A.

tā kā Eiropas Attīstības fonds (EAF) ir Eiropas Savienības nozīmīgākais finanšu instruments attīstības sadarbībai ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm,

B.

tā kā ar EAF starpniecību piešķirtā atbalsta kopsumma nākamajos gados būtiski palielināsies, jo laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam no desmitā EAF piešķiramā ES atbalsta summa ir noteikta EUR 22 682 000 000 apmērā, t. i., par 64 % vairāk nekā devītajam EAF,

C.

tā kā budžeta atbalsts ir viens no palīdzības instrumentiem un tā parlamentārā kontrole jāveic saskaņā ar jaunu modeli, kurā ieguldījumu kontrole tiek aizstāta ar rezultātu un iznākumu kontroli,

D.

tā kā, neraugoties uz Parlamenta atkārtotiem aicinājumiem iekļaut EAF Eiropas Savienības vispārējā budžetā, tas vēl joprojām nav izdarīts un šim fondam piemēro nevis vispārējo Finanšu regulu, bet īpašus finanšu noteikumus,

E.

tā kā Parlaments ir cieši apņēmies arī turpmāk nostiprināt savas pārraudzības iespējas, lai labāk pildītu pienākumu, kas tam uzticēts kā budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

1.

atzinīgi vērtē Lisabonas līguma īstenošanu, it īpaši Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amata un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidi; pauž bažas par to, ka ES attīstības palīdzības sadrumstalotā pārvaldība varētu negatīvi ietekmēt palīdzības efektivitāti, un uzsver, ka jāturpina uzlabojumi EAF labākas pārvaldības jomā un ka tos nedrīkst bloķēt; prasa Komisijai sniegt tam jaunās sistēmas darbības aprakstu un skaidrojumu;

2.

atgādina un atbalsta Komisijas apņemšanos nākamās finanšu shēmas apspriešanas laikā EAF pilnībā iekļaut ES budžetā; atkārtoti prasa Komisijai pilnībā informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par šīs iniciatīvas sagatavošanu; uzskata, ka EAF iekļaušana budžetā ļautu pastiprināt konsekvenci, pārredzamību, efektivitāti un EAF kontroles instrumentu;

3.

prasa, lai Parlamentu informē par 2010. gadā paredzēto desmitā EAF termiņa vidusposma pārskatīšanu, un mudina efektīvi pastiprināt kopīgo plānošanu, lai panāktu lielāku koncentrāciju un labāku darba koordināciju un dalīšanu; uzskata, ka desmitā EAF īstenošanas stratēģijai jākoncentrējas uz ierobežota skaita jomām, neizslēdzot nevalstiskās organizācijas (NVO), kas efektīvi darbojas vietējā līmenī un kam ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas attīstības jomā, lai novērstu nelabvēlīgo ietekmi, kādu rada mērķu izkliedēšana; šajā sakarā aicina Komisiju pārbaudīt, vai attiecīgo NVO īstenota pārvaldība tiešām ir efektīvāka un izmaksu ziņā izdevīgāka nekā Komisijas veikta pārvaldība;

4.

atkārtoti aicina Komisiju kontroles stratēģijas pielāgošanas posmā identificēt to robežvērtību, virs kuras rezultātu trūkuma un kontroles izmaksu dēļ ir jāmaina politikas virziens; šajā kontekstā gaida Komisijas ziņojumu par rezultātiem pētījumam attiecībā uz pieļaujamo risku/izmaksu rentabilitāti ārējās darbības jomā un EuropeAid kontroles stratēģijas pārskatīšanu, kas jāpaveic savlaicīgi attiecībā uz 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

5.

atzīmē – Revīzijas palāta uzskata, ka pārskati ticami atspoguļo septītā, astotā, devītā un desmitā EAF ieņēmumus un izdevumus, izņemot problēmu, kas saistīta ar metodi, kuru Komisija izmanto, lai aprēķinātu uzkrājumus faktiskajām izmaksām; mudina Komisiju nākamajos mēnešos uzlabot savu aprēķinu metodi attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

6.

ar gandarījumu atzīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju ieņēmumos un saistībās būtiskas kļūdas nav konstatētas; tomēr pauž bažas par augsto skaitliski neizmērāmo kļūdu līmeni saistībās, kas attiecas uz budžeta atbalstu, un par augsto kļūdu līmeni maksājumos;

