, kas noteikta Padomes Direktīvas 71/316/EEK 18. un 19. pantā.

7. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai 18 mēnešos pēc šīs direktīvas paziņošanas dienas izpildītu tās prasības, un dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Īrija un Nīderlande drīkst atlikt šīs direktīvas un tās pielikumu īstenošanu līdz, vēlākais, 1979. gada 31. decembrim.

3. Laikā, kad direktīva nav spēkā kādā dalībvalstī, šī dalībvalsts attiecībā uz fasējumiem, uz ko attiecas šī direktīva un kas ir no citām dalībvalstīm, neievieš tādus satura tilpuma kontroles pasākumus, kuri ir stingrāki par kontroles pasākumiem, kas bija spēkā šīs direktīvas pieņemšanas brīdī.

4. Šajā pašā laikposmā dalībvalstis, kas ieviesušas direktīvu, pieņem fasējumus, kuri ir no dalībvalstīm, kas izmanto šā panta 2. punktā paredzēto izņēmumu, un kuri atbilst šīs direktīvas I pielikuma 1. iedaļai un III pielikumam, pat ja uz tiem nav EEK zīmes, kas minēta I pielikuma 3.3. iedaļā, darot to tāpat un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecībā uz fasējumiem, kas atbilst visām šīs direktīvas prasībām.

5. Dalībvalstis nodrošina to, ka Komisijai tiek darīti zināmi galvenie attiecīgo dalībvalstu tiesību akti, ko tās pieņem šīs direktīvas darbības jomā.

8. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1974. gada 19. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. P. Fourcade

[1] OV C 56, 2.6.1972., 35. lpp.

[2] OV C 123, 27.11.1972., 9. lpp.

[3] OV L 202, 6.9.1971., 1. lpp.

[4] OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.

[5] OV L 243, 29.10.1971., 29. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

1. MĒRĶI

Fasējumiem, uz ko attiecas šī direktīva, jābūt pildītiem tā, lai pabeigti fasējumi atbilstu šādām prasībām:

1.1. satura faktiskais tilpums vidēji nedrīkst būt mazāks par satura nominālo tilpumu;

1.2. to fasējumu daļai, kuros negatīvā kļūda pārsniedz pieļaujamo negatīvo kļūdu, kas noteikta 2.4. iedaļā, fasējumu partijā jābūt pietiekami mazai, lai būtu ievērotas II pielikumā noteikto pārbaužu prasības;

1.3. fasējumus, kuriem negatīvā kļūda vairāk nekā divas reizes pārsniedz pieļaujamo negatīvo kļūdu, kas noteikta 2.4. iedaļā, nedrīkst marķēt ar EEK zīmi, kas dota 3.3. iedaļā.

2. DEFINĪCIJAS UN PAMATNOTEIKUMI

2.1. Fasējuma satura nominālais tilpums ir tilpums, kas norādīts uz fasējuma, t.i., šķidruma tilpums, kam jābūt fasējumā.

2.2. Fasējuma satura faktiskais tilpums ir šķidruma tilpums, kas tajā ir faktiski. Visos pārbaužu procesos vērtību, ko izmanto kā satura faktisko tilpumu, mēra vai koriģē 20 °C temperatūrā.

2.3. Negatīvā kļūda ir daudzums, par kādu fasējuma satura faktiskais tilpums ir mazāks par satura nominālo tilpumu.

2.4. Pieļaujamo negatīvo kļūdu nosaka atbilstoši šai tabulai:

Nominālā ietilpība Vn mililitros | Maksimālās pieļaujamās kļūdas |

kā % no Vn | mililitros |

no 50 līdz 100 | — | 4,5 |

no 100 līdz 200 | 4,5 | — |

no 200 līdz 300 | — | 9 |

no 300 līdz 500 | 3 | — |

no 500 līdz 1000 | — | 15 |

no 1000 līdz 5000 | 1,5 | — |

3. UZRAKSTI UN MARĶĒJUMI

Visiem fasējumiem, kas pildīti saskaņā ar šo direktīvu, uz iepakojuma ir jābūt šādām norādēm, kurām jābūt neizdzēšamām, viegli salasāmām un redzamām uz fasējuma parastā novietojumā:

