EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 21.5.2024
COM(2024) 218 final
2024/0120(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu Pušu komitejas 16. sanāksmē saistībā ar ieteikuma un secinājumu pieņemšanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu, kuri ir adresēti piecām valstīm, kas ir Konvencijas puses, un kuri attiecas uz Konvencijas īstenošanu šajās valstīs
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija” jeb “Konvencija”) Pušu komitejas 16. sanāksmē 2024. gada 31. maijā saistībā ar tā viena ieteikuma projekta un četru secinājumu projektu paredzēto pieņemšanu, kuri ir adresēti piecām valstīm, kas ir Konvencijas puses, un kuri attiecas uz Konvencijas īstenošanu šajās valstīs.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Stambulas konvencija
Stambulas konvencijas mērķis ir noteikt visaptverošu un saskaņotu noteikumu kopumu, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē Eiropā un ārpus tās. Konvencija stājās spēkā 2014. gada 1. augustā.
ES Konvenciju parakstīja 2017. gada jūnijā un pabeidza pievienošanās procedūru, 2023. gada 28. jūnijā deponējot divus apstiprināšanas instrumentus, kā rezultātā Konvencija attiecībā uz ES stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī. ES ir pievienojusies Konvencijai attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē, proti, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi, un attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu. Konvenciju ir parakstījušas visas ES dalībvalstis, bet to ratificējušas ir tikai 22 dalībvalstis.
2.2.Pušu komiteja
Pušu komitejas sastāvā ir Konvencijas pušu pārstāvji. Pusēm jācenšas par saviem pārstāvjiem izvirzīt visaugstākā ranga ekspertus vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas jomā. Pušu komitejai uzticētie uzdevumi ir uzskaitīti Reglamenta 1. noteikumā. ES 2023. gada 1. oktobrī kļuva par Stambulas konvencijas pusi un tādējādi par Pušu konferences locekli (Konvencijas 67. panta 1. punkts).
2.3.Stambulas konvencijas uzraudzības mehānisms
Ar Stambulas konvenciju tiek izveidots īpašs uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu, ka Puses efektīvi īsteno tās noteikumus. Tā mērķis ir novērtēt, kā Konvencijas noteikumi tiek īstenoti praksē, un sniegt norādījumus Pusēm. Mehānismu veido divas atšķirīgas, bet savstarpēji saistītas struktūras: neatkarīga ekspertu struktūra (Ekspertu grupa vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai jeb GREVIO) un Pušu komiteja.
GREVIO ir neatkarīga un objektīva ekspertu grupa vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai, kuras uzdevums saskaņā ar Stambulas konvencijas 66. panta 1. punktu ir uzraudzīt Konvencijas īstenošanu katrā attiecīgajā valstī. GREVIO sastāvā ir 15 locekļi, kurus izraugās no Pušu valstspiederīgo vidus un kurus Pušu komiteja ievēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko var pagarināt vienu reizi.
Uzraudzības procedūra ir aprakstīta Konvencijas 68. pantā. Īsumā —katrai Pusei, pamatojoties uz GREVIO sagatavotu anketu, ir jāiesniedz ziņojums par likumdošanas un citiem pasākumiem, ar kuriem īsteno Konvencijas noteikumus. Pamatojoties uz šo informāciju, kā arī informāciju, kas saņemta no pilsoniskās sabiedrības, citām Līguma struktūrām, citām Eiropas Padomes struktūrām un valstu apmeklējumiem, GREVIO sagatavo ziņojuma projektu par pasākumiem, ko attiecīgā Puse veikusi, lai īstenotu Konvencijas noteikumus, un sniedz ierosinājumus un priekšlikumus par to, kā Puse var risināt konstatētās problēmas. Pēc tam, kad GREVIO ir devusi iespēju iesniegt piezīmes par ziņojumu, tā pieņem galīgo ziņojumu. Ziņojumā ir ietverti secinājumi, kuros uzsvērti pasākumi, kas attiecīgajai Pusei jāveic, lai īstenotu Konvenciju.
