52015DC0176

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.4.2015

COM(2015) 176 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Lēmumu pieņemšanas procedūras pārskatīšana attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO)

1.IEVADS

Eiropas Komisija ir iecelta, pamatojoties uz Eiropas Parlamentam iesniegtu Politisko pamatnostādņu kopumu. Šajās pamatnostādnēs Komisija apņēmās pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus attiecībā uz ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) atļauju piešķiršanu.

Šajā paziņojumā pausti rezultāti, kas gūti, Komisijai pārskatot ĢMO atļauju piešķiršanas lēmumu procedūru, un izklāstīti racionālie apsvērumi, kas ir pamatā Komisijas pieņemtajam tiesību akta priekšlikumam 1 .

Lēmumu pieņemšanas procedūru ĢMO jomā reglamentē gan īpašs tiesiskais regulējums, gan vispārēji iestāžu noteikumi. Šajā paziņojumā apkopots šādu lēmumu konteksts, aplūkots, kā atļauju piešķiršanas procedūra ir darbojusies praksē, un aprakstītas nesen ieviestās pārmaiņas.

Tajā paskaidrots Komisijas izdarītais secinājums un šā secinājuma izstrādē vērā ņemtie apsvērumi — ar ĢMO saistītie ārkārtas apstākļi, uz kuriem balstās Politiskajās pamatnostādnēs ierakstītās saistības, jo īpaši demokrātiskuma un tiesību jautājumi.

2.LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ ĢMO

2.1. Tiesiskais regulējums

Attiecībā uz ĢMO atļauju piešķiršanu, izsekojamību un marķēšanu Eiropas Savienībā ir daudzpusīgs tiesiskais regulējums.

ĢMO saturošu, no tiem sastāvošu vai ražotu pārtiku, tās sastāvdaļas un barību reglamentē Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību 2 ("2003. gada regula"). Tā reglamentē arī citus ĢMO lietojumus, piemēram, ĢMO kā pārtikas un barības ražošanas izejmateriālu audzēšanu. Viss minētais, uz ko attiecas 2003. gada regula, turpmāk ir saukts par "ģenētiski modificētu pārtiku un barību".

Otrs šīs jomas tiesību akts ir Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē 3 ("2001. gada direktīva"). Tas attiecas uz ĢMO, kas paredzēti citiem lietojumiem, nevis pārtikai un barībai, — jo īpaši audzēšanai.

Abos tiesību aktos ir noteiktas atļaujas piešķiršanas procedūras, kuru mērķis ir gādāt, lai, attiecīgos produktus laižot tirgū, nerastos risks cilvēka vai dzīvnieku veselībai vai videi. Ņemot to vērā, procedūrā galveno uzmanību pievērš zinātniskai riska novērtēšanai: jebkādai atļaujai attiecībā uz kāda produkta laišanu tirgū ir jābūt pienācīgi pamatotai un šāda pamatojuma galvenais balsts var būt zinātnisks novērtējums 4 . Tiesību akti nosaka, ka par zinātniskiem riska novērtējumiem atbild Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) sadarbībā ar dalībvalstu zinātniskajām organizācijām.

Juridiskā forma lēmumiem par ĢMO atļaušanu ir Komisijas pieņemti īstenošanas akti 5 . Lai gan tāpēc atļauju piešķiršanas procedūrā izšķiroša loma ir Komisijai, ļoti daudz iesaistītas ir arī dalībvalstis.

Dalībvalstu iesaiste atļauju piešķiršanas posmā

Dalībvalstis ir iesaistītas divos posmos: par Komisijas iesniegtajiem lēmumprojektiem tās balso pastāvīgajā komitejā un, ja minētajā līmenī lēmumu panākt nav iespējams, pēc tam vēl arī pārsūdzību komitejā 6 . Šajās komitejās, tāpat kā visās citās, kas izveidotas saskaņā ar ES tiesību aktiem, dalībvalstis balso saskaņā ar Līgumā definēto kvalificētā balsu vairākuma principu 7 .

Ja pārsūdzību komitejā ne "par", ne "pret" lēmumprojektu nav kvalificēta balsu vairākuma, iznākums ir "atzinumu nesniegt".

Galīgā pieņemšana Komisijā

Šo procedūru reglamentējošie noteikumi (Regula (ES) Nr. 182/2011 8 ) paredz, ka gadījumos, kur pārsūdzību komiteja lemj "atzinumu nesniegt", "Komisija var pieņemt īstenošanas akta projektu 9 ". Šis formulējums liek domāt, ka Komisijai ir kaut kāda rīcības brīvība 10 . Tomēr attiecībā uz lēmumiem, kas saistīti ar ĢMO, tās manevrēšanu stipri ierobežo 2003. gada regula un 2001. gada direktīva. Interpretēta Pamattiesību hartas 41. panta un Tiesas judikatūras 11 gaismā, iepriekš piešķirtas atļaujas sistēma prasa, lai Komisija lēmumu (kas produktu atļauj vai aizliedz laist ES tirgū) pieņemtu saprātīgi ilgā laikā. Tas nozīmē, ka tādos derīga atļaujas piešķiršanas lūguma gadījumos, kur tiesību akti liedz attiecīgo produktu (šajā gadījumā ĢMO) bez piešķirtas atļaujas laist tirgū, atļauju izdevēja struktūra (šajā gadījumā Komisija) nevar neierobežoti ilgi gluži vienkārši nepieņemt nekādu lēmumu (ne produktu atļaujošu, ne liedzošu). Balsojuma iznākums "atzinumu nesniegt" nevar būt par iemeslu tam, lai Komisija gluži vienkārši nepieņemtu lēmumu.

Iespējamie ārkārtas pasākumi Eiropas Savienības vai dalībvalsts līmenī

2003. gada regulā ir normas, kas Komisijai vai dalībvalstīm dod iespēju pieņemt ārkārtas pasākumus, kuri liegtu laist tirgū vai lietot kādu atļautu ĢMO. Šādus pasākumus var izmantot tikai tad, ja ir zinātniski pierādījumi, ka produkts var radīt nopietnu risku veselībai vai videi.

2.2. Reālais stāvoklis lēmumu pieņemšanā attiecībā uz ĢMO atļauju piešķiršanu

Kopš spēkā stājusies Regula (EK) Nr. 1829/2003, dalībvalstīm vēl nav bijis kvalificēta balsu vairākuma ne par, ne pret Komisijas lēmumprojektu, kurā paredzēts atļaut kādu ĢMO — ne audzēšanai, ne ģenētiski modificētai pārtikai un barībai 12 . Iznākums vienmēr bijis "atzinumu nesniegt". Tā vienmēr noticis visos procedūras posmos (gan pastāvīgajā komitejā, gan pārsūdzību komitejā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un arī agrāk Padomē) (sk. pielikuma 1. līdz 3. tabulu un 1. diagrammu).

Audzēšanai paredzētie ĢMO

ĢMO audzēšana Eiropas Savienībā ir ierobežota. Kopš 1990. gada atļauja audzēt piešķirta tikai attiecībā uz trim ĢMO, un patlaban audzēt atļauts tikai vienu produktu (kukurūzu MON1810). To audzē piecās dalībvalstīs, un tās audzēšanas platība ir tikai 1,5 % no Eiropas Savienībā kukurūzas audzēšanai atvēlētās zemes kopējās platības 13 .

Daudzu dalībvalstu nostāju šajā jautājumā demonstrē gan līdz šim piešķirto audzēšanas atļauju mazais skaits, gan tas, ka vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas drošības klauzulas, kas liedz lietot ar ES tiesību aktiem 14 atļautus ĢMO. Pēdējos gados pretestība audzēšanai paredzētiem ĢMO ir pastiprinājusies, piemēram, 2014. gada februāra Eiropadomes sanāksmē daudzas dalībvalstis bija pret atļaujas piešķiršanu attiecībā uz kukurūzu 1507 15 (sk. pielikuma 1. tabulu).

ĢM pārtika un barība

Pārdošanā pieejami tikai nedaudzi ģenētiski modificēti pārtikas produkti (lai gan ar barību kopīgas atļaujas piešķiršanas procedūra nozīmē, ka atļauts ir vairāk produktu). Aptauju dati apstiprina vispārīgo iespaidu, ka ES pilsoņiem pret ģenētiski modificētu pārtiku ir iebildumi 16 . Daudzi pārtikas mazumtirgotāji ir izšķīrušies ģenētiski modificētu pārtiku netirgot. Tas varētu būt izskaidrojams ar prasībām attiecībā uz ģenētiski modificētas pārtikas marķēšanu 17 un arī ar ģenētiski nemodificētu alternatīvu pieejamību.

Daļa patērētāju vēlas būt droši, ka nevienā viņu pirktās pārtikas ražošanas posmā nav izmantoti ĢMO. Tāpēc vairāki dažādu dalībvalstu lopkopji, tirgotāji un mazumtirgotāji centušies reklamēt, ka ĢMO neizmanto. Attiecīgi sākts izmantot etiķetes "barots ar ģenētiski nemodificētu barību" 18 vai "bioloģisks".

