EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.10.2021

COM(2021) 634 final

2021/0328(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Jaunatnes gadu 2022

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi 

2021. gada 15. septembrī Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena runā par stāvokli Savienībā paziņoja, ka Eiropas Komisija ierosinās 2022. gadu pasludināt par Eiropas Jaunatnes gadu un “veltīt to jauniešiem, kuri no tik daudz kā ir atteikušies citu labā”. Uzsverot, ka Eiropas jauniešu iedvesma viņai sniedz pārliecību par Eiropas nākotni, Urzula fon der Leiena norādīja, ka, “ja vēlamies, lai mūsu Savienība vairāk līdzinātos viņiem, mums jādod jauniešiem iespēja ietekmēt Eiropas nākotni”. 

Lai mūsu kopīgo Savienības projektu sekmīgi papildinātu ar jauno paaudžu rīcību, sapņiem, cerībām un zināšanām, Eiropas Jaunatnes gadam pilnīgi noteikti ir jābūt iekļaujošam. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apgalvo: “Eiropai ir vajadzīga visa tās jaunatne”.

Covid-19 pandēmija izraisīja nepieredzētu un nevienmērīgu ietekmi uz jauniešu izglītību, nodarbinātību, sociālo iekļautību un garīgo veselību. Pandēmijas un ar to saistīto pasākumu dēļ ir tikusi pārtraukta viņu izglītība un pāreja uz nodarbinātību, un daudzi jaunieši ir saskārušies ar izolāciju, trauksmi un depresiju. Bērnus, pusaudžus un jauniešus ir sevišķi ietekmējuši ģimenes un sociālo saišu pārrāvumi, un pārvietošanās ierobežojumu izraisītā ekonomikas krīze īpaši smagi ir skārusi Eiropas jauniešus.  1

Tai pašā laikā jaunieši ir atbalstījuši citas paaudzes un apliecinājuši paaudžu solidaritāti, ziedojot vērtīgu laiku no savas ikdienas dzīves. Turklāt jauniešiem, kas ir viena no daudzveidīgākajām Eiropas sabiedrības grupām, ir arī izdevies apliecināt lielu noturību, un viņi ir palīdzējuši mazināt pandēmijas ietekmi.

Ņemot to vērā, Eiropas Jaunatnes gads 2022 vēl vairāk stimulētu Eiropas jauniešus nākt klajā ar ieguldījumiem un idejām, lai virzītu Savienības attīstību un sabiedrību kopumā. Tas ir piemērots veids, kā uzlabot informētību par jauniešu nākotnes iespējām. Eiropas Jaunatnes gada vispārējais mērķis būs pastiprināt Savienības, dalībvalstu, reģionālo un vietējo iestāžu centienus godināt un atbalstīt jauniešus, un iesaistīties ar viņiem dialogā, ņemot vērā pēcpandēmijas apstākļus; tas būtu īstenojams šādi:

(1)uzsverot to, kā zaļā un digitālā pārkārtošanās sniedz atjaunotu nākotnes perspektīvu un iespējas novērst pandēmijas negatīvo ietekmi uz jauniešiem un sabiedrību kopumā, iedvesmojoties no jauniešu darbībām, redzējuma un izpratnes, lai vēl vairāk stiprinātu un stimulētu kopīgo Eiropas Savienības projektu, un uzklausot jauniešus, ņemot vērā viņu bažas un atbalstot viņus konkrētu un iekļaujošu iespēju izstrādē, vienlaikus optimāli izmantojot Savienības instrumentus;

(2)mudinot visus jauniešus, jo īpaši jauniešus ar ierobežotām iespējām, no nelabvēlīgākas vides vai kuri pieder pie neaizsargātām grupām, kļūt par aktīviem un iesaistītiem pilsoņiem, kā arī pārmaiņu virzītājiem, ko iedvesmo piederības sajūta Eiropai. Tas ietver papildu centienus veidot jauniešu līdzdalības un pilsoniskās līdzdalības spējas, kā arī visu to ieinteresēto personu spējas, kas strādā, lai pārstāvētu jauniešu intereses. Tas nozīmē dažādas izcelsmes jauniešu un arī pie neaizsargātām grupām piederošu jauniešu piedalīšanos galvenajos apspriešanās procesos, piemēram, konferencē par Eiropas nākotni;

(3)veicinot jauniešu iespējas, kas izriet no publiskās politikas ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, lai atbalstītu viņu personīgo, sociālo un profesionālo attīstību zaļākā, digitālākā un iekļaujošākā Savienībā.

Plašākā nozīmē Eiropas Jaunatnes gads būs cieši saistīts ar to, cik sekmīgi tiks īstenots instruments NextGenerationEU, kas nodrošina strauju virzību uz divējādo pārkārtošanos, dod iespēju kolektīvi izkļūt no pandēmijas spēcīgākiem un no jauna paver plašas iespējas jauniešiem, to vidū kvalitatīvas darbvietas un izglītības un apmācības iespējas nākotnes Eiropai, un atbalsta jauniešu līdzdalību sabiedrībā. Komisijas mērķis ir palielināt jauniešu nozīmi nolūkā panākt, ka atlabšana kļūst par virzītājspēku uz nākotni orientētai labbūtībai un labklājībai.

