EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.7.2021
SWD(2021) 720 final
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS
2021. gada ziņojums par tiesiskumu
Valstu sadaļa - tiesiskuma situācija Maltā
Pavaddokuments dokumentam
[Mandatory element]
[Mandatory element]
{COM(2021) 700 final} - {SWD(2021) 701 final} - {SWD(2021) 702 final} - {SWD(2021) 703 final} - {SWD(2021) 704 final} - {SWD(2021) 705 final} - {SWD(2021) 706 final} - {SWD(2021) 707 final} - {SWD(2021) 708 final} - {SWD(2021) 709 final} - {SWD(2021) 710 final} - {SWD(2021) 711 final} - {SWD(2021) 712 final} - {SWD(2021) 713 final} - {SWD(2021) 714 final} - {SWD(2021) 715 final} - {SWD(2021) 716 final} - {SWD(2021) 717 final} - {SWD(2021) 718 final} - {SWD(2021) 719 final} - {SWD(2021) 721 final} - {SWD(2021) 722 final} - {SWD(2021) 723 final} - {SWD(2021) 724 final} - {SWD(2021) 725 final} - {SWD(2021) 726 final} - {SWD(2021) 727 final}
Kopsavilkums
2020. gadā īstenotās reformas, it īpaši tiesnešu iecelšanas sistēmas un tiesu disciplīnas reforma, ir stiprinājušas Maltas tiesu sistēmas neatkarību. Priekšstats par tiesu iestāžu neatkarību ir ievērojami uzlabojies. Ir īstenoti pasākumi galvenā tiesneša iecelšanas depolitizācijai, lai gan dažiem šīs procedūras aspektiem ir vajadzīga papildu uzmanība. Ir vērojams progress saistībā ar kriminālvajāšanu nodošanu no policijas ģenerālprokuroram. Lai gan šādai nodošanai ir vajadzīgs laiks, ir svarīgi, lai šis process aptvertu arī mazāk smagus pārkāpumus. Pašlaik notiek diskusijas par specializēto tiesu neatkarības stiprināšanu. Joprojām pastāv nopietnas problēmas saistībā ar tiesu sistēmas efektivitāti, it īpaši attiecībā uz tiesvedību ilgumu un to, kāda ietekme rodas tiesnešu nelielā skaita dēļ, kā arī attiecībā uz tiesu sistēmas digitalizāciju.
Valdība apstiprināja jaunu, mērķtiecīgu krāpniecības un korupcijas apkarošanas stratēģiju. Kaut arī izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādes ir uzlabojušas savu spēju risināt korupcijas lietas, par ko liecina uzsākto lietu skaita pieaugums, izmeklēšanas joprojām ir ilgas, ņemot vērā to sarežģītību, un joprojām izpaliek rezultāti saistībā ar notiesājošiem spriedumiem augsta līmeņa lietās. Reformas attiecībā uz policijas komisāra un Pastāvīgās pretkorupcijas komisijas komisāru iecelšanu, kā arī pārkārtotā policijas un ģenerālprokurora sadarbība ir nesen īstenotas, un rezultāti vēl nav redzami. Attiecībā uz integritātes noteikumiem valsts amatpersonām, tostarp parlamenta deputātiem un ministriem, ir paredzēts veikt turpmākas izmaiņas. Ir ieviestas īpašas vadlīnijas ar mērķi mazināt korupcijas riskus publiskajos iepirkumos Covid-19 pandēmijas laikā.
Publiskās izmeklēšanas gaitā, kas tika veikta 2020. un 2021. gadā, par pētnieciskās žurnālistes Daphne Caruana Galizia slepkavību turpināja uzklausīt lieciniekus, un darbs tika pabeigts 2021. gada 15. jūlijā. Ir bijusi vērojama virzība ar šo lietu saistītos atsevišķos kriminālprocesos. Žurnālisti joprojām saskaras ar šķēršļiem gadījumos, kad tiek lūgta piekļuve valsts iestāžu informācijai, kā arī kopumā, strādājot savā profesijā. Ar grozījumiem Maltas Apraides likumā netika ieviestas nekādas izmaiņas, kas veicinātu Apraides iestādes faktisko neatkarību. Ņemot vērā to, ka divām galvenajām politiskajām partijām pieder pašām sava televīzija un radio stacijas, ir iesniegta konstitucionāla lieta, kurā tiek apstrīdēta attiecīgā Maltas Apraides likuma sadaļa un tas, kā mediju regulators piemēro šo noteikumu. 2020. gadā Malta izveidoja atbalsta shēmu ziņu mediju nodrošinātājiem, lai neitralizētu Covid-19 pandēmijas nelabvēlīgo ietekmi.
Lai uzlabotu līdzsvara un atsvara sistēmu, tika īstenotas papildu reformas. Ir pieņemtas 2020. gadā ierosinātās reformas attiecībā uz to personu iecelšanu amatā, kuras pilda augstākās izpildvaras funkcijas, kā arī iecelšanu amatā noteiktās neatkarīgās komisijās. Atlikušie jautājumi, kas rada bažas, t. i., par iecelšanas procesu dažās citās valsts struktūrās, tiks risināti konstitucionālā konventa ietvaros. Taču Covid-19 pandēmijas dēļ šā konventa norises laiks un organizācija vēl ir jānosaka. Tika nostiprināta ombuda loma, lai gan viņš ir norādījis uz konsekvences trūkumu viņa ieteikumu izpildē. Likumprojekts par valsts cilvēktiesību institūcijas izveidošanu vēl tiek apspriests parlamentā. Joprojām pastāv problēmas saistībā ar to, ka likumdošanas procesā tikai ierobežotā mērā tiek izmantota sabiedriskā apspriešana, tostarp attiecībā uz strukturālajām reformām. Lai gan pilsoniskās sabiedrības organizācijas turpina aktīvi piedalīties publiskajās debatēs, tās pauda zināmas bažas par piekļuvi finansējumam un brīvprātīgo organizāciju komisāra darbībām.
I.Tiesu sistēma
Maltas tiesu sistēmu ietekmē gan kontinentālo, gan paražu tiesību tradīcijas. Tiesas iedala augstākajās un zemākajās tiesās. Augstākās tiesas sastāv no tiesnešiem, un tās ir Civiltiesa, Krimināltiesa, Apelācijas tiesa, Krimināllietu apelācijas tiesa un Konstitucionālā tiesa. Zemākās tiesas sastāv no miertiesnešiem, un tās ir Maltas miertiesa un Gozo miertiesa. Tiesu iestādes vada galvenais tiesnesis, kas ir arī Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs. Tiesu iestāžu darbu uzrauga Tiesvedības komisija. Ir vairākas specializētas tiesas, kas izskata lietas specifiskās jomās. Pilnīgi atsevišķa prokuratūra tika izveidota 2019. gadā. Malta ir iesaistīta Eiropas Prokuratūrā. Advokātu asociācija (Advokātu palāta) ir neatkarīgā un pašregulējošā juristu profesionālā struktūra.
Neatkarība
Priekšstats par tiesu iestāžu neatkarības līmeni ir uzlabojies, un tiek uzskatīts, ka tas ir augsts. Sabiedrības priekšstats par tiesu iestāžu neatkarības līmeni kā samērā labu vai ļoti labu (69 %) ir būtiski uzlabojies kopš 2020. gada (52 %), tostarp salīdzinājumā ar 2016. gadu (44 %). Uzņēmumu vidū priekšstats par tiesu iestāžu neatkarības līmeni kā samērā labu vai ļoti labu (67 %) kopš 2020. gada (48 %) arī ir ievērojami uzlabojies, apvēršot agrāko lejupejošo tendenci.
