PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.DELEĢĒTĀ AKTA KONTEKSTS

1.1. Vispārīga informācija un mērķis

Eiropas zaļais kurss 1 un pārkārtošanās uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku līdz 2050. gadam Eiropas Savienībai ne tikai paver izdevības, bet arī liek risināt problemātiskus jautājumus. Zaļās pārkārtošanās investīcijas palīdzēs padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, palīdzēs aizsargāt, saglabāt un uzlabot ES dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem riskiem un ietekmes. Investīcijas tīrā enerģijā un energoefektivitātē stiprinās Savienības atvērto stratēģisko autonomiju un samazinās mūsu atkarību no trešo valstu fosilo degvielu importa, un tas palīdzēs nākotnē samazināt enerģijas cenas. Investīcijas mūsu spējā izstrādāt un ražot tīras tehnoloģijas stiprinās arī ES konkurētspēju. Lai to īstenotu, Savienībai zaļā kursa mērķu sasniegšanai būs jāinvestē papildu 700 miljardi EUR gadā 2 . Lielākā daļa minēto investīciju būs jāfinansē no privātā finansējuma avotiem. Tas atbilst arī Komisijas prioritātei veidot nākotnei gatavu ekonomiku, kas strādā cilvēku labā un nodrošina stabilitāti, darbvietas, izaugsmi un investīcijas.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 3 (“Taksonomijas regula”) mērķis ir palīdzēt novirzīt kapitālu darbībām, kas būtiski palīdz sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus, piemēram, klimatneitralitāti un klimatnoturību, nulles piesārņojumu, biodaudzveidības un ekosistēmu saglabāšanu, pāreju uz aprites ekonomiku un ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu. Taksonomijas regula uzņēmumiem, investoriem un rīcībpolitikas veidotājiem nodrošina vidiski ilgtspējīgu saimniecisko darbību definīcijas; šī regula palīdzēs veikt tiešas investīcijas ekonomikas nozarēs, kurās tās ir visvairāk vajadzīgas, lai nodrošinātu taisnīgu zaļo pārkārtošanos.

Šis satvars palīdz palielināt pārredzamību, mazināt zaļmaldināšanas risku un novērst tirgus sadrumstalotību, ko izraisa tas, ka nav vienotas izpratnes par to, kas ir vidiski ilgtspējīgas saimnieciskās darbības. Taksonomijas regulā investoriem nav noteikts nekāds pienākums investēt saimnieciskajās darbībās, kas atbilst minētajā regulā noteiktajiem specifiskajiem kritērijiem.

Ar Taksonomijas regulu ir izveidots ES taksonomijas satvars, kurš nosaka četrus nosacījumus, kas saimnieciskajai darbībai jāizpilda, lai to varētu uzskatīt par vidiski ilgtspējīgu. Lai darbību varētu uzskatīt par vidiski ilgtspējīgu, tā ir tāda, kas

i)    saskaņā ar minētās regulas 10.–16. pantu ir būtiski jāsekmē viens vai vairāki no Taksonomijas regulas 9. pantā izklāstītajiem sešiem vidiskajiem mērķiem 4 ;

ii)    nenodara būtisku kaitējumu pārējiem vidiskajiem mērķiem saskaņā ar minētās regulas 17. pantu;

iii)    tiek veikta saskaņā ar minimuma (sociālajiem) aizsargpasākumiem, kas noteikti Taksonomijas regulas 18. pantā;

iv)    atbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem, ko Komisija noteikusi ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar Taksonomijas regulas 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu. Tehniskās pārbaudes kritēriji īsteno i) un ii) nosacījumu, precizējot snieguma prasības jebkurai saimnieciskai darbībai, kuras nosaka, kādos apstākļos šī darbība: i) būtiski sekmē konkrēta vidiskā mērķa sasniegšanu un ii) nenodara būtisku kaitējumu pārējiem vidiskajiem mērķiem.

2021. gada 4. jūnijā Komisija pieņēma Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2139 5 , ar ko ievieš tehniskās pārbaudes kritērijus, atbilstīgi kuriem konkrētas saimnieciskās darbības uzskatāmas par tādām, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām un nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem relevantajiem vidiskajiem mērķiem (“taksonomijas Deleģētais akts par klimatisko komponentu”). 2021. gada 6. jūlijā Komisija pieņēma Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 6 , ar ko precizē tās informācijas saturu, metodiku un noformējumu, kas jāatklāj gan nefinanšu, gan finanšu uzņēmumiem, kuriem jāziņo par to darbību piederību un atbilstību ES taksonomijai (“taksonomijas Deleģētais akts par informācijas atklāšanu”). 2022. gada 9. martā Komisija pieņēma Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/1214 7 , ar ko groza taksonomijas Deleģēto aktu par klimatisko komponentu un taksonomijas Deleģēto aktu par informācijas atklāšanu. Ar minētajiem grozījumiem ES taksonomijā iekļāva dažas darbības attiecībā uz enerģijas ražošanu no kodolenerģijas un dabasgāzes un noteica šīm darbībām specifiskas informācijas atklāšanas prasības.

Šajā deleģētajā aktā (“taksonomijas Deleģētais akts par vidisko komponentu”) ir izklāstīti tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, ka konkrētas saimnieciskās darbības, ko veic ražošanas, ūdensapgādes, kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas un remediācijas, būvniecības, civilās inženierijas, katastrofu riska pārvaldības, informācijas un komunikācijas sektorā, vides aizsardzības darbības un atjaunošanas darbības un izmitināšanas darbības ir uzskatāmas par tādām, kas būtiski sekmē i) ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību, ii) pāreju uz aprites ekonomiku, iii) piesārņojuma novēršanu un kontroli vai iv) biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu. Šajā aktā arī izklāstīti kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai šīs saimnieciskās darbības nenodara būtisku kaitējumu kādam citam vidiskajam mērķim. Šajā aktā prioritizētas tās saimnieciskās darbības un sektori, kuri tika identificēti kā tādi, kam ir vislielākais potenciāls būtiski sekmēt vienu vai vairākus no četriem vidiskajiem mērķiem, un kuriem varēja nekavējoties izstrādāt vai pilnveidot ieteiktos kritērijus. Atsevišķiem sektoriem un darbībām, piemēram, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai vai zivsaimniecībai, kā arī dažām ražošanas darbībām, būs nepieciešams papildu novērtējums un kritēriju kalibrēšana 8 .

Tā kā klimata pārmaiņas, visticamāk, ietekmēs visus ekonomikas sektorus, tie būs jāpielāgo pašreizējā klimata nelabvēlīgajai ietekmei un gaidāmajam klimatam nākotnē. Tāpēc taksonomijas Deleģētajā aktā par klimatisko komponentu tika noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām visiem sektoriem un saimnieciskajām darbībām, uz kuriem attiecās klimata pārmaiņu mazināšanas tehniskās pārbaudes kritēriji. Laika trūkuma dēļ Ilgtspējīga finansējuma platforma un Komisija nevarēja šajā posmā izstrādāt pielāgošanās kritērijus arī darbībām, kas iekļautas taksonomijas Deleģētajā aktā par vidisko komponentu, lai tās pielāgotu klimata pārmaiņām. Komisijas mērķis ir izstrādāt tehniskās pārbaudes kritērijus relevantām darbībām, lai tās pielāgotu klimata pārmaiņām nākotnē.

Ar šo deleģēto aktu tiek grozīts arī taksonomijas Deleģētais akts par informācijas atklāšanu, lai nodrošinātu, ka tajā noteiktās informācijas atklāšanas prasības ir saskanīgas ar noteikumiem taksonomijas Deleģētajā aktā par vidisko komponentu, un labotu dažas tehniskās kļūdas un nekonsekvences gadījumus.

Deleģētais akts, ar ko izdara grozījumus, ietilpst regulatīvajā paketē, kurā ir iekļauts arī deleģētais akts, ar ko groza taksonomijas Deleģēto aktu par klimatisko komponentu, kurā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām papildu saimnieciskajām darbībām, kas vēl nav iekļautas minētajā deleģētajā aktā. Ar to tiek ieviesti arī daži tehniska rakstura grozījumi, lai uzlabotu to, kā tiek īstenots taksonomijas Deleģētais akts par klimatisko komponentu.

1.2. Juridiskais pamatojums

Šā deleģētā akta juridiskais pamatojums ir Taksonomijas regulas 8. panta 4. punkts, 12. panta 2. punkts, 13. panta 2. punkts, 14. panta 2. punkts un 15. panta 2. punkts. Tehniskās pārbaudes kritēriji ir noteikti saskaņā ar minētās regulas 19. pantā izklāstītajām prasībām.

Saskaņā ar 31. pantu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 9 šis deleģētais akts apvieno vienā aktā piecus savstarpēji saistītus Taksonomijas regulas pilnvarojumus. Tie ir pilnvarojumi, kas noteikti 12. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 14. panta 2. punktā un 15. panta 2. punktā saistībā ar ilgtspējīgas ūdens un jūras resursu izmantošanas un aizsardzības, pārejas uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanas un kontroles, kā arī biodaudzveidības un ekosistēmu atjaunošanas tehniskās pārbaudes kritērijiem, un 8. panta 4. punktā paredzētais pilnvarojums attiecībā uz informāciju, kas jāatklāj uzņēmumiem, uz kuriem attiecas pienākums publicēt nefinansiālu informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 10 (“Grāmatvedības direktīva”) 19.a pantu vai 29.a pantu.

2.APSPRIEŠANĀS PIRMS AKTA PIEŅEMŠANAS

Šā deleģētā akta pamatā ir ieteikumi, ko sniegusi Ilgtspējīga finansējuma platforma (IFP), kas ir 2020. gadā izveidota Komisijas ekspertu grupa, kurā piedalās dažādas privātā un publiskā sektora ieinteresētās personas. Saskaņā ar Taksonomijas regulas 20. pantu IFP ir pilnvarota konsultēt Komisiju par tehniskās pārbaudes kritērijiem attiecībā uz sešiem ES vidiskajiem mērķiem taksonomijas jomā.

Pamatojoties uz to, ka par prioritātēm noteiktas tās saimnieciskās darbības, kurām ir vislielākais potenciāls būtiski sekmēt kādu no četriem ES taksonomijas vidiskajiem mērķiem, platforma izstrādāja tehniskās pārbaudes kritēriju projektu vairākām darbībām.

Platformas piedāvātie tehniskās pārbaudes kritēriju projekti tika publicēti, lai periodā no 2021. gada augusta līdz septembrim saņemtu ieinteresēto personu atsauksmes. Platforma ieinteresēto personu sniegtās atsauksmes izskatīja pirms galīgo ieteikumu publicēšanas 2022. gada martā un novembrī 11 . Platformas galīgie ieteikumi vairākkārt tika apspriesti arī ar Komisijas dalībvalstu ekspertu grupu (MSEG), konkrēti, 2022. gada 6. aprīlī, 8. jūlijā, 4. oktobrī un 15. decembrī un 2023. gada 24. janvārī.

Komisija izskatīja ieteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus, ko izstrādājusi platforma, un veica turpmākas darbības, lai nodrošinātu, ka kritēriji atbilst Taksonomijas regulas 19. pantā noteiktajām prasībām. 2023. gada 5. aprīlī deleģētā akta projekts tika iesniegts MSEG un platformai, un kopā ar ierosinātajiem grozījumiem taksonomijas Deleģētajā aktā par klimatisko komponentu un grozījumiem taksonomijas Deleģētajā aktā par informācijas atklāšanu uz četrām nedēļām (no 2023. gada 5. aprīļa līdz 3. maijam) tika publicēts nolūkā apkopot ieinteresēto personu atsauksmes. Kopumā atsauksmes sniedza 636 respondenti 12 .

2023. gada 19. aprīlī un 24. maijā deleģētā akta projektu apsprieda arī ar Ilgtspējīga finansējuma platformu. 2023. gada 20. aprīlī un 2023. gada 25. maijā deleģētā akta projekts tika arī prezentēts un apspriests MSEG sanāksmēs ar dalībvalstu ekspertiem un novērotājiem no Eiropas Parlamenta. 2023. gada 25. maijā notika arī ad hoc diskusija ar Eiropas Parlamenta deputātiem.

Kopumā platformas, MSEG un ieinteresēto personu atsauksmes bija pozitīvas; tika atzinīgi novērtēta jaunu mērķu un sektoru iekļaušana ES taksonomijā. Tika paustas arī bažas, jo īpaši par to, ka nav iekļauti daži sektori, kas tiek uzskatīti par kritiski svarīgiem; tika norādīts uz iespējamo ietekmi uz uzņēmumiem, kuru darbības taksonomija neaptver. Komentāri bija ļoti polarizēti, proti, daļa ierosināja stingrākus kritērijus un otra daļa – mazāk stingrus kritērijus. Daži respondenti uzskatīja, ka konkrētu darbību kritēriju kalibrēšana nav pietiekami vērienīga. Citi uzskatīja, ka daži kritēriji ir pārāk vērienīgi, sarežģīti vai šauri. Daudzi komentāri arī vērsa uzmanību uz kritēriju izmantojamību, ziņošanas kārtību un tehniskiem precizējumiem.

Pēc saņemto atsauksmju rūpīgas izskatīšanas deleģētās regulas galīgajā redakcijā tika mērķorientēti kalibrēti daži kritēriji, kā arī tika veiktas citas tehniskas izmaiņas. Tās jo īpaši attiecas uz tehniskiem precizējumiem, salāgojumiem ar mērķi nodrošināt lielāku saskaņotību ar spēkā esošajiem nozaru tiesību aktiem, atsauču uz gaidāmajām izskatīšanām iekļaušanu, kā arī uz salāgojumiem ar mērķi attiecībā uz vairākām darbībām uzlabot principa “netiek nodarīts būtisks kaitējums” kritēriju konsekventumu.

Lielākā daļa komentāru attiecās uz darbībām, kas veicina aprites ekonomikas mērķa sasniegšanu, jo īpaši ražošanas, būvniecības, ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas sektoros. Publiskās apspriešanas periodā saņemto atsauksmju kopsavilkums ir sniegts šai deleģētajai regulai pievienotā dienestu darba dokumenta 7.2. pielikumā. Galvenās izmaiņas kritērijos, kas izdarītas pēc sabiedriskās apspriešanas perioda, ir izklāstītas dienestu darba dokumenta 4. nodaļā sadalījumā pa mērķiem un sektoriem.

Darbības, kas būtiski sekmē ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību: I pielikums

Izmaiņas, kas izdarītas, balstoties uz saņemtajām atsauksmēm, lielākoties bija tehniska rakstura. Tika izdarīti mērķorientēti grozījumi, jo īpaši attiecībā uz darbību “komunālo notekūdeņu attīrīšana”, lai precizētu tehniskos problēmjautājumus un nodrošinātu labāku saskaņotību ar ES ūdens resursu satvaru. Attiecībā uz dabā balstītiem risinājumiem darbības apraksti tika grozīti, lai paplašinātu tās tvērumu, proti, ietvertu arī ezerus, kas ir daļa no upju tīkla. Turklāt tika mainīti principa “netiek nenodarīts būtisks kaitējums” kritēriji, lai nodrošinātu saskaņotību starp šo darbību un citām cieši saistītām darbībām, kas iekļautas taksonomijas Deleģētajā aktā par klimatisko komponentu (un tā grozījumos) un Deleģētajā aktā par vidisko komponentu.

Darbības, kas būtiski sekmē pāreju uz aprites ekonomiku: II pielikums

Kas attiecas uz ražošanu, izmaiņas galvenokārt vērstas uz kritēriju izmantojamības uzlabošanu. Attiecībā uz plastmasas iepakojuma preču ražošanu saņemtajās atsauksmēs lielākoties bija aicinājumi taksonomijas kritērijus saskaņot ar Komisijas priekšlikumu pārskatīt ES tiesību aktus par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem. Šajā sakarā Komisija grozīja tekstu par reciklētu materiālu izmantošanu, atkalizmantošanu veicinošu dizainu, rotāciju un atkalizmantošanas sistēmām, kā arī par produkta reciklējamību. Komisija arī pielāgoja apritīgu ievadresursu izmantošanas kritēriju vērienīguma līmeni un ieviesa jaunus mērķrādītājus, kuru pamatā ir vidiskā, sociālā un ekonomiskā ietekme, kas ir novērtēta Komisijas priekšlikumam par iepakojuma un iepakojuma atkritumu regulu pievienotajā ietekmes novērtējumā. Atjauninātie mērķrādītāji nodrošina, ka taksonomijas kritēriji ir stingrāki nekā gaidāmie pārskatītie tiesību akti, taču vienlaikus tie ir vairāk izmantojami, ņemot vērā pašreiz pieejamās tehnoloģijas. Attiecībā uz elektrisko un elektronisko iekārtu ražošanas kritērijiem Komisija precizēja, ka kritēriji ir piemērojami tikai tad, ja tie konkrētajam produktam ir relevanti, un neizslēdz produktus, kuru atbilstību kritērijiem nav iespējams izpildīt produkta īpatnību dēļ. Komisija arī grozīja sākotnējo normu par komponentiem, kam ir “bagātīgs kritiski svarīgo izejvielu saturs”, lai šo normu padarītu skaidrāku un vieglāk izmantojamu praksē.

Attiecībā uz deleģētajā aktā iekļautajām darbībām, kas saistītas ar būvniecību un nekustamo īpašumu, tika ieviestas nelielas izmaiņas, lai precizētu vai definētu izmantotos tehniskos terminus un saskaņotu būtiska ieguldījuma kritēriju formulējumu visās šajā sektorā iekļautajās darbībās. Turklāt, lai nodrošinātu saskaņotību starp darbībām un citām cieši saistītām darbībām, kas iekļautas taksonomijas Deleģētajā aktā par klimatisko komponentu (un tā grozījumos) un Deleģētajā aktā par vidisko komponentu, tika grozīti principa “netiek nenodarīts būtisks kaitējums” kritēriji.

Izmaiņas tika izdarītas arī darbībā “IT/OT datu virzītu risinājumu nodrošināšana”, lai panāktu konsekvenci ar saistīto ūdens resursu mērķa sasniegšanas darbību un uzlabotu būtiskā ieguldījuma kritēriju izmantojamību. Piemēram, attiecībā uz būtiskā ieguldījuma 2.–7. kritēriju tika norādīts, ka operatoriem ir jāizpilda tikai viena (vai divas) no uzskaitītajām spējām attiecībā uz katru IT/OT datu virzītu risinājumu, lai atbilstu attiecīgajam kritērijam.

Attiecībā uz darbībām, kas saistītas atkritumiem un ūdens resursiem, kā arī pakalpojumu darbībām lielākā daļa izmaiņu bija tehniskas vai tām bija precizējošs raksturs.

Darbības, kas būtiski sekmē piesārņojuma novēršanu un kontroli: III pielikums

Attiecībā uz aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu (AFS) vai zāļu un farmaceitisko produktu ražošanu, kā arī atkritumu un remediācijas darbībām izmaiņas lielākoties bija tehniskas vai to mērķis bija palīdzēt precizēt darbības aprakstu vai tehniskās pārbaudes kritēriju piemērojamību.

Darbības, kas būtiski sekmē biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu: IV pielikums

Balstoties uz dažādajām saņemtajām atbildēm, attiecībā uz saglabāšanas darbību tika izdarītas mērķorientētas izmaiņas. Galvenās izmaiņas attiecās uz formulējuma precizēšanu attiecībā uz kompensēšanu, lai precizētu, ka saglabāšanas darbībā var ieskaitīt tikai neto ieguvumus bioloģiskās daudzveidības jomā. Turklāt, lai sasniegtu saglabāšanas un atjaunošanas mērķus, kā arī ievērojot paraugpraksi un piemērojamos tiesību aktus, tika izdarītas izmaiņas, ar kurām tiek ierobežota mēslošanas līdzekļu (arī kūtsmēslu) izmantošana, proti, tie izmantojami tikai tur, kur tas ir nepieciešams.

Nelielas izmaiņas tika izdarītas arī attiecībā uz tūrisma darbību, proti, precizēts, ka ir jāanalizē tā sauktā “tūrisma intensitāte”, t. i., maksimālais to cilvēku skaits, kuri var vienlaikus apmeklēt tūrisma galamērķi, neizraisot tā iznīcināšanu, un ir nodrošināta lielāka elastība attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar sertificētu produktu ieguvi.