7.

pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta nav varējusi iegūt visu vajadzīgo informāciju un dokumentāciju par desmit maksājumiem, kas veikti starptautiskām organizācijām, un ka tādējādi tā nevar paust viedokli par izdevumu, kas sasniedz EUR 190 000 000 jeb 6,7 % no gada izdevumiem, pareizību, un uzskata šo situāciju par nepieņemamu;

8.

prasa Komisijai uzstājīgi pieprasīt starptautiskajām organizācijām, lai tiktu izveidots ad hoc grafiks, kas garantētu informācijas pieprasījumu savlaicīgu apstrādi, lai atbalstītu Revīzijas palātas informācijas/dokumentu pieprasījumus un liktu ievērot finanšu un administratīvo pamatnolīgumu (FAPN);

9.

ar gandarījumu konstatē, ka septītais EAF tika slēgts 2008. gada 31. augustā un ka tika izmaksāti EUR 10 381 000 000 jeb 98,3 % no piešķirtajiem EUR 10 559 000 000; atzīmē, ka atlikums (EUR 178 000 000) tika pārnests uz devīto EAF;

10.

atzīmē, ka desmitais EAF (laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam, apjoms – EUR 22 682 000 000) stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā, un atzinīgi vērtē tā ātro īstenošanu un Komisijas kopumā labos darbības rezultātus gan saistību un maksājumu, gan nesamaksāto summu pārvaldības jomā; mudina Komisiju turpināt centienus, lai nokārtotu atlikušos vecos un neaktīvos maksājumus;

11.

ar gandarījumu atzīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas viedokli Komisijas ziņojumā par septītā, astotā, devītā un desmitā EAF finanšu pārvaldību 2008. finanšu gadā “(…) ir precīzi aprakstīta finanšu gada darbības mērķu sasniegšana (…), finanšu stāvoklis un notikumi, kas ievērojami ietekmējuši 2008. gadā veiktos pasākumus” (12);

12.

konstatē, ka saskaņā ar 1. pantu un 103. panta 3. punktu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro devītajam EAF, un 2., 3., 4. pantu un 125. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 215/2008 ticamības deklarācija (TD) neaptver to devītā un desmitā EAF līdzekļu daļu (vairāk nekā EUR 3 500 000 000), ko pārvalda Eiropas Investīciju banka (EIB) (13); uzskata, ka par šiem ticamības deklarācijas neaptvertajiem līdzekļiem EIB būtu regulāri jāsniedz pārskats;

13.

ar gandarījumu atzīmē – Revīzijas palāta uzskata, ka septītā, astotā, devītā un desmitā EAF galīgie gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo EAF finanšu stāvokli 2008. gada 31. decembrī;

14.

pauž gandarījumu, ka 2009. gada februārī tika ieviesta jaunā EAF pielāgotā uzkrājumu grāmatvedības informātikas sistēma (ABAC EDF);

15.

atzinīgi vērtē saistību augsto izpildes līmeni, kāds sasniegts 2008. gadā, un desmitā EAF savlaicīgo īstenošanu; uzsver, ka paātrinātā īstenošana nedrīkst notikt uz finansēto darbību kvalitātes rēķina;

16.

ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta avansa maksājumos būtiskas kļūdas nav konstatējusi; tomēr pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi būtisku kļūdu līmeni pārbaudīto maksājumu summās;

17.

var pieņemt argumentu, ka daļa no kļūdām, kas saistītas ar veiktajiem izdevumiem (rēķinu vai citu attaisnojošu dokumentu neesamība) Angolā, izskaidrojama ar īpaši grūtajiem apstākļiem šajā valstī, kurā Revīzijas palāta veikusi revīziju; tomēr uzsver, ka 47 % skaitliski izmērāmo kļūdu ir saistīti ar izdevumu pamatotību, un tādēļ aicina Komisiju uzlabot savu kontroles sistēmu, lai samazinātu šo kļūdu skaitu (14); šajā sakarā vērš Komisijas uzmanību uz Revīzijas palātas ieteikumiem uzlabot ex ante pārbaudes, uzsvaru liekot uz galvenajiem riskiem;

18.