Jaunā tiesnešu iecelšanas sistēma ir sekmējusi tiesu iestāžu neatkarības stiprināšanu. Jauno tiesnešu iecelšanas sistēmu, kas tika pieņemta 2020. gada jūlijā, Venēcijas komisija novērtēja savā 2020. gada oktobra atzinumā. Venēcijas komisija atzinīgi novērtēja reformu, pozitīvi vērtējot tādus aspektus kā Tiesnešu iecelšanas komitejas (JAC) jaunais sastāvs, tiesnešu vakanču publicēšana, JAC tiešie ieteikumi Maltas prezidentam attiecībā uz tiesnešu kandidātiem, kā arī to, ka JAC iesniedz detalizētus ziņojumus par kandidātiem un iepazīstina ar trim vispiemērotākajiem amata kandidātiem. Šīs reformas, kurās ņemti vērā Eiropas Padomes ieteikumi, sekmē tiesu iestāžu neatkarības stiprināšanu. Advokātu palāta un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir atzinīgi novērtējušas šīs reformas. Tomēr Venēcijas komisija pauda nožēlu par to, ka Maltas valdība šo reformu pieņemšanai izmantoja procedūru, kas neļāva īstenot plašāku apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību vai plašākas publiskās debates, kā to uzsvēra arī pilsoniskā sabiedrība. Tā arī norādīja, ka, ņemot vērā tās iepriekšējos ieteikumus, Tiesnešu iecelšanas komitejas ierosināto trīs kandidātu vārdi būtu jāpublisko pirms Maltas prezidenta lēmuma par iecelšanu amatā, lai nodrošinātu procesa pārredzamību, taču tas netika iekļauts pieņemtajā reformā. Jaunā tiesnešu iecelšanas kārtība tika piemērota četru tiesnešu un četru miertiesnešu pieņemšanai darbā attiecīgi 2021. gada aprīlī un jūnijā.
Miertiesnešu un tiesnešu atlaišanas procedūras reforma arī ir stiprinājusi tiesu iestāžu neatkarību. Ir ieviestas izmaiņas miertiesnešu un tiesnešu atlaišanas procedūrā. Saskaņā ar jauno sistēmu atlaišanas procedūra ir Tiesvedības komisijas kompetencē, kuras sastāvā vairākums ir tiesu varas pārstāvji, atšķirībā no iepriekšējās sistēmas, kurā par šo procedūru atbildēja parlaments. Venēcijas komisija savā 2020. gada oktobra atzinumā uzskatīja, ka minētā reforma kopumā atbilst esošajiem standartiem.
Ir īstenoti pasākumi galvenā tiesneša iecelšanas depolitizācijai. Venēcijas komisija savā 2020. gada oktobra atzinumā atkārtoti uzsvēra nepieciešamību pēc iespējas depolitizēt galvenā tiesneša iecelšanu. Tajā pašā atzinumā tā norādīja, ka prasība nodrošināt divu trešdaļu balsu vairākumu parlamentā galvenā tiesneša iecelšanai radītu šādu depolitizāciju, taču pauda nožēlu, ka šajā saistībā nav paredzēts strupceļa novēršanas mehānisms. Papildu uzmanība būs jāpievērš tam, lai parlaments galveno tiesnesi ieceltu bez tiesu varas iesaistes, ņemot vērā iespēju, ka par galveno tiesnesi varētu iecelt personu, kas nepieder pie tiesu sistēmas. Advokātu palāta pauda viedokli, ka galvenais tiesnesis būtu jāieceļ no vecāko tiesnešu vidus, tādējādi izslēdzot iespēju, ka personas, kas nepieder pie tiesu sistēmas, varētu tieši iecelt par galveno tiesnesi, un ka iecelšana būtu jāveic pašai tiesu varai bez jebkādas politiskas varas iejaukšanās.
Noteiktu kriminālvajāšanas veidu nodošana no policijas ģenerālprokuroram norit saskaņā ar grafiku, taču nav paredzēts grafiks mazāk nopietnu nodarījumu nodošanai. Vēl nesen visas kriminālvajāšanas zemākās instances tiesās (miertiesās) veica policija, savukārt Ģenerālprokuratūra veica kriminālvajāšanu lietās, kas iesniegtas augstākajās tiesās (Krimināltiesā un Krimināllietas apelācijas tiesā gan tās zemākajā, gan augstākajā jurisdikcijā). Nodošana tika uzsākta 2020. gada sākumā, pieņemot darbā Ģenerālprokuratūrā 20 jaunus juristus, lai tā varētu efektīvāk izskatīt papildu lietas. Pārejas perioda pirmais posms beidzās 2020. gada 1. oktobrī, un ģenerālprokurors bija pārņēmis lēmumus ierosināt kriminālvajāšanu un uzsākt kriminālvajāšanu par konkrētiem smagiem noziegumiem, tostarp korupciju. Valdības plāns ir turpināt šo procesu līdz 2024. gada 1. oktobrim, katru gadu nododot ģenerālprokuroram izskatīšanai lielāku skaitu noziedzīgo nodarījumu. Tomēr šajā plānā nav ietverta tādu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu nodošana, par kuriem var sodīt ar naudas sodu vai cietumsodu līdz diviem gadiem vai mazāk (lietas, kuras izskata paātrinātā kārtībā). Pašlaik nav skaidras norādes par to, vai arī šīs lietas tiks nodotas. Lai gan šai nodošanai ir nepieciešams atbilstošs laiks, būtu svarīgi visas kriminālvajāšanas, tostarp par kriminālpārkāpumiem, nodot ģenerālprokuroram un izdarīt to pēc iespējas drīz.
Aizsardzības pasākumi attiecībā uz ģenerālprokurora iecelšanas un atcelšanas kārtību būtu vēl jāpastiprina. Pēc 2020. gada jūlijā pieņemtā grozījuma Konstitūcijā Maltas prezidents var atcelt ģenerālprokuroru saskaņā ar rezolūciju, kas pieņemta ar divu trešdaļu balsu vairākumu parlamentā. Līdzīgas izmaiņas ir ieviestas arī attiecībā uz valsts advokatūru. Venēcijas komisija savā 2020. gada oktobra atzinumā ieteica, ka vai nu par atcelšanas iemesliem būtu jālemj ekspertu struktūrai, vai arī pirms tam, kad parlamenta plenārsēdē tiek pieņemts galīgais lēmums par atcelšanu no amata, būtu jānodrošina iespēja pārsūdzēt parlamentārās komitejas lēmumu Konstitucionālajā tiesā. Attiecībā uz iecelšanas procedūru —, lai gan pēc 2019. gadā īstenotās reformas tika pievienoti aizsardzības pasākumi, praksē ģenerālprokurora iecelšana vēl aizvien ir galvenokārt premjerministra kompetencē, un tika atzīts, ka tas ir problemātisks jautājums.
Turpina darboties ievērojams skaits specializēto tiesu. Daudzas no šīm tiesām tiek ieceltas, izmantojot procedūru, kurā iesaista izpildvaru. Venēcijas komisija ir paudusi bažas par šo specializēto tiesu darbību, jo uzskata, ka to neatkarības līmenis nav tāds pats kā vispārējās jurisdikcijas tiesu gadījumā, un 2020. gada oktobrī tā atkārtoti sniedza savus ieteikumus šajā sakarā. Ieinteresētās personas, tostarp Advokātu palāta, arī ir paudušas bažas. Atveseļošanas un noturības mehānisma kontekstā turpinās diskusijas par šo specializēto tiesu neatkarības pārskatīšanu.
