24.2.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/1

---

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 12. februāris),

ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējās programmas “Drošība un brīvību garantēšana” izveido īpašu programmu “Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana”

(2007/124/EK, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana ir būtiski aspekti iedzīvotāju un kritiskas infrastruktūras aizsardzībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

(2)	Pārskatītais Eiropas Savienības Rīcības plāns terora aktu apkarošanai, ko Eiropadome pieņēmusi 2004. gada 17. un 18. jūnijā, par prioritāriem jautājumiem, inter alia, atzina terora aktu profilaksi un to seku pārvarēšanu, kā arī kritiskas infrastruktūras aizsardzību.

(3)

Padome 2004. gada 2. decembrī pieņēma pārskatīto Eiropas Savienības Solidaritātes programmu par teroristu draudu un uzbrukumu sekām, kurā uzsvērts, cik svarīgi ir risku un draudu novērtējumi, kritiskas infrastruktūras aizsardzība, terora draudu atklāšanas un apzināšanas mehānismi, kā arī politiska un operatīva gatavība un seku pārvarēšanas jaudas.

(4)

Padome 2005. gada decembrī pieņēma lēmumu, ka Kritiskas infrastruktūras aizsardzības Eiropas programmas (EPCIP) pamatā būs “visu apdraudējumu” pieeja, terora aktu draudu profilaksi uzskatot par prioritāti. 2005. gada decembra Eiropadomē pieņēma arī jaunu terora aktu apkarošanas stratēģiju, kurā iekļauti četri virzieni: profilakse, aizsardzība, vajāšana un reaģēšana.

(5)

Kopienas mehānisms pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā, kas izveidots ar Padomes Lēmumu Nr. 2001/792/EK, Euratom  (2) (2001. gada 23. oktobris), attiecas uz tūlītēju reaģēšanu visās nopietnās ārkārtas situācijās, bet tas nav īpaši izstrādāts, lai novērstu terora aktus, sagatavotos tiem un pārvarētu to sekas.

(6)	Eiropadomes 2004. gada novembrī pieņemtajā Hāgas programmā (3) ir aicināts veikt integrētu un koordinētu krīžu pārvarēšanu ES iekšienē attiecībā uz krīzēm, kam ir pārrobežu sekas.

(7)	Kopiena atbilstīgi savai kompetencei palīdz veikt vajadzīgus pasākumus, lai novērstu terora aktus pret demokrātijas, tiesiskuma, atvērtas sabiedrības vērtībām un mūsu pilsoņu un sabiedrību brīvībai, un pēc iespējas mazinātu jebkura uzbrukuma sekas.

(8)	Lai panāktu lielāku efektivitāti, rentabilitāti un pārskatāmību, īpaši pasākumi, novēršot terora aktus, gatavojoties tiem un pārvarot to sekas, būtu jāracionalizē un jāfinansē no vienas programmas.

(9)	Attiecībā uz juridisku noteiktību un saskaņotību, kā arī uz savstarpēju papildināmību ar citām finanšu programmām, būtu jādefinē termini “profilakse un gatavība”, “seku pārvarēšana” un “kritiska infrastruktūra”.

(10)

Galvenā atbildība par kritiskas infrastruktūras aizsardzību gulstas uz dalībvalstīm, īpašniekiem, ekspluatētājiem un lietotājiem (ar lietotājiem saprotot organizācijas, kas ekspluatē un izmanto infrastruktūru uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas nolūkos). Dalībvalstu iestādes nodrošinās vadību un koordināciju, izstrādājot un īstenojot valstiski saskaņotu pieeju kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, ievērojot savu jurisdikciju un ņemot vērā pastāvošās Kopienas kompetences. Tādējādi galvenā atbildība par riska un draudu novērtējuma veikšanu gulstas galvenokārt uz dalībvalstīm.

(11)

Komisijas rīcības, vajadzības gadījumā līdztekus starptautiskiem projektiem, ir būtiskas, lai panāktu integrētu un koordinētu EK pieeju. Turklāt ir noderīgi un piemēroti atbalstīt projektus dalībvalstīs, ciktāl tie var sniegt noderīgu pieredzi un zināšanas turpmākai rīcībai Kopienas mērogā, konkrēti, riska un draudu novērtējumu ziņā. Šajā sakarā ir derīgi pieņemt visu apdraudējumu pieeju, par prioritāti uzskatot teroristu draudus.

(12)	Ir derīgi arī paredzēt trešo valstu un starptautisku organizāciju līdzdalību starptautiskos projektos.

(13)

Jānodrošina papildināmība ar citām Kopienas un Savienības programmām, piemēram, ar Eiropas Savienības Solidaritātes fondu un Civilās aizsardzības finanšu instrumentu, Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā, Septīto pamatprogrammu zinātnes, tehnoloģiju attīstības un demonstrāciju pasākumiem un ar struktūrfondiem.

(14)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka programmas Eiropas mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā ietverto proporcionalitātes principu šajā lēmumā ir paredzēti vienīgi tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(15)

Programmas izdevumiem vajadzētu būt saderīgiem ar finanšu shēmas 3. pozīcijā paredzēto maksimāli pieļaujamo apjomu. Programmas formulējumā ir jāparedz elastība, lai varētu veikt iespējamas paredzēto rīcību korekcijas, reaģējot uz vajadzību pārmaiņām laikā no 2007. līdz 2013. gadam. Tādēļ lēmumā būtu jāiekļauj tikai vispārējas paredzēto rīcību definīcijas un to attiecīgie administratīvie un finanšu pasākumi.

(16)

Tāpat būtu arī jāveic pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, kļūdaini izmaksātos vai nepareizi izmantotos līdzekļus, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Kopienu finanšu interešu aizsardzību (4), Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (5) (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko veic Komisija, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (6).

(17)

Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7) un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (8) (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, kas aizsargā Kopienas finanšu intereses, piemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principu budžeta instrumentu izvēlē, mazinot tādu gadījumu skaitu, kad Komisija ir tieši atbildīga par to īstenošanu un apsaimniekošanu, un pareizi samērojot resursus ar administratīvo nastu, kas saistīta ar to izmantošanu.

(18)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9), atšķirot pasākumus, uz ko attiecas vadības komitejas procedūra, no tiem, uz ko attiecas padomdevējas komitejas procedūra; noteiktos gadījumos un efektivitātes stiprināšanas nolūkā padomdevējas komitejas procedūra ir uzskatāma par atbilstīgāku.

(19)	Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā šā lēmuma pieņemšanai nav paredzētas citas pilnvaras, izņemot tās, kas paredzētas attiecīgi 308. un 203. pantā.

(20)	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir sniegusi savu atzinumu (10).

(21)	Lai nodrošinātu programmas efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo lēmumu izveido īpašu programmu “Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana”, turpmāk “programma”, atbalstot dalībvalstu centienus, lai novērstu, sagatavotos un aizsargātu iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru no teroristu uzbrukumiem un citiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem, kā daļu no Vispārējās programmas “Drošība un brīvību garantēšana”.

2.   Programma attiecas uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

3.   Šo lēmumu nepiemēro jautājumiem, uz ko attiecas Civilās aizsardzības finanšu instruments nopietnām ārkārtas situācijām.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā ir izmantotas šādas definīcijas:

a)	“profilakse un gatavība” attiecas uz pasākumiem, lai novērstu un/vai mazinātu riskus, kas saistīti ar terora aktiem, un citus riskus saistībā ar drošību;

b)	“seku pārvarēšana” attiecas uz to pasākumu koordinēšanu, kas pieņemti, lai reaģētu uz incidentu, kas saistīts ar drošību, un lai samazinātu tā seku ietekmi, jo īpaši saistībā ar teroristu uzbrukumiem, lai nodrošinātu krīžu pārvarēšanas un drošības darbību pareizu koordināciju.

c)

“kritiska infrastruktūra” ietver jo īpaši fiziskos resursus, pakalpojumus, informācijas tehnoloģiju iekārtas, tīklus un infrastruktūras resursus, kuru iznīcināšanai vai pārtraukšanai būtu nopietna ietekme uz sabiedrībai būtiskām funkcijām, tostarp uz piegādes ķēdi, veselību, drošumu, drošību, iedzīvotāju ekonomisku vai sociālu labklājību vai uz Kopienas vai tās dalībvalstu darbību.

3. pants

Vispārēji mērķi

1.   Šī programma palīdz atbalstīt dalībvalstu centienus, lai novērstu, sagatavotos un aizsargātu iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru no teroristu uzbrukumiem un citiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem.