aicina Komisiju Finanšu regulas pārskatīšanas laikā identificēt procedūras problēmas, ar kurām tai nācās saskarties krīzes situācijās, un iepazīstināt Parlamentu – jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu sniegto finansējumu ārkārtas palīdzības pasākumiem – ar efektīvu kontroles procedūru, kas būtu pietiekami elastīga, lai nekaitētu līdzekļu novirzīšanai, vienlaikus garantējot īstenoto projektu pārredzamību;

19.

ar gandarījumu atzīmē Revīzijas palātas konstatējumu, ka ir ievērojami uzlabojusies gada darbības pārskata kvalitāte, un cita starpā īpaši atzinīgi vērtē to, ka Komisija biežāk izmanto kvantitatīvos rādītājus (15);

20.

kritiski raugās uz to, ka Revīzijas palāta ir atklājusi būtiskus trūkumus īstenotājorganizāciju, pārraudzītāju un valsts kredītrīkotāju izmantoto finanšu procedūru un to veikto kontroļu jomā; tomēr atzinīgi vērtē EuropeAid un it īpaši delegāciju centienus šos trūkumus novērst; aicina nākotnē šos centienus pastiprināt vēl vairāk un cer, ka turpmākie uzlabojumi CRIS Audit sistēmā ļaus sasniegt labākus rezultātus;

21.

uzsver, ka valstīs, kuras saņem EAF atbalstu, īstenotājorganizāciju integrētam mērķim ir jābūt demokrātijai un cilvēku tiesībām dzīvot apstākļos, kuros netiek pārkāptas viņu cilvēktiesības;

22.

atzīmē, ka būtiski palielinājusies kumulatīvo finanšu lēmumu daļa, kas pieņemti par budžeta atbalstu un strukturālo pielāgojumu saistībā ar desmito EAF (vairāk nekā 45 %), salīdzinājumā ar astoto un devīto EAF (aptuveni 15 %) (16);

23.

pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatēto skaitliski neizmērāmo kļūdu augsto līmeni saistībās un maksājumos, kuri attiecas uz budžeta atbalstu; mudina Komisiju vēl rūpīgāk novērtēt šos maksājumus un turpmāk līdzekļu izmaksāšanai paredzēt stingrāku kārtību; šajā sakarā pauž gandarījumu par 2009. gada februārī veikto finanšu plūsmu pārskatīšanu saistībā ar šiem maksājumiem;

24.

pauž gandarījumu par to Komisijas veikto novērtējumu skaidrības un struktūras uzlabojumiem, kuri attiecas uz Kotonū nolīguma noteikumu ievērošanu; tomēr pauž nožēlu par Revīzijas palātas atklātajiem daudzajiem gadījumiem, kad Komisija nav spējusi pietiekami strukturēti un oficiāli parādīt, ka līdzekļu saņēmēju valstu publisko finanšu pārvaldība ir bijusi pietiekami pārredzama, ticama un efektīva, vai vismaz to, ka šīm valstīm šajā jomā bija ticama un atbilstoša reformu programma;

25.

piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka Komisijai jāturpina centieni, lai pienācīgi pamatotu savus lēmumus par atbilstību budžeta atbalsta piešķiršanas kritērijiem, un jānodrošina tas, ka visi finansēšanas nolīgumi veido pilnīgu un skaidru atskaites sistēmu, kas ļauj novērtēt maksāšanas nosacījumu ievērošanu (17); gaida informāciju par norādījumu pārskatīšanas rezultātiem, kuru Komisija tam apsolīja sniegt 2009. gada beigās;

26.

mudina Komisiju palīdzēt partnervalstīm attīstīt parlamentāro kontroli un revīzijas iespējas un parlamentus un pilsonisko sabiedrību iesaistīt valsts attīstības stratēģiju izstrādē;

27.

atgādina – kā tas jau uzsvēra 2009. gada 23. aprīļa rezolūcijas 79. punktā, kurā ietverti konstatējumi, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par septītā, astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (18) (turpmāk tekstā – 2009. gada 23. aprīļa rezolūcija), – ka tā pienākums budžeta atbalsta jomā ir prasīt atbildību no Komisijas par izdevumu rezultātiem un ka budžeta atbalsts ir palīdzības instruments, kura kontrole ir jāveic saskaņā ar jaunu atskaites modeli, ieguldījumu kontroli aizstājot ar rezultātu atbilstības rādītājiem kontroli, tādējādi garantējot, ka atbalstam piešķirtās apropriācijas sniedz labumu saņēmējvalsts iedzīvotājiem;