Pretstatā tam, kas vērojams attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku, Eiropas Savienībā ir diezgan plašs ģenētiski modificētas dzīvnieku barības tirgus. Tas jo īpaši attiecas uz barības maisījumiem — lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētiem barības materiālu maisījumiem, ko izmanto sakarā ar augsto enerģētisko vērtību un augsto olbaltumvielu saturu. Lielākā daļa Eiropas Savienībā lietotās barības ir importēta (2013. gadā vairāk nekā 60 % ES vajadzību pēc augu cilmes olbaltumvielām apmierināja imports — lielākoties sojas pupiņas un sojas milti), un imports galvenokārt ir no valstīm, kur pārsvarā audzē ĢMO: 90 % importa ir no valstīm, kur apmēram 90 % sojas audzēšanai izmantotās zemes platības ir apsēta ar ģenētiski modificētu soju 19 . Šķiet, ka galvenie iemesli, kāpēc plaši lieto ģenētiski modificētus sojas miltus, ir to pieejamība, cena 20 un konkurētspēja 21 .

Ģenētiski modificētas barības plašā izmantošana tomēr nav ietekmējusi balsojumu tendences. Balsojumos par ģenētiski modificētu pārtiku un barību iznākums joprojām sistemātiski ir "atzinumu nesniegt" (sk. pielikuma 2. un 3. tabulu un 1. diagrammu). Lai gan balsošanas nostājas laika gaitā kopumā ir stabilizējušās, parasti lēmumprojektu atbalsta vairāk dalībvalstu, nekā pret to iebilst.

Dalībvalstis rosīgi ieviesušas drošības klauzulas, kas liedz ĢMO izmantot audzēšanai, turpretī attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku un barību tās nav plaši izmantotas (patlaban pasākumus ieviesusi ir tikai viena dalībvalsts, un tie attiecas uz trim produktiem). Tomēr pret ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju piešķiršanu balsojošo dalībvalstu skaits liecina, ka dalībvalstīm nešķiet, ka procedūra tām dod iespēju pilnīgi ņemt vērā tajās valdošas bažas.

Secinājums par lēmumu pieņemšanas procedūru

Lēmumu pieņemšanā attiecībā uz ĢMO atļaujām par parastu praksi ir kļuvis, ka galīgā lēmuma pieņemšanai dokumentāciju atdod Komisijai, un tādējādi lēmumu pieņemšana šajā jomā lielā mērā ir izņēmums no parastās ES komiteju procedūras 22 . Problēmas, ko aktualizējušas pret atļauju piešķiršanu iebildušās dalībvalstis, visbiežāk nevis balstās uz zinātniskiem apsvērumiem, bet gan atspoguļo atsevišķu valstu bažas, kas attiecas ne tikai uz problēmām, kuras saistītas ar ĢMO nekaitīgumu veselībai vai videi.

Spēkā esošie tiesību akti gan Komisijai dod iespēju papildus EFSA veiktajai riska novērtēšanai ņemt vērā "citus pamatotus faktorus", tomēr tā nav varējusi uz šo faktoru 23 pamata attaisnot, ka visā ES teritorijā aizliedz produktus, ko EFSA uzskata par nekaitīgiem.

Faktiski tas nozīmē, ka Komisiju sistemātiski nostāda stāvoklī, kur tai lēmums par atļaujām jāpieņem bez dalībvalstu atbalsta attiecīgajās komitejās. Šāds stāvoklis ir raksturīgs tieši ĢMO atļauju piešķiršanai.

3.NESENĀ REFORMA AUDZĒŠANAI ATĻAUTO ĢMO NOTEIKUMOS

Komisija 2010. gadā iesniedza priekšlikumu grozīt ĢMO tiesību aktus, paplašinot pamatojumu, ar kādu dalībvalstis varētu savā teritorijā ierobežot vai aizliegt Eiropas Savienībā atļautu ĢMO audzēšanu ("izņēmumi"). Priekšlikuma paskaidrojuma rakstā Komisija paskaidroja, ka "lēmumu pieņemšana valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī tiek uzskatīta par piemērotāko pamatu, lai atspoguļotu īpatnības, kas saistītas ar ĢMO audzēšanu". Ierosinātais grozījums tagad kā Direktīva (ES) 2015/412 24 ("2015. gada direktīva") uzņemts ES tiesību aktu kopumā. Tas dalībvalstīm dod iespēju ierobežot vai aizliegt ĢMO audzēšanu to teritorijā (vai tās daļā), ja vien šādus pasākumus attaisno ar tādiem imperatīviem iemesliem, kas nav risks cilvēka vai dzīvnieku veselībai un videi, proti, ar tādiem kritērijiem, ko savā riska novērtējumā nevērtē EFSA. Tas ir liels pavērsiens, jo dalībvalstīm dod iespēju ņemt vērā savu nacionālo kontekstu, kurā varētu būt pamatoti (bet ne ar riskiem veselībai vai videi saistīti) iemesli ierobežot vai aizliegt ĢMO audzēšanu. Tādēļ dalībvalstis var ņemt vērā arī citus apsvērumus nekā tikai tos, ko aptver ES atļauju piešķiršanas sistēma, kurā galvenā nozīme ir piešķirta zinātniskai novērtēšanai un kura darbojas ES tiesību aktu ietvaros. Šī norma attiecas gan uz turpmākām atļaujām, gan uz ĢMO, attiecībā uz kuriem ES līmenī atļaujas jau piešķirtas.