Saskanība ar spēkā esošajiem politikas noteikumiem konkrētajā politikas jomā

ES jaunatnes stratēģija ir ES sadarbības satvars jaunatnes politikas jomā 2019.–2027. gadam, un tās pamatā ir Padomes 2018. gada 26. novembra rezolūcija 2 . ES jaunatnes sadarbība maksimāli izmanto jaunatnes politikas potenciālu. Tā veicina jaunatnes līdzdalību demokrātiskajā dzīvē saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. panta 2. punktu. Tā arī atbalsta sociālo un pilsonisko līdzdalību un ir vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka visiem jauniešiem ir vajadzīgie resursi, lai piedalītos sabiedrības norisēs.

ES jaunatnes dialoga procesā jaunieši savu vienaudžu vajadzībām ir izstrādājuši Eiropas Jaunatnes mērķus 3 , kas ir ES jaunatnes stratēģijas neatņemama sastāvdaļa un atspoguļo jomas, kurās vēl ir vajadzīgas pārmaiņas, lai jaunieši varētu pilnībā izmantot savu potenciālu.

Tajā pašā laikā Eiropas Jaunatnes gads 2022 dos unikālu stimulu Eiropas izglītības telpas izveidei, līdz 2025. gadam radot patiesu Eiropas mācību telpu, kurā robežas nav traucēklis iekļaujošas un kvalitatīvas izglītības un apmācības iegūšanai. Tas palīdzēs īstenot Eiropas Klimata paktu, atjaunināto Digitālās izglītības rīcības plānu un iniciatīvu HealthyLifestyle4all par veselīgu dzīvesveidu visiem. To atbalstīs Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā. Eiropas Jaunatnes gads akcentēs pūliņus, ko Savienība pieliek, lai pēcpandēmijas atveseļošanās apstākļos paplašinātu jauniešu nodarbinātības iespējas, šajā nolūkā pastiprinot Garantiju jauniešiem 4 un atjaunojot Eiropas Māceklību aliansi un Eiropas Mācekļu tīkla darbību, īstenojot Eiropas Garantiju bērniem, Prasmju programmu Eiropai 5 , Komisijas ieteikumu par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE) 6 , kā arī sākot jaunu iniciatīvu ALMA (no angļu vārdiem Aim, Learn, Master, Achieve jeb tiekties, mācīties, apgūt un sasniegt). ALMA būs pārrobežu jauniešu mobilitātes shēma nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.

Lai gan mūsdienu jaunieši tiek uzskatīti par “digitālā laikmeta” paaudzi, daudziem no viņiem, un jo īpaši nepilngadīgajiem, tomēr ir nepieciešams atbalsts, lai saprastu, kā dzīvot vidē, kurā robeža starp tiešsaisti un reālo dzīvi ir arvien neskaidrāka. Atjauninātajā stratēģijā “Bērniem labāks internets” 2022. gadā galvenā uzmanība tiks pievērsta jauniešu līdzdalībai, digitālajām prasmēm, iekļaušanai un bērnu labbūtības veicināšanai.

ES visaptverošajā stratēģijā par bērna tiesībām un Eiropas Garantijā bērniem 7 ir noteikts jauns bērnu un pusaudžu līdzdalības standarts, kas izstrādāts kopā ar bērniem.

Daudzas no šīm iespējām tiek atbalstītas ar ievērojamiem ES ieguldījumiem, jo īpaši izmantojot tādas programmas kā “Erasmus+”, Eiropas Solidaritātes korpuss, Eiropas Sociālais fonds Plus, “Radošā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, programma “Tiesiskums”, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. Šīs finansēšanas programmas ir būtisks ES ieguldījums, lai jaunieši varētu turpināt savu personīgo, sociālo un profesionālo izaugsmi.  

ES programmām, kas īpaši paredzētas jauniešiem, Eiropas Jaunatnes gada laikā būs galvenā loma. 2022. gadā apritēs 35 gadi kopš programmas “Erasmus+” dibināšanas 1987. gadā, un Eiropas gads būs lieliska iespēja atzīmēt programmas panākumus, par ko liecina tas, ka kopš programmas uzsākšanas šajā aizraujošajā piedzīvojumā ir piedalījušies jau 10 miljoni jauniešu, turklāt tā būs arī iespēja popularizēt jaunās paaudzes programmas visus aspektus — izglītību, apmācību, jaunatni un sportu. 2022. gadā apritēs arī Eiropas Solidaritātes korpusa piektais gads. 9. maijs ir simbolisks datums, kurā tiks organizētas dažādas darbības un pasākumi.

Eiropas Jaunatnes gada laikā organizētajiem pasākumiem vajadzētu atbilst visu dalībvalstu vajadzībām. Tādēļ katra dalībvalsts tiks lūgta iecelt nacionālo koordinatoru, kas atbildēs par tās dalību Eiropas Jaunatnes gadā. Komisija rīkos nacionālo koordinatoru sanāksmes, lai koordinētu Eiropas Jaunatnes gada norisi un dalītos informācijā par tā īstenošanu valstu un Savienības līmenī.

•Saskanība ar pārējiem Savienības politikas virzieniem

Eiropas Jaunatnes gads tiks īstenots, izmantojot pastāvošās ES programmas un īstenošanas mehānismus, kā arī NextGenerationEU nodrošināto virzītājspēku. Ar jaunatni saistītie ieguldījumi pašlaik ir tiesīgi saņemt ievērojamu ES finansējumu no vairākām ES programmām un instrumentiem, jo īpaši no “Erasmus+”, Eiropas Solidaritātes korpusa, “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, programmas “Radošā Eiropa”, Eiropas Sociālā fonda Plus, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda, programmām “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, “Digitālā Eiropa” un “Apvārsnis Eiropa”. Šo programmu ārējā dimensija un ar tām saistītās vērtīgās pieredzes apmaiņa, kā arī specializēti ārējie instrumenti, piemēram, Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments “Eiropa pasaulē”, būs neatņemama daļa no ES sadarbības jaunatnes politikas jomā ar mūsu starptautiskajiem partneriem. Drīzumā gaidāmajā rīcības plānā jaunatnes jomā galvenā uzmanība tiks pievērsta Eiropas Jaunatnes gada ārējai dimensijai.

Eiropas Jaunatnes gads 2022 tiks saskaņots ar Komisijas prioritātēm 2019.–2024. gadam.

2. JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma juridiskais pamats ir šādi divi punkti:

(1)LESD 165. panta 4. punkts, kurā noteikts, ka, lai veicinātu šajā pantā minēto mērķu sasniegšanu, “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pieņem veicināšanas pasākumus, kas neietver dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu”;

(2)LESD 166. panta 4. punkts, kurā noteikts, ka, “lai palīdzētu sasniegt šajā pantā minētos mērķus, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju paredz pasākumus, kas neietver dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu, un Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem ieteikumus”.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā) 

•Proporcionalitāte

Šis priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas paredzēts LES 5. panta 4. punktā. Ierosinātā rīcība ir vienkārša. Tā balstās uz esošajām programmām un informatīvo darbību pārvirzīšanu uz Eiropas Jaunatnes gada 2022 tematiem. Tā neuzliek neproporcionālu nastu pārvaldes iestādēm, kas priekšlikumu īstenos.

Savienības rīcība atbalstīs un papildinās dalībvalstu pūliņus. Šī rīcība, pirmkārt, uzlabos pašas Savienības instrumentu iedarbīgumu. Otrkārt, tā būs kā virzītājspēks, kas sekmē sinerģiju un sadarbību starp dalībvalstīm, organizācijām un nodibinājumiem un starp privātiem un publiskiem uzņēmumiem.

Savienības rīcība nepārsniegs apzināto problēmu risināšanai nepieciešamo.

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX-POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex-post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Valstu koordinatoriem sadarbībā ar jaunatnes jomas organizāciju vai struktūru pārstāvjiem, tai skaitā, ja iespējams, pašiem jauniešiem būtu aktīvi jāiesaista jaunieši Eiropas Jaunatnes gada 2022 pasākumu sagatavošanā un īstenošanā.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

2021/0328 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Jaunatnes gadu 2022

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 8 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 9 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)LESD 165. panta 2. punktā ir noteikts, ka Savienības rīcības mērķis cita starpā ir “sekmēt jauniešu dalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē”.

(2)Bratislavas ceļvedī 2016. gada 16. septembrī 10 27 valstu vai to valdību vadītāji apņēmās “nodrošināt labākas iespējas jauniešiem”, jo īpaši ar “ES atbalstu dalībvalstīm cīņā pret jauniešu bezdarbu un ar uzlabotām ES programmām, kas veltītas jauniešiem”.

(3)Romas deklarācijā, ko 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas līderi pieņēma 2017. gada 25. martā 11 , ir pausta apņemšanās izveidot “Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un apmācību un var studēt un atrast darbu visā kontinentā”.

(4)Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijā 2019.-2027. gadam atzīts, ka jaunieši paši veido savu dzīvi, sekmē pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā un bagātina ES mērķu vērienīgumu un jaunatnes politika var sniegt ieguldījumu tādas telpas radīšanā, kurā jaunieši var izmantot iespējas un Eiropas vērtības sajust kā savējās. Iepriekšējie Eiropas gadi, piemēram, Eiropas Dzelzceļa gads (2021), Eiropas Kultūras mantojuma gads (2018) vai Eiropas Pilsoņu gads (2013–2014), sniedz vērtīgu pieredzi, kas būtu jāizmanto turpmākajos centienos iesaistīt jauniešus viņu nākotnes un Eiropas nākotnes veidošanā.

(5)Instruments NextGenerationEU palīdz strauji virzīt divējādo pārkārtošanos un rada iespējas kopīgiem spēkiem izkļūt no pandēmijas spēcīgākiem, kā arī no jauna paver dažnedažādas iespējas jauniešiem, tai skaitā kvalitatīvas darbvietas un pielāgošanos sociālajām pārmaiņām. Savienības mērķis ir panākt, lai jaunieši pilnībā iesaistītos NextGenerationEU izvēršanā, palielinot viņu lomu zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā.

(6)2021. gada 15. septembrī Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena runā par stāvokli Savienībā 12 paziņoja, ka Eiropas Komisija ierosinās 2022. gadu pasludināt par Eiropas Jaunatnes gadu. Uzsverot, ka Eiropas jauniešu iedvesma viņai sniedz pārliecību par Eiropas nākotni, Urzula fon der Leiena piebilda, ka, “ja vēlamies, lai mūsu Savienība vairāk līdzinātos viņiem, mums jādod jauniešiem iespēja ietekmēt Eiropas nākotni”. Lai veidotu labāku nākotni, Eiropai ir vajadzīgs visu jauniešu redzējums, iesaistīšanās un līdzdalība, un Eiropai ir jāsniedz jauniešiem iespējas zaļākai, digitālākai un iekļaujošākai nākotnei. Tāpēc priekšsēdētāja ierosināja veltīt šo gadu jauniešiem, “kuri no tik daudz kā ir atteikušies citu labā”.

(7)Jauniešu aktīva līdzdalība demokrātiskajos procesos ir būtiska Eiropas nākotnei un tās demokrātiskajai sabiedrībai. Tāpēc saskaņā ar Eiropas Demokrātijas rīcības plānu 13 Eiropas Jaunatnes gada mērķis ir veicināt jauniešu aktīvu iesaistīšanos Eiropas demokrātiskajā dzīvē, tai skaitā atbalstot dažādas izcelsmes jauniešu līdzdalību tādos procesos kā konference par Eiropas nākotni, veicinot pilsonisko līdzdalību un brīvprātīgā darba iniciatīvas, tādējādi uzlabojot izpratni par Eiropas kopīgajām vērtībām un pamattiesībām, kā arī Eiropas vēsturi un kultūru, savedot kopā jauniešus un lēmumu pieņēmējus vietējā, valsts un Savienības līmenī un sniedzot ieguldījumu Eiropas integrācijas procesā.

(8)Ir atzīta arī jauniešu būtiskā nozīme, un tā ir jāatbalsta, “lai jauniešu neskaitāmās aktīvisma izpausmes liktu lietā labākas pasaules izveidē”. Eiropas Jaunatnes gads ir konkrēts ieguldījums ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (“Programma 2030. gadam”) 14 , kurā uzsvērts, ka “bērni un jaunas sievietes un vīrieši ir izšķiroši svarīgi pārmaiņu veicinātāji”, un tam būtu jādod papildu impulss šīs programmas īstenošanai, virzībai uz ilgtspējīgu attīstību un jauniešu spējai veidot nākotni ne tikai Savienībā, bet arī ES partnervalstīs un visā pasaulē.

(9)Eiropas gadam būtu jāpalīdz stiprināt jauniešu līdzdalību ES ārējā darbībā visās politikas jomās, jārada jaunas iespējas izglītībai un apmaiņai, partnerībām un dialogam starp ES un partnervalstu jauniešiem un jāpalielina jauniešu iesaiste stratēģiskajā komunikācijā un publiskās diplomātijas darbībās.

(10)Eiropas Jaunatnes mērķi, kas ir ES jaunatnes stratēģijas neatņemama sastāvdaļa un kurus ES jaunatnes dialoga procesā savu vienaudžu vajadzībām ir izstrādājuši jaunieši, apliecina daudzu Eiropas jauniešu vēlmi piedalīties Eiropas Savienības attīstības virziena noteikšanā.

(11)Eiropas Jaunatnes gadam būtu jāpanāk, ka tiek sekmīgi īstenots Eiropas sociālo tiesību pīlāra 15 pirmais princips, kas paredz, ka “ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību”, un tiek sekmīgi izveidota Eiropas izglītības telpa, kuras mērķis ir stimulēt jauniešu personīgo, sociālo un profesionālo izaugsmi, līdz 2025. gadam radot patiesu Eiropas mācību telpu, kurā robežas nav traucēklis pieejamas iekļaujošas un kvalitatīvas izglītības un apmācības iegūšanai.

(12)Eiropas Jaunatnes gadam būtu jāatbalsta Savienības centieni pēcpandēmijas atveseļošanās ietvaros paplašināt jauniešu nodarbinātības iespējas, kā noteikts Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Jaunatnes garantiju ( 2020/2764(RSP) ) 16 , kurā uzsvērts, ka pārvietošanās ierobežojumi izraisīja pēkšņu pārrāvumu jauniešu formālajā un ikdienējā izglītībā, prakses, stažēšanās un māceklību programmās, kā arī darbvietās, ietekmējot viņu ienākumus, spēju pelnīt un labbūtību, tostarp viņu veselību un jo īpaši garīgo veselību.

(13)Eiropas Jaunatnes gadam būtu jādod papildu impulss kvalitatīvu nodarbinātības iespēju radīšanai jauniešiem saskaņā ar Jauniešu nodarbinātības atbalsta (Youth Employment Support, YES) iniciatīvu, tostarp pastiprināto Garantiju jauniešiem 17 un iniciatīvu ALMA (no angļu vārdiem Aim, Learn, Master, Achieve jeb tiekties, mācīties, apgūt un sasniegt), ko īstenos saskaņā ar Eiropas Sociālo fondu +. Iniciatīvai ALMA vajadzētu kalpot par pārrobežu jauniešu mobilitātes shēmu nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, lai tie varētu iegūt profesionālo pieredzi ārvalstīs, turklāt sniedzot viņiem sociālo pakalpojumu atbalstu, ar mērķi nodrošināt šiem jauniešiem, jo īpaši no lauku, nomaļiem un mazāk attīstītiem reģioniem, izglītību, apmācību vai kvalitatīvu nodarbinātību.

(14)Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Covid-19 ietekmi uz jauniešiem un sportu (2020/2864(RSP)) 18 ir uzsvērts, ka pašreizējā pandēmija ir īpaši smagi ietekmējusi jauniešus, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), un pasvītro nepieciešamību risināt problēmas, ar kurām saskaras jaunieši no neaizsargātām grupām; tajā arī norādīts, ka kopš pandēmijas sākuma ir pastāvīgi pieaudzis bezdarbs un nabadzība jauniešu vidū, un Komisija un dalībvalstis tiek mudinātas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu katastrofālo ietekmi uz jauniešu nodarbinātību. Rezolūcijā ir atgādināts par brīvprātīgā darba nozīmi jauniešu dzīves un darba prasmju attīstīšanā un pausts uzskats, ka Eiropas Solidaritātes korpuss var palīdzēt Eiropas jauniešiem paplašināt iespējas ārpus viņu ierastās vides.

(15)Eiropas Jaunatnes gadam būtu jāpastiprina šādu iniciatīvu iedarbība: Padomes 2020. gada 1. decembra rezolūcija par satvaru Eiropas programmas darbam ar jaunatni izveidei 19 un Padomes 2019. gada 22. maija secinājumi par jauniešiem un nodarbinātības nākotni 20 , 2019. gada 10. decembra secinājumi par digitālo darbu ar jaunatni 21 un 2017. gada 7. decembra secinājumi par viedu darbu ar jaunatni 22 .

(16)Ņemot vērā to, cik svarīgi ir risināt klimata un dabas krīzes saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu 23 un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, Eiropas Jaunatnes gadam būtu jāpalīdz integrēt ar klimatu un dabu saistītās darbības un taisnīgā un iekļaujošā veidā īstenot Eiropas zaļo kursu 24 , “Apvārsnis Eiropa” misijas un paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” 25 , jo īpaši mudinot jauniešus formulēt savas iniciatīvas un radošās idejas par attiecīgo mērķu sasniegšanu.

(17)Eiropas Jaunatnes gadam būtu jādod papildu impulss Eiropas Parlamenta rezolūcijai par efektīviem pasākumiem programmas “Erasmus+”, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai (2019/2195(INI)) 26 , kurā uzsvērts, ka programmai “Erasmus+”, atbalstot formālo un neformālo izglītību un apmācību un jauniešu līdzdalības pasākumus, ir izšķiroša nozīme Eiropas iedzīvotāju, jo īpaši jauno paaudžu, informētības uzlabošanā, lai mudinātu viņus ieņemt aktīvu un informētu nostāju attiecībā uz ilgtspēju un attiecīgajām politikas jomām, kā arī kļūt par iesaistītiem un informētiem nākotnes pilsoņiem; šajā sakarā tiek uzsvērta jauniešu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmīgā loma paraugprakses apmaiņā un tādu projektu īstenošanā, kas palielina jauno paaudžu izpratni par ilgtspēju.

(18)Runā par stāvokli Eiropas Savienībā priekšsēdētāja fon der Leiena uzsvēra, ka “Eiropai ir vajadzīga visa tās jaunatne”. Īstenojot Eiropas gada mērķus, tam vajadzētu būt pilnībā iekļaujošam un aktīvi veicināt ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku līdzdalību.

(19)Eiropas Jaunatnes gads ir stingri balstīts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) 27 atzītajos principos. Eiropas Jaunatnes gada mērķis jo īpaši ir nodrošināt, ka tā darbībās un pasākumos tiek pilnībā ievērotas tiesības uz sieviešu un vīriešu līdztiesību un tiesības uz nediskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, un veicināt Hartas piemērošanu. ES stratēģija par bērna tiesībām 28 un Eiropas Garantija bērniem 29 nosaka jaunu standartu bērnu un pusaudžu pārstāvībai un atzīst bērnus un jauniešus par aktīviem pilsoņiem un pārmaiņu veicinātājiem.

(20)Lai nodrošinātu Eiropas Jaunatnes gada lietderīgu un efektīvu īstenošanu, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto jau pastāvošie īstenošanas mehānismi. Lai optimizētu Eiropas gada pievienoto vērtību, būtu jācenšas panākt sinerģiju un papildināmību, jo īpaši starp Eiropas gadu un Savienības programmām, tai skaitā programmām, kurās ir īpaši paredzēti starptautiski pasākumi jauniešiem, programmām, kurām nav transnacionāla vai starptautiska rakstura, jo īpaši programmām, kas saistītas ar izglītību un apmācību, sportu, kultūru un plašsaziņas līdzekļiem, jaunatni un solidaritāti, brīvprātīgo darbu un sociālo iekļaušanu, pētniecību un inovāciju, rūpniecību un uzņēmējdarbību, digitālo politiku, lauksaimniecību un lauku attīstību, un kuras ir vērstas uz gados jauniem lauksaimniekiem, vidi un klimatu, kohēzijas politiku, migrāciju, drošību un starptautisko sadarbību un attīstību, kā arī ar dalībvalstu īstenotajām darbībām.

(21)Radot apstākļus minēto mērķu vienlaicīgai popularizēšanai Savienības, valstu, reģionu un vietējā līmenī, tiktu panākta lielāka sinerģija un labāka resursu izmantošana. Minētajā sakarībā Komisijai būtu savlaicīgi jāsniedz informācija Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un struktūrām un asociācijām, kas darbojas jaunatnes jomā Savienības līmenī, un cieši jāsadarbojas ar tām. Lai Eiropas Jaunatnes gadā īstenojamajiem pasākumiem nodrošinātu Eiropas dimensiju, dalībvalstis tiek mudinātas sadarboties savā starpā.

(22)Eiropas Jaunatnes gadā uzmanība būtu jāpievērš arī darbībām un pasākumiem, kas var radīt Eiropas pievienoto vērtību. Eiropas pievienotās vērtības jēdziens ir jāsaprot plaši un jāparāda dažādos veidos, piemēram, ar darbībām vai pasākumiem, kam ir starptautisks raksturs, jo īpaši attiecībā uz sadarbību, kuras mērķis ir panākt ilgtspējīgu sistēmisku ietekmi vai veicināt jauniešu Eiropas identitāti, Eiropas kopīgo vērtību un pamattiesību apzināšanos un līdzatbildību, kā arī spēju piedalīties Savienības pārstāvības un līdzdalības demokrātijā.

(23)Savienības līmenī šā lēmuma īstenošanai nepieciešamo finanšu piešķīrumu nosaka ieguldījumu programmu budžetā saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, mērķim vajadzētu būt nodrošināt šā lēmuma īstenošanai vismaz 8 miljonu EUR finansējumu. Atkarībā no finansējuma pieejamības Eiropas Jaunatnes gada atbalsta pasākumu līdzfinansēšana no Savienības budžeta notiek saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami attiecīgajām programmām, jo īpaši programmai “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusam, un attiecīgā gadījumā citām Savienības programmām.

(24)Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(25)Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz jaunatni un no tā izrietošo steidzamību īstenot Eiropas gada mērķi, proti, godināt un atbalstīt jauniešus un iesaistīties dialogā ar viņiem pēcpandēmijas apstākļos, ir lietderīgi paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(26)Lai nodrošinātu Eiropas Jaunatnes gada ātru īstenošanu, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants 
Priekšmets

Ar šo 2022. gads tiek pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu 2022 (turpmāk “Eiropas gads”).

2. pants 
Mērķi

Saskaņā ar ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam mērķiem un Eiropas Jaunatnes mērķiem Eiropas gada vispārējais mērķis ir pastiprināt Savienības, dalībvalstu, reģionālo un vietējo iestāžu centienus godināt un atbalstīt jauniešus un iesaistīties ar viņiem dialogā, ņemot vērā pēcpandēmijas apstākļus. Eiropas gada mērķi jo īpaši ir:

1.uzsvērt to, kā zaļā un digitālā pārkārtošanās sniedz atjaunotu nākotnes perspektīvu un iespējas novērst pandēmijas negatīvo ietekmi uz jauniešiem un sabiedrību kopumā, iedvesmoties no jauniešu darbībām, redzējuma un izpratnes, lai vēl vairāk stiprinātu un stimulētu kopīgo Eiropas Savienības projektu, un uzklausīt jauniešus, ņemot vērā viņu bažas un atbalstot viņus konkrētu un iekļaujošu iespēju izstrādē, vienlaikus optimāli izmantojot Savienības instrumentus;

2.mudināt visus jauniešus, jo īpaši jauniešus ar ierobežotām iespējām, no nelabvēlīgas vides vai kuri pieder neaizsargātām grupām, kā arī lauku, nomaļos un mazāk attīstītos reģionos kļūt par aktīviem un iesaistītiem iedzīvotājiem, kā arī pārmaiņu virzītājiem, iedvesmojoties no piederības sajūtas Eiropai, tai skaitā ieguldīt papildu pūliņus, lai veidotu jauniešu līdzdalības un pilsoniskās līdzdalības spējas, kā arī visu to ieinteresēto personu spējas, kas strādā, lai pārstāvētu jauniešu intereses, un piesaistīt dažādas izcelsmes jauniešu ieguldījumu galvenajos apspriešanās procesos, piemēram, konferencē par Eiropas nākotni;

3.veicināt jauniešu iespējas, kas izriet no publiskās politikas ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, lai atbalstītu viņu personīgo, sociālo un profesionālo attīstību zaļā, digitālā un iekļaujošā pasaulē.

3. pants 
Pasākumu veids

1.Pasākumi, kas jāīsteno 2. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai, ietver šādas ar Eiropas gada mērķiem saistītas darbības Savienības, valstu, reģionālā vai vietējā līmenī un, attiecīgā gadījumā, partnervalstīs:

(a)konferences, pasākumi un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt iekļaujošas un pieejamas debates par izaicinājumiem, tai skaitā Covid-19 pandēmijas ietekmi, ar kuriem saskaras jaunieši, tai skaitā tie, kuriem ir mazāk iespēju un kuri pieder pie neaizsargātām grupām, un par rīcību, ko var veikt ieinteresētās personas dažādos līmeņos;

(b)jauniešu līdzdalības veicināšana un esošo instrumentu, kanālu un programmu uzlabošana, kas jauniešiem dod iespēju sasniegt politikas veidotājus, apzinot, apkopojot un apmainoties ar pieredzi un labu praksi;

(c)ideju apkopošana, izmantojot līdzdalības metodes, lai kopīgi veidotu Eiropas gadu;

(d)informēšanas, izglītošanas un izpratnes veidošanas kampaņas, lai paustu tādas vērtības kā līdztiesība, solidaritāte, brīvprātīgais darbs, piederības un drošības sajūta, sajūta, ka jaunieši tiek uzklausīti un respektēti, lai stimulētu jauniešu aktīvu ieguldījumu iekļaujošākas, zaļākas un digitālākas sabiedrības veidošanā;

(e)tādas telpas izveide, kurā var notikt informācijas apmaiņa par izaicinājumu pārvēršanu iespējās atbilstoši uzņēmējdarbības garam;

(f)pētījumi un izpēte par jaunatnes situāciju Savienībā, arī sagatavojot saskaņotu Eiropas statistiku un izmantojot šos datus un citus ES statistikas datus, kā arī veicinot un izplatot šos rezultātus Eiropas, valstu vai reģionālā līmenī;

(g)jauniešiem nozīmīgu programmu veicināšana, finansēšanas iespējas, projekti, darbības un tīkli, tai skaitā izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un tiešsaistes kopienas.

2.Komisija var noteikt citas darbības, kas varētu veicināt Eiropas gada mērķu sasniegšanu, un ļaut izmantot atsauces uz Eiropas gadu šo darbību popularizēšanā, ciktāl tās veicina minēto mērķu sasniegšanu. Eiropas iestādes un dalībvalstis var arī noteikt šādas citas darbības un ieteikt tās Komisijai.

4. pants 
Koordinēšana valsts līmenī

Katra dalībvalsts ir atbildīga par to, kā tā valsts līmenī organizē savu līdzdalību Eiropas gadā. Šajā nolūkā dalībvalstis ieceļ valstu koordinatorus. Valstu koordinatori nodrošina attiecīgo darbību koordinēšanu valsts līmenī. Tie arī nodrošina jauniešu un jauniešu pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīvu iesaistīšanos un darbošanos Eiropas gada pasākumu īstenošanā.

5. pants 
Koordinēšana Savienības līmenī

1.Komisija rīko valstu koordinatoru sanāksmes, lai koordinētu Eiropas gada norisi. Šīs sanāksmes arī sniedz iespēju dalīties ar informāciju par Eiropas gada īstenošanu valstu un Savienības līmenī. Eiropas Parlamenta pārstāvji var piedalīties kā novērotāji un sniegt ieguldījumu šajās sanāksmēs.

2.Koordinējot Eiropas gadu Savienības līmenī, izmanto transversālu pieeju, lai izveidotu sinerģiju starp dažādajām Savienības programmām un iniciatīvām, kas ir būtiskas jaunatnes jomā.

3.Komisija sasauc sanāksmes, kurās piedalās ieinteresētās personas un jaunatnes jomas organizāciju vai struktūru pārstāvji, lai palīdzētu Savienības līmenī kopīgi veidot un īstenot Eiropas gadu.

6. pants 
Sadarbība starptautiskā līmenī

Eiropas gada vajadzībām Komisija, ja nepieciešams, sadarbojas ar starptautiskiem partneriem un kompetentām starptautiskajām organizācijām, vienlaikus nodrošinot Savienības dalības pamanāmību. Komisija jo īpaši nodrošina sadarbību ar Eiropas Padomi, tostarp saistībā ar ES un Eiropas Padomes jaunatnes partnerību, kā arī ar starptautiskiem jaunatnes tīkliem un organizācijām.

7. pants 
Uzraudzība un izvērtēšana

Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šajā lēmumā paredzēto iniciatīvu īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu.

8. pants 
Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

Saturs

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

X jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 30  

◻ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežots ilgums

–X    Spēkā no lēmuma pieņemšanas līdz 31.12.2023.

–X    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām — no 2021. līdz 2024. gadam, uz maksājumu apropriācijām — no 2022. līdz 2026. gadam.

◻ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 31   

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–x ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–x    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

Turpmāk minētās programmas un budžeta pozīcijas ir indikatīvas. Atbilstošs finansējums tiks noteikts finansējošo programmu ietvaros saskaņā ar piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–◻Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–x    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–X Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–X Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikums/iniciatīva:

–X Priekšlikums atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–◻    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–◻    jāpārskata DFS

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

–x    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    citus ieņēmumus

–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

PIELIKUMS 
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATAM

Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums:

1. VAJADZĪGO CILVĒKRESURSU SKAITS un IZMAKSAS

2. CITU ADMINISTRATĪVO IZDEVUMU IZMAKSAS

3. KOPĒJĀS ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS

4. IZMAKSU APRĒĶINĀŠANAI IZMANTOTĀS METODES

4.1.Cilvēkresursi

4.2. Citi administratīvie izdevumi

1. Vajadzīgo cilvēkresursu skaits un izmaksas

Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

x    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiek daļēji nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, kā arī izmantojot 4 līgumdarbinieku pieprasījumu, kurus vadošajam ĢD papildus varētu piešķirt gada budžeta sadales procedūrā un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

2. Citu administratīvo izdevumu izmaksas

Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

x    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3. Kopējās administratīvās izmaksas(visas DFS izdevumu kategorijas)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

4. Izmantotās izmaksu aprēķinu metodes

4.1. Cilvēkresursi

Šajā daļā ir izklāstīta aprēķinu metode, ko izmanto nepieciešamo cilvēkresursu aplēšanai (pieņēmumi par darba slodzi, ieskaitot īpašus darbus (Sysper 2 darba profili), darbinieku kategorijas un atbilstīgās vidējās izmaksas).

4.2. Citi administratīvie izdevumi

Norādīt aprēķinu metodi, kas izmantota katrai budžeta pozīcijai,

un jo īpaši pamatā esošajiem pieņēmumiem (piemēram, sanāksmju skaits gadā, vidējās izmaksas utt.).

(1)    ESAO, 2020. gads. Youth and Covid-19. Response, Recovery and resilience. ESAO, 2020. gads. SDO, 2020. gads. Covid and Youth. Impacts on Jobs, Education, Rights and mental Well-being. Eurostat, 2020. gads. Being young in Europe today — health.

(2)    https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:C:2018:456:FULL.

(3)    https://europa.eu/youth/strategy/european-youth-goals_lv.

(4)     https://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=22829&langId=lv .

(5)    https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1223&langId=lv.

(6)     https://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=23699&langId=lv .

(7)    https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/rights-child/eu-strategy-rights-child-and-european-child-guarantee_lv.

(8)    OV C , , . lpp.

(9)    OV C , , . lpp.

(10)     Bratislavas paziņojums un ceļvedis — Eiropas Savienības Padome (europa.eu) .

(11)     Romas deklarācija (europa.eu) .

(12)     soteu_2021_address_en_0.pdf (europa.eu) .

(13)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0790&from=EN .

(14)     Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam (un.org) .

(15)     pdf (europa.eu) .

(16)     Pieņemtie teksti – Garantijas jauniešiem stiprināšana – 2020. gada 8. oktobris (europa.eu) .

(17)     pdf (europa.eu) .

(18)     Pieņemtie teksti – Covid-19 ietekme uz jaunatni un sportu – 2021. gada 10. februāris (europa.eu) .

(19)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=uriserv:OJ.C_.2020.415.01.0001.01.ENG .

(20)     pdf (europa.eu) .

(21)     Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par digitālo darbu ar jaunatni (2019/C 414/02) – ES Publikāciju birojs (europa.eu) .

(22)     Padomes secinājumi par viedu darbu ar jaunatni (europa.eu) .

(23)     Parīzes nolīgums | Klimatrīcība (europa.eu) .

(24)     Eiropas zaļais kurss | Eiropas Komisija (europa.eu) .

(25)     ES zaļās pārkārtošanās plāns – Eiropas Savienības Padome (europa.eu) .

(26)     Pieņemtie teksti – Efektīvi pasākumi programmas “Erasmus+”, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai – 2020. gada 15. septembris (europa.eu) .

(27)     text_en.pdf (europa.eu) .

(28)    COM(2021) 142 final.

(29)    Padomes Ieteikums (2021. gada 14. jūnijs) (ES) 2021/1004.

(30)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(31)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(32)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(33)    EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(34)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(35)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(36)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(37)    Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā. “Konkrētie mērķi”.

(38)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(39)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(40)    AC — līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JPD — jaunākie eksperti delegācijās.

(41)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(42)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(43)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

(44)    AC — līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JPD — jaunākie eksperti delegācijās.

(45)    Izvēlieties attiecīgo budžeta pozīciju vai vajadzības gadījumā norādiet citu; ja ir skartas vairākas budžeta pozīcijas, personāls būtu jādiferencē katrā attiecīgajā budžeta pozīcijā.

(46)    AC — līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JPD — jaunākie eksperti delegācijās.

(47)    Izvēlieties attiecīgo budžeta pozīciju vai vajadzības gadījumā norādiet citu; ja ir skartas vairākas budžeta pozīcijas, personāls būtu jādiferencē katrā attiecīgajā budžeta pozīcijā.

(48)    Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.

(49)    Vajadzīgs DIGIT ĢD IT ieguldījumu grupas atzinums (sk. IT finansēšanas pamatnostādnes, C(2020)6126 final, 10.9.2020., 7. lpp.).

(50)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(51)    Vajadzīgs DIGIT ĢD IT ieguldījumu grupas atzinums (sk. IT finansēšanas pamatnostādnes, C(2020)6126 final, 10.9.2020., 7. lpp.).

(52)    Šajā postenī iekļautas vietējās administratīvās sistēmas un iemaksas uzņēmumu IT sistēmu līdzfinansējumā (sk. IT finansēšanas pamatnostādnes, C (2020) 6126 final, 10.9.2020.).