This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32019D0708
Commission Delegated Decision (EU) 2019/708 of 15 February 2019 supplementing Directive 2003/87/EC of the European Parliament and of the Council concerning the determination of sectors and subsectors deemed at risk of carbon leakage for the period 2021 to 2030 (Text with EEA relevance.)
Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2019/708 (2019. gada 15. februāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, 2021.–2030. gada periodam nosakot sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kuras uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam (Dokuments attiecas uz EEZ.)
Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2019/708 (2019. gada 15. februāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, 2021.–2030. gada periodam nosakot sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kuras uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam (Dokuments attiecas uz EEZ.)
C/2019/930
OV L 120, 8.5.2019, p. 20–26
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
8.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 120/20 |
KOMISIJAS DELEĢĒTAIS LĒMUMS (ES) 2019/708
(2019. gada 15. februāris),
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, 2021.–2030. gada periodam nosakot sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kuras uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un jo īpaši tās 10.b panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Direktīvā 2003/87/EK ir noteikts, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšana ir Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) pamatprincips. |
(2) |
Eiropadome 2014. gada oktobrī pauda viedokli, ka bezmaksas kvotu iedalīšana nebūtu jāpārtrauc un ka spēkā esošie pasākumi būtu jāturpina arī pēc 2020. gada, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku, kas rodas klimata politikas dēļ, kamēr citās lielākajās ekonomiski attīstītajās valstīs netiks īstenoti līdzvērtīgi centieni. Lai saglabātu emisiju samazināšanas sniegtos vidiskos ieguvumus Savienībā, kamēr trešo valstu pasākumi nav tādi, lai rūpniecībai būtu līdzvērtīgs stimuls emisijas samazināt, arī turpmāk būtu jāiedala pagaidu bezmaksas kvotas iekārtām tādās nozarēs un apakšnozarēs, ko apdraud oglekļa emisiju pārvirzes risks. |
(3) |
ES ETS darbības laikā gūtā pieredze ir apliecinājusi, ka nozares un apakšnozares oglekļa emisiju pārvirzes risks apdraud dažādā mērā un ka bezmaksas kvotu iedalīšana oglekļa emisiju pārvirzi novērš. Dažas nozares un apakšnozares ir uzskatāms par pakļautām lielākam oglekļa emisiju pārvirzes riskam, savukārt citas ievērojamu daļu no izmaksām, ko rada emisijas kvotu iegāde, var iekļaut savu ražojumu cenā, nezaudējot tirgus daļu, un tām pašām jāsedz tikai atlikušās izmaksas, tāpēc oglekļa emisiju pārvirzes risks tās apdraud maz. Lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku, Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktā ir noteikts, ka Komisijai ir jāsagatavo to nozaru un apakšnozaru saraksts, kuras uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam (“oglekļa emisiju pārvirzes saraksts”). Šīm nozarēm un apakšnozarēm jāpiešķir bezmaksas kvotas par 100 % no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu. |
(4) |
Komisija ar Lēmumu 2014/746/ES (2) noteica oglekļa emisiju pārvirzes sarakstu 2015.–2019. gada periodam. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/410 (3) oglekļa emisiju pārvirzes saraksta spēkā esības termiņš tika pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim. |
