31997L0027

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/27/EK

(1997. gada 22. jūlijs),

kas attiecas uz dažu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kategoriju masu un gabarītiem un ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 189.b pantā noteikto procedūru [3],

(1) Tā kā ir vajadzīga pilnīga mehānisko transportlīdzekļu tehnisko prasību saskaņošana, lai panāktu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, tajā pašā laikā nodrošinot augsta līmeņa sabiedrības drošību;

(2) Tā kā tehniskās prasības, kas, ievērojot dalībvalstu tiesību aktus, jāizpilda attiecībā uz dažām transportlīdzekļu kategorijām, attiecas, inter alia, arī uz to masu un gabarītiem;

(3) Tā kā šīs prasības dažādās dalībvalstīs atšķiras; tā kā tādēļ visās dalībvalstīs papildus esošajiem noteikumiem vai to vietā jāpieņem tādas pašas prasības, lai būtu iespējams attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipu piemērot jo īpaši EK tipa apstiprinājuma procedūru, kas noteikta ar Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu [4];

(4) Tā kā ir vēlams saskaņot dalībvalstīs reģistrējamo mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju maksimālās pieļaujamās masas un gabarītus atbilstīgi Padomes Direktīvai Nr. 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos [5]; tā kā iepriekš minēto direktīvu piemēro tikai pārvadājumiem dalībvalstu teritorijās, bet ne tehniskajām prasībām, kā noteikts Direktīvā 70/156/EEK;

(5) Tā kā Direktīvā 96/53/EK ir noteikti konkrēti transportlīdzekļu maksimālie pieļaujamie gabarīti dalībvalstu iekšzemes un starptautiskajiem pārvadājumiem kopā ar konkrētu pārejas termiņu pirms to stāšanās spēkā; tā kā daži citi maksimālie pieļaujamie gabarīti, kā arī maksimālās pieļaujamās masas joprojām ir piemērojamas tikai starptautiskajiem pārvadājumiem;

(6) Tā kā tādējādi dalībvalstīs reģistrējamo mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju maksimālo pieļaujamo masu saskaņošana nav iespējama īsā termiņā; tā kā, no otras puses, tagad ir iespējams panākt to, ka mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju maksimālie gabarīti tiek, cik vien iespējams, saskaņoti, lai risinātu masu jautājumu, nodrošinot iespēju izmantot vienotu procedūru transportlīdzekļu reģistrācijā/ekspluatācijā maksimālās pieļaujamās masas noteikšanai katrā dalībvalstī, un lai nepārtraukti turpinātu uzlabot drošību, jo īpaši attiecībā uz dažām piekabju kategorijām;

(7) Tā kā atbilstīgi Direktīvas 96/53/EK 4. panta 3. un 4. punktam dalībvalstis var atļaut to teritorijā izmantot N kategorijas transportlīdzekļus, kuru gabarīti pārsniedz minētajā direktīvā noteiktos ierobežojumus, vai nu nedalāmu kravu pārvadāšanai, vai arī dažu tādu iekšzemes pārvadājumu veikšanai, kas būtiski neietekmē starptautisko konkurenci transporta nozarē; tā kā tiktāl, ciktāl tas attiecas uz M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem, Direktīvu 96/53/EK piemēro tikai starptautiskajiem pārvadājumiem; tā kā tādējādi ir nepieciešams, paredzot izņēmumu, ļaut apstiprināt transportlīdzekļus, kuru gabarīti pārsniedz šajā direktīvā atļautos maksimālos gabarītus, un dažus citus parametrus, dodot arī iespēju dalībvalstīm atteikties no transportlīdzekļiem, kas apstiprināti atbilstīgi šiem izņēmuma noteikumiem;

(8) Tā kā šī direktīva ir viena no atsevišķajām direktīvām, kura jāizpilda, lai nodrošinātu transportlīdzekļu atbilstību Direktīvā 70/156/EEK noteiktās EK tipa apstiprinājuma procedūras prasībām; tā kā līdz ar to Direktīvā 70/156/EEK izklāstītie noteikumi, ko piemēro transportlīdzekļu sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, attiecas uz šo direktīvu;

(9) Tā kā, jo īpaši ievērojot Direktīvas 70/156/EEK 3. panta 4. punktu un 4. panta 3. punktu, katrai atsevišķajai direktīvai jāpievieno informācijas dokuments, kurā iekļauti minētās direktīvas I pielikuma attiecīgie punkti, un arī minētās direktīvas VI pielikumā noteiktais tipa apstiprinājuma sertifikāts, lai šo tipa apstiprinājumu var datorizēt;

(10) Tā kā ir ieviesti īpaši noteikumi attiecībā uz nenokomplektētiem transportlīdzekļiem, lai atvieglotu nokomplektētu transportlīdzekļu otrās pakāpes apstiprināšanu;

(11) Tā kā šajā direktīvā ir ieviesti īpaši noteikumi, lai ņemtu vērā paceļamās vai atslogojamās asis; tā kā ir atzīts, ka šādas asis jāņem vērā arī Padomes Direktīvā 71/320/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām [6] un Padomes Direktīvā 70/311/EEK (1970. gada 8. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju stūres iekārtu [7];

(12) Tā kā īpaši noteikumi ir jāievieš arī Direktīvā 71/320/EEK, lai labāk ņemtu vērā tehniskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem M2, M3 un N kategorijas transportlīdzekļi drīkst vilkt piekabes;

(13) Tā kā, lai ņemtu vērā faktu, ka transportlīdzekļi dalībvalstīs var būt reģistrēti dažādās masu kategorijās, īpaši noteikumi ir jāievieš arī Padomes Direktīvā 76/114/EEK (1975. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju obligātajām izgatavotāja plāksnēm un marķējumu, kā arī to novietojumu un piestiprināšanas metodi [8],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā "transportlīdzeklis" ir jebkurš mehāniskais transportlīdzeklis vai piekabe, kā noteikts Direktīvas 70/156/EEK 2. pantā un II pielikumā, izņemot M1 kategorijas transportlīdzekļus.

2. pants

Dalībvalsts nedrīkst atteikties piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim vai noraidīt vai aizliegt transportlīdzekļa pārdošanu, reģistrāciju, nodošanu ekspluatācijā vai lietošanu tā masas un gabarītu dēļ, ja masa un gabarīti atbilst I pielikumā izklāstītajām prasībām.

3. pants

Tomēr dalībvalsts var atteikties piešķirt valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim vai arī noraidīt vai aizliegt transportlīdzekļa pārdošanu, reģistrāciju, nodošanu ekspluatācijā vai lietošanu, vai arī uzskatīt tā atbilstības sertifikātu par nederīgu Direktīvas 70/156/EEK 7. panta 1. punkta nozīmē, vai arī atļaut to lietot tikai nedalāmu kravu pārvadājumiem, ja tad, kad tam ir piešķirts apstiprinājums saskaņā ar šo direktīvu, uz tā attiecas priekšrocības saistībā ar izņēmumu, kas noteikts minētās direktīvas 7. pantā, un šis izņēmums ir pretrunā ar konkrētajā dalībvalstī spēkā esošajām valsts prasībām.

4. pants

Kad dalībvalstis piešķir valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, kuri apstiprināti saskaņā ar šo direktīvu, vai atļauj šādu transportlīdzekļu reģistrāciju, nodošanu ekspluatācijā vai lietošanu, tās nosaka šiem transportlīdzekļiem valsts reģistrācijā/ekspluatācijā maksimālās pieļaujamās masas atbilstīgi to attiecīgajām valsts maksimālajām pieļaujamām masām. Lai noteiktu šīs reģistrācijā/ekspluatācijā maksimālās pieļaujamās masas, dalībvalstis nedrīkst atteikties piemērot IV pielikumā noteikto procedūru, ja ražotājs pieprasa tādu piemērot.

5. pants

Atkāpjoties no 2. panta prasībām, dalībvalstis var atslogojamām un paceļamām asīm piemērot valsts tehniskās prasības. Tomēr dalībvalstis nedrīkst atteikties piemērot tehniskās prasības, kas noteiktas IV pielikuma 3. iedaļā, ja ražotājs pieprasa tās piemērot.

6. pants

Atkāpjoties no 2. panta un I pielikuma 7.3.2.1. iedaļas, dalībvalstis drīkst atteikties piešķirt valsts tipa apstiprinājumu autobusiem, kuru platums pārsniedz 2,50 m, vai noraidīt vai aizliegt to pārdošanu, reģistrāciju, nodošanu ekspluatācijā vai lietošanu līdz 1999. gada 31. decembrim, kā noteikts Direktīvas 96/53/EK 9. pantā.

7. pants

Atkāpjoties no 2. panta un I pielikuma 7.3. iedaļas un neizpildot I pielikuma 7.6. iedaļas prasības, dalībvalstis var apstiprināt transportlīdzekļus, kuru gabarīti pārsniedz minētajās iedaļās noteiktos gabarītus. Informāciju par izņēmuma piemērošanu iekļauj šīs direktīvas III pielikumā minētajā tipa apstiprinājuma sertifikātā un piemēro 3. panta noteikumus.

8. pants

Direktīvu 70/156/EEK groza šādi:

a) direktīvas I pielikumu papildina šādi:

1. Zemsvītras piezīmi j) papildina šādi: "transportlīdzekļiem, kas nepieder M1 kategorijai, Direktīvas 97/27/EK I pielikuma 2.4.1. iedaļa".

2. Zemsvītras piezīmi k) papildina šādi: "transportlīdzekļiem, kas nepieder M1 kategorijai, Direktīvas 97/27/EK I pielikuma 2.4.2. iedaļa".

3. Zemsvītras piezīmi l) papildina šādi: "transportlīdzekļiem, kas nepieder M1 kategorijai, Direktīvas 97/27/EK I pielikuma 2.4.3. iedaļa".

b) direktīvas IV pielikuma 48. punktu aizstāj ar šādu punktu:

| "Priekšmets | Direktīva | OV Nr. | Piemērojamība |

M1 | M2 | M3 | N1 | N2 | N3 | O1 | O2 | O3 | O4 |

48 | Masas un gabarīti (transportlīdzekļiem, kas nav 44. punktā minētie transportlīdzekļi) | 97/27/EK | L 233 25.8.1997. | | X | X | X | X | X | X | X | X | X" |

9. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 1999. gada 22. jūlijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

10. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1997. gada 22. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. M. Gil-Robles

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Poos

[1] OV C 230, 4.9.1991., 46. lpp.