3.1. satura nominālais tilpums, kas izteikts litros, centilitros vai mililitros un marķēts, izmantojot ciparus, kuru augstums ir vismaz 6 mm, ja satura nominālais tilpums pārsniedz 100 cl, vismaz 4 mm, ja satura nominālais tilpums ir no 100 cl līdz 20 cl (neieskaitot), un vismaz 3 mm, ja satura nominālais tilpums nepārsniedz 20 cl, aiz tā saskaņā ar Padomes Direktīvu 71/345/EEK norādot izmantotās mērvienības simbolu vai – attiecīgos gadījumos – vienības nosaukumu;

kamēr nav beidzies pārejas periods, kurā Kopienā atļauts lietot angļu mērvienību sistēmu, kas dota Padomes Direktīvas 71/354/EEK II pielikumā, norādei par satura nominālo tilpumu, kas izteikta SI mērvienību sistēmā atbilstoši šīs iedaļas iepriekšējai daļai, drīkst pievienot attiecīgo vērtību angļu (UK) mērvienību sistēmā, ko aprēķina, pamatojoties uz šādiem pārvēršanas koeficientiem:

viens mililitrs = 0,0352 šķidruma unces

viens litrs = 1,760 pintes vai 0,220 galoni

Dalībvalstis, ja uzskata par nepieciešamu, var prasīt, lai šī otrā norāde ir produktiem, kas tiek laisti tirgū attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

3.2. marķējums vai uzraksts, kas attiecīgajai iestādei ļauj identificēt fasētāju, fasēšanas pasūtītāju vai importētāju, kas darbojas Kopienā;

3.3. vismaz 3 mm augsts mazais "e", kas izvietots tajā pašā redzamības zonā, kur satura nominālā tilpuma norāde, un kas apliecina, ka fasējums atbilst šīs direktīvas prasībām.

Šī burta forma atbilst zīmējumam, kas iekļauts Padomes Direktīvas 71/316/EEK II pielikuma 3. iedaļā.

Minētās direktīvas 12. pantu piemēro mutatis mutandis.

Tomēr, ja iepakojums ir mērtrauks, kas atbilst attiecīgai direktīvai, un ja parastā novietojumā ir redzama fasējuma nominālā tilpuma atzīme, tad šīs direktīvas izpratnē nav jānorāda fasējuma satura nominālais tilpums, kā tas iepriekš prasīts 3.1. iedaļā.

Tomēr šo iespēju nedrīkst izmantot, ja šāds fasējuma nominālais tilpums atšķiras par daudzumu līdz 0,05 litriem (ieskaitot) no cita nominālā tilpuma, kas tai pašai produktu kategorijai noteikts III pielikumā.

4. FASĒTĀJA VAI IMPORTĒTĀJA ATBILDĪBA

Par šķidruma daudzuma, kas ir fasējumā un ko sauc par "satura faktisko tilpumu", mērīšanu vai pārbaudi atbild fasētājs. Mērījumus vai pārbaudes veic, izmantojot likumīgi atzītu mērīšanas līdzekli, kas ir piemērots vajadzīgo darbību veikšanai.

Pārbaudi var veikt, ņemot paraugus.

Ja satura faktiskais tilpums netiek mērīts, tad fasētāja veiktā pārbaude jāorganizē tā, lai būtu nodrošināts attiecīgais satura nominālais tilpums.

Šis nosacījums ir izpildīts, ja fasētājs veic ražošanas pārbaudes saskaņā ar procedūrām, ko atzinušas dalībvalsts kompetentās iestādes, un ja viņš šīm iestādēm nodod dokumentus, kas atspoguļo šādu pārbaužu rezultātus, lai apstiprinātu to, ka šīs pārbaudes, kā arī korekcijas un pielāgojumi, kas izrādījušies nepieciešami, ir izdarīti pareizi un precīzi.

Viena no vairākām metodēm, kā nodrošināt mērījumu un pārbaužu prasības ievērošanu, ir, pildot fasējumus, izmantot mērtrauku, kura tips noteikts atbilstošā direktīvā un kurš tiek piepildīts apstākļos, kas paredzēti minētajā direktīvā un direktīvā par mērtrauku pudelēm.

5. PĀRBAUDES, KAS KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM JĀVEIC FASĒTĀJA VAI IMPORTĒTĀJA UZŅĒMUMĀ

Pārbaudes, lai pārliecinātos, ka fasējumi atbilst šīs direktīvas prasībām, veic dalībvalstu kompetentās varas iestādes, ņemot paraugus fasētāja uzņēmumā vai, ja tas nav praktiski īstenojams, importētāja vai viņa aģenta uzņēmumā, kuri atrodas Kopienā.

Šīs pārbaudes statistikas nolūkā, ņemot paraugus, veic saskaņā ar metodēm, kas pieņemtas kvalitātes noteikšanas pārbaudē. To efektivitātei jābūt līdzvērtīgai II pielikumā noteiktajai atsauces metodei.

6. CITAS PĀRBAUDES, KO VEIC KOMPETENTAS IESTĀDES

Šī direktīva neierobežo tādas pārbaudes, ko dalībvalstu kompetentās iestādes var veikt tirdzniecības gaitā, jo īpaši, lai pārliecinātos, vai fasējumi atbilst direktīvas prasībām.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Šis pielikums nosaka atsauces metodes procedūras, veicot fasējumu partiju pārbaudi statistikas nolūkā, lai ievērotu šīs direktīvas 3. panta un I pielikuma 5. iedaļas prasības.

Šīs pārbaudes pamatojas uz ISO standartu Nr. 2859, kas attiecas uz atributīvajām testēšanas metodēm, ar pieņemamo kvalitātes līmeni 2,5 %. Paraugu ņemšanas apjoms atbilst šā standarta II līmenim nesabojājošai testēšanai un S 3 līmenim sabojājošai testēšanai.

1. PRASĪBAS FASĒJUMU SATURA FAKTISKĀ TILPUMA MĒRĪŠANAI

Fasējumu satura faktisko tilpumu var mērīt tieši, izmantojot tilpuma mērīšanas līdzekļus, vai netieši, nosverot un izmērot blīvumu.

Neatkarīgi no izmantotās metodes kļūda, kas pieļauta, mērot fasējuma satura faktisko tilpumu, nedrīkst pārsniegt vienu piektdaļu no pieļaujamās negatīvās kļūdas, kas noteikta fasējuma satura nominālajam tilpumam. Procedūru, kā mērīt fasējuma satura faktisko tilpumu, katra dalībvalsts var noteikt savos normatīvajos aktos.

2. PRASĪBAS FASĒJUMU PARTIJU PĀRBAUDĒM

Fasējumu pārbaudes veic, ņemot paraugus, un tām ir divas daļas:

- satura faktiskā tilpuma pārbaude katram fasējumam paraugā,

- pārbaude, kas nosaka fasējumu satura faktiskā tilpuma vidējo vērtību paraugā.

Fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja abu šo pārbaužu rezultāti atbilst pieņemšanas kritērijiem.

Katrā pārbaudē ir divi paraugu ņemšanas plāni:

- viens nesabojājošajai testēšanai, t.i., testēšanai, kuru veicot, neatver iepakojumu,

- otrs sabojājošajai testēšanai, t.i., testēšanai, kuru veicot, iepakojums tiek atvērts vai iznīcināts.

Ekonomisku un praktisku apsvērumu dēļ pēdējo minēto testēšanu ierobežo līdz absolūti nepieciešamajam minimumam, un tā nav tik efektīva kā pirmā minētā.

Tādēļ sabojājošo testēšanu veic vienīgi tad, ja nesabojājošā testēšana nav praktiski īstenojama. Parasti to neizmanto partijām, kas ir mazākas par 100 vienībām.

2.1. Fasējumu partijas sastāvs

2.1.1. Pārbaudāmajā partijā visi fasējumi ir viena veida un ir viena un tā paša ražošanas procesa iznākums.

2.1.2. Pārbaudot fasējumus fasēšanas līnijas galā, to skaitam katrā partijā jābūt vienādam ar fasēšanas līnijas maksimālo izlaidi stundā. Pārējos gadījumos partijas apjomu ierobežo līdz 10000 vienībām.

2.1.3. Ja partija ir mazāka par 100 fasējumiem, nesabojājošo testēšanu, ja tāda veicama, veic 100 % apjomā.

2.1.4. Pirms tiek veiktas 2.2. un 2.3. iedaļā minētās testēšanas, no partijas gadījuma secībā atlasa pietiekamu fasējumu skaitu, lai varētu veikt pārbaudi, kam nepieciešams lielāks paraugu skaits.