(5) |
Direktīvas 2003/87/EK 10.b pantā ir izklāstīti kritēriji, saskaņā ar kuriem veicams novērtējums, pamatojoties uz datiem par trim nesenākajiem kalendārajiem gadiem, par kuriem ir pieejami dati. Ņemot to vērā, Komisija izmantoja datus par 2013., 2014. un 2015. gadu, jo 2016. gada dati novērtēšanas laikā bija pieejami tikai par dažiem parametriem. |
(6) |
Lai izveidotu oglekļa emisiju pārvirzes sarakstu 2021.–2030. gadam, Komisija novērtēja oglekļa emisiju pārvirzes risku nozarēs un apakšnozarēs Savienības saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) 4. līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (4). NACE 4. līmenis ir līmenis, par kuru ir pieejami pietiekami dati un kurš precīzi definē nozares. Nozari apzīmē ar NACE klasifikācijas četrciparu kodu, bet apakšnozari ar Prodcom sešciparu vai astoņciparu kodu, proti, ar kodu no preču klasifikācijas, ko izmanto, lai apkopotu statistiku par rūpniecisko ražošanu Savienībā, un kas tieši izriet no NACE klasifikācijas. |
(7) |
Oglekļa emisiju pārvirze tika novērtēta divos posmos. Kvantitatīvajā pirmā līmeņa novērtējumā, kas tika veikts NACE 4. līmenī, nozare tika uzskatīta par pakļautu oglekļa emisiju pārvirzes riskam, ja “oglekļa emisiju pārvirzes rādītājs” pārsniedza 0,2 slieksni, kas noteikts Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 1. punktā. Nelielā skaitā gadījumu, uz kuriem attiecās skaidri noteikti atbilstības kritēriji, kas norādīti Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 2. un 3. punktā, tika veikts “otrā līmeņa novērtējums” kā kvalitatīvais novērtējums ar noteiktiem kritērijiem vai kvantitatīvais novērtējums dezagregētā līmenī. |
(8) |
Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b pantu oglekļa emisiju pārvirzes rādītājs tika aprēķināts, reizinot nozares tirdzniecības ar trešām valstīm intensitāti ar nozares emisiju intensitāti. |
(9) |
Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b pantu tirdzniecības ar trešām valstīm intensitāte tika aprēķināta kā attiecība starp kopējo eksporta uz trešām valstīm vērtību, kam pieskaitīta importa no trešām valstīm vērtība, un Eiropas Ekonomikas zonas kopējo tirgus vērtību (gada apgrozījums plus kopējais imports no trešām valstīm). Komisija novērtēja tirdzniecības intensitāti katrā nozarē un apakšnozarē, pamatojoties uz datiem, ko Eurostat bija paziņojis Comext datubāzē. Komisija tos uzskata par vispilnīgākajiem un uzticamākajiem datiem par eksporta uz trešām valstīm un importa no trešām valstīm kopējo vērtību un par kopējo gada apgrozījumu Savienībā. |
(10) |
Emisiju intensitāte tika aprēķināta, saskaitot tiešās un netiešās emisijas attiecīgajā nozarē (kilogramos CO2) un summu dalot ar bruto pievienoto vērtību (euro). Komisija uzskata, ka Eiropas Savienības darījumu žurnāls ir visprecīzākais un pārredzamākais datu avots par CO2 emisijām iekārtu līmenī, un tāpēc šie dati tika izmantoti, lai aprēķinātu tiešās emisijas nozarēs. Iekārtas tika sadalītas pa nozarēm NACE 4. līmenī, pamatojoties uz informāciju iekārtu līmenī, ko dalībvalstis bija iesniegušas nacionālo īstenošanas pasākumu ietvaros saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu un Komisijas Lēmumu 2011/278/ES (5). Aplēšot bruto pievienoto vērtību katrā nozarē, tika izmantoti Eurostat uzņēmējdarbības strukturālās statistikas dati, jo šī statistika uzskatāma par visprecīzāko avotu. |
(11) |
Netiešo emisiju noteikšanā par visuzticamāko datu avotu ir uzskatāmi tieši no dalībvalstīm savāktie dati par elektroenerģijas patēriņu, jo ES 28 līmenī dati nav pieejami. Lai elektroenerģijas patēriņu pārrēķinātu netiešajās emisijās, tika izmantots elektroenerģijas emisijas faktors. Komisija par atsauces vērtību izmantoja ES elektroenerģijas ražošanas avotu vidējo vērtību. To iegūst, Savienības elektroenerģijas nozares kopējās vidējās emisijas (te ietilpst visi elektroenerģijas ražošanas avoti Eiropas mērogā) dalot ar attiecīgo saražotās elektroenerģijas daudzumu. Elektroenerģijas emisijas faktors ir precizēts, lai ņemtu vērā elektrosistēmas dekarbonizāciju un aizvien pieaugošo atjaunojamo energoresursu daļu. Tā kā trīs nesenākie kalendārie gadi, par kuriem ir pieejami dati, ir 2013.–2015. gads, par jaunās vērtības atsauces gadu būtu jāuzskata 2015. gads. Jaunā vērtība ir 376 grami oglekļa dioksīda uz kWh. |
(12) |
Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 2. un 3. punktā ir sīki izklāstīti noteikumi par iespējām konkrētām nozarēm un apakšnozarēm veikt otru novērtējumu, ja tās neatbilst galvenajam oglekļa emisiju pārvirzes kritērijam, kas jāizpilda, lai nozari vai apakšnozari varētu iekļaut oglekļa emisiju pārvirzes sarakstā. Ja oglekļa emisiju pārvirzes rādītājs bija 0,15–0,2, nozare varēja lūgt veikt kvalitatīvo novērtējumu saskaņā ar minētās direktīvas 10.b panta 2. punktā norādītajiem kritērijiem. Saskaņā ar 10.b panta 3. punktu nozares un apakšnozares, kuru emisiju intensitāte pārsniedz 1,5, varēja pieteikties kvalitatīvā novērtējuma veikšanai vai kvantitatīvā novērtējuma veikšanai dezagregētā līmenī (Prodcom sešciparu vai astoņciparu koda līmenī). Abiem minētajiem novērtējumiem varēja pieteikties arī tās nozares un apakšnozares, kurām bezmaksas kvotu iedalījumu aprēķina pēc pārstrādes iekārtu līmeņatzīmēm. Nozares un apakšnozares, kas ir uzskaitītas Lēmuma 2014/746/ES pielikuma 1.2. punktā, varēja pieteikt kvantitatīvajam novērtējumam dezagregētā līmenī. |
(13) |
No 2017. gada novembra līdz 2018. gada februārim notika tiešsaistes apspriešana, kurā ieinteresētās personas tika aicinātas paust viedokli par oglekļa emisiju pārvirzes saraksta izveidei izmantojamās metodikas izvēli. Respondenti pārsvarā deva priekšroku otrā līmeņa novērtējumiem, kuri būtu tikpat pamatīgi, taisnīgi un pārredzami kā pirmā līmeņa kvantitatīvie novērtējumi, un pauda atbalstu vienotai novērtēšanas sistēmai, kurā būtu iesaistītas ieinteresētās personas. Laikā no 2018. gada februāra līdz maijam notika četras sanāksmes ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, kurās notika oglekļa emisiju pārvirzes saraksta sagatavošanas darbi un virzīts uz priekšu darbs, kas saistīts ar veicamajiem novērtējumiem. |
(14) |
Tika veikts ietekmes novērtējums (6), lai pārliecinātos, ka oglekļa emisiju pārvirzes sarakstam 2021.–2030. gadam vajadzīgie pirmā līmeņa novērtējumi un otrā līmeņa novērtējumi tiek veikti salīdzināmā veidā, t. i., ka abu novērtējumu gaitā tiek identificētas tikai tās nozares, kas ir pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam. Ietekmes novērtējumā uzmanība bija pievērsta praktiski īstenojamajām iespējām, kas saistītas ar otrā līmeņa novērtējuma satvaru. |
(15) |
2018. gada 8. maijā tika publicēts provizoriskais oglekļa emisiju pārvirzes saraksts 2021.–2030. gadam (7) kopā ar Komisijas norādījumu pamatdokumentiem par kvalitatīvo un dezagregēto kvantitatīvo novērtējumu (8). |
(16) |
