19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 249/16

(1)

Iestāde 2012. gada 5. novembra vēstulē (1) un pēc pirmspaziņošanas diskusijām saņēma pieprasījumu no Norvēģijas valdības pieņemt lēmumu, ar ko nosaka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērojamību naftas ieguves darbībām Norvēģijas kontinentālajā šelfā (“NCS”). Iestāde 2013. gada 25. janvāra vēstulē pieprasīja, lai Norvēģijas valdība iesniedz papildu informāciju (2). Norvēģijas valdība Iestādei iesniedza atbildi 2013. gada 15. februāra vēstulē (3). Norvēģijas valdības paziņojumu un atbildi apsprieda telefonkonferencē 2013. gada 4. martā (4). Iestāde 2013. gada 22. marta vēstulēs apspriedās ar EBTA Valsts iepirkumu komiteju un lūdza paust viedokli saskaņā ar rakstisku procedūru (5). Pēc locekļu balsu saskaitīšanas EBTA Valsts iepirkumu komiteja 2013. gada 16. aprīlī sniedza pozitīvu atzinumu par Iestādes lēmuma projektu (6)

(2)

Norvēģijas valdības pieprasījums attiecas uz jēlnaftas un dabasgāzes izpēti un ieguvi NCS, tostarp uz apguvi (t. i., tādas atbilstīgas infrastruktūras izveidi turpmākajai ieguvei kā ieguves platformas, cauruļvadi, termināļi utt.). Norvēģijas valdība savā pieprasījumā ir aprakstījusi trīs darbības:

(3)

Ar Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktu tiek atļauts piemērot atbrīvojumu no valsts iepirkuma noteikumu prasībām gadījumos, kad tirgus dalībnieki darbojas konkurences apstākļos. Direktīvas 30. panta 1. punktā noteikts:

“Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota.”

(4)

Direktīvas 30. panta 1. punktā noteiktas divas prasības, kuras jāizpilda, pirms Iestāde var pieņemt pozitīvu lēmumu attiecībā uz atbrīvojuma pieprasījumu saskaņā ar 30. panta 4. punktu, ņemot vērā Direktīvas 30. panta 6. punktu.

(5)

Pirmajā prasībā Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā noteikts, ka darbībai jānotiek tirgū, piekļuve kuram nav ierobežota. Direktīvas 30. panta 3. punktā noteikts, ka “piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi XI pielikumā minētos Kopienas tiesību aktu noteikumus”. Direktīvas XI pielikumā tiek uzskaitītas vairākas direktīvas.

(6)

Starp XI pielikumā uzskaitītajām direktīvām ir Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (7), kas EEZ tiesību aktos tika iekļauta 1995. gadā un ir minēta EEZ līguma IV pielikuma 12. punktā.

(7)

Starp XI pielikumā uzskaitītajām direktīvām ir arī Direktīva 98/30/EK. Šo direktīvu aizstāja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu. Direktīva 2003/55/EK tika iekļauta EEZ tiesību aktos 2005. gadā un ir minēta EEZ līguma IV pielikuma 23. punktā (8).

(8)

Attiecīgi piekļuvi tirgum var uzskatīt par neierobežotu, ja Norvēģijas valsts ir īstenojusi un pareizi piemērojusi EEZ līguma IV pielikuma 12. un 23. punktā minētos tiesību aktus, kas attiecīgi atbilst Direktīvai 94/22/EK un Direktīvai 2003/55/EK (9).

(9)

Otrajā prasībā Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā noteikts, ka uz EBTA valstī veiktu attiecīgo darbību attiecas tieša konkurence. Jautājums par to, vai uz darbību attiecas tieša konkurence tirgos, jāizlemj, pamatojoties uz “kritērijiem, kas atbilst Līguma noteikumiem par konkurenci, piemēram, attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturlielumi, alternatīvu preču vai pakalpojumu esamība, cenas un konkrēto preču vai pakalpojumu vairāk nekā viena piegādātāja faktiskā vai iespējamā klātbūtne” (10).

(10)

Tiešas konkurences esamība jānosaka, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem neviens per se nav izšķirošs. Attiecībā uz šajā lēmumā minētajiem tirgiem galveno tirgus dalībnieku attiecīgā tirgus daļa ir viens no kritērijiem, kas būtu jāņem vērā. Vēl viens kritērijs ir minēto tirgu koncentrācijas pakāpe (11). To, vai uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Tā kā dažādām darbībām, uz kurām attiecas šis lēmums, ir atšķirīgi nosacījumi, par katru attiecīgo darbību vai tirgu tiek veikts atsevišķs novērtējums.