Kvalitāte
Saistībā ar tiesu sistēmas digitalizāciju ir vērojamas būtiskas nepilnības, kuras, iespējams, varētu novērst, īstenojot gaidāmo digitālo stratēģiju. 2020. gadā tika izsludināta sabiedriskā apspriešana par digitālo stratēģiju un rīcības plānu, ko pārrauga Eiropas Padomes Tiesiskuma efektivitātes izvērtēšanas komisija (CEPEJ) un kas tiek finansēta no Strukturālo reformu atbalsta programmas līdzekļiem. Pēc apspriešanas procesa beigām, aptuveni 2021. gada vidū Tieslietu ministrijai tiks iesniegts digitālās stratēģijas un rīcības plāna projekts. Stratēģija ir jāīsteno, lai novērstu pašreizējās būtiskās nepilnības, kas saistītas ar tiesu sistēmas digitalizāciju, kā to uzsvēra ieinteresētās personas, it īpaši attiecībā uz ierobežoto iespēju iesniegt dokumentus un sekot līdzi procesam elektroniski. Jomas, kuras varētu vēl vairāk stiprināt, citstarp ir digitālo tehnoloģiju izmantošana tiesās un prokuratūrās, elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana tiesās un prokuratūrā, kā arī digitālo risinājumu izmantošana, lai vadītu tiesas procesus krimināllietās un sekotu tiem līdzi. Ar 2021. gada februārī pieņemto likumu tieslietu ministram ir atļauts ieviest noteikumus, kas ļautu elektroniski veikt krimināltiesiskas darbības un iesniegt paziņojumus, kā arī vadīt krimināltiesas procesus tiešsaistē. Lai reaģētu uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, 2020. gada novembrī tika pieņemti grozījumi Tiesu sistēmas organizācijas un civilprocesa kodeksā, ļaujot tiesvedību civillietās vadīt tiešsaistē.
Ir ierosināti grozījumi, kas administratīvajām iestādēm dotu tiesības piemērot sankcijas par pārkāpumiem, par kuriem patlaban lemj tiesas. 2021. gada februārī tika ierosināti tiesību aktu grozījumi, lai reglamentētu pārkāpumu veidus, kurus varētu uzskatīt par krimināltiesiska rakstura pārkāpumiem situācijās, kad valsts iestāde piemēro civiltiesisko sodu, administratīvo sodu vai citas civiltiesiskās vai administratīvās sankcijas vai pasākumus. Ar grozījumu projektu administratīvajām iestādēm tiktu sniegtas tiesības piemērot noteiktas sankcijas par krimināltiesiska rakstura pārkāpumiem, par kuriem pašlaik var lemt tikai tiesu iestādes. Ieinteresētās personas ir paudušas bažas šajā sakarā, uzskatot, ka šo grozījumu rezultātā var tikt pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu, jo palielinātos to lietu skaits, kuras izskata nevis tiesas, bet gan administratīvās iestādes, kā arī tāpēc, ka ierosinātos grozījumus varētu pieņemt tikai ar konstitucionālu grozījumu, nevis ar tiesību aktiem, kā to ierosināja valdība. Venēcijas komisija savā 2021. gada 1. jūnija steidzamajā atzinumā norādīja, ka ierosinātā reforma būtu jāīsteno ar Konstitūcijas grozījumu, vienlaikus nodrošinot papildu precizējumu saistībā ar tās attiecībām ar Eiropas Cilvēktiesību hartas 6. pantu.
Efektivitāte
Joprojām nopietnas bažas rada tiesvedību ilgums. Pirmās instances tiesvedības strīdīgās civillietās un komerclietās 2019. gadā joprojām bija ļoti ilgas (465 dienas), ar pieaugošu tendenci kopš 2017. gada. Arī šo tiesvedību pārsūdzības procesi 2019. gadā bija ļoti ilgi (875 dienas). Vidējais nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izskatīšanas ilgums 2019. gadā saglabājās īpaši ilgs (vairāk nekā 1350 dienas), lai arī tendence ir lejupejoša. Lai gan laiks, kas nepieciešams administratīvo lietu izskatīšanai pirmajā instancē, saglabājās ilgs, šis rādītājs kopš 2017. gada uzrāda lejupejošu tendenci. Civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu pabeigšanas koeficients 2019. gadā bija mazāks nekā 100 % un turpināja samazināties. Ieinteresētās personas pauda nopietnas bažas par Maltas tiesu sistēmas efektivitāti. Šīs bažas pastiprina Covid-19 pandēmija, jo tās dēļ 2020. gadā tiesu darbs uz laiku tika apturēts un tā joprojām kavē tiesu darbību. Saistībā ar kriminālprocesiem tieslietu ministrs 2020. gada novembrī paziņoja par grozījumiem nolūkā paātrināt tiesvedību miertiesās un kriminālprocesos, kā arī samazināt neizskatīto lietu uzkrāšanos Apelācijas tiesā. Turklāt ir pieņemts jauns likums civilprocesa jomā, kurā paredzēts saīsināt pierādījumu vākšanas laiku. Šķiet, ka šā likuma mērķis ir arī samazināt Apelācijas tiesā neizskatīto lietu uzkrāšanos, paredzot iespēju Apelācijas tiesai noteikt uzklausīšanu tiesas sēdē tikai nepieciešamības gadījumā.
Tiesu sistēmas efektivitāti var ietekmēt tas, ka ir salīdzinoši maz tiesnešu un miertiesnešu. Tiesnešu skaits uz vienu iedzīvotāju ir viens no zemākajiem ES. Kaut arī 2021. gada aprīlī tika iecelti četri tiesneši nolūkā aizpildīt esošās vakances un 2021. gada jūnijā tika iecelti četri miertiesneši, tomēr kopējais tiesnešu un miertiesnešu skaits palielinājās tikai par vienu tiesnesi, jo lielākā daļa vakanču tika atvērtas, lai aizstātu tos tiesnešus un miertiesnešus, kuri atstāja amatu vai tika paaugstināti amatā. Tiesnešu un miertiesnešu asociācija ir aicinājusi valdību iecelt vismaz sešus jaunus miertiesnešus, lai tiktu garantēta Maltas tiesu sistēmas efektivitāte.
II.Pretkorupcijas regulējums
Pretkorupcijas institucionālais regulējums aptver vairākas iestādes. Pastāvīgā pretkorupcijas komisija ir atbildīga par korupcijas novēršanu un administratīvo izmeklēšanu veikšanu par koruptīvām darbībām. Sabiedriskās dzīves standartu komisārs uzrauga to, vai ministru, parlamentāro sekretāru un parlamenta deputātu rīcība atbilst ētikas standartiem. Ekonomisko noziegumu, tostarp korupcijas nodarījumu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, izmeklēšana un kriminālvajāšana ir attiecīgi Policijas (Finanšu noziegumu izmeklēšanas departamenta) un ģenerālprokurora kompetencē. Pārejas periodā no 2021. līdz 2024. gadam ģenerālprokurors pārņems kriminālvajāšanu attiecībā uz visiem nodarījumiem, par kuriem tiek piespriests vairāk nekā divus gadus ilgs cietumsods. Citas iestādes, kas iesaistītas cīņā ar korupciju, ir Finanšu izmeklēšanas analīzes vienība (FIAU) un Iekšējās revīzijas un izmeklēšanas departaments. Pēdējais minētais veic iekšējo revīziju un izmeklēšanas visās valdības iestādēs un aģentūrās. Kā norādīts 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, pašlaik notiekošā izmeklēšana un atsevišķa publiskā izpēte pētnieciskās žurnālistes
Daphne Caruana Galizia
slepkavības lietā ir atklājušas dziļas korupcijas pazīmes, un tā rezultātā sabiedrība aktīvi pieprasa būtiski stiprināt korupcijas apkarošanas spējas un īstenot plašākas tiesiskuma reformas.
Ekspertu un uzņēmumu vadītāju uztverē korupcijas līmenis publiskajā sektorā joprojām ir salīdzinoši augsts. Transparency International 2020. gada korupcijas uztveres indeksā Maltas rezultāts ir 53/100, un tā ierindojas 15. vietā Eiropas Savienībā un 52. vietā pasaulē. Šis priekšstats pēdējos piecos gados ir būtiski pasliktinājies.
2021. gada martā valdība apstiprināja mērķtiecīgu Valsts krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju laikposmam no 2021. līdz 2024. gadam. Ministru kabinets apstiprināja šo stratēģiju un 2021. gada maijā par to publiski informēja parlamentu. Stratēģijas pīlāri ir apmācība un izglītība, informācijas apmaiņa, iestāžu sadarbība (vietējā un starptautiskā līmenī), kā arī atbildība par publisko finansējumu. Šīs stratēģijas īstenošanu koordinē komiteja, kuru vada Iekšējās revīzijas un izmeklēšanas departaments (IAID). Ombuda biroja, privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju pārstāvji pauda nožēlu, ka pirms šīs stratēģijas pieņemšanas viņi netika uzaicināti uz apspriedēm par šo jautājumu un netika prasīts viņu viedoklis.
Kaut arī izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādes ir uzlabojušas savu spēju risināt korupcijas lietas, par ko liecina uzsākto lietu skaita pieaugums, izmeklēšanas joprojām ir ilgas, ņemot vērā to sarežģītību, un joprojām izpaliek rezultāti saistībā ar notiesājošiem spriedumiem augsta līmeņa lietās. Kopš 2020. gada oktobra ģenerālprokurors ir pārņēmis kriminālvajāšanu noteiktos smagos noziegumos, tostarp attiecībā uz augsta līmeņa korupciju. Ar finanšu noziegumiem strādā 14 prokurori, un kopš 2020. gada otrā ceturkšņa ir izveidota sarežģītu finanšu noziegumu darba grupa. Izmeklēto un atrisināto finanšu noziegumu skaits ir ievērojami pieaudzis, pateicoties tam, ka nesen — sākot no 2019. gada līdz 2020. gada septembrim — tika palielināti Finanšu noziegumu izmeklēšanas departamenta (FCID) resursi un spējas. Tomēr korupcijas izmeklēšana un kriminālvajāšana joprojām ir ilgstošs process, īpaši lietās, kurās ir nepieciešama apjomīgu finanšu datu analīze vai kuras tiek uzskatītas par sarežģītām. Pašlaik tiesā joprojām nav izskatītas vairākas augsta līmeņa korupcijas lietas.
Ir ieviesti jauni pasākumi, lai uzlabotu integritāti policijā. 2020. gada septembrī jaunieceltā policijas komisāra vadībā policija sāka ieviest pārveides stratēģiju 2020.–2025. gadam, kuras mērķis ir pastiprināt pretkorupcijas pasākumus. Policija ir īstenojusi politiku, kas regulē uzņēmējdarbības intereses un papildu nodarbošanās, kuru uzraudzība ir policijas komisāra ieceltās Novērtēšanas padomes kompetencē. 2020. gadā tika grozīts Likums par policiju, lai policistiem ļautu iesniegt anonīmus ziņojumus par integritātes pārkāpumiem policijā. Taču šā pasākuma lietderība būs atkarīga no tā faktiskās īstenošanas.
Kaut arī Pastāvīgās pretkorupcijas komisijas neatkarība ir pastiprināta, pēdējo reformu rezultāti joprojām nav skaidri saskatāmi. Pastāvīgā pretkorupcijas komisija (PCAC) atbild par korupcijas novēršanu valsts pārvaldē un var veikt administratīvās izmeklēšanas. Kā tika ziņots 2020. gadā, PCAC tika īstenota strukturāla reforma, kuras mērķis bija uzlabot šīs komisijas trīs komisāru iecelšanas procedūru un paplašināt tās izmeklēšanas kompetences jomu. Lai arī PCAC var lūgt policijas palīdzību izmeklēšanā, PCAC nav iekšējo izmeklētāju un datu analītiķu; tās resursi joprojām ir ierobežoti, un tāpēc joprojām pastāv bažas par tās spēju īstenot ietekmīgas izmeklēšanas. Turklāt policijas izmeklēšana un PCAC veiktā novērtēšana var aizņemt ļoti ilgu laiku. PCAC izskatīja četras korupcijas lietas 2020. gadā un divas lietas 2021. gada sākumā. Tomēr nav detalizētas informācijas par PCAC noslodzi. Līdz šim tikai daži trauksmes cēlēji ir iesnieguši sūdzības PCAC. Kad lietas izskatīšana ir pabeigta, PCAC var lietu izbeigt vai pārsūtīt ģenerālprokuroram. Gadījumā, ja ģenerālprokurors nolemj neuzsākt kriminālvajāšanu, PCAC var apstrīdēt šo lēmumu. Kopš 2020. gada augusta PCAC ir nodevusi Ģenerālprokuratūrai divas lietas.
Jaunajos noteikumos valsts kontrolierim ir atļauts informēt prokuratūru par saviem konstatējumiem. Iekšējās revīzijas un izmeklēšanas departaments (IAID) atbild par visu valdības departamentu revīziju, tostarp valsts iestāžu finanšu uzskaites pārbaudi un valsts amatpersonu interešu konfliktu izvērtēšanu. Valsts kontroliera biroja kompetencē ir veikt valsts departamentu, tostarp valsts uzņēmumu, pārskatu revīziju. 2021. gada 15. martā tika pieņemti grozījumi Likumā par valsts kontrolieri un Valsts revīzijas biroju, ar kuriem tika paredzēts, ka īpašos apstākļos valsts kontrolieris savus konstatējumus var nodot tieši ģenerālprokuroram.
Ombuda, kurš atbild par ierēdņu integritāti, pilnvaru termiņš ir beidzies. Ombuda birojs
ir tiesīgs veikt izmeklēšanu attiecībā uz amatpersonām un iestādēm, kas pilda administratīvas funkcijas, tostarp saistībā ar korupcijas lietām, kas pārsūtītas ģenerālprokuroram. Ombuda birojam ir tiesības pārsūdzēt ģenerālprokurora lēmumu neuzsākt kriminālvajāšanu korupcijas lietā. Līdz šim šīs tiesības nav izmantotas
. Pašreizējā ombuda pilnvaru termiņš beidzās 2021. gada martā, tāpēc pašreizējais priekšsēdētājs turpina strādāt, līdz tiks iecelts viņa pēctecis
.
Ir ieviesti ētikas noteikumi augsta ranga amatpersonām, parlamenta deputātiem un ministriem, tostarp attiecībā uz informācijas par aktīviem izpaušanu un lobēšanu, lai gan integritātes sistēmā ir paredzēts veikt turpmākas izmaiņas. Sabiedriskās dzīves standartu komisārs (“komisārs”) uzrauga to, vai ministru, parlamentāro sekretāru un parlamenta deputātu rīcība atbilst ētikas standartiem. Pašlaik tiek pārskatīts lobēšanas regulējums un ministru un parlamenta deputātu ētikas kodeksi. 2020. gadā komisārs iesniedza ziņojumu par Ētikas kodeksu, kas parlamentam vēl ir jāizskata. Parlamenta deputāti un ministri katru gadu iesniedz Asamblejas priekšsēdētāja birojam deklarāciju par saviem aktīviem, savukārt komisārs veic attiecīgās pārbaudes. Komisārs pašlaik seko līdzi astoņām lietām, kurās parlamenta deputātiem ir iespējami interešu konflikti.
Ir grozīti ētikas noteikumi, ko piemēro uzticības personām, taču tika izteiktas bažas par kontroles īstenojamību un lietderīgumu. Uzticības personām ir jāiesniedz pamatinformācija par saviem aktīviem. Ieteikumus, kādi grozījumi būtu vajadzīgi likumprojektā par uzticības personu iecelšanu, sniedza gan Venēcijas komisija, gan Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO)
. Kopš 2021. gada marta, pēc skaidra juridiskā pamata pieņemšanas attiecībā uz iecelšanu amatā, amatpersonai, kas norīkota darbā citā administrācijā, joprojām ir jāievēro noteikumi, kas piemērojami izcelsmes valsts pārvaldei. Tomēr sabiedriskās dzīves standartu komisārs ir paudis bažas par uzticības personu ētikas kontroles īstenojamību un lietderīgumu, it īpaši attiecībā uz personām, kurām ar ministru ir ciešāka sadarbība vai kuras ir viņa pakļautībā.
Individuālā ieguldītāja programma, saskaņā ar kuru pilsonību var piešķirt apmaiņā pret iepriekš noteiktiem maksājumiem un ieguldījumiem, ir aizstāta ar jaunu shēmu. Dažādos mediju avotos publicētie dokumenti ar projekta nosaukumu “pases dokumenti” radīja šaubas par Individuālā ieguldītāja programmas kandidātu atbilstību programmas prasībām. Eiropas Komisija sāka pārkāpuma procedūru pret Maltu saistībā ar agrāko un jauno ieguldītāju pilsonības shēmu atbilstību ES tiesību aktiem.
Ir ieviestas īpašas vadlīnijas ar mērķi mazināt korupcijas riskus publiskajos iepirkumos Covid-19 pandēmijas laikā. Finanšu un nodarbinātības ministrijas Līgumu departaments 2020. gadā ieviesa Mantas iepirkuma noteikumus, kas publicēti 2020. gada 30. aprīlī, iekļaujot pret korupciju un slepenu vienošanos vērstus nosacījumus. Līgumu departaments oficiālajā publisko iepirkumu portālā ir ieviesis arī tiešsaistes pēclīguma moduli, kura mērķis ir novērst interešu konfliktus konkursu procedūrās.
III.Mediju plurālisms un mediju brīvība
Vārda brīvība ir nostiprināta Maltas Konstitūcijā, kā arī Eiropas Konventa likumā (Maltas tiesību aktu 319. nodaļa). Ar 2018. gada 14. maija Mediju un neslavas celšanas likumu tika atcelts 1974. gada Preses likums, būtiski mainot tiesību aktus par neslavas celšanu kopumā pozitīvā virzienā. Konstitūcijā ir noteikts Apraides iestādes sastāvs, iecelšanas un atcelšanas procedūras un neatkarība, kā arī tās pamatfunkcijas. Informācijas brīvības likums nosaka tiesisko regulējumu attiecībā uz piekļuvi informācijai, kas ir valsts pārvaldes iestāžu rīcībā. 2020. gadā tika pieņemti tiesību akti, lai transponētu Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu Maltas tiesību sistēmā.
Grozījumi Maltas Apraides likumā nav radījuši nekādas izmaiņas, kas stiprinātu Apraides iestādes neatkarību un darbību. Apraides iestādes locekļus amatā ieceļ prezidents, rīkojoties saskaņā ar premjerministra ieteikumu un pēc apspriedes ar opozīcijas vadību. Lai gan iestādes pieci valdes locekļi visi ir politiski iecelti, ņemot vērā to, ka tai ir likumā skaidri definēti pienākumi un tās darbība parasti ir pārredzama, 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumenta vērtējumā šīs iestādes neatkarība un lietderīgums ir saistīts ar zemu risku. Ar 2020. gada likumu Nr. LVI, ar ko groza Apraides likumu, lai to saskaņotu ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, nav ieviestas nekādas izmaiņas attiecībā uz Apraides iestādes neatkarību.
Joprojām pastāv bažas par politisko partiju īpašumtiesībām uz vairākiem medijiem un raidorganizācijām un ietekmi uz to darbību. Vairāki Maltas mediji un raidorganizācijas, tostarp tiešsaistes ziņu portāli, faktiski ir divu lielāko parlamentā pārstāvēto politisko partiju īpašumā, kontrolē vai pārvaldībā. 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumenta vērtējumā šāds stāvoklis nozīmē to, ka šīs abas partijas “aktīvi piedalās žurnālistu darba vides veidošanā”, savukārt viņu mediji “būtiski ietekmē sabiedrisko diskursu”. Tas liek 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumentam vēlreiz paust viedokli, ka uz mediju politisko neatkarību valstī ir attiecināms akūti augsts risks. Kā norādīts 2020. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumentā un atkārtots 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumentā, Apraides iestāde galvenokārt uzrauga un regulē sabiedriskos medijus (t. i., sabiedriskās apraides pakalpojumus (PBS)), de facto ļaujot divām pārējām lielākajām raidorganizācijām, kas pieder attiecīgi Darba partijai un Nacionālistu partijai, “redakcionāli panākt savstarpēju līdzsvaru”. Ņemot vērā šo stāvokli, ir iesniegta konstitucionāla lieta, apstrīdot Apraides likuma 13. panta 2. punktā izklāstīto atrunu un to, kā regulators piemēro šo atrunu, ar kuru, kā tiek apgalvots, tiek konsolidēta polarizēta mediju ainava.
Tika veiktas nelielas izmaiņas Maltas Žurnālistu institūta (IGM) statūtos. IGM, kas ir 1989. gadā dibināta valsts profesionālo žurnālistu organizācija, vienbalsīgi apstiprināja vairākus grozījumus savos statūtos (tostarp par tās valdes locekļu skaita palielināšanu un tās finanšu papildu pārbaudi), kurus bija ierosinājis brīvprātīgo organizāciju komisārs. Lai gan 2020. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments bija norādījis, ka parasti netiek uzskatīts, ka šis institūts ir lietderīgs pasākums redakcionālās neatkarības aizsardzības nolūkā, 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments atzīmē, ka pēdējā gada laikā ir mainījusies pieeja un institūts ir “aktīvāk iestājies par savu locekļu vajadzībām, kā arī par to, lai tiktu novērsti šķēršļi, ar kuriem žurnālisti sastopas, pildot savus pienākumus”.
Mediju īpašumtiesību pārredzamības jomā nekas nav mainījies un nekādas izmaiņas tiesību aktos nav plānotas. Apraides iestāde apkopo informāciju par īpašumtiesībām uz medijiem, bet nav paredzēts pienākums darīt šo informāciju viegli pieejamu sabiedrībai. Ņemot vērā to, ka mediju tirgus ir salīdzinoši mazs, sabiedrība lielā mērā zina, kam pieder mediju uzņēmumi valstī. Līdz ar to 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments saglabā savu vērtējumu par vidēju risku mediju īpašumtiesību pārredzamības ziņā. Apraides likumā ir ietverti īpaši ierobežojumi, lai novērstu augstu horizontālo īpašumtiesību koncentrāciju audiovizuālo mediju nozarē. Tomēr tas, ka nav pilnīgu datu, apgrūtina veikt pilnīgu novērtējumu.
Tiesiskā regulējuma neesība attiecībā uz valsts reklāmu joprojām ļauj gan valdībai, gan atsevišķiem politiķiem to ļaunprātīgi izmantot. Tas izriet no Maltas sabiedriskās dzīves standartu komisāra veiktajām izmeklēšanām par publisko līdzekļu piešķiršanu iespējamai politiskai reklāmai drukātajos medijos, ko veic viens no valdības ministriem. Sabiedriskās dzīves standartu komisārs 2021. gada jūnijā pirmo reizi izdeva pamatnostādņu projektu par valdības reklāmu un reklāmas materiāliem, un tā apspriešana vēl nav notikusi
.
Aģentūra “Malta Enterprise” 2020. gada aprīlī uzsāka ziņu mediju nodrošinātājiem paredzētu atbalsta shēmu, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas radīto nelabvēlīgo ietekmi. Šī shēma, kuras ietvaros līdz 2021. gada februārim sadalīto līdzekļu apmērs nedaudz pārsniedza 1,2 miljonus EUR, tika izstrādāta ar mērķi palīdzēt mediju operatoriem, kuri nodarbina vismaz četrus pilna laika žurnālistus un nodrošina dienas ziņu pakalpojumus. Vairākas lielākās neatkarīgās izdevniecības ir aizstāvējušas šo shēmu. Citas ieinteresētās personas, tostarp dažas citas neatkarīgās izdevniecības un mediji, komentēja, ka šai shēmai trūkst pārredzamības attiecībā uz kritērijiem, kas izmantoti piešķirto summu noteikšanai, un ka tā tika izstrādāta tādā veidā, lai no tās gūtu labumu izdevniecības, kas pieder politiskajām partijām. 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments ziņo, ka uz vairākiem pieprasījumiem par informācijas brīvību saistībā ar šo jautājumu joprojām nav saņemtas atbildes. Iepriekš minēto iemeslu dēļ 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments saglabā savu vērtējumu par vidēju risku saistībā ar valsts regulējumu attiecībā uz resursiem un atbalstu mediju nozarei.
Valdība ir sākusi pārskatīt tiesisko regulējumu par iespēju piekļūt informācijai, kas ir valsts pārvaldes iestāžu rīcībā. Informācijas brīvības likumā ir paredzēts, ka Maltas pilsoņi, ES pilsoņi un cilvēki, kuri Maltā ir dzīvojuši vismaz piecus gadus, ir tiesīgi pieprasīt piekļuvi informācijai, kas ir valsts pārvaldes iestāžu rīcībā. Atteikumam nodrošināt piekļuvi ir jābūt pamatotam, un to var pārsūdzēt. Žurnālisti, NVO un 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments ziņo, ka žurnālisti, pieprasot šādu piekļuvi, pastāvīgi saskaras ar grūtībām, kas saistītas ar tiešu atteikumu, būtisku aizkavēšanos un atbildes nesniegšanu. IGM turklāt ir norādījis, ka valsts pārvaldes iestādes parasti sākotnēji liedz pilnīgu piekļuvi informācijai un datiem, un vienlaikus paudis bažas arī par dažu ar Covid-19 saistītu preses konferenču rīkošanu, kuru laikā netika pārraidīti žurnālistu jautājumi. Šo iemeslu dēļ 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments ir ievērojami paaugstinājis vērtējumu par risku šajā jomā, lai gan tas joprojām ir vidēja riska diapazonā. Valdība ir paziņojusi, ka, ņemot vērā GRECO ieteikumus šajā jautājumā, 2021. gada janvārī tika uzsākts neatkarīgs pētījums šīs problēmas izvērtēšanai.
Publiskajā izpētē, kas tika izveidota, lai noskaidrotu, vai valsts ir atbildīga par apstākļiem, kuru rezultātā tika nogalināta žurnāliste Daphne Caruana Galizia, turpinājās liecinieku uzklausīšana
. 2020. un 2021. gadā notikusī publiskā izpēte sniedza norādes par gadījumiem, kurus dažas ieinteresētās personas kvalificēja kā satraucošus politiskas iejaukšanās gadījumus, kā arī par slēpšanu no policijas puses un slepenu vienošanos ar noziedzniekiem. Iesniegumā minētajai publiskajai izpētei, kuru sagatavoja starptautiskā vārda brīvības organizācija “Article 19” un atbalstīja vairākas starptautiskas preses asociācijas, ir secināts, ka tad, ja izmeklēšanas pilnvaras ir pabeigtas un tās ieteikumi tiek īstenoti, “tas var radīt nozīmīgu precedentu, lai panāktu taisnīgumu žurnālistiem visā pasaulē”, piebilstot, ka izmeklēšanas darbs ir “nozīmīgs, lai nodrošinātu kompensācijas upurim, viņas ģimenei un Maltas sabiedrībai”.
Žurnālisti, strādājot savā profesijā, joprojām saskaras ar daudziem izaicinājumiem. To ir apstiprinājuši žurnālisti, IGM, mediju plurālisma uzraudzības instruments, kā arī NVO, lai gan 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments reģistrēja nelielu riska samazinājumu, salīdzinot ar 2020. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumentu. Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma 2020. gadā ziņoja par diviem jauniem brīdinājumiem, kas vēl nav atrisināti, saistībā ar Lielbritānijas-Azerbaidžānas uzņēmēja uzsākto SLAPP tiesvedību pret pieciem Maltas medijiem un iespējamo “Times of Malta” žurnālista uzpirkšanu. Abi brīdinājumi ir attiecīgi saistīti ar Daphne Caruana Galizia veikto pētnieciskās žurnālistikas darbu un kriminālprocesiem saistībā ar viņas slepkavību. IGM ir paudis bažas par to, ko tas dēvē par “žurnālistu izsmiešanas un ņirgāšanās normalizēšanu” sociālajos medijos.
IV.Citi institucionāli jautājumi saistībā ar līdzsvara un atsvara sistēmu
Malta ir parlamentāra republika, kur likumdošanas pilnvaras ir Pārstāvju palātai; vienpalātas parlamentu ievēlē uz piecu gadu termiņu. Izpildvaras funkcijas ir uzticētas prezidentam, ko ievēlē parlaments, un premjerministra vadītajam Ministru kabinetam. Visiem valdības ministriem, tajā skaitā premjerministram, ir jābūt parlamenta deputātiem. Konstitucionālas lietas tiek uzklausītas Konstitucionālajā tiesā. Konstitūcijā ir noteikts, ka ir jāizveido vairākas neatkarīgas iestādes, tajā skaitā Ombuda birojs.
Tika nostiprināta līdzsvara un atsvara sistēma Maltas prezidenta iecelšanas un atcelšanas procedūrā. 2020. gada jūlijā pieņemtajā reformā ir paredzēts, ka Maltas prezidentu ievēlē ar divu trešdaļu balsu vairākumu parlamentā, nevis ar vienkāršu balsu vairākumu. Tas atbilst Venēcijas komisijas atzinumiem, kuros tomēr arī ir aicināts paredzēt strupceļa novēršanas mehānismu, kura pašlaik nav. Turklāt tagad prezidenta atcelšanai ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums parlamentā un par to var lemt tikai tad, ja ir pierādīta nespēja pildīt amata pienākumus vai “pierādīta neatbilstoša rīcība”. Lai arī šī reforma tika atzinīgi novērtēta, Venēcijas komisija ieteica nodrošināt prezidentam tiesības pārsūdzēt Konstitucionālajā tiesā šādas neatbilstošas rīcības konstatēšanu, ideālā gadījumā pirms galīgā balsojuma parlamentā.
Varētu vēl vairāk pastiprināt jau stiprināto ombuda lomu, un likumprojekts par valsts cilvēktiesību iestādes izveidi joprojām tiek apspriests parlamentā. Ar 2020. gada jūnijā pieņemto reformu konstitucionālā līmenī tika pieņemti noteikumi par ombuda iecelšanu, atstādināšanu un atlaišanu. Venēcijas komisija savā 2020. gada oktobra atzinumā atzinīgi novērtēja šo reformu, un vienlaikus sniedza vairākus papildu ieteikumus, it īpaši iesakot ombudam piešķirt tiesības nodot lēmumu par viņa atlaišanu “pierādītas neatbilstošas rīcības” dēļ pārskatīšanai tiesā. Pašreizējais ombuds pauda nožēlu, ka par šo reformu netika veikta apspriešana, un vienlaikus sniedza priekšlikumus šīs iestādes turpmākai stiprināšanai. Turklāt ombuds izteica bažas par to, ka viņa ieteikumiem neseko to ieviešana, un ierosināja noteikt, ka parlamentam ir pienākums apspriest iesniegtos atzinumus. Pašreizējā ombuda pilnvaru termiņš beidzās 2021. gada 21. martā, taču viņa pēctecis līdz šā ziņojuma publicēšanas dienai vēl nav iecelts. 2019. gadā ierosinātais priekšlikums izveidot valsts cilvēktiesību iestādi joprojām tiek apspriests parlamentā.
Ir pieņemta konstitucionālā reforma par atsevišķu neatkarīgu komisiju iecelšanu. 2021. gada 24. martā pieņemtajā reformā tika paredzēts, ka pilnvaras, kas saistītas ar vairāku neatkarīgu komisiju iecelšanu, tagad premjerministra vietā tiks piešķirtas Ministru kabinetam. Venēcijas komisija atzinīgi novērtēja šo reformu kā pozitīvu soli, sniedzot ieteikumus, tieši kāds formulējums šajā sakarā būtu jāizmanto. Venēcijas komisija atkārtoja arī savu ieteikumu stiprināt Vēlēšanu komisijas, Valsts pārvaldes komisijas un Apraides iestādes iecelšanas procedūras. Valdība plāno apspriest šo jautājumu konstitucionālā konventa ietvaros. Pašreizējās Covid-19 pandēmijas dēļ lēmums par konventa norises laiku vēl nav pieņemts. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir uzsvērušas nepieciešamību saņemt informāciju par konventa norises laiku, procesu un dalības nosacījumiem.
Tika pieņemtas 2020. gadā ierosinātās reformas attiecībā uz to personu iecelšanu, kuras pilda augstākās izpildvaras funkcijas valsts pārvaldē. 2021. gada 24. martā tika pieņemts grozījums, ar ko nosaka skaidru pamatu uzticības personu iecelšanai. Ar vēl vienu grozījumu, kas tika pieņemts 2021. gada 24. maijā, tiek nodrošināts, ka Valsts pārvaldes komisija, kas ir neatkarīga konstitucionāla struktūra, sniedz ieteikumus Republikas prezidentam par pastāvīgo sekretāru iecelšanu un atcelšanu, balstoties uz skaidrām un iepriekš noteiktām prasībām. Šo grozījumu mērķis ir izpildīt Venēcijas komisijas un GRECO sniegtos ieteikumus.
Ir jānodrošina konsekventi turpmāki pasākumi pēc Konstitucionālās tiesas spriedumiem, kuros atzīts, ka tiesību akti neatbilst Konstitūcijai. Saskaņā ar Maltas konstitucionālo kārtību Konstitucionālās tiesas spriedumiem nav erga omnes spēka. Tiesību akti, kas atzīti par neatbilstošiem Konstitūcijai, paliek spēkā, līdz parlaments tos atceļ. Venēcijas komisija konstatēja, ka praksē parlaments, šķiet, konsekventi nenodrošina šādus turpmākus pasākumus, un šajā sakarā ieteica ieviest pienākumu parlamentam ierobežotā termiņā atcelt vai grozīt noteikumus, kas atzīti par neatbilstošiem Konstitūcijai. Šobrīd nav plānota neviena iniciatīva šā jautājuma risināšanai.
Parlamenta lomu vajadzētu aplūkot konstitucionālā konventa ietvaros. Venēcijas komisija atkārtoja ieteikumus attiecībā uz parlamentu, it īpaši, nodrošināt pietiekamu pētniecības kapacitāti atsevišķiem parlamenta deputātiem, neatkarīgas juridiskas konsultācijas šiem deputātiem, kā arī to, ka ierindas parlamenta deputāti ir mazāk atkarīgi no valdības amatiem. Šajā sakarā valdība informēja par savu nodomu konstitucionālās reformas kontekstā apspriest, vai parlamenta deputātiem būtu jādod tiesības izvēlēties strādāt pilnu vai nepilnu slodzi. Turpinās diskusijas par papildu līdzekļu piešķiršanu pētniecības darbinieku iesaistīšanai katrā parlamentārajā grupā.
Likumdošanas procesā joprojām ir vērojamas problēmas saistībā ar tādu instrumentu ierobežoto izmantošanu, kas balstīti uz pierādījumiem, un sabiedriskās apspriešanas iedarbīgumu. Iepriekš paustās bažas par sabiedrisko apspriežu ierobežoto izmantošanu joprojām ir spēkā arī attiecībā uz 2020. gada jūnijā pieņemtajām reformām. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas arī ir paudušas bažas par to, ka nenotiek apspriešanās par tiesību aktiem, kas ietekmē viņu darbību. Sabiedrisko apspriežu norisei ir paredzēts izmantot e-Līdzdalības platformu, kuru izstrādā valdība.
Joprojām tika pieņemti pasākumi cīņai pret Covid-19 pandēmiju. Ar Sabiedrības veselības aktu Sabiedrības veselības dienesta direktoram ir piešķirtas tiesības pasludināt sabiedrības veselības ārkārtas stāvokli bez nepieciešamības noteikt tā ilgumu. Ar šo pašu aktu direktoram ir piešķirtas pilnvaras pieņemt, mainīt vai atsaukt rīkojumus epidēmiju un infekcijas slimību gadījumos. 2020. gadā, laikposmā no jūnija līdz decembrim, šīs pilnvaras tika izmantotas vairāk nekā 55 reizes, savukārt 2021. gadā — divas reizes (janvārī un februārī). Parlaments ir tiesīgs pārbaudīt noteikumus un rīkojumus, kas izdoti sabiedrības veselības ārkārtas stāvokļa ietvaros.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir paudušas bažas par piekļuvi finansējumam un brīvprātīgo organizāciju komisāra lomu. Joprojām tiek uzskatīts, ka pilsoniskās sabiedrības telpa ir sašaurināta, citstarp ņemot vērā žurnālistu darba apstākļus. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas aktīvi piedalās publiskajās debatēs. Tomēr tās ir paudušas bažas par jaunajiem noteikumiem attiecībā uz līdzekļu vākšanu, kas pieņemti 2020. gada septembrī, jo pastāv uzskats, ka tie rada divkāršu šķērsli asociācijām viņu darbību veikšanai un brīvprātīgo organizāciju komisāram piešķir nepamatotu rīcības brīvību atteikt jebkuram apstiprinājumu līdzekļu vākšanai. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir paudušas bažas, ka minētā komisāra rīcība varētu būt politiski motivēta. 2020. gadā tika atvērtas dažādas shēmas, tostarp ārkārtas fonds, kurš tika izveidots 2020. gadā, lai palīdzētu brīvprātīgajām organizācijām pārvarēt Covid-19 pandēmijas radītos izaicinājumus, un kura darbība tika pagarināta līdz 2021. gada martam, kā arī tam tika piešķirti papildu 150 000 EUR. 2020. gada maijā sāktās shēmas pirmajā posmā vairāk nekā 120 bezpeļņas grupas saņēma atbalstu no finansējuma 125 000 EUR apmērā. 2021. gada 1. jūlijā brīvprātīgo organizāciju komisārs atkāpās no amata.
I pielikums. Avotu saraksts alfabētiskā secībā*
* To iesūtīto dokumentu saraksts, kas saņemti 2021. gada ziņojuma par tiesiskumu apspriešanas laikā, ir pieejams vietnē
https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/upholding-rule-law/rule-law/rule-law-mechanism/2021-rule-law-report-targeted-stakeholder-consultation
.
“Article 19” (2021), publiskā izpēte Daphne Caruana Galizia slepkavības lietā, rakstisks iesniegums, 2021. gada 31. marts (
Iesniegums publiskajā izpētē (mfrr.eu)
).
Maltas Tiesnešu un miertiesnešu asociācija (2021), Paziņojums presei 2021. gada 11. februārī (raksts par paziņojumu presei:
Government urged to issue a call for more magistrates (timesofmalta.com)
).