Izmaiņas taksonomijas Deleģētajā aktā par informācijas atklāšanu: V līdz VIII pielikums

Ieinteresētās personas atzinīgi novērtēja ierosinātos grozījumus Deleģētajā aktā par informācijas atklāšanu, ar kuriem ziņošanas satvars iz izmantojams visiem vidiskajiem mērķiem, arī šīs regulas aptvertajām darbībām. Viņi arī atzinīgi novērtēja tehniskās korekcijas, kas uzlabo ziņošanas satvara izmantojamību.

Balstoties uz atsauksmēm, kas saņemtas no ieinteresētajām personām, arī platformas un dalībvalstīm, tika izdarītas vēl citas tehniskas korekcijas. Tās jo īpaši ietver saimnieciskās darbības kodu saskaņošanu un turpmākus konsekvences un lietojamības uzlabojumus Deleģētā akta par informācijas atklāšanu pielikumos attiecībā uz nefinanšu un finanšu uzņēmumiem. Dažas ieinteresētās personas pieprasīja vairāk laika īstenošanai vai iesniedza apjomīgākus priekšlikumus par izmaiņām ziņošanas satvarā, piemēram, riska darījumu ar MVU iekļaušanu banku informācijas publiskošanā, ko varētu apsvērt vēlāk plašākā ziņošanas satvara izskatīšanā, kas paredzēta Deleģētā akta par informācijas atklāšanu 9. pantā.

3.IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Komisija veica deleģētā akta ietekmes novērtējumu. Tas netika veikts kā oficiāls ietekmes novērtējums. Tas ir tāpēc, ka deleģētajā aktā ir ņemtas vērā rīcībpolitiskās izvēles, kas jau izdarītas Taksonomijas regulā un lielā mērā ES taksonomijas Deleģētajā aktā par klimatisko komponentu. Taksonomijas regulai tika veikts ietekmes novērtējums 13 , kurā tika novērtēta ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme, ko radītu ziņošana saskaņā ar ES taksonomiju. ES taksonomijas Deleģētajam aktam par klimatisko komponentu bija pievienots samērīgs ietekmes novērtējums 14 , kurā bija sīki izklāstītas vispārējās pieejas, kas izmantotas, lai noteiktu tehniskās pārbaudes kritērijus. Šis novērtējums joprojām ir relevants attiecībā uz vidisko mērķu tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Šā deleģētā akta pamatā ir analītisks dienestu darba dokuments 15 , kurā: i) aprakstīts iniciatīvas konteksts un mērķis; ii) izskaidrota pieeja, kas izmantota, lai noteiktu konkrētus tehniskās pārbaudes kritērijus, tostarp to, kā šie kritēriji darbosies praksē; iii) izskaidrotas jebkādas atkāpes no platformas ieteikumiem vai to papildinājumi; iv) apkopoti šīs iniciatīvas paredzamie ieguvumi un izmaksas, it sevišķi administratīvās izmaksas, un v) aprakstīts, kā šī iniciatīva tiks uzraudzīta un izvērtēta.

Komisija novērtēja šā deleģētā akta saskanību ar klimatneitralitātes mērķi, kas izvirzīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 16 2. panta 1. punktā, un mērķi nodrošināt progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēts minētās regulas 5. pantā.

Saskaņā ar Taksonomijas regulas 17. pantā noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu, ka nevienu darbību, kas rada ievērojamas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, nevar uzskatīt par vidiski ilgtspējīgu, Komisija kalibrēja tehniskās pārbaudes kritērijus, ar kuriem nodrošina, ka saimnieciskās darbības, kas būtiski sekmē kādu no vidiskajiem mērķiem, nenodara būtisku kaitējumu klimata pārmaiņu mazināšanai. Attiecībā uz katru saimniecisko darbību ir apsvērts tas, vai tai ir potenciāls radīt lielas SEG emisijas un līdz ar to būtisku kaitējumu klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim. Darbībām, kurām šāds potenciāls ir, tika izstrādāti kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai mazināšanas mērķim netiek nodarīts būtisks kaitējums. Darbībām, kurām lielu SEG emisiju risks ir zems, kritēriji netika ierosināti. Ja vien tas ir iespējami un lietderīgi, šie kritēriji attiecībā uz būtiska kaitējuma nenodarīšanu mazināšanas mērķim atsaucas arī uz atbilstību ES tiesību aktos noteiktajām minimālajām prasībām. Ja ES tiesību aktos nav noteikts konkrēts minimālais sniegums attiecībā uz vidiskajām iecerēm, tika izmantoti tiesību aktos noteiktie kvantitatīvie rādītāji, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) iekārtu dati. Kritēriji var būt gan kvantitatīvi, piemēram, SEG emisijas, gan kvalitatīvi, piemēram, prasība izveidot metāna noplūžu monitoringa plānu.

Tāpat Komisija kalibrēja tehniskās pārbaudes kritērijus, lai nodrošinātu, ka saimnieciskās darbības, kas būtiski sekmē kādu no vidiskajiem mērķiem, būtiski negatīvi neietekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tas nodrošina, ka nevienu darbību nevar uzskatīt par vidiski ilgtspējīgu, ja tā palielina pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvo ietekmi uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem.

Pieeja, kas izmantota, lai formulētu kritēriju, ka attiecībā uz pielāgošanos netiek nodarīts būtisks kaitējums, atspoguļo ideju, ka pielāgošanās ir ikvienas personas atbildība un ka visiem pārvaldības līmeņiem, arī privātpersonām un ekonomikas dalībniekiem, būtu jāpanāk, ka to lēmumi un darbības ir klimatdroši. Kritērijs, ka attiecībā uz pielāgošanos netiek nodarīts būtisks kaitējums, ir balstīts uz to, vai darbība ir klimatdroša, t. i., vai ir apzināta jebkāda darbībai būtiskā pašreizējā un turpmākā ietekme un tiek meklēti risinājumi ar mērķi samazināt vai novērst iespējamos zaudējumus vai ietekmi uz darījumdarbības nepārtrauktību. Principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritērijos ietver uz procesu balstītu prasību, kas ir vienāda visām saimnieciskajām darbībām. Šī uz procesu balstītā prasība ir ierosināta visām darbībām, ievērojot pieeju, ka klimata pārmaiņas ietekmēs visu ekonomiku.

4.DELEĢĒTĀ AKTA JURIDISKIE ASPEKTI

Tiesības pieņemt deleģētos aktus ir piešķirtas Taksonomijas regulas 8. panta 4. punktā, 12. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 14. panta 2. punktā un 15. panta 2. punktā.

Deleģētā akta 1. pantā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību.

Deleģētā akta 2. pantā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz pāreju uz aprites ekonomiku.

Deleģētā akta 3. pantā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz piesārņojuma novēršanu un kontroli.

Deleģētā akta 4. pantā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu.

Ar 5. pantu groza ES taksonomijas Deleģēto aktu par informācijas atklāšanu.

Deleģētā akta 6. pantā noteikti noteikumi par šīs regulas spēkā stāšanos un piemērošanas datumu.

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) …/..

(27.6.2023)

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību, pāreju uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli vai bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem, un ar ko Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 groza attiecībā uz minētajām saimnieciskajām darbībām specifiskām informācijas atklāšanas prasībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17 , jo īpaši tās 8. panta 4. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)Ar Regulu (ES) 2020/852 ir izveidots vispārējs satvars, kā noteikt, vai kāda saimnieciskā darbība ir uzskatāma par vidiski ilgtspējīgu, ar mērķi noskaidrot, kādā mērā investīcijas ir vidiski ilgtspējīgas. Minētā regula attiecas uz Savienības vai dalībvalstu pieņemtiem pasākumiem, ar ko nosaka prasības finanšu tirgus dalībniekiem vai emitentiem attiecībā uz finanšu produktiem vai uzņēmumu obligācijām, kuri kā vidiski ilgtspējīgi tiek darīti pieejami finanšu tirgus dalībniekiem, kas finanšu produktus dara pieejamus, un uzņēmumiem, uz kuriem attiecas pienākums publicēt nefinanšu paziņojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 19.a pantu 18 vai konsolidētu nefinanšu paziņojumu saskaņā ar minētās direktīvas 29.a pantu. Ekonomikas dalībnieki un publiskās iestādes, uz kuriem Regula (ES) 2020/852 neattiecas, to var piemērot brīvprātīgi.

(2)Regulas (ES) 2020/852 12. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 14. panta 2. punktā un 15. panta 2. punktā noteikts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti, ar ko ievieš tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē attiecīgi ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību, pāreju uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli vai bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, un katram minētās regulas 9. pantā izklāstītajam relevantajam vidiskajam mērķim jāievieš tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība vienam vai vairākiem no minētajiem vidiskajiem mērķiem nenodara būtisku kaitējumu.

(3)Komisijas 2021. gada 6. jūlija paziņojumā “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija” 19 tika paziņots par tehniskās pārbaudes kritēriju ieviešanu vidiskajiem mērķiem, kas aptver ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību, pāreju uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu. Minētie tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jāpieņem papildus tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas ieviesti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2139 20 .

(4)Tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas ieviesti vidiskajiem mērķiem, kuri aptver ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību, pāreju uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, līdzīgi kā ar Deleģēto regulu (ES) 2021/2139 ieviestajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem iespēju robežās būtu jāievēro saimniecisko darbību klasifikācija, kas noteikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 21 izveidotajā NACE 2. red. saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmā. Lai uzņēmumiem un finanšu tirgus dalībniekiem palīdzētu identificēt relevantās saimnieciskās darbības, kurām būtu jāievieš tehniskās pārbaudes kritēriji, saimnieciskās darbības specifiskajā aprakstā būtu jāiekļauj arī indikatīvas atsauces uz NACE kodiem, ar kādiem šo darbību var klasificēt. Minētās atsauces būtu jāsaprot kā indikatīvas un tās nedrīkstētu prevalēt pār saimnieciskās darbības aprakstā sniegto konkrēto definīciju.

(5)Tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas noteikti saimnieciskām darbībām, kuras būtiski sekmē ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību, pāreju uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, būtu jānodrošina, ka attiecīgajai saimnieciskajai darbībai uz vienu no minētajiem mērķiem ir pozitīva ietekme. Tādēļ minētajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem par atskaites punktu ņemamas robežvērtības vai snieguma līmenis, kuru konkrētajai saimnieciskajai darbībai vajadzētu sasniegt, lai varētu uzskatīt, ka tā būtiski sekmē to, ka tiek sasniegts viens no minētajiem mērķiem. Principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka konkrētajai saimnieciskajai darbībai nav būtiskas negatīvas vidiskās ietekmes, arī ar klimatu saistītas ietekmes. Tāpēc minētajos tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jānosaka minimālās prasības, kurām konkrētajai saimnieciskajai darbībai būtu jāatbilst, lai to varētu uzskatīt par vidiski ilgtspējīgu.

(6)Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai saimnieciskā darbība būtiski sekmē kādu no Regulas (ES) 2020/852 9. pantā noteiktajiem vidiskajiem mērķiem un būtiski nekaitē pārējo vidisko mērķu sasniegšanai, attiecīgā gadījumā būtu jābalstās uz spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, paraugpraksi, standartiem un metodiku, kā arī uz starptautiski atzītu publisku struktūru izstrādātiem vispāratzītiem standartiem, praksi un metodiku. Ja kādā rīcībpolitikas jomā šādu standartu, prakses un metodiku nav, tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jābalstās uz starptautiski atzītu privātu struktūru izstrādātiem vispāratzītiem standartiem.

(7)Saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 19. panta 1. punkta h) apakšpunktu tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāņem vērā attiecīgās saimnieciskās darbības raksturs un mērogs un attiecīgā nozare, kā arī tas, vai saimnieciskā darbība ir veicinoša darbība, kas minēta minētās regulas 16. pantā. Lai tehniskās pārbaudes kritēriji lietderīgi un līdzsvaroti atbilstu Regulas (ES) 2020/852 19. pantā noteiktajām prasībām, tie būtu jānosaka kā kvantitatīva robežvērtība vai minimāla prasība, relatīvs uzlabojums, kvalitatīvas snieguma prasības, procesā vai praksē balstītas prasības vai precīzs pašas saimnieciskās darbības rakstura apraksts, ja šī darbība pēc savas būtības ir tāda, kas var būtiski sekmēt vidisko mērķu sasniegšanu.

(8)Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību, būtu jāatspoguļo nepieciešamība panākt, lai visi ūdensobjekti būtu labā stāvoklī un jūras ūdeņi būtu labā vidiskā stāvoklī, kā arī neļaut pasliktināties ūdensobjektiem, kas jau ir labā stāvoklī, vai jūras ūdeņiem, kas jau ir labā vidiskā stāvoklī. Tāpēc ir lietderīgi vispirms koncentrēties uz tām saimnieciskajām darbībām un sektoriem, kuriem ir vislielākais potenciāls sasniegt šos mērķus.

(9)Savienības ūdens aizsardzības satvars 22 nodrošina integrētu ūdens resursu apsaimniekošanas pieeju, ievērojot visu ekosistēmu integritāti. Tāpēc tehniskās pārbaudes kritērijiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai novērstu komunālo un rūpniecisko notekūdeņu novadīšanas nelabvēlīgo ietekmi, aizsargātu cilvēka veselību pret jebkādas dzeramā ūdens kontaminācijas nelabvēlīgo ietekmi, uzlabotu ūdens resursu apsaimniekošanu un ūdens izmantošanas efektivitāti, nodrošinātu jūras ekosistēmu pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu, sekmētu jūras ūdeņu labu vidisko stāvokli un palīdzētu kopumā sasniegt un uzturēt ūdensobjektu (arī virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu) labu stāvokli vai labu potenciālu. Tehniskās pārbaudes kritērijus attiecībā uz komunālo notekūdeņu attīrīšanu kā darbību, kas dod būtisku ieguldījumu viena vai vairāku vidisko mērķu sasniegšanā, būtu jāizskata un vajadzības gadījumā jāpārskata, ņemot vērā relevantos Savienības tiesību aktus, arī Padomes Direktīvu 91/271/EEK 23 .

(10)Attiecībā uz dabas iedvesmotiem un atbalstītiem risinājumiem, kas nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību, tehniskās pārbaudes kritērijiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai novērstu plūdus vai sausumu un aizsargātu pret tiem, vienlaikus uzlabojot dabisko ūdens aizturi, bioloģisko daudzveidību un ūdens kvalitāti.

(11)Pāreja uz aprites ekonomiku ir vidisko ilgtspēju veicinošs faktors, kas rada ievērojamus ieguvumus ilgtspējīgai ūdens apsaimniekošanai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un saglabāšanai, piesārņojuma novēršanai un kontrolei un klimata pārmaiņu mazināšanai. Aprites ekonomika atspoguļo vajadzību pēc saimnieciskām darbībām, kas sekmē resursu efektīvu izmantošanu ar resursu pienācīgu atkalizmantošanu un reciklēšanu. Tāpēc tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē pāreju uz aprites ekonomiku, būtu jānodrošina, ka projektēšanas un ražošanas posmā operators ņem vērā produkta ilgtermiņa vērtības saglabāšanu un atkritumu samazināšanu visā tā aprites ciklā. Lietošanas posmā produktam būtu jāveic apkope, ar kuru pagarina tā kalpošanas laiku, vienlaikus samazinot atkritumu daudzumu. Produkts pēc tā lietošanas būtu jāizjauc vai jāapstrādā tā, lai nodrošinātu, ka to var atkalizmantot vai reciklēt cita produkta ražošanai. Šāda pieeja var mazināt Savienības ekonomikas atkarību no materiāliem, ko importē no trešām valstīm, un tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām. Tāpēc ir lietderīgi vispirms koncentrēties uz tām saimnieciskajām darbībām un sektoriem, kuriem ir vislielākais potenciāls sasniegt šos mērķus.

(12)Apsverot produkta apritīgumu, produkta ilgizturības, iespējamas atkalizmantošanas un reciklējamības nodrošināšanā svarīgi posmi ir projektēšana un ražošana. Šie posmi ir arī ārkārtīgi svarīgi, lai materiālos un produktos visā to aprites ciklā samazinātu bīstamo vielu saturu un aizstātu vielas, kas rada ļoti lielas bažas. Tāpēc tehniskās pārbaudes kritērijos, kas attiecas uz ražošanas darbībām, kuras būtiski sekmē pāreju uz aprites ekonomiku, būtu jānosaka projektēšanas prasības attiecībā uz produktu ilgmūžību, remontējamību un atkalizmantošanu, kā arī prasības attiecībā uz tādu materiālu, vielu un procesu izmantošanu, kas paver iespējas produktu kvalitatīvi reciklēt. Bīstamo vielu izmantošana būtu jāsamazina līdz minimumam. Ja iespējams, kritērijos būtu jāparedz arī reciklētu materiālu izmantošana paša produkta ražošanā.

(13)Veicot sekojumpasākumus pēc Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojuma “Eiropas zaļais kurss” 24 , 2020. gada 3. marta paziņojuma par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu 25 , 2018. gada 16. janvāra paziņojuma par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu 26 un 2022. gada 30. novembra paziņojuma par ES biobāzētas, bionoārdāmas un kompostējamas plastmasas rīcībpolitikas satvaru 27 , plastmasas iepakojuma ražošanas tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jāpapildina, jāizskata un vajadzības gadījumā jāpārskata, ņemot vērā relevantos Savienības tiesību aktus, arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/62/EK 28 un tās nākotnes pārskatītās redakcijas.

(14)Tā kā nav juridiski apstiprinātu ilgtspējas kritēriju attiecībā uz biomasas lomu plastmasas iepakojumā, tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz plastmasas iepakojuma ražošanu, kas būtiski sekmē pāreju uz aprites ekonomiku, ir vērsti uz bioatkritumu izmantošanu par ievadresursu. Ņemot vērā tehnoloģiju un rīcībpolitikas attīstību nākotnē, arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2018/2001/EK 29 izskatīšanu, kā arī iespējamo ieguldījumu citu vidisko mērķu sasniegšanā, minētie kritēriji var būt jāizskata.

(15)Laba atkritumu apsaimniekošana ir aprites ekonomikas stūrakmens un palīdz novērst atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Savienības tiesību akti par atkritumiem 30 uzlabo atkritumu apsaimniekošanu, proti, tie nosaka atkritumu hierarhiju, saskaņā ar kuru vēlamie risinājumi ir atkritumu rašanās novēršana, sagatavošana atkalizmantošanai un reciklēšana, kam seko citu veidu atgūšana, arī enerģijas atgūšana, un likvidēšana, piemēram, incinerācija bez enerģijas atgūšanas vai apglabāšana poligonā, ir pats galējais risinājums. Tāpēc tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē pāreju uz aprites ekonomiku, vajadzētu būt vērstiem uz to, lai novērstu vai samazinātu atkritumu rašanos, palielinātu atkritumu sagatavošanu atkalizmantošanai un reciklēšanai un izvairītos no devalorizējošas reciklēšanas un atkritumu likvidēšanas. Ņemot vērā, ka materiālus, kas piemēroti atkārtotai ievadīšanai aprites ekonomikā, piemēram, metālus un neorganiskos sāļus, var reciklēt no sadegšanas produktiem, jo īpaši no nebīstamo atkritumu incinerācijā iegūtajiem smagajiem pelniem, attiecībā uz minēto reciklēšanas darbību jāapsver tehniskās pārbaudes kritēriju ieviešana.

(16)Savienībā būvniecības un nojaukšanas sektors rada 37 % atkritumu 31 . Tāpēc tam, ka tiek nodrošināts, ka ēku un citu inženiertehnisko objektu būvniecības un uzturēšanas procesā izmantotie materiāli galvenokārt nāk no atkalizmantotiem vai reciklētiem (otrreizējo izejvielu) materiāliem un, tad, kad būvētie aktīvi tiek nojaukti, tie savukārt tiek sagatavoti atkalizmantošanai vai reciklēšanai, var būt būtiska nozīme, pārejot uz aprites ekonomiku. Tāpēc būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji jaunu ēku būvniecībai, esošo ēku renovācijai, ēku un citu būvju nojaukšanai vai sagraušanai, ceļu un automaģistrāļu uzturēšanai un betona izmantošanai inženiertehniskajos projektos. No projektēšanas līdz pat izjaukšanas posmam ir jāņem vērā apsvērumi par materiālu un būvēto aktīvu apritīgumu. Tāpēc tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāievēro būvēto aktīvu apritīgas konstrukcijas un ražošanas principi, kā arī šo aktīvu ražošanā izmantoto materiālu apritīga izmantošana.