(11)

Šis lēmums ir pieņemts vienīgi ar nolūku piešķirt atbrīvojumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. pantam un neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

(12)

Norvēģijas Likumā par naftu (12) paredzēts atbilstošs juridiskais pamats attiecībā uz naftas ieguves darbību NCS licencēšanas sistēmu. Ar Likumu par naftu un Noteikumiem par naftu tiek regulēta jēlnaftas un dabasgāzes izpētes un ieguves licenču piešķiršana NCS. Norvēģijas Naftas un enerģētikas ministrija paziņo par blokiem, attiecībā uz kuriem uzņēmumi var iesniegt pieteikumu licences saņemšanai. Norvēģijas karalis Padomē piešķir ieguves licenci. Ieguves licences piešķiršana notiek, pamatojoties uz faktiskiem un objektīviem kritērijiem (13). Parasti ieguves licenci piešķirs uzņēmumu grupai, kurā viens no uzņēmumiem tiks iecelts par licences ikdienas pārvaldības atbildīgo uzņēmumu.

(13)

Norvēģijā ir divu veidu licencēšanas kārtas: (i) licencēšanas kārtas, kas ietver neizpētītus NCS apgabalus (numurētas licencēšanas kārtas), un (ii) piešķīrumi iepriekšnoteiktos apgabalos (APA kārtas), kas ietver izpētītus apgabalus. Abi licencēšanas kārtu veidi ir vienādi, atšķiras tikai to uzsākšanas veids. APA licencēšanas kārtas notiek katru gadu un ietver NCS platības, kas tiek uzskatītas par izpētītām (t. i., to ģeoloģija ir labi zināma) (14). Numurētas licencēšanas kārtas notiek vidēji reizi divos gados un ietver neizpētītus apgabalus (t. i., to ģeoloģija nav labi zināma) (15). Norvēģijas Naftas un enerģētikas ministrija numurētas licencēšanas kārtas sāk, uzaicinot uzņēmumus, kas aktīvi darbojas NCS, nosaukt apgabalus (blokus), kurus tās vēlas iekļaut nākamajā licencēšanas kārtā. Tiesību akti (likumi, noteikumi, licencēšanas dokumenti), kas regulē abus licencēšanas kārtu veidus, ir pilnīgi vienādi. Norvēģijas valdība ir informējusi Iestādi, ka izpētes darbības, kuras veic abos licencēšanas kārtu veidos, arī ir vienādas.

(14)

Licencēšanas kārtās kvalificēti naftas ieguves uzņēmumi piesakās ieguves licenču saņemšanai, t. i., ekskluzīvu tiesību saņemšanai veikt naftas ieguves darbības NCS. Kā noteikts Norvēģijas Likuma par naftu 1-6. iedaļas c) punktā, naftas ieguves darbības ietver “visas darbības, kas saistītas ar zemūdens naftas iegulām, tostarp izpēti, izmēģinājuma urbšanas darbiem, ieguvi, transportēšanu, izmantošanu un ekspluatācijas pārtraukšanu, kā arī šādu darbību plānošanu, bet neietverot naftas kā lejamkravas transportēšanu ar kuģi”. Tāpēc licencēšanas kārtās uzņēmumi piesakās ekskluzīvu tiesību saņemšanai visas jēlnaftas un dabasgāzes izpētei un ieguvei, kuru var atrast ieguves licencē ietvertajā apgabalā.

(15)

Kad ir atrasta jēlnafta un/vai dabasgāze, licences saņēmēju pienākums, ja viņi nolemj apgūt atradnes, ir iesniegt atradņu Apguves un darbības plānu (PDO) apstiprināšanai Norvēģijas Naftas un enerģētikas ministrijai (16). PDO apstiprinājums dod licences saņēmējiem ekskluzīvas tiesības sākt apguvi un pēc tam ieguvi. Iegūtā nafta kļūst par atsevišķa licences saņēmēja īpašumu.

(16)

Licences saņēmēji NCS ir gan lieli starptautiski naftas ieguves uzņēmumi, gan nelieli naftas ieguves uzņēmumi, no kuriem daudzi ir jaunpienācēji NCS aptuveni pēdējos 10 gados.

(17)

Turpmāk dotās tabulas ir iesniegusi Norvēģijas valdība un tajās parādītas darbības NCS tādās jomās kā jaunās piešķirtās ieguves licences, piešķirtās platības un uzņēmumu skaits NCS  (17).

Jaunās piešķirtās licences:

Piešķirtās platības:

Uzņēmumu skaits NCS:

(18)

Norvēģijas valdības pieprasījumā par atbrīvojuma piemērošanu saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 30. pantu ir ietvertas trīs atsevišķas darbības NCS: (a) jēlnaftas un dabasgāzes izpēte, (b) jēlnaftas ieguve un (c) dabasgāzes ieguve. Iestāde ir pārbaudījusi visas trīs darbības atsevišķi (18).