Otrai pārbaudei paraugus atlasa gadījuma secībā no pirmā parauga un marķē.

Šo marķēšanu veic pirms mērījumu uzsākšanas.

2.2. Fasējuma satura minimālā pieņemamā tilpuma pārbaude

2.2.1. Satura minimālo pieņemamo tilpumu aprēķina, no fasējuma satura nominālā tilpuma atņemot to pieļaujamo negatīvo kļūdu, kas noteikta atbilstošajam satura nominālajam tilpumam.

2.2.2. Partijas atsevišķās vienības, kuru satura faktiskais tilpums ir mazāks par satura minimālo pieņemamo tilpumu, uzskata par defektīvām.

2.2.3. Pārbaudēm, ņemot paraugus, pēc katras dalībvalsts izvēles izmanto vienu no sekojošajiem paraugu ņemšanas (vienkāršas vai dubultas) plāniem.

2.2.3.1. Vienkāršās paraugu ņemšanas plāns

Pārbaudīto fasējumu skaitam jābūt vienādam ar vienību skaitu paraugā, kā norādīts plānā:

- ja defektīvo vienību skaits, kas atrastas paraugā, ir mazāks vai vienāds ar pieņemšanas kritēriju, fasējumu partiju uzskata par pieņemamu šīs pārbaudes izpratnē,

- ja defektīvo vienību skaits, kas atrastas paraugā, ir lielāks vai vienāds ar noraidīšanas kritēriju, fasējumu partiju noraida.

2.2.3.1.1. Nesabojājošās testēšanas plāns

Vienību skaits partijā | Vienību skaits paraugā | Defektīvo vienību skaits |

Pieņemšanas kritērijs | Noraidīšanas kritērijs |

100 līdz 150 | 20 | 1 | 2 |

151 līdz 280 | 32 | 2 | 3 |

281 līdz 500 | 50 | 3 | 4 |

501 līdz 1200 | 80 | 5 | 6 |

1201 līdz 3200 | 125 | 7 | 8 |

3201 un vairāk | 200 | 10 | 11 |

2.2.3.1.2. Sabojājošās testēšanas plāns

Vienību skaits partijā | Vienību skaits paraugā | Defektīvo vienību skaits |

Pieņemšanas kritērijs | Noraidīšanas kritērijs |

Neatkarīgi no skaita (≥ 100) | 20 | 1 | 2 |

2.2.3.2. Dubultas paraugu ņemšanas plāns

Sākotnēji pārbaudīto fasējumu skaitam jābūt vienādam ar vienību skaitu pirmajā paraugā, kā norādīts plānā:

- ja defektīvo vienību skaits, kas atrastas pirmajā paraugā, ir mazāks vai vienāds ar pirmo pieņemšanas kritēriju, partiju uzskata par pieņemamu šīs pārbaudes izpratnē,

- ja defektīvo vienību skaits, kas atrastas pirmajā paraugā, ir lielāks vai vienāds ar pirmo noraidīšanas kritēriju, partiju noraida,

- ja defektīvo vienību skaits, kas atrastas pirmajā paraugā, ir starp pirmo pieņemšanas kritēriju un pirmo noraidīšanas kritēriju, jāpārbauda otrs paraugs, kura vienību skaits ir norādīts plānā.

Pirmajā un otrajā paraugā atrastās defektīvās vienības saskaita:

- ja defektīvo vienību kopējais skaits ir mazāks vai vienāds ar otro pieņemšanas kritēriju, partiju uzskata par pieņemamu šīs pārbaudes izpratnē,

- ja defektīvo vienību kopējais skaits ir lielāks vai vienāds ar otro noraidīšanas kritēriju, partiju noraida.