28.

atkārtoti prasa Komisijai papildus norādījumiem (īpašie norādījumi, kā pārvaldīt budžeta atbalsta darbības valstīs, kurās ir nestabila situācija (19), ko tā apsolīja savās 2009. gada 2. decembra atbildēs uz Budžeta kontroles komitejas rakstiskajiem jautājumiem komisāram Karel De Gucht, ar vislielāko precizitāti noteikt valstis vai problēmas budžeta atbalsta īstenošanas procesā, kurām būtu vērts pievērst īpašu Parlamenta uzmanību, lai nodrošinātu līdzekļu devēju lielāku atbildību;

29.

atkārtoti aicina Revīzijas palātu to informēt par Komisijas īstenotās riska novērtēšanas un pārvaldības kvalitāti un atzinīgi vērtētu vairāk izpildes revīziju, ar ko novērtē attīstībai kopumā piešķirto izdevumu un it īpaši budžeta atbalsta rezultātus (20);

30.

aicina Komisiju nodrošināt, ka budžeta atbalsts tiek samazināts vai atcelts, ja nav sasniegti skaidri mērķi;

31.

pauž pārliecību, ka attīstības palīdzībai kopumā un it īpaši budžeta atbalstam kā nosacījums būtu jāizvirza arī ex ante publiskas deklarācijas sniegšana, kuru līdzīgi dalībvalstu pārvaldības deklarācijām sagatavo saņēmējvalsts valdība un paraksta tās finanšu ministrs un kura attiecas uz problēmām, kas skar ikvienas saņēmējvalsts pārvaldības un atbildības struktūru; nepiekrīt Komisijas argumentam, ka informācija par pārvaldību, kuru iegūst, veicot analīzes sadarbībā ar pārējām pusēm un citām ieinteresētajām personām, ir pietiekama;

32.

atkārtoti prasa Komisijai uzņemties iniciatīvu un iesniegt šajā jomā priekšlikumu citiem starptautiskiem līdzekļu devējiem, it īpaši Pasaules Bankai, lai, vienojoties ar citiem līdzekļu devējiem, izstrādātu un ieviestu šādu instrumentu; gaida, kad tam tiks iesniegts iespējamais šādu sarunu grafiks;

33.

ir ļoti nobažījies par EuropeAid gada darbības pārskatā minēto institucionālās atmiņas zuduma risku, ko rada nopietnās cilvēkresursu problēmas (pārāk lielā kadru mainība un lielais un aizvien pieaugošais brīvo darba vietu skaits) (21), un par to, ka EuropeAid darbinieku skaits salīdzinājumā ar paredzētajām apropriācijām ir turpinājis samazināties;

34.

atkārtoti pauž bažas par to, ka darbinieku trūkums, to neatbilstīgs sadalījums vai īpašas kvalifikācijas un zināšanu trūkums var negatīvi ietekmēt darbību efektivitāti un kontroles, pārbaužu un uzraudzības kvalitāti (22);

35.

atbalsta Komisijas nodomu pieņemt darbā vēl vairāk ārējo darbinieku, lai paplašinātu darbinieku sarakstu mītnes vietā un delegācijās EAF pārvaldības un kontroles uzdevumu veikšanai; uzskata, ka šāds darbinieku saraksta paplašinājums vēl jo vairāk ir nepieciešams tāpēc, ka būtiski palielinās desmitā EAF saistību apjoms;

36.

ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta ir atzinusi EuropeAid centienus būtiski uzlabot kontroles un uzraudzības sistēmas; atbalsta Komisijas apņemšanos turpināt uzlabot kontroles sistēmu arhitektūru;

37.

pilnībā piekrīt Revīzijas palātas ieteikumiem, kas izklāstīti gada pārskata par EAF 55. punkta a)–f) apakšpunktā un 56. punkta a) un b) apakšpunktā;

38.

gaidot risinājumus cilvēkresursu trūkumam, īpašu uzmanību vērš uz Revīzijas palātas ieteikumu, ka Komisijai, sagatavojot ikgadējās revīzijas programmas, būtu strukturētā veidā jāanalizē riski un jānovērtē pieejamie resursi, kā arī rūpīgi jāuzrauga minēto programmu īstenošana visa gada garumā;

39.