(19)

Šajā lēmumā “ieguvi” saprot arī kā “apguvi” (t. i., tādas atbilstīgas infrastruktūras izveidi turpmākai ieguvei kā naftas platformas, cauruļvadi, termināļi utt.). Šis lēmums neattiecas uz dabasgāzes transportēšanu no NCS uz tirgu pa sākumposma (ieguves un apstrādes stadijas) pārvades cauruļvadu tīklu.

(20)

Direktīva 94/22/EK (Licencēšanas direktīva) tika iekļauta EEZ līguma IV pielikuma 12. punktā ar Apvienotās Komitejas Lēmumu Nr. 19/1995, kas stājās spēkā 1995. gada 1. septembrī.

(21)

Norvēģijas valdība paziņoja Iestādei par šīs direktīvas transponēšanu 1996. gada 18. martā. Iestāde izstrādāja atbilstības novērtējumu, pēc kura Norvēģija savos tiesību aktos veica vairākus grozījumus. Pēc šo grozījumu veikšanas Iestāde uzskatīja, ka Norvēģija ir pienācīgi īstenojusi Licencēšanas direktīvu.

(22)

Direktīva 2003/55/EK (Gāzes direktīva) tika iekļauta EEZ līguma 23. punktā ar Apvienotās Komitejas Lēmumu Nr. 146/2005/EK 2005. gada 2. decembrī. EEZ EBTA valstīs direktīva stājās spēkā 2007. gada 1. jūnijā.

(23)

Norvēģijas valdība paziņoja par daļēju Gāzes direktīvas īstenošanu 2007. gada 4. jūnijā un par pilnīgu īstenošanu 2008. gada 19. februārī. Arī par šo direktīvu Iestāde izstrādāja atbilstības novērtējumu. Pēc vairākiem Norvēģijas valsts tiesību aktu grozījumiem Iestāde uzskatīja, ka Norvēģija ir pienācīgi īstenojusi Gāzes direktīvu.

(24)

Ņemot vērā šajā iedaļā sniegto informāciju un pašreizējos nolūkus, jāsecina, ka Norvēģijas valsts ir īstenojusi un pienācīgi piemērojusi EEZ līguma IV pielikuma 12. un 23. punktā minētos tiesību aktus, kas atbilst attiecīgi Direktīvai 94/22/EK un Direktīvai 2003/55/EK.

(25)

Attiecīgi un saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 3. punkta pirmo daļu piekļuve tirgum Norvēģijas teritorijā, tostarp NCS, būtu jāuzskata par neierobežotu.

(26)

Kā skaidrots iepriekš, Iestāde uzskata, ka ir jāpārbauda, vai uz attiecīgajām nozarēm attiecas tieša konkurence. Tāpēc tā pārbaudīja Norvēģijas valdības iesniegtos pierādījumus un vajadzības gadījumā papildināja ar pierādījumiem, kas ir pieejami publiskajā telpā.

(27)

Jēlnaftas un dabasgāzes izpēte ir jaunu ogļūdeņražu resursu rezervju meklēšana. Ieguve ietver gan atbilstīgas ieguves infrastruktūras izveidi, gan resursu izmantošanu. Jēlnaftas un dabasgāzes izpēte veido vienu attiecīgo produktu tirgu, kas ir nodalīts no jēlnaftas un dabasgāzes ieguves tirgiem. Šīs definīcijas pamatā ir fakts, ka izpētes sākumā nav iespējams noteikt, vai tās rezultātā tiks atrasta jēlnafta vai dabasgāze. Norvēģijas valdība ir apstiprinājusi, ka iepriekš minētais attiecas gan uz numurētām licencēšanas kārtām, gan uz APA licencēšanas kārtām. Šī tirgus definīcija atbilst arī Eiropas Komisijas praksei (19).

(28)

Neizpētītu un izpētītu apgabalu izpēti veic vieni un tie paši uzņēmumi, darbības tiek veiktas ar vienām un tām pašām tehnoloģijām (t. i., neatkarīgi no licencēšanas kārtas veida). Pat tad, ja APA licencēšanas kārtās ģeoloģija ir labāk zināma, naftas ieguves uzņēmumiem nav konkrētu zināšanu par naftas esamību un par to, vai iespējamais atradums var ietvert naftu vai gāzi, vai abus. Tāpēc Iestāde uzskata, ka attiecīgais tirgus ir jēlnaftas un dabasgāzes izpēte, kas ietver izpētes darbības, kuras veic gan saskaņā ar numurētām licencēšanas kārtām, gan saskaņā ar APA licencēšanas kārtām.

