7.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/3

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2005/32/EK Komisijai jānosaka ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem produktiem, kuriem ir ievērojams pārdošanas un tirdzniecības apjoms, ievērojama ietekme uz vidi, un kuriem bez pārmērīgām izmaksām ir iespējams ievērojami samazināt ietekmi uz vidi.

(2)

Direktīvas 2005/32/EK 16. panta 2. punktā paredzēts, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru, un, ņemot vērā 15. panta 2. punktā noteiktos kritērijus, pēc konsultācijām ar Apspriežu forumu Komisijai jāievieš īstenošanas pasākumi attiecībā uz biroja un mājsaimniecības elektroniskajām iekārtām.

(3)

Daudzām biroja un mājsaimniecības elektroniskajām iekārtām izmanto ārējos barošanas avotus, kas pārveido elektriskā tīkla pievadīto elektrisko strāvu. Ārējo barošanas avotu elektriskās strāvas pārveidošanas efektivitāte ir svarīgs ar to energoefektivitāti saistīts aspekts, un tādējādi ārējie barošanas avoti ir viena no produktu prioritārajām grupām, kurām jānosaka ekodizaina prasības.

(4)

Attiecīgajā Komisijas veiktajā sagatavošanās pētījumā ir analizēti ar ārējiem barošanas avotiem saistītie tehniskie, vides un ekonomiskie aspekti. Šis pētījums veikts sadarbībā ar ieinteresētajām aprindām un ieinteresētajām personām Kopienā un trešās valstīs, un tā rezultāti ir publiskoti.

(5)

Sagatavošanās pētījumā konstatēts, ka ārējie barošanas avoti Kopienas tirgū tiek laisti lielā daudzumā, svarīgākais ar tiem saistītais vides aspekts ir elektroenerģijas gada patēriņš visos aprites cikla posmos un ka to elektroenerģijas gada patēriņš, kas saistīts ar strāvas pārveidošanas procesa zudumiem un darbību bezslodzes režīmā, ir 17 TWh, kas atbilst 6,8 Mt CO2 emisiju. Neveicot īpašus pasākumus, sagaidāms, ka 2020. gadā tas paaugstināsies līdz 31 TWh. Konstatēts, ka iespējams ievērojami paaugstināt elektroenerģijas izlietojuma efektivitāti gan to aprites ciklā, gan lietošanas posmā.

(6)

Izmantojot esošās ekonomiski izdevīgās nepatentētās tehnoloģijas, ir iespējams panākt ārējo barošanas avotu patērētās elektroenerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšanos, tādējādi samazinot ārējo barošanas avotu kopējās iegādes un ekspluatācijas izmaksas.

(7)

Ar ekodizaina prasībām Kopienas līmenī harmonizētas prasības par elektroenerģijas patēriņu bezslodzes režīmā un ārējo barošanas avotu vidējo aktīvo efektivitāti dotu ieguldījumu iekšējā tirgus darbības pilnveidošanā un šo produktu vides raksturlielumu uzlabošanā.

(8)

Ekodizaina prasības nedrīkst pasliktināt attiecīgā ražojuma ekspluatācijas īpašības, un tām nedrīkst būt kaitīga ietekme uz veselību, drošību un vidi. Jo īpaši, elektroenerģijas patēriņa samazināšanas dēļ lietošanas posmā to ražošanas posmā nedrīkst rasties nekāda nevēlama papildu ietekme uz vidi.

(9)

Ekodizaina prasību spēkā stāšanās pakāpeniski divos posmos ražotājiem dotu laiku izdarīt vajadzīgās konstrukcijas izmaiņas. Posmu termiņi jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka šīs regulas mērķi tiek sasniegti laikus, nebūtu negatīvas ietekmes, kas saistīta ar tirgū esošo ierīču ekspluatāciju un papildu izmaksām lietotājiem un ražotājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Elektroenerģijas patēriņa mērījumiem jāizmanto atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes. Tāpēc ražotāji var izmantot harmonizētos standartus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2005/32/EK 10. pantu.

(10)

Šai regulai jāveicina tādu tehnoloģiju ienākšana tirgū, kas samazina ārējo barošanas avotu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, līdz 2020. gadam dodot attiecīgi 118 PJ enerģijas ietaupījuma un 9 TWh elektroenerģijas ietaupījuma salīdzinājumā ar situāciju, kurā nekādus pasākumus neveic.

(11)

Ievērojot Direktīvas 2005/32/EK 8. pantu, šajā regulā jāparedz, ka izmantojamās atbilstības novērtēšanas procedūras ir Direktīvas 2005/32/EK IV pielikumā noteiktā konstrukcijas iekšējā kontrole jeb iekšējā dizaina kontrole un Direktīvas 2005/32/EK V pielikumā noteiktā atbilstības novērtēšanas sistēma jeb vadības sistēma atbilstības noteikšanai.

(12)

Atbilstības pārbaužu vienkāršošanai ražotājiem par vidējo aktīvo efektivitāti un elektrības patēriņu bezslodzes režīmā jāsniedz informācija tehniskajā dokumentācijā, kas minēta Direktīvas 2005/32/EK IV un V pielikumā.

(13)

Jānosaka kritēriji attiecībā uz patlaban pieejamajām tehnoloģijām, kurām ir augsta aktīvā efektivitāte un zems elektroenerģijas patēriņš bezslodzes režīmā. Tādējādi tiek nodrošināta informācijas plaša pieejamība un viegla piekļuve tai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un ļoti mazām firmām, kas savukārt veicina labāko tehnoloģiju iespējami plašu izmantošanu enerģijas patēriņa samazināšanai.

(14)

Ekodizaina prasības zemsprieguma ārējiem barošanas avotiem bezslodzes režīmā attiecas uz to pašu ietekmes uz vidi parametru kā ekodizaina prasības par izslēgto režīmu (off-mode) elektriskajām un elektroniskajām biroju un mājsaimniecības iekārtām, kuras laiž tirgū ar iebūvētu zemsprieguma barošanas avotu. Ekodizaina prasībām par zemsprieguma ārējo barošanas avotu bezslodzes režīmu jābūt stingrākām nekā par izslēgto režīmu elektriskajām un elektroniskajām biroju un mājsaimniecības iekārtām, kuras laiž tirgū ar iebūvētu zemsprieguma barošanas avotu, un tāpēc Komisijas 2008. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 1275/2008, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/32/EK iestrādātās ekodizaina prasības attiecībā uz elektrisko, elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā (2) nevar attiecināt uz elektriskajām un elektroniskajām biroju un mājsaimniecības iekārtām, kuras laiž tirgū ar ārēju zemsprieguma barošanas avotu. Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1275/2008.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2005/32/EK 19. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

a)

sprieguma pārveidotājiem;

b)

elektroenerģijas garantētās apgādes ierīcēm;

c)

akumulatoru uzlādēšanas ierīcēm;

d)

halogēnu lampu pārveidotājiem;

e)

medicīnas iekārtām paredzētajiem ārējiem barošanas avotiem;

f)

ārējiem barošanas avotiem, kuri laisti tirgū līdz 2015. gada 30. jūnijam tādu tiem identisku ārējo barošanas avotu nomaiņai vai rezervei, kuri laisti tirgū ne vēlāk par vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ja ir ievērots noteikums, ka uz nomaiņai vai rezervei paredzētajiem barošanas avotiem vai uz to iepakojuma ir precīzi norādīti primārie patērētāji, kuriem attiecīgie rezervei vai nomaiņai paredzētie barošanas avoti ir domāti.

1)

“ārējais barošanas avots” ir ierīce, kura atbilst šādiem kritērijiem:

2)

“zemsprieguma ārējais barošanas avots” ir ārējais barošanas avots, kura tehnisko datu uzraksta plāksnītē norādītais izejas spriegums ir mazāks par 6 V un uzraksta plāksnītē norādītais izejas strāvas stiprums ir lielāks vai vienāds ar 550 mA;

3)

“halogēnu lampu pārveidotājs” ir ārējais barošanas avots, ko izmanto īpaši zema sprieguma volframa halogēnu lampām;

4)

“elektroenerģijas garantētās apgādes ierīce” ir ierīce, kas automātiski ieslēdz rezerves barošanu gadījumos, kad barošanas spriegums elektriskajā tīklā krītas zemāk par pieļaujamo līmeni;

5)

“akumulatoru uzlādēšanas ierīce” ir ierīce, kuras strāvas izvadiem tieši pieslēdz maināmu akumulatoru;

6)

“sprieguma pārveidotājs” ir ierīce, ar kuru pārveido 230 V tīkla spriegumu 110 V spriegumā ar tīkla spriegumam līdzīgiem parametriem;

7)

“tehnisko datu uzraksta plāksnītē norādītā izejas jauda” (PO) ir izejas jauda, kuru tehnisko datu uzraksta plāksnītē norādījis ražotājs;

8)

“bezslodzes režīms” ir režīms, kurā ārējā barošanas avota ieeja ir pieslēgta elektriskajam tīklam, bet izejai nekāds primārais patērētājs nav pieslēgts;

9)

“aktīvais režīms” ir stāvoklis, kurā ārējā barošanas avota ieeja ir pieslēgta elektriskajam tīklam, bet izejai ir pieslēgta slodze;

10)

“aktīvā režīma efektivitāte” ir ārējā barošanas avota aktīvā režīmā radītās izejas jaudas attiecība pret ieejas jaudu, kas nepieciešama tās radīšanai;

11)

“vidējā aktīvā efektivitāte” ir vidējā vērtība aktīvā režīma efektivitātei pie 25 %, 50 %, 75 % un 100 % izejas jaudas, kas norādīta tehnisko datu uzraksta plāksnītē.

1.

Regulas 1. pantu papildina ar šādu otro daļu:

“Šī regula neattiecas uz elektriskajām un elektroniskajām mājsaimniecības un biroju iekārtām, kuras laiž tirgū ar zemsprieguma ārējo barošanas avotu.”

2.

Regulas 2. pantā pievieno šādu 9. punktu: