EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.9.2018
COM(2018) 641 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Eiropa, kas aizsargā - iniciatīva paplašināt Eiropas Prokuratūras kompetenci, to attiecinot uz pārrobežu teroristu noziegumiem
Eiropas Komisijas ieguldījums vadītāju sanāksmē
Zalcburgā, 2018. gada 19. un 20. septembrī
“Eiropas Savienībai ir arī jābūt spēcīgākai cīņā pret terorismu. Pēdējo trīs gadu laikā mēs esam panākuši reālu progresu. Bet mums joprojām trūkst līdzekļu ātrai reakcijai pārrobežu teroristu apdraudējuma gadījumā. (..) Es uzskatu, ka ir visnotaļ pamatoti uzticēt jaunajai Eiropas Prokuratūrai saukšanu pie atbildības par pārrobežu teroristu noziegumiem.”
Žans Klods Junkers, runa par stāvokli Savienībā, 2017. gada 13. septembrī
1.Ievads
Terorisms joprojām ir viena no nozīmīgākajām problēmām, ar ko saskaras sabiedrība. Terora akti ir viens no smagākajiem noziegumu veidiem un pārkāpj pašas būtiskākās vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Eiropas Savienība.
Stiprākai Eiropai ir arī jāaizsargā tās iedzīvotāji un jānodrošina, ka teroristi tiek ātri saukti pie atbildības. Runā par stāvokli Savienībā 2017. gada septembrī priekšsēdētājs Ž. K. Junkers izklāstīja virkni pasākumu, lai līdz 2025. gadam veidotu spēcīgāku, vienotāku un demokrātiskāku Savienību. To turpinot, Komisija nāk klajā ar šo iniciatīvu paplašināt Eiropas Prokuratūras (EPPO) kompetenci, to attiecinot uz terorisma noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar tiem.
Pēdējos gados terorisma draudi Eiropas Savienībā ir saglabājušies augstā līmenī un turpinājuši attīstīties. Ir parādījušies ne tikai jauni teroristu uzbrukumu veidi – papildus tiem tiešsaistes propaganda un tīklošanās sociālajos medijos ir kļuvušas par ļoti spēcīgu teroristu rīku, ar ko iespiesties ES, īstenojot vervēšanu, radikalizāciju un līdzekļu vākšanu
. Terorisma draudi ir pastāvīga un ilgtermiņa problēma, kas prasa visaptverošu un strukturālu Savienības reakciju, tostarp attiecībā uz teroristu nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu visā ES.
Eiropas Savienība, ievērojot Līguma robežas, ir izlēmīgi rīkojusies, lai novērstu terorisma draudus, jo īpaši 2015. gada Eiropas Drošības programmas
ietvaros un darbā virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību
. Tā veica pasākumus, lai liegtu teroristiem telpu un līdzekļus uzbrukumu veikšanai, atzītu teroristu nodarījumus par krimināli sodāmiem visā Savienībā, uzlabotu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, apkarotu radikalizāciju un stiprinātu Savienības ārējo robežu pārvaldību. Ir stiprināta Savienības aģentūru, jo īpaši Eurojust un Eiropola, loma tiesu iestāžu un policijas sadarbības veicināšanā ES, tostarp informācijas koordinācijā un apmaiņā teroristu lietās pēc valsts iestāžu pieprasījuma. Līdz ar šo paziņojumu ir pieņemts Priekšlikums regulai par teroristiska tiešsaistes satura izplatīšanas novēršanu.
Lai gan ir panākts ievērojams progress un ir bijuši veiksmīgi pārrobežu sadarbības piemēri, Savienībai trūkst Eiropas līmeņa kriminālvajāšanas šajā jomā, kas aptvertu visus posmus, sākot no izmeklēšanas un kriminālvajāšanas un beidzot ar apsūdzības celšanu pārrobežu teroristu noziegumos. Lai gan pēdējos gados ne visas dalībvalstis
ir bijušas vienlīdz pakļautas terorisma draudiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, trūkumi izmeklēšanā un kriminālvajāšanā vienā dalībvalstī var radīt negadījumus vai riskus citā dalībvalstī vai visā Savienībā.
Nesen izveidotā EPPO ir atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un lietu nodošanu tiesai saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses
. EPPO dibināšanas akts — Regula (ES) 2017/1939 — stājās spēkā 2017. gada 20. novembrī
, un tajā piedalījās divdesmit dalībvalstis
. Kopš tā laika ciešākajai sadarbībai pievienojās vēl divas dalībvalstis
. Turpinās darbs, lai nodrošinātu, ka EPPO pilnībā var darboties 2020. gada beigās. Šī iniciatīva neietekmēs EPPO izveidi saskaņā ar spēkā esošo Regulu (ES) 2017/1939.
2.Komisijas iniciatīva
Komisija nāk klajā ar šo iniciatīvu — kas paredz izmaiņas Līgumā — paplašināt EPPO kompetenci, attiecinot to uz teroristu noziegumiem, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, kas būtu daļa no visaptverošas un stiprinātas Eiropas reakcijas uz terorisma draudiem.
Šim paziņojumam ir pievienots pielikums, kas satur Komisijas iniciatīvu iespējamai Eiropadomes lēmuma pieņemšanai, ar kuru groza Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 86. panta 1. un 2. punktu, lai paplašinātu EPPO kompetenci, to attiecinot uz teroristu nodarījumiem, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti.
LESD 86. panta 4. punktā ir paredzēta iespēja paplašināt EPPO kompetenci. Saskaņā ar LESD 86. panta 4. punktu Eiropadome ir pilnvarota pieņemt lēmumu, izdarot grozījumus LESD 86. pantā, lai paplašinātu EPPO pilnvaras, tajās iekļaujot smagus noziegumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti. Eiropadome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas un pēc apspriešanās ar Komisiju.
Termins “vienprātīgs” 86. panta 4. punktā attiecas ne tikai uz dalībvalstīm, kuras piedalās EPPO, bet gan ietver arī pārējās. Lai gan šī vienkāršotā Līguma grozījumu procedūra neparedz, ka Eiropadome lemj pēc Komisijas priekšlikuma, tas neliedz Komisijai nākt klajā ar iniciatīvu.
Eiropadome var grozīt LESD 86. panta 1. un 2. punktu, lai paplašinātu EPPO materiāltiesisko kompetenci, to attiecinot uz visiem, dažiem vai tikai vienu no “smag[ajiem] noziegum[iem] ar pārrobežu aspektu”. Šis apzīmējums ietver īpaši smagus noziegumus ar pārrobežu dimensiju, kas minēti LESD 83. panta 1. punktā. Papildu prasība ir, ka EPPO kompetenci var paplašināt vienīgi attiecībā uz “smag[iem] noziegum[iem], kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti”.
Pēc Eiropadomes lēmuma, ar ko groza LESD 86. pantu, Komisija nāktu klajā ar tiesību akta priekšlikumu grozīt Regulu (ES) 2017/1939, lai paplašinātu EPPO kompetenci un ieviestu iespējamos pielāgojumus, kas varētu būt nepieciešami EPPO efektīvai darbībai attiecībā uz izmeklēšanu un kriminālvajāšanu terorisma lietās. Pēc minētās regulas grozījumiem EPPO ietvaros nebūs iespējama mainīga ģeometrija, kas ļautu dalībvalstīm piedalīties dažādajās EPPO kompetences daļās. Tāpat arī dalībvalstīm, kas nepiedalās un vēlāk varētu pievienoties EPPO, būtu tajā jāpiedalās kā vienotā veselumā.
3.Nepilnības pārrobežu teroristu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā
Neraugoties uz ievērojamo progresu cīņā ar terorismu un citiem drošības draudiem Eiropas Savienībā, jo īpaši Eiropas Drošības programmas kontekstā un saistībā ar darbu virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību, joprojām ir virkne trūkumu pašreizējā tiesiskajā, institucionālā un darbības satvarā. Konkrēti — nav kopējas Savienības pieejas pārrobežu teroristu noziegumu izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un tiesāšanā.
3.1.Terorisma noziegumu izmeklēšanas sadrumstalotība
Patlaban teroristu noziegumu izmeklēšana, kriminālvajāšana un tiesāšana ir valstu tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu ekskluzīvā kompetencē. Tomēr to pilnvaras beidzas līdz ar valstu robežām, taču teroristu noziegumiem ļoti bieži ir pārrobežu dimensija. Tas bieži noved pie atšķirīgām valstu pieejām izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kā arī pie nepilnībām informācijas apmaiņā, koordinēšanā un sadarbībā dažādu iesaistīto iestāžu starpā pārrobežu gadījumos.
Gadu gaitā Savienība ir ieviesusi vairākus pasākumus, lai uzlabotu pārrobežu sadarbību attiecībā uz teroristu nodarījumiem. Jo īpaši Eurojust un Eiropols jau pašlaik pēc valsts iestāžu pieprasījuma veicina attiecīgi tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu daudzpusēju sadarbību, kā arī koordināciju un informācijas apmaiņu lietās, kas saistītas ar nopietniem pārrobežu noziegumiem. Eurojust loma tiks vēl vairāk pastiprināta ar jauno tiesisko regulējumu, kam jāstājas spēkā 2019. gadā.
Eurojust noslogojums ar lietām, kas saistītas ar cīņu pret teroristu noziegumiem, laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam ir vairāk nekā divkāršojies, bet kopējo izmeklēšanas grupu (JIT) skaits ir četrkāršojies. Lietas, ko izskata Eurojust, skaidri liecina par pieaugošo vajadzību pēc kopējas un koordinētas pieejas valsts tiesu iestāžu starpā. Dalībvalstis lūdz Eurojust palīdzību, piemēram, informācijas un pierādījumu apmaiņai, savstarpējas tiesiskās palīdzības un izdošanas pieprasījumu, Eiropas apcietināšanas orderu un Eiropas izmeklēšanas rīkojumu izpildes paātrināšanai un kopēju izmeklēšanas grupu izveidošanai.
Eurojust pieredze arī liecina, ka, pat ja dalībvalstis kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu šajā jomā parasti uzskata par augstu prioritāti, iestādes valsts drošības aspektu dēļ bieži vien ieņem valsts perspektīvu. Ar terorismu saistīto izmeklēšanu sensitīvais raksturs var radīt papildu šķēršļus iestādēm attiecībā uz informācijas kopīgošanu un izmeklēšanas uzsākšanu lielākā apmērā, nekā ir obligāti nepieciešams valsts mēroga lietā.
Līdz ar to terorisma gadījumu izmeklēšana un kriminālvajāšana vairākās dalībvalstīs notiek paralēli un izolēti. Tā rezultātā ne vienmēr tiek pienācīgi ņemta vērā to sarežģītība un/vai pārrobežu aspekts. Valsts jurisdikcijas robežas tādējādi var kļūt par šķērsli tam, lai izprastu pārrobežu teroristu un teroristu šūniņu vai tīklu darbības un cīnītos pret tām.
Lai gan Eurojust un Eiropols konsekventi sniedz spēcīgu atbalstu valstu iestādēm to centienos apkarot teroristu noziegumus, tie var rīkoties tikai, pamatojoties uz valsts iestāžu palīdzības pieprasījumiem. Turklāt ne Eurojust, ne Eiropolam nav pilnvaru, kas vajadzīgas, lai veiktu proaktīvi saskaņotu, efektīvu un samērīgu kriminālvajāšanu Savienības līmenī, tādēļ tās nevar novērst sadrumstalotību, kas raksturīga kriminālvajāšanai saistībā ar teroristu nodarījumiem.
3.2.Nepilnības savlaicīgā informācijas apmaiņā par teroristu lietām starp valsts iestādēm un ES aģentūrām
Lai gan Savienība ir rīkojusies, lai uzlabotu strukturālu informācijas apmaiņu, jo īpaši, strādājot pie stiprāku un gudrāku drošības, robežu un migrācijas pārvaldības informācijas sistēmu izveides, vēl arvien pastāv būtiskas problēmas saistībā ar savlaicīgu informācijas apmaiņu noteiktās kriminālizmeklēšanas vai kriminālvajāšanas lietās.
Attiecībā uz informācijas apmaiņu par teroristiskiem gadījumiem Eurojust savā jaunākajā Ziņojumā par ārvalstu kaujiniekiem teroristiem ir norādījis, ka nav saskaņotas pieejas attiecībā uz kopīgoto informāciju. Aizvien pastāv atšķirības informācijas apjomā, veidā un tvērumā, ko katra dalībvalsts kopīgo ar Eurojust. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ sanāksmē par terorisma apkarošanu, ko Eurojust organizēja 2018. gada jūnijā, tika vēlreiz uzsvērta tiesu informācijas savstarpējas pārbaudes nozīme teroristu noziegumu kriminālvajāšanā. Šīs neoptimālās informācijas apmaiņas rezultātā Eurojust spējas identificēt esošās saiknes starp notiekošām izmeklēšanām un kriminālvajāšanām, tostarp saiknes ar citām dalībvalstīm, ir ierobežotas.
Turklāt teroristisko nodarījumu izmeklēšana un kriminālvajāšana konkrētās pārrobežu lietās pieprasa visu tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu ātru un saskaņotu rīcību, lai nodrošinātu, ka netiek zaudēti pierādījumi, un lai novērstu turpmākus, iespējams, saistītus, teroristu nodarījumus. Tomēr tas izrādās samērā sarežģīti, tiklīdz runa ir par pārrobežu izmeklēšanu, kurā ir iesaistītas daudzas dažādas iestādes no vairākām dalībvalstīm. Eiropola un Eurojust atbalsts to daļēji atvieglo. Tāpat ne Eiropolam, ne Eurojust nav tiesību pieprasīt valsts iestādēm sniegt konkrētu informāciju vai veikt izmeklēšanas pasākumus, kas nozīmē, ka informācija ne vienmēr ir pieejama laikus, tomēr laika aspekts ir būtisks, lai sauktu pie atbildības par teroristu noziegumiem, kā arī lai nodrošinātu, ka var novērst turpmākus, iespējams, saistītus, teroristu uzbrukumus.
3.3.Sensitīvu pierādījumu veidu vākšana, kopīgošana un izmantošana
Jebkura nozieguma sekmīgas kriminālvajāšanas atslēga ir nodrošināt, ka ievāktā informācija būs izmantojama kā pierādījums. Jo īpaši tas attiecas uz terorisma lietām, kurās apsūdzības bieži balstās uz netiešiem pierādījumiem (novērošanu, liecinieku liecībām, informācijas pārtveršanu). No Eurojust pārskatiem par spriedumiem terorisma lietās izriet, ka ir arī problēmas saistībā ar noteikta veida informācijas ievākšanu, kopīgošanu un tās izmantošanu kā pierādījumu, īstenojot kriminālvajāšanu terorisma lietās. Jo īpaši terorisma lietās informācijas vākšana bieži ir atkarīga no īpašu izmeklēšanas metožu izmantošanas vai ir saistīta ar specializētu kompetento iestāžu darbu dalībvalstīs. Informācija bieži netiek kopīgota, lai aizsargātu informācijas avotus, nodrošinātu, ka informatoros saglabā anonimitāti vai ka metodes, ar kurām tika ievākta informācija, paliek konfidenciālas.
3.4.Plaisa starp izmeklēšanas un kriminālvajāšanas posmu
Jo īpaši lietās, kas saistītas ar terorismu, būtiska ir cieši saskaņota rīcība starp tiesībaizsardzības un kriminālvajāšanas iestādēm. Apcietināšanas orderi vai mājokļu pārmeklēšana ir jāizpilda vienlaicīgi, un tiesas atļaujas ir jāiegūst laikus. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai sadarbība starp izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm darbotos nevainojami. Pat pastāvot sadarbībai starp valsts iestādēm, Eiropolu un Eurojust, nav izslēgts, ka dažādas valsts prioritātes vai jutīgie jautājumi, vai arī vienkārši resursu pieejamība (trūkums) ietekmē galīgo iznākumu. Savienības līmenī nav centrālas iestādes, kas spētu koordinēt gan izmeklēšanas, gan kriminālvajāšanas aspektus pārrobežu teroristu lietās, tādējādi nodrošinot patiesi saskaņotu sadarbību starp visām iesaistītajām iestādēm gan valstu, gan Savienības līmenī, ievērojot stingrus termiņus, kā arī ierobežojumus attiecībā uz konfidencialitāti.
3.5.Neefektīva paralēla izmeklēšana un kriminālvajāšana
Teroristu nodarījumi nereti ietekmē vairākas valstis. Tajos ļoti bieži ir arī iesaistīti cilvēki ar dažādu valstspiederību gan aizdomās turēto, gan cietušo vidū. Jurisdikcijas konflikts var rasties, piemēram, lietās, kur noziegumos cietušie ir no dažādām dalībvalstīm, kā rezultātā visas iesaistītās dalībvalstis vēlas īstenot jurisdikciju attiecībā uz vienu un to pašu teroristu nodarījumu. Piemēram, vairākās nesenās teroristu lietās divas vai vairāk dalībvalstis vienlaikus izvirzīja tiesības uz jurisdikciju viena un tā paša nodarījuma kriminālvajāšanā atšķirīgu iemeslu dēļ, piemēram, uz cietušā valstspiederības vai teritoriālās piekritības pamata. Šāda paralēla kriminālvajāšana varētu izraisīt ne bis in idem situācijas.
Pašlaik nav pienācīga Savienības mehānisma šādu situāciju risināšanai. Lietās, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, iestāžu izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas darbības vienā dalībvalstī var ietekmēt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kas notiek citās dalībvalstīs. Jo īpaši lietās, kas saistītas ar teroristu šūniņām, kuru dalībnieki darbojas dažādās dalībvalstīs, koordinēta rīcība ir ārkārtīgi svarīga, lai novērstu pierādījumu vai aizdomās turēto pazušanu. Lai gan Eurojust var būt izšķiroša nozīme izmeklēšanu koordinēšanā, saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu tā nevar lemt par jurisdikcijas konfliktiem un likt dalībvalstu iestādēm atturēties no to jurisdikcijas īstenošanas.
Iepriekš minētās nepilnības ir attēlotas izcēlumā turpmāk.
|
Hipotētisks gadījums
Džihādistu teroristu šūniņa nodarbina aģentus vairākās ES dalībvalstīs, kam nav ļauts sazināties savā starpā vai kas pat nezina par viens otru un saņem norādījumus tikai šifrētu ziņu veidā. Viņiem visiem ir atšķirīgi uzdevumi, piemēram, nomāt automašīnas, iegādāties ķīmiskās izejvielas, ievākt informāciju par iespējamiem mērķiem, iegūt viltus identifikācijas dokumentus utt., bet operāciju vadītājs darbojas no trešās valsts.
Pateicoties informācijai, kas iegūta tiesībaizsardzības iestāžu darba rezultātā dalībvalstī A, kompetentās iestādes atklāj, ka fiktīvām personām ir izveidoti viltoti dokumenti, un apcietina aizdomās turēto. Tām nav zināms, ka šie dokumenti paredzēti lielākai teroristu šūniņai un tās teroristu noziegumiem, un tās sauc personu pie atbildības vienkārši par dokumentu viltošanu.
Tiesībaizsardzības iestāžu darba valstī B rezultātā kompetentās iestādes identificē personu, kas iegādājusies lielu apjomu pesticīdu, lai, iespējams, izveidotu spridzekli, pēc tam tās viņu apcietina un apsūdz vienkārši kā teroristu–vientuļnieku, nezinot par teroristu šūniņu vai pārējiem šūniņas dalībniekiem.
Teroristu grupas vadītājs trešā valstī uzzina par tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu darbībām dalībvalstī A un B, un teroristu šūna pielāgo savus terorisma plānus.
Dalībvalstu A un B nekoordinēto pasākumu rezultātā tiek veikta kriminālvajāšana un pieņemti atsevišķi notiesājoši spriedumi, bet plašāks tīkls un tā darbības netiek atklātas, savukārt pārējās teroristu tīkla daļas var pielāgot savus plānus un turpināt teroristu darbības.
|
4.EPPO var novērst pašreizējās nepilnības
Kā izklāstīts iepriekš, Eurojust un Eiropola pievienotā vērtība saistībā ar atbalstu valsts iestādēm un tiesu iestāžu sadarbības sekmēšanu uz esošās savstarpējās palīdzības un savstarpējo atzīšanas instrumentu pamata ir ļoti būtiska, taču nav vienotas Eiropas pieejas teroristu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kā arī vainīgo saukšanā pie atbildības tiesas priekšā. Eiropols un Eurojust nevar pilnībā novērst esošos trūkumus teroristu pārrobežu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, jo tiem saskaņā ar Līgumu nav un nevar tikt piešķirtas vajadzīgās pilnvaras, taču šādas pilnvaras Līgumā ir atļauts piešķirt EPPO.
Ņemot vērā iepriekš izklāstītās nepilnības, ir nepieciešama spēcīgāka Eiropas dimensija, lai attiecībā uz šiem noziegumiem nodrošinātu vienotus, efektīvus un iedarbīgus turpmākos pasākumus tiesā visā Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Teroristu noziegumi ietekmē visas dalībvalstis un Savienību kopumā, tādēļ iespējamais risinājums ir jāapsver Eiropas līmenī. Šajā kontekstā ir skaidrs, ka EPPO varētu dot pievienoto vērtību terorisma noziegumu apkarošanā un identificēto nepilnību novēršanā.
EPPO darbība
EPPO ir neatkarīga Eiropas Prokuratūra, kura darbojas Savienības līmenī un kuras uzdevums ir izmeklēšana, kriminālvajāšana un apsūdzības celšana saistībā ar noziegumiem pret Savienības finanšu interesēm. EPPO integrētajā struktūrā ir iekļauti Eiropas galvenais prokurors un Eiropas prokurori, kas veido EPPO Kolēģiju. Tās darbs tiks organizēts Pastāvīgajās palātās, kas strādās EPPO Centrālajā birojā Luksemburgā. Centrālais birojs vadīs un uzraudzīs Eiropas deleģētos prokurorus, kuri atrodas dalībvalstīs, kas piedalās. Viņi ir neatņemama EPPO daļa, kas izmeklēs EPPO lietas, veiks kriminālvajāšanu un nodos šīs lietas sprieduma pieņemšanai valstu kompetentajās tiesās.
Centrālais birojs pārraudzīs, vadīs un uzraudzīs Eiropas deleģēto prokuroru veikto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, tādējādi nodrošinot konsekventu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas politiku visā Eiropā un ļaujot veikt efektīvus un mērķtiecīgus pēcpasākumus. Eiropas deleģētie prokurori vadīs valstu tiesībaizsardzības iestāžu, jo īpaši policijas, muitas un finanšu noziegumu izmeklēšanas iestāžu darbu.
Būs nodrošināta tieša un tūlītēja informācijas apmaiņa gan EPPO ietvaros, gan starp EPPO, valstu tiesībaizsardzības iestādēm un ES struktūrām, tostarp Eurojust, Eiropolu un OLAF.
EPPO darbosies kā vienots birojs visās iesaistītajās dalībvalstīs, kas nozīmē, ka principā nebūs nepieciešamas ad hoc kopējas izmeklēšanas grupas vai savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumi, kā tas ir šobrīd. Visā savā darbībā EPPO varēs izmantot visaptverošu izmeklēšanas pasākumu kopumu, lai savāktu apsūdzošus, kā arī attaisnojošus pierādījumus, kas ļaus saskaņoti un efektīvi saukt pie atbildības tiesas priekšā.
4.1.Visaptveroša Eiropas reakcija pārrobežu teroristu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā
EPPO piešķirtu Eiropas dimensiju pašreizējiem centieniem tikt galā ar terorisma noziegumiem un risināt pašreizējās nepilnības, pārvarot plaisas starp atsevišķajiem valstu centieniem šo nodarījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Salīdzinājumā ar pašreizējo pieeju EPPO varētu izveidot tiešu saikni starp dalībvalstu iestādēm un Savienības struktūrām darbā ar terorisma lietām. Tas varētu būt izšķirošs kvalitatīvs uzlabojums, padarot teroristu noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu efektīvāku visā Savienībā.
EPPO būtu spēcīgā pozīcijā, lai veiktu teroristu nodarījumu kriminālvajāšanu visā Savienībā; Eiropas deleģētie prokurori būtu iekļauti valstu sistēmās un strādātu roku rokā ar valsts tiesībaizsardzības iestādēm; EPPO Kolēģija attīstītu saskaņotu Savienības līmeņa kriminālvajāšanas pieeju cīņai pret teroristu noziegumiem un tādējādi ļautu veikt efektīvu un iedarbīgu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Konkrēti tā varētu norīkot izmeklēšanu, nodrošināt savlaicīgu papildu pierādījumu vākšanu, apvienot saistītas lietas kopējā kriminālvajāšanā un atrisināt jautājumus par piekritību pirms lietas iesniegšanas tiesā. Tā arī cieši sadarbotos ar citām Savienības struktūrām, piemēram, Eurojust un Eiropolu, tādējādi ieņemot stratēģisku pozīciju, lai īstenotu Savienības pieeju teroristu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.
4.2.Savlaicīga un pietiekama informācijas apmaiņa par teroristu nodarījumiem
EPPO varētu pārvarēt pašreizējās grūtības saistībā ar savlaicīgu informācijas apmaiņu. Tā ne tikai varētu iegūt informāciju par teroristu nodarījumiem no dalībvalstīm, bet arī proaktīvā un mērķtiecīgā veidā uzdot valstu iestādēm ievākt plašāku informāciju. Tas pats attiecas uz informācijas apmaiņu ar Eurojust un Eiropolu.
EPPO iesaiste sniegtu vienlīdz lielu labumu attiecībā uz noteikta veida pierādījumu vākšanu, kopīgošanu un izmantošanu. Ņemot vērā to, ka EPPO Kolēģiju veidos Eiropas prokurori, kas nāks no visām iesaistītajām dalībvalstīm, EPPO būs piemērota tam, lai strādātu ar sensitīvu un konfidenciālu informāciju. Piemēram, EPPO ar Eiropas deleģēto prokuroru un uzraugošo Eiropas prokuroru palīdzību nodrošinās, ka informācijas iegūšanas veidi tiks saglabāti konfidenciāli un ka tiks saskaņoti skaidri EPPO izmantotās informācijas apstrādes kodi. Tāpat EPPO būtu vieglāk sadarboties ar trešajām valstīm un starptautiskām organizācijām tieši kā Eiropas Prokuratūrai, nekā tas būtu atsevišķām dalībvalstīm. Šajā saistībā EPPO gūtu labumu no Regulas (ES) 2017/1939 noteikumiem, kas attiecas uz starptautisko sadarbību un izveidojamo tiesisko sistēmu.
Ar savu integrēto pieeju EPPO radīs jaunus informācijas kanālus Eiropas deleģēto prokuroru un dalībvalstu iestāžu līmenī, kā arī centrālā līmenī – ar Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Informācijas plūsma visā Savienībā tiktu padarīta vienkāršāka. Tas ļautu ātri reaģēt uz jaunām terorisma tendencēm un darbības metodēm jeb modi operandi.
4.3.Savienots izmeklēšanas un kriminālvajāšanas posms
EPPO kompetencē būs nodarījumu, kas ietekmē Savienības budžetu, izmeklēšana un kriminālvajāšana; turklāt priekšrocību tai sniegs pilnvaras koordinēt policijas veiktu izmeklēšanu, piemēram, ļaujot ātri iesaldēt un konfiscēt līdzekļus un izdot apcietināšanas orderus visā ES. Tas varētu arī novērst esošos trūkumus, ko rada paralēlā un sadrumstalotā izmeklēšana un kriminālvajāšana terorisma lietās.
EPPO padarīs iespējamu daudz labāk savienotu un koordinētu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas pieeju. Attiecībā uz izmeklēšanām, ko vadīs EPPO, tiks nodrošināts, ka visām iesaistītajām iestādēm jebkurā laikā ir iespējams laikus piekļūt nepieciešamajai informācijai. Turklāt būs skaidra lēmumu pieņemšanas struktūra, kas koncentrēsies uz optimāla rezultāta sasniegšanu visām iesaistītajām dalībvalstīm. Noziegumu izmeklēšanai EPPO jauno pilnvaru ietvaros nāks par labu šī EPPO centrālās vadības loma. Tādēļ šīs izmeklēšanas varētu notikt labi koordinētā veidā, ņemot vērā visus izmeklēšanas aspektus neatkarīgi no tā, kur noziegumi ir pastrādāti. Saskaņota pieeja izmeklēšanai un kriminālvajāšanai arī nodrošinātu, ka izmeklēšanas iestādes varētu paļauties uz EPPO pilnvarām, lai nodrošinātu, ka izmeklēšanas pasākumi tiek veikti laikā un vietā, kur tas ir visefektīvāk, neatkarīgi no tā, kur Savienībā šīs darbības ir jāveic.
4.4.Izmeklēšanas un kriminālvajāšanas efektivitāte un saskaņotība
EPPO spētu nodrošināt saskaņotu un efektīvu teroristu noziegumu kriminālvajāšanu, kurā tiktu ņemtas vērā visu iesaistīto dalībvalstu intereses un Savienības intereses kopumā. Eiropas prokurori ar zināšanām par valstu tiesību sistēmām ieņems vietas EPPO Kolēģijā, kas palīdzēs nodrošināt labāko iespējamo reakciju uz pārrobežu terorisma lietām. EPPO būtu piemērota tam, lai risinātu jurisdikcijas problēmas, pateicoties savai būtībai kā vienīgajai Savienības līmeņa struktūrai, kurai, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, būtu jāizlemj, kur iesniegt lietu tiesā. Šāds lēmums par piemērotāko jurisdikciju, kurā ierosināt lietu, ļautu novērst iespējamus konfliktus un izvairīties no nevajadzīgas tiesvedības. EPPO kompetences paplašināšana, to attiecinot uz teroristu nodarījumiem, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, varētu samazināt konfliktu rašanās iespējamību attiecībā uz jurisdikciju šajā jomā un nodrošināt efektīvu mehānismu to atrisināšanai, ja tie aizvien rastos.
Hipotētiska lieta nākotnē
Dalībvalstī A notiek izmeklēšana par teroristu finansēšanu. Šīs dalībvalsts iestādēm ir skaidras norādes par to, ka attiecīgās personas finansē terorismu, taču tām nav zināms, kur šo naudu galu galā paredzēts izmantot. Tajā pašā laikā dalībvalstī B notiek izmeklēšana saistībā ar darbībām, kas tiek uzskatītas par teroristu uzbrukuma gatavošanu, tostarp materiālu iegādi radioloģiska ieroča izgatavošanai. Tikmēr dalībvalstī C izmeklēšanā galvenā uzmanība tiek pievērsta konkrētai tīmekļa vietnei, kas satur teroristu propagandu. Dalībvalsts C iestādēm ir aizdomas, ka dažas šīs vietnes slēgtās daļas tiek izmantotas arī saziņai starp teroristu grupējuma dalībniekiem.
Neviena no šīm dalībvalstīm vēl nav lūgusi Eiropola vai Eurojust atbalstu, jo tās uzskata, ka šīs izmeklēšanas ir veicamas galvenokārt valsts mērogā. Tikai tad, kad viens no dalībvalstī A izmeklēšanā iesaistītajiem Eiropas deleģētajiem prokuroriem informē par lietu EPPO, tiek atklāta saikne starp minētajām lietām — dalībvalstī A izmeklētais finansējums ir paredzēts grupas darbībām, kas gatavo radioloģisko ieroci dalībvalstī B, un tiek atklāts, ka šīs grupas faktiski sazinās savā starpā, izmantojot tīmekļa vietni, saistībā ar kuru notiek izmeklēšana dalībvalstī C.
EPPO var nodrošināt, ka izmeklēšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai iegūtu piekļuvi tīmekļa vietnes žurnālam dalībvalstī C, notiek vienlaikus ar finansējošās grupas dalībvalstī A un sagatavošanas grupas dalībvalstī B apcietināšanu, lai tām nebūtu iespējas veikt manipulācijas ar pierādījumiem.
Visas iesaistītas personas, kas tiek turētas aizdomās par terorismu, ir iespējams aizturēt vienā un tajā pašā laikā, un turpmākos izmeklēšanas pasākumus var koordinēt un īstenot no vienas prokuratūras, kas arī nodrošinās, ka nerodas jurisdikcijas konflikti un ka savāktie pierādījumi ir izmantojami tiesā.
5.EPPO kompetences paplašināšanas ietekme uz teroristu noziegumiem, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti
5.1.Ietekme uz EPPO
EPPO ar savu integrēto institucionālo struktūru un lēmumu pieņemšanas procesiem sniedz būtiskas priekšrocības cīņā pret pārrobežu teroristu noziegumiem. Šajā struktūrā ir apvienotas zināšanas par valstu tiesību sistēmām, tā ļauj sniegt unikālu pārskatu par pārrobežu noziedzīgo darbību Savienībā, nodrošina ātru lēmumu pieņemšanu ar Pastāvīgo palātu starpniecību, kurās darbojas Eiropas prokurori, un nodrošina efektīvus pēcpasākumus valsts līmenī ar Eiropas pilnvaroto prokuroru starpniecību. Lietu pārvaldības sistēma nodrošinās ātras saziņas plūsmas starp visiem EPPO prokuroriem centrālajā un vietējā līmenī visā Savienībā. Paplašinot EPPO kompetenci, to attiecinot uz teroristu noziegumiem, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, būtu jāsaglabā EPPO institucionālā struktūra un lēmumu pieņemšanas procesi.
Tomēr šādai paplašināšanai būtu nepieciešamas vairākas izmaiņas Regulā (ES) 2017/1939 par EPPO izveidi, lai ņemtu vērā plašākās pilnvaras un EPPO pašreizējo koncentrēšanos uz finanšu noziegumiem, kas vērsti pret Savienības budžetu. Šīs izmaiņas attiecas jo īpaši uz EPPO materiāltiesisko kompetenci, bet būtu jāveic arī vairāki citi pielāgojumi. Turklāt EPPO kompetences paplašināšana, to attiecinot uz teroristu noziegumiem, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, ietekmētu arī EPPO budžetu un personālu.
Pēc Eiropadomes lēmuma grozīt LESD 86. pantu (sk. iepriekš), Komisija nāktu klajā ar tiesību akta priekšlikumu grozīt Regulu (ES) 2017/1939, lai paplašinātu EPPO kompetenci, to attiecinot uz teroristu noziegumiem, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, un šajā priekšlikumā būtu iekļauti arī nepieciešamie pielāgojumi.
Materiāltiesiskā kompetence
EPPO materiāltiesiskā kompetence pašlaik attiecas uz noziegumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā definēts Direktīvā (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības.
EPPO materiāltiesisko kompetenci tādā pašā veidā var attiecināt arī uz teroristu noziegumiem, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, atsaucoties uz Direktīvu (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu. LESD 86. panta 4. punktā ir paredzēta iespēja EPPO materiāltiesisko kompetenci paplašināt, to attiecinot arī uz vairākiem smagiem noziegumiem ar pārrobežu aspektu, un ar šo iniciatīvu Komisija vēlas paplašināt kompetenci, to attiecinot uz teroristu noziegumiem, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti.
Pēc šādas mērķtiecīgas paplašināšanas Regulas (ES) 2017/1939 22. pants tiks attiecīgi grozīts, iekļaujot jaunu punktu, kurā noteikts, ka EPPO kompetencē ir noziedzīgi nodarījumi, kā paredzēts Direktīvas (ES) 2017/541 3. līdz 12. pantā un 14. pantā, kas īstenoti valsts tiesību aktos, ja šie nodarījumi skar vairāk nekā vienu dalībvalsti.
Direktīvā (ES) 2017/541 minētie noziedzīgie nodarījumi ietver “teroristu nodarījumus”, “nodarījumus, kas saistīti ar teroristu grupu” un “ar teroristu darbībām saistītus nodarījumus”, piemēram, publisku provokāciju izdarīt teroristu nodarījumu, vervēšanu, terorisma apmācības sniegšanu un saņemšanu, ceļošanu terorisma nolūkā, šādas ceļošanas organizēšanu vai veicināšanu un teroristu finansēšanu. Tas ietver ne tikai nodarījuma izdarīšanu, bet arī atbalstīšanu, līdzdalību, kūdīšanu un mēģinājumu.
Regulas (ES) 2017/1939 2. pants (“Definīcijas”) atspoguļotu šo nodarījumu iekļaušanu EPPO kompetencē un sniegtu papildu skaidrojumu par to, ka attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir jāskar vairāk nekā viena dalībvalsts.