norāda, ka Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 18/2009 EAF atbalsts reģionālās ekonomikas integrācijai Austrumāfrikā un Rietumāfrikā, kam no EAF reģionālajām programmām paredzētajiem līdzekļiem tiek novirzīta ievērojama daļa, proti, vairāk nekā 50 %, ir novērtēts tikai kā daļēji efektīvs; aicina Komisiju īstenot Revīzijas palātas ierosinātos pasākumus, it īpaši attiecībā uz koordināciju un saskaņošanu ar reģionālajām organizācijām, pietiekamu personālresursu nodrošināšanu, reģionālo un valsts līmeņa stratēģiju koordinēšanu un uzdevumu, kompetenču un mērķu skaidru precizēšanu;

40.

aicina 20 %, kurus pamatizglītībai, vidējai izglītībai un veselības aprūpes pamatpakalpojumiem paredzēts piešķirt no attīstības sadarbības instrumenta līdzekļiem, attiecināt arī uz EAF; mudina Komisiju lielāku uzmanību pievērst mātes veselībai, jo šī ir tā joma, kurā visvairāk atpaliek Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana; mudina Komisiju nodrošināt to ES finansēto darbību labāku pārredzamību, ko veic aizjūras teritorijās;

41.

atkārtoti apliecina atbalstu EAF iekļaušanai budžetā, uzskatot to par veidu, kā līdzekļu izlietojumu padarīt demokrātiskāku, atbildīgāku un pārredzamāku;

42.

atzīmē, ka EIB pārvalda ieguldījumu mehānismu, kas ir EAF finansēts riska instruments, kurš paredzēts, lai veicinātu privātos ieguldījumus sarežģītos ekonomiskos un politiskos apstākļos ĀKK valstīs; atgādina savus konstatējumus, kas ietverti 2008. gada 22. aprīļa rezolūcijā (23) un 2009. gada 23. aprīļa rezolūcijā, kuras ir neatņemama daļa no lēmumiem par EAF 2006. un 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, paužot bažas par to, ka EIB pārvaldītajam ieguldījumu mehānismam netika piemērota budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra; turklāt atgādina, ka EAF līdzekļus nodrošina Eiropas nodokļu maksātāji, nevis finanšu tirgi;

43.

tāpat kā Revīzijas palāta savā Atzinumā Nr. 9/2007 par priekšlikumu Padomes regulai par Finanšu regulu, ko piemēro desmitajam Eiropas Attīstības fondam, pauž nožēlu, ka ir izveidotas divas atsevišķas pārvaldības jomas, kas ierobežo budžeta izpildes apstiprināšanas piemērošanu, rada jaunas vajadzības koordinēt Komisijas un EIB darbu un apgrūtina kopēja priekšstata gūšanu par sasniegtajiem rezultātiem;

44.

konstatē, ka EIB gada ziņojumā par ieguldījumu mehānismu sniegta galvenokārt finanšu informācija un ļoti niecīga, gandrīz nekāda, informācija par dažādo finansēto programmu rezultātiem;

45.

atgādina, ka iepriekš minētās 2008. gada 22. aprīļa rezolūcijas 24. punktā ir ierosināts, lai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā EIB savu gada ziņojumu par ieguldījumu mehānisma īstenošanu iesniedz tieši Parlamenta Budžeta kontroles komitejai; šajā sakarā ierosina Budžeta kontroles komitejai iespējami drīz uzaicināt uz tikšanos EIB priekšsēdētāju, lai vienotos par šo jautājumu;

46.

atkārto 2009. gada 23. aprīļa rezolūcijā pausto aicinājumu EIB tās ziņojumos galveno uzmanību pievērst rezultātiem un sniegt pilnīgu, būtisku un objektīvu informāciju par rezultātiem, noteiktajiem mērķiem un sasniegtajiem mērķiem un iespējamo noviržu iemesliem, kā arī par veiktajiem novērtējumiem un sniegt novērtējuma rezultātu kopsavilkumu;

47.

aicina Komisiju sniegt tādu informāciju par īpašajām procedūrām, ko tā kopīgi ar EIB ieviesusi, lai koordinētu abu iestāžu centienus nolūkā sasniegt ES mērķus attīstības jomā, kura būtu pilnīgāka nekā tā, kas tika sniegta, atbildot uz 2009. gada 23. aprīļa rezolūciju, kā arī informēt par šo procedūru efektivitāti.