8.8.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 211/9

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1368

(2015. gada 6. augusts),

ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz atbalstu biškopības nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 57. panta pirmās daļas a) un c) punktu un otro daļu un 223. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (2) un jo īpaši tās 58. panta 4. punktu, 63. panta 5. punkta pirmās daļas b) punktu un otro daļu un 64. panta 7. punkta pirmās daļas a) punktu un otro daļu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 ir aizstāta Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (3) un paredzēti jauni noteikumi par atbalstu biškopības nozarē. Turklāt tajā noteikts, ka Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus un īstenošanas aktus šajā sakarā. Lai nodrošinātu atbalsta shēmas netraucētu darbību jaunajā tiesiskajā regulējumā, ar šādiem aktiem ir jāpieņem daži noteikumi. Ar minētajiem aktiem būtu jāaizstāj Komisijas Regula (EK) Nr. 917/2004 (4). Minētā regula ir atcelta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1366 (5).

(2)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 55. panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalstis var izstrādāt trīs gadu valsts programmas biškopības nozarē (“biškopības programmas”). Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 55. panta 3. punktu dalībvalstīm, kuras izmanto minēto iespēju, ir jāveic savas biškopības nozares ražošanas un tirdzniecības struktūras izpēte. Ir jānosaka elementi, kas būtu jāietver minētajās programmās un izpētē.

(3)	Dalībvalstu ierosinātās biškopības programmas ir jāapstiprina Komisijai. Tādēļ ir jānosaka termiņš, kādā dalībvalstis paziņo programmas un Komisija veic programmu apstiprināšanas procedūru.

(4)	Biškopības nozarē ir iesaistīts liels skaits sīkražotāju, tāpēc dalībvalstīm un Komisijai biškopības programmas pēc to apstiprināšanas būtu jādara viegli pieejamas sabiedrībai.

(5)

Lai nodrošinātu elastīgumu biškopības programmu īstenošanā un mazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm programmu īstenošanas laikā vajadzētu būt iespējai grozīt tajās iekļautos pasākumus ar noteikumu, ka netiek pārsniegts plānoto gada izdevumu kopējais maksimālais apjoms un Savienības ieguldījums programmu finansēšanā saglabājas 50 % apmērā no dalībvalstu segtajiem izdevumiem. Tomēr ir lietderīgi paredzēt procedūras noteikumus attiecībā uz būtiskiem programmas grozījumiem.

(6)	Dalībvalstīm būtu jāuzrauga biškopības programmu īstenošana. Procedūrai, ko dalībvalstis piemēro uzraudzības pārbaudēm, vajadzētu atbilst Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. pantā izklāstītajiem vispārīgajiem principiem. Minētā procedūra dalībvalstīm būtu Komisijai jāpaziņo kopā ar programmām.

(7)

Lai pārbaudītu, vai ir izpildīti Savienības finansējuma piešķiršanas nosacījumi, iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāveic administratīvas pārbaudes un pārbaudes uz vietas. Attiecībā uz pārbaudēm uz vietas dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek pārbaudīti vismaz 5 % no atbalsta pieteikuma iesniedzējiem. Dalībvalstīm būtu jāsagatavo pārbaudes izlase, pamatojoties uz visu pieteikuma iesniedzēju kopu, un daļu izlases jāveido pēc nejaušības principa, lai iegūtu reprezentatīvu kļūdas koeficientu, bet daļu – pamatojoties uz riska analīzi, kas aptver jomas, kurās kļūdu risks ir visaugstākais.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54., 58. un 63. pantā paredzētajiem Savienības finansiālo interešu aizsardzības vispārīgajiem noteikumiem dalībvalstīm attiecībā uz izdarītajiem pārkāpumiem būtu jāizveido atbilstīga korekciju un sankciju sistēma, ar kuru tiek atgūta jebkura nepamatoti samaksātā summa, kurai pieskaita procentus, ko aprēķina saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 908/2014 (6). Minētā sistēma dalībvalstīm būtu Komisijai jāpaziņo kopā ar programmām.

(9)	Biškopības gadam būtu jāaptver laikposms, kurā dalībvalstis var veikt pārbaudes saistībā ar biškopības pasākumiem.

(10)

Lai izvērtētu biškopības programmu ietekmi, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību mazināt administratīvo slogu dalībvalstīm un biškopības nozarei, dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai gada īstenošanas ziņojums, kurā sniegts izdevumu kopsavilkums un rezultāti, kas gūti, izmantojot darbības rādītājus attiecībā uz katru programmas pasākumu.