Tāpēc 2015. gada direktīva, vienlaikus saglabājot uz riska novērtēšanu balstīto ES atļauju piešķiršanas sistēmu, dalībvalstīm piešķir lielāku elastību lemšanā par to, vai tās vēlas vai nevēlas savā teritorijā audzēt ĢMO. Tādējādi minētā direktīva novērš vienas no galvenajām bažām, kādas gadiem ilgi izteiktas par atļaujas piešķiršanas procedūru, un visā pilnībā atbilst pieejai, kas izklāstīta Politiskajās pamatnostādnēs, kuras Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam.

Tomēr 2015. gada direktīva attiecas tikai uz audzēšanai paredzētiem ĢMO, nevis uz ģenētiski modificētu pārtiku un barību, attiecībā uz kurām ir izdota lielākā daļa atļauju Eiropas Savienībā.

4.KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Iepriekš minēto apsvērumu dēļ Komisija ierosina 2003. gada regulu grozīt tādā veidā, lai dalībvalstis sakarā ar tādiem imperatīviem iemesliem, kas nav risks cilvēka vai dzīvnieku veselībai vai videi, — tātad tādiem kritērijiem, kurus EFSA riska novērtējumā 25 nevērtē, — varētu daļā savas teritorijas vai tajā visā ierobežot vai aizliegt Eiropas Savienībā atļautas ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu.

Dalībvalstu pieņemtajiem pasākumiem jāsader ar iekšējā tirgus noteikumiem un jo īpaši ar LESD 34. pantu, kas aizliedz pasākumus, kuru iedarbība būtu līdzvērtīga brīvas preču aprites kvantitatīvajiem ierobežojumiem. Tāpēc dalībvalstīm, kas izmanto šo priekšlikumu, ieviestie pasākumi saskaņā ar LESD 36. pantu un Tiesas judikatūru jāpamato ar vispārsvarīgiem sabiedrisku interešu iemesliem 26 . Jebkurai dalībvalstij, kas vēlas izmantot šo izņēmumu, attiecīgais konkrētais gadījums būs jāpamato, ņemot vērā ĢMO, par ko ir runa, paredzētā pasākuma veidu un konkrētos valsts vai vietēja mēroga apstākļus, ar ko šāds izņēmums pamatojams. Šīs jaunās kompetences īstenošanā dalībvalstīm saglabājas to starptautiskās saistības, arī PTO noteikumi.

Šis priekšlikums atspoguļotu un papildinātu tiesības, kas dalībvalstīm attiecībā uz audzēšanai paredzētiem ĢMO jau piešķirtas ar 2015. gada direktīvu, un aptver daudz lielāku skaitu piešķirto atļauju, proti, atļaujas attiecībā uz pārtiku un barību. Eiropas Savienībai tādējādi būtu konsekvents noteikumu kopums attiecībā uz audzēšanai un pārtikai un barībai paredzētu ĢMO atļauju piešķiršanu. Tāpat kā attiecībā uz 2015. gada direktīvu, priekšlikuma praktiskā ietekme būs atkarīga no tā, kādā apmērā dalībvalstis tā noteikumus izmantos.

Komisija uzskata, ka šī ir pareizā metode, kā risināt ar ES līmeņa lēmumu pieņemšanas procedūru saistītās problēmas.

Šo priekšlikumu izstrādājot, Komisija ir ņēmusi vērā šādus galvenos parametrus:

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka svarīgi ir uzturēt uz neatkarīgu riska novērtēšanu balstītu vienotu risku pārvaldības sistēmu, kam dodama priekšroka salīdzinājumā ar sistēmu, kurā tiek savstarpēji atzītas valstu piešķirtās atļaujas. Vienota risku pārvaldības sistēma ir visiedarbīgākais veids, kā nodrošināt visā ES teritorijā vienādu aizsardzības līmeni, kā arī iekšējā tirgus darbību.

Otrkārt, Hartas 41. pants un Tiesas judikatūra attiecībā uz atļaujas iepriekšpiešķiršanas režīmiem Komisijai kā riska pārvaldītājam uzliek pienākumu lemt par atļauju pieteikumiem. Komisijai nav atļauts lēmumu pieņemšanu atlikt bezgalīgi, proti, faktiski noteikt atļauju moratoriju.