2.   Programmas mērķis ir palīdzēt nodrošināt aizsardzību tādās jomās kā krīžu pārvarēšana, vide, sabiedrības veselības aizsardzība, transports, pētniecība un tehnoloģiju izstrāde un ekonomiskā un sociālā kohēzija, terora aktu un citu ar drošību saistīto risku jomā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

4. pants

Konkrēti mērķi

1.   Saskaņā ar programmas vispārējiem mērķiem un, ja uz to neattiecas citi juridiski instrumenti, tā stimulē, veicina un attīsta profilakses, gatavības un seku pārvarēšanas pasākumus, kuru pamatā ir, inter alia, visaptveroši draudu un riska novērtējumi, ņemot vērā dalībvalstu uzraudzību un pienācīgi ņemot vērā esošo Kopienas kompetenci šajā jomā, un kuru mērķis ir novērst vai samazināt riskus saistībā ar terora aktiem un citus ar drošību saistītus riskus.

2.   Attiecībā uz to risku profilaksi un gatavību tiem, kas saistīti ar terora aktiem un citiem ar drošību saistītiem riskiem, programmas mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru, jo īpaši veicot šādas darbības:

a)	stimulējot, veicinot un atbalstot riska novērtējumus saistībā ar kritisko infrastruktūru, lai uzlabotu drošību;

b)	stimulējot, veicinot un atbalstot metodiku izstrādi kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, jo īpaši riska novērtēšanas metodiku izstrādi;

c)	veicinot un atbalstot kopējus operatīvus pasākumus, lai uzlabotu pārrobežu piegādes ķēžu drošību, ar noteikumu, ka konkurences noteikumi iekšējā tirgū netiek izkropļoti;

d)	veicinot un atbalstot drošības standartu izstrādi, kā arī apmaiņu ar prasmēm un pieredzi iedzīvotāju un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā;

e)	Kopienas mērogā veicināt un atbalstīt koordināciju un sadarbību kritiskās infrastruktūras aizsardzībā.

3.   Attiecībā uz seku pārvarēšanu programmas mērķi ir:

a)	stimulēt, veicināt un atbalstīt zinātības un pieredzes apmaiņu, lai noteiktu paraugpraksi ar mērķi koordinēt reaģēšanas pasākumus un lai panāktu sadarbību starp dažādām krīžu pārvarēšanā un drošības rīcībās iesaistītām pusēm;

b)	veicināt kopīgas mācības un praktiskus scenārijus, kuros ietverti drošības un drošuma komponenti, lai uzlabotu koordināciju un sadarbību starp atbilstīgām iesaistītajām pusēm Eiropas līmenī.

5. pants

Atbilstīgas rīcības

1.   Lai sasniegtu 3. un 4. pantā paredzētos vispārējos un konkrētos mērķus, programma ar gada programmā noteiktajiem nosacījumiem sniedz finanšu atbalstu šādiem rīcību veidiem:

a)	Komisijas sākti un vadīti Eiropas mēroga projekti;

b)	starptautiski projekti, kuros ir iesaistīti partneri vismaz no divām dalībvalstīm vai vismaz no vienas dalībvalsts, un no valsts, kas vai nu pievienojas, vai ir kandidātvalsts;

c)

dalībvalstu valsts mēroga projekti, kas: i) gatavo starptautiskus projektus un/vai Kopienas rīcības (“sākuma pasākumi”); ii) papildina starptautiskus projektus un/vai Kopienas rīcības (“papildu pasākumi”); iii) veicina novatorisku metožu un/vai tehnoloģiju izstrādi, kuras, iespējams, varētu izmantot arī Kopienas mēroga rīcībās, vai izstrādā šādas metodes vai tehnoloģijas, lai nodotu citām dalībvalstīm un/vai valstīm, kas vai nu pievienojas, vai ir kandidātvalstis.

2.   Finanšu atbalstu konkrēti var sniegt:

a)	operatīvas sadarbības un koordinācijas rīcībām (kontaktu tīkla uzlabošana, savstarpējas uzticības un sapratnes stiprināšana, ārkārtas rīcības plānu izstrāde, informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa un izplatīšana);

b)	analītiskiem, pārraudzības, novērtējuma un revīzijas pasākumiem;

c)	tehnoloģiju un metodoloģiju izstrādei un nodošanai, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu un savietojamību;

d)	apmācībai, personāla un speciālistu apmaiņai; un

e)	informēšanas un izplatīšanas darbībām.

6. pants

Dalība programmā

1.   Šajā programmā var piedalīties struktūras un organizācijas, kam dalībvalstīs ir juridiskas personas statuss. Uz peļņu orientētas struktūras un organizācijas var pretendēt uz dotācijām vienīgi sadarbībā ar bezpeļņas organizācijām vai valsts organizācijām. Nevalstiskas organizācijas drīkst prasīt finansējumu 5. panta 2. punktā minētajiem projektiem ar noteikumu, ka tās nodrošina pietiekamu konfidencialitāti.

2.   Attiecībā uz starptautiskiem projektiem – trešās valstis un starptautiskas organizācijas drīkst piedalīties kā partneri, bet tām nav ļauts iesniegt projektus.

7. pants

Intervences veidi

1.   Kopienas finanšu atbalstam var būt šādas juridiskas formas:

a)	dotācijas;

b)	publiskā iepirkuma līgumi.

2.   Kopienas dotācijas piešķir saistībā ar izsludinātiem konkursiem, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus, vai, ja atbalsta saņēmēja īpatnību dēļ nav citas iespējas, un tās izmaksā kā operatīvas dotācijas vai rīcību dotācijas.

Gada darba programmā norāda minimālo dotācijām piešķiramo gada izdevumu daļu. Minimālā daļa ir vismaz 65 %.

Maksimāli pieļaujamā projektu izdevumu līdzfinansējuma likmi konkrēti norāda gada darba programmā.

3.   Ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem, izmantojot publiskā iepirkuma līgumus, un šajā gadījumā par pakalpojumiem un precēm maksā no Kopienas līdzekļiem. Tas, inter alia, aptver izdevumus par informēšanu sakarā ar projektiem, politikas jomām, programmām un tiesību aktiem, par to paziņošanu, gatavošanu, īstenošanu, pārraudzību, kontroli un novērtējumu.

8. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Komisija īsteno Kopienas finanšu atbalstu saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, turpmāk “Finanšu regula”.

2.   Lai īstenotu programmu, Komisija, ievērojot 3. pantā definētos vispārējos mērķus, līdz septembra beigām pieņem gada darba programmu, norādot konkrētus mērķus, tematiskas prioritātes, sniedz 7. panta 3. punktā paredzēto papildu pasākumu aprakstu un, vajadzības gadījumā, citu rīcību sarakstu.

Gada darba programmu 2007. gadam pieņem trīs mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā.

3.   Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto procedūru.

4.   Ar rīcību dotācijām saistītās novērtējuma un piešķīruma procedūrās, inter alia, ņem vērā šādus kritērijus:

a)	atbilstību gada darba programmai, 2. pantā paredzētiem vispārējiem mērķiem un dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kā paredzēts 4. un 5. pantā;

b)	ierosināto rīcību kvalitāti, ņemot vērā koncepciju, organizāciju, izklāstu un gaidītos rezultātus;

c)	prasītā Kopienas finansējuma apjomu un tā atbilstību gaidītajiem rezultātiem;

d)	gaidīto rezultātu ietekme uz 3. pantā definētiem vispārējiem mērķiem un dažādās jomās veiktiem pasākumiem, kā paredzēts 4. un 5. pantā.

5.   Lēmumus par rīcībām, kas iesniegtas saskaņā ar 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu pieņem Komisija saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto vadības procedūru. Lēmumus par 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta darbībām pieņem Komisija saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru.

Lēmumus par pieteikumiem uz dotācijām, kuros iesaistītas uz peļņu orientētas struktūras vai organizācijas, pieņem Komisija saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto vadības procedūru.

9. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja (turpmāk “komiteja”).

2.   Ja izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu.

3.   Ja izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laikposms ir trīs mēneši.

4.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

10. pants

Papildināmība

1.   Sinerģijas, konsekvenci un papildināmību tiecas nodrošināt ar citiem Eiropas Savienības un Kopienas instrumentiem, inter alia, ar īpašajām programmām “Noziedzības profilakse un apkarošana” un “Krimināltiesības”, Septīto pamatprogrammu zinātnes, tehnoloģiju attīstības un demonstrācijas pasākumiem, Eiropas Savienības Solidaritātes fondu un Civilās aizsardzības finanšu instrumentu.

2.   Programmai var būt kopīgi resursi ar citiem Eiropas Kopienas un Savienības instrumentiem, jo īpaši ar programmu “Noziedzības profilakse un apkarošana”, lai īstenotu rīcības, kas atbilst gan programmas, gan citu Kopienas/Savienības instrumentu mērķiem.

3.   Saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības nesaņem citu Savienības/Kopienas finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim. Nodrošina, ka programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par finansējumu, ko tie saņēmuši no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un citiem avotiem, kā arī informāciju par jau iesniegtiem finansējuma pieteikumiem.

11. pants

Budžeta resursi

Budžeta resursus, kas atvēlēti šajā programmā paredzētajām rīcībām, iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta gada apropriācijās. Budžeta iestāde apstiprina pieejamās gada apropriācijas, nepārkāpjot finanšu shēmā paredzēto apjomu.

12. pants

Pārraudzība

1.   Komisija nodrošina, ka katrai programmas finansētai rīcībai atbalsta saņēmējs iesniedz tehniskus un finanšu ziņojumus par darba progresu un ka nobeiguma ziņojumu iesniedz trīs mēnešos pēc rīcības noslēguma. Komisija nosaka ziņojumu formu un struktūru.

2.   Komisija nodrošina, ka līgumos un nolīgumos, kas noslēgti saistībā ar šīs programmas īstenošanu, jo īpaši paredzēta Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) veikta pārraudzība un finanšu kontrole, vajadzības gadījumā izmantojot pārbaudes uz vietas, tostarp izlases pārbaudes, kā arī paredzētas Revīzijas palātas revīzijas.

3.   Komisija nodrošina, ka piecus gadus kopš pēdējā maksājuma sakarā ar jebkuru rīcību Kopienas finanšu atbalsta saņēmējs glabā Komisijai pieejamus visus rīcības izdevumus apliecinošos dokumentus.

4.   Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu un pārbaužu uz vietas rezultātiem, Komisija nodrošina, ka vajadzības gadījumā tiek koriģēts sākotnēji apstiprinātais finanšu atbalsts vai tā piešķiršanas nosacījumi, kā arī maksājumu grafiks.

5.   Komisija nodrošina, ka tiek veikti visi citi vajadzīgie pasākumi, lai pārbaudītu, vai finansētās rīcības veic pareizi un atbilstīgi šim lēmumam un Finanšu regulai.

13. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas rīcības, Kopienas finanšu intereses tiek aizsargātas ar pasākumiem, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, piemērojot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti izmaksātas summas, kā arī, konstatējot pārkāpumus – ar efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95, Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 un Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Attiecībā uz Kopienas rīcībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, uz Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem, tostarp uz saistībā ar šo programmu paredzēto līgumsaistību pārkāpumiem, ko, izdarot nepamatotus izdevumus, rada kāda uzņēmēja rīcība vai bezdarbība, kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, piemēro Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

3.   Komisija nodrošina, ka rīcībai piešķirtā finanšu atbalsta apjomu samazina, pārtrauc vai atgūst, ja tā konstatē pārkāpumus, tostarp neatbilstību šim lēmumam vai individuālam lēmumam vai līgumam, vai nolīgumam, ar ko piešķir attiecīgo finanšu atbalstu, vai, ja tā atklāj, ka bez Komisijas apstiprinājuma rīcībā ir veikti grozījumi, kas neatbilst projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

4.   Ja nav ievēroti termiņi vai rīcības īstenošanas gaita attaisno tikai daļu piešķirtā finanšu atbalsta, Komisija nodrošina, ka atbalsta saņēmēju konkrētā termiņā lūdz sniegt paskaidrojumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz pieņemamu atbildi, Komisija nodrošina, ka atlikušo finanšu atbalstu var atcelt un var prasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5.   Komisija nodrošina, ka jebkādu nepamatotu maksājumu atmaksā Komisijai. Summām, ko neatmaksā laikus, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulas nosacījumiem.

14. pants

Novērtēšana

1.   Programmu regulāri pārrauga, lai pārbaudītu saskaņā ar to veiktu darbību īstenošanu.

2.   Komisija nodrošina regulāru un neatkarīgu programmas novērtēšanu, ko veic pieaicināti eksperti.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)	gada ziņojumu par programmas īstenošanu;

b)	vēlākais līdz 2010. gada 31. martam – starpposma novērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanas rezultātiem un tās kvalitātes un kvantitātes aspektiem;

c)	vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim – paziņojumu par programmas turpināšanu;

d)	vēlākais līdz 2015. gada 31. martam – veikuma novērtējuma ziņojumu.

15. pants

Projektu publicēšana

Komisija katru gadu publicē to rīcību sarakstu, ko finansē saskaņā ar šo programmu, kopā ar katra projekta īsu aprakstu.

16. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

---

(1)  Atzinums sniegts 2006. gada 14. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 297, 15.11.2001., 7. lpp.

(3)  OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(4)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(5)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(6)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(7)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(8)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1248/2006 (OV L 227, 19.8.2006., 3. lpp.).

(9)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(10)  OV C 65, 17.3.2006., 63. lpp.

---

24.2.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/7

---

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 12. februāris),

ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējās programmas “Drošība un brīvību garantēšana” izveido īpašu programmu “Noziedzības profilakse un apkarošana”

(2007/125/TI)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 30., 31. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Savienības mērķi nodrošināt pilsoņiem augsta līmeņa aizsardzību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā sasniedz, kā paredzēts 2. panta ceturtajā ievilkumā un Līguma par Eiropas Savienību 29. pantā, novēršot un apkarojot gan organizēto, gan citādu noziedzību.

(2)	Lai sargātu mūsu pilsoņu brīvību un drošību, un sabiedrību no noziedzīgām darbībām, Eiropas Savienībai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai efektīvi novērstu, atklātu, izmeklētu un sodītu par visiem noziegumiem, jo īpaši lietās, kurās ir pārrobežu elementi.

(3)

Balstoties uz Tamperes 1999. gada oktobra Eiropadomes secinājumiem, Eiropadome ir atkārtoti apstiprinājusi, ka prioritāri ir izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu – un jo īpaši sargāt pilsoņus no dažādām noziedzīgām darbībām, novēršot un apkarojot noziedzību – ar 2004. gada novembra Hāgas programmu (2), 2001. gada septembra un 2004. gada marta deklarāciju par terorismu un 2004. gada Eiropas Narkomānijas apkarošanas stratēģiju.

(4)	Lai gūtu specifiskas zināšanas par dažādo noziedzības profilakses aspektu attīstību Eiropas Savienības mērogā un atbalstītu noziedzības profilakses darbības vietējā un valstu mērogā, ar Padomes Lēmumu 2001/427/TI (3) (2001. gada 28. maijs) ir izveidots Eiropas Noziedzības novēršanas tīkls.

(5)

Ar Padomes Lēmumu 2002/630/TI (2002. gada 22. jūlijs), ar ko izveido pamatprogrammu par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (AGIS) (4), izveidotā pamatprogramma ir ievērojami palīdzējusi stiprināt dalībvalstu policijas un citu tiesību aizsardzības iestāžu un tiesu iestāžu sadarbību un uzlabot savstarpēju sapratni un uzticību starp to policiju, tiesu, juridisko un administratīvo sistēmu.

(6)	Ir vajadzīgi un pareizi paplašināt finansēšanas iespējas pasākumiem, kuru mērķis ir novērst un apkarot noziedzību, un pārskatīt to mehānismus, lai panāktu lielāku efektivitāti, rentabilitāti un pārskatāmību.

(7)	Pamatprogrammas mērķis ir veicināt efektīvu atbalstu un aizsardzību noziegumu interesēm. Programmā arī uzsvērta cietušo aizsardzības nozīme. Lai norādītu uz to, ka atbalsts cietušajiem ir prioritārs jautājums, īpašajā programmā “Krimināltiesības” uzsvērta sociālā un tiesiskā palīdzība cietušajiem.

(8)	Lai panāktu ciešāku un labāku sadarbību un dalībvalstu koordināciju, joprojām svarīgas ir Komisijas rīcības un starptautiski projekti. Turklāt ir lietderīgi un pareizi atbalstīt projektus dalībvalstīs, ciktāl tie var dot noderīgu pieredzi un prasmes turpmākām rīcībām Eiropas Savienības mērogā.