(11)

Biškopības programmu īstenošanas laikā būtu jānodrošina saskanība starp biškopības programmās iekļautajiem pasākumiem un pasākumiem, kas iekļauti lauku attīstības programmās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (7). Šajā nolūkā dalībvalstīm biškopības programmās būtu jāapraksta kritēriji, ko tās noteikušas, lai nepieļautu to, ka biškopības programmas saņem divkāršu finansējumu – kā atbalstu biškopības nozarē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 55. pantu un kā lauku attīstības atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu paredz īstenošanas noteikumus, kas reglamentē Savienības atbalstu valsts programmām biškopības nozarē, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 55. pantā (“biškopības programmas”).

2. pants

Biškopības gads

Attiecībā uz biškopības programmām “biškopības gads” ir laikposms, kas ilgst 12 secīgus mēnešus no 1. augusta līdz 31. jūlijam.

2. NODAĻA

BIŠKOPĪBAS PROGRAMMAS

3. pants

Biškopības programmu paziņošana

Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 15. martā pirms pirmā programmas biškopības gada sākuma paziņo Komisijai savu priekšlikumu vienotai biškopības programmai attiecībā uz visu dalībvalsts teritoriju.

4. pants

Biškopības programmu saturs

Biškopības programmās ietver elementus, kas uzskaitīti pielikumā.

5. pants

Biškopības programmu apstiprināšana

1.   Biškopības programmas apstiprina Komisija, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 57. panta pirmās daļas c) punktu, un to dara ne vēlāk kā 15. jūnijā pirms attiecīgās biškopības programmas pirmā biškopības gada sākuma.

2.   Apstiprinātās biškopības programmas Komisija dara publiski pieejamas tās tīmekļa vietnē.

6. pants

Biškopības programmu grozījumi

1.   Neskarot 2. punktu, dalībvalstis biškopības gada laikā var grozīt biškopības programmās iekļautos pasākumus, piemēram, ieviešot vai atsaucot pasākumus vai darbību veidus, ieviešot izmaiņas pasākumu aprakstā vai izmaiņas atbilstības nosacījumos vai pārvietojot līdzekļus starp programmas pasākumiem ar noteikumu, ka šie pasākumi joprojām atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 55. panta 4. punktam.

Katra pasākuma finansiālos ierobežojumus var grozīt ar noteikumu, ka netiek pārsniegts plānoto gada izdevumu kopējais maksimālais apjoms un Savienības ieguldījums biškopības programmās saglabājas 50 % apmērā no izdevumiem, ko dalībvalstis segušas minētajām apstiprinātajām programmām.

2.   Biškopības programmu grozījumu pieprasījumus, kas ietver jauna pasākuma ieviešanu vai pasākuma atsaukšanu, dalībvalstis paziņo Komisijai un Komisija tos apstiprina, pirms tie tiek īstenoti.

3.   Pieprasījumus, kas minēti 2. punktā, apstiprina Komisija saskaņā ar šādu procedūru:

a)	apspriežas ar reprezentatīvajām organizācijām, kuras sadarbojās ar dalībvalsti biškopības programmu izstrādē;

b)	grozījumu uzskata par apstiprinātu, ja Komisija 21 darbadienas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nav sniegusi piezīmes par pieprasījumu. Ja Komisija ir sniegusi piezīmes, grozījumu uzskata par apstiprinātu, tiklīdz Komisija ir informējusi dalībvalsti par to, ka piezīmes ir pilnībā ievērotas.

3. NODAĻA

SAVIENĪBAS IEGULDĪJUMS

7. pants

Izdevumu un maksājumu attiecināmība

Savienības ieguldījumu var saņemt tikai par izdevumiem, kuri radušies, īstenojot dalībvalsts biškopības programmā ietvertos pasākumus.

Tie dalībvalstu maksājumi saņēmējiem, kuri saistīti ar pasākumu īstenošanu katra biškopības gada ietvaros, tiek veikti 12 mēnešu perioda laikā, sākot no 16. oktobra minētajā biškopības gadā un beidzot ar 15. oktobri nākamajā gadā.

4. NODAĻA

UZRAUDZĪBA UN PĀRBAUDES

8. pants

Pārbaudes

1.   Dalībvalstis veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ir izpildīti Savienības finansējuma piešķiršanas nosacījumi. Šīs pārbaudes ietver gan administratīvās pārbaudes, gan pārbaudes uz vietas un atbilst vispārīgajiem principiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. pantā.