Treškārt, ir jāievēro ES spēkā esošais tiesiskais regulējums un esošā iestāžu sistēma. Dalībvalstu balsu relatīvais svars Padomē ir noteikts līgumos, un Īstenošanas aktu pieņemšanas regulas pamatā ir šie balsošanas noteikumi. Tajā pašā regulā ir arī noteikumi, kas jāpiemēro situācijās, kurās nav kvalificēta balsu vairākuma ne par, ne pret īstenošanas akta projektu. Šos noteikumus piemēro visām rīcībpolitikas jomām. Komisija neuzskata, ka būtu pamatoti atkāpties no horizontālajiem procedūras noteikumiem, kas pieņemti attiecībā uz ES acquis īstenošanu.

5.SECINĀJUMS

Komisija uzskata, ka ir lietderīgi koriģēt tiesisko regulējumu attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku un barību skarošu lēmumu pieņemšanu. Eiropas Parlamentam Komisijas iesniegtajās Politiskajās pamatnostādnēs ir izskaidrota specifiskajā ĢMO kontekstā vērojamā problēma: proti, sistēmā nebija iespējams ņemt vērā demokrātiski ievēlētu valdību individuālās bažas. Komisija ierosina dalībvalstīm atļaut izmantot pamatotus faktorus, lai to teritorijā ierobežotu vai aizliegtu ĢMO lietošanu, turklāt nodrošinot, ka pasākumi atbilst noteikumiem par iekšējo tirgu un ES iestāžu sistēmai. Tas dalībvalstīm dos iespēju savā līmenī ņemt vērā apsvērumus, ko ES lēmumu pieņemšanas procedūra neaptver.

Kā jau norādīts Politiskajās pamatnostādnēs, Komisija ir apņēmusies padziļināt iekšējo tirgu. Šajā paziņojumā izdarītie secinājumi attiecas uz problēmām, kas radušās kopsakarā ar procedūru, kurā lemj par īstenošanas aktiem attiecībā uz ĢMO, un tos nedrīkst ekstrapolēt ārpus konkrētā konteksta.

Tāpēc Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ierosina ģenētiski modificētās pārtikas un barības tiesiskajā regulējumā ieviest tādu grozījumu, lai risinājums, par kuru šā gada sākumā Eiropas Parlaments un Padome vienojās attiecībā uz ĢMO audzēšanu, attiektos arī uz ģenētiski modificētu pārtiku un barību.

(1) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā (COM 2015) 177 final).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).

(4) Regulas (EK) Nr. 1829/2003 7. un 19. pants nosaka, ka papildus EFSA atzinumam Komisija var ņemt vērā "citus pamatotus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu".

(5) Saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 182/2011 noteikto pārbaudes procedūru.

(6) Ja pastāvīgās komitejas atzinums ir negatīvs (kvalificētais balsu vairākums "pret") vai "atzinumu nesniegt", Komisija var lemt jautājumu nodot pārsūdzības komitejai.

(7) Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. un 5. punkts. No 2014. gada 1. novembra kvalificēto balsu vairākumu definē kā tādu balsu skaitu, kas pārstāv vismaz 55 % no 28 dalībvalstīm un vismaz 65 % no ES iedzīvotāju skaita.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(9) Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. panta 3. punkts.

(10) Tā atšķiras no Padomes Lēmumā 1999/468/EK noteiktās procedūras, kas bija spēkā agrāk. Saskaņā ar minēto procedūru gadījumā, kur Padome nevarēja pieņemt atzinumu, kas atbalstītu vai noraidītu ierosinātos pasākumus, Komisijai nebija manevrēšanas iespēju. Ja Padome lēma "atzinumu nesniegt" (vai ja Padome triju mēnešu laikā nepieņēma atzinumu), Komisijai bija jāpieņem Padomei iesniegtais priekšlikums.

(11) Konkrētāk sk. lietā C-390/99 Canal Satélite Digital SL pieņemto Tiesas lēmumu, ar kuru saskaņā iepriekšējas atļaujas iesniegšanas procedūras, piemēram, sistēma, kurā piešķir atļaujas attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem un ģenētiski modificētai pārtikai un barībai, liedz produktu laist tirgū bez atļaujas un tāpēc ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību šādas procedūras sader tikai tiktāl, cik: pirmkārt, ir pamatotas ar likumīgiem iemesliem (piem., potenciālās veselībietekmes un videsietekmes novērtēšana) un, otrkārt, to ilgums, radītās izmaksas un jebkāda ar izpildāmajiem nosacījumiem saistīta nenoteiktība nav tādi, lai attiecīgajiem tirgus dalībniekiem liegtu īstenot darījumdarbības plānus.

(12) Savienībā tikai divus ĢMO ir atļauts lietot citādi, nevis audzēšanai un pārtikai un barībai. Tās ir atsevišķu veidu neļķes, ko atļauts laist tirgū, lai tās lietotu kā dekoratīvus augus. Balsojuma tendence attiecībā uz šādiem ĢMO līdzinās tendencei attiecībā uz pārtikas un barības atļaujām. Balsojuma rezultāts vienmēr bijis "atzinumu nesniegt", vairāk dalībvalstīm balsojot "par" nekā "pret". Šķiet, neatkarīgi no tā, vai ĢMO tiek atļauts audzēšanai, pārtikai un barībai vai citiem nolūkiem, balsojuma tendence nemainās.

(13) 2013. gadā platība bija 148 660 ha, galvenokārt Spānijā (136 962 ha), mazākas platības bija Portugālē, Čehijā, Rumānijā un Slovākijā.

(14) Deviņas dalībvalstis ir ieviesušas drošības klauzulas, kas to teritorijā liedz laist tirgū un lietot vienīgo ĢMO, kura audzēšana Eiropas Savienībā patlaban ir atļauta.

(15) Kad pastāvīgo komiteju 1998. gadā aicināja balsot par atļaujas piešķiršanu attiecībā uz kukurūzu MON1810, kvalificētais balsu vairākums to atbalstīja (tāpēc Padomei nebija jābalso): 10 dalībvalstis "par", 1 dalībvalsts "pret", 4 dalībvalstis atturējās. Kad 2007. gadā balsošanai Padomē iesniedza lēmumu par kartupeļiem 'Amflora', atzinums netika sniegts: 10 dalībvalstis "par", 11 dalībvalstis "pret", 6 dalībvalstis atturējās. Kad 2009. gadā balsošanai pastāvīgajā komitejā iesniedza lēmumu par kukurūzu 1507 un kukurūzu Bt11, atzinums netika sniegts: 6 dalībvalstis "par", 12 dalībvalstis "pret", 7 dalībvalstis atturējās. Kad 2014. gadā balsošanai Padomē iesniedza lēmumu par kukurūzu 1507, atzinums netika sniegts: 5 dalībvalstis "par", 19 dalībvalsts "pret", 4 dalībvalstis atturējās (neoficiāls balsojums).

(16) 2010. gada oktobrī publicētajā Eirobarometra speciālizlaidumā par biotehnoloģiju norādīts, ka ES pilsoņi neuzskata, ka ģenētiski modificētai pārtikai ir kādas priekšrocības, domā, ka ģenētiski modificēta pārtika var nebūt nekaitīga vai pat var būt kaitīga, un neatbalsta ģenētiski modificētas pārtikas izstrādi.

(17) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 ĢMO saturošas vai no tiem sastāvošas pārtikas marķējumā, kā arī jebkādas no ĢMO iegūtas pārtikas un barības marķējumā jānorāda ģenētiskās modifikācijas klātbūtne. Ja vien modificētā materiāla klātbūtne ir nejauša vai tehniski nenovēršama, tiesību akti dod iespēju pārtiku un barību nemarķēt kā ģenētiski modificētu tādā gadījumā, ja pārtikas un barības sastāvdaļās vai no vienas atsevišķas sastāvdaļas sastāvošā pārtikā vai barībā ģenētiski modificētā materiāla īpatsvars nepārsniedz 0,9 procentus.

(18) Faktiski šis tirgus joprojām ir mazs, un šādi produkti pieejami tikai relatīvi ierobežotā klāstā.

(19) 2013. gadā Eiropas Savienībā 43,8 % dzīvnieku barības importēja no Brazīlijas, kur 89 % audzētās sojas bija ģenētiski modificēti; 22,4 % bija no Argentīnas, kur ģenētiski modificēti bija 100 % audzētās sojas; 15,9 % bija no Amerikas Savienotajām Valstīm, kur ģenētiski modificēti bija 93 % audzētās sojas; 7,3 % bija no Paragvajas, kur ģenētiski modificēti bija 95 % audzētās sojas. Avots: Eurostat un Starptautiskā Graudu padome.

(20) Nozares skaitļi liecina, ka ilglaicīgos nolīgumos papildus tirgus cenai maksā piemaksu, kas ir apmēram 40 EUR par tonnu un kas ģenētiski nemodificētas barības tūlītējo darījumu tirgū ir augstāka, līdz 100 EUR par tonnu.

(21) Barības maisījumu iepirkuma apmērs ir vairāk nekā 32 % no ES lopkopības tirgus vērtības.

(22) Pastāvīgajā komitejā 2012. gadā ES komiteju procedūras kārtībā notika 1946 balsojumi. Tikai 82 no tiem iznākums bija "atzinumu nesniegt". Deviņas no šīm procedūrām tika pārsūtītas uz apelāciju komiteju. (Par 2013. un 2014. gadu attiecīgie skaitļi ir šādi: 1959/53/28; un 1908/46/21).

(23) To, ka Komisija, atsakoties piešķirt atļauju, norāda uz "citiem pamatotiem faktoriem", kas minēti Regulā (EK) Nr. 1829/2003, varētu juridiski aizstāvēt, ja to pamatotu, norādot uz sevišķi svarīgiem ar sabiedrības interesēm saistītiem iemesliem, kuriem ir tāds pats raksturs kā iemesliem, kas minēti LESD 36. pantā, kā arī ar to saistītajā Tiesas judikatūrā (sk., piem., Tiesas 1979. gada 20. februāra spriedumu lietā 120/78 Rewe-Zentral (Cassis de Dijon) [1979] ECR 649), un uz vispārīgu interešu mērķiem, kas minēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. panta 1. punktā, kā arī attiecīgajā Tiesas judikatūrā (sk., piem., Tiesas 2012. gada 12. jūlija spriedumu lietā C-59/11, Association Kokopelli, ECLI:EU:C:2012:447).

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Direktīva (ES) 2015/412, ar ko Direktīvu 2001/18/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu savā teritorijā (OV L 68, 13.3.2015, 1. lpp.).

(25) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā (COM 2015) 177 final).

(26) Tiesas 1979. gada 20. februāra spriedums lietā 120/78 Rewe-Zentral (Cassis de Dijon), 1979. g., ECR 649.

Top

EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 22.4.2015

COM(2015) 176 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Lēmumu pieņemšanas procedūras pārskatīšana attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO)

PIELIKUMS

1. tabula. Padomes un pārsūdzības komitejas balsojumi par atļaujām, kas attiecībā uz ĢMO audzēšanu sniegtas kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā

Gads	ĢMO, par kuriem bijusi balsošana Padomē vai pārsūdzības komitejā	Dalībvalstu skaits	Dalībvalstis, kas balso "par"	Dalībvalstis, kas balso "pret"	Dalībvalstis, kas atturas	Kopējais balsu skaits	"Par"	"Pret"	Atturas
2007	kartupeļi 'Amflora'	27	10	11	6	345	130	119	96
2014	kukurūza 1507*	28	5	19	4	352	77	210	65

*neoficiāls balsojums

2. tabula. Padomes un pārsūdzības komitejas balsojumi par atļaujām, kas attiecībā uz ĢMO audzēšanu sniegtas kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā

Noteikumi, pēc kuriem kvalificēto balsu vairākumu rēķināja pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā (kvalificētais balsu vairākums = 62 balsis no 87; 88 balsis no 124; 232 balsis no 321 vai 255 balsis no 345)

Gads	ĢMO, par kuriem bijusi balsošana Padomē vai pārsūdzības komitejā	Dalībvalstu skaits	Dalībvalstis, kas balso "par"	Dalībvalstis, kas balso "pret"	Dalībvalstis, kas atturas	Kopējais balsu skaits	"Par"	"Pret"	Atturas
2004	kukurūza Bt11	15	6	6	3	87	35	29	23
	kukurūza NK603	25	9	9	7	124	48	43	33
	eļļas rapsis GT73	25	6	14	5	321	78	164	79
2005	kukurūza 1507	25	9	10	6	321	123	112	86
	kukurūza GA21	25	8	13	4	321	94	155	72
	kukurūza MON863	25	10	12	3	321	152	103	66
	kukurūza MON863xMON810	25	8	14	3	321	133	142	46
	kukurūza 1507	25	11	11	3	321	159	102	60
2006	eļļas rapsis Ms8xRf3	25	6	14	5	321	102	156	63
2007	cukurbietes H7-1	27	15	9	3	345	197	83	65
	kukurūza 59122	27	15	8	4	345	197	79	69
	kukurūza NK603xMON810	27	14	9	4	345	185	108	52
	kukurūza 1507xNK603	27	14	9	4	345	185	108	52
2008	kukurūza MON863xNK603	27	12	11	4	345	157	119	69
	kukurūza MON863xMON810	27	12	11	4	345	157	119	69
	kukurūza MON863xMON810xNK603	27	12	11	4	345	157	119	69
	kartupeļi 'Amflora'	27	9	13	5	345	119	162	64
	kukurūza GA21	27	11	9	7	345	128	83	134
	sojas pupiņas A2704-12	27	12	12	3	345	174	148	23
	kokvilna 'LLcotton25'	27	13	12	2	345	186	148	11
	sojas pupiņas MON89788	27	13	8	6	345	164	79	102
2009	eļļas rapsis T45	27	12	14	1	345	160	178	7
	kukurūza MON89034	27	14	10	3	345	167	113	65
	kukurūza MON88017	27	13	10	4	345	164	87	94
	kukurūza 59122xNK603	27	12	11	4	345	152	116	77
	kukurūza MIR604	27	13	12	2	345	181	128	36
2010	kukurūza 1507x59122	27	13	11	3	345	183	116	46
	kukurūza 59122x1507xNK603	27	13	11	3	345	183	116	46
	kukurūza MON88017xMON810	27	13	11	3	345	183	116	46
	kukurūza MON89034xNK603	27	13	12	2	345	183	145	17
	kukurūza Bt11xGA21	27	13	11	3	345	183	116	46
	kukurūza Bt11	27	14	9	4	345	186	84	75
2011	kokvilna GHB614	27	16	10	1	345	222	113	10
	kukurūza MON89034xMON88017	27	15	11	1	345	219	116	10
	kukurūza 1507	27	17	9	1	345	251	84	10
	kokvilna 281-24-236/3006-210-23	27	14	10	3	345	190	87	68
	kukurūza Bt11xMIR604	27	13	11	3	345	178	99	68
	kukurūza MIR604xGA21	27	13	12	2	345	178	109	58
	kukurūza Bt11xMIR604xGA21	27	13	12	2	345	178	109	58
2012	sojas pupiņas A5547-127	27	14	10	3	345	181	113	51
	eļļas rapsis 40-3-2	27	14	8	5	345	181	80	84
	sojas pupiņas MON87701	27	14	10	3	345	181	96	68
	sojas pupiņas 356043	27	14	10	3	345	181	94	70
	sojas pupiņas MON87701xMON89788	27	12	10	5	345	149	87	109
	kukurūza MIR162	27	14	10	3	345	164	94	87
2013	eļļas rapsis Ms8xRf3*	27	14	8	4	345	164	77	97
	putekšņi MON810	28	14	12	2	352	168	145	39
	kukurūza 'SmartStax'	28	13	12	3	352	161	123	68
	kukurūza MON89017x1507xNK603	28	13	12	3	352	161	123	68
	kukurūza MON87460	28	12	12	4	352	154	123	75
2014	eļļas rapsis GT73	28	14	11	3	352	164	101	87
	kokvilna T304-40	28	15	12	1	352	197	126	29
	sojas pupiņas MON87708*	28	12	9	4	352	149	81	99
	kukurūza T25*	28	13	8	4	352	161	74	94
	sojas pupiņas 305423*	28	13	9	3	352	161	103	65
	sojas pupiņas MON87705*	28	13	10	2	352	161	110	58
	sojas pupiņas BS-CV127-9*	28	13	9	3	352	161	81	87
	kukurūza NK603	28	13	11	4	352	161	97	94

* dažas dalībvalstis balsojumā nebija pārstāvētas

3. tabula. Pārsūdzības komitejas balsojumi par atļaujām, kas attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku un barību sniegtas kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā

Noteikumi, pēc kuriem kvalificēto balsu vairākumu rēķināja pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā (kvalificētais balsu vairākums = balsis, kas pārstāv 55 % dalībvalstu vai vairāk, un 65 % ES pilsoņus vai vairāk)

Gads	ĢMO	Dalībvalstu skaits	Dalībvalstis, kas balso "par"	Dalībvalstis, kas balso "pret"	Dalībvalstis, kas atturas	ES pilsoņu īpatsvars, ko pārstāv "par"	ES pilsoņu īpatsvars, ko pārstāv "pret"	ES pilsoņu īpatsvars, ko pārstāv atturēšanās
2014	kokvilna 'GHB614xCotton25'*	28	10	13	4	29,57%	30,46 %	30,73 %
	eļļas rapsis MON88302*	28	10	12	5	29,57%	29,62 %	31,57 %
	kokvilna MON88913*	28	10	11	6	29,57 %	16,64 %	44,56 %
2015	sojas pupiņas MON87769	28	11	13	4	38,76 %	30,54 %	30,70 %
	kokvilna MON531	28	10	15	3	37,35 %	32,49 %	30,17 %
	kokvilna MON1445	28	10	16	2	37,35 %	34,70 %	27,96 %
	kokvilna MON531xMON1445	28	10	16	2	37,35 %	34,70 %	27,96 %
	kokvilna MON15985	28	11	15	2	39,55 %	32,49 %	27,96 %

* dažas dalībvalstis balsojumā nebija pārstāvētas

1. diagramma. Izvērtējums par balsīm, kas par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļaujām Padomē vai pārsūdzības komitejā nodotas no 2004. līdz 2015. gadam.

Top

Choose the experimental features you want to try