(29)

Izpētes darbībās iesaistītie uzņēmumi necenšas ierobežot darbības īpašā ģeogrāfiskā teritorijā. Drīzāk lielākā daļa uzņēmumu darbojas globālā līmenī. Eiropas Komisija savos lēmumos pastāvīgi norāda, ka izpētes tirgus ģeogrāfiskā darbības joma ir visa pasaule (20). Norvēģijas valdība piekrīt Komisijas ģeogrāfiskā tirgus definīcijai. Iestāde uzskata, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir visa pasaule.

(30)

Laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam aptuveni 50 uzņēmumiem ir piešķirts ieguves licences saņēmēja statuss un tie attiecīgi piedalās izpētes darbībās NCS  (21).

(31)

Parasti to operatoru tirgus daļas, kuri aktīvi darbojas izpētes jomā, nosaka, atsaucoties uz diviem mainīgajiem lielumiem: pierādītās rezerves un gaidāmais ieguves apjoms (22).

(32)

Pasaules pierādītās naftas rezerves 2011. gadā veidoja 1 652,6 miljardus barelu un dabasgāzes rezerves attiecīgi — 208,4 triljonus kubikmetru vai aptuveni 1 310,8 miljardus barelu naftas ekvivalenta (23). Pierādītās naftas rezerves Norvēģijā 2011. gada beigās veidoja 6,9 tūkstošus miljonus barelu, t. i., 0,4 % no pasaules rezervēm (24). Pierādītās dabasgāzes rezerves Norvēģijā 2011. gadā veidoja 2,1 triljonu kubikmetru, t. i., 1 % no pasaules rezervēm (25). Nevienam no pieciem lielākajiem uzņēmumiem, kas darbojas NCS, nepieder pierādīto rezervju pasaules tirgus daļa, kura pārsniedz 1 % (26).

(33)

Norvēģijas valdībai nav informācijas par piecu lielāko uzņēmumu, kas darbojas NCS, pasaules tirgus daļām, kuras noteiktas attiecībā uz gaidāmo ieguves apjomu. Tomēr var pieņemt, ka pastāv tieša saistība starp jēlnaftas un dabasgāzes pierādītajām rezervēm un nākotnē gaidāmo ieguves apjomu (27). Ņemot vērā pieejamo informāciju, ja tiktu noteiktas to lielāko uzņēmumu, kuri darbojas NCS, pasaules tirgus daļas attiecībā uz nākotnē gaidāmo ieguves apjomu, nav ticams, ka tā rezultātā mainītos Iestādes novērtējums.

(34)

Turklāt Iestāde ir izskatījusi informāciju par pieteikumu skaitu uz licencēšanas kārtām NCS un jaunpienācējiem NCS. No Norvēģijas valdības saņemtie skaitļi par licenču piešķiršanu pēdējās trijās licencēšanas kārtās NCS, kas notika 2011.–2012. gadā, liecina, ka pieteikumu skaits palielinājies līdz deviņiem uzņēmumiem par katru no paziņotajām licencēm. Laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam ieguves licence NCS tika piešķirta 13 jaunpienācējiem. Tādējādi to uzņēmumu skaits, kuriem piešķirta licence NCS, ir ievērojams (28).

(35)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, koncentrācijas pakāpi pasaules jēlnaftas un dabasgāzes izpētes tirgos var raksturot kā zemu. Ticams, ka uz uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas šajā tirgū, tiek izdarīts ievērojams konkurences spiediens. Nav norāžu par to, ka nozari nevirza tirgus. Tāpēc Iestāde secina, ka uz jēlnaftas un dabasgāzes izpētes tirgu attiecas tieša konkurence Direktīvas 2004/17/EK nozīmē.

(36)

Jēlnafta ir globāla prece, kuras cenu nosaka piedāvājums un pieprasījums pasaulē. Saskaņā ar iedibinātu Eiropas Komisijas praksi (29) jēlnaftas atradņu apguve un naftas ieguve ir atsevišķs produktu tirgus, kura ģeogrāfiskā darbības joma ir visa pasaule. Norvēģijas valdība piekrīt šai tirgus definīcijai (30). Šajā lēmumā Iestāde saglabā to pašu tirgus definīciju.

(37)

Kad ir atrasta jēlnafta (vai dabasgāze), licences saņēmēju pienākums, ja viņi nolemj apgūt atradnes, ir iesniegt atradņu Apguves un darbības plānu (PDO) apstiprināšanai Norvēģijas Naftas un enerģētikas ministrijai. Atradnes NCS, kur galvenokārt iegūst naftu (31) un par kurām pēdējos piecos gados ir iesniegts un apstiprināts PDO, ir šādas:

(38)

Tādējādi laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam ir apstiprināti PDO naftas ieguvei, kas attiecas kopumā uz 20 uzņēmumiem. Turklāt 2010. gadā Naftas un enerģētikas ministrija apstiprināja PDO saistībā ar trim jaunpienācējiem tirgū (32).

(39)

Bez Norvēģijas valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem sarakstā norādīts, ka licenču saņēmēji ir gan lieli naftas ieguves uzņēmumi, gan mazāki uzņēmumi. Norvēģijas valdība informē, ka lielākā daļa no naftas uzņēmumiem NCS ietilpst korporācijās ar diversificētu globālās uzņēmējdarbības portfeli. Tāpēc iegūtā nafta lielā mērā tiek pārdota saistītajiem uzņēmumiem. Tomēr vairāk nekā puse no iegūtās naftas tiek pārdota aktuāltirgū. Nākamajā attēlā parādīts jēlnaftas pārdošanas apjoms no NCS 2009. gadā.

Jēlnaftas no NCS pārdošanas apjoms 2009. gadā

(40)

Kopējais naftas dienas ieguves apjoms visā pasaulē 2011. gadā bija 83 576 tūkstoši barelu. Norvēģijā 2011. gadā dienā ieguva 2 039 tūkstošus barelu. Tas atbilst 2,3 % no pasaules naftas ieguves apjoma (33).

(41)

Ņemot vērā jēlnaftas ieguvi NCS, uzņēmumam Statoil 2011. gadā piederēja lielākā tirgus daļa. Citi naftas ieguvēji NCS bija šādi lieli starptautiski naftas ieguves uzņēmumi: ExxonMobil, Total, ConocoPhillips, Marathon, Shell, BP un Eni. Nevienam no šiem tirgus dalībniekiem nepiederēja pasaules naftas ieguves tirgus daļa, kas 2011. gadā pārsniegtu 3 % (34). Tāpēc kopumā attiecīgā tirgus koncentrācijas līmenis bija zems.

(42)

Eiropas Komisija savos lēmumos, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2004/17/EK, uzskatīja, ka naftas ieguves starptautiskajam tirgum ir raksturīga spēcīga konkurence starp vairākiem tirgus dalībniekiem (35). Nekas neliecina par to, ka pēdējos gados stāvoklis būtu mainījies.

(43)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde secina, ka nav norāžu par to, ka nozari nevirza tirgus, un tāpēc uz jēlnaftas un dabasgāzes atradņu apguves un ieguves tirgu attiecas tieša konkurence Direktīvas 2004/17/EK nozīmē.

(44)

Eiropas Komisija saskaņā ar ES Apvienošanās regulu pārbaudīja dabasgāzes atradņu apguve, ieguves un vairumtirdzniecības tirgu (36) saistībā ar vairākiem lēmumiem, kuros tā pauda, ka klientiem EEZ ir viens sākumposma gāzes piegādes tirgus (kas ietver arī gāzes atradņu apguvi un gāzes ieguvi) (t. i., gāze, kas iegūta gāzes atradnēs un pārdota klientiem, tostarp valsts vēsturiskajiem operatoriem, EEZ) (37).

(45)

Dabasgāzi var transportēt pa gāzes sākumposma pārvades cauruļvadiem vai ar kuģiem sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) veidā. Norvēģijas gāzes eksports 2012. gadā bija aptuveni 112 miljardu kubikmetru apmērā, no kuriem 107 miljardi kubikmetru bija cauruļvadu gāze un 5 miljardi kubikmetru tika transportēti kā SDG (38).

(46)

Norvēģijas valdība informē, ka SDG piegādes ir aizstājamas un tieši konkurē ar cauruļvadu gāzi. Kad SDG ir atkal pārvērsta gāzveida stāvoklī, to var ievadīt dabasgāzes cauruļvadu tīklā kā gāzi, kuru piegādā pa cauruļvadiem no sākumposma pārvades atradnēm. Kā piemērs tiek minēta Zēbrige Beļģijā — kad cauruļvadu gāze no NCS ir saņemta izkraušanas terminālī un SDG ir atkal pārvērsta gāzveida stāvoklī Zēbriges SDG terminālī, gāze no abiem avotiem ir tieši aizstājama. Lai gan infrastruktūra SDG pārvēršanai gāzveida stāvoklī nav sastopama visās EEZ valstīs, šā procesa jauda pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies. Šī jauda EEZ tuvojas 200 miljardiem kubikmetru. Paplašinoties cauruļvadu tīklam, SDG kļūst pieejama arvien lielākam EEZ klientu skaitam.