[2] OV C 49, 24.2.1992., 5. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1992. gada 12. februāra atzinums (OV C 67, 16.3.1992., 81. lpp.), Padomes 1996. gada 28. novembra kopējā nostāja (OV C 41, 10.2.1997., 5. lpp.), Eiropas Parlamenta 1997. gada 9. aprīļa lēmums (OV C 132, 28.4.1997.) un Padomes 1997. gada 21. maija lēmums.

[4] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/79/EK (OV L 18, 21.1.1997., 7. lpp.).

[5] OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.

[6] OV L 202, 6.9.1971., 37. lpp., Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/422/EEK (OV L 233, 22.8.1991., 21. lpp.).

[7] OV L 133, 18.6.1970., 10. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/62/EEK (OV L 199, 18.7.1992., 33. lpp.).

[8] OV L 24, 30.1.1976., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 78/507/EEK (OV L 155, 13.6.1978., 31. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

1. Šī direktīva attiecas uz M2, M3 un N kategorijas mehānisko transportlīdzekļu un O kategorijas piekabju masām un gabarītiem, kā noteikts Direktīvas 70/156/EEK II pielikuma A iedaļā.

2. DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā:

2.1. a) "Mehāniskais transportlīdzeklis" ir jebkurš mehāniskais transportlīdzeklis, kā noteikts Direktīvas 70/156/EEK II pielikuma A iedaļā.

2.1.1. N kategorijas mehāniskie transportlīdzekļi:

2.1.1.1. "Kravas automobilis" ir N1, N2 vai N3 kategorijas mehāniskais transportlīdzeklis, kas projektēts un konstruēts vienīgi vai galvenokārt kravu pārvadāšanai. Tas var arī vilkt piekabi;

2.1.1.2. "Velkošais transportlīdzeklis" ("vilcējs") ir N1, N2 vai N3 kategorijas mehāniskais transportlīdzeklis, kas projektēts un konstruēts vienīgi vai galvenokārt piekabju vilkšanai;

2.1.1.2.1. "Piekabi velkošais transportlīdzeklis" ("vilcējs") ir velkošais transportlīdzeklis, kas ir projektēts un konstruēts vienīgi vai galvenokārt, lai vilktu piekabes, kas nav puspiekabes. Tas var būt aprīkots ar iekraušanas platformu,

2.1.1.2.2. "Puspiekabi velkošais transportlīdzeklis" ("puspiekabes vilcējs") ir velkošais transportlīdzeklis, kas ir projektēts un konstruēts vienīgi vai galvenokārt, lai vilktu puspiekabes;

2.1.1.3. Pabeigtus vai nokomplektētus N kategorijas transportlīdzekļus, kas nav kravas automobiļi un velkošie transportlīdzekļi, uzskata par speciālajiem transportlīdzekļiem.

2.1.2. M2 vai M3 kategorijas mehāniskie transportlīdzekļi:

2.1.2.1. "Autobuss" ir M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklis, kas projektēts un konstruēts sēdošu vai sēdošu un stāvošu pasažieru pārvadāšanai.

2.1.2.1.1. "Posmainais autobuss" ir autobuss, kas sastāv no diviem vai vairākiem monolītrāmja posmiem, kas grozās attiecībā viens pret otru, un katra posma pasažieru saloni ir savienoti savā starpā tā, ka pasažieri var brīvi pārvietoties no viena posma uz citu; monolītrāmja posmi ir pastāvīgi savienoti tā, ka tos var atdalīt, tikai izmantojot iekārtas, kuras parasti ir pieejamas tikai darbnīcās.

2.1.2.1.2. "Divstāvu autobuss" ir autobuss, kur pasažieriem paredzētās telpas vismaz vienā tā daļā ir izvietotas divos līmeņos un augstākajā līmenī nav paredzēta vieta stāvošiem pasažieriem.

2.1.2.1.3. Autobusa "klase" ir:

2.1.2.1.3.1. Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuru ietilpība ir vairāk kā 22 pasažieri, neskaitot vadītāju:

2.1.2.1.3.1.1. "I klase": transportlīdzekļi, kuri konstruēti tā, ka tajos ir pasažieru stāvvietas, lai nodrošinātu biežu pasažieru pārvietošanos,

2.1.2.1.3.1.2. "II klase": transportlīdzekļi, kuri ir konstruēti galvenokārt sēdošu pasažieru pārvadāšanai un ir projektēti tā, lai nodrošinātu stāvošu pasažieru pārvadāšanu galvenajā ejā un laukumā, ja tāds ir, kas nepārsniedz telpu, kura paredzēta diviem blakusesošiem sēdekļiem,

2.1.2.1.3.1.3. "III klase": transportlīdzekļi, kas konstruēti tikai sēdošu pasažieru pārvadāšanai.

2.1.2.1.3.2. Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuru ietilpība nav vairāk kā 22 pasažieri, neskaitot vadītāju:

2.1.2.1.3.2.1. "A klase": transportlīdzekļi, kas projektēti, lai pārvadātu stāvošus pasažierus; šīs klases transportlīdzeklim ir sēdekļi un var būt stāvvietas stāvošiem pasažieriem,

2.1.2.1.3.2.2. "B klase": transportlīdzekļi, kas nav projektēti, lai pārvadātu stāvošus pasažierus; šīs klases transportlīdzeklī nav pasažieru stāvvietu.

2.1.2.1.4. Transportlīdzekli var uzskatīt par piederošu vairākām klasēm. Šādā gadījumā tam jāatbilst visām šīs direktīvas attiecīgajām prasībām.

2.1.2.2. M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļi, kas nav autobusi, ir uzskatāmi par speciālajiem transportlīdzekļiem (piem.: neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi).

2.2. O kategorijas transportlīdzekļi:

2.2.1. "Velkamais transportlīdzeklis" ("Piekabe") ir bezmotora transportlīdzeklis, kurš projektēts un konstruēts tā, lai to varētu vilkt ar mehānisko transportlīdzekli.

2.2.2. "Puspiekabe" ir velkamais transportlīdzeklis, kas ir projektēts tā, lai to varētu savienot ar puspiekabi velkošo transportlīdzekli vai ar papildtiltu un lai pieliktu ievērojamu vertikālo slodzi velkošajam transportlīdzeklim vai papildtiltam.

2.2.3. "Piekabe ar stieņa sakabi" ir velkamais transportlīdzeklis, kam ir vismaz divas asis, no kurām vismaz viena ir vadāma, un:

- kas ir aprīkots ar jūgierīci, kura var pārvietoties vertikāli (attiecībā pret piekabi),

- kas nepārnes būtisku statisko vertikālo slodzi uz velkošo transportlīdzekli (mazāk kā 100 daN).

Kad puspiekabi savieno ar papildtiltu, to uzskata par piekabi ar stieņa sakabi.

2.2.4. "Piekabe ar centrāli novietotu asi" ir monolītrāmja piekabe ar stieņa sakabi, kur ass(-is) ir novietota(-s) tuvu transportlīdzekļa smaguma centram (kad to vienmērīgi piekrauj) tā, lai tikai neliela statiskā vertikālā slodze, kas nepārsniedz 10 % no tās slodzes, kura atbilst piekabes maksimālajai masai, vai 1000 daN liela slodze (atkarībā no tā, kas mazāka) tiktu pārnesta uz velkošo transportlīdzekli.

2.3. "Asu grupa" ir asis, kas ir daļa no ratiņiem. Divasu grupu sauc par tandēmu un trīsasu grupu – par trīsasu ratiņiem. Parasti atsevišķu asi uzskata par vienas ass grupu.

2.4. "Transportlīdzekļa gabarīti" ir transportlīdzekļa gabarīti, kas pamatojas uz tā konstrukciju, kā norādījis ražotājs.

2.4.1. "Transportlīdzekļa garums" ir gabarīts, kuru mēra atbilstoši ISO standarta 612-1978 noteikumam Nr. 6.1.

Papildus minētā standarta noteikumiem, mērot transportlīdzekļa garumu, neņem vērā šādas ierīces:

- stiklu tīrīšanas un apskalošanas ierīces,

- priekšējās vai pakaļējās numura zīmes,

- muitas plombas un to aizsargierīces,

- brezenta nostiprināšanas ierīces un to aizsargierīces,

- apgaismes ierīces,

- atpakaļskata spoguļus,

- aizmugures skata palīgierīces,

- gaisa ieplūdes caurules,

- nomontējamu virsbūvju buferus,

- pakāpienus,

- gumijas atdures,

- pacelšanas platformas, iekraušanas un izkraušanas platformas un līdzīgas iekārtas darba kārtībā, kas nepārsniedz 200 mm, ar noteikumu, ka transportlīdzekļa kravnesība netiek palielināta,

- mehānisko transportlīdzekļu sakabes ierīces.

2.4.2. "Transportlīdzekļa platums" ir gabarīts, kuru mēra atbilstoši ISO standarta 612-1978 noteikumam Nr. 6.2.

Papildus minētā standarta noteikumiem, mērot transportlīdzekļa platumu, neņem vērā šādas ierīces:

- muitas plombas un to aizsargierīces,

- brezenta nostiprināšanas ierīces un to aizsargierīces,

- riepas bojājuma signalizatorus,

- pretšļakatu ierīces uz āru izvirzītās elastīgās daļas (skat. Padomes Direktīvu 91/226/EEK) [1],

- apgaismes ierīces,

- M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā – iekraušanas un izkraušanas platformas darba kārtībā, pacelšanas platformas un līdzīgas iekārtas darba kārtībā ar noteikumu, ka tās neatrodas tālāk par 10 mm no transportlīdzekļa sāna un ka platformu stūri, kas vērsti uz priekšu vai atpakaļ, ir noapaļoti līdz rādiusam, kurš nav mazāks par 5 mm; šķautnēm jābūt noapaļotām līdz rādiusam, kas nav mazāks kā 2,5 mm,

- atpakaļskata spoguļus,

- riepu spiediena rādītājus,

- ievelkamos pakāpienus,

- riepas sānu malas izvirzīto daļu tieši virs saskares punkta ar zemi.

2.4.3. "Transportlīdzekļa augstums" ir gabarīts, kuru mēra atbilstīgi ISO standarta 612-1978 noteikumam Nr. 6.3.