(17)Pateicoties dažādiem jauniem ilgtspējīgiem pakalpojumiem, darījumdarbības modeļiem “produkts kā pakalpojums” un digitālajiem risinājumiem, uzlabojas dzīves kvalitāte, rodas inovatīvas profesijas un tiek pilnveidotas zināšanas un prasmes. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” 32 , aprites ekonomika nodrošina kvalitatīvus, funkcionālus un drošus produktus, kas ir efektīvi, cenas ziņā pieejami, ilgizturīgāki un konstruēti tā, lai tos varētu atkalizmantot, remontēt un kvalitatīvi reciklēt. Tāpēc attiecībā uz darbībām, kas palīdz pagarināt produktu kalpošanas laiku, būtu jāievieš tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem inovatīvi ilgtspējīgi pakalpojumi ir uzskatāmi par tādiem, kas būtiski sekmē pāreju uz aprites ekonomiku.

(18)Digitālie risinājumi, arī digitālo produktu pasu izmantošana, var nodrošināt reāllaika datus par priekšmeta atrašanās vietu, stāvokli un pieejamību, kā arī palielināt materiālu izsekojamību un tādējādi uzlabot vērtības saglabāšanu katrā projektēšanas, ražošanas un patēriņa lēmumā. Tas savukārt ļauj ekonomikas aktoriem pāriet uz apritīgas darījumdarbības modeļiem, arī darījumdarbības modeli “produkts kā pakalpojums”, galu galā saimnieciskās darbības atsaistot no dabas resursu izmantošanas un uzlabojot saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Tāpēc būtu jāievieš tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz jauniem digitāliem risinājumiem, kas var uzlabot to, cik pārredzams un efektīvs ir vides monitorings un regulējuma izpildes panākšana, arī lēmumu pieņemšana integrētas ūdens resursu pārvaldības ietvaros.

(19)Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē piesārņojuma novēršanu un kontroli, būtu jāatspoguļo nepieciešamība izskaust gaisa, ūdens, augsnes, dzīvo organismu un pārtikas resursu piesārņojumu. Piesārņojums var izraisīt slimības un līdz ar to kļūt par priekšlaicīgas nāves cēloni. Vissmagāk piesārņojums parasti skar vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu veselību 33 . Piesārņojums apdraud arī bioloģisko daudzveidību un veicina sugu masveida izzušanu. Kā norādīts Komisijas 2021. gada 12. maija paziņojumā “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem ES. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” 34 , ekonomiskie ieguvumi no piesārņojuma apkarošanas ir ievērojami un ieguvumi sabiedrībai krietni pārsniedz nepieciešamās izmaksas.

(20)Saskaņā ar Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojuma “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” 35 vērienīgajām iecerēm, kā palīdzēt novērst un kontrolēt piesārņojumu, ir īpaši svarīgi pakāpeniski atteikties no viskaitīgākajām vielām, kas ir produktos, kuri paredzēti patēriņam vai profesionālai lietošanai, ja vien nav pierādīts, ka to lietošana ir būtiska sabiedrībai, un pēc iespējas aizstāt vai minimizēt tādu vielu ražošanu un lietošanu, kas rada bažas.

(21)Kā norādīts Komisijas 2019. gada 11. marta paziņojumā “Eiropas Savienības stratēģiskā pieeja attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē” 36 , piesārņojums, ko izraisa noteiktas zāļu sastāvdaļas, var apdraudēt vidi un cilvēka veselību. Tāpēc tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas paredzēti aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu vai aktīvo vielu ražošanai un zāļu ražošanai, vajadzētu būt vērstiem uz to, lai sekmētu tādu sastāvdaļu ražošanu un izmantošanu, kas ir dabā atrodamas vielas vai kas klasificētas kā viegli bionoārdāmas vielas.

(22)Piesārņotāju emisijas novēršanai un samazināšanai produktu aprites cikla beigu posmā un pašreizējā piesārņojuma attīrīšanai ir ievērojams potenciāls aizsargāt vidi no piesārņojuma un uzlabot vides stāvokli. Tāpēc būtu jāievieš tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz tādu bīstamo atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un apstrādi, kuri videi un cilvēka veselībai rada lielāku apdraudējumu nekā nebīstamie atkritumi, kā arī neatbilstīgu poligonu, pamestu vai nelikumīgu atkritumu izgāztuvju un kontaminētu objektu un teritoriju remediāciju.

(23)Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, būtu jāatspoguļo nepieciešamība aizsargāt, saglabāt vai atjaunot biodaudzveidību, lai panāktu ekosistēmu labu stāvokli vai aizsargātu ekosistēmas, kas jau ir labā stāvoklī. Bioloģiskās daudzveidības zudums un ekosistēmu sabrukums ir viens no lielākajiem apdraudējumiem, ar kādiem cilvēcei nāksies saskarties nākamajā desmitgadē 37 .

(24)Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana sniedz tiešus ekonomiskus ieguvumus daudzām ekonomikas nozarēm. Tāpēc tehniskās pārbaudes kritērijiem vajadzētu būt vērstiem uz sauszemes, saldūdens un jūras dzīvotņu, ekosistēmu un saistīto faunas un floras sugu populāciju stāvokļa un tendenču saglabāšanu vai uzlabošanu.

(25)Bioloģiskās daudzveidības un ar to saistīto veselīgu ekosistēmu sniegto pakalpojumu vērtība ir svarīga tūrismam, jo tā būtiski sekmē tūrisma galamērķu pievilcību un kvalitāti, un tādējādi arī to konkurētspēju. Tāpēc tūrisma pielāgošanas darbībām būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, kuru mērķis būtu nodrošināt, ka šajās darbībās tiek ievēroti atbilstoši principi un minimālās prasības attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un uzturēšanu un to saglabāšanas veicināšanu.

(26)Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai saimnieciskās darbības, kas būtiski sekmē kādu no vidiskajiem mērķiem, nenodara būtisku kaitējumu kādam citam vidiskajam mērķim, būtu jānodrošina, lai viena vidiskā mērķa sekmēšana nenotiktu uz citu vidisko mērķu rēķina. Tāpēc, lai būtu iespējams nodrošināt vidiski ilgtspējīgu darbību klasifikācijas vidisko integritāti, ļoti svarīgi ir principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritēriji. Darbībām, kas rada risku, ka konkrētam vidiskajam mērķim varētu tikt nodarīts būtisks kaitējums, attiecībā uz šo vidisko mērķi būtu jānosaka principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritēriji. Šajos kritērijos būtu jāņem vērā un jābalstās uz spēkā esošo Savienības tiesību aktu relevantajām prasībām.

(27)Tehniskās pārbaudes kritērijiem, ar kuriem nodrošina, ka darbības, kas būtiski sekmē kādu no vidiskajiem mērķiem, nenodara būtisku kaitējumu klimata pārmaiņu mazināšanai, būtu jānodrošina, ka saimnieciskās darbības, kurām ir potenciāls būtiski sekmēt tādu vidisko mērķu sasniegšanu, kas nav klimata pārmaiņu mazināšana, nerada ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas. 

(28)Klimata pārmaiņas, visticamāk, ietekmēs visus ekonomikas sektorus. Tāpēc tehniskās pārbaudes kritēriji, ar kuriem nodrošina, ka saimnieciskās darbības, kas būtiski sekmē kāda vidiskā mērķa sasniegšanu, būtiski negatīvi neietekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, būtu jāpiemēro visām šīm saimnieciskajām darbībām. Minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka tiek apzināti saimnieciskajai darbībai būtiskie pašreizējie un nākotnes riski un tiek īstenoti pielāgošanās risinājumi ar mērķi minimizēt vai novērst iespējamos zaudējumus vai ietekmi uz darījumdarbības nepārtrauktību.

(29)Visām darbībām, kas var kavēt ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsargāšanu, būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz “būtiska kaitējuma nenodarīšanu” šādai ilgtspējīgai izmantošanai un aizsargāšanai. Minētos kritērijus būtu jāizstrādā ar mērķi novērst to, ka saimnieciskās darbības kaitē ūdensobjektu (arī virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu) labam stāvoklim vai labam ekoloģiskajam potenciālam vai jūras ūdeņu labam vidiskajam stāvoklim, proti, kritērijiem būtu jānosaka, ka ir jāapzina un jānovērš vides degradācijas riski saskaņā ar ūdens izmantošanas un aizsardzības pārvaldības plānu vai dalībvalstu jūras stratēģijām.

(30)Tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz “būtiska kaitējuma nenodarīšanu” pārejai uz aprites ekonomiku būtu jāpielāgo konkrētām saimnieciskajām darbībām, lai nodrošinātu, ka šīs darbības nenoved pie resursu neefektīvas izmantošanas vai pie iesīksti veicinošiem lineāriem ražošanas modeļiem, ka tiek novērsta atkritumu rašanās vai samazināts to daudzums un ka to neizbēgamības gadījumā atkritumi tiek apsaimniekoti saskaņā ar atkritumu hierarhiju. Tāpat šiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka saimnieciskās darbības nekaitē mērķim pāriet uz aprites ekonomiku.

(31)Tehniskās pārbaudes kritērijiem attiecībā uz “būtiska kaitējuma nenodarīšanu” piesārņojuma novēršanai un kontrolei būtu jāatspoguļo sektoru specifika, proti, jābūt vērstiem uz relevantajiem gaisa, ūdeņu vai zemes piesārņojuma avotiem un veidiem, attiecīgā gadījumā atsaucoties uz secinājumiem par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES 38 .

(32)Kritēriji attiecībā uz “būtiska kaitējuma nenodarīšanu” bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai būtu jānosaka visām tām darbībām, kuras var apdraudēt dzīvotņu, sugu vai ekosistēmu statusu vai stāvokli, un tajos būtu jāparedz, ka attiecīgā gadījumā jāveic vides ietekmējuma novērtējumi vai citi piemēroti novērtējumi un jāīsteno tajos izdarītie secinājumi. Minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka pat tad, ja nepastāv prasība veikt vides ietekmējuma novērtējumu vai citu piemērotu novērtējumu, darbību rezultātā netiek traucēti, sagūstīti vai nonāvēti ar tiesību aktiem aizsargātu sugu īpatņi vai netiek pasliktināts ar tiesību aktiem aizsargāto dzīvotņu stāvoklis.

(33)Tā kā klimata pārmaiņas, visticamāk, ietekmēs visus ekonomikas sektorus, šiem sektoriem būs jāpielāgojas klimata izraisītajām negatīvajām sekām gan tagad, gan nākotnē. Tāpēc nākotnē tehniskās pārbaudes kritēriji, kas veltīti būtiskam devumam attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, jāievieš attiecībā uz visiem sektoriem un saimnieciskajām darbībām, uz kuriem attiecas šajā regulā izklāstītie tehniskās pārbaudes kritēriji, kas veltīti būtiskam devumam attiecībā uz ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību, pāreju uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli vai bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu.

(34)Ar tādu jaunu saimniecisko darbību iekļaušanu, kas veicina vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu, tiks paplašināts minētās regulas 8. pantā noteiktais informācijas atklāšanas tvērums. Tāpēc, lai atspoguļotu šo paplašināto tvērumu, būtu jāgroza Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 39 , kas pieņemta, pamatojoties uz Regulas (ES) 2020/852 8. panta 4. punktu. Lai novērstu dažus tehniskas un juridiskas nekonsekvences gadījumus, kas konstatēti kopš Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 piemērošanas, minētajā regulā būtu jāizdara arī mērķorientēti grozījumi.

(35)Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2021/2178 būtu attiecīgi jāgroza.

(36)Četri vidiskie mērķi, kas minēti Regulas (ES) 2020/852 9. panta c)–f) apakšpunktā un minētās regulas 12., 13., 14. un 15. pantā, ir savstarpēji cieši saistīti, proti, te ir runa par līdzekļiem, ar ko mērķis tiek sasniegts, un labumu, ko viena mērķa sasniegšana var sniegt citiem mērķiem. Tādējādi noteikumi, pēc kuriem nosaka, vai saimnieciskā darbība būtiski sekmē ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību, pāreju uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli vai bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, ir savstarpēji cieši saistīti un ir cieši saistīti ar nepieciešamību paplašināt Deleģētajā regulā (ES) 2021/2178 noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus. Lai nodrošinātu, ka minētie noteikumi, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, lai ieinteresētās personas varētu vieglāk gūt visaptverošu pārskatu par tiesisko regulējumu un būtu vieglāk piemērot Regulu (ES) 2020/852, ir savstarpēji saskaņoti, tie ir jāiekļauj vienā regulā.

(37)Lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) 2020/852 piemērošana iet kopsolī ar zinātnes, tehnikas, tirgus un rīcībpolitikas attīstību, šī regula būtu regulāri jāizskata un vajadzības gadījumā jāgroza attiecībā uz darbībām, kuras uzskatāmas par tādām, kas būtiski sekmē ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību, pāreju uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, kā arī attiecībā uz relevantajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

(38)Šī regula ir saskanīga ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 40 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi un nodrošina progresu attiecībā uz pielāgošanos, kā minēts minētās regulas 5. pantā. Komisija novērtēja to, cik tehniskās pārbaudes kritēriji, ar kuriem nodrošina, ka saimnieciskajām darbībām, kas būtiski sekmē kādu no vidiskajiem mērķiem, nav būtiskas negatīvas ietekmes uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, ir saskanīgi ar Regulas (ES) 2021/1119 mērķi un mērķrādītājiem, kā prasīts minētās regulas 6. panta 4. punktā.

(39)Ir jānodrošina, ka nefinanšu un finanšu uzņēmumiem ir pietiekami daudz laika novērtēt, vai to saimnieciskās darbības atbilst šajā regulā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, un, pamatojoties uz minēto novērtējumu, ziņot saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2021/2178. Tāpēc šīs regulas piemērošanas diena būtu jāatliek, savukārt Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 grozījumiem būtu jānodrošina, ka nefinanšu un finanšu uzņēmumiem ir pietiekami daudz laika nodrošināt atbilstību ziņošanas prasībām saskaņā ar minēto regulu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību

Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību, un to, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem, kas minēti Regulas (ES) 2020/852 9. pantā, ir izklāstīti šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz pāreju uz aprites ekonomiku

Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē pāreju uz aprites ekonomiku, un to, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem, kas minēti Regulas (ES) 2020/852 9. pantā, ir izklāstīti šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz piesārņojuma novēršanu un kontroli

Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē piesārņojuma novēršanu un kontroli, un to, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem, kas minēti Regulas (ES) 2020/852 9. pantā, ir izklāstīti šīs regulas III pielikumā.

4. pants

Tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu

Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, un to, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem, kas minēti Regulas (ES) 2020/852 9. pantā, ir izklāstīti šīs regulas IV pielikumā.

5. pants

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2021/2178

Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 groza šādi:

1)regulas 8. panta 5. punktu svītro;

2)regulas 10. pantam pievieno šādu 6. un 7. punktu:

“6.    No 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim nefinanšu uzņēmumi atklāj informāciju tikai par taksonomijai piederīgo un taksonomijai nepiederīgo saimniecisko darbību īpatsvaru to kopējā apgrozījumā, kapitālā un pamatdarbības izdevumos, ievērojot Regulu [taksonomijas Deleģētā regula par vidisko komponentu] un Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I pielikuma 3.18.–3.21. un 6.18.–6.20. iedaļu un Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 II pielikuma 5.13., 7.8., 8.4., 9.3., 14.1. un 14.2. iedaļu, un šai informācijas atklāšanai relevanto I pielikuma 1.2. iedaļā minēto kvalitatīvo informāciju.

Nefinanšu uzņēmumu galvenie darbības rādītāji no 2025. gada 1. janvāra aptver saimnieciskās darbības, kas izklāstītas Regulā [taksonomijas Deleģētā regula par vidisko komponentu] un Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I pielikuma 3.18.–3.21. un 6.18.–6.20. iedaļā un Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 II pielikuma 5.13., 7.8., 8.4., 9.3., 14.1. un 14.2. iedaļā.

7.    No 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim finanšu uzņēmumi atklāj tikai:

a)ar taksonomijai nepiederīgām un taksonomijai piederīgām saimnieciskajām darbībām saistīto riska darījumu īpatsvaru to segtajos aktīvos, ievērojot Regulu [taksonomijas Deleģētā regula par vidisko komponentu] un Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I pielikuma 3.18.–3.21., 6.18.–6.20. iedaļu un Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 II pielikuma 5.13., 7.8., 8.4., 9.3., 14.1. un 14.2. iedaļu;

b)regulas XI pielikumā minēto kvalitatīvo informāciju, kas attiecas uz a) apakšpunktā minētajām saimnieciskajām darbībām.

Finanšu uzņēmumu galvenie darbības rādītāji no 2026. gada 1. janvāra aptver saimnieciskās darbības, kas izklāstītas Regulā [taksonomijas Deleģētā regula par vidisko komponentu] un Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I pielikuma 3.18.–3.21. un 6.18.–6.20. iedaļā un Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 II pielikuma 5.13., 7.8., 8.4., 9.3., 14.1. un 14.2. iedaļā.”;

3)regulas I, II, III, IV, V, VII, IX un X pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumu;

4)regulas VI pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikuma tekstu;

5)regulas VIII pielikumu aizstāj ar šīs regulas VII pielikuma tekstu.

6. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2024. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 27.6.2023

(1)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final).

(2)    Komisijas dienestu darba dokuments par investīciju vajadzību novērtējumu un finansējuma pieejamību, lai stiprinātu ES neto nulles tehnoloģiju ražošanas jaudu (SWD(2023) 68 final). Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES ekonomika pēc Covid-19: ietekme uz ekonomikas pārvaldību” (COM(2021) 662 final).Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vides politikas īstenošanas 2022. gada pārskats Panākt pavērsienu ar vidisko atbilstību” (COM(2022) 438 final).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(4)    Taksonomijas regulā ir definēti šādi seši vidiskie mērķi: a) klimata pārmaiņu mazināšana, b) pielāgošanās klimata pārmaiņām, c) ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība, d) pāreja uz aprites ekonomiku, e) piesārņojuma novēršana un kontrole, f) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

(5)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (OV L 442, 9.12.2021., 1. lpp.).

(6)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (2021. gada 6. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, precizējot tās informācijas saturu un noformējumu, kas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, jāatklāj par vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un precizējot metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei (OV L 443, 10.12.2021., 9. lpp.).

(7)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1214 (2022. gada 9. marts), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2021/2139 attiecībā uz saimnieciskajām darbībām noteiktās enerģētikas nozarēs un Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 attiecībā uz īpašām informācijas atklāšanas prasībām par šīm saimnieciskajām darbībām (OV L 188, 15.7.2022., 1. lpp.).

(8)    Šai regulai pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā sniegti papildu skaidrojumi par aptverto sektoru un darbību izvēli.

(9)    Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(11)    Visas platformas publikācijas ir pieejamas: https://finance.ec.europa.eu/sustainable-finance/overview-sustainable-finance-old/platform-sustainable-finance_en#activities.

(12)    Visi saņemtie komentāri ir pieejami: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13237-Investicijas-ilgtspeja-ES-vidiska-taksonomija_lv .

(13)    Komisijas dienestu darba dokuments “Impact Assessment Accompanying the document Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council on the establishment of a framework to facilitate sustainable investment and Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council on disclosures relating to sustainable investments and sustainability risks and amending Directive (EU) 2016/2341 and Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council amending Regulation (EU) 2016/1011 on low carbon benchmarks and positive carbon impact benchmarks” (SWD(2018) 264 final).

(14)    Komisijas dienestu darba dokuments “Impact Assessment Report Accompanying the document Commission Delegated Regulation (EU) .../... supplementing Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council by establishing the technical screening criteria for determining the conditions under which an economic activity qualifies as contributing substantially to climate change mitigation or climate change adaptation and for determining whether that economic activity causes no significant harm to any of the other environmental objectives” (SWD(2021) 152 final).

(15)    [Vietturis atsaucei uz Komisijas dienestu darba dokumenta numuru.]

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(17)    OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(19)    Komisijas 2021. gada 6. jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija” (COM(2021) 390 final).

(20)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (OV L 442, 9.12.2021., 1. lpp.).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(22)    Jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (2008. gada 16. decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.), Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020., 1. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK (2006. gada 15. februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu (OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.) un Padomes Direktīva 91/676/EEC (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

(23)    Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

(24)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final).

(25)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020) 98 final).

(26)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018) 28 final).

(27)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biobāzētas, bionoārdāmas un kompostējamas plastmasas rīcībpolitikas satvars” (COM(2022) 682 final).

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2018/2001/EK (2018. gada 11. decembris) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(30)    Sk. 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(31)    Eurostat datubāze “Statistics Explained”, kurā sniegti dati, kas savākti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2150/2002 (2002. gada 25. novembris) par statistiku attiecībā uz atkritumiem (OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp.).

(32)    Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020) 98 final).

(33)    Eiropas Vides aģentūras ziņojums Nr. 22/2018 “Unequal exposure and unequal impacts: social vulnerability to air pollution, noise and extreme temperatures in Europe”.

(34)    Komisijas 2021. gada 12. maija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem ES. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” (COM(2021) 400 final).

(35)    Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” (COM(2020) 667 final).

(36)    Komisijas 2019. gada 11. marta paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Eiropas Savienības stratēģiskā pieeja attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē” (COM(2019) 128 final).

(37)    Pasaules Ekonomikas forums (2020). 2020. gada ziņojums par globālajiem riskiem.

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta redakcija) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(39)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (2021. gada 6. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, precizējot tās informācijas saturu un noformējumu, kas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, jāatklāj par vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un precizējot metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei (OV L 443, 10.12.2021., 9. lpp.).

(40)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

SATURS

I PIELIKUMS    2

1.Ražošana2

1.1.Tādu noplūžu kontroles tehnoloģiju ražošana, uzstādīšana un saistītie pakalpojumi, kas nodrošina noplūžu samazināšanu un novēršanu ūdensapgādes sistēmās2

2.Ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana un remediācija4

2.1.Ūdensapgāde4

2.2.Komunālo notekūdeņu attīrīšana6

2.3.Ilgtspējīgas urbānās drenāžas sistēmas (IUDS)8

3.Katastrofu riska pārvaldība10

3.1.Dabā balstīti risinājumi plūdu un sausuma risku novēršanai un aizsardzībai pret tiem10

4.Informācija un komunikācija15

4.1.Datu virzīti IT/OT risinājumu nodrošināšana noplūžu samazināšanai15

I PIELIKUMS

Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību, un to, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem

1.Ražošana

1.1.Tādu noplūžu kontroles tehnoloģiju ražošana, uzstādīšana un saistītie pakalpojumi, kas nodrošina noplūžu samazināšanu un novēršanu ūdensapgādes sistēmās

Darbības apraksts

Saimnieciskā darbība ietver tādu noplūžu kontroles tehnoloģiju ražošanu, uzstādīšanu vai saistīto pakalpojumu sniegšanu, kas nodrošina noplūžu samazināšanu un novēršanu ūdensapgādes sistēmās (ŪAS).

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E36 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

2.Ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana un remediācija

2.1.Ūdensapgāde

Darbības apraksts

Tādu dzeramā ūdens savākšanas, attīrīšanas un apgādes sistēmu būvniecība, paplašināšana, ekspluatācija un atjaunošana, kas balstītas uz ūdens dabisko resursu ieguvi no virszemes vai pazemes ūdeņu avotiem.

Saimnieciskā darbība ietver ūdens resursu ieguvi, nepieciešamo attīrīšanu, lai ūdens kvalitāte būtu atbilstoša piemērojamajiem tiesību aktiem, un sadali, izmantojot cauruļvadu sistēmas, iedzīvotājiem un pārtikas aprites operatoriem.

Saimnieciskā darbība neietver apūdeņošanu un ūdens resursu ieguvi jūras ūdens vai iesāļūdens atsāļošanai.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E36.00 un F42.9, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

2.2.Komunālo notekūdeņu attīrīšana

Darbības apraksts

Komunālo notekūdeņu infrastruktūras — t. sk. attīrīšanas staciju, kanalizācijas tīklu, nokrišņu ūdens novadīšanas struktūru, notekūdeņu infrastruktūras pieslēgumu, decentralizētas notekūdeņu attīrīšanas kompleksu (arī individuālo un citu piemērotu sistēmu) un attīrīta efluenta izplūdes būvju — būvniecība, paplašināšana, modernizācija, ekspluatācija un atjaunošana. Darbība var ietvert inovatīvus un progresīvus attīrīšanas paņēmienus, arī mikropiesārņotāju atdalīšanu.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E37.00 un F42.9, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

2.3.Ilgtspējīgas urbānās drenāžas sistēmas (IUDS)

Darbības apraksts

Tādu urbānās drenāžas sistēmas kompleksu būvniecība, paplašināšana, ekspluatācija un atjaunošana, kuri mazina piesārņojuma un plūdu apdraudējumus, kas saistīti ar urbānās noteces ūdeņiem, un uzlabo urbānā ūdens kvalitāti un kvantitāti, izmantojot dabiskus procesus, piemēram, infiltrāciju un aizturi.

Darbība ietver IUDS, kas veicina infiltrāciju, iztvaicēšanu un citus nokrišņu ūdens apsaimniekošanas paņēmienus (ietverot ūdens mucas, objekta plānojumu un pārvaldību, ūdenscaurlaidīgus ceļu segumus, filtrējošas novadcaurules, ievalkas un filtrējošas joslas, dīķus, mākslīgos mitrājus, filtrācijas akas, infiltrācijas grāvjus un baseinus, apzaļumotos jumtus, bioloģiskās ūdens savākšanas zonas un nokrišņu ūdens priekšapstrādes iekārtas, t. sk. smilšu filtrus vai sanesu atdalīšanas iekārtas 10 ), kā arī citas inovatīvas sistēmas.

Darbība neietver dabā balstītus risinājumus plūdu un sausuma risku novēršanai un aizsardzībai pret tiem ārpus pilsētvides (sk. šā pielikuma 3.1. iedaļu).

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E36.00, E37.00 un F42.9, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

3.Katastrofu riska pārvaldība

3.1.Dabā balstīti risinājumi plūdu un sausuma risku novēršanai un aizsardzībai pret tiem

Darbības apraksts

Tādu plaša mēroga dabā balstītu plūdu vai sausuma pārvaldības un piekrastes, pārejas vai iekšzemes ūdens ekosistēmu atjaunošanas pasākumu plānošana, būvniecība, paplašināšana un ekspluatācija, kuri veicina plūdu vai sausuma risku novēršanu un aizsardzību pret tiem, kā arī uzlabo dabisko ūdens aizturi, bioloģisko daudzveidību un ūdens kvalitāti.

Šādi plaša mēroga dabā balstītie plūdu vai sausuma pārvaldības pasākumi tiek īstenoti piepilsētas, lauku un piekrastes teritorijās un tiek koordinēti konkrētā upes baseina, reģionālā vai vietējā, piemēram, pašvaldības, līmenī.

Saimnieciskā darbība ietver šādus pasākumus:

a)ar upēm vai ezeriem saistīti pasākumi, tostarp:

i)krastmalas vai palienes veģetācijas uzlabošana vai palienes atjaunošana, ietverot upes vai ezera atkalsavienošanu ar palieni vai savienotības ar blakuskanāliem / laterālās savienotības uzlabošanu, lai atjaunotu palienes aizturētspēju un tās ekosistēmas funkcionēšanu,

ii)upes gultnes meandru atjaunošana, veidojot jaunu meandru gultni vai atkalsavienojot atdalītos meandrus vai ezeru vai ezeru grupu ar upi,

iii)upes (arī pakavveida ezeru) gareniskās un laterālās savienotības atjaunošana, novācot novecojušus šķēršļus, t. sk. dambjus un aizsprostus, vai nelielus šķēršļus, kas izveidojušies pāri upei vai gar to,

iv)mākslīgi izveidotu upes vai ezera krastu aizsardzības risinājumu aizstāšana ar dabā balstītiem krasta vai gultnes nostiprināšanas pasākumiem upes vai ezera atjaunošanas pasākumu ietvaros,

v)pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot upes vai ezera dziļuma un platuma dažādību, lai palielinātu dzīvotņu daudzveidību;

b)uz mitrājiem vērsti pasākumi, t. sk.:

i)grāvju izveide hidroloģiskā režīma atjaunošanai, drenāžas iekārtu demontāža, aizstāšana ar iekārtām, kuras kontrolē ūdens novadīšanu, vai dambju atvirzīšana, lai padarītu iespējamu applūšanu,

ii)mākslīgo mitrāju izveidošana ūdens aizturei un attīrīšanai gan uz sauszemes, gan gar ūdensobjektu krastiem, kuros trūkst veģetācijas, lauku apvidos un pilsētvidē,

iii)sausie dīķi un aiztures dīķi;

c)uz piekrasti vērsti pasākumi, t. sk.:

i)piekrastes mitrāju, t. sk. mangrovju mežu un jūraszāļu audžu, kas darbojas kā dabiskas barjeras, saglabāšana vai atjaunošana,

ii)pasākumi, kas ietver morfoloģiskas izmaiņas un barjeru likvidēšanu nolūkā minimizēt nepieciešamību pēc pludmales mākslīgas papildināšanas un, pamatojoties uz sedimentu bilances pētījumu, uzlabotu piekrastes ekosistēmas apstākļus,

iii)kāpu nostiprināšana un atjaunošana, ietverot kāpu veģetācijas stādīšanu,

iv)piekrastes rifu saglabāšana vai atjaunošana,

v)smilšu papildināšana piekrastes zonā;

d)upes baseina mēroga apsaimniekošanas pasākumi, t. sk.:

i)zemes apsaimniekošanas pasākumi, ietverot ūdenstilpju sateces baseinu zonu, avotu vai urbumu izeju aizsardzības zonu, kā arī upes baseina augšteces (kopumā) apmežošanu,

ii)dabiskās infiltrācijas atjaunošana pazemes ūdeņu papildināšanai, veicinot vai palielinot augsnes aizturētspēju un infiltrāciju,

iii)pārvaldīta ūdens nesējslāņa papildināšana (MAR) 13 .

Darbība neietver neliela mēroga dabā balstītos risinājumus plūdu un sausuma samazināšanai, t. sk. zaļos un zilos risinājumus, kas tiek izmantoti pilsētvidē, piemēram, apzaļumotos jumtus, ievalkas, ūdenscaurlaidīgos segumus un infiltrācijas baseinus pilsētas nokrišņu ūdens novadīšanai, vai ilgtspējīgas urbānās drenāžas sistēmas (IUDS) (sk. šā pielikums 2.3. iedaļu).

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu F42.91 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

4.Informācija un komunikācija

4.1.Datu virzītu IT/OT risinājumu nodrošināšana noplūžu samazināšanai

Darbības apraksts

Darbības ietvaros tiek ražoti, izstrādāti, uzstādīti, ieviesti, uzturēti vai remontēti datu virzīti informācijas tehnoloģiju (IT) vai operacionālo tehnoloģiju (OT) risinājumi 21 noplūžu kontrolei, pārvaldībai, samazināšanai un mitigēšanai ūdensapgādes sistēmās (ŪAS), vai arī tiek nodrošināti ar tiem saistīti profesionālie pakalpojumi, arī tehniskās konsultācijas attiecībā uz projektēšanu vai monitoringu.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E36, F42.99 un J62, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

A papildinājums. Vispārīgie kritēriji attiecībā uz būtiska kaitējuma nenodarīšanu mērķim “pielāgošanās klimata pārmaiņām”

I. Kritēriji

II. Klimatisko apdraudējumu klasifikācija 31

C papildinājums. Vispārīgie kritēriji attiecībā uz būtiska kaitējuma nenodarīšanu mērķim “piesārņojuma novēršana un kontrole” attiecībā uz ķimikāliju izmantošanu un klātbūtni

D papildinājums. Vispārīgie kritēriji attiecībā uz būtiska kaitējuma nenodarīšanu mērķim “bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana”

(1)    Ja darbības notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kuriem ir līdzvērtīgi mērķi, proti, panākt labu ūdeņu stāvokli un labu ekoloģisko potenciālu ar līdzvērtīgām procesuālām un materiālām normām, t. i., konsultējoties ar relevantajām ieinteresētajām personām, ir izstrādāts ūdens izmantošanas un aizsardzības (apsaimniekošanas) plāns, kas nodrošina, ka 1) ir novērtēta darbību ietekme uz potenciāli skarto ūdensobjektu apzināto stāvokli vai ekoloģisko potenciālu un 2) ir novērsta laba stāvokļa / ekoloģiskā potenciāla pasliktināšanās vai neiestāšanās.

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

(3)    Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/679 (2022. gada 19. janvāris), ar ko attiecībā uz dzeramo ūdeni izveido Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2020/2184 paredzēto kontrolsarakstu, kurā ietilpst vielas vai savienojumi, kas rada bažas (OV L 124, 27.4.2022., 41. lpp.).

(4)    Infrastruktūras noplūžu indeksu (ILI) aprēķina, pašreizējos faktiskos gada zudumus (CARL) dalot ar neizbēgamajiem faktiskajiem gada zudumiem (UARL). Pašreizējie faktiskie gada zudumi (CARL) ir faktiskie ūdens zudumi sadales tīklā (t. i., ūdens, kas nav piegādāts galalietotājiem). Neizbēgamie faktiskie gada zudumi (UARL) norāda uz to, ka ūdens sadales tīklā allaž būs kādas noplūdes. UARL aprēķina, balstoties uz tādiem faktoriem kā tīkla garums, pieslēgumu skaits un tas, pie kāda spiediena tīkls tiek ekspluatēts.

(5)    Ja darbības notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kuriem ir līdzvērtīgi mērķi, proti, panākt labu ūdeņu stāvokli un labu ekoloģisko potenciālu ar līdzvērtīgām procesuālām un materiālām normām, t. i., konsultējoties ar relevantajām ieinteresētajām personām, ir izstrādāts ūdens izmantošanas un aizsardzības (apsaimniekošanas) plāns, kas nodrošina, ka 1) ir novērtēta darbību ietekme uz potenciāli skarto ūdensobjektu identificēto stāvokli vai ekoloģisko potenciālu un 2) ir novērsta laba stāvokļa / ekoloģiskā potenciāla pasliktināšanās vai neiestāšanās.

(6)    Ja darbības notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kuriem ir līdzvērtīgi mērķi, proti, panākt labu ūdeņu stāvokli un labu ekoloģisko potenciālu ar līdzvērtīgām procesuālām un materiālām normām, t. i., konsultējoties ar relevantajām ieinteresētajām personām, ir izstrādāts ūdens izmantošanas un aizsardzības (apsaimniekošanas) plāns, kas nodrošina, ka 1) ir novērtēta darbību ietekme uz potenciāli skarto ūdensobjektu identificēto stāvokli vai ekoloģisko potenciālu un 2) ir novērsta laba stāvokļa / ekoloģiskā potenciāla pasliktināšanās vai neiestāšanās.

(7)    Cilvēkekvivalents (c. e.) ir bionoārdāmo organisko piesārņotāju slodze, kuras piecu dienu bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) ir 60 g skābekļa dienā.

(8)    Piemēram, saskaņā ar IPCC vadlīnijām attiecībā uz nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem notekūdeņu attīrīšanas jomā, [pieņemšanas datums] versija, pieejama: https://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/2019rf/pdf/5_Volume5/19R_V5_6_Ch06_Wastewater.pdf.

(9)    Padomes Direktīva 86/278/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp.).

(10)    Kā noteikts JRC publikāciju repozitorija dokumentā “Publiskās pārvaldes sektora vidiskās pārvaldības paraugprakse” (Best Environmental Management Practice for the Public Administration Sector) (europa.eu).

(11)    Ja darbības notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kuriem ir līdzvērtīgi mērķi, proti, panākt labu ūdeņu stāvokli un labu ekoloģisko potenciālu ar līdzvērtīgām procesuālām un materiālām normām, t. i., konsultējoties ar relevantajām ieinteresētajām personām, ir izstrādāts ūdens izmantošanas un aizsardzības (apsaimniekošanas) plāns, kas nodrošina, ka 1) ir novērtēta darbību ietekme uz potenciāli skarto ūdensobjektu identificēto stāvokli vai ekoloģisko potenciālu un 2) ir novērsta laba stāvokļa / ekoloģiskā potenciāla pasliktināšanās vai neiestāšanās.

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.).

(13)    Pārvaldīta ūdens nesējslāņa papildināšana ir “process, kurā ūdens nesējslānis tiek apzināti papildināts ar ūdeni no citas vietas ar mērķi panākt tālāku atgūšanos vai vidisku ieguvumu labad”.

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (OV L 288, 6.11.2007., 27.–34. lpp.).

(15)    Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, COM(2020) 380 final.

(16)    Zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu ir mitrāji (arī kūdrāji) un pastāvīgas mežaudzes Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82.–209. lpp.) 29. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nozīmē.

(17)    ES Būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols, 2016. gada septembris: https://ec.europa.eu/docsroom/documents/20509/.

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(19)    Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(21)    “Datu virzīti IT vai OT risinājumi” ietver savienojamus produktus, sensorus, analītikas un citu programmatūru, kā arī informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) datu pārsūtīšanai, glabāšanai un attēlošanai un sistēmas pārvaldībai.

(22)    Ja darbības notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kuriem ir līdzvērtīgi mērķi, proti, panākt labu ūdeņu stāvokli un labu ekoloģisko potenciālu ar līdzvērtīgām procesuālām un materiālām normām, t. i., konsultējoties ar relevantajām ieinteresētajām personām, ir izstrādāts ūdens izmantošanas un aizsardzības (apsaimniekošanas) plāns, kas nodrošina, ka 1) ir novērtēta darbību ietekme uz potenciāli skarto ūdensobjektu identificēto stāvokli vai ekoloģisko potenciālu un 2) ir novērsta laba stāvokļa / ekoloģiskā potenciāla pasliktināšanās vai neiestāšanās.

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/ES (2012. gada 4. jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (pārstrādāta redakcija) (OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (pārstrādāta redakcija) (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.).

(26)    Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

(27)    Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

(28)    Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

(29)    Dabā balstīti risinājumi definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, sauszemes un jūras ainavās ienes vairāk dabas un dabas elementu un procesu, izmantojot vietējiem apstākļiem pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos, turklāt tie ir daudzveidīgāki”. Tātad dabā balstīti risinājumi nāk par labu bioloģiskajai daudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu ([pieņemšanas datums] versija: https://ec.europa.eu/research/environment/index.cfm?pg=nbs).

(30)    Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.

(31)    Klimatisko apdraudējumu saraksts šajā tabulā nav izsmeļošs; tas ir tikai indikatīvs saraksts ar izplatītākajiem apdraudējumiem, kas kā minimums jāņem vērā klimatrisku un ievainojamības novērtējumā.

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1021 (2019. gada 20. jūnijs) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 169, 25.6.2019., 45. lpp.).

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/852 (2017. gada 17. maijs) par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 (OV L 137, 24.5.2017., 1. lpp.).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.).

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(36)    Komisija izņēmuma gadījumus attiecībā uz aizliegumu ražot, laist tirgū vai izmantot f) punktā minētās vielas izskatīs, tiklīdz tā būs publicējusi horizontālos principus ķimikāliju būtiskai izmantošanai.

(37)    Komisija izņēmuma gadījumus attiecībā uz aizliegumu ražot, laist tirgū vai izmantot f) punktā minētās vielas izskatīs, tiklīdz tā būs publicējusi horizontālos principus ķimikāliju būtiskai izmantošanai.

(38)    Procedūra, ar kuras palīdzību kompetentā iestāde nosaka, vai Direktīvas 2011/92/ES II pielikumā uzskaitītajiem projektiem ir jāpiemēro vides ietekmējuma novērtējums (kā noteikts minētās direktīvas 4. panta 2. punktā).

(39)    Ja darbības notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar līdzvērtīgiem piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kas paredz, ka ir jāveic VIN vai caurskatīšana, piemēram, IFC snieguma standarts Nr. 1 “Vidisko un sociālo risku novērtēšana un pārvaldība”.

(40)    Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.) un Padomes Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.). Ja darbības notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar līdzvērtīgiem piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kuru mērķis ir dabisko dzīvotņu, savvaļas dzīvnieku un augu saglabāšana un kuri paredz, ka ir jāveic 1) caurskatīšanas procedūra, kurā nosaka, vai attiecībā uz konkrēto darbību ir jāveic pienācīgs novērtējums par iespējamo ietekmi uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām; 2) šāds pienācīgs novērtējums, ja caurskatīšanā konstatēts, ka tāds ir vajadzīgs, piemēram, saskaņā ar IFC snieguma standartu Nr. 6: “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un dzīvo dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana”.

(41)    Šie pasākumi ir noskaidroti, lai nodrošinātu, ka projekts, plāns vai darbība būtiski neietekmēs aizsargājamās teritorijas aizsardzības mērķus.