(9)	Tā kā noziedzīgas darbības šķērso robežas, ir pareizi ļaut trešām valstīm un starptautiskām organizācijām piedalīties starptautiskos projektos.

(10)	Ir jānodrošina papildināmība ar citām Savienības un Kopienas programmām, piemēram, ar Septīto pamatprogrammu zinātnes, tehnoloģiju attīstības un demonstrācijas pasākumiem, Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, Civilās aizsardzības finanšu instrumentu un ar struktūrfondiem.

(11)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus, jo īpaši organizētās un pārrobežu noziedzības profilaksi un apkarošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka programmas mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Eiropas Savienības mērogā, Padome var paredzēt pasākumus saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu, ko piemēro Savienībai saskaņā ar 2. pantu Līgumā par Eiropas Savienību. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā ir paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(12)	Saskaņā ar 41. panta 3. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, darbības izdevumus būtu jāfinansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar VI sadaļu.

(13)

Programmas izdevumiem būtu jāsader ar finanšu shēmas 3. pozīcijā paredzēto maksimāli pieļaujamo apjomu. Programmas formulējumā ir jāparedz elastība, lai varētu veikt iespējamas paredzēto rīcību korekcijas, reaģējot uz vajadzību pārmaiņām laikā no 2007. līdz 2013. gadam. Tādēļ lēmumā būtu jāiekļauj tikai vispārējas paredzēto rīcību definīcijas un to attiecīgie administratīvie un finanšu mehānismi.

(14)	Pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu šo lēmumu, būtu jāpieņem saskaņā ar tajā paredzētajām procedūrām, izmantojot komitejas palīdzību.

(15)

Būtu arī jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, kļūdaini izmaksātos vai nepareizi izmantotos līdzekļus, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (5), Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko veic Komisija (6), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (7).

(16)

Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8) un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (9) (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai Nr. 1605/2002, kas aizsargā Kopienas finanšu intereses, piemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principu budžeta instrumentu izvēlē, mazinot tādu gadījumu skaitu, kad Komisija ir tieši atbildīga par to īstenošanu un apsaimniekošanu, un pareizi samērojot resursus ar administratīvo nastu, kas saistīta ar to izmantošanu.

(17)	Ir lietderīgi no 2007. gada 1. janvāra aizstāt Lēmumu 2002/630/TI ar šo lēmumu un lēmumu, ar ko izveido īpašo programmu “Krimināltiesības”.

(18)	Lai nodrošinātu programmas efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo lēmumu ir izveidota īpaša programma “Noziedzības profilakse un apkarošana”, turpmāk “programma”, kā daļa no Vispārējās programmas “Drošība un brīvību garantēšana”, lai palīdzētu stiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

2.   Šī programma attiecas uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. pants

Vispārēji mērķi

1.   Šī programma palīdzēs nodrošināt pilsoņu augsta līmeņa aizsardzību, novēršot un apkarojot organizētu un citādu noziedzību, jo īpaši terora aktus, cilvēku tirdzniecību un nodarījumus pret bērniem, nelikumīgu narkotiku un ieroču tirdzniecību, korupciju un krāpšanu.

2.   Neskarot Eiropas Kopienas mērķus un pilnvaras, šīs programmas vispārējie mērķi veicina Savienības un Kopienas politiku attīstību.

3. pants

Temati un konkrēti mērķi

1.   Programma aptver četrus tematus:

a)	noziedzības profilakse un kriminoloģija;

b)	tiesību aizsardzība;

c)	liecinieku aizsardzība un atbalsts tiem;

d)	cietušo aizsardzība.

2.   Saskaņā ar vispārējiem mērķiem programma palīdz sasniegt šādus konkrētus mērķus:

a)

stimulēt, veicināt un attīstīt horizontālas metodes un instrumentus, kas vajadzīgi, lai stratēģiski novērstu un apkarotu noziedzību un nodrošinātu drošību un sabiedrisko kārtību – piemēram, Eiropas Savienības Noziedzības profilakses tīkla veikto darbu, publiskā un privātā sektora partnerības, noziedzības profilakses paraugpraksi, salīdzināmu statistiku, lietišķo kriminoloģiju, un pastiprinātus pasākumus attiecībā uz jauniem likumpārkāpējiem;

b)

veicināt un attīstīt koordināciju, sadarbību un tiesību aizsardzības iestāžu, citu attiecīgas valsts iestāžu un saistītu Savienības struktūru savstarpēju sapratni attiecībā uz Padomes noteiktajām prioritātēm, jo īpaši tām, kas izklāstītas Eiropola sagatavotajā Organizētās noziedzības draudu novērtējumā;

c)	veicināt un attīstīt liecinieku aizsardzības un atbalsta paraugpraksi; un

d)	veicināt un attīstīt cietušo aizsardzības paraugpraksi.

3.   Programma neattiecas uz tiesu iestāžu sadarbību. Tomēr tā var atteikties uz rīcībām, kuru mērķis ir veicināt tiesu iestāžu un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbību.

4. pants

Atbilstīgas rīcības

1.   Lai sasniegtu 2. un 3. pantā paredzētos vispārējos un konkrētos mērķus, programma ar gada darba programmā noteiktajiem nosacījumiem sniedz finanšu atbalstu šādiem rīcību veidiem:

a)	Komisijas sākti un vadīti Eiropas nozīmes projekti;

b)	starptautiski projekti, kuros ir iesaistīti partneri vismaz no divām dalībvalstīm vai vismaz no vienas dalībvalsts, un no valsts, kas vai nu pievienojas, vai ir kandidātvalsts;

c)

dalībvalstu vietēja mēroga projekti, kas i) gatavo starptautiskus projektus un/vai Eiropas Savienības rīcības (“sākuma pasākumi”); ii) papildina starptautiskus projektus un/vai Savienības rīcības (“papildu pasākumi”); iii) veicina novatorisku metožu un/vai tehnoloģiju izstrādi, kuras, iespējams, varētu izmantot arī Savienības mēroga rīcībās, vai izstrādā šādas metodes vai tehnoloģijas, lai nodotu citām dalībvalstīm un/vai valstīm, kas vai nu pievienojas, vai ir kandidātvalstis;

d)	operatīvas dotācijas nevalstiskām bezpeļņas organizācijām, kuras Eiropas mērogā tiecas sasniegt šīs programmas mērķus.

2.   Finanšu atbalstu konkrēti var sniegt:

a)	rīcībām operatīvas sadarbības un koordinācijas uzlabošanai (kontaktu tīkla uzlabošana, savstarpējās uzticēšanās un sapratnes stiprināšana, informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa un izplatīšana);

b)	analīzes, pārraudzības un novērtēšanas pasākumiem;

c)	tehnoloģiju un metodoloģiju izstrādei un nodošanai;

d)	apmācībai, personāla un speciālistu apmaiņai; un

e)	informēšanas un izplatīšanas darbībām.

5. pants

Dalība programmā

1.   Šī programma ir paredzēta tiesību aizsardzības iestādēm, citām valsts un/vai privātām struktūrām, darbību veicējiem un iestādēm, arī vietējām, reģionu un valstu iestādēm, sociālajiem partneriem, universitātēm, statistikas birojiem, nevalstiskām organizācijām, publiskā un privātā sektora partnerībām un attiecīgām starptautiskām struktūrām.

2.   Šajā programmā var piedalīties struktūras un organizācijas, kam dalībvalstīs ir juridiskas personas statuss. Uz peļņu orientētām struktūrām un organizācijām var piešķirt dotācijas vienīgi sadarbībā ar bezpeļņas organizācijām vai valsts organizācijām.

3.   Attiecībā uz starptautiskiem projektiem – trešās valstis un starptautiskas organizācijas drīkst piedalīties kā partneri, bet tām nav ļauts iesniegt projektus.

6. pants

Intervences veidi

1.   Savienības finanšu atbalstam var būt šādas juridiskas formas:

a)	dotācijas,

b)	publiskā iepirkuma līgumi.

2.   Kopienas dotācijas piešķir saistībā ar izsludinātiem konkursiem, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus, vai, ja atbalsta saņēmēja īpatnību dēļ nav citas iespējas, un tās izmaksā kā operatīvas dotācijas vai rīcību dotācijas.

Gada darba programmā norāda minimālo dotācijām piešķiramo gada izdevumu daļu. Minimālā daļa ir vismaz 65 % .

Maksimāli pieļaujamā projektu izdevumu līdzfinansējuma likme ir konkrēti norādīta gada darba programmā.

3.   Ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem, izmantojot publiskā iepirkuma līgumus, šajā gadījumā par pakalpojumiem un precēm maksās no Savienības līdzekļiem. Tas, inter alia, aptver izdevumus par informēšanu sakarā ar projektiem, politikas jomām, programmām un tiesību aktiem, par to paziņošanu, gatavošanu, īstenošanu, pārraudzību, kontroli un novērtējumu.

7. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Komisija īsteno Savienības finanšu atbalstu saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, turpmāk “Finanšu regula”.

2.   Lai īstenotu programmu, Komisija, ievērojot 2. pantā definētos vispārējos mērķus, līdz septembra beigām pieņem gada darba programmu, norādot konkrētus mērķus, tematiskas prioritātes, sniedz 6. panta 3. punktā paredzēto papildu pasākumu aprakstu un, vajadzības gadījumā, citu rīcību sarakstu.

Gada darba programmu 2007.gadam pieņem trīs mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā.

3.   Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 10. pantā minēto vadības procedūru.

4.   Ar rīcību dotācijām saistītās novērtējuma un piešķīruma procedūrās, inter alia, ņem vērā šādus kritērijus:

a)	atbilstību gada darba programmai, 2. pantā paredzētajiem vispārējiem mērķiem un dažādās jomās veiktiem pasākumiem, kas paredzēti 3. un 4. pantā;

b)	ierosinātās rīcības kvalitāti, ņemot vērā koncepciju, organizāciju, izklāstu un gaidītos rezultātus un to izplatīšanu;

c)	prasīto Savienības finanšu atbalsta apjomu un atbilstību gaidītajiem rezultātiem;

d)	gaidīto rezultātu ietekmi uz 2. pantā definētiem vispārējiem mērķiem un dažādās jomās veiktiem pasākumiem, ka paredzēts 3. un 4. pantā.

5.   4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto darbības dotāciju pieteikumus vērtē, inter alia, ņemot vērā:

a)	atbilstību programmas mērķiem;

b)	plānoto pasākumu kvalitāti;

c)	šo pasākumu iespējamo sviras ietekmi sabiedrībā;

d)	īstenoto pasākumu ģeogrāfisko ietekmi;

e)	ierosinātā pasākuma izmaksu un ieguvumu attiecību.

6.   Lēmumus par rīcībām, kas iesniegtas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pieņem Komisija saskaņā ar 10. pantā noteikto vadības procedūru. Lēmumus par rīcībām, kas iesniegtas saskaņā ar 4. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktu, pieņem Komisija saskaņā ar 9. pantā noteikto konsultāciju procedūru.

Lēmumus par pieteikumiem uz dotācijām, kuros iesaistītas uz peļņu orientētas struktūras vai organizācijas, pieņem Komisija saskaņā ar 10. pantā noteikto vadības procedūru.

8. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis (turpmāk “komiteja”).

2.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

3.   Komisija var aicināt kandidātvalstu pārstāvjus piedalīties informatīvās sanāksmēs, kas ir pēc komitejas sanāksmēm.

9. pants

Konsultāciju procedūra

1.   Ja ir atsauce uz šo pantu, Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu termiņā, ko nosaka priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības, vajadzības gadījumā par to balsojot.

2.   Atzinumu protokolē; katra dalībvalsts var lūgt, lai tās nostāju protokolē.

3.   Komisija rūpīgi ievēro komitejas sniegto atzinumu. Tā informē komiteju par to, kā tās atzinums ir ņemts vērā.

10. pants

Vadības procedūra

1.   Ja ir atsauce uz šo pantu, Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, ko priekšsēdētājs var nolikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma, atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 2. punktā. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē tā, kā tas noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

2.   Komisija paredz pasākumus, ko piemēro uzreiz. Tomēr, ja šie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu, Komisija par tiem tūlīt dara zināmu Padomei. Tādā gadījumā Komisija var uz trim mēnešiem no paziņošanas dienas atlikt to pasākumu piemērošanu, par kuriem tā pieņēmusi lēmumu.

3.   Padome ar kvalificētu balsu vairākumu 2. punktā noliktajā termiņā var pieņemt citādu lēmumu.

11. pants

Papildināmība

1.   Sinerģijas, konsekvenci un papildināmību tiecas nodrošināt ar citiem Savienības un Kopienas instrumentiem, inter alia, ar īpašajām programmām “Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana” un “Krimināltiesības”, ar pamatprogrammu zinātnes, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas pasākumiem, Eiropas Savienības Solidaritātes fondu un Civilās aizsardzības finanšu instrumentu.

2.   Programmai var būt kopīgi resursi ar citiem Eiropas Savienības un Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar programmu “Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana”, lai īstenotu pasākumus atbilstīgi gan programmas, gan citu Savienības/Kopienas instrumentu mērķiem.

3.   Saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības nesaņem citu Savienības/Kopienas finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim. Nodrošina, ka programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par finansējumu, ko tie saņēmuši no Eiropas Savienības kopējā budžeta un citiem avotiem, kā arī informāciju par jau iesniegtiem finansējuma pieteikumiem.

12. pants

Budžeta resursi

Budžeta resursus, kas atvēlēti šajā programmā paredzēto rīcību īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta gada apropriācijās. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina pieejamās gada apropriācijas, nepārkāpjot finanšu shēmā paredzēto apjomu.

13. pants

Pārraudzība

1.   Komisija nodrošina, ka katrai programmas finansētai rīcībai atbalsta saņēmējs iesniedz tehniskus un finanšu ziņojumus par darba progresu un ka nobeiguma ziņojumu iesniedz trīs mēnešos pēc rīcības noslēguma. Komisija nosaka ziņojumu formu un struktūru.

2.   Komisija nodrošina, ka līgumos un nolīgumos, kas noslēgti saistībā ar šīs programmas īstenošanu, jo īpaši paredzēta Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) veikta pārraudzība un finanšu kontrole, vajadzības gadījumā izmantojot pārbaudes uz vietas, tostarp izlases pārbaudes, kā arī paredzētas Revīzijas palātas revīzijas.

3.   Komisija nodrošina, ka attiecībā uz jebkuru rīcību finanšu atbalsta saņēmējs piecus gadus no pēdējā maksājuma glabā Komisijai pieejamus visus rīcības izdevumus apliecinošos dokumentus.

4.   Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu un pārbaužu uz vietas rezultātiem, Komisija nodrošina, ka vajadzības gadījumā tiek koriģēts sākotnēji apstiprinātais finanšu atbalsts vai tā piešķiršanas nosacījumi, kā arī maksājumu grafiks.

5.   Komisija nodrošina, ka tiek veikti visi citi vajadzīgie pasākumi, lai pārbaudītu, vai finansētās rīcības veic pareizi un atbilstīgi šim lēmumam un Finanšu regulai.

14. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, lai, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas rīcības, Kopienas finanšu intereses tiek aizsargātas ar pasākumiem, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, piemērojot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti izmaksātas summas, kā arī, konstatējot pārkāpumus – ar efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95, Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 un Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Attiecībā uz Savienības rīcībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, jebkāda Kopienas tiesību normas pārkāpuma gadījumā piemēro Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96, tostarp saistībā ar šo programmu paredzēto līgumsaistību pārkāpumus, ko rada kāda uzņēmēja rīcība vai nolaidība, kura kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

3.   Komisija nodrošina, ka rīcībai piešķirtā finanšu atbalsta apjomu samazina, pārtrauc vai atgūst, ja tā konstatē pārkāpumus, tostarp neatbilstību šim lēmumam vai individuālam lēmumam vai līgumam, vai nolīgumam, ar ko piešķir attiecīgo finanšu atbalstu, vai, ja tā atklāj, ka bez Komisijas apstiprinājuma rīcībā ir veikti grozījumi, kas neatbilst projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

4.   Ja nav ievēroti termiņi vai rīcības īstenošanas gaita attaisno tikai daļu piešķirtā finanšu atbalsta, Komisija nodrošina to, ka atbalsta saņēmēju konkrētā termiņā lūdz sniegt paskaidrojumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz pieņemamu atbildi, Komisija nodrošina, ka atlikušo finanšu atbalstu var atcelt un var prasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5.   Komisija nodrošina, ka jebkādu nepamatotu maksājumu atmaksā Komisijai. Summām, ko neatmaksā laikus, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulas nosacījumiem.

15. pants

Novērtēšana

1.   Programmu regulāri pārrauga, lai pārbaudītu saskaņā ar to veiktu darbību īstenošanu.

2.   Komisija nodrošina regulāru un neatkarīgu programmas novērtēšanu, ko veic pieaicināti eksperti.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)	gada ziņojumu par programmas īstenošanu;

b)	vēlākais līdz 2010. gada 31. martam – starpposma novērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanas rezultātiem un tās kvalitātes un kvantitātes aspektiem;

c)	vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim – paziņojumu par programmas turpināšanu;

d)	vēlākais līdz 2015. gada 31. martam – veikuma novērtējuma ziņojumu.

16. pants

Projektu publicēšana

Komisija katru gadu publicē to rīcību sarakstu, ko finansē saskaņā ar šo programmu, kopā ar katra projekta īsu aprakstu.

17. pants

Pārejas noteikumi

1.   Sākot no 2007. gada 1. janvāra ar šo lēmumu aizstāj attiecīgos Lēmuma 2002/630/TI noteikumus.

2.   Rīcībām, kas uzsāktas līdz 2006. gada 31. decembrim saskaņā ar Lēmumu 2002/630/TI, līdz to pabeigšanai piemēro minēto lēmumu.

18. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

---

(1)  Atzinums sniegts 2006. gada 14. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(3)  OV L 153, 8.6.2001., 1. lpp.

(4)  OV L 203, 1.8.2002., 5. lpp.

(5)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(6)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(7)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(8)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(9)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 1248/2006 (OV L 227, 19.8.2006., 3. lpp.).

---

24.2.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/13

---

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 12. februāris),

ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izveido īpašu programmu “Krimināltiesības”

(2007/126/TI)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 31. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Līguma par Eiropas Savienību 29. pantā ir paredzēts, ka Savienības mērķis ir nodrošināt pilsoņiem augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, izvēršot vienotu rīcību starp dalībvalstīm tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās.

(2)	Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 31. pantu vienota rīcība krimināllietās konkrēti ietver kompetentu dalībvalstu iestāžu sadarbību.

(3)

Turpinot attīstīt Tamperes Eiropadomes secinājumus, Eiropadomes 2004. gada novembrī pieņemtajā Hāgas programmā atkārtoti apstiprināta prioritāte stiprināt brīvību, drošību un tiesiskumu Eiropas Savienībā, jo īpaši veicinot tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, balstoties uz savstarpējās atzīšanas principu.

(4)

Ar Padomes Lēmumu 2002/630/TI (2002. gada 22. jūlijs), ar ko izveido pamatprogrammu par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (AGIS) (2), izveidotā pamatprogramma ir ievērojami palīdzējusi stiprināt policijas sadarbību ar citām tiesību aizsardzības iestādēm un tiesu iestādēm dalībvalstīs, un vairot policijas, tiesu, tiesību un administratīvo sistēmu savstarpēju sapratni un uzticību.

(5)	Līgumā par Eiropas Savienību un Hāgas programmā izvirzītie augstie mērķi būtu jāīsteno, ieviešot elastīgu un efektīvu programmu, kas atvieglo plānošanu un īstenošanu.

(6)

Programmai jāuzlabo savstarpēja tiesu iestāžu uzticēšanās. Saskaņā ar Hāgas programmu savstarpējā uzticība būtu jāstiprina, attīstot tiesu organizāciju un iestāžu tīklus, uzlabojot tiesu sistēmas darbinieku apmācības, izstrādājot ES politikas īstenojuma novērtējumus tieslietu jomā, pilnībā ievērojot tiesu iestāžu neatkarību, izvēršot pētniecību tiesu iestāžu sadarbībā un veicinot kopīgus operatīvus dalībvalstu projektus, lai modernizētu tieslietu jomu.

(7)	Tai arī būtu jāveicina savstarpējas atzīšanas principa īstenošana, uzlabojot savstarpēju informētību par iepriekšējiem Eiropas Savienībā pieņemtiem spriedumiem, konkrēti – veidojot datorizētu sistēmu informācijas apmaiņai par soda reģistriem.

(8)

Eiropas Tiesisko apmācību tīkls, ko dibinājušas iestādes, kas ir īpaši atbildīgas par profesionālu tiesu iestāžu darbinieku apmācībām visās dalībvalstīs, veicina tādu apmācību programmu tiesnešiem un prokuroriem, kurai ir patiesa Eiropas dimensija. Tas palīdz stiprināt savstarpēju uzticību un vairo tiesu iestāžu un dažādu tiesību sistēmu savstarpēju sapratni.

(9)

Ņemot vērā, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka programmas mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, Padome var pieņemt pasākumus saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, ko piemēro Savienībai saskaņā ar 2. pantu Līgumā par Eiropas Savienību. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(10)

Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3) un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (4), kas aizsargā Kopienas finanšu intereses, piemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, ierobežojumu tādu gadījumu skaitam, kad Komisija saglabā tiešo atbildību par to ieviešanu un pārvaldību, un nepieciešamo proporcionalitāti starp resursu daudzumu un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(11)

Tāpat būtu arī jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, kļūdaini izmaksātos vai nepareizi izmantotos līdzekļus, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (5), Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko veic Komisija (6), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (7).

(12)	Saskaņā ar Finanšu regulu ir jāpieņem pamatakts attiecībā uz operatīvām dotācijām.

(13)	Pasākumi, kas nepieciešami, lai īstenotu šo lēmumu, būtu jāpieņem saskaņā ar tajā noteiktajām procedūrām, izmantojot komitejas palīdzību.

(14)	Ir lietderīgi, sākot no 2007. gada 1. janvāra, aizstāt Lēmumu 2002/630/TI ar šo lēmumu un ar lēmumu, ar kuru izveido īpašo programmu “Noziedzības profilakse un apkarošana”.

(15)	Lai nodrošinātu programmas efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo lēmumu ir izveidota īpaša programma “Krimināltiesības”, turpmāk “programma”, kā daļa no Vispārējas programmas “Pamattiesības un tiesiskums”, lai palīdzētu stiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

2.   Programma aptver laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. pants

Vispārēji mērķi

1.   Šai programmai ir šādi vispārēji mērķi:

a)	veicināt tiesu iestāžu sadarbību, lai radītu patiesu Eiropas tiesiskuma telpu krimināllietās, balstoties uz savstarpēju atzīšanu un savstarpēju uzticību;

b)

nodrošināt dalībvalstīs piemērojamo normu saderību, ciktāl tas var būt vajadzīgs tiesu sadarbības uzlabošanai. Veicināt pašreizējo juridisko šķēršļu mazināšanu tiesu sadarbības labākai darbībai, lai stiprinātu izmeklēšanas darbību koordināciju un palielinot dalībvalstu pašreizējo tiesu sistēmu saderību ar Eiropas Savienības sistēmu, lai nodrošinātu pienācīgu kontroli dalībvalstu tiesību aizsardzības iestāžu veiktām izmeklēšanas darbībām;

c)

uzlabot kontaktus un informācijas un paraugprakses apmaiņu starp juridiskām, tiesu un administratīvām iestādēm un profesionāļiem juridiskajā jomā: advokātiem un citiem profesionāļiem, kas ir iesaistīti tiesu sistēmas darbībā, kā arī uzlabot tiesu sistēmai piederīgo personu apmācību, lai uzlabotu savstarpējo uzticēšanos;

d)	turpināt vairot savstarpēju uzticību, lai nodrošinātu cietušo un apsūdzēto tiesības.

2.   Neskarot Eiropas Kopienas mērķus un pilnvaras, šīs programmas vispārējie mērķi veicina Kopienas politikas attīstību, un konkrētāk – tiesiskas telpas izveidi.