Papildus minētā standarta noteikumiem, mērot transportlīdzekļa garumu, neņem vērā šādas ierīces:

- antenas,

- pantogrāfus paaugstinātā pozīcijā.

Transportlīdzekļiem ar ass pacelšanas iekārtu jāņem vērā šīs iekārtas ietekme.

2.4.4. "Iekraušanas laukuma garums" transportlīdzeklim, kas nav puspiekabes vilcējs vai puspiekabe, ir attālums no iekraušanas laukuma uz priekšu vistālāk esošā punkta līdz transportlīdzekļa uz aizmuguri vistālāk esošajam punktam, kuru mēra horizontāli transportlīdzekļa garenplaknē.

Attālums jāmēra, neņemot vērā:

- iekraušanas laukumu, kas atrodas uz priekšu no kabīnes uz aizmuguri vistālāk esošā punkta,

- ierīces, kas minētas 2.4.1. punktā, vai,

- izvirzītas dzesēšanas iekārtas un citas palīgierīces, kas atrodas iekraušanas laukuma priekšā.

2.5. "Darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masa" ir masa darba kārtībā esošam transportlīdzeklim ar virsbūvi, bet bez kravas, un masa velkošajam transportlīdzeklim ar sakabes ierīci vai arī masa šasijai ar kabīni, ja ražotājs transportlīdzekli neaprīko ar virsbūvi un/vai sakabes ierīci (ieskaitot dzesēšanas šķidrumu, eļļas, 90 % degvielas, 100 % citu šķidrumu, izņemot izlietoto ūdeni, instrumentus, rezerves riteni un vadītāju (75 kg) un – autobusu gadījumā – apkalpes locekļa masu (75 kg), ja šajā transportlīdzeklī ir apkalpes locekļa sēdvieta).

2.6. "Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (M)" ir transportlīdzekļa maksimālā masa, kas pamatojas uz tā konstrukciju un tehniskajiem datiem, kā to ir norādījis ražotājs.

Tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu izmanto, lai noteiktu transportlīdzekļa kategoriju atbilstīgi Direktīvas 70/156/EEK II pielikumam, izņemot piekabes ar centrāli novietotu asi un puspiekabes, kurām izmantojamā masa ir tā masa, kas atbilst slodzei, kura tiek radīta uz asīm, kad transportlīdzeklis piekrauts līdz tā tehniski pieļaujamajai maksimālajai pilnajai masai.

Saskaņā ar definīciju tikai vienu tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu var attiecināt uz konkrēto transportlīdzekļa tipa tehnisko konfigurāciju, kā formulēts šīs direktīvas II pielikumā minētā informācijas dokumenta punktu iespējamo lielumu vienā grupā. Šī definīcija – tikai viena vērtība – attiecīgi ir piemērojama 2.7., 2.8., 2.10., 2.11. un 2.12. punkta attiecīgajām tehniskajām prasībām.

2.7. "Tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi (m)" ir masa, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai statiskajai vertikālajai slodzei, kuru rada ass uz ceļa virsmas, pamatojoties uz transportlīdzekļa un ass konstrukciju un kā to ir norādījis transportlīdzekļa ražotājs.

2.8. "Tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz asu grupu (μ)" ir masa, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai statiskajai vertikālajai slodzei, kuru rada asu grupa uz ceļa virsmas, pamatojoties uz transportlīdzekļa un asu grupas konstrukciju un kā to ir norādījis transportlīdzekļa ražotājs.

2.9. "Vilces masa" ir vai nu piekabes ar stieņa sakabi vai puspiekabes, kas ar papildtiltu ir savienota ar mehānisko transportlīdzekli, masa, vai arī masa, kas atbilst slodzei, kas tiek radīta uz piekabes ar centrāli novietotu asi vai puspiekabes, kas savienota ar mehānisko transportlīdzekli, asīm.

2.10. "Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa (TM)" ir maksimālā vilces masa, kā to ir norādījis ražotājs.

2.11. "Tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz mehāniskā transportlīdzekļa savienojuma punkta" ir masa, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai statiskajai vertikālajai slodzei uz savienojuma punktu, pamatojoties uz mehāniskā transportlīdzekļa un/vai sakabes ierīces konstrukciju un kā to ir norādījis ražotājs. Saskaņā ar definīciju šajā masā netiek iekļauta darba kārtībā esoša velkošā transportlīdzekļa sakabes ierīces masa, bet tiek iekļauta jebkuras tādas sakabes ierīces masa, kuru uzmontē citiem transportlīdzekļiem.

2.12. "Tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz puspiekabes vai piekabes ar centrāli novietotu asi savienojuma punkta" ir masa, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai statiskajai vertikālajai slodzei, kas piekabei jāpārnes uz velkošo transportlīdzekli savienojuma punktā, kā to ir norādījis piekabes ražotājs.

2.13. "Tehniski pieļaujamā maksimālā sakabināto transportlīdzekļu pilnā masa (MC)" ir piekrauta mehāniskā transportlīdzekļa un piekrautas velkamās piekabes masu summas maksimālā vērtība, pamatojoties uz mehāniskā transportlīdzekļa konstrukciju un kā to ir norādījis ražotājs.

2.14. "Ass pacelšanas iekārta" ir iekārta, kas ir pastāvīgi uzmontēta transportlīdzeklim, lai samazinātu vai palielinātu slodzi uz asi(-īm), atbilstīgi transportlīdzekļa iekraušanas apstākļiem:

- vai nu paceļot riteņus no zemes/nolaižot tos uz zemes,

- vai arī nepaceļot riteņus no zemes (piem., pneimatisko balstiekārtu vai citu sistēmu gadījumā),

lai samazinātu riepu nodilumu, kad transportlīdzeklis nav pilnībā piekrauts, un/vai atvieglotu mehānisko transportlīdzekļu vai sakabinātu transportlīdzekļu kustības uzsākšanu uz slidenas virsmas, palielinot slodzi uz dzenošās ass.

2.15. "Paceļamā ass" ir ass, kuru var pacelt/nolaist ar ass pacelšanas iekārtu atbilstīgi 2.14. punkta pirmajam ievilkumam.

2.16. "Atslogojamā ass" ir ass, kurai radīto slodzi var mainīt, nepaceļot to ar ass pacelšanas iekārtu, atbilstīgi 2.14. punkta otrajam ievilkumam.

2.17. "Pneimatiskā balstiekārta" ir balstiekārtas sistēma, kurā vismaz 75 % no amortizācijas rada pneimatiskais amortizators.

2.18. "Balstiekārta, kura atzīta par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai," ir transportlīdzekļa ass vai asu grupas balstiekārtas sistēma, kas atbilst 7.11. punkta prasībām.

2.19. "Transportlīdzekļa tips" ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem, kā:

- ražotājs,

- transportlīdzekļa kategorija, kā noteikts Direktīvas 70/156/EEK II pielikumā,

- tādiem būtiskiem projektēšanas un konstruēšanas aspektiem, kā:

- M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā:

- šasija/nesošā virsbūve, viens stāvs/divi stāvi, monolītrāmis/šarnīra (acīmredzamas un būtiskas atšķirības),

- dzenošās ass balstiekārta: pneimatiskā balstiekārta vai līdzvērtīga/nepneimatiskā balstiekārta un nelīdzvērtīga balstiekārta,

- asu skaits,

- N kategorijas transportlīdzekļu gadījumā:

- šasija/grīda (acīmredzamas un būtiskas atšķirības),

- dzenošās ass balstiekārta: – pneimatiskā balstiekārta vai līdzvērtīga/nepneimatiskā balstiekārta un nelīdzvērtīga balstiekārta,

- asu skaits,

- O kategorijas transportlīdzekļu gadījumā:

- šasija/nesošā virsbūve (acīmredzamas un būtiskas atšķirības), piekabe ar stieņa sakabi/puspiekabe/piekabe ar centrāli novietotu asi,

- bremžu sistēma: nebremzēta/inerces/nepārtrauktās darbības bremžu sistēma,

- asu skaits.

Šajā iedaļā par būtiskiem neuzskata tādus projektēšanas un konstruēšanas aspektus, kā, jo īpaši, riteņu garenbāze, ass konstrukcija, balstiekārta, stūres sistēma, riepas un atbilstošas tās ierīces modifikācijas, kas paredzēta bremžu spēku korekcijai pa asīm, vai arī redukcijas vārstu pievienošana vai atvienošana saistībā ar puspiekabes vilcēju un kravas automobiļu konfigurācijām, un aprīkojums, kurš saistīts ar šasiju (piem., motors, degvielas tvertnes, transmisija utt.).

3. EK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1. EK tipa apstiprinājuma pieteikumu transportlīdzekļa tipam attiecībā uz tā masu un gabarītiem, ievērojot Direktīvas 70/156/EEK 3. pantu, iesniedz transportlīdzekļa ražotājs.

3.2. Tam jāpievieno informācijas dokuments, kura paraugs ir dots šīs direktīvas II pielikumā.

3.3. Transportlīdzekli vai transportlīdzekļus, kuru īpašības atbilst tām, kas norādītas šīs direktīvas II pielikumā, un kurus kā apstiprināmā tipa paraugu izvēlas par apstiprinājuma testiem vai pārbaudēm atbildīgais tehniskais dienests, jānodod šim tehniskajam dienestam.

4. EK TIPA APSTIPRINĀJUMS

4.1. Ja attiecīgās prasības ir izpildītas, piešķir EK tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 3. punktu.

4.2. EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs ir iekļauts šīs direktīvas III pielikumā.

4.3. Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprināšanu vai attiecinājumu uz citu tipu, vai arī apstiprinājuma atteikumu atbilstīgi šai direktīvai paziņo dalībvalstīm saskaņā ar procedūru, kas noteikta Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 6. punktā.

4.4. Apstiprinājuma numuru saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK VII pielikumu piešķir katram apstiprinātā transportlīdzekļa tipam. Tā pati dalībvalsts nepiešķir tādu pašu numuru cita tipa transportlīdzeklim.

5. APSTIPRINĀJUMU GROZĪJUMI

5.1. Ja tiek veikti grozījumi apstiprinājumos, kas piešķirti saskaņā ar šo direktīvu, piemēro Direktīvas 70/156/EEK 5. panta noteikumus.

6. RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

6.1. Lai nodrošinātu ražojumu atbilstību, ir jāveic pasākumi saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 10. pantā paredzētajiem noteikumiem.

7. PRASĪBAS

7.1. Darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masas un tās sadalījuma pa asīm mērīšana

Darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masu un tās sadalījumu pa asīm mēra transportlīdzekļiem, kas nodoti saskaņā ar 3.3. punktu un ir novietoti nekustīgā stāvoklī, to riteņus ir novietojot taisnā virzienā.

Ja izmērītās masas atšķiras ne vairāk kā par 3 % no tām masām, kuras norādījis ražotājs attiecībā uz atbilstošajām tipa tehniskajām konfigurācijām, vai ne vairāk kā par 5 %, ja transportlīdzeklis pieder N1, O1, O2 vai M2 kategorijai un nepārsniedz 3,5 t, darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masas un to sadalījumu pa asīm, kā to norādījis ražotājs, lieto turpmāk minēto prasību nolūkā. Pretējā gadījumā jālieto izmērītās masas un tehniskais dienests tad vajadzības gadījumā var veikt papildu mērījumus transportlīdzekļiem, kuri nav tie transportlīdzekļi, kas nodoti atbilstīgi 3.3. punktam.

7.2. Gabarītu mērījumi

Kopējā garuma, platuma un augstuma mērījumus veic atbilstīgi 2.4. punkta noteikumiem tam(-iem) darba kārtībā esošam(-iem) transportlīdzeklim(-ļiem), kas nodoti atbilstīgi 3.3. punkta prasībām.

Ja izmērītie gabarīti atšķiras no tiem, kurus norādījis ražotājs attiecībā uz attiecīgo tipa tehnisko konfigurāciju, tad izmērītos gabarītus lieto turpmāk minēto prasību nolūkā un tehniskais dienests vajadzības gadījumā var veikt papildu mērījumus transportlīdzekļiem, kas nav tie transportlīdzekļi, kuri nodoti saskaņā ar 3.3. punkta noteikumiem.

7.3. Maksimālie pieļaujamie transportlīdzekļu gabarīti

7.3.1. Maksimālais garums

7.3.1.1. Mehāniskajam transportlīdzeklim: kā norādīts Direktīvas 96/53/EK I pielikuma 1.1. punktā.

7.3.1.2. Piekabei (izņemot puspiekabi): kā norādīts Direktīvas 96/53/EK I pielikuma 1.1. punktā.

7.3.1.3. Posmainajam autobusam: kā norādīts Direktīvas 96/53/EK I pielikuma 1.1. punktā.

7.3.1.4. Puspiekabei:

Attālumu, kas norādīts 7.3.1.4.1. punktā, mēra, neņemot vērā 2.4.1. punktā minētās ierīces, un 7.3.1.4.2. punktā minēto garumu mēra bez izņēmumiem.

7.3.1.4.1. Attālums starp seglierīces sakabes tapas asi un puspiekabes aizmuguri nedrīkst pārsniegt Direktīvas 96/53/EK I pielikuma 1.6. punktā noteikto robežvērtību, kuru mēra horizontāli transportlīdzekļa garenplaknei.

7.3.1.4.2. Attālums starp seglierīces puspiekabes sakabes tapas asi un jebkuru vistālāk uz priekšu izvirzīto punktu puspiekabes priekšā nedrīkst pārsniegt 2,04 m, kā norādīts to Direktīvas 96/53/EK I pielikuma 4.4. punktā, mērot horizontāli.

7.3.2. Maksimālais platums

7.3.2.1. Visiem transportlīdzekļiem: kā norādīts Direktīvas 96/53/EK I pielikuma 1.2. punktā.

7.3.2.2. Pastāvīgi piestiprinātas vai noņemamas N un O kategorijas transportlīdzekļu virsbūves, kas īpaši projektētas kravu pārvadāšanai kontrolētas temperatūras apstākļos, un kuru sānsienu biezums, ieskaitot siltumizolāciju, pārsniedz 45 mm: kā norādīts Direktīvas 96/53/EK I pielikuma 1.2. punktā.

7.3.3. Maksimālais augstums

7.3.3.1. Visiem transportlīdzekļiem: kā norādīts Direktīvas 96/53/EK I pielikuma 1.3. punktā.

7.4. Masas sadalījuma aprēķini

7.4.1. Aprēķināšanas procedūra

7.4.1.1. Lai veiktu šeit noteiktos masas sadalījuma aprēķinus, ražotājs iesniedz par testiem atbildīgajam tehniskajam dienestam informāciju (tabulu vai citā atbilstīgā veidā), kas vajadzīga, lai katras transportlīdzekļa tipa tehniskās konfigurācijas gadījumā, kā to nosaka šīs direktīvas II pielikumā minēto visu punktu iespējamo vērtību katra grupa, noteiktu atbilstīgo transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asīm un asu grupām, tehniski pieļaujamo maksimālo vilces masu un sakabināto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.

7.4.1.2. Jāveic piemēroti aprēķini, lai pārliecinātos, ka katrai transportlīdzekļa tipa tehniskajai konfigurācijai tiek izpildītas šādas prasības. Šajā nolūkā aprēķinus var veikt tikai visnelabvēlīgākajos gadījumos.

7.4.1.3. Turpmāk minētajās prasībās apzīmējumi M, mi, μj, TM un MC attiecīgi apzīmē šādus parametrus, attiecībā uz kuriem ir jāizpilda 7.4. punkta prasības:

M = transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa,

mi = tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz asi, ko apzīmē ar "i", kur "i" variē no 1 līdz kopējam transportlīdzekļa asu skaitam,

μj = tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz atsevišķas ass vai asu grupas, kuru apzīmē ar "j", kur "j" variē no 1 līdz kopējam atsevišķu asu un asu grupu skaitam,

TM = tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa, un

MC = sakabināto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa.

7.4.1.4. Atsevišķās ass gadījumā, ko apzīmē ar "i" kā asi un ar "j" kā asu grupu, mi = μj pēc definīcijas.

7.4.1.5. Transportlīdzekļiem ar atslogojamām asīm – to asu balstiekārtai, kas noslogota parastā braukšanas konfigurācijā, jāveic turpmāk minētie aprēķini. Transportlīdzekļiem ar paceļamajām asīm turpmāk minētie aprēķini jāveic tad, kad asis ir nolaistas uz zemes.

7.4.1.6. Asu grupu gadījumā ražotājam jānorāda asu grupai pieliktās kopējās masas sadales pa asīm noteikumi (piemēram, norādot masas sadalījuma formulas vai masas sadalījuma diagrammas).

7.4.1.7. Puspiekabju un piekabju ar centrāli novietotu asi gadījumā un turpmāk minēto aprēķinu veikšanai savienojuma punktu uzskata par asi, ko apzīmē ar "O", un atbilstīgās masas mo un μo vienkāršības pēc formulē kā tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz piekabes savienojuma punkta.

7.4.2. Prasības N un O kategorijas transportlīdzekļiem, izņemot dzīvojamās piekabes

7.4.2.1. Masu summa mi nedrīkst būt mazāka kā masa M.

7.4.2.2. Katrai asu grupai, ko apzīmē ar "j", masu summa mi uz tās asīm nedrīkst būt mazāka kā masa μj. Turklāt katra no masām mi nedrīkst būt mazāka kā tā daļa no μj, ko piemēro asij "i", kā noteikts masu sadales noteikumos attiecībā uz minēto asu grupu.

7.4.2.3. Masu summa μj nedrīkst būt mazāka kā masa M.

7.4.2.4. Darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, kurai pieskaitīta masa, kas atbilst 75 kg un ko sareizina ar pasažieru skaitu, un kurai pieskaitīta tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz savienojuma punkta, nedrīkst pārsniegt masu M.

7.4.2.5. Kad piekrauta transportlīdzekļa masa sasniedz masu M atbilstīgi vienai no attiecīgajām situācijām, kas aprakstītas 7.4.2.5.1. līdz 7.4.2.5.3. punktā, masa, kura atbilst slodzei uz ass "i", nedrīkst pārsniegt masu mi uz minētās ass, un masa, kas atbilst slodzei uz atsevišķas ass vai asu grupas "j", nedrīkst pārsniegt masu μj. Turklāt masai, kas atbilst slodzei uz dzenošās ass vai to masu summai, kuras atbilst slodzei uz dzenošajām asīm, jābūt vismaz 25 % no masas M.

7.4.2.5.1. Velkamie transportlīdzekļi un mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav velkošie transportlīdzekļi:

7.4.2.5.1.1. Masas vienmērīgs sadalījums pabeigtu vai nokomplektētu transportlīdzekļu gadījumā, izņemot tos transportlīdzekļus, kas minēti 7.4.2.5.1.2. punktā: darba kārtībā esošs transportlīdzeklis ar 75 kg masu katrā pasažiera sēdeklī tiek piekrauts līdz masai M, lietderīgo slodzi vienmērīgi izvietojot laukumā, kurš paredzēts kravu pārvadāšanai.

7.4.2.5.1.2. Nevienmērīgs masas sadalījums (nevienveidīga krava) tādu transportlīdzekļu gadījumā, kas ir nepabeigti vai arī paredzēti īpašam nolūkam, kurš ietver tikai nevienmērīgi izvietotu kravu pārvadāšanu: ražotājam jānorāda vislielākie pieļaujamie lietderīgās slodzes un/vai virsbūves un/vai iekārtu vai iekšējās apdares smaguma centra iespējamie novietojumi (piemēram: no 0,50 m līdz 1,3 m pirmās pakaļējās ass priekšā). Pārbaude jāveic tādā veidā, lai tiktu iekļauti visi šā smaguma centra iespējamie novietojumi, un darba kārtībā esošam transportlīdzeklim ar 75 kg masu katrā pasažiera sēdeklī jābūt piekrautam līdz masai M.

7.4.2.5.2. Piekabi velkošie transportlīdzekļi (vilcēji) un kravas automobiļi, kas paredzēti, lai vilktu arī piekabes ar centrāli novietotu asi.