SATURS

II PIELIKUMS    2

1.Ražošana2

1.1.Plastmasas iepakojuma ražošana2

1.2.Elektrisko un elektronisko iekārtu ražošana7

2.Ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana un remediācija16

2.1.Fosfora atgūšana no notekūdeņiem16

2.2.Alternatīvu nedzeramā ūdens resursu sagāde17

2.3.Nebīstamu un bīstamu atkritumu savākšana un transportēšana19

2.4.Bīstamo atkritumu apstrāde22

2.5.Bioloģisko atkritumu atgūšana anaerobiskās noārdīšanas vai kompostēšanas ceļā25

2.6.Nolietoto produktu atsārņošana un izjaukšana27

2.7.Nebīstamo atkritumu šķirošana un materiālu atgūšana no tiem30

3.Būvniecība un darbības ar nekustamo īpašumu32

3.1.Jaunu ēku būvniecība32

3.2.Esošu ēku renovācija37

3.3.Ēku un citu konstrukciju nojaukšana un sagraušana41

3.4.Ceļu un maģistrāļu uzturēšana44

3.5.Betona izmantošana inženierbūvniecībā47

4.Informācija un sakari51

4.1.Datu virzītu IT/OT risinājumu nodrošināšana 51

5.Pakalpojumi 56

5.1.Remonts, pārjaunošana un pārražošana56

5.2.Rezerves daļu pārdošana58

5.3.Nolietotu produktu un produktu komponentu sagatavošana atkalizmantošanai61

5.4.Lietotu preču pārdošana63

5.5.Produkts kā pakalpojums un citi uz apritīgu lietojumu un rezultātiem orientēti pakalpojumu modeļi67

5.6.Atkalizmantojamu lietotu preču tirdzniecības platforma70

II PIELIKUMS

Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē pāreju uz aprites ekonomiku, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem

1.Ražošana

1.1.Plastmasas iepakojuma ražošana 

Darbības apraksts

Plastmasas iepakojuma ražošana

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C22.22 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

1.2.Elektrisko un elektronisko iekārtu ražošana

Darbības apraksts

Elektrisko un elektronisko iekārtu ražošana rūpnieciskam, profesionālam un patēriņa pielietojumam.

Šī darbība ietver uzlādējamu un neuzlādējamu pārnēsājamu bateriju 20 ražošanu. Darbība neietver citu kategoriju bateriju ražošanu.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C26 un C27, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

2.Ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana un remediācija

2.1.Fosfora atgūšana no notekūdeņiem

Darbības apraksts

Tādu kompleksu būvniecība, modernizēšana, ekspluatācija un atjaunošana, kuros atgūst fosforu no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām (ūdens fāze un dūņas) un no materiāliem (t. i., pelniem) pēc notekūdeņu dūņu termiskās oksidācijas (t. i., incinerācijas).

Saimnieciskā darbība aptver tikai kompleksus un procesus, kas dod iespēju atgūt fosforu, bet ne iepriekšējos soļus, piemēram, notekūdeņu attīrīšanas vai incinerācijas kompleksus.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, konkrētāk, E37.00, E38.32 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

2.2.Alternatīvu nedzeramā ūdens resursu sagāde

Darbības apraksts

Pārgūtā ūdens 40 ieguves kompleksu, lietus un nokrišņu ūdens savākšanas kompleksu un saimniecības notekūdeņu 41 savākšanas un attīrīšanas kompleksu būvniecība, paplašināšana, ekspluatēšana un atjaunošana.

Šie alternatīvie ūdens resursi tiek izmantoti, lai aizstātu ūdens ņemšanu no ūdensobjektiem vai no dzeramā ūdens sistēmām, un tos var izmantot ūdens nesējslāņa papildināšanai, irigācijai, rūpnieciskai atkalizmantošanai, atpūtai vai citām municipālām vajadzībām.

Saimnieciskā darbība aptver tikai kompleksus un procesus, kas dod iespēju ūdeni atkalizmantot, piemēram, kompleksus ūdens nesējslāņa vai virszemes ūdenskrātuvju papildināšanai, un neietver iepriekšējus soļus, piemēram, pirmējo un otrējo attīrīšanu notekūdeņu attīrīšanas stacijā, vai nākamos soļus, kas jāveic alternatīvo ūdens resursu galīgajai atkalizmantošanai, piemēram, irigācijas sistēmas.

Saimnieciskā darbība neietver atsāļošanu (sk. Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 II pielikuma 5.13. iedaļu).

Šī saimnieciskā darbība neietver apgādi ar dzeramo ūdeni (sk. I pielikuma 2.1. iedaļu).

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E37.00 un F42.9, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

2.3.Nebīstamu un bīstamu atkritumu savākšana un transportēšana

Darbības apraksts

Nebīstamu un bīstamu 44 atkritumu atsevišķa savākšana un transportēšana nolūkā tos sagatavot atkalizmantošanai 45 vai reciklēt 46 , arī šādu atkritumu savākšanā un transportēšanā iesaistītu kompleksu — piemēram, šķiroto atkritumu savākšanas vietu un atkritumu pārkraušanas vietu — būvniecība, ekspluatācija un modernizācija materiālu atgūšanas nolūkā.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, konkrētāk, E38.11, E38.12 un F42.9, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

2.4.Bīstamo atkritumu apstrāde

Darbības apraksts

Tādu īpašu kompleksu būvniecība, modernizācija un ekspluatācija, kuros materiālu atgūšanas operācijās apstrādā bīstamos atkritumus.

Šī saimnieciskā darbība ietver in situ un ex situ materiālu atgūšanu no atkritumiem, kas klasificēti kā bīstamie atkritumi saskaņā ar Komisijas Lēmumā 2000/532/EK 51 noteikto Eiropas atkritumu sarakstu un Direktīvas 2008/98/EK III pielikumu. Tas ietver šādas plūsmas:

a)šķīdinātāju pārgūšana vai reģenerācija;

b)skābju un bāzu reģenerācija;

c)neorganisko materiālu (izņemot metālus un metālu savienojumus) reciklēšana vai pārgūšana;

d)piesārņojuma mazināšanai izmantoto komponentu atgūšana;

e)katalizatoru sastāvdaļu atgūšana;

f)smēreļļu un citu rūpniecisko atkritumeļļu pārrafinēšana (izņemot lietošanai par kurināmo vai incinerācijai).

Saimnieciskā darbība neietver tādu vielu atkalizmantošanu, kas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 5. pantu nav klasificējamas kā atkritumi, piemēram, ražošanas darbību blakusproduktu vai atlikumu atkalizmantošanu.

Saimnieciskā darbība neietver materiālu atgūšanu no baterijām, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA), nolietotiem transportlīdzekļiem (NTL), neorganiskiem materiāliem no incinerācijas procesiem, piemēram, pelniem, izdedžiem vai putekļiem. Saimnieciskā darbība neietver kodolatkritumu apstrādi un resursu atgūšanu no tiem.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E38.22, E38.32, F42.9, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

2.5.Bioloģisko atkritumu resursu atgūšana anaerobiskās noārdīšanas vai kompostēšanas ceļā

Darbības apraksts

Tādu kompleksu būvniecība un ekspluatācija, kas paredzēti atsevišķi savāktu bioatkritumu apstrādei anaerobiskās noārdīšanas vai kompostēšanas ceļā, kā rezultātā tiek saražota un izmantota biogāze, biometāns, digestāts, komposts vai ķimikālijas.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E38.21 un F42.9, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

2.6.Nolietoto produktu atsārņošana un izjaukšana

Darbības apraksts

Tādu kompleksu nolietotu produktu, kustamā īpašuma un to komponentu izjaukšanas un atsārņošanas kompleksu būvniecība, ekspluatācija un modernizācija, kuros atgūst materiālus vai komponentus sagatavo atkalizmantošanai.

Saimnieciskā darbība ietver nolietotu produktu un kustamā īpašuma un jebkādu to komponentu, piemēram, automašīnu, kuģu un elektrisko un elektronisko iekārtu, izjaukšanu materiālu atgūšanai.

Saimnieciskā darbība neietver dalīti savāktu vai izjaukšanas un atsārņošanas laikā izņemtu bateriju apstrādi vai ēku un citu konstrukciju nojaukšanu un sagraušanu (sk. šā pielikuma 3.3. iedaļu).

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, konkrētāk, E38.31, E38.32 un E42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

2.7.Nebīstamo atkritumu šķirošana un materiālu atgūšana no tiem

Darbības apraksts

Tādu kompleksu būvniecība, modernizācija un ekspluatācija, kuros nebīstamu atkritumu plūsmas atkritumus sašķiro vai no tiem mehāniskas pārveides procesā atgūst kvalitatīvas otrreizējās izejvielas.

Saimnieciskā darbība neietver degošu frakciju šķirošanu un atgūšanu no jauktām atkritumu atlikām, lai ražotu no atkritumiem iegūtu degvielu, kas tiek veikta mehāniskās un bioloģiskās apstrādes stacijās.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E38.32 un F42.9, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

3.Būvniecība un darbības ar nekustamo īpašumu

3.1.Jaunu ēku būvniecība

Darbības apraksts

Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības projektu izstrāde, apvienojot finanšu, tehniskos un fiziskos līdzekļus, lai pēc pabeigšanas ēku pārdotu, kā arī nokomplektētu dzīvojamo vai nedzīvojamo ēku celtniecība par saviem līdzekļiem pārdošanai vai par atlīdzību vai uz līguma pamata.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F41.1, F41.2 un F43, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

3.2.Esošu ēku renovācija

Darbības apraksts

Būvdarbi un inženiertehniskie būvdarbi vai to sagatavošana.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F41 un F43, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

3.3.Ēku un citu konstrukciju nojaukšana un sagraušana

Darbības apraksts

Ēku, autoceļu un skrejceļu, dzelzceļu, tiltu, tuneļu, notekūdeņu attīrīšanas staciju, ūdens attīrīšanas staciju, cauruļvadu, aku un urbumu, elektrostaciju, ķimikāliju rūpnīcu, dambju un rezervuāru, raktuvju un karjeru, atkrastes konstrukciju, piekrastes konstrukciju, ostu, ūdensceļu konstrukciju vai sauszemes izveides vai veidošanas konstrukciju nojaukšana un sagraušana 114 .

Ar darbībām “Jaunu ēku būvniecība” vai “Esošu ēku renovācija” (sk. šā pielikuma 3.1. un 3.2. iedaļu) saistītiem projektiem, kuros nojaukšanas vai renovācijas darbi tiek iepirkti viena līguma ietvaros, tiek piemēroti būvniecības vai renovācijas darbību tehniskās pārbaudes kritēriji.

Saimnieciskā darbība neietver ēku un citu konstrukciju nojaukšanu un sagraušanu darbības “Kontaminētu vietu un teritoriju remediācija” (sk. III pielikuma 2.4. iedaļu) ietvaros.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu F43.1 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

3.4.Ceļu un maģistrāļu uzturēšana

Darbības apraksts

Ielu, ceļu un maģistrāļu, citu transportlīdzekļu un gājēju ceļu uzturēšana, ielu, ceļu, lielceļu, tiltu, tuneļu, lidlauku skrejceļu, manevrēšanas ceļu un peronu klātnes būvdarbi, kas tiek definēti kā jebkuras darbības, kas tiek veiktas, lai uzturētu vai atjaunotu ceļu funkcionālo izmantojamību 123 un funkcionalitātes līmeni 124 . Attiecībā uz tiltiem un tuneļiem saimnieciskā darbība ietver tikai pār tiltu vai caur tuneli ejošā ceļa uzturēšanu. Tā neietver paša tilta vai tuneļa uzturēšanu.

Saimnieciskā darbība ietver ikdienas uzturēšanu, ko var veikt periodiski. Saimnieciskā darbība ietver arī profilaktisku apkopi un rekonstrukciju, kas tiek definētas kā darbi, kuri tiek veikti, lai saglabātu vai atjaunotu esoša ceļa funkcionālo izmantojamību vai pagarinātu tā darbmūžu 125 . Uzturēšanas darbība galvenokārt nozīmē ceļa segas pārvaldību un attiecas tikai uz šādiem ceļa pamatelementiem: saistes kārta, dilumkārta un betona plātnes. Šajā saimnieciskajā darbībā ietilpst ceļi no asfalta, betona vai asfaltbetona.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu F42.11 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

3.5.Betona izmantošana inženierbūvniecībā

Darbības apraksts

Betona izmantošana inženiertehnisko objektu būvniecībā, rekonstrukcijā vai uzturēšanā 132 , izņemot betona ceļa segumu uz ielām, maģistrālēm, lielceļiem, citiem transportlīdzekļu un gājēju ceļiem, tiltiem, tuneļiem un lidlauku skrejceļiem, manevrēšanas ceļiem un peroniem, kas ietilpst saimnieciskajā darbībā “Ceļu un maģistrāļu uzturēšana” (sk. šā pielikuma 3.4. iedaļu).

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42.12, F42.13, F42.2 un F42.9, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

4.Informācija un sakari

4.1.Datu virzītu IT/OT risinājumu nodrošināšana

Darbības apraksts

Darbībā tiek ražoti, izstrādāti, instalēti, uzstādīti, uzturēti, remontēti vai sniegti profesionālu pakalpojumu risinājumi, ieskaitot tehniskās konsultācijas par šādu risinājumu projektēšanu vai apsekošanu:

a)programmatūra 149 un informācijas tehnoloģiju (IT) vai operacionālo tehnoloģiju (OT) sistēmas 150 , ieskaitot mākslīgajā intelektā (MI) balstītus risinājumus — piemēram, automatizētu mašīnmācīšanos —, veidotus attālinātam monitoringam un paredzošai uzturēšanai, ieskaitot sistēmas šādiem mērķiem:

i)attālināta datu vākšana, apstrāde, pārsūtīšana un glabāšana no aprīkojuma, produktiem vai infrastruktūras to izmantošanas vai ekspluatācijas laikā;

ii)datu analizēšana un secinājumu izdarīšana par operacionālo sniegumu un aprīkojuma, produkta vai infrastruktūras stāvokli;

iii)attālinātas uzturēšanas nodrošināšana un ieteikumu sniegšana par to, kādi pasākumi īstenojami, lai novērstu darbības atteices un aprīkojumu, produktu vai infrastruktūru uzturētu optimālā darba stāvoklī, pagarinātu to lietderīgās izmantošanas laiku un samazinātu resursu izmantojumu un atkritumu daudzumu;

b)sekošanas un izsekošanas programmatūra un IT vai OT sistēmas, kas veidotas, lai identificētu materiālus, produktus un aktīvus, tiem sekotu un tos izsekotu attiecīgajās vērtības ķēdēs (ieskaitot digitālos materiālus un produktu pases) ar galveno mērķi veicināt materiālu plūsmu un produktu apritīgumu vai citus Regulā (ES) 2020/852 noteiktos mērķus;

c)aprites cikla novērtējuma programmatūra aprites cikla novērtēšanai un saistītajai ziņošanai par produktiem, aprīkojumu vai infrastruktūru;

d)projektēšanas un inženiertehniskā programmatūra, kas atbalsta produktu, aprīkojuma un infrastruktūras ekodizainu, arī atkritumu apsaimniekošanu un resursefektivitāti;

e)piegādātāju pārvaldības programmatūra zemas vidiskās ietekmes materiālu, produktu un pakalpojumu zaļā iepirkuma atbalstam, bet neieskaitot šādu preču tirdzniecības platformu darbību;

f)aprites cikla snieguma pārvaldības programmatūra, kas palīdz apsekot un novērtēt produktu, aprīkojuma vai infrastruktūras apritīguma sniegumu visa to darbmūža laikā.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C26, C27, J58.29, J61, J62 un J63.1, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 13. panta 1. punkta l) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

5.Pakalpojumi

5.1.Remonts, pārjaunošana un pārražošana

Darbības apraksts

Tādu preču remonts 158 , pārjaunošana 159 un pārražošana 160 , kuras klients (fiziska vai juridiska persona) iepriekš ir izmantojis paredzētajam nolūkam.

Saimnieciskā darbība neietver patērējamo preču 161 , piemēram, printera tintes, tonera kārtridžu, kustīgu detaļu smērvielu vai bateriju, aizstāšanu.

Saimnieciskā darbība ir saistīta ar produktiem, kas tiek ražoti tādu darbību ietvaros, kas klasificētas ar NACE kodiem C13 “Tekstilizstrādājumu ražošana”, C14 “Apģērbu ražošana”, C15 “Ādas un ādas izstrādājumu ražošana”, C16 “Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana”, C22 “Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana”, C23.3 “Keramikas būvmateriālu ražošana”, C23.4 “Citu porcelāna un keramikas izstrādājumu ražošana”, C25.1 “Metāla konstrukciju ražošana”, C25.2 “Metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošana”, C25.7 “Galda piederumu, darbarīku un metāla izstrādājumu ražošana”, C25.9 “Pārējo gatavo metālizstrādājumu ražošana”, C26 “Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana”, C27 “Elektrisko iekārtu ražošana”, C28.22 “Pacelšanas un pārvietošanas iekārtu ražošana”, C28.23 “Biroja tehnikas un iekārtu ražošana (izņemot datorus un perifērās iekārtas)”, C28.24 “Mehāniskās piedziņas rokas darbarīku ražošana”, C28.25 “Rūpniecisko dzesēšanas un ventilācijas iekārtu ražošana”, C28.93 “Mašīnu ražošana pārtikas, dzērienu un tabakas apstrādei”, C28.94 “Mašīnu ražošana tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanai”, C28.95 “Mašīnu ražošana papīra un kartona izgatavošanai”, C28.96 “Mašīnu ražošana plastmasas un gumijas apstrādei”, C31 “Mēbeļu ražošana” un C32 “Cita veida ražošana”.

Šīs kategorijas saimnieciskajām darbībām nav īpaša NACE koda, kas būtu minēts saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

5.2.Rezerves daļu pārdošana

Darbības apraksts

Rezerves daļu pārdošana 164 .

Saimnieciskā darbība neietver patērējamo preču, piemēram, printera tintes, tonera kārtridžu, kustīgu detaļu smērvielu vai bateriju, nomaiņu un apkopi.

Saimnieciskā darbība ir saistīta ar rezerves daļām, kas tiek izmantotas produktos, kuri ir ražoti tādu saimniecisko darbību ietvaros, kas klasificētas ar NACE kodiem C26 “Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana”, C27 “Elektrisko iekārtu ražošana”, C28.22 “Pacelšanas un pārvietošanas iekārtu ražošana”, C28.23 “Biroja tehnikas un iekārtu ražošana (izņemot datorus un perifērās iekārtas)”, C28.24 “Mehāniskās piedziņas rokas darbarīku ražošana”, C31 “Mēbeļu ražošana”.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši G46 un G47, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

5.3.Nolietotu produktu un produktu komponentu sagatavošana atkalizmantošanai

Darbības apraksts

Nolietotu produktu un komponentu sagatavošana atkalizmantošanai 168 .

Saimnieciskā darbība neietver remonta darbības, kas tiek veiktas produkta izmantošanas posmā.

Saimnieciskā darbība ir saistīta ar produktiem un to komponentiem, kas tiek ražoti tādu darbību ietvaros, kas klasificētas ar NACE kodiem C13 “Tekstilizstrādājumu ražošana”, C14 “Apģērbu ražošana”, C15 “Ādas un ādas izstrādājumu ražošana”, C16 “Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana”, C18 “Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”, C22 “Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana”, C23.3 “Keramikas būvmateriālu ražošana”, C23.4 “Citu porcelāna un keramikas izstrādājumu ražošana”, C25.1 “Metāla konstrukciju ražošana”, C25.2 “Metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošana”, C25.7 “Galda piederumu, darbarīku un metāla izstrādājumu ražošana”, C25.9 “Pārējo gatavo metālizstrādājumu ražošana”, C26 “Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana”, C27 “Elektrisko iekārtu ražošana”, C28.22 “Pacelšanas un pārvietošanas iekārtu ražošana”, C28.23 “Biroja tehnikas un iekārtu ražošana (izņemot datorus un perifērās iekārtas)”, C28.24 “Mehāniskās piedziņas rokas darbarīku ražošana”, C28.25 “Rūpniecisko dzesēšanas un ventilācijas iekārtu ražošana”, C28.93 “Mašīnu ražošana pārtikas, dzērienu un tabakas apstrādei”, C28.94 “Mašīnu ražošana tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanai”, C28.95 “Mašīnu ražošana papīra un kartona izgatavošanai”, C28.96 “Mašīnu ražošana plastmasas un gumijas apstrādei”, C29 “Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana”, C30.1 “Kuģu un laivu būve”, C30.2 “Dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana”, C30.3 “Lidaparātu, kosmisko aparātu un to iekārtu ražošana”, C30.9 “Pārējo transportlīdzekļu ražošana”, C31 “Mēbeļu ražošana” un C32 “Cita veida ražošana”.

Šīs kategorijas saimnieciskajām darbībām nav īpaša NACE koda, kas būtu minēts saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

5.4.Lietotu preču pārdošana

Darbības apraksts

Tādu lietotu preču pārdošana, kuras klients (fiziska vai juridiska persona) iepriekš ir izmantojis paredzētajam nolūkam, iespējams, pēc remonta, pārjaunošanas vai pārražošanas.

Saimnieciskā darbība ir saistīta ar produktiem, kas tiek ražoti darbībās, kuras klasificētas ar NACE kodiem C13 “Tekstilizstrādājumu ražošana”, C14 “Apģērbu ražošana”, C15 “Ādas un ādas izstrādājumu ražošana”, C16 “Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana”, C18 “Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”, C22 “Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana”, C23.3 “Keramikas būvmateriālu ražošana”, C23.4 “Citu porcelāna un keramikas izstrādājumu ražošana”, C25.1 “Metāla konstrukciju ražošana”, C25.2 “Metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošana”, C25.7 “Galda piederumu, darbarīku un metāla izstrādājumu ražošana”, C25.9 “Pārējo gatavo metālizstrādājumu ražošana”, C26 “Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana”, C27 “Elektrisko iekārtu ražošana”, C28.22 “Pacelšanas un pārvietošanas iekārtu ražošana”, C28.23 “Biroja tehnikas un iekārtu ražošana (izņemot datorus un perifērās iekārtas)”, C28.24 “Mehāniskās piedziņas rokas darbarīku ražošana”, C28.25 “Rūpniecisko dzesēšanas un ventilācijas iekārtu ražošana”, C28.93 “Mašīnu ražošana pārtikas, dzērienu un tabakas apstrādei”, C28.94 “Mašīnu ražošana tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanai”, C28.95 “Mašīnu ražošana papīra un kartona izgatavošanai”, C28.96 “Mašīnu ražošana plastmasas un gumijas apstrādei”, C29 “Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana”, C31 “Mēbeļu ražošana” un C32 “Cita veida ražošana”.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši G46 un G47, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

5.5.Prece kā pakalpojums un citi uz apritīgu lietojumu un rezultātiem orientēti pakalpojumu modeļi

Darbības apraksts

Klientiem (fiziskām vai juridiskām personām) tiek nodrošināta piekļuve produktiem, izmantojot pakalpojumu modeļus, kas ir vai nu vērsti uz lietojumu, kur centrālais elements aizvien ir produkts, kas paliek pakalpojuma sniedzēja īpašumā un tiek nomāts, koplietots, īrēts vai dalīts, vai arī vērsti uz rezultātu, kur samaksa ir noteikta iepriekš un tiek nodrošināts rezultāts, par kuru panākta vienošanās (t. i., samaksa par pakalpojuma vienību).

Saimnieciskā darbība ir attiecas uz produktiem, kas tiek ražoti tādu darbību ietvaros, kas klasificētas ar NACE kodiem C13 “Tekstilizstrādājumu ražošana”, C14 “Apģērbu ražošana”, C15 “Ādas un ādas izstrādājumu ražošana”, C16 “Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana”, C22 “Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana”, C23.3 “Keramikas būvmateriālu ražošana”, C23.4 “Citu porcelāna un keramikas izstrādājumu ražošana”, C25.1 “Metāla konstrukciju ražošana”, C25.2 “Metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošana”, C25.7 “Galda piederumu, darbarīku un metāla izstrādājumu ražošana”, C25.9 “Pārējo gatavo metālizstrādājumu ražošana”, C26 “Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana”, C27 “Elektrisko iekārtu ražošana”, C28.22 “Pacelšanas un pārvietošanas iekārtu ražošana”, C28.23 “Biroja tehnikas un iekārtu ražošana (izņemot datorus un perifērās iekārtas)”, C28.24 “Mehāniskās piedziņas rokas darbarīku ražošana”, C28.25 “Rūpniecisko dzesēšanas un ventilācijas iekārtu ražošana”, C28.93 “Mašīnu ražošana pārtikas, dzērienu un tabakas apstrādei”, C28.94 “Mašīnu ražošana tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanai”, C28.95 “Mašīnu ražošana papīra un kartona izgatavošanai”, C28.96 “Mašīnu ražošana plastmasas un gumijas apstrādei”, C31 “Mēbeļu ražošana” un C32 “Cita veida ražošana”.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, konkrētāk, G46, G47 un N.77, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

5.6.Atkalizmantojamu lietotu preču tirdzniecības platforma

Darbības apraksts

Tādu tirdzniecības vietu 182 un sludinājumu portālu 183 izstrāde un ekspluatācija, kuri domāti lietotu produktu, materiālu vai komponentu tirdzniecībai (pārdošanai vai apmaiņai) nolūkā tos atkalizmantot, ja tirdzniecības platforma vai sludinājumu portāls ieņem starpnieka lomu pakalpojumu vai produktu meklējošo pircēju savešanai kopā ar šo produktu vai pakalpojumu pārdevējiem vai sniedzējiem.

Saimnieciskā darbība attiecas uz tirdzniecības platformām un sludinājumu portāliem, kas veicina B2B, B2C un starpklientu (C2C) darījumus. Darbība ietver tādus pakalpojumus kā pircēju un pārdevēju savešana kopā, maksājumi vai piegādes pakalpojumi.

Saimnieciskā darbība neietver lietotu preču vairumtirdzniecību vai mazumtirdzniecību.

Saimnieciskā darbība ir saistīta ar produktiem, kas tiek ražoti tādu darbību ietvaros, kas klasificētas ar NACE kodiem C10 “Pārtikas produktu ražošana”, C11 “Dzērienu ražošana”, C13 “Tekstilizstrādājumu ražošana”, C14 “Apģērbu ražošana”, C15 “Ādas un ādas izstrādājumu ražošana”, C16 “Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana”, C17 “Papīra un papīra izstrādājumu ražošana”, C18 “Poligrāfija un ierakstu reproducēšana”, C22 “Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana”, C23.3 “Keramikas būvmateriālu ražošana”, C23.4 “Citu porcelāna un keramikas izstrādājumu ražošana”, C24 “Metālu ražošana”, C25.1 “Metāla konstrukciju ražošana”, C25.2 “Metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošana”, C25.7 “Galda piederumu, darbarīku un metāla izstrādājumu ražošana”, C25.9 “Pārējo gatavo metālizstrādājumu ražošana”, C26 “Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana”, C27 “Elektrisko iekārtu ražošana”, C28.22 “Pacelšanas un pārvietošanas iekārtu ražošana”, C28.23 “Biroja tehnikas un iekārtu ražošana (izņemot datorus un perifērās iekārtas)”, C28.24 “Mehāniskās piedziņas rokas darbarīku ražošana”, C28.25 “Rūpniecisko dzesēšanas un ventilācijas iekārtu ražošana”, C28.93 “Mašīnu ražošana pārtikas, dzērienu un tabakas apstrādei”, C28.94 “Mašīnu ražošana tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanai”, C28.95 “Mašīnu ražošana papīra un kartona izgatavošanai”, C28.96 “Mašīnu ražošana plastmasas un gumijas apstrādei”, C31 “Mēbeļu ražošana” un C32 “Cita veida ražošana”.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši J58.29, J61, J62 un J63.1, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 13. panta 1. punkta l) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

A papildinājums. Vispārīgie kritēriji: būtiska kaitējuma nenodarīšana mērķim “pielāgošanās klimata pārmaiņām”

I. Kritēriji

II. Klimatisko apdraudējumu klasifikācija 190

B papildinājums. Vispārīgie kritēriji: būtiska kaitējuma nenodarīšana mērķim “ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība”

C papildinājums. Vispārīgie kritēriji: būtiska kaitējuma nenodarīšana mērķim “piesārņojuma novēršana un kontrole” ķimikāliju izmantošanas un klātbūtnes kontekstā

D papildinājums. Vispārīgie kritēriji: būtiska kaitējuma nenodarīšana mērķim “bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana”

(1)    “Sensitīvs kontaktiepakojums” ir iepakojums, kas ir paredzēts izmantošanai par iepakojumu kāda šā tiesību akta darbības jomā: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/4 (2018. gada 11. decembris) par ārstnieciskās barības izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 183/2005 un atceļ Padomes Direktīvu 90/167/EEK (OV L 4, 7.1.2019.,1. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).

(2)    Jēdzieni “atkalizmantojams” un “atkalizmantošanas sistēma” ir definēti un tiek izmantoti saskaņā ar Savienības iepakojuma un iepakojuma atkritumu tiesību aktu prasībām par iepakojuma atkalizmantošanas sistēmām, ievērojot arī visus standartus, kas saistīti ar rotāciju skaitu atkalizmantošanas sistēmā.

(3)    Komisija šos nosacījumus izskatīs, kad būs pieņemta pārskatītā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp).

(4)    Ar ilgtspējīgiem bioatkritumu ievadresursiem saprot rūpnieciskos bioatkritumus un sadzīves bioatkritumus; nepastāvot juridiski saistošiem ilgtspējas kritērijiem, tie neiever primāro biomasu.

(5)    Komisija šos nosacījumus izskatīs, kad būs pieņemta pārskatītā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp).

(6)    “Iepakojuma vienība” ir vienība kopumā, arī visi iestrādātie vai atsevišķie komponenti, kas kopā pilda iepakojuma funkciju, piemēram, produktu saturēšanas, aizsardzības, pārkraušanas, piegādes, glabāšanas, transporta un noformēšanas funkciju, arī atsevišķas grupas vai transporta iepakojuma vienības, ja no tām atbrīvojas pirms tirdzniecības vietas.

(7)    “Reciklēšanas rādītājs” ir radušos atkritumu daļa, kas tiek reciklēta.

(8)    ISO 16290:2013. Kosmosa sistēmas. Tehnoloģiju gatavības līmeņi un to novērtēšanas kritēriji ([pieņemšanas datuma] versija: https://www.iso.org/obp/ui/#iso:std:iso:16290:ed-1:v1:en).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(10)    Komisijas Ieteikums 2021/2279/ES (2021. gada 15. decembris) par vidiskās pēdas metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla vidiskā snieguma mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 471, 30.12.2021., 1. lpp.).

(11)    ISO standarts 14067:2018. Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas ([pieņemšanas datuma] versija: https://www.iso.org/standard/71206.html).

(12)    ISO standarts 14064-1:2018. Siltumnīcefekta gāzes. 1.daļa: Specifikācija ar norādījumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sagatavošanai organizāciju līmenī ([pieņemšanas datuma] versija: https://www.iso.org/standard/66453.html).

(13)    Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902 (2016. gada 30. maijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē (OV L 152, 9.6.2016., 23. lpp.).

(14)    Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/2427 (2022. gada 6. decembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atlikumgāzu pārvaldības un apstrādes kopsistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē (OV L 318, 12.12.2022., 157. lpp.).

(15)    Atsauces dokuments par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem polimēru ražošanā ([pieņemšanas datuma] versija: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/2019-11/pol_bref_0807.pdf)

(16)    Atsauces dokuments par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (cietvielu un citu ķimikāliju) ražošanā ([pieņemšanas datuma] versija: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/2019-11/lvic-s_bref_0907.pdf).

(17)    Atsauces dokuments par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (amonjaka, skābju un mēslošanas līdzekļu) ražošanā ([pieņemšanas datuma] versija: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/2019-11/lvic_aaf.pdf ).  

(18)    Atsauces dokuments par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem smalko organisko ķimikāliju ražošanā ([pieņemšanas datuma] versija: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/2019-11/ofc_bref_0806.pdf).

(19)    Atsauces dokuments par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem specializētu neorganisko ķimikāliju ražošanā (SIC) ([pieņemšanas datuma] versija: (https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/reference/production-speciality-inorganic-chemicals).

(20)    Pārnēsājama baterija ir jebkura baterija, kas ir noslēgta un sver ne vairāk par 5 kg un kas nav paredzēta industriāliem mērķiem. Ne elektrotransportlīdzekļu baterijas, ne motorizētu transportlīdzekļu baterijas par pārnēsājamām baterijām nav uzskatāmas.

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 66/2010 (2009. gada 25. novembris) par ES ekomarķējumu (OV L 027, 30.1.2010., 1. lpp.).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.).

(24)    “Remontējamības klase” ir klase, kas raksturo to, kādā mērā preci ir iespējams saremontēt, balstoties uz Savienības tiesību aktos noteiktu metodi [vietturis: Energomarķējuma akta XX. pants].

(25)    “Profesionāls remontētājs” ir operators vai uzņēmums, kas nodrošina šajā darbībā ietilpstošo produktu remontu un profesionālu tehnisko apkopi.

(26)    Svarīgas rezerves daļas ir daļas, ko izmanto defektīva produkta remontam vai pārjaunošanai. Ja uz produktu attiecas Direktīvas 2009/125/EK un saskaņā ar to pieņemto īstenošanas aktu prasības par rezerves daļu pieejamību, par svarīgām rezerves daļām uzskata tās, kuras uzskaitītas katras produktu grupas jaunākā īstenošanas akta pielikumā.

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/771 (2019. gada 20. maijs) par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 1999/44/EK (OV L 136, 22.5.2019., 28. lpp.).

(28)    Platforma I4R ([pieņemšanas datuma] versija: pieejama vietnē https://i4r-platform.eu/about/).

(29)    Kritiski svarīgās izejvielas ir elementi, kas norādīti ES Kritiski svarīgo izejvielu sarakstā (ietverts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Noturība kritiski svarīgo izejvielu jomā: ceļā uz drošāku un ilgtspējīgāku apgādātību” (COM/2020/474 final)) vai citos relevantos Savienības tiesību aktos.

(30)    2023. gada 16. jūnija versija, pieejama https://echa.europa.eu/scip-database.

(31)    IEC 62474. Elektrotehniskās rūpniecības produktu un tai domātu produktu materiālu deklarācija.

(32)    IEC 82474. Materiālu deklarācija, 1. daļa “Vispārīgas prasības”.

(33)    EN 45555:2019. Vispārīgas metodes, kā novērtēt energopatēriņu ietekmējošu ražojumu reciklējamību un iespējas no tiem atgūt resursus.

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/XX par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko atceļ Direktīvu 2006/66/EK un groza Regulu (ES) 2019/1020.

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.).

(36)    Prasība attiecas uz trim augstākajām aizņemtajām energoefektivitātes klasēm, kurās tirgū ir pieejami vismaz daži produkti. Lai varētu saprast, kuras ir augstākās aizņemtās (proti, apgūtās) klases, kurās tirgū ir pieejami vismaz daži produkti, Eiropas ražojumu energomarķējuma datubāzē ir pieejams pārskats par tirgū pieejamajiem produktiem (pēc oficiāliem datiem).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1369 (2017. gada 4. jūlijs), ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp.).

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris ) par baterijām un akumulatoriem un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.).

(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (OV L 170, 25.6.2019., 1. lpp.).

(40)    “Pārgūts ūdens” ir komunālie notekūdeņi, kas attīrīti saskaņā ar Direktīvā 91/271/EEK izklāstītajām prasībām un pēc tam tālāk attīrīti pārgūšanas stacijā.

(41)    “Saimniecības notekūdeņi” ir neattīrīti notekūdeņi, kas nav kontaminēti ar tualetes notekūdeņiem. Saimniecības notekūdeņi ietver notekūdeņus no vannām, dušām, vannas istabas izlietnēm, veļas mazgājamajām mašīnām un veļas izlietnēm.

(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/741 (2020. gada 25. maijs) par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām (OV L 177, 5.6.2020, 32. lpp.).

(43)    Piemēram, saskaņā ar IPCC vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem notekūdeņu attīrīšanas jomā ([pieņemšanas datums] versija: https://www.ipccnggip.iges.or.jp/public/2019rf/pdf/5_Volume5/19R_V5_6_Ch06_Wastewater.pdf)

(44)    “Bīstami atkritumi” ir atkritumi, kam piemīt viena vai vairākas bīstamās īpašības, kuras uzskaitītas III pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.). Tas ietver tādas plūsmas kā mājsaimniecībās radušās bīstamo atkritumu frakcijas, atkritumeļļas, baterijas, neatsārņotus elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus (EEIA), neatsārņotus nolietotus transportlīdzekļus, medicīniskos atkritumus u. tml. Visaptveroša bīstamo atkritumu klasifikācija ir pieejama Eiropas atkritumu sarakstā (Komisijas Lēmums 2000/532/EK).

(45)    “Sagatavošana atkalizmantošanai” ir atgūšanas operācijas — pārbaudīšana, tīrīšana un remontēšana —, kurās produktus vai komponentus, kas bijuši atkritumi, sagatavo tā, lai tos varētu atkalizmantot bez jebkādas citas priekšapstrādes.

(46)    “Reciklēšana” ir jebkura atgūšanas operācija, kurā atkritummateriālus atkalpārstrādā produktos, materiālos vai vielās vai nu sākotnējam, vai citam nolūkam. Jēdziens ietver organisku materiālu atkalpārstrādi, bet neietver enerģijas atgūšanu un atkalpārstrādi materiālos, kas izmantojami par degvielu vai aizbēršanas operācijām.

(47)    Te ietilpst tekstilizstrādājumi, apģērbs, apavi un aksesuāri, piemēram, jostas vai cepures.

(48)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(49)    Sk. Eiropas Komisijas Sadzīves atkritumu dalītās savākšanas norādījumu 3.1. sadaļu (“Ekonomiskie stimuli”) vietnē https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/bb444830-94bf-11ea-aac4-01aa75ed71a1 .

(50)    Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

(51)    Komisijas Lēmums 2000/532/EK (2000. gada 3. maijs), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.).

(52)    Ražošanas procesi ir jebkāda veida saimnieciskā darbība, kurā tiek radīts materiāls, produkts vai aktīvs; atgūtie materiāli ir atgūšanas procesa izlaide.

(53)    Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).

(54)    ISO 14067:2018(en). Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas ([pieņemšanas datuma] versija: https://www.iso.org/obp/ui#iso:std:iso:14067:ed-1:v1:en).

(55)    ISO 14064-1:2018(en). Siltumnīcefekta gāzes. 1.daļa. Specifikācija ar norādījumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sagatavošanai organizāciju līmenī ([pieņemšanas datuma] versija: https://www.iso.org/obp/ui/#iso:std:iso:14064:-1:en).

(56)    Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147 (2018. gada 10. augusts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (OV L 208, 17.8.2018., 38.–90. lpp.).

(57)    Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.

(58)    EN 13432:2000 “Iepakojums. Prasības, kas piemērojamas iepakojumam, no kura atgūstami resursi kompostēšanas un bionoārdīšanas ceļā. Iepakojuma galīgās pieņemamības testēšanas shēma un izvērtēšanas kritēriji”.

(59)    Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.

(60)    Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.

(61)    Viela, maisījums vai komponents ir identificējams, ja to var monitorēt, lai verificētu, ka apstrāde notiek videi drošā veidā.

(62)    Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2323, ar ko izveido kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi (OV L 345, 20.12.2016., 119. lpp.).

(63)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2013 (2013. gada 20. novembris) par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK (OV L 330, 10.12.2013., 1. lpp.).

(64)    Savienības līmenī piemērojamās prasības attiecībā uz EEIA ir izklāstītas Direktīvā 2012/19/ES un attiecībā uz TNL — Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.).

(65)    EN 50625-1:2014 “EEIA savākšanas, loģistikas un apstrādes prasības. 1. daļa. Vispārīgās apstrādes prasības”.

(66)    EN 50625-2-1:2014 “EEIA savākšanas, loģistikas un apstrādes prasības. 2.1. daļa. Spuldžu apstrādes prasības”.

(67)    EN 50625-2-2:2015 “EEIA savākšanas, loģistikas un apstrādes prasības. 2.2. daļa. Katodstaru lampas un plakanos displejus saturošu EEIA apstrādes prasības”.

(68)    EN 50625-2-3:2017 “EEIA savākšanas, loģistikas un apstrādes prasības. 2.3. daļa. Temperatūras maiņas iekārtu un citu VFC un/vai VHC saturošu EEIA apstrādes prasības”.

(69)    EN 50625-2-4:2017 “EEIA savākšanas, loģistikas un apstrādes prasības. 2.4. daļa. Fotoelementu paneļu apstrādes prasības”.

(70)    Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.

(71)    Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.) 10. panta 3. punktu un ar valsts tiesību aktiem un atkritumu apsaimniekošanas plāniem.

(72)    Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.

(73)    Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.

(74)    ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokola F pielikums ([pieņemšanas datuma] versija: https://ec.europa.eu/docsroom/documents/20509/).

(75)    “Sagatavošana atkalizmantošanai” ir atgūšanas operācijas — pārbaudīšana, tīrīšana un remontēšana —, kurās produktus vai komponentus, kas bijuši atkritumi, sagatavo tā, lai tos varētu atkalizmantot bez jebkādas citas priekšapstrādes. Jēdziens ietver, piemēram, tādu ēku daļu kā jumta elementu, logu, durvju, ķieģeļu, akmeņu vai betona elementu sagatavošanu atkalizmantošanai. Priekšnoteikums būvju elementu sagatavošanai atkalizmantošanai parasti ir ēkas vai citas konstrukcijas selektīva dekonstruēšana.

(76)    “Reciklēšana” ir jebkura atgūšanas operācija, kurā atkritummateriālus atkalpārstrādā produktos, materiālos vai vielās vai nu sākotnējam, vai citam nolūkam. Jēdziens ietver organisku materiālu atkalpārstrādi, bet neietver enerģijas atgūšanu un atkalpārstrādi materiālos, kas izmantojami par degvielu vai aizbēršanas operācijām.

(77)    “Aizbēršana” ir jebkura atgūšanas operācija, kurā piemērotus nebīstamus atkritumus izmanto izraktu zonu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā. Atkritumiem, ko izmanto aizbēršanai, ir jāaizstāj materiāli, kuri nav atkritumi, jābūt piemērotiem iepriekš minētajiem nolūkiem, un to daudzums nedrīkst pārsniegt daudzumu, kas minētajiem nolūkiem absolūti nepieciešams.

(78)    Sk. Level(s) indicator 2.2: Construction and demolition waste and materials, User Manual: introductory briefing, instructions and guidance (publikācijas redakcija 1.1), https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau//sites/default/files/2021-01/UM3_Indicator_2.2_v1.1_40pp.pdf. Ziņošanai ir jāizmanto Komisijas vietnē pieejamā Excel izklājlapa Construction and Demolition Waste (CDW) and materials excel template: for estimating (Level 2) and recording (Level 3) amounts and types of CDW and their final destinations (1.1. redakcija): https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau/product-groups/412/documents.

(79)    GSP norāda kā skaitlisku indikatoru par katru aprites cikla posmu un izsaka kg CO2 e/m2 (iekštelpu lietderīgā grīdas platība), kas vidējots par vienu gadu atsauces pētījuma periodā, kura ilgums ir 50 gadi. Datus atlasa, scenārijus definē un aprēķinus veic saskaņā ar standartu EN 15978 (BS EN 15978:2011). Tas, kādi ēkas elementi un tehniskais aprīkojums ir aptverti, ir noteikts vienotajā ES satvarā Level(s) (1.2. indikators). Atbilstoši Level(s) 1.2. indikatora ziņošanas formātam indikatoram tiek norādīts fosilā kurināmā GSP, biogēniskais GSP, zemes izmantojuma un zemes izmantojuma maiņas GSP, kā arī to visu kopsumma (kopējais GSP). Ja valstī ir izveidots vai ir nepieciešams kāds rīks, ko izmantot informācijas atklāšanai un būvatļauju saņemšanai, šo rīku var izmantot, lai sniegtu prasīto informāciju. Var izmantot citus aprēķina rīkus, ja tie atbilst minimālajiem kritērijiem, kas paredzēti vienotajā ES satvarā Level(s), sk. Level(s) indicator 1.2: Lifecycle Global Warming Potential (GWP), User manual: introductory briefing, instructions and guidance (publikācijas redakcija 1.1), https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau/sites/default/files/2021-01/UM3_Indicator_1.2_v1.1_37pp.pdf.

(80)    Sk. Level(s) indicator 2.3: Design for adaptability and renovation, User manual: introductory briefing, instruction and guidance (publikācijas redakcija 1.1), https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau//sites/default/files/2021-01/UM3_Indicator_2.3_v1.1_23pp.pdf.

(81)    Sk. Level(s) indicator 2.4: Design for deconstruction user manual: introductory briefing, instruction and guidance (publikācijas redakcija 1.1), https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau/sites/default/files/2021-01/UM3_Indicator_2.4_v1.1_18pp.pdf.

(82)    Deleģētajā aktā “otrreizējās izejvielas” ir materiāli, kas sagatavoti atkalizmantošanai vai reciklēti saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvas 3. pantu un vairs nav atkritumi saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu.

(83)    Te ietilpst betons un tā sastāvdaļas (piemēram, pildvielas). Tērauda armatūra te neietilpst, jo tas ir cits materiāls, ko var uzskaitīt pie metāliem.

(84)    Biobāzēti materiāli ir materiāli, kas iegūti, izmantojot bioloģiskus resursus (dzīvniekus, augus, mikroorganismus un no tiem iegūtu biomasu, ieskaitot organiskos atkritumus), kā norādīts COM(2018) 673. Tie ietver konvencionālus biobāzētos materiālos, ko tradicionāli izgatavo no biomasas (piemēram, koksni, korķi, dabisko kaučuku, papīru, tekstilu, koksnes būvmateriālus) un jaunākus materiālus, piemēram, biobāzētas ķimikālijas vai biobāzētu plastmasu.

(85)    Sk. Level(s) indicator 2.1: Bill of Quantities, materials and lifespans, User manual: introductory briefing, instruction and guidance (publikācijas redakcija 1.1), https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau//sites/default/files/2021-01/UM3_Indicator_2.1_v1.1_34pp.pdf. Ziņošanai ir jāizmanto Komisijas vietnē pieejamā Excel izklājlapa Bill of Quantities, materials and lifespans excel template: for estimating (Level 2) and recording (Level 3) purchases of material quantities and costs (1.2. redakcija), https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau/product-groups/412/documents.

(86)    ISO standarts 22057:2022 “Ēku un inženiertehnisko darbu ilgtspēja. Produktu vidisko deklarāciju datu veidnes būvizstrādājumiem būvju informācijas modelēšanā” ([pieņemšanas datuma] versija: https://www.iso.org/standard/72463.html.

(87)    Aprēķinātais enerģijas daudzums, kas vajadzīgs, lai apmierinātu enerģijas pieprasījumu, kas saistīts ar tipiskiem ēkas izmantojumiem, izteikts ar kopējā primārās enerģijas patēriņa skaitlisku rādītāju — kWh/m2 gadā — un balstīts attiecīgajā valsts aprēķina metodikā, kā norādīts energosnieguma sertifikātā.

(88)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

(89)    Tas attiecas uz krāsām un lakām, griestu flīzēm, grīdas segumiem, arī ar tiem saistītajām līmvielām un hermētiķiem, iekšējās izolācijas un iekšējo virsmu apstrādes līdzekļiem, piemēram, tādiem, ko izmanto, lai novērstu mitrumu un pelējumu.

(90)    CEN/TS 16516:2013. Būvizstrādājumi. Bīstamu vielu izdalīšanās novērtēšana. Emisiju noteikšana iekštelpu gaisā.

(91)    ISO 16000-3:2011. Iekštelpu gaiss. 3. daļa. Formaldehīda un citu karbonilsavienojumu noteikšana iekštelpu gaisā un testa kameras gaisā. Aktīvā paraugu ņemšanas metode.

(92)    Kancerogēnisko gaistošo organisko savienojumu emisiju sliekšņvērtības attiecas uz 28 dienu testēšanas periodu.

(93)    ISO 18400 sērija “Augsnes kvalitāte. Paraugu ņemšana”.

(94)    JRC ESDCA, LUCAS: Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistiskais apsekojums ([pieņemšanas datuma] versija: https://esdac.jrc.ec.europa.eu/projects/lucas).

(95)    IUCN, IUCN Eiropas Sarkanā grāmata ([pieņemšanas datuma] versija: https://www.iucn.org/regions/europe/our-work/biodiversity-conservation/european-red-list-threatened-species).

(96)    IUCN, IUCN Sarkanā grāmata ([pieņemšanas datuma] versija: https://www.iucnredlist.org).

(97)    Zeme, kuras platība pārsniedz 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 m un vainagu projekcija pārsniedz 10 % vai kurā augošie koki var šos sliekšņus sasniegt in situ. Te neietilpst zeme, kuru galvenokārt izmanto par lauksaimniecības vai urbanizētu teritoriju zemi (FAO Global Resources Assessment 2020). Termini un definīcijas. ([Pieņemšanas datuma] versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).

(98)    ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokola F pielikums ([pieņemšanas datuma] versija: https://ec.europa.eu/docsroom/documents/20509/).

(99)    “Sagatavošana atkalizmantošanai” ir atgūšanas operācijas — pārbaudīšana, tīrīšana un remontēšana —, kurās produktus vai komponentus, kas bijuši atkritumi, sagatavo tā, lai tos varētu atkalizmantot bez jebkādas citas priekšapstrādes. Jēdziens ietver, piemēram, tādu ēku daļu kā jumta elementu, logu, durvju, ķieģeļu, akmeņu vai betona elementu sagatavošanu atkalizmantošanai. Priekšnoteikums būvju elementu sagatavošanai atkalizmantošanai parasti ir ēkas vai citas konstrukcijas selektīva dekonstruēšana.

(100)    “Reciklēšana” ir jebkura atgūšanas operācija, kurā atkritummateriālus atkalpārstrādā produktos, materiālos vai vielās vai nu sākotnējam, vai citam nolūkam. Jēdziens ietver organisku materiālu atkalpārstrādi, bet neietver enerģijas atgūšanu un atkalpārstrādi materiālos, kas izmantojami par degvielu vai aizbēršanas operācijām.

(101)    “Aizbēršana” ir jebkura atgūšanas operācija, kurā piemērotus nebīstamus atkritumus izmanto izraktu zonu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā. Atkritumiem, ko izmanto aizbēršanai, ir jāaizstāj materiāli, kuri nav atkritumi, jābūt piemērotiem iepriekš minētajiem nolūkiem, un to daudzums nedrīkst pārsniegt daudzumu, kas minētajiem nolūkiem absolūti nepieciešams.

(102)    Sk. Level(s) indicator 2.2: Construction and demolition waste and materials, User Manual: introductory briefing, instructions and guidance (publikācijas redakcija 1.1), https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau//sites/default/files/2021-01/UM3_Indicator_2.2_v1.1_40pp.pdf. Ziņošanai ir jāizmanto Komisijas vietnē pieejamā Excel izklājlapa Construction and Demolition Waste (CDW) and materials excel template: for estimating (Level 2) and recording (Level 3) amounts and types of CDW and their final destinations (1.1. redakcija): https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau/product-groups/412/documents.

(103)    GSP norāda kā skaitlisku indikatoru par katru aprites cikla posmu un izsaka kg CO2 e/m2 (iekštelpu lietderīgā grīdas platība), kas vidējots par vienu gadu atsauces pētījuma periodā, kura ilgums ir 50 gadi. Datus atlasa, scenārijus definē un aprēķinus veic saskaņā ar standartu EN 15978 (BS EN 15978:2011. Ilgtspējīga būvniecība. Ēku vidiskā snieguma novērtējums. Aprēķinu metode). Tas, kādi ēkas elementi un tehniskais aprīkojums ir aptverti, ir noteikts vienotajā ES satvarā Level(s) (1.2. indikators). Ja valstī ir izveidots vai ir prasīts kāds rīks, ko izmantot informācijas atklāšanai un būvatļauju saņemšanai, šo rīku var izmantot, lai sniegtu prasīto informāciju. Var izmantot citus aprēķina rīkus, ja tie atbilst minimālajiem kritērijiem, kas paredzēti vienotajā ES satvarā Level(s), sk. Level(s) indicator 1.2: Lifecycle Global Warming Potential (GWP), User manual: introductory briefing, instruction and guidance (publikācijas redakcija 1.1), https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau/sites/default/files/2021-01/UM3_Indicator_1.2_v1.1_37pp.pdf.

(104)    Sk. Level(s) indicator 2.3: Design for adaptability and renovation, User manual: introductory briefing, instruction and guidance (publikācijas redakcija 1.1), https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau//sites/default/files/2021-01/UM3_Indicator_2.3_v1.1_23pp.pdf.

(105)    Sk. Level(s) indicator 2.4: Design for deconstruction user manual: introductory briefing, instruction and guidance (publikācijas redakcija 1.1), https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau/sites/default/files/2021-01/UM3_Indicator_2.4_v1.1_18pp.pdf.

(106)    International Property Measurement Standards: All Buildings. International Property Measurement Standards Coalition (IPMSC) publikācija, pieejama vietnē https://ipmsc.org/.

(107)    Deleģētajā aktā “otrreizējās izejvielas” ir materiāli, kas sagatavoti atkalizmantošanai vai reciklēti saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvas 3. pantu un vairs nav atkritumi saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu.

(108)    Te ietilpst betons un tā sastāvdaļas (piemēram, pildvielas). Tērauda armatūra te neietilpst, jo tas ir cits materiāls, ko var uzskaitīt pie metāliem.

(109)    Biobāzēti materiāli ir materiāli, kas iegūti, izmantojot bioloģiskus resursus (dzīvniekus, augus, mikroorganismus un no tiem iegūtu biomasu, ieskaitot organiskos atkritumus), kā norādīts COM(2018) 673. Tie ietver konvencionālus biobāzētos materiālos, ko tradicionāli izgatavo no biomasas (piemēram, koksni, korķi, dabisko kaučuku, papīru, tekstilu, koksnes būvmateriālus) un jaunākus materiālus, piemēram, biobāzētas ķimikālijas vai biobāzētu plastmasu.

(110)    Sk. Level(s) indicator 2.1: Bill of Quantities, materials and lifespans, User manual: introductory briefing, instruction and guidance (publikācijas redakcija 1.1), https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau//sites/default/files/2021-01/UM3_Indicator_2.1_v1.1_34pp.pdf. Ziņošanai ir jāizmanto Komisijas vietnē pieejamā Excel izklājlapa Bill of Quantities, materials and lifespans excel template: for estimating (Level 2) and recording (Level 3) purchases of material quantities and costs (1.2. redakcija), https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau/product-groups/412/documents.

(111)    ISO standarts 22057:2022 “Ēku un inženiertehnisko darbu ilgtspēja. Produktu vidisko deklarāciju datu veidnes būvizstrādājumiem būvju informācijas modelēšanā” (2022. gada aprīļa versija): https://www.iso.org/standard/72463.html .  

(112)    Tas attiecas uz krāsām un lakām, griestu flīzēm, grīdas segumiem (arī ar tiem saistītajām līmvielām un hermētiķiem), iekšējās izolācijas un iekšējo virsmu apstrādes līdzekļiem, piemēram, tādiem, ko izmanto, lai novērstu mitrumu un pelējumu.

(113)    ISO 16000-3:2011. Iekštelpu gaiss. 3. daļa. Formaldehīda un citu karbonilsavienojumu noteikšana iekštelpu gaisā un testa kameras gaisā. Aktīvā paraugu ņemšanas metode ([pieņemšanas datuma] versija: https://www.iso.org/standard/51812.html).

(114)    Sk. darbības, kas norādītas International Cost Management Standard ICMS: Global Consistency in Presenting Construction Life Cycle Costs and Carbon Emissions, 3. izdevums., 1. tabula: ICMS Projects with their corresponding codes: https://icmscblog.files.wordpress.com/2021/11/icms_3rd_edition_final.pdf.

(115)    Sk. Level(s) indicator 2.2: Construction and Demolition waste and materials, User manual: introductory briefing, instruction and guidance (publikācijas redakcija 1.1), https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau//sites/default/files/2021-01/UM3_Indicator_2.2_v1.1_40pp.pdf.

(116)    Vadlīnijas par atkritumu auditu pirms ēku nojaukšanas un renovācijas. ES Būvdarbos un ēku nojaukšanā radušos atkritumu apsaimniekošanas protokols, 2018. gada maijs: https://ec.europa.eu/docsroom/documents/31521/attachments/1/translations/en/renditions/native. Ziņošanai par 2. līmeņa ēku nojaukšanas atkritumiem ir jāizmanto Komisijas vietnē pieejamā Excel izklājlapa: Construction and Demolition Waste (CDW) and materials excel template: for estimating (Level 2) and recording (Level 3) amounts and types of CDW and their final destinations (1.1. redakcija): https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau/product-groups/412/documents.

(117)     Vadlīnijas par atkritumu auditu pirms ēku nojaukšanas un renovācijas. ES Būvdarbos un ēku nojaukšanā radušos atkritumu apsaimniekošanas protokols, 2018. gada maijs: https://ec.europa.eu/docsroom/documents/31521/attachments/1/translations/en/renditions/native. Ziņošanai par 3. līmeņa būvniecībā un ēku nojaukšanā radītiem atkritumiem ir jāizmanto Komisijas tīmekļa vietnē pieejamā Excel izklājlapa Construction and Demolition Waste (CDW) and materials excel template: for estimating (Level 2) and recording (Level 3) amounts and types of CDW and their final destinations (1.1. redakcija): https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau/product-groups/412/documents. Šajā nolūkā katra veida ēku nojaukšanā radušies atkritumi tiek marķēti ar attiecīgu sešciparu kodu, kas noteikts ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK izveidotajā Eiropas atkritumu sarakstā. Excel izklājlapā norādot atkritumu apstrādes veidu (t. i., sagatavošana atkalizmantošanai, reciklēšana, materiālu atgūšana, enerģijas atgūšana vai likvidēšana), iekļauj arī pierādījumus, ka ekonomikas dalībniekam, kas atkritumus saņem, ir tehniskās spējas šo apstrādi veikt. Šādi pierādījumi var būt saite uz uzņēmuma tīmekļa lapām, kurās ir attiecīga dokumentācija, vai uzņēmuma pārstāvja parakstīts paziņojums. Ja apstrāde tiek veikta nojaukšanas vietā, piemēram, tiek veikta atkalizmantošana vai reciklēšana objektā, pieņemami pierādījumi var būt uzņēmuma pārstāvja parakstīts paziņojums.

(118)    “Sagatavošana atkalizmantošanai” ir atgūšanas operācijas — pārbaudīšana, tīrīšana un remontēšana —, kurās produktus vai komponentus, kas bijuši atkritumi, sagatavo tā, lai tos varētu atkalizmantot bez jebkādas citas priekšapstrādes. Jēdziens ietver, piemēram, tādu ēku daļu kā jumta elementu, logu, durvju, ķieģeļu, akmeņu vai betona elementu sagatavošanu atkalizmantošanai. Priekšnoteikums būvju elementu sagatavošanai atkalizmantošanai parasti ir ēkas vai citas konstrukcijas selektīva dekonstruēšana.

(119)    “Reciklēšana” ir jebkura atgūšanas operācija, kurā atkritummateriālus atkalpārstrādā produktos, materiālos vai vielās vai nu sākotnējam, vai citam nolūkam. Jēdziens ietver organisku materiālu atkalpārstrādi, bet neietver enerģijas atgūšanu un atkalpārstrādi materiālos, kas izmantojami par degvielu vai aizbēršanas operācijām.

(120)    “Aizbēršana” ir jebkura atgūšanas operācija, kurā piemērotus nebīstamus atkritumus izmanto izraktu zonu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā. Atkritumiem, ko izmanto aizbēršanai, ir jāaizstāj materiāli, kuri nav atkritumi, jābūt piemērotiem iepriekš minētajiem nolūkiem, un to daudzums nedrīkst pārsniegt daudzumu, kas minētajiem nolūkiem absolūti nepieciešams.

(121)    Sk. Level(s) indicator 2.2: Construction and demolition waste and materials, User Manual: introductory briefing, instruction and guidance (publikācijas redakcija 1.1), https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau//sites/default/files/2021-01/UM3_Indicator_2.2_v1.1_40pp.pdf.

(122)    Būvdarbos un ēku nojaukšanā radušos nebīstamo minerālu atkritumu kategorijas sk. Komisijas Regulas 849/2010 III pielikumā: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32010R0849&from=LV.

(123)    “Funkcionālā izmantojamība” attiecas uz apstākļiem, kuros būve joprojām ir uzskatāma par droši izmantojamu.

(124)    “Funkcionalitātes līmenis” attiecas uz kvalitatīviem vai kvantitatīviem mērījumiem, kuros novērtē infrastruktūras spēju panest satiksmes slodzi.

(125)    “Darbmūžs” ir ekspluatācijas laiks, t. i., no izbūves dienas līdz rekonstrukcijas vai nojaukšanas dienai.

(126)    “Sagatavošana atkalizmantošanai” ir atgūšanas operācijas — pārbaudīšana, tīrīšana un remontēšana —, kurās produktus vai komponentus, kas bijuši atkritumi, sagatavo tā, lai tos varētu atkalizmantot bez jebkādas citas priekšapstrādes. Jēdziens ietver, piemēram, tādu ēku daļu kā jumta elementu, logu, durvju, ķieģeļu, akmeņu vai betona elementu sagatavošanu atkalizmantošanai. Priekšnoteikums būvju elementu sagatavošanai atkalizmantošanai parasti ir ēkas vai citas konstrukcijas selektīva dekonstruēšana.

(127)    “Reciklēšana” ir jebkura atgūšanas operācija, kurā atkritummateriālus atkalpārstrādā produktos, materiālos vai vielās vai nu sākotnējam, vai citam nolūkam. Jēdziens ietver organisku materiālu atkalpārstrādi, bet neietver enerģijas atgūšanu un atkalpārstrādi materiālos, kas izmantojami par degvielu vai aizbēršanas operācijām.

(128)    “Aizbēršana” ir jebkura atgūšanas operācija, kurā piemērotus nebīstamus atkritumus izmanto izraktu zonu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā. Atkritumiem, ko izmanto aizbēršanai, ir jāaizstāj materiāli, kuri nav atkritumi, jābūt piemērotiem iepriekš minētajiem nolūkiem, un to daudzums nedrīkst pārsniegt daudzumu, kas minētajiem nolūkiem absolūti nepieciešams.

(129)    Komisijas dienestu darba dokuments “ES zaļā publiskā iepirkuma kritēriji ceļu projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai” (SWD(2016) 203), 2016, 17. lpp., aile “Visaptverošie kritēriji” ([pieņemšanas datuma] versija: https://ec.europa.eu/environment/gpp/pdf/toolkit/roads/EN.pdf).

(130)    Deleģētajā aktā “otrreizējās izejvielas” ir materiāli, kas sagatavoti atkalizmantošanai vai reciklēti saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvas 3. pantu un vairs nav atkritumi saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu.

(131)    Komisijas dienestu darba dokuments “ES zaļā publiskā iepirkuma kritēriji ceļu projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai” (SWD(2016) 203), 2016, 15. lpp., aile “Visaptverošie kritēriji” ([pieņemšanas datuma] versija: https://ec.europa.eu/environment/gpp/pdf/toolkit/roads/EN.pdf).

(132)    “Inženiertehnisko objektu uzturēšana” ir visas darbības, ko veic, lai uzturētu un atjaunotu ceļu funkcionālo izmantojamību un funkcionalitātes līmeni.

(133)    ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokola F pielikums ([pieņemšanas datuma] versija: https://ec.europa.eu/docsroom/documents/20509/).

(134)    “Sagatavošana atkalizmantošanai” ir atgūšanas operācijas — pārbaudīšana, tīrīšana un remontēšana —, kurās produktus vai komponentus, kas bijuši atkritumi, sagatavo tā, lai tos varētu atkalizmantot bez jebkādas citas priekšapstrādes. Jēdziens ietver, piemēram, tādu ēku daļu kā jumta elementu, logu, durvju, ķieģeļu, akmeņu vai betona elementu sagatavošanu atkalizmantošanai. Priekšnoteikums būvju elementu sagatavošanai atkalizmantošanai parasti ir ēkas vai citas konstrukcijas selektīva dekonstruēšana.

(135)    “Reciklēšana” ir jebkura atgūšanas operācija, kurā atkritummateriālus atkalpārstrādā produktos, materiālos vai vielās vai nu sākotnējam, vai citam nolūkam. Jēdziens ietver organisku materiālu atkalpārstrādi, bet neietver enerģijas atgūšanu un atkalpārstrādi materiālos, kas izmantojami par degvielu vai aizbēršanas operācijām.

(136)    “Aizbēršana” ir jebkura atgūšanas operācija, kurā piemērotus nebīstamus atkritumus izmanto izraktu zonu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā. Atkritumiem, ko izmanto aizbēršanai, ir jāaizstāj materiāli, kuri nav atkritumi, jābūt piemērotiem iepriekš minētajiem nolūkiem, un to daudzums nedrīkst pārsniegt daudzumu, kas minētajiem nolūkiem absolūti nepieciešams.

(137)    Sk. Level(s) indicator 2.3: Design for adaptability and renovation, User manual: introductory briefing, instruction and guidance (publikācijas redakcija 1.1), https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau//sites/default/files/2021-01/UM3_Indicator_2.3_v1.1_23pp.pdf.

(138)    Sk. Level(s) indicator 2.4: Design for deconstruction user manual: introductory briefing, instruction and guidance (publikācijas redakcija 1.1), https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau/sites/default/files/2021-01/UM3_Indicator_2.4_v1.1_18pp.pdf.

(139)    Deleģētajā aktā “otrreizējās izejvielas” ir materiāli, kas sagatavoti atkalizmantošanai vai reciklēti saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvas 3. pantu un vairs nav atkritumi saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu.

(140)    ISO standarts 22057:2022 “Ēku un inženiertehnisko darbu ilgtspēja. Produktu vidisko deklarāciju datu veidnes būvizstrādājumiem būvju informācijas modelēšanā” (2022. gada aprīļa versija): https://www.iso.org/standard/72463.html.

(141)    Aprēķinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/331.

(142)    Tas atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā ievākto iekārtu datu medianālo vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu ziņoto verificēto informāciju par iekārtu efektivitāti siltumnīcefekta gāzu ziņā.

(143)    Tas atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā par pelēko cementa klinkeru ievākto iekārtu datu medianālo vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t) — reizinātu ar klinkera attiecību pret cementu (0,65) —, kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu ziņoto verificēto informāciju par iekārtu efektivitāti siltumnīcefekta gāzu ziņā.

(144)    Tas attiecas uz krāsām un lakām, griestu flīzēm, grīdas segumiem, arī ar tiem saistītajām līmvielām un hermētiķiem, iekšējās izolācijas un iekšējo virsmu apstrādes līdzekļiem, piemēram, tādiem, ko izmanto, lai novērstu mitrumu un pelējumu.

(145)     CEN/TS 16516: 2013. Būvizstrādājumi. Bīstamu vielu izdalīšanās novērtēšana. Emisiju noteikšana iekštelpu gaisā.

(146)    ISO 16000-3:2011. Iekštelpu gaiss. 3. daļa. Formaldehīda un citu karbonilsavienojumu noteikšana iekštelpu gaisā un testa kameras gaisā. Aktīvā paraugu ņemšanas metode.

(147)    Kancerogēnisko gaistošo organisko savienojumu emisiju sliekšņvērtības attiecas uz 28 dienu testēšanas periodu.

(148)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību. Samierināšanas komitejā sniegtais Komisijas paziņojums attiecībā uz Direktīvu par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.).

(149)    “Programmatūra” ietver gan programmatūru uz vietas objektā, gan mākoņprogrammatūru.

(150)    “IT vai OT sistēmas” ietver savienojamus produktus, sensorus, analītikas un citu programmatūru, kā arī informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) datu pārsūtīšanai, glabāšanai un attēlošanai un sistēmas pārvaldībai.

(151)    “Patērējamās preces” ir īslaicīga lietojuma preces, kuras paredzēts izlietot, nostrādāt vai nomainīt. Tās var būt nepieciešamas patēriņa produkta funkcionēšanai, vai tās var izmantot ražošanā, tām netiekot iekļautām gatavajā produktā.

(152)    ISO standarts 14067:2018. Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas ([pieņemšanas datuma] versija: https://www.iso.org/standard/71206.html).

(153)    ISO standarts 14040:2006. Vidiskā pārvaldība. Aprites cikla novērtējums. Principi un satvars ([pieņemšanas datuma] versija: https://www.iso.org/standard/37456.html).

(154)    ISO standarts 14067:2018. Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas ([pieņemšanas datuma] versija: https://www.iso.org/standard/71206.html).

(155)    ISO standarts 14040:2006. Vidiskā pārvaldība. Aprites cikla novērtējums. Principi un satvars ([pieņemšanas datuma] versija: https://www.iso.org/standard/37456.html).

(156)    Minimālās informācijas prasības ietver Savienības Energomarķējuma satvara regulas energomarķējuma prasības, informāciju, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1272/2008, Direktīvā 2008/98/EK noteikto informāciju par vielām, kas rada ļoti lielas bažas, izstrādājumos vai kompleksos priekšmetos (produktos) vai informāciju par drošumu vai garantiju.

(157)    “Apritīguma sniegumu” novērtē uz šāda pamata: i) produkta ilgizturība, uzticamība, atkalizmantojamība, modernizējamība, remontējamība, apkopes un pārjaunošanas ērtība; ii) tādu vielu klātbūtne, kas produktu vai materiālu apritīgumam kaitē; iii) produktu energopatēriņš vai energoefektivitāte; iv) produktu resurspatēriņš vai resursefektivitāte; v) reciklēta materiāla saturs produktos; vi) produktu un materiālu demontāžas, pārražošanas un reciklēšanas ērtība; vii) produktu vidiskā ietekme aprites ciklā, arī to oglekļa pēda un vidiskā pēda; viii) atkritumu, arī izlietotā iepakojuma, rašanās novēršana un mazināšana.

(158)    “Remonts” ir process, kurā defektīvs produkts tiek atjaunots tādā stāvoklī, lai to varētu izmantot paredzētajam nolūkam, — vai nu kā pakalpojums, vai ar mērķi saremontēto produktu pēc tam pārdot.

(159)    “Pārjaunošana” ir lietota produkta testēšana un vajadzības gadījumā remonts, tīrīšana vai modificēšana, lai palielinātu vai atjaunotu tā sniegumu vai funkcionalitāti vai lai izpildītu piemērojamos tehniskos standartus vai regulatīvās prasības, tādējādi iegūstot pilnībā funkcionējošu produktu, kas izmantojams vismaz tam mērķim, kam tas sākotnēji paredzēts, un saglabājot tā atbilstību piemērojamajiem tehniskajiem standartiem vai regulatīvajām prasībām, kas bija piemērojamas projektēšanas posmā.

(160)    “Pārražošana” ir standartizēts rūpniecisks process, kurš notiek rūpnieciskos vai rūpnīcas apstākļos un kurā tiek atjaunots vismaz produktu sākotnējais — jaunam produktam pielīdzināmais — stāvoklis un sniegums; šādi produkti parasti tirgū tiek laisti ar komercgarantiju.

(161)    Preces, komponenti vai materiāli, kas ir regulāri jānomaina to nolietošanās vai izlietošanas dēļ.

(162)    Produkta atbilstību un pārdevēja atbildības periodu nosaka atbilstoši attiecīgajiem Direktīvas (ES) 2019/771 noteikumiem.

(163)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2102 (2017. gada 15. novembris), ar ko groza Direktīvu 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 305, 21.11.2017., 8. lpp.).

(164)    “Rezerves daļa” ir atsevišķa produkta daļa, ar ko var aizstāt produkta daļu, kam ir tāda pati vai līdzīga funkcija. Bez šādas produkta daļas produkts nespēj veikt funkcionēt, kā iecerēts. Attiecīgo daļu aizstājot ar rezerves daļu, kā paredz Direktīvas 2011/65/ES noteikumi, produkta funkcionalitāte tiek atjaunota vai uzlabota. Rezerves daļas var būt lietotas daļas.

(165)    Produkta atbilstību un pārdevēja atbildības periodu nosaka atbilstoši attiecīgajiem Direktīvas (ES) 2019/771 noteikumiem.

(166)    “E-komercija” ir vispārīgi definējama kā preču vai pakalpojumu pārdošana vai pirkšana, ko veic uzņēmumi, mājsaimniecības, privātpersonas vai privātas organizācijas elektroniskos darījumos, kuri notiek tīmeklī vai citā datorizētā (tiešsaistes sakaru) tīklā, sk. Eurostat statistikas terminu vārdnīcu, kura pieejama vietnē https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Category:Glossary.

(167)    Jēdzieni “atkalizmantojams” un “atkalizmantošanas sistēma” ir definēti un tiek izmantoti saskaņā ar Savienības iepakojuma un iepakojuma atkritumu tiesību aktu prasībām par iepakojuma atkalizmantošanas sistēmām, ievērojot arī visus standartus, kas saistīti ar rotāciju skaitu atkalizmantošanas sistēmā.

(168)    Sagatavošana atkalizmantošanai ir tāda operācija vai tādu operāciju kopums, kurās produktus, kas kļuvuši par atkritumiem, sagatavo tā, lai tos varētu atkalizmantot bez jebkādas citas priekšapstrādes. Tā ir augstākā atkritumu apstrādes iespēja atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā (pēc atkritumu rašanās novēršanas).

(169)    Savienībā darbība notiek saskaņā ar 10. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.) vai Savienības nozaru tiesību aktiem, kas saistīti ar atkritumiem, un ar valsts tiesību aktiem un atkritumu apsaimniekošanas plāniem.

(170)    Produkta atbilstību un pārdevēja atbildības periodu nosaka atbilstoši attiecīgajiem Direktīvas (ES) 2019/771 noteikumiem.

(171)    ISO 14001:2015. Vidiskās pārvaldības sistēmas. Prasības ar izmantošanas norādījumiem ([pieņemšanas datuma] versija: https://www.iso.org/standard/60857.html).

(172)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).

(173)    ISO 9001:2015. Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības ([pieņemšanas datuma] versija: https://www.iso.org/standard/62085.html).

(174)    Produkta atbilstību un pārdevēja atbildības periodu nosaka atbilstoši attiecīgajiem Direktīvas (ES) 2019/771 noteikumiem.

(175)    “E-komercija” ir vispārīgi definējama kā preču vai pakalpojumu pārdošana vai pirkšana, ko veic uzņēmumi, mājsaimniecības, privātpersonas vai privātas organizācijas elektroniskos darījumos, kuri notiek tīmeklī vai citā datorizētā (tiešsaistes sakaru) tīklā, sk. Eurostat statistikas terminu vārdnīcu, kura pieejama vietnē https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Category:Glossary.

(176)    Jēdzieni “atkalizmantojams” un “atkalizmantošanas sistēma” ir definēti un tiek izmantoti saskaņā ar Savienības iepakojuma un iepakojuma atkritumu tiesību aktu prasībām par iepakojuma atkalizmantošanas sistēmām, ievērojot arī visus standartus, kas saistīti ar rotāciju skaitu atkalizmantošanas sistēmā.

(177)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp.).

(178)    Kas definēti 4. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

(179)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

(180)    “E-komercija” ir vispārīgi definējama kā preču vai pakalpojumu pārdošana vai pirkšana, ko veic uzņēmumi, mājsaimniecības, privātpersonas vai privātas organizācijas elektroniskos darījumos, kuri notiek tīmeklī vai citā datorizētā (tiešsaistes sakaru) tīklā, sk. Eurostat statistikas terminu vārdnīcu, kura pieejama vietnē https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Category:Glossary.

(181)    Jēdzieni “atkalizmantojams” un “atkalizmantošanas sistēma” ir definēti un tiek izmantoti saskaņā ar Savienības iepakojuma un iepakojuma atkritumu tiesību aktu prasībām par iepakojuma atkalizmantošanas sistēmām, ievērojot arī visus standartus, kas saistīti ar rotāciju skaitu atkalizmantošanas sistēmā.

(182)    “Tirdzniecības platformas” ir platformas, kas ir pircēju un pārdevēju kontaktpunkts un kas atvieglo darījumus, izmantojot tehnoloģiskus risinājumus vai pakalpojumus, piemēram, maksājumu vārtejas vai loģistikas pakalpojumus.

(183)    “Sludinājumu portāli” ir platformas, kas ir pircēju un pārdevēju kontaktpunkts.

(184)    2019. gada 1. jūlijā izdevusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (CENELEC) ([pieņemšanas datuma] versija: https://www.cenelec.eu/dyn/www/f?p=104:110:508227404055501::::FSP_ORG_ID,FSP_PROJECT,FSP_LANG_ID:1258297,65095,25).

(185)    Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

(186)    Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām “Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība”, ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas (sk. https://www.ipcc.ch/reports/).

(187)    Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

(188)    Dabā balstīti risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, sauszemes un jūras ainavās ienes vairāk dabas un dabas elementu un procesu, izmantojot vietējiem apstākļiem pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos, turklāt tie ir daudzveidīgāki”. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu bioloģiskajai daudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu ([pieņemšanas datuma] versija: https://ec.europa.eu/research/environment/index.cfm?pg=nbs).

(189)    Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide” (COM(2013) 0249 final).

(190)    Šajā tabulā norādītais klimatisko apdraudējumu saraksts nav izsmeļošs; tas ir tikai orientējošs saraksts ar izplatītākajiem apdraudējumiem, kas klimatrisku un neaizsargātības novērtējumā ir jāņem vērā kā minimums.

(191)    Ja darbība notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kuriem ir pielīdzināms mērķis, proti, panākt labu ūdeņu stāvokli un labu ekoloģisko potenciālu ar līdzvērtīgām procesuālām un materiālām normām, t. i., saziņā ar relevantajām ieinteresētajām personām ir izstrādāts ūdens izmantošanas un aizsardzības plāns, kas nodrošina, ka 1) ir novērtēta darbības ietekme uz konstatēto potenciāli skartā ūdensobjekta stāvokli vai ekoloģisko potenciālu, 2) laba stāvokļa / ekoloģiskā potenciāla pasliktināšanās vai neiestāšanās ir novērsta vai, ja tas nav iespējams, 3) ir pamatota ar to, ka trūkst vidiski labāku alternatīvu, kas nebūtu nesamērīgi dārgas / tehniski nerealizējamas, un ka ir veikti visi praktiski iespējamie pasākumi, ar ko negatīvo ietekmi uz ūdensobjekta stāvokli var mīkstināt.

(192)    Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5) punkta definīcija konkrēti nosaka, ka labu vides stāvokli nosaka, balstoties uz minētās direktīvas I pielikumā noteiktajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem.

(193)    Komisija izņēmumus aizliegumam ražot, laist tirgū vai izmantot f) punktā minētās vielas izskatīs, kad būs publicēti horizontālie principi par būtiskajiem ķimikāliju pielietojumiem.

(194)    Komisija izņēmumus aizliegumam ražot vai laist tirgū šajā daļā minētās vielas vai pieļaut to klātbūtni gatavajā produktā vai izlaidē izskatīs, kad būs publicēti horizontālie principi par būtiskajiem ķimikāliju pielietojumiem.

(195)    Procedūra, ar kuras palīdzību kompetentā iestāde nosaka, vai Direktīvas 2011/92/ES II pielikumā uzskaitītajiem projektiem ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums (kā minēts minētās direktīvas 4. panta 2. punktā).

(196)    Ja darbība notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar pielīdzināmiem piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kas paredz, ka jāpabeidz ietekmes uz vidi novērtējums vai caurskatīšana, piemēram, IFC snieguma standarts Nr. 1 “Vidisko un sociālo risku novērtēšana un pārvaldība”.

(197)    Saskaņā ar Direktīvu 2009/147/EK un Direktīvu 92/43/EEK. Ja darbības notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar pielīdzināmiem piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kuru mērķis ir dabisko dzīvotņu, savvaļas dzīvnieku un augu saglabāšana un kuri paredz, ka ir jāveic 1) caurskatīšanas procedūra, kurā nosaka, vai attiecībā uz konkrēto darbību ir jāveic pienācīgs novērtējums par iespējamo ietekmi uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām; 2) šāds pienācīgs novērtējums, ja caurskatīšanā konstatēts, ka tāds ir vajadzīgs, piemēram, saskaņā ar IFC snieguma standartu Nr. 6 “Biodaudzveidības saglabāšana un dzīvo dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana”.

(198)    Šie pasākumi ir noskaidroti, lai nodrošinātu, ka projekts, plāns vai darbība būtiski neietekmēs aizsargājamās teritorijas aizsardzības mērķus.

SATURS

III PIELIKUMS    2

1.Ražošana2

1.1.Aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu (AFS) vai aktīvo vielu ražošana2

1.2.Zāļu ražošana8

2.Ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana un remediācija14

2.1.Bīstamu atkritumu savākšana un transportēšana14

2.2.Bīstamu atkritumu apstrāde 16

2.3.Tiesību normām neatbilstošu poligonu un pamestu vai nelikumīgu atkritumu izgāztuvju remediācija20

2.4.Kontaminētu vietu un teritoriju remediācija26

III PIELIKUMS

Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē piesārņojuma novēršanu un kontroli, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem

1.Ražošana

1.1.Aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu (AFS) vai aktīvo vielu ražošana

Darbības apraksts

Aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu (AFS) vai aktīvo vielu ražošana.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C21.1 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

1.2.Zāļu ražošana

Darbības apraksts

Zāļu ražošana.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C21.2 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji