1.

norāda, ka 2008. gadā Revīzijas palātas rīcībā bija saistību apropriācijas kopumā EUR 133 miljonu apmērā (2007. gadā – EUR 122 miljoni, 2006. gadā – EUR 114 miljoni) un to izlietojuma līmenis bija 90,66 %, kas ir zemāks nekā pārējo iestāžu vidējais rādītājs (95,67 %);

2.

atgādina, ka Revīzijas palātas pārskatus par 2008. finanšu gadu revidēja ārējs uzņēmums PricewaterhouseCoopers (tāpat kā 2007. gadā, bet iepriekšējos gados to darīja KPMG), kas secināja:

3.

atkārtoti ierosina apsvērt iespēju izstrādāt racionālāku Revīzijas palātas struktūru un lūdz Revīzijas palātu izskatīt alternatīvus struktūras modeļus, lai samazinātu kopējo locekļu skaitu, ierobežojot to un pieņemot, piemēram, rotācijas sistēmu, kuras pamatā būtu locekļu vienlīdzības princips;

4.

ņem vērā Revīzijas palātas centienus uzlabot procedūru gada pārskatu publiskošanai un iepazīstināšanai ar tiem; pauž cerību, ka šajā izšķirošajā budžeta izpildes apstiprināšanas posmā varēs ieviest procedūru, par kuru būs panākta vienošanās un kuru varēs turpmāk izmantot, pienācīgi ņemot vērā Revīzijas palātas pilnīgo neatkarību un atbildīgās komitejas prerogatīvas;

5.

norāda, ka, lai gan pašreizējā procedūra, saskaņā ar kuru tiek publiskoti Revīzijas palātas īpašie ziņojumi un notiek iepazīstināšana ar tiem, uzlabo Revīzijas palātas identitāti un redzamību, tā rada arī bažas; lai gan Parlaments pilnībā respektē Revīzijas palātas tiesības jebkurā laikā paust savus konstatējumus īpašos ziņojumos, tas uzskata, ka pašreizējā procedūra, kas sākas ar publisku iepazīstināšanu ar īpašo ziņojumu un Revīzijas palātas preses konferenci, ilgi pirms ar īpašo ziņojumu tiek iepazīstināta Budžeta kontroles komiteja, var pilnībā neatspoguļot Revīzijas palātas kā ziņotājas iestādes lomu un nenorādīt uz to, ka Revīzijas palāta palīdz Parlamentam un Padomei īstenot budžeta izpildes kontroles pilnvaras;

6.

atzinīgi vērtē to, ka starptautiska salīdzinošā vērtējuma grupa savā salīdzinoša vērtējuma ziņojumā (kas tika iesniegts 2008. gada decembrī) nonāca pie kopēja atzinuma un ka ziņojumā tika atzīts, ka lielāko daļu ieteikumu, kā gaidīts, iekļāva pirms novērtējuma iesniegtajā rīcības plānā; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas nodomu iekļaut pārējos ieteikumus 2009.–2012. gada revīzijas stratēģijā un tās centienus tos šajā laikposmā īstenot;

7.

konstatē, ka, lai gan Revīzijas palāta 2008. gadā pieņēma darbā 97 darbiniekus (48 amatpersonas, 18 pagaidu darbiniekus, 31 līgumdarbinieku), brīvo amata vietu skaits 2008. gada beigās (69 amata vietas) bija lielāks nekā 2007. gada beigās (56 amata vietas); ņem vērā, ka Revīzijas palāta ieguva 22 papildu amata vietas (kopā 853 amata vietas) un ka tā nespēja pieņemt darbā tik daudz jaunu darbinieku, kā bija plānots, atbilstošu kandidātu trūkuma dēļ; prasa Revīzijas palātai ziņot par to, kā noris kavējumu mazināšana, pieņemot darbā jaunus darbiniekus;

8.

atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Apvienotā komiteja līdztiesīgu iespēju jautājumos, ir panākti uzlabojumi IT un elektronisko sakaru jomā un tiek efektīvi apsaimniekotas biroju telpas;

9.

norāda, ka Revīzijas palātas iekšējā revidenta 2008. gada ziņojums galvenokārt bija pozitīvs, un šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa iekšējā revidenta ieteikumu ir ņemta vērā un iekļauta koriģējošos rīcības plānos; atzinīgi vērtē to, ka ir nodrošināta iekšējās kontroles pamatuzraudzības efektivitāte un pieņemti galvenie darbības rādītāji;

10.

atzinīgi vērtē jauno integrēto pārvaldības un finanšu kontroles sistēmu (SAP), kas darbojas kopš 2008. gada 1. janvāra un ir ļāvusi trīs iesaistītajām iestādēm (Padomei, Revīzijas palātai un Tiesai) ievērojami ietaupīt budžeta līdzekļus un uzlabot efektivitāti, bet pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta šo sistēmu neieviesa ātrāk;

11.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pastāvīgo un veiksmīgo sadarbību ar Eiropas Savienības Tiesu apmācības jomā;

12.

saistībā ar Revīzijas palātas locekļu finansiālo interešu deklarācijām atzīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas Rīcības kodeksu tās locekļi deklarācijas par savām finansiālajām interesēm iesniedz Revīzijas palātas priekšsēdētājam, kurš tās glabā kā neizpaužamus datus, un ka šādas deklarācijas netiek publicētas; atkārtoti apstiprina savu nostāju, ka pārredzamības interesēs visu ES iestāžu locekļu finanšu interešu deklarācijām vajadzētu būt pieejamām publiskā reģistrā internetā, un aicina Revīzijas palātu veikt nepieciešamos pasākumus, lai to nodrošinātu;

13.

izsaka atzinību par Revīzijas palātas kvalitatīvo darbības pārskatu un atzinīgi vērtē to, ka tajā ir iekļauta nodaļa, kurā aprakstīti pasākumi, kas gada laikā veikti saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.