7.4.2.5.2.1. Visās turpmāk minētajās iespējamajās situācijās veic tos pašus aprēķinus, kā noteikts 7.4.2.5.1.1. punktā pabeigtu vai nokomplektētu transportlīdzekļu gadījumā, kas nav speciālie transportlīdzekļi, vai kā noteikts 7.4.2.5.1.2. punktā nepabeigtu vai speciālo transportlīdzekļu gadījumā:

a) bez slodzes uz savienojuma punktu (izņemot – vilcēju gadījumā – to slodzi, kas atbilst sakabes ierīces masai, ja to ir uzmontējis ražotājs, un kas ir iekļauta darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masā atbilstīgi 2.5. punktam);

b) slodze, kas atbilst sakabes ierīces maksimālajai masai, kā to ir norādījis ražotājs, ja viņš transportlīdzeklim neuzmontē sakabes ierīci, un kas tiek radīta uz savienojuma punktu (un atskaitīta no lietderīgās slodzes);

c) slodze, kas atbilst tehniski pieļaujamajai maksimālajai masai uz savienojuma punkta un kas tiek radīta uz savienojuma punktu (un atskaitīta no lietderīgās slodzes).

7.4.2.5.3. Puspiekabi velkošie transportlīdzekļi (puspiekabes vilcēji).

7.4.2.5.3.1. Pabeigta vai nokomplektēta transportlīdzekļa gadījumā: ražotājam jānorāda seglierīces ass galējie novietojumi. Pārbaude jāveic tādā veidā, lai tiktu iekļauti visi šīs seglierīces ass iespējamie novietojumi, kad darba kārtība esošs transportlīdzeklis ar 75 kg masu katrā pasažiera sēdeklī ir piekrauts līdz masai M (ja lietderīgā slodze tiek radīta uz seglierīces asi).

7.4.2.5.3.2. Nepabeigta transportlīdzekļa gadījumā: jāveic tās pašas pārbaudes, kas norādītas 7.4.2.5.3.1. punktā, pamatojoties uz galējiem pieļaujamiem seglierīces ass novietojumiem, kā to ir norādījis ražotājs.

7.4.2.6. Kad N kategorijas transportlīdzekli piekrauj līdz tā masai M un tā pakaļējo asi (ko apzīmē ar "n") vai pakaļējo asu grupu (ko apzīmē ar "q") piekrauj līdz tās masai mn vai μq, tad masa uz vadāmās ass vai asīm nedrīkst būt mazāka kā 20 % no masas M.

7.4.2.7. MC nedrīkst pārsniegt M + TM.

7.4.3. Prasības attiecībā uz autobusiem

7.4.3.1. Piemēro 7.4.2.1. līdz 7.4.2.3. punkta un 7.4.2.7. punkta prasības.

7.4.3.2. Darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, kam pieskaitīta 7.4.3.3.1. punkta tabulā definētā masa Q, kuru sareizina ar kopējo pasažieru skaitu, un kam pieskaitīta tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz savienojuma punkta un 7.4.3.3.1. punktā definētās masas B un BX, nedrīkst pārsniegt masu M.

7.4.3.3. Kad nepabeigtu transportlīdzekli piekrauj līdz tā masai M atbilstīgi 7.4.2.5.1.2. punktā aprakstītajai situācijai vai kad darba kārtībā esošu pabeigtu vai nokomplektētu transportlīdzekli piekrauj atbilstīgi 7.4.3.3.1. punkta prasībām, masa, kas atbilst slodzei uz katras ass, nedrīkst pārsniegt masu mi uz katras ass, un masa, kura atbilst slodzei uz katras atsevišķas ass vai asu grupas nedrīkst pārsniegt masu μj uz minētās asu grupas. Turklāt masai, kas atbilst slodzei uz dzenošās ass vai to masu summai, kuras atbilst slodzēm uz dzenošajām asīm, summai jābūt vismaz 25 % no masas M.

7.4.3.3.1. Darba kārtībā esošu transportlīdzekli piekrauj ar masu Q katrā pasažiera sēdeklī, stāvošu pasažieru skaitam atbilstīgā skaitļa SP masas Q vienmērīgi izvietojot visā stāvošiem pasažieriem pieejamajā laukumā S1, masu, kas vienāda ar B (kg), vienmērīgi izvietojot bagāžas nodalījumos un attiecīgā gadījumā masu, kura vienāda ar BX (kg), vienmērīgi izvietojot visā jumta virsmas laukumā, kas aprīkots bagāžas pārvadāšanai, kur:

S1 ir laukums, kas paredzēts stāvošiem pasažieriem, kā noteikts nākamajā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par īpašiem noteikumiem attiecībā uz M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem. Kamēr nav pieņemta minētā direktīva, S1 aprēķina, kā noteikts ANO/ECE Noteikumos Nr. 36 (E/ECE/TRANS/505/Rev. 1, Add 35) un Noteikumos Nr. 52 (E/ECE/TRANS/505/Rev. 1, Add 51).

SP, ko norāda ražotājs, nedrīkst pārsniegt S1/Ssp lielumu, kur Ssp ir noteikta platība, kas parasti paredzēta vienam stāvošam pasažierim, kā norādīts turpmāk iekļautajā tabulā.

B (kg), ko norāda ražotājs, jābūt skaitliskam lielumam, kurš nav mazāks kā 100 × V (V ir bagāžas nodalījumu kopējais tilpums m³).

BX, ko norāda ražotājs, jārada īpaša slodze, kas nav mazāka kā 75 kg/m² visā tā jumta virsmas teritorijā, kurš aprīkots bagāžas pārvadāšanai.

Q un Ssp vērtības ir noteiktas turpmāk norādītajā tabulā:

Transportlīdzekļa klase | Viena pasažiera masa Q (kg) | Ssp (m2/uz pasažieri) noteiktā platība vienam pasažierim |

I un A klase | 68 | 0,125 |

II klase | 71 | 0,15 |

III un B klase | 71 | Nav stāvošiem pasažieriem paredzētu vietu |

Piekraušanas nosacījumi | I un A klase | II klase | III un B klase |

Ar monolītrāmi | Ar šarnīru | Ar monolītrāmi | Ar šarnīru | Ar monolītrāmi | Ar šarnīru |

Bez kravas | 20 | 20 | 25 | 20 | 25 | 20 |

Ar kravu | 25 | 20 | 25 | 20 | 25 | 20 |

7.4.4. Prasības M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas nav autobusi, un dzīvojamām piekabēm

Piemēro 7.4.2.1. līdz 7.4.2.4. punkta un 7.4.2.7. punkta prasības. Turklāt, kad nepabeigtu transportlīdzekli piekrauj līdz tā masai M atbilstīgi 7.4.2.5.1.2. punktā aprakstītajai situācijai vai kad darba kārtībā esošu pabeigtu vai nokomplektētu transportlīdzekli piekrauj līdz tā masai M, kā aprakstīts Padomes Direktīvas 92/21/EEK [4]II pielikuma papildinājumā, masa, kas atbilst slodzei uz katras ass, nedrīkst pārsniegt masu mi uz šīs ass, un masa, kura atbilst slodzei uz katras atsevišķas ass vai asu grupas nedrīkst pārsniegt masu μj uz šīs asu grupas. Turklāt masai, kas atbilst slodzei uz dzenošās ass, vai to masu summai, kura atbilst slodzēm uz dzenošajām asīm, jābūt vismaz 25 % no masas M.

7.5. Nosacījumi, kas jāpārbauda, klasificējot transportlīdzekli kā apvidus transportlīdzekli (Direktīvas 70/156/EEK II pielikuma 4. iedaļa)

7.5.1. Tehniskajam dienestam ir jāpārbauda, vai pabeigts vai nokomplektēts transportlīdzeklis, vai puspiekabi velkošs transportlīdzeklis (puspiekabes vilcējs) bez seglierīces ir uzskatāms par apvidus transportlīdzekli atbilstīgi Direktīvas 70/156/EEK II pielikumā noteiktajām prasībām.

7.5.2. Citu nepabeigtu transportlīdzekļu gadījumā, šo pārbaudi veic tikai pēc ražotāja pieprasījuma.

7.6. Manevrējamība

7.6.1. Ikvienam mehāniskajam transportlīdzeklim un puspiekabei jāspēj manevrēt uz katru pusi 360° pilna riņķa trajektorijā – laukumā, kuru ierobežo divi koncentriski loki ar ārējā riņķa rādiusu 12,50 m un iekšējā riņķa rādiusu 5,30 m, un neviens no transportlīdzekļa visvairāk uz āru izvirzītajiem punktiem (izņemot transportlīdzekļa platuma izvirzītās daļas, kas norādītas 2.4.2. punktā) netiek projicēts ārpus riņķu līnijām.

Mehānisko transportlīdzekļu un puspiekabju ar ass pacelšanas iekārtu gadījumā (skat. 2.14. punktu) šī prasība attiecas arī uz asi(-īm) paceltā stāvoklī (2.14. punkta nozīmē).

Iepriekšminētās prasības jāpārbauda šādi:

7.6.1.1. Mehāniskie transportlīdzekļi

Mehāniskā transportlīdzekļa visvairāk uz āru izvirzītais priekšējais punkts jāvada gar ārēja riņķa kontūru (skat. A attēlu).

7.6.1.2. Puspiekabes

Puspiekabe uzskatāma par atbilstīgu 7.6.1. punkta prasībām, ja tās riteņu garenbāze nav lielāka kā

−

5,30+L/22

kur L ir puspiekabes platums, riteņu garenbāzi šajā punktā mērot kā attālumu no puspiekabes seglierīces sakabes tapas ass līdz nevadāmo ratiņu asu centra līnijai; ja vienai vai vairākām nevadāmo ratiņu asīm ir ass pacelšanas iekārta (skat. 2.14. punktu), tad ņem vērā riteņu garenbāzi ar nolaistu(-ām)/paceltu(-ām) asi(-īm) atkarībā no tā, kura ir garāka. Šaubu gadījumā apstiprinātāja iestāde var lūgt veikt testu atbilstīgi 7.6.1. punkta prasībām.

7.6.2. Papildu prasības M2 vai M3 un N kategorijas transportlīdzekļiem

Kad stāvoša transportlīdzekļa vadāmie riteņi ir vērsti tā, ka tad, ja transportlīdzeklis brauktu, tā uz āru vistālāk izvirzītais priekšējais punkts veidotu riņķa līniju, kuras rādiuss ir 12,50 m, uz zemes ar līniju jāatzīmē vertikāla plakne, kas ir autobusa sāna pieskare un vērsta uz āru no apļa. M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļa ar šarnīru gadījumā ar šo plakni jābūt saskaņotiem abiem posmiem, kurus savieno monolītrāmis.

Transportlīdzeklim virzoties uz priekšu uz vienu vai otru pusi pa riņķa līniju, kuras rādiuss ir 12,50 m, neviena tā daļa nedrīkst nokļūt tālāk par 0,80 m ārpus vertikālās plaknes (skat. B attēlu) – monolītrāmja transportlīdzekļa gadījumā – vai tālāk par 1,20 m (skat. C attēlu) – M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļa ar šarnīru gadījumā.

Transportlīdzekļu ar ass pacelšanas iekārtu gadījumā šī prasība attiecas arī uz asi(-īm) paceltā stāvoklī (2.14. punkta nozīmē).

Tādu N kategorijas transportlīdzekļu gadījumā, kuriem ir paceļamās asis paceltā stāvoklī vai atslogojamās asis nepiekrautā stāvoklī, skaitli 0,80 m aizstāj ar 1,00 m.

7.6.3. Prasības, kas minētas 7.6.1. un 7.6.2. punktā, var arī pārbaudīt pēc ražotāja pieprasījuma ar atbilstīgu līdzvērtīgu aprēķināšanu vai ģeometrisku demonstrāciju.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

A attēlsB attēlsC attēls

7.6.4. Nepabeigtu transportlīdzekļu gadījumā ražotājam jānorāda maksimālie pieļaujamie gabarīti, saskaņā ar kuriem ir jāpārbauda transportlīdzeklis atbilstīgi 7.6.1. un 7.6.2. punkta prasībām.

7.7. Papildu prasības M2 un M3 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem

Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa nedrīkst pārsniegt 3500 kg.

7.8. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz mehānisko transportlīdzekļu savienojuma punkta un norādījumi sakabju nostiprināšanai

7.8.1. Tehniski pieļaujamajai maksimālajai masai uz tā mehāniskā transportlīdzekļa savienojuma punkta, kurš projektēts, lai varētu vilkt piekabi ar centrāli novietotu asi, un kura tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa pārsniedz 3,5 tonnas, jābūt vienādai ar vismaz 10 % no tā tehniski pieļaujamās maksimālās vilces masas vai 1000 kg, izvēloties mazāko, kam – to mehānisko transportlīdzekļu gadījumā, kuri nav velkošie transportlīdzekļi – pieskaitīta sakabes ierīces masa, ja to uzstāda ražotājs, vai maksimālā pieļaujamā sakabes ierīces masa, ja to neuzstāda ražotājs.

7.8.2. Tehniski pieļaujamajai maksimālajai masai uz tā mehāniskā transportlīdzekļa savienojuma punkta, kurš projektēts, lai varētu vilkt piekabi ar centrāli novietotu asi, un kura tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa nepārsniedz 3,5 tonnas, jābūt vienādai ar vismaz 4 % no tā tehniski pieļaujamās maksimālās vilces masas vai 25 kg, izvēloties mazāko, kam – to mehānisko transportlīdzekļu gadījumā, kuri nav velkošie transportlīdzekļi – pieskaitīta sakabes ierīces masa, ja to uzstāda ražotājs, vai maksimālā pieļaujamā sakabes ierīces masa, ja to neuzstāda ražotājs.

7.8.3. Gadījumos, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekli, kura tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz 3,5 tonnas, ražotājam īpašnieka rokasgrāmatā jānorāda nosacījumi, kurus jāievēro, sakabes ierīci piestiprinot mehāniskajam transportlīdzeklim.

Ja pastāv šāds gadījums, tad iepriekš minētajos nosacījumos jāiekļauj arī tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz mehāniskā transportlīdzekļa savienojuma punkta, maksimālā pieļaujamā sakabes ierīces masa, sakabes ierīces stiprinājuma punkti pie mehāniskā transportlīdzekļa un maksimālā pieļaujamā sakabes ierīces pārkare.

7.9. Spēja uzsākt kustību pret kalnu

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri velk piekabi un kuri ir piekrauti līdz to tehniski pieļaujamajai maksimālajai sakabināto transportlīdzekļu pilnajai masai, jāspēj piecu minūšu laikā piecas reizes uzsākt kustību vismaz 12 % kāpumā.

7.10. Motora efektīvās jaudas un maksimālās masas attiecība

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem jānodrošina motora efektīvā jauda vismaz 5 kW/t tehniski pieļaujamās sakabinātu transportlīdzekļu maksimālās pilnās masas gadījumā. Motora jaudu mēra atbilstīgi Padomes Direktīvas 80/1269/EEK [5]noteikumiem.

7.11. Nosacījumi, kas attiecas uz vienlīdzību starp dažām transportlīdzekļa dzenošās(-o) ass(-u) nepneimatiskām balstiekārtas sistēmām un pneimatiskām balstiekārtas sistēmām.

7.11.1. Pēc ražotāja pieprasījuma tehniskajam dienestam jāpārbauda vienlīdzība starp dzenošās(-o) ass(-u) nepneimatisko balstiekārtas sistēmu un pneimatisko balstiekārtas sistēmu.

Lai nepneimatisko balstiekārtas sistēmu varētu uzskatīt par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtas sistēmai, tai jāatbilst šādām prasībām:

7.11.1.1. Atsperotās slodzes pārejas zemas frekvences brīvo vertikālo svārstību laikā virs dzenošās ass vai asu grupas, mērāmajai frekvencei un tās slāpēšanai ar balstiekārtu, kad tai ir radīta maksimālā slodze, jābūt robežās, kas noteiktas 7.11.1.2. līdz 7.11.1.5. punktā.

7.11.1.2. Katrai asij jāuzstāda hidrauliskie slāpētāji. Asu grupu gadījumā šie slāpētāji jānovieto tā, lai samazinātu asu grupu svārstības.

7.11.1.3. Vidējam slāpēšanas koeficientam Dm jābūt lielākam par 20 % no balstiekārtas kritiskās slāpēšanas, kad tā ir parastajā stāvoklī un tās hidrauliskie slāpētāji atrodas tiem paredzētajās vietās un darbojas.

7.11.1.4. Slāpēšanas koeficients Dr balstiekārtai, kurai visi hidrauliskie slāpētāji ir demontēti vai atvienoti, nedrīkst pārsniegt 50 % no koeficienta Dm.

7.11.1.5. Atsperotās slodzes frekvence virs dzenošās ass vai asu grupas pārejas brīvā vertikālā svārstībā nedrīkst pārsniegt 2,0 Hz.

7.11.1.6. Balstiekārtas frekvence un tās slāpējums ir noteikti 7.11.2. punktā. Testa metodes frekvences un slāpēšanas mērīšanai ir noteiktas 7.11.3. punktā.

7.11.2. Frekvences un slāpējuma definīcija

Šajā definīcijā tiek ņemta vērā atsperotā slodze M (kg) virs dzenošās ass vai asu grupas. Asij vai asu grupai starp ceļa segumu un atsperoto slodzi piemīt kopējais vertikālais stingrums K ņūtonmetros (N/m) un kopējais slāpējošais koeficients C ņūtonsekundēs uz metru (N.s/m). Atsperotās slodzes vertikālais pārvietojums ir Z. Kustības vienādojums atsperotās slodzes brīvajām svārstībām ir:

M

d

Z

+ C

+ KZ = O

Atsperotās slodzes svārstību frekvence F (Hz) ir:

F =

K

M

C

4M

2

Slāpēšana ir kritiska, kad C = Co,

kur

Co = 2

2KM

Slāpēšanas koeficients kā kritiskā lieluma daļa ir C/Co.

Atsperotās slodzes pārejas brīvo svārstību laikā atsperotās slodzes vertikālā kustība veidos saspiestas sinusoīdas līkni (2. attēls). Frekvenci var aprēķināt, izmērot laiku tik daudz svārstību cikliem, cik var novērot. Slāpēšanu var aprēķināt, izmērot svārstību līknes secīgo virsotņu augstumu vienā virzienā. Ja svārstību līknes pirmā un otrā cikla virsotnes amplitūdas ir A1 un A2, tad slāpēšanas koeficients D ir

D =

=

ln

A1A2

kur "ln" ir amplitūdas koeficienta naturālais logaritms.

7.11.3. Testa metode

Lai ar testa palīdzību noteiktu slāpēšanas koeficientu Dm, slāpēšanas koeficientu Dr, kad transportlīdzeklim ir noņemti hidrauliskie slāpētāji, un balstiekārtas frekvenci F, piekrautu transportlīdzekli:

a) vada ar nelielu ātrumu (5 km/h ± 1 km/h) pāri 80 mm augstam slieksnim, kura sānskats ir dots 1. attēlā. Pārejas svārstības, kas jāanalizē, lai noteiktu frekvenci un slāpēšanu, rodas pēc tam, kad dzenošās ass riteņi ir pārbraukuši pāri slieksnim; vai

b) velk lejā pa slīpumu aiz tā šasijas tādā veidā, lai tā dzenošās ass slodze būtu 1,5 reizes lielāka kā tās maksimālais statiskais lielums. Transportlīdzeklim pielikto vilcējspēku strauji atvieno un analizē radušās svārstības; vai

c) velk augšā pa slīpumu aiz tā šasijas tā, lai atsperotā slodze būtu pacelta par 80 mm virs dzenošās ass. Transportlīdzeklim pielikto vilcējspēku strauji atvieno un analizē radušās svārstības; vai

d) pakļauj citām testa metodēm tiktāl, ciktāl ražotājs ir pierādījis tehniskajam dienestam to līdzvērtību.

Transportlīdzeklis jāaprīko ar vertikālā pārvietojuma pārveidotāju, kas atrodas starp dzenošo asi un šasiju, tieši virs dzenošās ass. Pēc šīs līknes var izmērīt laika intervālu starp pirmo un otro kompresijas virsotni, lai iegūtu slāpējuma lielumu. Sapāroto dzenošo asu gadījumā, vertikālā pārvietojuma pārveidotāji jāuzstāda starp katru dzenošo asi un šasiju tieši virs tās.

Riepas jāpiepumpē līdz atbilstīgajam spiedienam, kuru iesaka ražotājs transportlīdzekļa testa masas gadījumā.

Testu balstiekārtu līdzvērtības noteikšanai veic ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asi vai asu grupu un uzskata, ka līdzvērtība attiecas uz visām mazākām masām.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

1. attēlsSlieksnis, kas lietojams balstiekārtas testos2. attēlsSvārstību pārejas raksturlīkne

[1] OV L 103, 23.4.1991., 5. lpp.

[4] OV L 129, 14.5.1992., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/48/EK (OV L 233, 30.9.1995., 73. lpp.).

[5] OV L 375, 31.12.1980., 46. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/491/EEK (OV L 238, 15.8.1989., 43. lpp.).

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS DOKUMENTS Nr……

atbilstīgi I pielikumam Padomes Direktīvai 70/156/EEK, kas attiecas uz EK tipa apstiprinājumu dažu kategoriju mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm saistībā ar to masu un gabarītiem

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/…/EK)

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

PARAUGS

(maksimālais formāts: A4 (210 × 297 mm)

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

(transportlīdzeklis)

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

Šajā pielikumā ir aprakstīta vienota procedūra, kas minēta šīs direktīvas 4. punktā, lai noteiktu "reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamās maksimālās masas" katrā dalībvalstī un vienotas tehniskās prasības atslogojamām un paceļamām asīm, kuras minētas šīs direktīvas 5. pantā.

1. Definīcijas

Saistībā ar šīs direktīvas 4. pantu piemēro turpmāk minētos jēdzienus, līdz tajā tiek izdarīti grozījumi, inkorporējot tajā saskaņotas maksimālās pieļaujamās masas. Šajā pielikumā:

1.0. "Nedalāma krava" ir krava, ko autopārvadājumiem nevar sadalīt divās vai vairākās kravās bez nesamērīgi augstiem izdevumiem vai zaudējumu riska un ko, ņemot vērā tās masu vai gabarītus, nevar pārvadāt ar transportlīdzekli, kura masa un gabarīti atbilst dalībvalstī spēkā esošajām maksimālām pieļaujamām masām vai gabarītiem.

1.1. "Reģistrācijā/ekspluatācijā maksimālā pieļaujamā pilnā masa" ir transportlīdzekļa ar kravu maksimālā masa, ar kādu transportlīdzekli var reģistrēt vai nodot ekspluatācijā dalībvalstī pēc ražotāja pieprasījuma.

1.1.1. Visu transportlīdzekļa tipa tehnisko konfigurāciju gadījumā, kā noteikts šīs direktīvas II pielikuma informācijas dokumenta punktu iespējamo lielumu grupā, transportlīdzekļa ražotājs var sniegt datu kopumu par vairākām paredzētām reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamām maksimālajām masām apstiprināšanas laikā, kas notiek saskaņā ar šo direktīvu, tā, lai apstiprinātāja iestāde to var iepriekš pārbaudīt atbilstīgi šī pielikuma 2. punkta prasībām.

1.1.2. Katrai no dalībvalsts iestādēm attiecīgi savai valstij jānosaka konkrētā transportlīdzekļa reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamā maksimālā pilnā masa, ievērojot šādus principus:

- saskaņā ar definīciju, tikai vienu reģistrācijā/ekspluatācijā tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu var attiecināt uz konkrēto transportlīdzekļa tipa tehnisko konfigurāciju, kā formulēts šīs direktīvas II pielikumā sniegtā informācijas dokumenta punktu iespējamo lielumu vienā grupā,

- reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamo maksimālo pilno masu nosaka kā lielāko masu, kas mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu un attiecīgā transportlīdzekļa maksimālo atļauto masu, kura ir spēkā šajā dalībvalstī, (vai mazāku masu pēc ražotāja pieprasījuma un pēc vienošanās ar dalībvalsts iestādēm) vai vienāda ar to un kas atbilst šā pielikuma 2. punktā noteiktajām prasībām.

Šādā veidā dalībvalstīm netiek liegta iespēja nedalāmu kravu pārvadāšanai vai arī dažu tādu iekšzemes transporta operāciju veikšanai, kas būtiski neietekmē starptautisko konkurenci transporta nozarē, atļaut lielāku masu apstiprināšanu transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas robežās.

1.1.3. Lai piemērotu atsevišķās direktīvas, kuras uzskaitītas Direktīvas 70/156/EEK IV pielikumā, dalībvalstis var prasīt, lai transportlīdzeklis atbilst minēto direktīvu noteikumiem, kas piemērojami tai kategorijai, kura saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK II pielikumu atbilst transportlīdzekļa reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamās maksimālās pilnās masas faktiskajam lielumam un – puspiekabju un piekabju ar centrāli novietotu asi gadījumā – tās masas faktiskajam lielumam, kas atbilst slodzei uz asīm, kad transportlīdzeklis ir piekrauts līdz tā reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamajai maksimālajai masai.

1.1.4. Dalībvalstis var pieprasīt, lai reģistrācijā/ekspluatācijā maksimālā pieļaujamā pilnā masa nav atkarīga no uzmontētajām riepām.

1.2. "Dalībvalstī noteiktā reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamā maksimālā masa uz asi" ir maksimālā pilnā masa uz asi, kuru norādījušas konkrētās dalībvalsts iestādes un saskaņā ar kuru transportlīdzeklis ir jāreģistrē vai jānodod ekspluatācijā šajā dalībvalstī pēc transportlīdzekļa ražotāja pieprasījuma.

1.2.1. Visu transportlīdzekļa tipa tehnisko konfigurāciju gadījumā, kā noteikts šīs direktīvas II pielikuma informācijas dokumenta punktu iespējamo lielumu vienā grupā, transportlīdzekļa ražotājs var sniegt datu kopumu par vairākām paredzētām reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamām maksimālām masām apstiprināšanas laikā, kas notiek saskaņā ar šo direktīvu, tā, lai apstiprinātāja iestāde to var iepriekš pārbaudīt atbilstīgi šā pielikuma 2. punkta prasībām.

1.2.2. Katrai no dalībvalsts iestādēm attiecīgi savai valstij jānosaka konkrētā transportlīdzekļa reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamā maksimālā pilnā masa, ievērojot šādus principus:

- saskaņā ar definīciju, tikai vienu reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamo maksimālo masu var attiecināt uz katru asi konkrētas transportlīdzekļa tipa tehniskās konfigurācijas gadījumā, kā formulēts šīs direktīvas II pielikumā sniegtajā informācijas dokumenta punktu iespējamo lielumu vienā grupā,

- reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamo maksimālo masu uz asi nosaka kā lielāko masu, kas ir mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asi un attiecīgo maksimālo atļauto masu uz asi, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, (vai mazāku masu pēc ražotāja pieprasījuma un pēc vienošanās ar dalībvalsts iestādēm) vai vienāda ar to un kas atbilst šā pielikuma 2. punktā noteiktajām prasībām.

Šādā veidā dalībvalstīm nav liegta iespēja nedalāmu kravu pārvadāšanai vai arī dažu tādu iekšzemes transporta operāciju veikšanai, kas būtiski neietekmē starptautisko konkurenci transporta nozarē, atļaut lielāku masu apstiprināšanu transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās masas uz asi robežās.

1.2.3. Dalībvalstis var pieprasīt, lai reģistrācijā/ekspluatācijā maksimālā pieļaujamā masa uz asi nav atkarīga no uzmontētajām riepām.

1.3. "Dalībvalstī noteiktā reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamā maksimālā masa uz asu grupu" ir tā maksimālā pilnā masa uz asu grupu, ko norādījušas konkrētās dalībvalsts iestādes un saskaņā ar kuru transportlīdzeklis ir jāreģistrē vai jānodod ekspluatācijā attiecīgajā dalībvalstī pēc transportlīdzekļa ražotāja pieprasījuma.

1.3.1. Visu transportlīdzekļa tipa tehnisko konfigurāciju gadījumā, kā noteikts šīs direktīvas II pielikuma informācijas dokumenta punktu iespējamo lielumu vienā grupā, transportlīdzekļa ražotājs var sniegt datu kopumu par vairākām paredzētām reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamām maksimālajām masām uz asu grupu tās apstiprināšanas laikā, kas notiek saskaņā ar šo direktīvu, tā, lai apstiprinātāja iestāde to var iepriekš pārbaudīt atbilstīgi šā pielikuma 2. punkta prasībām.

1.3.2. Katrai no dalībvalsts iestādēm attiecīgi savai valstij jānosaka konkrētā transportlīdzekļa reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamā maksimālā masa uz asu grupu, ievērojot šādus principus:

- saskaņā ar definīciju, tikai vienu reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamo maksimālo masu var attiecināt uz katru asu grupu konkrētā transportlīdzekļa tipa tehniskās konfigurācijas gadījumā, kā formulēts šīs direktīvas II pielikumā sniegtajā informācijas dokumenta punktu iespējamo lielumu vienā grupā,

- reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamo maksimālo masu uz asu grupu nosaka kā lielāko masu, kas mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asu grupu un attiecīgo maksimālo atļauto to masu uz asu grupu, kas ir spēkā šajā dalībvalstī, (vai mazāku masu pēc ražotāja pieprasījuma un pēc vienošanās ar dalībvalsts iestādēm) vai vienāda ar to un kas atbilst šā pielikuma 2. punktā noteiktajām prasībām.

Šādā veidā dalībvalstīm netiek liegta iespēja nedalāmu kravu pārvadāšanai vai arī dažu tādu iekšzemes transporta operāciju veikšanai, kas būtiski neietekmē starptautisko konkurenci transporta nozarē, atļaut lielāku masu apstiprināšanu transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās masas uz asu grupu robežās.

1.3.3. Dalībvalstis var pieprasīt, lai reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamā maksimālā masa uz asu grupu nav atkarīga no uzmontētajām riepā.

1.4. "Dalībvalstī noteiktā reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamā maksimālā mehāniskā transportlīdzekļa vilces masa" ir maksimālā masa, kas jāvelk mehāniskajam transportlīdzeklim un ko norādījušas konkrētās dalībvalsts iestādes, un saskaņā ar ko mehāniskais transportlīdzeklis ir jāreģistrē vai jānodod ekspluatācijā šajā dalībvalstī pēc transportlīdzekļa ražotāja pieprasījuma.

1.4.1. Visu transportlīdzekļa tipa tehnisko konfigurāciju gadījumā, kā noteikts šīs direktīvas II pielikuma informācijas dokumenta punktu iespējamo lielumu grupā, transportlīdzekļa ražotājs var sniegt datu kopumu par vairākām paredzētām reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamām maksimālajām vilces masām tās apstiprināšanas laikā, kas notiek saskaņā ar šo direktīvu, tā, lai apstiprinātāja iestāde to var iepriekš pārbaudīt atbilstīgi šā pielikuma 2. punkta prasībām.

1.4.2. Katrai no dalībvalsts iestādēm attiecīgi savai valstij jānosaka konkrētā transportlīdzekļa reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamā maksimālā vilces masa, ievērojot šādus principus:

- saskaņā ar definīciju, tikai vienu reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamo maksimālo vilces masu var attiecināt uz konkrēto transportlīdzekļa tipa tehnisko konfigurāciju, kā formulēts šīs direktīvas II pielikumā sniegtā informācijas dokumenta punktu iespējamo lielumu vienā grupā,

- reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamo maksimālo vilces masu nosaka kā lielāko masu, kas mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo vilces masu un attiecīgo maksimālo atļauto masu, kas ir spēkā šajā dalībvalstī, (vai mazāku masu pēc ražotāja pieprasījuma un pēc vienošanās ar dalībvalsts iestādēm) vai vienāda ar to un kas atbilst šā pielikuma 2. punktā noteiktajām prasībām.

Šādā veidā dalībvalstīm nav liegta iespēja nedalāmu kravu pārvadāšanai vai arī dažu tādu iekšzemes transporta operāciju veikšanai, kas būtiski neietekmē starptautisko konkurenci transporta nozarē, atļaut lielāku masu apstiprināšanu transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās vilces masas robežās.

1.5. "Dalībvalstī noteiktā reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamā maksimālā sakabināto transportlīdzekļu pilnā masa" ir transportlīdzekļa ar kravu un piekabes ar kravu masu summa, saskaņā ar kuru mehāniskais transportlīdzeklis ir jāreģistrē vai jānodod ekspluatācijā konkrētajā dalībvalstī pēc transportlīdzekļa ražotāja pieprasījuma.

1.5.1. Visu transportlīdzekļa tipa tehnisko konfigurāciju gadījumā, kā noteikts šīs direktīvas II pielikuma informācijas dokumenta punktu iespējamo lielumu grupā, transportlīdzekļa ražotājs var sniegt datu kopumu par vairākām paredzētām reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamām maksimālajām sakabinātu transportlīdzekļu pilnajām masām tās apstiprināšanas laikā, kas notiek saskaņā ar šo direktīvu, tā, lai apstiprinātāja iestāde to var iepriekš pārbaudīt atbilstīgi šā pielikuma 2. punkta prasībām.

1.5.2. Katrai no dalībvalsts iestādēm attiecīgi savai valstij jānosaka konkrētā transportlīdzekļa reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamā maksimālā sakabinātu transportlīdzekļu pilnā masa, ievērojot šādus principus:

- saskaņā ar definīciju, tikai vienu reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamo maksimālo sakabinātu transportlīdzekļu pilno masu var attiecināt uz konkrēto mehāniskā transportlīdzekļa tipa tehnisko konfigurāciju, kā tas formulēts šīs direktīvas II pielikumā sniegtā informācijas dokumenta punktu iespējamo lielumu vienā grupā. Tomēr, atbilstīgi dalībvalstī spēkā esošajai praksei, var izšķirt vienu reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamo maksimālo sakabinātu transportlīdzekļu pilno masu uz kopējo paredzēto sakabinātu transportlīdzekļu asu skaitu, un šī masa var būt atkarīga arī no citiem paredzēto sakabināto transportlīdzekļu raksturlielumiem, piemēram, paredzētais transporta veids (piem., ISO 40 pēdu konteineri kombinētajā transportā u.c.),

- reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamo maksimālo sakabinātu transportlīdzekļu pilno masu nosaka kā lielāko masu, kas mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo sakabinātu transportlīdzekļu pilno masu un attiecīgo maksimālo atļauto masu, kas ir spēkā šajā dalībvalstī, (vai mazāku masu pēc ražotāja pieprasījuma un pēc vienošanās ar dalībvalsts iestādēm) vai vienāda ar to un kas atbilst šā pielikuma 2. punktā noteiktajām prasībām.

Šādā veidā dalībvalstīm nav liegta iespēja nedalāmu kravu pārvadāšanai vai arī dažu tādu iekšzemes transporta operāciju veikšanai, kas būtiski neietekmē starptautisko konkurenci transporta nozarē, atļaut lielāku masu apstiprināšanu transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās sakabinātu transportlīdzekļu pilnās masas robežās.

2. Reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamo maksimālo masu noteikšana

2.1. Šīs direktīvas I pielikuma 7.4. punkta noteikumus piemēro, lai dalībvalstu iestādes varētu noteikt dažādas reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamās maksimālās masas. Šajā nolūkā minētā punkta apzīmējumi M, mi, μj, TM un MC attiecīgi apzīmē transportlīdzekļa reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamo maksimālo pilno masu, reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamo maksimālo masu uz asi, ko apzīmē ar "i", un uz atsevišķu asi vai asu grupu, kuru apzīmē ar "j", reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamo maksimālo vilces masu un sakabināto transportlīdzekļu reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamo maksimālo pilno masu.

2.2. Mehāniskā transportlīdzekļa reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamās maksimālās vilces masas noteikšana:

2.2.1. Tāda mehāniskā transportlīdzekļa reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamā maksimālā vilces masa, kas paredzēts piekabes vilkšanai neatkarīgi no tā, vai tas ir velkošais transportlīdzeklis vai nav, ir vismazākā šādiem lielumiem:

a) tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa, pamatojoties uz transportlīdzekļa konstrukciju un darbību un/vai mehāniskās sakabes ierīces izturību;

b) transportlīdzekļi, kas paredzēti, lai vilktu tikai piekabes bez darba bremzēm: puse no darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masas, kas nepārsniedz 0,750 t;

c) transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 t un kuri paredzēti, lai vilktu tikai piekabes ar darba bremzēm: transportlīdzekļa reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamā maksimālā pilnā masa vai, apvidus transportlīdzekļu gadījumā (skat. I pielikuma 7.5. punktu), 1,5 reizes lielāka masa par minēto masu, tomēr nepārsniedzot 3,5 t;

d) transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 t un kuri paredzēti, lai vilktu tikai piekabes ar inerces darba bremzēm: 3,5 t;

e) transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 t un kuri paredzēti, lai vilktu tikai piekabes ar nepārtrauktās bremzēšanas sistēmu: 1,5 reizes lielāka kā transportlīdzekļa reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

ar noteikumu, ka ir izpildīti visi būtiskie Direktīvas 96/53/EK tehniskie nosacījumi.

Atkāpjoties no šā pielikuma 1.4. punkta noteikumiem, tādu transportlīdzekļu gadījumā, kas paredzēti vairāku tādu veidu piekabju vilkšanai, kuri iepriekš minēti b), c), d) un e) apakšpunktā, katrai transportlīdzekļa tipa tehniskajai konfigurācijai var noteikt ne vairāk kā trīs dažādas reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamajās maksimālās vilces masas atbilstīgi mehāniskā transportlīdzekļa bremžu savienotāju raksturlielumiem: vienu piekabēm bez darba bremzēm, vienu piekabēm ar inerces bremzēm un vienu piekabēm ar nepārtrauktās bremzēšanas sistēmu. Šīs masas nosaka tādā secībā, kā norādīts iepriekš, attiecīgi piemērojot b), c), d) un e) apakšpunktu.

Pēc ražotāja pieprasījuma dalībvalsts var atļaut masu, kas mazāka par tādā veidā noteikto masu.

3. Tehniskās prasības paceļamo un atslogojamo asu montāžai uz transportlīdzekļiem (I pielikuma 2.14. līdz 2.16. punkts)

3.1. Ikvienam transportlīdzeklim var būt viena vai vairākas paceļamās vai atslogojamās asis.

3.2. Ja transportlīdzeklis ir apgādāts ar vienu vai vairākām paceļamām vai atslogojamām asīm (I pielikuma 2.14. līdz 2.16. punkts), tad jāpārliecinās, ka visos braukšanas apstākļos, izņemot tos, kas turpmāk minēti 3.5. punktā, reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamās maksimālās masas uz asīm un asu grupām netiek pārsniegtas. Šajā sakarā paceļamām vai atslogojamām asīm jānolaižas uz zemes automātiski, ja grupas tuvākā(-s) ass(-is) vai mehāniskā transportlīdzekļa priekšējā ass ir noslogota līdz tās(-o) reģistrācijā/ekspluatācijā pieļaujamai(-ām) maksimālajai(-ām) masai(-ām).

3.3. Dzeltenai(-ām) kontrollampiņai(-ām) vadītāja kabīnē jānorāda, ka mehāniskā transportlīdzekļa vai piekabes paceļamā(-s) vai atslogojamā(-s) ass(-is) ir pacelta(-s).

3.4. Visas ass pacelšanas iekārtas, kas uzmontētas transportlīdzeklim, uz kuru attiecas šī direktīva, kā arī sistēmas to darbināšanai, jāprojektē un jāuzmontē tā, lai aizsargātu tās pret neatbilstīgu izmantošanu vai iejaukšanos to darbībā.

3.5. Prasības, kas mehāniskajiem transportlīdzekļiem jāievēro, uzsākot kustību uz slidenām virsmām.

3.5.1. Atkāpjoties no 3.2. punkta noteikumiem un lai palīdzētu mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai sakabinātiem transportlīdzekļiem uzsākt kustību uz slidenām virsmām, un lai palielinātu riepu saķeri ar šīm virsmām, asu pacelšanas iekārta var arī iedarbināt mehāniskā transportlīdzekļa vai piekabes paceļamo vai atslogojamo asi, lai palielinātu masu uz mehāniskā transportlīdzekļa dzenošo asi, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

- masa, kas atbilst slodzei uz katru transportlīdzekļa asi, var līdz pat par 30 % pārsniegt attiecīgo to maksimālo pieļaujamo masu uz ass, kas ir spēkā dalībvalstī, ar noteikumu, ka tā nepārsniedz ražotāja šim konkrētam nolūkam noteikto lielumu,

- masai, kas atbilst atlikušajai slodzei uz priekšējo asi, jābūt lielākai par nulli (t.i. tāda transportlīdzekļa priekšgals, kam ir pakaļējā atslogojamā ass ar garu pakaļējo pārkari, nedrīkst pacelties gaisā),

- paceļamai vai atslogojamai asij jābūt iedarbināmai tikai ar īpašu vadības ierīci,

- pēc tam, kad mehāniskais transportlīdzeklis ir izkustējies no vietas un sasniedzis ātrumu 30 km/h, asij atkal automātiski jānolaižas uz zemes vai jābūt atkārtoti noslogotai.

--------------------------------------------------