2.   Attiecībā uz pārbaudēm uz vietas dalībvalstis prasa pārbaudīt, vai:

a)	biškopības programmās iekļautie pasākumi, jo īpaši ieguldījumu un pakalpojumu pasākumi, ir īstenoti pareizi;

b)	faktiskie izdevumi ir vismaz līdzvērtīgi pieprasītajam finansiālajam atbalstam;

c)	attiecīgā gadījumā – deklarēto stropu skaits atbilst konstatētajam pieteikuma iesniedzēja turēto stropu skaitam, ņemot vērā biškopja sniegtos papildu datus par darbību attiecīgajā biškopības gadā.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka pārbaudēs uz vietas tiek pārbaudīti vismaz 5 % no pieteikuma iesniedzējiem, kuri kandidē uz atbalstu biškopības programmu ietvaros.

Pārbaudes izlasi sagatavo, pamatojoties uz visu pieteikuma iesniedzēju kopu, un tajā ietver:

a)	noteiktu skaitu pieteikuma iesniedzēju, kas izvēlēti nejaušas izlases kārtībā, lai iegūtu reprezentatīvu kļūdas koeficientu,

b)

noteiktu skaitu pieteikuma iesniedzēju, kas izvēlēti, pamatojoties uz riska analīzi, kura balstīta uz šādiem kritērijiem: i) saņēmējiem piešķirtā finansējuma apjoms; ii) to darbību raksturs, ko finansē saskaņā ar biškopības pasākumiem; iii) secinājumi, kas izdarīti iepriekš veiktajās pārbaudēs uz vietas; iv) citi kritēriji, kas jānosaka dalībvalstīm.

9. pants

Nepamatoti veikti maksājumi un sankcijas

1.   Procentus, ko pieskaita nepamatotu maksājumu summai, kuru atgūst saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 1. punktu, 58. panta 1. punkta e) apakšpunktu vai 63. panta 3. punktu, aprēķina saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 27. pantu.

2.   Krāpšanas vai rupjas nolaidības gadījumā, par kuru saņēmēji ir atbildīgi, papildus nepamatoti saņemtu maksājumu un ar tiem saistītu procentu atmaksāšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 63. panta 3. punktu saņēmēji samaksā summu, kas vienāda ar starpību starp sākotnēji samaksāto summu un summu, uz kuru viņiem ir tiesības.

5. NODAĻA

NOTEIKUMI PAR PAZIŅOJUMIEM UN PUBLICĒŠANU

10. pants

Gada īstenošanas ziņojums

1.   Sākot ar 2018. gadu, iesaistītās dalībvalstis katru gadu līdz 15. martam paziņo Komisijai gada īstenošanas ziņojumu par valsts biškopības programmas piemērošanu iepriekšējā biškopības gadā.

2.   Gada īstenošanas ziņojumā iekļauj šādus elementus:

a)	biškopības gadā radušos izdevumu (EUR) kopsavilkumu, sadalījumā pa pasākumiem;

b)	rezultātus, kas gūti, pamatojoties uz katram īstenotajam pasākumam izvēlētiem darbības rādītājiem.

11. pants

Stropu skaita paziņošanas datums

Sākot ar 2017. gadu, Deleģētās regulas (ES) 2015/1366 3. pantā minēto paziņojumu sniedz katru gadu līdz 15. martam.

12. pants

Noteikumi par paziņojumiem

Šīs regulas 3., 6., 10. un 11. pantā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (8).

13. pants

Apkopotu datu publicēšana

Komisija savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamus apkopotus datus par:

a)	stropu skaitu, kas paziņots saskaņā ar 11. pantu;

b)	gada īstenošanas ziņojumiem, kas paziņoti saskaņā ar 10. pantu;

c)	pielikuma 3. punktā minēto biškopības nozares ražošanas un tirdzniecības struktūras izpēti, kas iekļauta saskaņā ar 3. pantu paziņotajā biškopības programmā.

6. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMS

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(3)  Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 917/2004 par sīki izstrādātiem noteikumiem, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 797/2004 par pasākumiem, lai uzlabotu biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības vispārējos nosacījumus (OV L 163, 30.4.2004., 83. lpp.).

(5)  Komisijas 2015. gada 11. maija Deleģētā regula (ES) 2015/1366, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz atbalstu biškopības nozarē (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 3. lappusi.).

(6)  Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(8)  Komisijas 2009. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.).

---

---