Pamatojoties uz GREVIO ziņojumiem un tās secinājumiem, Pušu komiteja saskaņā ar Konvencijas 68. panta 12. punktu var pieņemt attiecīgajai Pusei adresētus ieteikumus par Konvencijas īstenošanu un noteikt datumu, līdz kuram jāiesniedz informācija par to īstenošanu. Pamatojoties uz šo noteikumu un saskaņā ar procedūrām, par kurām panākta vienošanās, Pušu komiteja pieņem ieteikumus, kuros pasākumus, kuri, pēc tās ieskatiem, attiecīgajai Pusei būtu jāveic pēc iespējas ātrāk, ar prasību trīs gadu laikā ziņot tai par šajā sakarā spertajiem soļiem, nošķir no pasākumiem, kurus Pušu komiteja, neraugoties uz to svarīgumu, uzskata par tādiem, kurus varētu īstenot sekundāri. Trīs gadu laikposma beigās Pusei ir jāziņo Pušu komitejai par progresu, kas panākts minēto pasākumu īstenošanā. Pamatojoties uz šo informāciju un jebkādu papildu informāciju, kas iegūta no nevalstiskajām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības un valstu cilvēktiesību aizsardzības iestādēm, Pušu komiteja pieņem Komitejas sekretariāta sagatavotus secinājumus par ieteikumu īstenošanu attiecībā uz katru pārskatīšanas procesā iesaistīto Pusi. Līdz šim Pušu komitejas prakse ir bijusi ieteikumu un secinājumu pieņemšana, pamatojoties uz vienprātību tās sanāksmēs, kuras notiek pēc pieprasījuma — parasti divas reizes gadā.
2.4.Paredzētie Pušu komitejas akti
Paredzēts, ka Pušu komiteja savā 16. sanāksmē 2024. gada 31. maijā pieņems šādus ieteikuma un secinājumu projektus (“paredzētie akti” jeb “ieteikuma un secinājumu projekti”):
–Ieteikums par to, kā Lihtenšteinai īstenot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu [IC-CP(2024)1-prov];
–Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Andoru [IC-CP(2024)2-prov];
–Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Beļģiju [IC-CP(2024)3-prov];
–Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Maltu [IC-CP(2024)4-prov]; kā arī
–Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Spāniju [IC-CP(2024)5-prov].
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Paredzētie akti ir adresēti piecām valstīm, kuras ir Konvencijas puses, un ietver ieteikumus par pasākumiem, kas jāveic, lai īstenotu Stambulas konvenciju, kā arī secinājumus par to, kā valstis, kuras ir Konvencijas puses, īsteno iepriekšējos ieteikumus. Tie ietver jautājumus, kas saistīti ar Konvencijas īstenošanu attiecīgajās iestādēs un publiskajā pārvaldē. Savienība ir pievienojusies Konvencijai, ciktāl tā attiecas uz tās iestādēm un publisko pārvaldi, un tai ir ekskluzīva kompetence uzņemties konvencijā noteiktos pienākumus attiecībā uz savām iestādēm un publisko pārvaldi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 336. panta darbības jomā. Tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu komitejā attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi, jo paredzētie akti var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, jo tie nākotnē var ietekmēt attiecīgo Konvencijas noteikumu interpretāciju.
Ieteikuma un secinājumu projekti par jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē attiecībā uz tās iestādēm un publisko pārvaldi, atbilst Savienības politikai un mērķiem un nerada nekādas bažas par Savienības tiesību aktiem. Tādēļ tiek ierosināts, ka Savienība neiebilst pret ieteikuma un secinājumu projektu pieņemšanu Pušu komitejas 16. sanāksmē.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
LESD 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Pušu komiteja ir ar Stambulas konvenciju izveidota struktūra. Paredzētie akti, kurus Pušu komiteja tiek aicināta pieņemt, ir akti ar juridiskām sekām. Paredzētie akti var būtiski ietekmēt Savienības tiesību saturu, jo tie nākotnē var ietekmēt attiecīgo Stambulas konvencijas noteikumu interpretāciju. Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, tad lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam.
Paredzētajam aktam, ar ko vienlaikus vēlas sasniegt virkni mērķu vai kam ir vairāki komponenti, kuri ir nesaraujami saistīti un no kuriem neviens nav pakārtots otram, materiālajā juridiskajā pamatā lēmumam saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu būs izņēmuma kārtā jāietver dažādie atbilstīgie juridiskie pamati.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Attiecībā uz materiālo juridisko pamatu ES ir pievienojusies Stambulas konvencijai attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē, proti, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi, un attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu. ES pievienošanās Stambulas konvencijai tika sadalīta divos atsevišķos Padomes lēmumos, lai ņemtu vērā Dānijas un Īrijas īpašo nostāju attiecībā uz LESD V sadaļu. Līdz ar to arī lēmums, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu komitejā, ir jāsadala divos lēmumos, ja attiecīgie ieteikumi vai secinājumi attiecas uz abiem jautājumiem.
Šā lēmuma juridiskais pamats attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi. Tāpēc šā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 336. pants.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam būtu jābūt LESD 336. pantam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
Priekšlikums
2024/0120 (NLE)
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu Pušu komitejas 16. sanāksmē saistībā ar ieteikuma un secinājumu pieņemšanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu, kuri ir adresēti piecām valstīm, kas ir Konvencijas puses, un kuri attiecas uz Konvencijas īstenošanu šajās valstīs
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 336. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1075 attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi un ar Padomes Lēmumu (ES)
2023/1076
attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu, un attiecībā uz Savienību tā stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī.
(2)Saskaņā ar Konvencijas 66. panta 1. punktu Ekspertu grupai vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai (“GREVIO”) ir uzdots uzraudzīt, kā Puses īsteno Konvenciju. Saskaņā ar Konvencijas 68. panta 11. punktu GREVIO pieņem savus ziņojumus un secinājumus par pasākumiem, ko attiecīgā Puse veikusi, lai īstenotu Konvencijas noteikumus.
(3)Konvencijas Pušu komiteja var pieņemt attiecīgajai Pusei adresētus ieteikumus saskaņā ar Konvencijas 68. panta 12. punktu. Ieteikumu pamatā ir GREVIO ziņojumi, un tajos pasākumus, par kuriem Pušu komiteja uzskata, ka tie attiecīgajai Pusei būtu jāveic pēc iespējas ātrāk, ar prasību trīs gadu laikā ziņot Pušu komitejai par šajā sakarā spertajiem soļiem, nošķir no pasākumiem, kurus Pušu komiteja, neraugoties uz to svarīgumu, uzskata par tādiem, kurus varētu īstenot sekundāri. Trīs gadu laikposma beigās Pusei ir jāziņo Pušu komitejai par pasākumiem, kas veikti 10 konkrētās Konvencijas jomās. Pamatojoties uz šo informāciju un jebkādu papildu informāciju, kas iegūta no nevalstiskajām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības un valstu cilvēktiesību aizsardzības iestādēm, Pušu komitejai jāpieņem Komitejas sekretariāta sagatavoti secinājumi par ieteikumu īstenošanu.
(4)Paredzams, ka Pušu komiteja savā 16. sanāksmē 2024. gada 31. maijā pieņems šādu ieteikuma projektu un četrus secinājumu projektus par to, kā piecas valstis, kuras ir Konvencijas puses, īsteno Konvenciju (“ieteikuma un secinājumu projekti”):
–Ieteikums par to, kā Lihtenšteinai īstenot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu [IC-CP(2024)1-prov];
–Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Andoru [IC-CP(2024)2-prov];
–Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Beļģiju [IC-CP(2024)3-prov];
–Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Maltu [IC-CP(2024)4-prov]; kā arī
–Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Spāniju [IC-CP(2024)5-prov].
(5)Savienībai ir ekskluzīva kompetence uzņemties konvencijā noteiktos pienākumus attiecībā uz savām iestādēm un publisko pārvaldi Līguma par Eiropas Savienības darbību 336. panta darbības jomā. ES Tiesa 2021. gada 6. oktobra Atzinuma 1/19 (Stambulas konvencija), EU:C:2021:832, 305. punktā ir apstiprinājusi, ka būtiska daļa Konvencijas pienākumu attiecībā uz preventīvu un aizsardzības pasākumu noteikšanu būtībā ir saistoši Savienībai attiecībā uz tās administrācijas personālu un sabiedrības locekļiem, kuri apmeklē tās iestāžu, aģentūru un struktūru telpas un ēkas. Turklāt tā paša atzinuma 307. punktā Tiesa nosprieda, ka Savienībai nav jāaprobežojas ar minimālo prasību vai atbalsta pasākumu noteikšanu, bet tai pašai būtu jānodrošina šo pienākumu pilnīga izpilde.
(6)Ieteikuma un secinājumu projekti attiecas uz Konvencijas noteikumu īstenošanu, kuri Savienībai ir piemērojami arī attiecībā uz tās iestādēm un publisko pārvaldi. Tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu komitejā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi, jo paredzētie akti var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, jo tie nākotnē var ietekmēt attiecīgo Konvencijas noteikumu interpretāciju.
(7)Attiecībā uz Lihtenšteinu ieteikuma projekts par Konvencijas īstenošanu ietver vajadzību izstrādāt visaptverošu stratēģiju vai rīcības plānu visu to vardarbības veidu novēršanai un apkarošanai, uz kuriem attiecas Konvencija (Konvencijas 7. pants), nodrošināt dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā un iezīmētu finansējumu, lai noteiktu summas, ko visas attiecīgās iestādes tērē vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (Konvencijas 8. pants), piešķirt cilvēkresursus un finanšu resursus koordinējošām struktūrām (Konvencijas 10. pants), veikt iedzīvotāju apsekojumus par visiem vardarbības veidiem, uz ko attiecas Konvencija, un veicināt pētījumus par cietušo sieviešu stāvokli (Konvencijas 11. pants), nodrošināt bezmaksas, īpašu valsts mēroga uzticības tālruni (Konvencijas 24. pants) un izmantot policijas noteiktus aizliegumus tuvoties, lai nodrošinātu cietušo aizsardzību (Konvencijas 52. pants). Tā kā ieteikumi par minētajiem jautājumiem atbilst Savienības politikai un mērķiem un nerada bažas par Savienības tiesību aktiem, ES nostājai vajadzētu būt neiebilst pret Lihtenšteinai adresētā ieteikuma pieņemšanu.
(8)Attiecībā uz Andoru secinājumu projekts par Konvencijas īstenošanu ietver vajadzību nodrošināt, ka attiecīgajām ieinteresētajām personām ir pieejami pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi (Konvencijas 8. un 25. pants), nodrošināt koordinētu un transversālu pieeju vardarbības pret sievietēm novēršanai un apkarošanai (Konvencijas 7. pants), veicināt regulāras izpētes darbības par situāciju saistībā ar visiem Konvencijas tvērumā esošajiem vardarbības veidiem (Konvencijas 11. pants) un nodrošināt, ka cietušajiem saskaņā ar Konvenciju ir piekļuve ārkārtas aizliegumiem tuvoties tūlīt pēc vardarbības akta (Konvencijas 52. pants). Tā kā secinājumi par šiem jautājumiem atbilst Savienības politikai un mērķiem un nerada bažas par Savienības tiesību aktiem, ES nostājai vajadzētu būt neiebilst pret Andorai adresēto secinājumu pieņemšanu.
(9)Attiecībā uz Beļģiju secinājumu projekts par Konvencijas īstenošanu ietver vajadzību nodrošināt datu vākšanu par vardarbību pret sievietēm (Konvencijas 11. pants) un nodrošināt, ka specializētie atbalsta dienesti saņem finansējumu tā, lai nodrošinātu savu pakalpojumu nepārtrauktību (Konvencijas 8. un 25. pants). Tā kā secinājumi par minētajiem jautājumiem atbilst Savienības politikai un mērķiem un nerada bažas par Savienības tiesību aktiem, ES nostājai vajadzētu būt neiebilst pret Beļģijai adresēto secinājumu pieņemšanu.
(10)Attiecībā uz Maltu secinājumu projekts par Konvencijas īstenošanu ietver vajadzību stiprināt sadarbību ar nevalstiskajiem dalībniekiem, tostarp tiem, kas sniedz specializētus atbalsta pakalpojumus, un nodrošināt to efektīvu līdzdalību attiecīgās politikas izstrādē (Konvencijas 7. pants), nodrošināt visaptverošu datu vākšanu par visiem vardarbības veidiem, uz kuriem attiecas Konvencija (Konvencijas 11. pants), un nodrošināt, ka tiesību akti atbilst Konvencijai attiecībā uz ārkārtas aizliegumiem tuvoties tūlīt pēc vardarbības akta un aizsardzības rīkojumiem (Konvencijas 52. un 53. pants). Tā kā secinājumi par šiem jautājumiem atbilst Savienības politikai un mērķiem un nerada bažas par Savienības tiesību aktiem, ES nostājai vajadzētu būt neiebilst pret Maltai adresētā secinājuma pieņemšanu.
(11)Attiecībā uz Spāniju secinājumu projektā par Konvencijas īstenošanu ir iekļauta vajadzība saskaņot cietušo sieviešu atbalsta un aizsardzības līmeni visā valstī un izvērtēt attiecīgo pasākumu īstenošanu (Konvencijas 10. un 25. pants). Tā kā secinājumi par minētajiem jautājumiem atbilst Savienības politikai un mērķiem un nerada bažas par Savienības tiesību aktiem, ES nostājai vajadzētu būt neiebilst pret Spānijai adresēto secinājumu pieņemšanu.
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem ar Konvencijas 67. pantu izveidotās Pušu komitejas 16. sanāksmē, ir neiebilst pret šādu aktu pieņemšanu:
(1)Ieteikums par to, kā Lihtenšteinai īstenot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu [IC-CP(2024)1-prov];
(2)Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Andoru [IC-CP(2024)2-prov];
(3)Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Beļģiju [IC-CP(2024)3-prov];
(4)Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Maltu [IC-CP(2024)4-prov]; kā arī
(5)Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Spāniju [IC-CP(2024)5-prov].
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