BBC (2021), Malta golden passports: ‘Loopholes’ found in citizenship scheme, 2021. gada 22. aprīlis (
https://www.bbc.com/news/world-europe-56843409
).
Mediju plurālisma un mediju brīvības centrs (2021), 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments (
https://cmpf.eui.eu/media-pluralism-monitor/mpm-2021/
).
Advokātu palāta (2020), 2020. gada 14. maija paziņojums presei (
https://www.avukati.org/2020/05/14/press-release-chamber-of-advocates-may-14-2020/
).
Advokātu palāta (2021) A Position Paper of the Chamber of Advocates — Bill 198- the Supremacy of the Constitution and due process —, 2021. gada 10. marts (
https://www.avukati.org/2021/03/10/bill-198-the-supremacy-of-the-constitution-and-due-process/
).
Advokātu palāta (2021), MFSA Consultation on new CSP Rulebook. Chamber of Advocates Feedback and Position Paper (
https://www.avukati.org/wp-content/uploads/2021/01/Chambers-response-MFSA-consultation-CSP-Rulebook.pdf
).
CIVICUS, Monitor “Tracking civic space”, Malta (
https://monitor.civicus.org/country/malta/
).
Sabiedriskās dzīves standartu komisārs (2021), lieta K/028, Allocation of public funds for alleged political advertising in print media, case report (
https://standardscommissioner.com/wp-content/uploads/Commissioner-for-Standards-case-report-K028.pdf
).
Eiropas Padomes Ministru komiteja (2010), Ministru komitejas Ieteikums dalībvalstīm CM/Rec(2010)12 par tiesnešu neatkarību, efektivitāti un pienākumiem.
Eiropas Padomes Ministru komiteja (2016), Recommendations and Declarations of the Committee of Ministers of the Council of Europe in the field of media and information society (
https://rm.coe.int/CoERMPublicCommonSearchServices/DisplayDCTMContent?documentId=0900001680645b44
).
Eiropas Padomes Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome (CCJE) (2016), atzinums Nr. 19 “The role of Court Presidents” (
https://www.coe.int/en/web/ccje/avis-n-19-sur-le-role-des-presidents-de-tribunaux
).
Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma (
https://www.coe.int/en/web/media-freedom
).
Eiropas Padomes Venēcijas komisija (2020), CDL-AD(2020)019-e, 2020. gada 8. oktobra atzinums par Maltu — atzinums par desmit tiesību aktiem un likumprojektiem, ar ko īsteno tiesību aktu priekšlikumus, par kuriem ir sniegts atzinums CDL-AD(2020)006 (
https://www.venice.coe.int/webforms/documents/?pdf=CDL-AD(2020)019-e
).
Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2020), Eirobarometra 482. zibensaptauja “Businesses' attitudes towards corruption in the EU”.
Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2020), Eirobarometra 502. speciālaptauja “Korupcija”.
Eiropas Komisija (2020), Ziņojums par tiesiskumu. Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Maltā.
Eiropas Komisija (2021), Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.
GRECO (2019) piektā novērtēšanas kārta. Novērtējuma ziņojums par Maltu. “Corruption and promoting integrity in central governments (top executive functions) and law enforcement agencies”.
Eiropas Tiesas spriedums, 2021. gada 20. aprīlis, Repubblika / Il-Prim Ministru, C-896/19, ECLI:EU:C:2021:311.
Maltas valdība (2021), Valsts krāpniecības un korupcijas apkarošanas stratēģija (
https://parlament.mt/media/112436/national-anti-fraud-and-corruption-strategy_en.pdf
).
Maltas parlaments (2021), dokuments Nr. 6624, Valsts krāpniecības un korupcijas apkarošanas stratēģija, kuru 2021. gada maijā publicēja Premjerministra birojs (
https://parlament.mt/en/paper-laid/?id=34616
).
Maltas parlamentārais ombuds (2020), 2019. gada ziņojums (
https://www.ombudsman.org.mt/category/annual-reports/
).
Organizācija “Reportieri bez robežām”, Malta (
https://rsf.org/en/taxonomy/term/150
).
Repubblika (2020), paziņojums presei Nr. 117/2020 (
Stqarrija PR 117/2020 - Repubblika
).
Repubblika (2021), paziņojums presei Nr. 34/2021, Atbilde brīvprātīgo organizāciju komisāram, 2021. gada 16. marts (
https://repubblika.org/press-release/reply-commissioner-voluntary-organisations-remarks-press/
).
Repubblika (2021), paziņojums presei Nr. 52/2021, “Mēs apsveicam četras personas, kuras tiks ieceltas tiesneša amatā Maltas augstākajās tiesās. Mēs novēlam viņiem viedumu un drosmi pildīt savu darbu, neskatoties nevienam sejā”, 2021. gada 15. aprīlis (
https://repubblika.org/press-release/we-congratulate-four-people-who-will-be-appointed-to-serve-as-judges-in-the-superior-courts-of-malta-we-wish-them-wisdom-and-courage-to-do-work-without-looking-anyone-in-the-face/
).
Times of Malta (2021), “Exposed: the great residency sham to obtain a Maltese passport”, 2021. gada 22. aprīlis (
https://timesofmalta.com/articles/view/exposed-the-great-residency-sham-to-obtain-a-maltese-passport.866220
).
Transparency International (2021), 2020. gada korupcijas uztveres indekss.
II pielikums. Valsts (Maltas) apmeklējums
Komisijas dienesti 2021. gada aprīlī rīkoja virtuālas sanāksmes, kurās piedalījās:
·Maltas Tiesnešu un miertiesnešu asociācija
·Valsts kontrolieris
·Aditus Foundation
·Apraides iestāde
·Advokātu palāta
·Galvenais tiesnesis un Tiesvedības komisijas locekļi
·Sabiedriskās dzīves standartu komisārs
·Daphne Caruana Galizia Foundation
·Rūpniecības tribunāls
·Informācijas un datu aizsardzības komisārs
·Iekšējās revīzijas un izmeklēšanas departaments
·Maltas Žurnālistu institūts
·Lovin Malta
·Tieslietu, vienlīdzības un pārvaldības ministrija
·Ģenerālprokuratūra
·Parlamentārais ombuda birojs Maltā
·Pastāvīgā pretkorupcijas komisija (PCAC)
·Policija: Finanšu noziegumu izmeklēšanas departaments
·Valsts pārvaldes komisija
·Prof. Justin Borg-Barthet
·Repubblika
·Parlamenta sekretariāts
·Valsts advokatūra
* Komisija vairākās horizontālās sanāksmēs tikās arī ar šādām organizācijām:
·Amnesty International
·Reproduktīvo tiesību centrs
·CIVICUS
·Eiropas Pilsonisko brīvību savienība
·“Pilsoniskā sabiedrība — Eiropa”
·Eiropas baznīcu konference
·EuroCommerce
·Eiropas Bezpeļņas organizāciju tiesību centrs
·Eiropas Preses un mediju brīvības centrs
·Eiropas Pilsoniskās sabiedrības forums
·Eiropas Žurnālistu federācija.
·Eiropas Partnerība demokrātijai
·Eiropas Jaunatnes forums
·Front Line Defenders
·Human Rights House Foundation
·Human Rights Watch
·Starptautiskās Lesbiešu un geju asociācijas Eiropas reģionālā nodaļa (ILGA-Europe)
·Starptautiskā Juristu komisija
·Starptautiskā Cilvēktiesību federācija
·Starptautiskās Ģimenes plānošanas federācijas Eiropas tīkls (IPPF EN)
·Starptautiskais preses institūts
·Nīderlandes Helsinku Komiteja
·Atvērtās sabiedrības Eiropas politikas institūts
·Philanthropy Advocacy
·Protection International
·“Reportieri bez robežām”
·Transparency International ES nodaļa