(47)

Eiropas Komisija pēdējos lēmumos ir atstājusi atklātu jautājumu, vai SDG veidā piegādātā gāze būtu jānošķir no cauruļvadu gāzes piegādēm (39).

(48)

Arī šajā lēmumā Iestāde uzskata, ka var atstāt atklātu jautājumu, vai SDG veidā piegādātā gāze būtu jānošķir no cauruļvadu gāzes piegādēm.

(49)

Ir izveidoti atsevišķi pakārtoti tīkli augstākas siltumspējas un zemākas siltumspējas gāzes sadalei, un tiešie lietotāji ir pieslēgti pie attiecīgā piegādes tīkla. Augstākas siltumspējas gāzi var pārvērst zemākas siltumspējas gāzē un otrādi. Norvēģijas gāzes ieguvēji piegādā augstākas siltumspējas gāzi.

(50)

Norvēģijas valdība informē, ka aizvietojamības līmenis starp zemākas un augstākas siltumspējas gāzi norāda, ka no sākumposma pārvades perspektīvas uz šiem produktiem attiecas tas pats gāzes piegādes tirgus. Tā informēja arī, ka zemākas siltumspējas gāze veido samērā nelielu daļu no kopējā gāzes piegādes apjoma uz EEZ — aptuveni 10 %.

(51)

Arī šajā lēmumā Iestāde uzskata, ka var atstāt atklātu jautājumu, vai augstākas siltumspējas gāze būtu jānošķir no zemākas siltumspējas gāzes.

(52)

Attiecībā uz produkta tirgus definīciju šajā lēmumā Iestāde uzskata, ka ir viens sākumposma gāzes piegādes tirgus (kas ietver arī gāzes atradņu apguvi un gāzes ieguvi). Jautājumi, vai augstākas siltumspējas gāze un zemākas siltumspējas gāze tiek iekļauta attiecīgajā produktu tirgū, šā lēmuma kontekstā nav būtiski.

(53)

Norvēģijas valdība informē, ka ar trim gāzes tirgus direktīvām Ziemeļrietumeiropā ir izveidots liberalizēts un integrēts dabasgāzes tirgus. ES mērķis ir līdz 2014. gadam integrēt tirgus pilnībā. Norvēģijas valdība uzskata, ka vienotā gāzes tirgū nav pamata ņemt vērā atsevišķu EEZ valstu tirgus daļas. Norvēģijas valdība informē, ka tad, kad gāze ir sasniegusi Eiropas iekšējā tirgus robežu, tā brīvi plūst uz vajadzīgo vietu saskaņā ar piedāvājuma un pieprasījuma avotiem.

(54)

Aptuveni 70 % no gāzes eksporta pa cauruļvadiem no NCS tika transportēts uz saņemošajiem termināļiem Vācijā un Apvienotajā Karalistē, bet pārējā daļa — uz termināļiem Beļģijā un Francijā. Izmantojot cauruļvadu savienojumus un mijmaiņas līgumus ar citām EEZ valstīm, cauruļvadu gāzi no Norvēģijas pārdod kopumā vairāk nekā 10 EEZ valstīm. Aptuveni divas trešdaļas no NCS iegūtās SDG vēsturiski tiek pārdotas EEZ. Tas nozīmē, ka gandrīz visu Norvēģijas gāzi eksportē uz EEZ.

(55)

Turklāt Norvēģijas valdība informē, ka gāzes pircējiem EEZ ir pieejami vairāki atšķirīgi piegādes avoti. Tie ietver gāzi gan no ES (parasti no Dānijas, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes), gan no kaimiņvalstīm (piem., no Tuvo Austrumu valstīm vai Nigērijas, SDG veidā).

(56)

Norvēģijas valdība arī informē, ka gāzes tirgu Apvienotajā Karalistē un Eiropas kontinentā likviditāte arvien palielinās un cenu veidošana dažādos tirgos liecina, ka ir panākts ievērojams integrācijas līmenis.

(57)

Attiecībā uz ģeogrāfiskā tirgus definīciju iepriekšējos Eiropas Komisijas lēmumos, kas pieņemti saskaņā ar ES Apvienošanās regulu, ir secināts, ka visdrīzāk tirgus ietver EEZ, Krievijas un Alžīrijas gāzes importu, bet ģeogrāfiskā tirgus definīciju Komisija ir atstājusi atklātu. Lēmumā par Statoil un Hydro apvienošanos Komisija neuzskatīja par vajadzīgu nolemt, vai par attiecīgo ģeogrāfisko teritoriju bija jāuzskata: (i) EEZ, (ii) teritorija, kas ietver tās EEZ valstis, kurās tiek pārdota gāze no NCS (tieši no cauruļvadiem vai saskaņā ar mijmaiņas līgumiem), vai (iii) katra atsevišķa valsts, kurā ieinteresētās personas pārdod gāzi (40). Neraugoties uz attiecīgo ģeogrāfiskā tirgus definīciju, koncentrācija neradītu konkurences problēmas sākumposma gāzes piegādes tirgū.

(58)

Šajā lēmumā un turpmāk minēto iemeslu dēļ Iestāde uzskata, ka nav vajadzības lemt par dabasgāzes tirgus precīzu ģeogrāfisko darbības jomu. Saskaņā ar jebkuru pamatotu ģeogrāfiskā tirgus sadalījumu Iestāde uzskata, ka uz attiecīgo nozari attiecas tieša konkurence.

(59)

Kad ir atrasta dabasgāze (vai jēlnafta), licences saņēmēju pienākums, ja viņi nolemj apgūt atradnes, ir iesniegt apgabala Apguves un darbības plānu (“PDO”) apstiprināšanai Norvēģijas Naftas un enerģētikas ministrijai. Atradnes, kurās galvenokārt iegūst gāzi NCS  (41) un par kurām pēdējos dažos gados ir iesniegts un apstiprināts PDO, ir šādas:

(60)

Laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam PDO, kas tika pieņemti attiecībā uz gāzes ieguvi, ietver kopumā 14 uzņēmumus. Laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam tika apstiprināti PDO, kas ietver 3 jaunpienācējus (42). Vairāk nekā 25 uzņēmumi NCS eksportē gāzi uz EEZ (43).

(61)

Gāzes ieguve Norvēģijā 2011. gadā veidoja 101,4 miljardus kubikmetru, t. i., 3,1 % no visas pasaules gāzes ieguves (44). Vairāk nekā 95 % no NCS iegūtās gāzes pa gāzes cauruļvadiem tiek eksportēta uz EEZ — uz sešiem izkraušanas termināļiem četrās valstīs (Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Beļģijā un Francijā) (45). Aptuveni 1,4 miljardi kubikmetru (mazāk nekā 2 %) no NCS iegūtās gāzes tika izmantoti iekšzemes patēriņam Norvēģijā.

(62)

Ir vairāki neatkarīgi uzņēmumi, kas nodarbojas ar gāzes ieguvi NCS. Turklāt kā licenču saņēmēji tiek apstiprināti jauni uzņēmumi. Gada ieguves apjoma ziņā pieci lielākie gāzes ieguves uzņēmumi NCS ir šādi: Petoro, Statoil, Exxon Mobil, Total un Shell. Statoil ir lielākais gāzes ieguves uzņēmums NCS. Triju lielāko gāzes ieguves uzņēmumu kopējās gāzes ieguves NCS apvienotā tirgus daļa nepārsniedz 50 % (46).

(63)

ES dalībvalstis patērē aptuveni 500 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Saskaņā ar Eurogas  (47) datiem 2011. gadā gāzes piegādes no ES dalībvalstīm veidoja 33 % no kopējām neto piegādēm, tām sekoja Krievija (24 %), Norvēģija (19 %) (48) un Alžīrija (9 %), piegādājot gan cauruļvadu gāzi, gan SDG. Citi avoti no dažādām pasaules valstīm veidoja pārējos 15 %.

(64)

Visi licenču saņēmēji NCS ir atbildīgi par savas gāzes pārdošanu. Uzņēmumiem, kas iegūst gāzi NCS, ir gāzes pārdošanas nolīgumi ar pircējiem vairākās ES dalībvalstīs. Kopējā gāzes patēriņa daļa 2011. gadā, kuru nodrošināja Norvēģijas gāze katrā no sešām ES dalībvalstīm, kas importēja lielāko daļu gāzes no NCS, bija šāda (49):

(65)

Statoil ir otrs lielākais gāzes piegādātājs EEZ pēc Gazprom, nodrošinot aptuveni 20 % (50) no kopējā EEZ patēriņa. Kā redzams iepriekšējā tabulā, EEZ valstīs, kurām galvenokārt tiek piegādāta Norvēģijas gāze, piegādātāji no NCS konkurē ar piegādātājiem, kuri iegūst gāzi citās ģeogrāfiskās teritorijās. Tāpēc vairumpircējiem šajās EEZ valstīs gāzei no NCS ir alternatīvi piegādes avoti. To var plašāk ilustrēt ar Eurogas apkopoto statistiku (turpmākā tabula), kas liecina, ka papildus Norvēģijas gāzei ES dalībvalstis saņēma gāzes piegādes no vietējiem ieguves apgabaliem, Krievijas, Alžīrijas, Kataras un citiem avotiem.

DABASGĀZES PIEGĀDES EUROGAS DALĪBVALSTĪS UN ES, 2011. GADS (51)

(66)

ES dalībvalstīm, kuras patēriņā izmanto visvairāk Norvēģijas gāzi, ir pieejami alternatīvi piegādes avoti. Daži no šiem avotiem ir šādi:

(67)

Vairumpircējiem jāievēro savas saistības, ar kurām paredz obligātu samaksu (“take-or-pay”), saskaņā ar attiecīgiem ilgtermiņa līgumiem ar Norvēģijas gāzes piegādātājiem. Ja šīs saistības tiek pildītas, vairumpircēji drīkst izvēlēties alternatīvus piegādes avotus, piemēram, aktuāltirgū iegādātu cauruļvadu gāzi, SDG vai iespēju palielināt apjomus, kurus iegādājas saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem ar citiem piegādātājiem. Pēdējā laikā ir izveidojusies tendence slēgt pārdošanas līgumus ar īsāku termiņu. Saskaņā ar Norvēģijas valdības informāciju aktuāltirgus nozīme ir palielinājusies, jo palielinās gāzes tirgu likviditāte gan Apvienotajā Karalistē, gan Eiropas kontinentā. Turklāt ES jauda SDG pārvēršanai gāzveida stāvoklī pēdējos piecos gados ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes. 2011. gadā 25 % no ES gāzes neto importa tika piegādāts SDG veidā sadalījumā pa šādām ES dalībvalstīm, kas norādītas turpmākajā tabulā.

SDG PIEGĀDES EUROGAS DALĪBVALSTĪS UN ES, 2011. GADS (56)

(68)

Konkurences spiediens dabasgāzes tirgū rodas arī tāpēc, ka pastāv gāzei alternatīvi produkti (piem., ogles vai atjaunojami energoresursi).

(69)

Visi galvenie gāzes transportēšanas cauruļvadi no NCS uz Eiropas kontinentu un Apvienoto Karalisti pieder Gassled  (57). Piekļuvi sākumposma pārvades cauruļvadu tīklam pārvalda Gassco AS — uzņēmums, kurš pilnībā pieder Norvēģijas valstij. Gassco AS nepieder neviena daļa vai jauda sākumposma pārvades cauruļvadu tīklā, un tas rīkojas neatkarīgi, piešķirot piekļuvi brīvajām jaudām. Gāzes transportēšanas sistēma ir neitrāla attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem, kuriem jātransportē dabasgāze. Ieguves uzņēmumiem un kvalificētiem lietotājiem ir tiesības piekļūt sistēmai saskaņā ar nediskriminējošiem, objektīviem un pārredzamiem nosacījumiem. Lietotājiem ir piekļuve jaudai sistēmā, kas atkarīga no viņu vajadzībām transportēt gāzi (58). Tādējādi pašreizējie un jaunie gāzes ieguves uzņēmumi NCS var saņemt piekļuvi sākumposma pārvades cauruļvadu tīklam un var piegādāt gāzi klientiem, konkurējot ar citiem uzņēmumiem NCS.

(70)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde uzskata, ka nav norāžu par to, ka nozari nevirza tirgus, un tāpēc uz dabasgāzes ieguvi NCS attiecas tieša konkurence Direktīvas 2004/17/EK nozīmē.

(71)

Iestāde uzskata, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta nozīmē uz šādām darbībām Norvēģijā un īpaši Norvēģijas kontinentālajā šelfā attiecas tieša konkurence:

(72)

Tā kā nosacījums par neierobežotu piekļuvi tirgum uzskatāms par izpildītu, Direktīva 2004/17/EK nebūtu jāpiemēro tajos gadījumos, kad līgumslēdzēji piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Norvēģijā un jo īpaši Norvēģijas kontinentālajā šelfā sniegt šā lēmuma 2. punkta un 71. punkta a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītos pakalpojumus.

(73)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija 2013. gada martā, kas izklāstīta Norvēģijas valdības sniegtajā informācijā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas izmaiņas juridiskajā vai faktiskajā situācijā norādīs, ka nosacījumi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanai vairs netiek ievēroti,

(a)

jēlnaftas un dabasgāzes izpēte,

(b)

jēlnaftas ieguve un

(c)

dabasgāzes ieguve.

Vienības:

teravatstundas (augstas kaloritātes gāze).

Piezīme.

Skaitļi ir labākās pieejamās aplēses publicēšanas brīdi.

Vienības: