EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.6.2025

COM(2025) 349 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ceļvedis likumīgai un efektīvai piekļuvei datiem tiesībaizsardzības nolūkos

Ievads

Kā izklāstīts Eiropas iekšējās drošības stratēģijā (ProtectEU) 1 , drošība ir pamats, uz kura balstās visas mūsu brīvības. Demokrātija, tiesiskums, pamattiesības, Eiropas iedzīvotāju labbūtība, konkurētspēja un labklājība – tas viss ir atkarīgs no mūsu spējas garantēt pamatdrošību.

ES un dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka iedzīvotāji savā ikdienas dzīvē var baudīt augstu drošības līmeni. Šajā nolūkā tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm ir jābūt nepieciešamajiem instrumentiem, kas ļauj izsekot nelikumīgas darbības, identificēt vainīgos, likvidēt noziedzīgos tīklus un aizsargāt cietušos, galu galā nodrošinot krimināljustīciju, turklāt pilnībā ievērojot pamattiesības.

Terorismam, organizētajai noziedzībai, krāpšanai tiešsaistē, narkotiku tirdzniecībai, seksuālai vardarbībai pret bērniem, seksuāla rakstura izspiešanai tiešsaistē, izspiedējprogrammatūras izmantošanai un daudziem citiem noziegumiem ir kopīgs ir tas, ka tie atstāj digitālas pēdas. Kā norādīts 2025. gada Eiropola smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumā (SOCTA), gandrīz visiem smagās un organizētās noziedzības veidiem ir digitālā pēda 2 . Pašlaik aptuveni 85 % kriminālizmeklēšanu balstās uz elektroniskiem pierādījumiem 3 . Laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam pakalpojumu sniedzējiem adresētie datu pieprasījumi trīskāršojās, un vajadzība pēc šiem datiem arvien pieaug 4 .

Lai gan ir vairāki neseni vērā ņemami piemēri tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sekmīgai cīņai pret specializētiem kriminālo sakaru tīkliem 5 , daudzas citas izmeklēšanas ir aizkavējušās vai ir nesekmīgas, jo trūkst savlaicīgas piekļuves digitālajiem pierādījumiem 6 . Tiesībaizsardzības un tiesu iestādes pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējušas pozīcijas cīņā pret noziedzniekiem, kuri izmanto rīkus un produktus, ko nodrošina pakalpojumu sniedzēji, kuri ir ieviesuši pasākumus, kas kavē sadarbību saistībā ar likumīgiem pieprasījumiem 7 .

Būtiski pierādījumi krimināllietās joprojām nav pieejami 8 , jo:

·pakalpojumu sniedzēji tos dzēš dažu dienu laikā saskaņā ar saviem pienākumiem attiecībā uz personas datu un privātuma aizsardzību vai savas uzņēmējdarbības vajadzībām;

·tos nevar iegūt tiesību normu kolīzijas dēļ starp jurisdikcijām, jo dažādās valstīs ir atšķirīgi tiesību akti attiecībā uz piekļuvi datiem, un tas apgrūtina ārvalstīs glabāto datu iegūšanu;

·tos nevar izgūt no ierīcēm, kas konfiscētas kriminālizmeklēšanā, jo digitālā kriminālistika ir sarežģīta vai pat pilnībā neiespējama;

·tos nevar nolasīt, jo dati ir šifrēti;

·tos nevar efektīvi un likumīgi analizēt, jo trūkst piemērotu tehnoloģiju vai pietiekamu cilvēkresursu, lai efektīvi filtrētu un analizētu lielu daudzumu konfiscēto datu, neskarot ES un dalībvalstu tiesisko regulējumu.

Reaģējot uz šīm problēmām, 2023. gadā tika izveidota Augsta līmeņa grupa jautājumos par piekļuvi datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkos (“augsta līmeņa grupa”), kas 2024. gada maijā un novembrī sniedza 42 ieteikumus. ES Tieslietu un iekšlietu padome augsta līmeņa grupas ieteikumus 9 apstiprināja 2024. gada 13. jūnijā un vēlāk 2024. gada decembrī pieņēma secinājumus, kuros aicināja Komisiju izstrādāt ceļvedi. Ceļveža pamatā būtu augsta līmeņa grupas darbs un tās ieteikumi ieviest pasākumus ar mērķi nodrošināt tiesībaizsardzības iestāžu likumīgu un efektīvu piekļuvi datiem 10 . Šis paziņojums ir atbilde uz minēto aicinājumu.

Tā kā digitalizācija kļūst arvien izplatītāka un sniedz noziedzniekiem arvien plašāku jaunu rīku izvēli, ir būtiski izveidot satvaru likumīgai piekļuvei datiem, lai nodrošinātu, ka noziedznieki tiek saukti pie atbildības. Šajā ceļvedī minētā “likumīgā piekļuve” ir saskaņā ar tiesību aktiem īstenota piekļuve digitālajai informācijai, kas tiesībaizsardzības iestādēm vajadzīga, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, arī lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu.

Lai piekļuve datiem būtu likumīga, tai jābūt nepieciešamai un samērīgai un jāievēro pamattiesības, nodrošinot privātuma un personas datu pienācīgu aizsardzību; tai jābūt balstītai uz skaidriem, precīziem un pieejamiem tiesību aktos paredzētiem noteikumiem, tāpat jābūt neatkarīgiem pārraudzības mehānismiem un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami personām, kuras var ietekmēt piekļuve viņu datiem. Lai aizsargātu pret kiberdrošības apdraudējumiem, vienlīdz svarīgi ir nodrošināt, ka digitālās sistēmas arī turpmāk ir kiberdrošas pret neatļautu piekļuvi.

I.Digitālo pierādījumu pieejamības nodrošināšana: datu saglabāšana 11

Spānijā 2019. gadā tika atrisināta kriminālizmeklēšana par jaunas sievietes pazušanu, pateicoties atrašanās vietas datiem, ko glabāja sakaru pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar valsts noteiktu juridisku pienākumu. Šie dati ļāva izmeklētājiem atrast pazudušo sievieti, noteikt, ka aizdomās turētais par nolaupīšanu arī atradās attiecīgajā teritorijā, un izslēgt citus aizdomās turētos 12 . Ar saturu nesaistīti sakaru dati (piemēram, abonenta informācija, atrašanās vietas dati un datums, laiks, ilgums, sūtītājs un saņēmējs, kā arī sakaru apjoms) ir kritiski svarīgi lielākajā daļā kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Šie dati var būt izšķiroši, lai identificētu un atrastu cietušos, aizdomās turētās un apsūdzētās personas, atklātu izdarīto nodarījumu, tai skaitā palīdzētu izslēgt aizdomās turētos.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem privātuma un datu aizsardzības jomā elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji drīkst glabāt ar saturu nesaistītus sakaru datus, kas nonāk to sistēmās, tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams konkrētiem, skaidriem un likumīgiem uzņēmējdarbības mērķiem. Tomēr juridiski pienākumi var likt tiem glabāt (vai “saglabāt”) šos datus citiem mērķiem, piemēram, ja tie ir vajadzīgi noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un saukšanai pie atbildības par tiem.

Kopš 2014. gada, kad ES Datu saglabāšanas direktīva 13 tika atzīta par spēkā neesošu 14 , ES likumdošanas vide attiecībā uz pienākumu pakalpojumu sniedzējiem glabāt datus ir kļuvusi sadrumstalota un neviendabīga. Dalībvalstu datu saglabāšanas regulējumi atšķiras atkarībā no elektronisko sakaru veidiem, kas pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaglabā, datu kategorijām, uz kurām tie attiecas, un nepieciešamajiem saglabāšanas periodiem 15 . Turklāt dažās dalībvalstīs nav tiesību aktu par datu saglabāšanu. Tiesībaizsardzības un tiesu iestādes savā darbā saskaras ar juridiskiem un operatīviem šķēršļiem. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, it īpaši mazāki pakalpojumu sniedzēji, arī saskaras ar papildu izmaksām un šķēršļiem, sniedzot savus pakalpojumus visā ES, jo tiem ir jāievēro atšķirīgas juridiskās prasības, kas piemērojamas dažādās dalībvalstīs.

Tāpēc augsta līmeņa grupa ieteica izveidot saskaņotu ES datu saglabāšanas sistēmu, lai nodrošinātu, ka ir pieejami digitālie pierādījumi noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai. Saskaņota ES režīma mērķis būtu ierobežot sadrumstalotību starp dalībvalstīm attiecībā uz noteikumiem par saglabāšanu un aizsardzības pasākumiem, kas attiecas uz pamattiesībām, it īpaši privātumu un datu aizsardzību, un tiesībām uz aizstāvību, tai skaitā tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tādējādi šāds tiesiskais regulējums arī nodrošinātu juridisko noteiktību kompetentajām iestādēm, no vienas puses, un pakalpojumu sniedzējiem, no otras puses 16 .

Augsta līmeņa grupa konstatēja nepieciešamību stiprināt sinerģiju starp tiesībaizsardzības speciālistiem un pakalpojumu sniedzējiem 17 .

Lai to panāktu, Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) tiek aicinātas turpināt un paplašināt centienus veicināt sadarbību, informācijas un paraugprakses apmaiņu starp speciālistiem un pakalpojumu sniedzējiem, izmantojot projektu SIRIUS 18 , ar pastāvīgu Komisijas atbalstu. Projekts SIRIUS ir kļuvis par svarīgāko informācijas avotu, kas palīdz tiesībaizsardzības speciālistiem un tiesu iestādēm ES un ārpus tās piekļūt elektroniskiem pierādījumiem, ko glabā tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, kuri atrodas trešās valstīs. SIRIUS platformā ir vairāk nekā 8000 dalībnieku no tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm 47 valstīs visā pasaulē, un tā ir tieši atbalstījusi gandrīz 70 policijas operācijas.

Šajā pašā nolūkā Eiropolam un Eurojust būtu jāizmanto projekts SIRIUS, lai sadarbībā ar privāto sektoru izstrādātu to datu katalogu, kurus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji likumīgi apstrādā to uzņēmējdarbības vajadzībām. Tas palīdzēs kompetentajām iestādēm noteikt, kādi dati var būt pieejami to likumīgas piekļuves pieprasījumiem, identificēt attiecīgos pakalpojumu sniedzējus un labāk mērķorientēt likumīgas piekļuves pieprasījumus, tādējādi ietaupot laiku un izmaksas gan publiskajām iestādēm, gan pakalpojumu sniedzējiem.

II. Pierādījumu iegūšana dažādās sistēmās un jurisdikcijās: likumīga pārtveršana

Likumīga piekļuve sakaru datiem reāllaikā ir būtiska, lai apkarotu noziedzniekus tiešsaistē un bezsaistē. 2020. gadā Francijas un Nīderlandes kopīgā izmeklēšanas grupa likvidēja EncroChat – šifrētu telesakaru tīklu, ko plaši izmantoja organizētie noziedzīgie grupējumi. Šī kopīgā izmeklēšana ietvēra miljoniem ziņojumu pārtveršanu reāllaikā starp noziedzniekiem, kuri plānoja izdarīt smagus noziegumus, šo ziņojumu apmaiņu ar citām iestādēm un to analīzi. Pateicoties iegūtajai informācijai, tiesībaizsardzības iestādes visā Eiropā un citās pasaules daļās ir izjaukušas noziedzīgas darbības, tai skaitā vardarbīgus uzbrukumus, korupciju, slepkavības mēģinājumus un narkotiku tirdzniecību lielos apmēros. Daži ziņojumi liecināja par plāniem izdarīt vardarbīgus noziegumus un ļāva tiesībaizsardzības iestādēm tos novērst 19 . Eiropas izmeklēšanas rīkojums (EIR) atviegloja šo pierādījumu efektīvu apmaiņu 20 .

EncroChat gadījums parāda, ka reāllaika piekļuve sakaru satura datiem ir būtisks instruments organizēto noziedzīgo grupējumu efektīvai izmeklēšanai un kriminālvajāšanai. Tomēr šis gadījums joprojām ir viens no nedaudzajiem veiksmes stāstiem: augsta līmeņa grupa norādīja, ka likumīgas pārtveršanas efektivitāte 21 ir krasi samazinājusies, jo saziņa ir pārgājusi no tradicionālajiem tālruņa zvaniem un īsziņām uz “over the top” (OTT) ziņojumapmaiņas pakalpojumiem, ko sniedz, izmantojot lietotnes. Pašlaik aptuveni 97 % no visiem mobilajiem ziņojumiem tiek nosūtīti, izmantojot ziņojumapmaiņas lietotnes, savukārt tradicionālā SMS un MMS ziņojumapmaiņa veido tikai aptuveni 3 % no nosūtītajiem ziņojumiem 22 . Augsta līmeņa grupa arī norādīja, ka kopš 2020. gada pēc dažu galveno noziedzīgo sakaru tīklu sagraušanas daudzi noziedzīgie grupējumi ir nolēmuši atgriezties pie parastiem pilnībā šifrētiem OTT ziņojumapmaiņas pakalpojumiem 23 .

Valstu noteikumi, kas uzliek likumīgas pārtveršanas pienākumus, ES ir sadrumstaloti 24 . Augsta līmeņa grupa norādīja, ka, lai gan dažas dalībvalstis nosaka līdzīgus pienākumus visiem elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem, arī OTT, citas tos neiekļauj. Turklāt pakalpojumu sniedzēji bieži vien nav iedibināti pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalstī, un tas var radīt sarežģītus jurisdikcijas jautājumus, tiesību normu kolīzijas un izpildes panākšanas problēmas 25 . Līdz ar to šādu ziņojumapmaiņas pakalpojumu saturs ir praktiski nepieejams.

EIR un citi sadarbības instrumenti var palīdzēt pārvarēt ar pārrobežu pārtveršanu saistītās problēmas daļā Eiropas Savienības. Tomēr dalībvalstu iestādes joprojām saskaras ar grūtībām to izmantošanā: ar šiem instrumentiem nevar atbalstīt pārtveršanu, ja pakalpojumu sniedz no dalībvalstīm, kas nepiedalās attiecīgajā instrumentā, vai no trešās valsts. Tāpēc augsta līmeņa grupa ieteica vairākus pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka plašs pakalpojumu sniedzēju loks, arī OTT pakalpojumu sniedzēji, atbild uz likumīgas pārtveršanas pieprasījumiem 26 .

Reaģējot uz to, Komisija ierosinās pasākumu uzlabojumus nolūkā sekmēt pārrobežu sadarbību pārtveršanas jomā gan starp iestādēm, gan starp iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem. Ievērojot augsta līmeņa grupas ieteikumus, Komisija galvenokārt strādās, lai uzlabotu esošos instrumentus, it īpaši EIR, un brīvprātīgu sadarbību (ja nav tiesību normu kolīziju ar trešām valstīm vai tās ir novērstas). Galu galā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai panākt, ka likumīgas pārtveršanas pienākumus izpilda visi sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā pakalpojumus iekšzemē, kā paredzēts valsts tiesību aktos, neatkarīgi no tā, vai tie ir tradicionāli telesakaru pakalpojumi vai internetā balstīti pakalpojumi, un neatkarīgi no to atrašanās vietas.

Turklāt dažām dalībvalstīm nav nepieciešamās tīkla jaudas datu kopīgošanai pārrobežu sadarbībā. Tāpēc Komisija noteiks dalībvalstu vajadzības un atbalstīs drošu tīklu izvēršanu ar pietiekamu joslas platumu starp attiecīgajām dalībvalstīm, ļaujot reāllaikā pārsūtīt lielus datu apjomus. Šo iniciatīvu varētu finansēt no ES programmām.

III.Pierādījumu izgūšana no ierīcēm, kas izņemtas izmeklēšanā: digitālā kriminālistika

Lai veiktu kriminālizmeklēšanu, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm ir jāspēj piekļūt elektroniskās ierīcēs glabātiem digitālajiem pierādījumiem, vākt, analizēt un saglabāt tos. Šie digitālie pierādījumi var, piemēram, palīdzēt identificēt organizēto noziedzīgo grupējumu locekļus vai izslēgt cilvēkus no aizdomās turēto personu loka 27 .

Augsta līmeņa grupa apsprieda vairākas problēmas, kas kavē piekļuvi šiem digitālajiem pierādījumiem. Valstu iestādes cieš no ievērojama resursu un spēju trūkuma digitālās kriminālistikas pasākumu veikšanai. Ir apgrūtināta to spēja pastāvīgi attīstīt jaunas prasmes un rīkus, lai neatpaliktu no jaunajām tehnoloģijām (piemēram, jauni ierīču un operētājsistēmu veidi, lietu internets un mākoņdatošana). Pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm apdraud salīdzināmu spēju trūkums un tas, ka nav mehānismu digitālās kriminālistikas ekspertu prasmju un speciālo zināšanu atzīšanai. Esošie komerciālie risinājumi ātri kļūst novecojuši, nav pieejami cenas ziņā un bieži vien tiek izstrādāti ārpus ES. Tie var arī būt nepiemēroti dalībvalstu iestāžu vajadzībām vai neatbilst ES digitālās kriminālistikas pārskatatbildības standartiem vai citām juridiskām prasībām.

Tāpēc, lai stiprinātu Eiropas tiesībaizsardzības iestāžu spēju veikt digitālās kriminālistikas ekspertīzi izņemtajām ierīcēm, augsta līmeņa grupa ieteica nodrošināt mērķorientētu finansējumu projektiem gan digitālās kriminālistikas rīku pētniecībai un izstrādei, gan to ieviešanai. Augsta līmeņa grupa atzinīgi novērtēja Komisijas pašreizējos centienus atbalstīt šīs darbības, izmantojot finansējumu no dažiem ES instrumentiem (pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, programma “Digitālā Eiropa” un Iekšējās drošības fonds) un attiecīgajiem instrumentiem saskaņā ar nākamo ES ilgtermiņa budžetu (daudzgadu finanšu shēmu).

Reaģējot uz šiem ieteikumiem 28 , Komisija ar Eiropola atbalstu koordinēs digitālās kriminālistikas kopīgu tehnisko risinājumu pētniecības, izstrādes, ieviešanas, uzturēšanas un izvēršanas nepilnību un vajadzību analīzi.

Resursu izmantošana ir maksimāli jāpalielina, veidojot sinerģiju starp digitālās kriminālistikas projektiem, arī integrējot no dalībvalstu programmām finansētos projektus esošajos mehānismos vai tīklos. Tam būtu jāietver publiskā un privātā sektora partnerību finansēšana, lai nodrošinātu pilnībā pārbaudītus un lietošanai gatavus programmatūras rīkus bez licencēšanas izmaksām 29 .

Saskaņā ar OLAF pilnvarām veikt administratīvu izmeklēšanu birojs ir guvis ievērojamu pieredzi digitālās kriminālistikas procesu un rīku jomā un var palīdzēt dalībvalstu iestādēm stiprināt to spējas, izmantojot Savienības Krāpšanas apkarošanas programmu.

Eiropola rīku repozitorijs ir droša tiešsaistes platforma, kas ir pieejama tikai tiesībaizsardzības iestādēm un ļauj koplietot bezmaksas nekomerciālu programmatūru, ko izstrādājis Eiropols, Eiropas tiesībaizsardzības iestādes un akadēmiskās aprindas. Valstu izmeklēšanas iestādes ir plaši izmantojušas repozitorija rīkus, lai atbalstītu operācijas, kas vērstas pret smago un organizēto noziedzību, tai skaitā cilvēku tirdzniecību, kibernoziedzību un seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē. Šim repozitorijam arī turpmāk vajadzētu būt privileģētam izplatīšanas kanālam digitālajiem izmeklēšanas rīkiem, kas izstrādāti ES projektos, un dalībvalstīm, kuras tiks mudinātas kopīgot atvērtā pirmkoda digitālās kriminālistikas rīkus, kas izstrādāti valsts līmenī esošajos mehānismos vai tīklos. Eiropols var turpināt izstrādāt un popularizēt savu rīku repozitoriju, lai ES tiesībaizsardzības iestādēm darītu pieejamus uzticamus, drošus, bezmaksas, viegli instalējamus un mērogojamus izmeklēšanas rīkus.

Komisija arī atbalstīs inovatīvu risinājumu ieviešanu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēs, izmantojot esošos mehānismus, piemēram, EMPACT 30 , un īpašus Iekšējās drošības fonda uzaicinājumus.

Augsta līmeņa grupa uzsvēra, ka digitālās kriminālistikas rīku licences ir dārgas un dažas tiesībaizsardzības iestādes tās nevar atļauties. Digitālie kriminālistikas rīki var nodrošināt datus formātos, kas nav saderīgi ar sistēmām, kuras izmanto turpmākai apstrādei. Turklāt digitālās kriminālistikas darbībās ļoti būtiska ir uzticēšanās, un šajās darbībās nedrīkstētu paļauties uz “melnās kastes” rīkiem (t. i., rīkiem, kas apstrādā datus, nenodrošinot iespēju uzticamām iestādēm pārbaudīt, kā tie darbojas). Digitālās kriminālistikas rīku koplietošana būtu jāatbalsta ar izvērtēšanas shēmām un attiecīgā gadījumā komerciālo rīku sertifikāciju ES līmenī, lai nodrošinātu, ka tie atbilst uzticamības un kriminālistikas standartiem, neradot nevajadzīgu slogu. Atbalsts būtu jāsniedz arī ar kopīgu iepirkuma shēmu palīdzību, nodrošinot sadarbību starp operatīvajām vienībām un iepirkuma iestāžu kontaktpunktiem 31 .

Tāpēc Komisija atbalstīs dalībvalstu operatīvās vienības un to iepirkuma iestādes, lai tās varētu kopīgi iepirkt digitālās kriminālistikas rīku licences, sākot ar izmēģinājuma posmu.

ES Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL) nodrošina apmācību digitālās kriminālistikas izmeklētājiem, arī par mobilo kriminālistiku un tiešraides datu kriminālistiku. Ievērojot augsta līmeņa grupas ieteikumu 32 , Komisijai būtu jāturpina atbalstīt mācību materiālu un resursu izveidi, izmantojot esošos mehānismus, kuros iesaistīti speciālisti un akadēmiskās aprindas 33 . Turklāt CEPOL un dalībvalstīm par prioritāti būtu jānosaka digitālās kriminālistikas apmācības nodrošināšana.

Augsta līmeņa grupa arī uzsvēra, ka ES līmenī varētu izveidot sertifikācijas shēmu digitālās kriminālistikas ekspertiem. Šāda shēma nodrošinātu digitālās kriminālistikas darba kvalitāti, veicinātu pārredzamāku tiesvedību un palielinātu uzticēšanos starp dažādu valstu tiesībaizsardzības iestādēm.

Saskaņā ar augsta līmeņa grupas ieteikumiem 34  CEPOL varētu atbalstīt speciālistus un akadēmiskās aprindas, pilnībā izmantojot esošos tīklus un mehānismus 35 , lai ES līmenī izveidotu sertifikācijas shēmu digitālās kriminālistikas ekspertiem.

Augsta līmeņa grupa sniedza ieteikumus par to, kā savstarpējas uzticēšanās gaisotnē veicināt risinājumu un digitālās kriminālistikas rīku kopīgošanu starp dalībvalstīm 36 . Reaģējot uz to, Eiropolam būtu jāturpina attīstīt savu lomu kā ES tiesībaizsardzības izcilības centram digitālās operatīvās ekspertīzes jautājumos digitālās kriminālistikas jomā. Tas varētu ietvert projektam SIRIUS 37 līdzīga projekta izveidi ar mērķi veicināt pieredzes, speciālo zināšanu, tehnisko risinājumu, digitālo kriminālistikas rīku un paraugprakses apmaiņu savstarpējas uzticēšanās gaisotnē. Eiropolam būtu arī jāpastiprina sava koordinējošā loma zināšanu radīšanā digitālās kriminālistikas jomā ES līmenī, pamatojoties uz pēdējos gados izveidotajiem mehānismiem 38 . Eiropols var sākt dažas no šīm darbībām saskaņā ar tā pašreizējām pilnvarām. Tomēr Eiropolam būs vajadzīgas pastiprinātas pilnvaras un papildu resursi, lai pilnībā izstrādātu šīs darbības un rezultatīvi apmierinātu dalībvalstu operatīvās vajadzības.

Ņemot vērā apņemšanos, kas izklāstīta politikas pamatnostādnēs Eiropas Komisijai 2024.–2029. gadam un kā paziņots Eiropas iekšējās drošības stratēģijā, Komisija ierosinās vērienīgu Eiropola pilnvaru pārskatīšanu. Lai to sagatavotu, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pētīs, kā stiprināt Eiropola tehnoloģiskās zināšanas un spējas atbalstīt valstu tiesībaizsardzības iestādes digitālajā telpā. Šajos centienos izšķiroša nozīme būs Eiropola digitālās kriminālistikas spēju uzlabošanai, pamatojoties uz pastiprinātām pilnvarām un ar papildu resursiem.

Augsta līmeņa grupa ieteica uzlabot zināšanu pieejamību ekspertiem, izmantojot īpašus mehānismus un ekspertu sadarbību ar digitālās kriminālistikas rīku ražotājiem un izstrādātājiem 39 . No 2026. gada Eiropolam, izmantojot savus resursus, būtu jāveicina sadarbība starp attiecīgajām valstu iestādēm un ekspertiem, lai atvieglotu publiskā un privātā sektora sadarbību digitālās kriminālistikas jomā. Tam būtu jāpalīdz dalībvalstīm izstrādāt digitālos rīkus un kopīgas procedūras, arī noteikt kopīgus datu formātus digitālās kriminālistikas vajadzībām 40 .

IV.Pierādījumu lasāmības nodrošināšana: datu atšifrēšana

Šifrēšanai un citiem kiberdrošības pasākumiem ir svarīga nozīme informācijas sistēmu aizsardzībā pret spiegošanu un traucējumiem un saziņas, privātuma un personas datu aizsardzībā. No 60 % līdz 80 % ziņapmaiņas lietojumprogrammu ir pilnībā šifrētas, tai skaitā tādi plaši izplatīti pakalpojumi kā WhatsApp, Messenger, Signal un iMessage, savukārt SMS un tradicionālo tālruņa zvanu izmantošana visā pasaulē krasi samazinās 41 .

Augsta līmeņa grupa uzsvēra, ka šīs norises ietekmē tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu spēju vākt pierādījumus kriminālizmeklēšanā un kriminālvajāšanā, jo lielākā daļa likumīgas sakaru pārtveršanas satura kļūst neizmantojama. Augsta līmeņa grupa uzsvēra, ka dalībvalstīm ir ierobežotas speciālās zināšanas un spējas atšifrēt glabātos datus un ka panākumu rādītāji ievērojami atšķiras: no 15–20 % dažās dalībvalstīs līdz vairāk nekā 66 % citās.

Atšifrēšanas iekārtas ir dārgas un ļoti specializētas, un aparatūra patērē daudz resursu. Lielākā daļa tiesībaizsardzības iestāžu digitālās kriminālistikas nodaļu saistībā ar piekļūšanu datiem ierīcēs paļaujas uz komerciāliem risinājumiem. Šie risinājumi atpaliek tehnoloģiju attīstības ziņā un ātri noveco, licenču augstās izmaksas ievērojami samazina licencēto lietotāju skaitu, un šie risinājumi bieži vien tiek izstrādāti ārpus ES, tāpēc tie var neatbilst ES iestāžu vajadzībām vai digitālās kriminālistikas standartiem. Rezultātā tie tiek veiksmīgi izmantoti tikai ļoti nelielā skaitā izmeklēšanu.

Turklāt paļaušanās uz šiem rīkiem ir saistīta arī ar citiem negatīviem faktoriem. Veicot izmeklēšanu, iestādes bieži izmanto ievainojamības, lai iegūtu piekļuvi ierīču atšifrēšanas atslēgām, kas dažos gadījumos varētu radīt spriedzi attiecībā uz politikas mērķi nodrošināt kiberdrošību pēc noklusējuma. Turklāt piekļuve šifrētiem datiem kļūst arvien sarežģītāka. Augsta līmeņa grupa norādīja, ka datiem, kas tiek glabāti noteikta veida modernās ierīcēs, kuras aizsargā kriptogrāfijas mikroshēmas vai spēcīgi šifrēšanas algoritmi un sarežģītas paroles, iestādes nevar piekļūt, pat izmantojot visjaudīgākās atšifrēšanas platformas.

Ir jāizstrādā un jāievieš kvantizturīga kriptogrāfija, lai aizsargātu datus no turpmākiem kvantu datoru uzbrukumiem, kas padarītu sensitīvas saziņas saturu, finanšu darījumus un valsts noslēpumus neaizsargātus pret atšifrēšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. Kā izklāstīts Komisijas Ieteikumā par koordinētas īstenošanas ceļvedi pārejai uz kvantizturīgu šifrēšanu 42 un Eiropas Iekšējās drošības stratēģijā (ProtectEU), kvantizturīgas šifrēšanas risinājumu izvēršanai un kvantu atslēgu izdalīšanas izstrādei būs izšķiroša nozīme datu aizsardzībā jaunajā kvantu laikmetā. Tomēr, kā uzsvēris Eiropols, tas turpmākajos gados apgrūtinās likumīgu piekļuvi digitālajiem pierādījumiem, un tiesībaizsardzības iestādēm būs jāiegulda līdzekļi, lai neatpaliktu no straujās tehnoloģiju attīstības 43 .

Augsta līmeņa grupa 44 ieteica izstrādāt tehnoloģiju ceļvedi, lai vajadzības gadījumā īstenotu mērķorientētu un integrētu likumīgu piekļuvi, vienlaikus nodrošinot spēcīgu drošību un kiberdrošību un pilnībā ievērojot juridiskās saistības attiecībā uz likumīgu piekļuvi. Reaģējot uz to, Komisija uzdos ekspertu grupai sniegt atbalstu šifrēšanas tehnoloģiju ceļveža sagatavošanā. Grupa noteiks un novērtēs tehnoloģiskos risinājumus, kas ļautu tiesībaizsardzības iestādēm likumīgi piekļūt šifrētiem datiem, vienlaikus aizsargājot kiberdrošību un pamattiesības. Grupā būs eksperti tiesībaizsardzības, kiberdrošības, šifrēšanas, sakaru tehnoloģiju, standartizācijas un pamattiesību jomā. Šis darbs balstīsies uz tehnoloģiskajiem pētījumiem un koncepciju pamatojumiem. Šā darba mērķis ir noteikt:

·rīkus, kas tiesībaizsardzības iestādēm ir vajadzīgi pašlaik un būs vajadzīgi nākotnē, lai likumīgi atrastu, izgūtu un analizētu šifrētus datus; šādiem rīkiem ir jāveicina digitālās kriminālistikas, atšifrēšanas, attālinātas datu vākšanas un noziegumu analīzes darbības;

·tehnoloģijas, kas nodrošina, ka nākotnes informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, piemēram, sestās paaudzes šūnu tīkli (6G) un kvantizturīga šifrēšana, nekaitē tiesībaizsardzības iestāžu spējai likumīgi piekļūt datiem, vienlaikus nodrošinot pamattiesību un kiberdrošības ievērošanu.

Attiecībā uz jomām, kurās pašlaik nav rīku, paredzams, ka tehnoloģiju ceļvedī tiks sniegti ieteikumi par to izstrādi un to, kā nodrošināt saderību ar ES tiesisko regulējumu un garantēt kiberdrošību. Tehnoloģiju ceļveža rezultāti var būt noderīgi arī konkrētām darbībām, kuru mērķis ir veicināt koordinētu pieeju standartizācijai.

Eiropola atšifrēšanas platforma ir izrādījusies noderīga, atbalstot lielas krimināllietas, tai skaitā tās, kas izriet no Sky ECC 45 un EncroChat lietām. Lai nodrošinātu, ka tiesībaizsardzības iestādēm ir spēja atšifrēt arvien sarežģītākus algoritmus, ir vajadzīgas uzlabotas atšifrēšanas spējas, ko virza arī turpmākas investīcijas mākslīgajā intelektā (MI) un augstas veiktspējas datošanā.

Augsta līmeņa grupa ieteica 46 palielināt finansējumu, lai atbalstītu inovāciju attiecībā uz piekļuvi datiem. Reaģējot uz to, Komisija atbalstīs jaunu atšifrēšanas spēju pētniecību un izstrādi, lai nodrošinātu, ka Eiropols pēc 2030. gada spēj sekmīgi atbalstīt dalībvalstis, ņemot vērā jauno tehnoloģiju attīstību un visprogresīvāko pētniecību šajā jomā. Šī iniciatīva varētu ietvert finansējuma palielināšanu ar mērķi atbalstīt atšifrēšanas pētniecību, kā arī rīku izstrādi un īstenošanu dalībvalstīs. Dalībvalstis tiks cieši iesaistītas, lai tās dalītos ar savām konkrētajām prasībām, nolūkā palielināt to spējas, prasmes un tehniskos resursus, pamatojoties uz ES līmenī izstrādātām tehnoloģijām un, iespējams, apsverot kopīga iepirkuma iespējas.

V.Tehnoloģijas un likumīgas piekļuves saskaņošana: standartizācija

Standarti ir ļoti svarīgi digitālo sakaru jomā. Tos izstrādā plašs dalībnieku loks, galvenokārt uzņēmumi, un tie nodrošina tehnoloģiju nodrošinātāju izstrādāto sistēmu un ierīču sadarbspēju un veicina tehnoloģiju atbilstību juridiskajām saistībām, arī attiecībā uz likumīgu piekļuvi tiesībaizsardzības nolūkos. Eiropas telesakaru standartu institūts (ETSI) ir izstrādājis vairākus standartus likumīgas pārtveršanas un likumīgas izpaušanas jomā. Tomēr pastāv nepilnības, piemēram, piektās paaudzes šūnu tīklos (5G), kuru izstrādē netika pienācīgi ņemta vērā likumīga piekļuve, un tas ir apgrūtinājis tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu spēju piekļūt nepieciešamajiem pierādījumiem nolūkā identificēt noziedzniekus un saukt tos pie atbildības 47 .

Augsta līmeņa grupa ieteica izmantot piesardzīgu pieeju, izstrādājot risinājumus likumīgai piekļuvei sistēmām, saskaņā ar kuru nevajadzētu lūgt uzņēmumus integrēt sistēmas, kas varētu vispārēji vai sistēmiski vājināt šifrēšanu visiem pakalpojuma lietotājiem. Likumīgai piekļuvei datiem arī turpmāk jābūt mērķorientētai, un tā jāattiecina tikai uz konkrētiem sakariem, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

Kopumā visi risinājumi būtu jāīsteno, pamatojoties uz skaidriem standartiem, kas izstrādāti, iesaistot visas ieinteresētās personas, arī uzņēmumu pārstāvjus, datu aizsardzības, privātuma un kiberdrošības ekspertus un tiesībaizsardzības speciālistus. Tomēr, kā to uzsvērusi augsta līmeņa grupa, risinot šifrēšanas jautājumus, ir jāievēro piesardzība. Pamatojoties uz tehnoloģiju ceļvedī apzinātajiem risinājumiem, tiks paredzēti īpaši pasākumi nolūkā veicināt koordinētu pieeju standartizācijai.

Standartizācijai būtu jāatspoguļo piemērojamās juridiskās prasības, un tās pamatā vajadzētu būt izvērtētiem risinājumiem. Tai ir jānodrošina, ka likumīga piekļuve nav pretrunā piemērojamajiem kiberdrošības standartiem, piemēram, tiem, kas izstrādāti saskaņā ar Kibernoturības aktu, vai standartiem, kas atbalsta TID 2 direktīvas īstenošanu, un ka tā citādi neapdraud produktu un pakalpojumu drošību.

Attiecībā uz augsta līmeņa grupas ieteikumiem 48  Komisija izstrādās un racionalizēs ES pieeju standartizācijai iekšējās drošības jomā, galveno uzmanību pievēršot digitālajai kriminālistikai, likumīgai izpaušanai un likumīgai pārtveršanai. Šīs pieejas pamatā būs pastāvīga situācijas analīze, ko veiks tiesībaizsardzības speciālisti, it īpaši ar Eiropola vadītās Eiropas iekšējās drošības standartizācijas darba grupas palīdzību. Šī darbība arī palielinās darba grupas resursus un tvērumu un ietvers turpmāku sadarbību ar citām standartizācijas iniciatīvām, it īpaši MI un digitālās kriminālistikas jomā. Mērķis ir nodrošināt, ka standartizācijas politikā tiek integrēti drošības apsvērumi. Turklāt šī iniciatīva ietvers apmācības izstrādi un organizēšanu par standartizāciju drošības jomā un finansiāla atbalsta sniegšanu no Iekšējās drošības fonda ekspertiem, kas piedalās attiecīgajos standartizācijas forumos. Tas ietvers arī attiecīgus pārvaldības mehānismus.

VI.Pierādījumu efektīva un likumīga analīze: MI

Eiropols un Eurojust nesen atzīmēja, ka arvien lielākā skaitā izmeklēšanu ir ļoti liels datu apjoms 49 . Standarta lietā, kas saistīta ar seksuālu vardarbību pret bērniem, izmeklēšanā bieži vien ir jāanalizē no 1 līdz 3 terabaitiem datu, kas var ietvert 1–10 miljonus attēlu un tūkstošiem stundu videoierakstu 50 . 2023. gadā Eiropola lielo datņu apmaiņas mehānismā notika 1 553 822 lielu datņu apmaiņa 51 . EncroChat lietā tika pārtverti vairāk nekā 115 miljoni sarunu starp personām, kas tiek turētas aizdomās par organizēto noziedzību. Turpmākajos mēnešos, izmantojot progresīvas analītiskās metodes un līdzekļus, piemēram, mašīnmācīšanos, Eiropols un tiesībaizsardzības iestādes spēja identificēt modeļus, savienojumus un tīklājus, un tā rezultātā tika arestēti 6558 aizdomās turētie. Nīderlandes un Francijas iestādes dalījās šajā informācijā ar kolēģiem ES dalībvalstīs un trešās valstīs, un tā rezultātā Apvienotajā Karalistē vien tika izjaukti vairāk nekā 200 slepkavību plāni 52 .

Izmeklēšanas gaitā apstrādāto datu pastāvīgais pieaugums apgrūtina datu glabāšanu, pārvaldību un efektīvu analīzi bez būtiskām zināšanām, datošanas resursiem un specializētiem rīkiem. Eiropols un Eurojust apstiprināja, ka lielais datu apjoms var pārslogot izmeklētājus, paildzināt apstrādes laiku un izraisīt problēmas saistībā ar glabāšanas jaudu. Dalībvalstīm bieži trūkst arī mehānismu un infrastruktūras, kas vajadzīga, lai veiktu liela datu apjoma pārsūtīšanu citām dalībvalstīm un Eiropolam.

Tāpēc MI izmantošana ir būtiska tiesībaizsardzības iestādēm, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziegumus un tādējādi aizsargātu mūsu sabiedrību digitālajā laikmetā. MI balstīti risinājumi var veikt vienkāršus uzdevumus, piemēram, mašīntulkošanu vai runas pārveidošanu tekstā, vai sarežģītākus uzdevumus, piemēram, datu filtrēšanu, saikņu meklēšanu starp pierādījumiem milzīgos datu apjomos vai cīņu pret MI ļaunprātīgu izmantošanu. Ar MI darbināmiem rīkiem tiesībaizsardzības iestādēm ir jābūt precīziem, pārredzamiem un pilnībā saderīgiem ar ES tiesisko regulējumu MI, datu aizsardzības un privātuma jomā, lai nodrošinātu uzticamu un ētisku uz datiem balstītu izmeklēšanu. MI un augstas veiktspējas datošana ir ārkārtīgi svarīga, lai iegūtu piekļuvi šifrētiem datiem un atbalstītu izmeklēšanu un kriminālistikas analīzi.

Ievērojot augsta līmeņa grupas ieteikumus palielināt finansējumu MI datu analīzes rīku pētniecībai un izstrādei un noteikt skaidrus nodevumus 53 , Komisija veicinās MI risinājumu izstrādi un ieviešanu. Tas ietver mērķtiecīgus ieguldījumus būtisku spēju attīstīšanā, piemēram, risinājumus, kas ļauj identificēt izmeklēšanas pavedienus no ļoti liela datu apjoma, pilnībā ievērojot datu aizsardzības un privātuma principus, vai uzlabojumus kriptovalūtu darījumu izsekošanā. Ar kompetento uzraudzības iestāžu atbalstu un norādījumiem varētu arī izmantot MI rīku apmācības, testēšanas un novērtēšanas iespējas MI “regulatīvajā smilškastē”, kā paredzēts MI aktā 54 . Turklāt MI rūpnīcas un nākotnes gigarūpnīcas varētu atbalstīt MI balstītu rīku un pakalpojumu izstrādi tiesībaizsardzības vajadzībām. Komisijai būtu jāveicina šie centieni, pamatojoties uz vajadzību analīzi, kopā ar ieinteresētajām personām, to vidū Eiropola Inovācijas laboratoriju un ES tieslietu un iekšlietu aģentūru inovācijas centru iekšējai drošībai.

Dalībvalstis var piekļūt attiecīgajām spējām par nelielu samaksu vai bez maksas, tādējādi nodrošinot atbilstību MI akta prasībām. Izšķiroša nozīme ir visaptverošai pieejai MI, arī standartizētu datu formātu izveidei jebkāda veida informācijas apmaiņai un pamatnostādņu izstrādei par šādu sistēmu izmantošanu saskaņā ar MI aktu un piemērojamiem ES datu aizsardzības tiesību aktiem. Šo darbību varētu atbalstīt ar finansējumu no Iekšējās drošības fonda, programmas “Digitālā Eiropa” un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”. Tas ietvers atbalstu Eiropolam un EMPACT kopienai ar mērķi nodrošināt pienācīgu atbilstību operatīvajām vajadzībām un veicināt ieviešanu un integrēšanu speciālistu vidū.

(1)

  EUR-Lex - 52025DC0148 - LV - EUR-Lex

(2)

 Eiropas Savienības smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums 2025, EU-SOCTA-2025.pdf .

(3)

Komisijas ietekmes novērtējums par priekšlikumiem E-pierādījumu regulai un E-pierādījumu direktīvai (2018. gada 17. aprīlis), https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=SWD:2018:0119:FIN:LV:PDF .

(4)

 SIRIUS 2023. gada ziņojums, https://www.eurojust.europa.eu/sites/default/files/assets/sirius-eueesr-2023.pdf , 69. lpp.

(5)

  Šifrētu kriminālo EncroChat sakaru likvidēšanas rezultātā tiek veikti vairāk nekā 6500 arestu un izņemti gandrīz 900 miljoni euro | Eiropols   joint_ep_ej_third_report_of_the_observatory_function_on_encryption_en.pdf / Šifrēta tīkla likvidēšana satricina organizēto noziedzīgo grupējumu darbību visā Eiropā | Eiropols .

(6)

 Avots:  Augsta līmeņa grupa jautājumos par piekļuvi datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkos – Eiropas Komisija .

(7)

  Augsta līmeņa grupas jautājumos par piekļuvi datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkos noslēguma ziņojums (2024. gada 15. novembris).

(8)

  Common Challenges in Cybercrime (Kopīgas problēmas kibernoziedzības jomā), Eiropola un Eurojust 2024. gada pārskats.

(9)

  Augsta līmeņa grupas ieteikumi par piekļuvi datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkos .

(10)

 Padomes secinājumi par piekļuvi datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkā (2024. gada 12. decembris), https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-16448-2024-INIT/en/pdf ; Padomes secinājumi par turpmākajām prioritātēm Eiropas Savienības un tās dalībvalstu kopīgo terorisma apkarošanas centienu stiprināšanai (2024. gada 12. decembris), https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-16820-2024-INIT/lv/pdf .

(11)

Datu saglabāšana nozīmē, ka pakalpojumu sniedzēji noteiktu laiku glabā noteiktus ar saturu nesaistītus datus, kuri apstrādāti saistībā ar to nodrošinātajiem sakaru pakalpojumiem, lai kompetentajām iestādēm nodrošinātu piekļuvi saskaņā ar atbilstošiem aizsardzības pasākumiem kriminālizmeklēšanā un lai nodrošinātu krimināljustīciju.

(12)

  La cobertura del móvil de Diana Quer desmonta la versión del Chicle: no la abordó donde él dijo que estaba robando gasolina | España .

(13)

  https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2006/24/oj .

(14)

Tiesas (virspalāta) 2014. gada 8. aprīļa spriedums. Digital Rights Ireland Ltd / Minister for Communications, Marine and Natural Resources u. c. un Kärntner Landesregierung u. c.

(15)

Pārskats: Eiropas Savienības Tiesas judikatūras ietekme uz valstu datu saglabāšanas režīmiem un tiesu iestāžu sadarbību ES | Eurojust | Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās un Eiropas Komisijas pētījums par elektronisko sakaru datu, kas nav satura dati, saglabāšanu tiesībaizsardzības nolūkos .

(16)

Ieteikumu kopa nr. 6, augsta līmeņa grupas noslēguma ziņojums.

(17)

Ieteikumu kopa nr. 5, augsta līmeņa grupas noslēguma ziņojums.

(18)

  Projekts SIRIUS | Eiropols .

(19)

  Šifrēta tīkla likvidēšana satricina organizēto noziedzīgo grupējumu darbību visā Eiropā | Eiropols ;   Retour sur l’affaire EncroChat, ou quand les cyber-gendarmes ont hacké la messagerie chiffrée utilisée par la criminalité organisée .

(20)

  Eiropas izmeklēšanas rīkojums | Eurojust | Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās .

(21)

Saistībā ar šo paziņojumu – likumīgas pārtveršanas tehnoloģijas, kas tiek ieviestas, lai sakaru operatoram nodrošinātu reāllaika piekļuvi sakaru datiem tiesas izmeklēšanā, kā arī tehnoloģijas, ko tiesībaizsardzības iestādes var izmantot autonomi.

(22)

Augsta līmeņa grupas noslēguma ziņojums, 38. lpp.

(23)

  Interneta organizētās noziedzības draudu novērtējums (IOCTA), 2024. gads .

(24)

 Sk. ES Balto grāmatu par digitālo infrastruktūru , 14. lpp., Letas ziņojumu par iekšējo tirgu , 59. lpp., un  Dragi ziņojumu par ES konkurētspēju, 70., 74., 76. lpp.

(25)

Augsta līmeņa grupas noslēguma ziņojums, 41. lpp.

(26)

Ieteikumu kopa nr. 8, augsta līmeņa grupas noslēguma ziņojums.

(27)

Augsta līmeņa grupā apspriestā lieta bija saistīta ar tādas ierīces analīzi, kas bija noderīga, lai pierādītu, ka aizdomās turētais nebija iesaistīts slepkavībā. Augsta līmeņa grupas noslēguma ziņojums, 12. lpp.

(28)

Ieteikumu kopa nr. 1, augsta līmeņa grupas noslēguma ziņojums.

(29)

Piemēram, Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas tehnoloģiju attīstības asociācija (EACTDA) ( www.eactda.eu ) ES tiesībaizsardzības iestādēm nodrošina pilnībā pārbaudītus un lietošanai gatavus programmatūras rīkus bez licences izmaksām un piekļuvi pirmkodam. Papildus astoņiem līdz šim pabeigtiem rīkiem EACTDA izstrādā vēl 16 digitālās izmeklēšanas rīkus, ko plānots nodrošināt līdz 2025. gada vidum.

(30)

 EMPACT (Eiropas daudzdisciplīnu platforma pret noziedzības draudiem) ir ES dalībvalstu īstenota drošības iniciatīva, kuras mērķis ir apzināt, noteikt par prioritāti un novērst draudus, ko rada organizēta un smaga starptautiska noziedzība.

(31)

Par pamatu izmantojot projektu iProcureNet ( www.iprocurenet.eu/ ), kas tika finansēts no ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa”, ir izveidota metodika kopīgam iepirkumam drošības jomā, kā arī iepirkuma iestāžu tīkls dalībvalstīs.

(32)

Ieteikumu kopa nr. 3, augsta līmeņa grupas noslēguma ziņojums.

(33)

Piemēram, Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas apmācības un izglītības grupa (ECTEG, www.ecteg.eu ) ir apvienība, kas cieši sadarbojas ar Eiropolu un CEPOL, lai tiesībaizsardzības iestādēm nodrošinātu bezmaksas apmācības resursus digitālās izmeklēšanas jomā. Pašlaik to finansē no ES Iekšējās drošības fonda.

(34)

Ieteikumu kopa nr. 3, augsta līmeņa grupas noslēguma ziņojums.

(35)

It īpaši ECTEG.

(36)

Ieteikumu kopa nr. 1, augsta līmeņa grupas noslēguma ziņojums.

(37)

Projekts SIRIUS, ko vada Eiropols un Eurojust, atbalsta ES tiesībaizsardzības un tiesu iestādes, veicinot efektīvu pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem, ko glabā tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji. Tas nodrošina praktiskus rīkus, apmācību un resursus vairāk nekā 9000 speciālistiem, veicina sadarbību starp tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem un veicina zināšanu apmaiņu, izmantojot starptautiskus pasākumus un partnerības.

(38)

Īpašas kopienas Eiropola ekspertu platformā ( https://www.europol.europa.eu/operations-services-and-innovation/services-support/information-exchange/europol-platform-for-experts ); Kriminālistikas ekspertu forums ( https://www.europol.europa.eu/publications-events/events/forensic-experts-forum-2024-conference ); Eiropola Rūpniecības un pētniecības dienas ( https://www.europol.europa.eu/publications-events/events/europol-industry-and-research-days-2025 ).

(39)

Ieteikumu kopa nr. 1, augsta līmeņa grupas noslēguma ziņojums.

(40)

Šie centieni būtu jāatbalsta ar atbilstošu ES finansējuma avotu (pētniecības vai izstrādes programmām atkarībā no paredzēto sistēmu gatavības līmeņa).

(41)

Minētā procentuālā daļa attiecas uz pilnīgu šifrēšanu pārraides laikā.

(42)

  Ieteikums par koordinētas īstenošanas ceļvedi pārejai uz kvantizturīgu šifrēšanu .

(43)

  Otrā kvantu revolūcija: kvantiskās datošanas un kvantu tehnoloģiju ietekme uz tiesībaizsardzības iestādēm | Eiropols .

(44)

Ieteikumu kopa nr. 10, augsta līmeņa grupas noslēguma ziņojums.

(45)

  Jauna vērienīga iejaukšanās nolūkā bloķēt kriminālo tīklu šifrēto saziņu | Eiropols .

(46)

Ieteikumu kopa nr. 10, augsta līmeņa grupas noslēguma ziņojums.

(47)

Sk. ES Inovācijas centra iekšējās drošības jomā pirmo ziņojumu par šifrēšanu , 2024. gada 11. jūnijs.

(48)

Ieteikumu kopa nr. 10, augsta līmeņa grupas noslēguma ziņojums.

(49)

  Common Challenges in Cybercrime (Kopīgas problēmas kibernoziedzības jomā), Eiropola un Eurojust 2024. gada pārskats.

(50)

Eiropola IOCTA.

(51)

Eiropola 2023. gada konsolidētais darbības pārskats.

(52)

  Retour sur l’affaire EncroChat, ou quand les cyber-gendarmes ont hacké la messagerie chiffrée utilisée par la criminalité organisée ; Šifrētu kriminālo EncroChat sakaru likvidēšanas rezultātā tiek veikti vairāk nekā 6500 arestu un izņemti gandrīz 900 miljoni euro | Eiropols . EncroChat .

(53)

Ieteikums nr. 4, Augsta līmeņa grupas ieteikumi .

(54)

 Sk. MI akta 57. pantu.