2.2.3.2.1. Nesabojājošās testēšanas plāns

Vienību skaits partijā | Paraugi | Defektīvo vienību skaits |

Kārtība | Skaits | Kopējais skaits | Pieņemšanas kritērijs | Noraidīšanas kritērijs |

100 līdz 150 | 1. | 13 | 13 | 0 | 2 |

2. | 13 | 26 | 1 | 2 |

151 līdz 280 | 1. | 20 | 20 | 0 | 3 |

2. | 20 | 40 | 3 | 4 |

281 līdz 500 | 1. | 32 | 32 | 1 | 4 |

2. | 32 | 64 | 4 | 5 |

501 līdz 1200 | 1. | 50 | 50 | 2 | 5 |

2. | 50 | 100 | 6 | 7 |

1201 līdz 3200 | 1. | 80 | 80 | 3 | 7 |

2. | 80 | 160 | 8 | 9 |

3201 un vairāk | 1. | 125 | 125 | 5 | 9 |

2. | 125 | 250 | 12 | 13 |

2.2.3.2.2. Sabojājošās testēšanas plāns

Vienību skaits partijā | Paraugi | Defektīvo vienību skaits |

Kārtība | Skaits | Kopējais skaits | Pieņemšanas kritērijs | Noraidīšanas kritērijs |

Neatkarīgi no skaita (≥ 100) | 1. | 13 | 13 | 0 | 2 |

2. | 13 | 26 | 1 | 2 |

2.3. Satura vidējā faktiskā tilpuma pārbaude atsevišķiem partijas fasējumiem

2.3.1. x

=

∑ x

inparaugā ir lielāka nekā vērtība:

V

s2n · t1 − α

Šajā formulā:

Vn = fasējuma satura nominālais tilpums,

s = partijas satura faktiskā tilpuma noteiktā standartnovirze,

n = fasējumu skaits paraugā šajā pārbaudē,

t(1–δ) = 0,995 ticamības līmenis Stjūdenta sadalījumā, kur δ = n – 1 ir brīvības pakāpe.

2.3.2. Ja xi ir satura faktiskā tilpuma izmērītā vērtība i-tajai vienībai paraugā, kur ir n vienības, tad:

2.3.2.1. izmērīto vērtību vidējo lielumu paraugā iegūst ar šādu aprēķinu palīdzību:

x

=

x

in

2.3.2.2. un standartnovirzes s iespējamo vērtību – ar šādiem aprēķiniem:

- ∑

i = 1i = nxi2

- ∑

x

n

2

- SC = ∑

x

in2

- v =

SCn − 1

s =

v

2.3.3. Pieņemšanas vai noraidīšanas kritēriji fasējumu partijām, kas pārbaudītas ar šo metodi:

Nesabojājošās testēšanas kritēriji

Vienību skaits partijā | Vienību skaits paraugā | Kritēriji |

Pieņemšanas | Noraidīšanas |

≤ 500 | 30 | x− ≥ Vn − 0·503 s | x− < Vn − 0·503 s |

> 500 | 50 | x− ≥ Vn − 0·379 s | x− < Vn − 0·379 s |

Sabojājošās testēšanas kritēriji

Vienību skaits partijā | Vienību skaits paraugā | Kritēriji |

Pieņemšanas | Noraidīšanas |

Jebkāds skaits (≤ 100) | 20 | x− ≥ Vn − 0·640 s | x− < Vn − 0·640 s |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Šķidrumi | Satura nominālais tilpums, litros |

I Galīga atļauja | II [1] Pagaidu atļauja |

1.a)Svaigu vīnogu vīns; nenorūdzis vīnogu vīns, kura fermentāciju aptur, pievienojot alkoholu (KMT (Kopīgā muitas tarifa) virsraksts Nr. ex 22.05 C), izņemot deserta vīnus | 0,10 – 0,25 – 0,35 0375 – 0,50 – 0,70 0,75 – 1 – 1,5 2 – 5 | 0,20 – 0,36 – 0,475 0,60 – 0,68 – 0,72 0,95 – 1,75 – 1,88 |

b)Citi nedzirkstošie fermentētie dzērieni, piemēram, ābolu sidrs, bumbieru sidrs un medalus (KMT virsraksts Nr. 22.07 B II) | 0,10 – 0,25 – 0,35 0375 – 0,50 – 0,70 – 0,75 – 1 – 1,5 – 2 – 5 | 0,20 – 0,33 – 0,36 0,72 |

c)Vermuti un citi aromatizētie svaigu vīnogu vīni (KMT virsraksts Nr. 22.06), deserta vīni (KMT virsraksts Nr. 22.05 C) | 0,10 – 0,375 – 0,50 0,75 – 1 – 1,5 | 0,20 – 0,35 – 0,36 0,68 – 0,70 – 0,72 |

2.a)Dzirkstošie vīni (KMT virsraksts Nr. 22.05 A + B) | 0,10 – 0,125 – 0,20 0,375 – 0,75 – 1,5 3 | 0,57 – 0,77 |

b)Citi fermentētie dzirkstošie dzērieni, piemēram, ābolu sidrs, bumbieru sidrs un medalus (KMT virsraksts Nr. 22.07 B I) | 0,10 – 0,125 – 0,20 0,375 – 0,75 – 1 1,5 – 3 | 0,57 – 0,77 |

3.No iesala brūvēts alus(KMT virsraksts Nr. 22.03): | 0,25 – 0,33 – 0,50 0,75 – 1 – 2 – 3 4 – 5 | 0,18 (vienīgi skārdenēs) 0,20 – 0,30 – 0,35 vienīgi skārdenēs) 0,45 – 0,66 – 3,8 |

—spontānas fermentācijas alus, gueuze | 0,375 | |

4.Spirts un citi spirtotie dzērieni (KMT virsraksts Nr. 22.09) | 0,05 – 0,10 – 0,20 0,35 – 0,375 – 0,50 0,70 – 0,75 – 1 1,5 – 2 – 2,5 3 | 0,25 – 0,36 – 0,60 0,72 |

5.Etiķis un etiķa aizvietotāji (KMT virsraksts Nr. 22.10) | 0,25 – 0,50 – 0,75 1 – 2 – 5 | 0,35 – 0,7 – 1,5 2,5 |

6.Pārtikas eļļas (KMT virsraksts Nr. 15.07 A I) (KMT virsraksts Nr. 15.07 D II) | 0,10 – 0,25 – 0,50 1 – 2 – 3 – 5 | 0,375 – 0,625 – 0,75 1,5 – 2,5 |

7.Piens un dzērieni uz piena bāzes, kurus pārdod pēc tilpuma (KMT virsraksts Nr. 04.01) (izņemot jogurtu un kefīru, KMT virsraksts Nr. 22.02 B) | 0,10 – 0,2 – 0,25 0,50 – 0,75 – 1 2 – 3 – 4 | 0,22 – 0,33 – 0,6 |

8.a)Ūdens, ieskaitot minerālūdeni un gāzēto ūdeni(KMT virsraksts Nr. 22.01) | visi tilpumi zem 0,20 – 0,20 – 0,25 0,33 – 0,50 – 0,70 0,75 – 1 – 1,5 2 | 0,35 – 0,45 – 0,47 0,90 – 0,94 |

b)Limonāde, aromatizētie minerālūdeņi un aromatizēts gāzētais ūdens, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu un dārzeņu sulas (KMT virsraksts Nr. 22.02 A) | visi tilpumi zem 0,20 – 0,20 – 0,25 0,33 – 0,50 – 0,70 0,75 – 1 – 1,5 2 – 3 – 4 5 | 0,35 – 0,45 – 0,47 0,60 – 0,90 – 0,94 |

9.Augļu un dārzeņu sulas, ar cukura piedevām vai bez tām, bet nefermentētas un bez alkohola satura, un nekoncentrētas augļu sulas(KMT virsraksts Nr. 20.07) | visi tilpumi zem 0,125 – 0,125 – 0,20 0,25 – 0,33 – 0,50 0,70 – 0,75 – 1 1,5 – 2 – 3 4 – 5 | 0,18 – 0,35 (vienīgi skārdenēs) |

Piezīme:

Pie 1. a) un b), 4., 8. a) un b) un 9. virsraksta minētos dzērienus Kopienā drīkst laist pārdošanā tikai tādos fasējumos, kuru satura nominālais tilpums ir norādīts iepriekšējā tabulā un kuri atbilst tās dalībvalsts attiecīgajām prasībām vai vispārpieņemtajai tirdzniecības praksei, kur dzēriens ir ražots, neatkarīgi no tā, vai fasēšana tiek veikta dalībvalstī, vai kādā citā valstī.

[1] Attiecībā uz fasējumiem, kuru nominālie tilpumi nav iekļauti II kolonnā, tajās valstīs, kurās bija atļauts šo fasējumu brīvs apgrozījums 1971. gada 31. decembrī. 5. pants ir spēkā tikai līdz 1980. gada 31. decembrim. Tas neattiecas fasējumiem, kas minēti pie 8. a) virsraksta, kad 5. pants paliek spēkā līdz 1988. gada 31. decembrim.

--------------------------------------------------

Top