Citi pielāgojumi Regulā (ES) 2017/1939
Tā kā EPPO pašreizējais regulējums ir paredzēts, lai izmeklētu, veiktu kriminālvajāšanu un celtu apsūdzības saistībā ar noziegumiem pret ES budžetu, tad, lai paplašinātu tās pilnvaras, tās attiecinot uz teroristu noziegumiem, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, ir nepieciešams veikt citus attiecīgus pielāgojumus Regulā (ES) 2017/1939, lai tā atbilstu šādai paplašinātai kompetencei.
Jautājumi, kas būtu jāaplūko regulā, ietver, piemēram, EPPO teritoriālo un personīgo kompetenci, iespējamo vajadzību pielāgot EPPO kompetences īstenošanas nosacījumus (kas dažos gadījumos ir saistīts ar aspektiem, kuri jo īpaši attiecas uz noziegumiem pret budžetu, piemēram, kaitējuma līmenis vai finansējuma apmērs no Savienības budžeta), izmeklēšanas pilnvaras vai jurisdikcijas principus. Turklāt pašreizējā regulējumā ir vairāki noteikumi, kas vērsti uz finanšu noziegumiem, atsauces uz finanšu robežvērtībām un prasības attiecībā uz īpašām zināšanām finanšu izmeklēšanas jomā, kas ir atlases kritēriju EPPO prokuroru iecelšanai amatā; šie noteikumi būs attiecīgi jāpielāgo, lai ņemtu vērā īpašās vajadzības teroristu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.
Apsvērumi saistībā ar budžetu un personālu
EPPO kompetences paplašināšana ietekmētu arī EPPO budžetu un personālu, ņemot vērā palielināto darba slodzi, kam būtu nepieciešami papildu prokurori un citi darbinieki, kuri ir īpaši pieredzējuši teroristu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Turklāt attiecīgi būtu jāpielāgo nepieciešamās Prokuratūras drošības prasības. Minētā ietekme tiks turpmāk izvērtēta, balstoties uz sīkāku informāciju, kas jāiesniedz tiesību akta finanšu pārskatā, ko pievienos topošajam tiesību akta priekšlikumam.
5.2.Ietekme uz ES aģentūrām un valstu iestādēm
EPPO kompetences paplašinājums, to attiecinot uz teroristu noziegumiem, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, ietekmētu Eiropola un Eurojust, kā arī valsts iestāžu pašreizējos uzdevumus un funkcijas. Piemēram, būtu tālāk jāattīsta spēja veikt kriminālistikas analīzi ES līmenī, jo šāda veida analīze ir viena no lielākajām priekšrocībām, kādu sniedz informācijas kopīgošana šajā līmenī. EPPO varētu būt pilnvaras uzdot Eiropolam veikt kriminālistikas analīzi tās vajadzībām. Tāpat EPPO cieši koordinētu savu darbu ar Eurojust, lai nodrošinātu papildināmību starp EPPO īstenoto un valsts iestāžu veikto un Eurojust atbalstīto kriminālvajāšanu. Šī papildināmība uzlabotu Eurojust kā būtiskas saites nozīmi koordinētā kriminālvajāšanā attiecībā uz pārrobežu noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, piemēram, kibernoziegumiem. Vienlaikus Eurojust spētu veltīt savus resursus citu pārrobežu noziegumu, piemēram, organizētās noziedzības, narkotiku kontrabandas un cilvēku tirdzniecības, izmeklēšanas atbalstam.
Ciešas saiknes izveide starp EPPO, Eurojust un Eiropolu varētu radīt visām iesaistītajām pusēm izdevīgu sinerģiju cīņā pret teroristu noziegumiem un nodrošināt, ka darbs nedublējas. Šādi būtu iespējams visefektīvāk izmantot ierobežotos resursus.
EPPO kompetences paplašināšana, to attiecinot uz teroristu noziegumiem, ietekmētu arī tās darbu ar citām Savienības vai valstu iestādēm un veidu un regulējumu, saskaņā ar kuru EPPO ar tām sadarbosies. Tas attiecas, piemēram, uz finanšu izlūkošanas vienībām, kuru kompetencē cita starpā ir aizdomīgi darījumi, kas saistīti ar terorisma finansēšanu.
6.Secinājums
Terorisma draudu līmenis vēl joprojām ir augsts un turpina pieaugt, radot nepieciešamību pēc vēl spēcīgākas Eiropas Savienības reakcijas. Savienības līmeņa spēju uzlabošana, lai labāk veiktu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar teroristu noziegumiem un sauktu vainīgos pie atbildības, ir daļa no visaptverošās Eiropas atbildes uz terorisma draudiem.
Ņemot vērā, ka EPPO ir vienīgā Savienības struktūra, kas ir pilnvarota saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem veikt kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu kompetentajās valsts tiesās un saukt vainīgos pie atbildības, EPPO ir liels potenciāls būtiski uzlabot pašreizējos centienus cīņā pret teroristu noziegumiem Eiropas Savienībā.
Ar šo paziņojumu Komisija aicina Eiropadomi, gatavojoties samitam Sibiu 2019. gada 9. maijā, turpināt šo iniciatīvu kopā ar Eiropas Parlamentu un lemt par EPPO kompetenču paplašināšanu, to attiecinot uz teroristu nodarījumiem, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti.