3. pants

Konkrēti mērķi

Šai programmai ir šādi konkrēti mērķi:

a)

sekmēt tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, lai: i) veicinātu tiesu lēmumu un spriedumu savstarpēju atzīšanu; ii) novērstu šķēršļus, ko rada dalībvalstu tiesu sistēmu atšķirības, un veicinātu materiālo krimināltiesību vajadzīgo tuvināšanu attiecībā uz smagiem noziegumiem, jo īpaši tādiem, kam ir pārrobežu raksturs; iii) turpinātu uzlabot minimālo standartu izstrādi saistībā ar procesuālajām krimināltiesībām, lai sekmētu tiesu iestāžu sadarbības praktiskos aspektus; iv) garantētu pareizu tiesvedību, novēršot jurisdikcijas konfliktus; v) ar datorizētām sistēmām uzlabotu informācijas apmaiņu, jo īpaši – informācijas apmaiņu sakarā ar datiem no attiecīgu valstu soda reģistriem; vi) veicinātu apsūdzēto tiesības, kā arī sociālu un tiesisku palīdzību cietušajiem; vii) mudinātu dalībvalstis pastiprināti izvērst sadarbību ar Eurojust, apkarojot organizētu pārrobežu noziedzību un citus smagus noziegumus; viii) veicinot pasākumus likumpārkāpēju efektīvai atkaliekļaušanai sabiedrībā, jo īpaši attiecībā uz gados jauniem likumpārkāpējiem;

b)	uzlabot savstarpējās zināšanas par dalībvalstu tiesību aktu un tiesu iestāžu sistēmām krimināllietās, kā arī veicināt un stiprināt tīklu veidošanu, savstarpēju sadarbību, informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu;

c)	tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās nodrošināt Savienības instrumentu labu īstenošanu, pareizu un konkrētu piemērošanu un novērtēšanu;

d)	uzlabot informāciju par dalībvalstu juridiskām sistēmām un piekļuvi tiesu iestādēm;

e)	uzlabot apmācības Savienības un Kopienas tiesībās tiesu iestāžu darbiniekiem, advokātiem un citiem profesionāļiem, kas iesaistīti tiesu sistēmas darbībā;

f)	izvērtēt vispārējos nosacījumus, kas vajadzīgi, lai attīstītu savstarpēju uzticību, uzlabojot tiesu iestāžu un dažādu tiesību sistēmu savstarpēju sapratni, jo īpaši, attiecībā uz ES politikas īstenošanu tiesību aizsardzības jomā;

g)	izstrādāt un ieviest datorizētu informācijas apmaiņas sistēmu par soda reģistriem, un atbalstīt pētījumus, lai attīstītu informācijas cita veida apmaiņu.

4. pants

Atbilstīgas rīcības

Lai sasniegtu 2. un 3. pantā paredzētos vispārējos un konkrētos mērķus, programma ar gada darba programmā noteiktajiem nosacījumiem sniegs atbalstu šādiem rīcību veidiem:

a)

īpašas Komisijas rīcības, piemēram, analīze un pētījumi, īpašu projektu izstrāde un ieviešana, piemēram, datorizētas sistēmas izveide, lai apmainītos ar informāciju par soda reģistriem, aptaujas un apsekojumi, rādītāju un vienotu metodoloģiju izstrāde, datu un statistikas apkopošana, izstrāde un izplatīšana, semināri, konferences un ekspertu sanāksmes, kampaņu un pasākumu organizēšana sabiedrībai, interneta vietņu izstrāde un uzturēšana, informatīvu materiālu gatavošana un izplatīšana, attiecīgu valstu ekspertu tīklu atbalstīšana un attīstīšana, analītiskas, pārraudzības un vērtēšanas darbības; vai

b)	īpaši starptautiski projekti, kas izraisa ieinteresētību Savienības mērogā, kurus iesniedz vismaz divas dalībvalstis, viena dalībvalsts un viena valsts, kas vai nu pievienojas, vai ir kandidātvalsts, saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem; vai

c)	atbalsts pasākumiem, ko veic nevalstiskas organizācijas vai citas struktūras, kuru mērķi atbilst vispārējām Eiropas interesēm – saskaņā ar programmas vispārējiem mērķiem atbilstīgi gada darba programmās izvirzītajiem nosacījumiem;

d)	operatīva dotācija, lai līdzfinansētu izdevumus, kas saistīti ar Eiropas Tiesisko mācību tīkla pastāvīgo darba programmu, kuras mērķis tiesu sistēmas locekļu apmācības jomā izraisa vispārēju Eiropas ieinteresētību;

e)

dalībvalstu vietēja mēroga projekti, kas: i) gatavo starptautiskus projektus un/vai Eiropas Savienības rīcības (“sākuma pasākumi”), ii) papildina starptautiskus projektus un/vai Savienības rīcības (“papildu pasākumi”), iii) veicina novatorisku metožu un/vai tehnoloģiju izstrādi, kuras, iespējams, varētu izmantot arī Savienības mēroga rīcībās, vai izstrādā šādas metodes vai tehnoloģijas, lai nodotu citām dalībvalstīm un/vai valstīm, kas vai nu pievienojas, vai ir kandidātvalstis.

5. pants

Mērķa grupas

Programma paredzēta, inter alia, praktizējošiem juristiem, cietušo palīdzības dienestu pārstāvjiem, citiem tiesu sistēmā strādājošiem profesionāļiem, attiecīgu valstu iestādēm un Savienības pilsoņiem kopumā.

6. pants

Dalība programmā

1.   Dalībvalstu iestādēm un valsts un privātām organizācijām, arī arodorganizācijām, universitātēm, zinātnes institūtiem, kā arī praktizējošo juristu juridisko un tiesnešu apmācību/kvalifikācijas celšanas iestādēm un nevalstiskām organizācijām ir dota piekļuve šai programmai. Uz peļņu orientētas struktūras un organizācijas var piedalīties programmā vienīgi sadarbībā ar bezpeļņas organizācijām vai valsts organizācijām.

“Praktizējoši juristi”, inter alia, ir tiesneši, prokurori, advokāti, ministriju ierēdņi, tiesu ierēdņi, tiesu izpildītāji, tiesu tulki un citi speciālisti, kas ir iesaistīti tiesu iestāžu darbā krimināltiesību jomā.

2.   Trešās valstis vai starptautiskas organizācijas nevar iesniegt starptautiskus projektus, bet tās var piedalīties kā partneri.

7. pants

Intervences veidi

1.   Kopiena var sniegt finansējumu šādās juridiskās formās:

a)	dotācijas;

b)	publiskā iepirkuma līgumi.

2.   Kopienas dotācijas parasti piešķir saistībā ar izsludinātiem konkursiem, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus, vai, ja atbalsta saņēmēja īpatnību dēļ nav citas iespējas, un tās izmaksā kā operatīvas dotācijas vai rīcību dotācijas.

Gada darba programmā norāda minimālo dotācijām piešķiramo gada izdevumu daļu. Minimālā daļa ir vismaz 65 % .

Maksimāli pieļaujamo projektu izdevumu līdzfinansējuma likmi konkrēti norāda gada darba programmā.

3.   Turklāt ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem, izmantojot publiskā iepirkuma līgumus, šajā gadījumā par pakalpojumiem un precēm maksā no Kopienas līdzekļiem. Tas, inter alia, aptver izdevumus par informēšanu sakarā ar projektiem, politikas jomām, programmām un tiesību aktiem, par to paziņošanu, gatavošanu, īstenošanu, pārraudzību, kontroli un novērtējumu.

8. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Komisija Kopienas finanšu atbalstu īsteno saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, turpmāk “Finanšu regula”.

2.   Lai īstenotu programmu, Komisija saskaņā ar 2. pantā paredzētajiem vispārējiem mērķiem līdz septembra beigām pieņem gada darba programmu, norādot konkrētus mērķus, tematiskas prioritātes, sniedz 7. panta 3. punktā paredzēto papildu pasākumu aprakstu un, vajadzības gadījumā, citu rīcību sarakstu.

Gada darba programmu 2007. gadam pieņem trīs mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā.

3.   Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 11. panta minēto pārvaldības procedūru.

4.   Ar rīcību dotācijām saistītās novērtējuma un piešķīruma procedūrās, inter alia ņem vērā šādus kritērijus:

a)	atbilstību gada darba programmai, 2. pantā paredzētajiem vispārējiem mērķiem un dažādās jomās veiktiem pasākumiem, kā paredzēts 3. un 4. pantā;

b)	ierosinātās rīcības kvalitāti, ņemot vērā koncepciju, organizāciju, izklāstu un gaidītos rezultātus;

c)	prasītā Kopienas finansējuma apjomu un tā atbilstību gaidītajiem rezultātiem;

d)	gaidīto rezultātu ietekme uz 2. pantā definētajiem vispārējiem mērķiem un dažādās jomās veiktiem pasākumiem, kā paredzēts 3. un 4. pantā.

5.   Pieteikumus 4. panta c) un d) punktā minētajām operatīvajām dotācijām vērtē, ņemot vērā:

a)	atbilstību programmas mērķiem;

b)	plānoto pasākumu kvalitāti;

c)	šo pasākumu iespējamo sviras ietekmi sabiedrībā;

d)	īstenoto pasākumu ģeogrāfisko ietekmi;

e)	pilsoņu iesaisti attiecīgo struktūru organizācijā;

f)	ierosinātā pasākuma izmaksu un ieguvumu attiecību.

6.   Lēmumus par rīcībām, kas iesniegtas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pieņem Komisija saskaņā ar 11. pantā minēto vadības procedūru. Lēmumus par rīcībām, kas iesniegtas saskaņā ar 4. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktu, pieņem Komisija saskaņā ar 10. pantā minēto konsultāciju procedūru.

Lēmumus par pieteikumiem uz dotācijām, kuros iesaistītas uz peļņu orientētas struktūras vai organizācijas, pieņem Komisija saskaņā ar 11. pantā minēto vadības procedūru.

7.   Saskaņā ar Finanšu regulas 113. panta 2. punktu, pakāpeniskas samazināšanas princips neattiecas uz operatīvo dotāciju, ko piešķir Eiropas Tiesisko mācību tīklam, jo tas darbojas Eiropas vispārējās interesēs.

9. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis (turpmāk “komiteja”).

2.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

3.   Komisija var aicināt kandidātvalstu pārstāvjus piedalīties informatīvās sanāksmēs, kas notiek pēc komitejas sanāksmēm.

10. pants

Konsultāciju procedūra

1.   Ja ir atsauce uz šo pantu, Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu termiņā, ko nosaka priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības, vajadzības gadījumā par to balsojot.

2.   Atzinumu protokolē; katra dalībvalsts var lūgt, lai tās nostāju protokolē.

3.   Komisija rūpīgi ievēro komitejas sniegto atzinumu. Tā informē komiteju par to, kā tās atzinums ir ņemts vērā.

11. pants

Vadības procedūra

1.   Ja ir atsauce uz šo pantu, Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma, atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 2. punktā. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē tā, kā tas noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

2.   Komisija paredz pasākumus, ko piemēro uzreiz. Tomēr, ja šie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu, Komisija par tiem tūlīt dara zināmu Padomei. Tādā gadījumā Komisija var uz trim mēnešiem no paziņošanas dienas atlikt to pasākumu piemērošanu, par kuriem tā pieņēmusi lēmumu.

3.   Padome ar kvalificētu balsu vairākumu 2. punktā noliktajā termiņā var pieņemt citādu lēmumu.

12. pants

Papildināmība

1.   Sinerģijas un papildināmību tiecas nodrošināt ar citiem Savienības un Kopienas instrumentiem, inter alia, ar īpašo programmu “Civiltiesības”, kas ir vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” daļa, un vispārējām programmām “Drošība un brīvību garantēšana” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”. Sadarbībā ar dalībvalstīm attīsta statistikas aspektu informācijai par krimināltiesībām, vajadzības gadījumā izmantojot Kopienas statistikas programmu.

2.   Programmai var būt kopīgi līdzekļi ar citiem Savienības un Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar īpašo programmu “Civiltiesības”, kas ir vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” daļa, nolūkā īstenot rīcības, kas atbilst abu programmu mērķiem.

3.   Saskaņā ar šo lēmumu finansētās rīcības nedrīkst saņemt citu Savienības/Kopienas finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim. Nodrošina, ka atbalsta saņēmēji saskaņa ar šo lēmumu sniedz Komisijai informāciju par finansējumu, ko tie saņēmuši no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un citiem avotiem, kā arī informāciju par jau iesniegtiem finansējuma pieteikumiem.

13. pants

Budžeta resursi

Budžeta resursus, kas atvēlēti šajā programmā paredzēto rīcību īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta gada apropriācijās. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina pieejamās gada apropriācijas, nepārkāpjot finanšu shēmā paredzēto apjomu.

14. pants

Pārraudzība

1.   Komisija nodrošina, ka katrai programmas finansētai rīcībai atbalsta saņēmējs iesniedz tehniskus un finanšu ziņojumus par sasniegto un ka nobeiguma ziņojumu iesniedz trīs mēnešos pēc rīcības noslēguma. Komisija nosaka ziņojumu formu un struktūru.

2.   Komisija nodrošina, ka līgumos un nolīgumos, kas noslēgti saistībā ar šīs programmas īstenošanu, jo īpaši paredzēta Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) veikta pārraudzība un finanšu kontrole, vajadzības gadījumā izmantojot pārbaudes uz vietas, tostarp izlases pārbaudes, kā arī paredzētas Revīzijas palātas revīzijas.

3.   Komisija nodrošina, ka attiecībā uz jebkuru rīcību finanšu atbalsta saņēmējs piecus gadus no pēdējā maksājuma glabā Komisijai pieejamus visus rīcības izdevumus apliecinošos dokumentus.

4.   Pamatojoties uz ziņojumu rezultātiem un 1. un 2. punktā minētajām pārbaudēm uz vietas, Komisija nodrošina, ka vajadzības gadījumā tiek koriģēts sākotnēji apstiprinātais finanšu atbalsts vai tā piešķiršanas nosacījumi, kā arī maksājumu grafiks.

5.   Komisija nodrošina to, ka ir veikti visi citi vajadzīgie pasākumi, lai pārbaudītu, vai finansētās rīcības veic pareizi un atbilstīgi šim lēmumam un Finanšu regulai.

15. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, lai, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas rīcības, Kopienas finanšu intereses tiktu sargātas ar pasākumiem, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, ar efektīvām pārbaudēm, un atgūstot nepamatoti izmaksātas summas, kā arī, konstatējot pārkāpumus – ar efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95, Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96, un Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Attiecībā uz Kopienas rīcībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 piemēro jebkādam Kopienas tiesību normu pārkāpumam, tostarp uz programmu balstītu līgumsaistību pārkāpumiem, kas radušies, saimnieciskās darbības subjektam veicot vai neveicot kādu darbību, kura atstājusi vai būtu atstājusi kaitējošu ietekmi uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu vai tās pārvaldītajiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

3.   Komisija nodrošina, ka rīcībai piešķirtā finanšu atbalsta apjomu samazina, pārtrauc vai atgūst, ja tā konstatē pārkāpumus, tostarp neatbilstību šim lēmumam vai individuālam lēmumam vai līgumam, vai nolīgumam, ar ko piešķir attiecīgo finanšu atbalstu, vai, ja tā atklāj, ka bez Komisijas apstiprinājuma rīcībā ir veikti grozījumi, kas neatbilst projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

4.   Ja nav ievēroti termiņi vai rīcības īstenošanas gaita attaisno tikai daļu piešķirtā finanšu atbalsta, Komisija nodrošina to, ka atbalsta saņēmēju konkrētā termiņā lūdz sniegt paskaidrojumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz pieņemamu atbildi, Komisija nodrošina, ka var atcelt atlikušo finanšu atbalstu un var prasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5.   Komisija nodrošina, ka jebkādu nepamatotu maksājumu atmaksā Komisijai. Summām, ko neatmaksā laikus, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulas nosacījumiem.

16. pants

Novērtēšana

1.   Programmu regulāri pārrauga, lai pārbaudītu saskaņā ar to veiktu darbību īstenošanu.

2.   Komisija nodrošina regulāru un neatkarīgu programmas izvērtēšanu, ko veic pieaicināti eksperti.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)	gada ziņojumu par programmas īstenošanu;

b)	vēlākais līdz 2011. gada 31. martam – starpposma novērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanas rezultātiem un tās kvalitātes un kvantitātes aspektiem;

c)	vēlākais līdz 2012. gada 30. augustam – paziņojumu par programmas turpināšanu;

d)	veikuma novērtējuma ziņojumu – vēlākais līdz 2014. gada 31. decembrim.

17. pants

Projektu publicēšana

Komisija katru gadu publicē to rīcību sarakstu, ko finansē saskaņā ar šo programmu, kopā ar katra projekta īsu aprakstu.

18. pants

Pārejas noteikumi

No 2007. gada 1. janvāra šis lēmums aizstāj attiecīgos noteikumus Lēmumā 2002/630/TI.

Rīcības, kas saskaņā ar Lēmumu 2002/630/TI sāktas līdz 2006. gada 31. decembrim, arī turpmāk līdz to pabeigšanai reglamentē ar minēto lēmumu. Tā 7. pantā paredzētā komiteja ir aizstāta ar šā lēmuma 10. pantā paredzēto komiteju.

19. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

---

(1)  Atzinums sniegts 2006. gada 14. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 203, 1.8.2002., 5. lpp.

(3)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(4)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 1248/2006 (OV L 227, 19.8.2006., 3. lpp.).

(5)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(6)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(7)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

---