Vairākas nozares, kas saskaņā ar 10.b panta 1. punkta kvantitatīvajiem kritērijiem netika uzskatītas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam, tika novērtētas, pamatojoties uz Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 2. un 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem. |
(17) |
Komisija kopumā novērtēja 245 rūpniecības nozares, kas pieder pie NACE klasifikācijas sadaļām “Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde” un “Apstrādes rūpniecība”. Šā lēmuma pielikuma 1. punktā uzskaitītās nozares un apakšnozares atbilst Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem un būtu uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam. |
(18) |
Vairākām nozarēm tika veikti kvalitatīvie novērtējumi, pamatojoties uz Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 2. un 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Novērtējot nozares “Sāls ieguve” (NACE kods 0893), “Tekstilmateriālu apdare” (NACE kods 1330), “Farmaceitisko pamatvielu ražošana” (NACE kods 2110), “Sadzīves un dekoratīvo keramikas izstrādājumu ražošana” (NACE kods 2341), “Sanitārtehnisko keramikas izstrādājumu ražošana” (NACE kods 2342) un “Māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražošana” (NACE kods 2332), tika secināts, ka ir pamatoti tās iekļaut oglekļa emisiju pārvirzes sarakstā. Tāpēc būtu jāuzskata, ka 2021.–2030. gadā šīs nozares būs pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam. |
(19) |
Veicot nozares “Brūnogļu (lignīta) ieguve” (NACE kods 0520) kvalitatīvo novērtējumu, tika konstatēti vairāki trūkumi, tostarp tika konstatēts, ka nav uzskatāms, ka šo nozari skar tiešo emisiju izmaksas, un radās šaubas par saistību starp konkurenci ar citiem kurināmā avotiem Savienībā un oglekļa emisiju pārvirzi. Tika pierādīta zināma reģionāla konkurence ar ārpus Savienības esošām brūnogļu elektrostacijām, taču Savienības mēroga novērtējums apstiprina, ka ārējo konkurentu ietekme ir ārkārtīgi maza. Tāpēc tika secināts, ka nav pamatoti iekļaut šo nozari to nozaru un apakšnozaru sarakstā, kuras uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam. |
(20) |
Tika saņemti trīs pieteikumi no nozarēm, kas nebija iekļautas provizoriskajā oglekļa emisiju pārvirzes sarakstā, proti, no nozarēm “Dabasgāzes ieguve” (NACE kods 0620), “Būvniecībai paredzēto ģipša izstrādājumu ražošana” (NACE kods 2362) un “Vieglo metālu liešana” (NACE kods 2453). Novērtējot šos pieteikumus, tika izvērtēta iespēja nozares iekļaut oglekļa emisiju pārvirzes sarakstā, pamatojoties uz kvantitatīvo pirmā līmeņa novērtējumu NACE 4. līmenī. Oficiālos datus, kas tika izmantoti pirmā līmeņa novērtējumu veikšanai, paziņoja ieinteresētajām personām, un tie tika uzskatīti par pietiekami pamatīgiem provizoriskā oglekļa emisiju pārvirzes saraksta publicēšanas vajadzībām. Komisija ir izskatījusi papildu informāciju, ko trīs minētās nozares bija sniegušas savos pieteikumos, un neuzskata, ka tā dod iemeslu mainīt sākotnējo nostāju. Minētās nozares joprojām netiek uzskatītas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam, jo attiecīgie oglekļa emisiju pārvirzes rādītāji nepārsniedz 0,2 slieksni, kas noteikts Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 1. punktā. Turklāt minētās nozares arī joprojām neatbilst Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem, kas dotu tām tiesības uz papildu novērtējumiem. |
(21) |
Vairākām apakšnozarēm tika veikti kvantitatīvie dezagregētie novērtējumi, pamatojoties uz Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 1. un 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Novērtējot apakšnozares “Kaolīns un citi kaolīnu saturoši māli” (Prodcom kods 08.12.21), “Saldēti sagatavoti vai konservēti kartupeļi (ieskaitot ceptus vai eļļā apceptus un tad sasaldētus kartupeļus) (izņemot sagatavotus ar etiķi vai etiķskābi)” (Prodcom kods 10.31.11.30), “Žāvēti (kaltēti) kartupeļi miltu, rupja maluma miltu, pārslu, granulu un lodīšu veidā” (Prodcom kods 10.31.13.00), “Koncentrēts tomātu biezenis un pasta” (Prodcom kods 10.39.17.25), “Sausais vājpiens” (Prodcom kods 10.51.21), “Pilnpiena pulveris” (Prodcom kods 10.51.22), “Kazeīns” (Prodcom kods 10.51.53), “Laktoze un laktozes sīrups” (Prodcom kods 10.51.54), “Sūkalas un modificētas sūkalas pulverī, granulās vai citā cietā veidā; iebiezinātas vai neiebiezinātas, ar vai bez saldinātājvielām” (Prodcom kods 10.51.55.30), “Maizes raugs” (Prodcom kods 10.89.13.34), “Stiklveida emaljas un glazūras, to pulverveida formas un tamlīdzīgi materiāli keramikai, emaljai vai stiklam” (Prodcom kods 20.30.21.50), “Šķidrie spīdumi un tamlīdzīgi preparāti, stiklveida frite un citi stikli pulvera, granulu vai pārslu veidā” (Prodcom kods 20.30.21.70) un “Pēc vaļējās matrices metodes kaltas dzelzs daļas transmisijas vārpstām, izciļņvārpstām, kloķvārpstām un kloķiem utt.” (Prodcom kods 25.50.11.34), tika secināts, ka ir pamatoti tās iekļaut oglekļa emisiju pārvirzes sarakstā. Tāpēc būtu jāuzskata, ka 2021.–2030. gadā šīs apakšnozares būs pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam. |
(22) |
Veicot apakšnozaru “Attaukota vai neattaukota kakao pasta” (Prodcom kods 10.82.11), “Kakao sviests, tauki un eļļa” (Prodcom kods 10.82.12) un “Kakao pulveris bez cukura vai citu saldinātāju piedevas” (Prodcom kods 10.82.13) kvantitatīvos dezagregētos novērtējumus, tika atklātas vairākas novirzes no saskaņotās metodikas, kā rezultātā rodas risks, ka oglekļa emisiju pārvirzes rādītājs tiks ievērojami pārvērtēts. Tāpēc tika secināts, ka nav pamatoti minētās apakšnozares iekļaut oglekļa emisiju pārvirzes sarakstā. |
(23) |
Tā kā oglekļa emisiju pārvirzes sarakstam jābūt spēkā no 2021. līdz 2030. gadam, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Pielikumā uzskaitītās nozares un apakšnozares 2021.–2030. gadā uzskata par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
Briselē, 2019. gada 15. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.
(2) Komisijas 2014. gada 27. oktobra Lēmums 2014/746/ES, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK 2015.–2019. gada periodam nosaka sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks (OV L 308, 29.10.2014., 114. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta Direktīva (ES) 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV L 76, 19.3.2018., 3. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).
(5) Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmums 2011/278/ES, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (OV L 130, 17.5.2011., 1. lpp.).
(6) Komisijas dienestu darba dokuments SWD (2019) 22.
(7) Komisijas paziņojums “Provizoriskais oglekļa emisiju pārvirzes saraksts 2021.–2030. gadam” (OV C 162, 8.5.2018., 1. lpp.).
(8) https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/ets/allowances/leakage/docs/framework_for_qualitative_assessments.pdf, https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/ets/allowances/leakage/docs/framework_for_disaggregated_assessments.pdf.
PIELIKUMS
Nozares un apakšnozares, kuras atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 10.b pantam tiek uzskatītas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam
1. Pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 1. punktā
NACE kods |
Apraksts |
0510 |
Akmeņogļu ieguve |
0610 |
Jēlnaftas ieguve |
0710 |
Dzelzsrūdu ieguve |
0729 |
Citu krāsaino metālu rūdu ieguve |
0891 |
Ķimikāliju un minerālmēslu ražošanā izmantojamo minerālu ieguve |
0899 |
Citur neklasificēta pārējā ieguves rūpniecība |
1041 |
Eļļu un tauku ražošana |
1062 |
Cietes un cietes produktu ražošana |
1081 |
Cukura ražošana |
1106 |
Iesala ražošana |
1310 |
Tekstilšķiedru sagatavošana un vērpšana |
1395 |
Neaustu drānu un to izstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu |
1411 |
Ādas apģērbu ražošana |
1621 |
Finiera lokšņu un koka paneļu ražošana |
1711 |
Celulozes (pulpas) ražošana |
1712 |
Papīra un kartona ražošana |
1910 |
Koksēšanas produktu ražošana |
1920 |
Naftas pārstrādes produktu ražošana |
2011 |
Rūpniecisko gāzu ražošana |
2012 |
Krāsvielu un pigmentu ražošana |
2013 |
Pārējo neorganisko ķīmisko pamatvielu ražošana |
2014 |
Pārējo organisko ķīmisko pamatvielu ražošana |
2015 |
Minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošana |
2016 |
Plastmasu ražošana pirmapstrādes formās |
2017 |
Sintētiskā kaučuka ražošana pirmapstrādes formās |
2060 |
Sintētisko šķiedru ražošana |
2311 |
Lokšņu stikla ražošana |
2313 |
Dobo stikla izstrādājumu ražošana |
2314 |
Stikla šķiedras ražošana |
2319 |
Citu stikla izstrādājumu ražošana, ieskaitot tehniskā stikla izstrādājumus |
2320 |
Ugunsizturīgo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana |
2331 |
Keramikas flīžu un plākšņu ražošana |
2351 |
Cementa ražošana |
2352 |
Kaļķa un ģipša ražošana |
2399 |
Citur neklasificētu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana |
2410 |
Čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošana |
2420 |
Tērauda cauruļu, dobu profilu un to savienojumu ražošana |
2431 |
Aukstā vilkšana (stiepšana) |
2442 |
Alumīnija ražošana |
2443 |
Svina, cinka un alvas ražošana |
2444 |
Vara ražošana |
2445 |
Citu krāsaino metālu ražošana |
2446 |
Kodoldegvielas ražošana |
2451 |
Čuguna liešana |
2. Pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 2. punktā
NACE kods |
Apraksts |
0893 |
Sāls ieguve |
1330 |
Tekstilmateriālu apdare |
2110 |
Farmaceitisko pamatvielu ražošana |
2341 |
Sadzīves un dekoratīvo keramikas izstrādājumu ražošana |
2342 |
Sanitārtehnisko keramikas izstrādājumu ražošana |
3. Pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 3. punkta pirmajā daļā
NACE kods |
Apraksts |
2332 |
Māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražošana |
4. Pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 3. punkta piektajā daļā
Prodcom kods |
Apraksts |
081221 |
Kaolīns un citi kaolīnu saturoši māli |
10311130 |
Saldēti sagatavoti vai konservēti kartupeļi (ieskaitot ceptus vai eļļā apceptus un tad sasaldētus kartupeļus) (izņemot sagatavotus ar etiķi vai etiķskābi) |
10311300 |
Žāvēti (kaltēti) kartupeļi miltu, rupja maluma miltu, pārslu, granulu un lodīšu veidā |
10391725 |
Koncentrēts tomātu biezenis un pasta |
105121 |
Sausais vājpiens |
105122 |
Pilnpiena pulveris |
105153 |
Kazeīns |
105154 |
Laktoze un laktozes sīrups |
10515530 |
Sūkalas un modificētas sūkalas pulverī, granulās vai citā cietā veidā; iebiezinātas vai neiebiezinātas, ar vai bez saldinātājvielām |
10891334 |
Maizes raugs |
20302150 |
Stiklveida emaljas un glazūras, to pulverveida formas un tamlīdzīgi materiāli keramikai, emaljai vai stiklam |
20302170 |
Šķidrie spīdumi un tamlīdzīgi preparāti, stiklveida frite un citi stikli pulvera, granulu vai pārslu veidā |
25501134 |
Pēc vaļējās matrices metodes kaltas dzelzs daļas transmisijas vārpstām, izciļņvārpstām, kloķvārpstām un kloķiem utt. |