EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 7.7.2017
COM(2017) 371 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI
Trīspadsmitais ziņojums par Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 866/2004 īstenošanu un situāciju, kas izveidojusies tās piemērošanas rezultātā laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
{SWD(2017) 261 final}
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI
Trīspadsmitais ziņojums par Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 866/2004 īstenošanu un situāciju, kas izveidojusies tās piemērošanas rezultātā laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Padomes Regula (EK) Nr. 866/2004 par režīmu saskaņā ar Pievienošanās akta 10. protokola 2. pantu
(“Zaļās līnijas regula” jeb “ZLR”) stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. Tajā reglamentēta ES tiesību normu piemērošana attiecībā uz personu pārvietošanos, kā arī preču un pakalpojumu apriti pāri robežlīnijai, kas atdala Kipras Republikas teritoriju, kurā tās valdība īsteno faktisku kontroli, no teritorijas, kuru tā faktiski nekontrolē. Lai nodrošinātu šo noteikumu iedarbību, to piemērošanas joma tika paplašināta, iekļaujot arī robežu starp minētajām teritorijām un Apvienotās Karalistes Suverēno austrumu bāzu teritoriju (ESBA)
.
Šajā ziņojumā aplūkots laikposms no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.
Komisija uztur konstruktīvu dialogu ar Kipras Republikas kompetentajām iestādēm un Suverēnās bāzu teritorijas (SBA) administrāciju par minētās regulas īstenošanu, kā arī ar Kipras turku Tirdzniecības kameru (KTTK).
1.
PERSONU ROBEŽŠĶĒRSOŠANA
1.1.
Robežšķērsošana atļautajās vietās
Regula nodrošina stabilu tiesisko regulējumu attiecībā uz robežšķērsošanu, ko veic Kipras valstspiederīgie, citi ES pilsoņi un trešo valstu valstspiederīgie, kuri Zaļo līniju (“robežlīnija”) šķērso atļautajās robežšķērsošanas vietās. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem 2016. gadā palielinājās robežlīniju šķērsojušo Kipras turku un Kipras grieķu skaits.
Saskaņā ar Kipras Republikas sniegtajiem datiem robežlīniju šķērsoja 613 111 (iepriekšējā gadā — 534 879) Kipras grieķu un 244 929 Kipras grieķu transportlīdzekļi (iepriekšējā gadā — 189 027) no valdības kontrolētās teritorijas uz Kipras ziemeļdaļu un 1 138 670 (iepriekšējā gadā — (1 055 130) Kipras turku un 413 208 Kipras turku transportlīdzekļi (iepriekšējā gadā — 382 621) no Kipras ziemeļdaļas uz valdības kontrolēto teritoriju pārskata periodā
.
Robežlīniju šķērsojušo ES pilsoņu, kas nav Kipras valstspiederīgie, un trešo valstu valstspiederīgo skaits samazinājās. Saskaņā ar Kipras Republikas policijas (“CYPOL”) sniegtajiem datiem pārskata periodā robežlīniju šķērsoja 385 426 ES pilsoņi, kas nav Kipras valstspiederīgie, un trešo valstu valstspiederīgie (iepriekšējā gadā — 491 860).
Tomēr iepriekšminētā CYPOL sniegtā informācija neietver datus par personām un transportlīdzekļiem, kas devušies prom no Kipras ziemeļdaļas caur robežšķērsošanas vietām Pergamos un Strovilia
. Šajā sakarībā ESBA ziņo, ka 125 457 (iepriekšējā gadā — 115 335) Kipras grieķi šķērsoja Kipras ziemeļdaļu un 429 807 (iepriekšējā gadā — 389 412) Kipras turki šķērsoja robežlīniju pretējā virzienā, savukārt 295 042 ES pilsoņu, kas nav Kipras valstspiederīgie, un trešo valstu valstspiederīgie šķērsoja robežlīniju abos virzienos caur robežšķērsošanas vietām, kas atrodas ESBA.
CYPOL darbinieku skaits, kuri strādā tieši robežšķērsošanas vietās, 2016. gadā palika nemainīgs, proti, 69 darbinieki tāpat kā 2015. gadā.
Kipras turku kopienas savāktie dati liecina, ka audzis gan virzienā no valdības kontrolētās teritorijas uz Kipras ziemeļdaļu robežlīniju šķērsojušo Kipras grieķu (t. i., 980 724), gan Kipras grieķu transportlīdzekļu skaits (t. i., 346 609). Minētie dati arī liecina, ka ir palielinājies pretējā virzienā robežlīniju šķērsojušo Kipras turku (t. i., 1 762 498) un Kipras turku transportlīdzekļu skaits (t. i., 728 049). Robežlīniju virzienā no valdības kontrolētās teritorijas uz Kipras ziemeļdaļu šķērsoja arī 1 253 446 ārvalstu valstspiederīgie.
2016. gadā netika ziņots par incidentiem saistībā ar robežlīnijas šķērsošanu. Tomēr līdz šim Kipras Republikas iestādes vēl aizvien liedz iekļūt valdības kontrolētajā teritorijā, šķērsojot robežu, Kipras turku autobusiem, kas ved ES pilsoņus.
Robežšķērsošanas gadījumu skaitu 2016. gadā turpināja pozitīvi ietekmēt tas, ka vienpusēja Kipras turku kopienas uzticības veidošanas pasākuma (CBM) rezultātā 2015. gadā tika atceltas dažas Zaļās līnijas regulas piemērošanas jomā neietilpstošas prasības nokļūšanai Kipras ziemeļdaļā pāri Zaļajai līnijai.
Kā minēts 2017. gada janvārī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra ziņojumā
, ar UNFICYP atbalstu tika veicinātas iespējas praktizēt reliģisko pārliecību. Tomēr tika ziņots par lielākām grūtībām saņemt atļaujas reliģisko ceremoniju veikšanai valdības nekontrolētajā teritorijā.
1.2.
Neatbilstīga migrācija pāri Zaļajai līnijai un patvērums
Kā liecina par 2016. gadu sniegtie CYPOL dati, palielinājās to migrantu skaits, kuri neatbilstīgi šķērsoja robežlīniju virzienā no Kipras ziemeļdaļas uz valdības kontrolēto teritoriju. To skaits 2016. gadā bija 1499, bet 2015., 2014., 2013. un 2012. gadā tas bija attiecīgi 1290, 970, 1043 un 1265. Izcelsmes valstis, no kurām ieceļoja vislielākais pēc robežlīnijas šķērsošanas aizturēto neatbilstīgo migrantu skaits, ir Sīrija (704), Somālija (217), Pakistāna (141), Kamerūna (60) un Irāna (46). No šiem 1499 neatbilstīgajiem migrantiem 87 % lūdza starptautisko aizsardzību Kipras Republikā (1310). Lielākā daļa no tiem bija sīrieši (702).
Neatbilstīgos migrantus parasti aiztur robežkontroles gaitā pie robežlīnijas un lidostās, kad viņi mēģina atstāt Kipru, vai policijas iecirkņos, kad viņi lūdz starptautisko aizsardzību.
CYPOL novērtējums par to, ka viņi valdības kontrolētajā teritorijā ieceļojuši, neatbilstīgi šķērsojot robežlīniju, pamatojas uz tiem pašiem kritērijiem kā iepriekšējos gados, galvenokārt — uz informāciju, kas iekļauta viņu dokumentos, migrantu sniegtajos paskaidrojumos un cita veida pierādījumos.
Pamatojoties uz šo novērtējumu, gandrīz visi migranti, kas aizturēti valdības kontrolētajā teritorijā pēc robežlīnijas neatbilstīgas šķērsošanas, iepriekš Kipras ziemeļdaļā ieradušies no Turcijas teritorijas.
Kipras turku kopiena vēlreiz apliecināja Komisijai, ka Kipras ziemeļdaļā tiek veikti pasākumi neatbilstīgās migrācijas novēršanai. Kā liecina saņemtā informācija, 2016. gadā 2482 personām
tika atteikta ieceļošana Kipras ziemeļdaļā, bet 616 personas
, kas aizturētas Kipras ziemeļdaļā, tika nogādātas atpakaļ Turcijas teritorijā, kas bija pēdējā vieta, kuru tās apmeklējušas pirms ierašanās salā.
Abu kopienu pārstāvji regulāri tiekas ANO aizgādībā izveidotās divkopienu tehniskās komitejas ietvaros, kurā tiek izskatīti noziedzības un krimināllietu jautājumi (TCCCM). Abas kopienas kā šīs komitejas papildinājumu turpina aktīvi izmantot iepriekš izveidoto “kopējo saziņas telpu” — forumu informācijas apmaiņai krimināllietās.
CYPOL norāda, ka sadarbība ar citām kompetentajām valdības struktūrvienībām un ESBA administrāciju ir ļoti laba.
Suverēnā austrumu bāzu teritorija (ESBA)
Kopumā neatbilstīgā migrācija no Kipras ziemeļdaļas caur ESBA nedaudz samazinājās. 2016. gadā pēc robežlīnijas neatbilstīgas šķērsošanas tika aizturēti četri neatbilstīgie migranti
. Robežlīnijas šķērsošana tika liegta 1296 personām, no kurām vairākums bija Turcijas pilsoņi (566). Pārējie ārvalstnieki bija no ASV, Krievijas, Irānas un Sīrijas, kuri Kiprā ieradās caur tās ziemeļdaļu
. Šīs personas tika novirzītas uz robežšķērsošanas vietu Agios Dhometios, lai viņi izpildītu prasības ieceļošanai Kipras Republikā.
Suverēnās bāzu teritorijas (SBA) amatpersonas joprojām norāda, ka viņu sadarbība ar Kipras Republiku ir izcila.
Ārpus robežšķērsošanas vietām SBA policija, pamatojoties uz riska novērtējumu un izlūkdatiem, veic patruļas, lai nepieļautu neatbilstīgo migrāciju. Papildus šīm patruļām tiek veiktas arī SBA muitas un militārā dienesta patruļas.
Īpaši grūti kontrolējamas ir vairākas “neatļautas robežšķērsošanas vietas” Pergamos ciemā un tā tuvumā, kuras izmanto vietējie iedzīvotāji un lauksaimnieki. Kā jau norādīts iepriekšējos ziņojumos, šīs “neatļautās robežšķērsošanas vietas” joprojām rada bažas, tādēļ būtu jāatrod piemērots risinājums atbilstoši 2003. gada Pievienošanās akta 3. protokola 5. panta 2. punktam
. SBA ir norādījusi, ka vajadzības gadījumā “neatļautajās robežšķērsošanas vietās” var ātri izvietot personālu.
2.
PREČU VEŠANA PĀRI ROBEŽAI
2.1.
Tirdzniecības vērtība
Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1480/2004
8. pantu Kipras turku Tirdzniecības kamera (KTTK) un Kipras Republikas iestādes ik mēnesi sniedza ziņojumu par to preču veidu, apjomu un vērtību, par kurām tika izsniegti pavaddokumenti. Abas puses ziņoja par precēm, kas valdības kontrolētajā teritorijā ievestas caur robežšķērsošanas vietām Pergamos un Strovilia, kuras atrodas SBA administrācijas pārziņā.
Kā liecina KTTK sniegtie dati, preču, par kurām tika izsniegti pavaddokumenti, kopējā vērtība bija EUR 5 017 714 (iepriekšējā gadā — EUR 3 933 918). Tas liecina, ka to preču kopējā vērtība, par kurām tika izsniegti pavaddokumenti, salīdzinājumā ar 2015. gadu būtiski palielinājās (par 27,55 %). Šā vispārējā pieauguma pamatā galvenokārt ir tirdzniecība ar kartupeļiem.
Kā norādīts Kipras Republikas iestāžu sniegtajos ziņojumos, to pāri robežlīnijai ievesto preču kopējā tirdzniecības vērtība, par kurām tika izsniegti pavaddokumenti, būtiski palielinājās, proti, par 21,06 %, sasniedzot EUR 4 374 968,06 (iepriekšējā gadā — EUR 3 619 736). Šis pieaugums daļēji liecina par ekonomikas atlabšanu, taču lielākoties tas ir skaidrojams ar kartupeļu tirdzniecību.
Kā liecina Kipras Tirdzniecības un rūpniecības kameras (KTRK) sniegtie dati, tirdzniecība virzienā no valdības kontrolētās teritorijas uz Kipras ziemeļdaļu (kas gan neietilpst ZLR piemērošanas jomā) nedaudz palielinājās, proti, par apmēram 3,09 % – no EUR 1 314 271 (2015. gadā) līdz EUR 1 354 947 (2016. gadā). Tirdzniecība virzienā no valdības kontrolētās teritorijas uz Kipras ziemeļdaļu veido 30,97 % no tirdzniecības pretējā virzienā (2015. gadā – 36,3 %).
Kipras turku kopiena joprojām piemēro tirdzniecības režīmu, kurā būtībā ir pārņemti ZLR noteiktie ierobežojumi. Kipras turku kopienas ieinteresētās personas atklāti atzīst, ka galvenais iemesls ir vietējo komersantu protekcionisms. Šo režīmu ne vienmēr piemēro konsekventi.
2.2.
Preču veids
Tirdzniecības apjoma ziņā galvenās preču grupas 2016. gadā bija plastmasas izstrādājumi, kā arī svaigas zivis, būvmateriāli un kartupeļi
.
Tika ievesti jauni produkti, piemēram, atstrādātā augu eļļa. Visa tirdzniecība pāri robežlīnijai noritēja salas iekšienē.
2.3.
Pārkāpumi
Pārskata periodā netika ziņots par pārkāpumiem.
2.4.
Ar preču apriti saistīti šķēršļi un grūtības
Joprojām pastāv šķēršļi tirdzniecībai pāri robežlīnijai, un, kā uzskata Komisija un Kipras turku ekonomikas dalībnieki, minētie šķēršļi ir ierobežotā tirdzniecības apjoma cēlonis.
Kā minēts iepriekšējos ziņojumos
, jautājums par Kipras turku komerciālajiem transportlīdzekļiem, kas šķērso robežu, lai nokļūtu valdības kontrolētajā teritorijā, vēl aizvien nav atrisināts, un līdz šim Kipras turku komerciālie transportlīdzekļi, kuru masa pārsniedz 7,5 tonnas, var šķērsot robežlīniju, ja tiem ir pilnībā acquis atbilstoši dokumenti, ko izsniegusi Kipras Republika. Kipras Republikas iestādes informēja Komisiju, ka tās ir ieviesušas noteikumus, kas Kipras turkiem atvieglo tehniskās apskates dokumentu un profesionālo autovadītāja apliecību saņemšanas procesu. Komisija ir pārliecināta, ka šā jautājuma atrisināšana būtiski palielinātu tirdzniecības apjomu, jo tiktu atvieglota preču pārvadāšana. Turklāt tas nostiprinātu sakarus starp Kipras ekonomikas dalībniekiem, tādējādi ievērojami veicinot uzticēšanos starp abām kopienām. Pārskata periodā šajā jautājumā nav notikusi nekāda virzība.
Kā minēts iepriekšējo gadu ziņojumos, Kipras Republikas iestādes, pamatojoties uz veselības dienestu paustajām bažām par ražošanas procesu Kipras ziemeļdaļā, neļauj pāri robežlīnijai ievest pārstrādātus pārtikas produktus. Kā ziņots iepriekš, Komisija joprojām uzskata, ka saskaņā ar Zaļās līnijas regulu nav pamata veikt telpu pārbaudes Kipras ziemeļdaļā, lai novērtētu, vai ražošana notiek saskaņā ar Savienības tiesību normām
. Lai gan Kipras Republikas iestādes, piemērojot Zaļās līnijas regulu, var ņemt produktu paraugus papildu analīzēm, tām nebūtu jāliedz visu pārstrādāto pārtikas produktu vešana pāri robežlīnijai. Tāpat kā attiecībā uz komerciālajiem transportlīdzekļiem, pārskata periodā šajā jautājumā nav notikusi nekāda virzība.
Pārskata periodā Kipras Republikas iestādes tirdzniecībai ar materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, turpināja piemērot tās pašas prasības, kuras tās piemēro attiecībā uz apstrādātu pārtiku. Komisija izskata šo jautājumu.
Tāpat kā iepriekšējos gados, Kipras turku kopienas tirgotāji turpina ziņot par tirdzniecību ierobežojošām grūtībām saistībā ar preču uzņemšanu veikalu sortimentā un produktu un pakalpojumu reklamēšanu valdības kontrolētajā teritorijā. Tirgotāji turpina ziņot par Kipras grieķu vidū izplatīto nevēlēšanos pirkt Kipras turku izstrādājumus. Papildus tam tiek minēts, ka abu kopienu tirgotāji, kuri vēlas sākt komercdarbību otras kopienas teritorijā, sastopas ar daudzām administratīvām problēmām. Būtu jānodrošina, ka ekonomikas dalībnieki no abām kopienām var brīvi iesaistīties tirdzniecības attiecībās, kas atbilst viņu komercdarbības vajadzībām.
Ar Kipras Republikas iestāžu palīdzību tika atrisinātas problēmas, kas saistītas ar Kipras grieķu ražotāju spiedienu uz Kipras grieķu tirgotājiem, kas tirgo kartupeļus no Kipras ziemeļdaļas.
2.5.
Preču kontrabanda
Preču kontrabanda joprojām ir plaši izplatīta, un tā atspoguļo robežlīnijas ģeogrāfisko struktūru. Robežlīnijas tuvumā notiek kontroles operācijas, kuru mērķis ir cīnīties pret sezonālām problēmām, piemēram, pret medījamu/savvaļas putnu vai uguņošanas ierīču ievešanu (arī caur ESBA teritoriju) valdības kontrolētajā teritorijā.
Kipras Republika 2016. gadā 1852 reizes aizturēja preces (iepriekšējā gadā – 2689). Kipras Republikā aizturēto cigarešu apjoms 2016. gadā palielinājās, savukārt tinamās tabakas apjoms samazinājās: 257 785 cigaretes un 374 133 grami tinamās tabakas (iepriekšējā gadā — attiecīgi 244 457 cigaretes un 399 283 grami). Tika ziņots, ka šāda kontrabanda lielākoties notiek mazos daudzumos. Kontrabandas cēlonis ir cenu atšķirība un tas, ka Kipras Republikā tabakas izstrādājumiem piemēro lielāku nodokli. Pārējo aizturēto priekšmetu vidū galvenokārt ir preces, kas neatbilst intelektuālā īpašuma tiesību normām, kā arī lauksaimniecības un dzīvnieku un piena produkti. Pirmās instances tiesā tika ierosināta viena krimināllieta par kontrabandu. Lielākajā daļā paziņoto gadījumu tika piemērots administratīvais sods.
2016. gadā ESBA teritorijā (277) aizturēto kontrabandas preču apjoms samazinājās (iepriekšējā gadā — 351). Tāpat kā 2015. gadā cigaretes un tinamā tabaka bija preces, kas tika aizturētas visbiežāk.
Attiecībā uz preču tradicionālo piegādi buferzonā (sk. ZLR 4. panta 10. punktu) esošā Kipras turku Pyla ciema iedzīvotājiem būvmateriālu, zivju, cigarešu u. c. preču daudzumus uzrauga un reģistrē ESBA administrācija.
2.6.
Tirdzniecības veicināšana
Komisija turpina meklēt iespējas, kā veicināt tirdzniecību pāri robežlīnijai
.
2015. gada jūlijā Komisija pieņēma priekšlikumu par Zaļās līnijas regulas grozīšanu. Priekšlikuma mērķis ir izveidot metodi, kā piemērot kontroles mehānismu precēm, uz kurām attiecināts atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1151/2012 reģistrēts preču nosaukums, Kipras Republikas teritorijā, kurā Kipras Republikas valdība neīsteno reālu kontroli
. Šis priekšlikums par regulas grozīšanu pārskata perioda beigās joprojām nebija apstiprināts. Priekšlikuma pamatā ir kopīga vienošanās par pagaidu risinājumu preču nosaukumam Halloumi/Hellim, kas būtu jāīsteno pēc Kipras atkalapvienošanās un ko panāca priekšsēdētāja Junkera vadībā, kad viņš 2015. gada 16. jūlijā apmeklēja Kipru
.
KTTK joprojām pauda vispārīgu interesi par to, lai tiktu atcelts aizliegums tirgoties ar visu veidu dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem (tostarp piena produktiem), ja vien šādi produkti atbilst ES normatīvo aktu prasībām. Pašlaik Komisija rūpīgi pārbauda lūgumu atļaut tirdzniecību ar zivsaimniecībās audzētām zivīm. Kipras Republika atkārtoti pauda vēlmi izvērtēt iespēju paplašināt to preču sarakstu, kuras var ievest pāri robežlīnijai virzienā uz valdības kontrolēto teritoriju.
Komisija aicina ekonomikas dalībniekus izmantot komercdarbības iespējas un atzinīgi novērtē tirdzniecības kameru intensīvos centienus.
ES finansētā projekta ietvaros Kipras turku Tirdzniecības kamera un Kipras Tirdzniecības un rūpniecības kamera turpina sekmīgi īstenot projektu “Leading by Example”. Šī programma jaunajiem Kipras grieķiem un Kipras turkiem ļauj stažēties uzņēmumā Zaļās līnijas otrā pusē. Projekta mērķis ir veicināt dialogu, uzticēšanos, sadarbību un samierināšanos pilsonisko sabiedrību, tostarp uzņēmēju kopienu, vidū visā Kiprā.
2.7.
Savienības preces, kas pēc tās teritorijas šķērsošanas, kuru Kipras Republikas valdība faktiski nekontrolē, tiek ievestas atpakaļ teritorijā, kuru tā faktiski kontrolē
Kipras Republikas iestādes ziņoja, ka 4352 preces pēc izvešanas cauri teritorijai, ko valdība faktiski nekontrolē, tika ievestas atpakaļ valdības kontrolētajā teritorijā. Tika minēts, ka šāda šķērsošana notiek netraucēti un lielākā daļa šīs preču aprites notiek robežšķērsošanas vietās Kato Pyrgos-Karavostasi un Astromeritis-Zhodia.
3.
SECINĀJUMI
Kā jau norādīts iepriekšējo gadu ziņojumos, Kipras Republikas un SBA iestāžu veiktā robežlīnijas kontrole apstiprinātajās šķērsošanas vietās un to pūliņi ir bijuši apmierinoši. Robežlīniju neatbilstīgi šķērsojošo personu skaits pieauga, un situācija ir jāuzrauga rūpīgāk. Komisija mudina SBA administrāciju rast piemērotu risinājumu un izvietot nepieciešamos cilvēkresursus jautājuma risināšanai. Komisija joprojām uzskata, ka īpaši svarīga ir robežšķērsošanas vietām piemērojamo prasību stabilitāte, prognozējamība un juridiskā noteiktība un ES pilsoņu brīva pārvietošanās.
Pāri robežlīnijai veiktās tirdzniecības vērtība 2016. gadā palielinājās, proti, par 21,06 % jeb no EUR 3 619 736 līdz EUR 4 374 968,06, savukārt to preču vērtība, par kurām KTTK ir izsniegusi pavaddokumentus, samazinājās par 27,55 % jeb no EUR 3 933 918 līdz EUR 5 017 714. Tirdzniecības apjoma ziņā galvenās preču grupas bija plastmasas izstrādājumi, kā arī svaigas zivis, būvmateriāli un kartupeļi. Vispārējā pieauguma pamatā galvenokārt ir tieši tirdzniecība ar kartupeļiem.
Kipras Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Kipras turku Tirdzniecības kamera turpināja ciešu sadarbību un atbalstu, lai rastu risinājumu Kipras problēmai, kas, viņuprāt, sniegs ekonomisku labumu abām kopienām.
Pārskata periodā joprojām bija saglabājušies vairāki tirdzniecības ierobežojumi. Kipras Republikas iestādes joprojām neļauj šķērsot robežlīniju Kipras turku komerciālajiem transportlīdzekļiem, kuru masa pārsniedz 7,5 tonnas, un ievest apstrādātus pārtiku. 2016. gadā šajā jautājumā nav notikusi nekāda virzība.
Kopumā, lai gan Zaļās līnijas regula joprojām nodrošina stabilu pamatu, kas ļauj īstenot personu pārvietošanos un preču apriti uz Kipras Republikas valdības kontrolēto teritoriju un pretējā virzienā, Komisijai joprojām ir bažas par to, ka, izņemot kartupeļus, visu pārējo preču tirdzniecības apjoms ir mazs. Komisija uzskata, ka iepriekšminēto tirdzniecības ierobežojumu likvidēšana palīdzētu būtiski palielināt tirdzniecības apjomu pāri Zaļajai līnijai, un cer, ka abu kameru darbs, kas tiek veikts, lai uzlabotu saziņu starp abām uzņēmējdarbības kopienām, palielinās ekonomiskos sakarus.
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija paļaujas uz Kipras Republikas un SBA rezultatīvu sadarbību, kas ļautu nodrošināt Padomes Regulas (EK) Nr. 866/2004 reālu īstenošanu. Komisija turpinās uzraudzīt minētās regulas īstenošanu.