10.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

10.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/3

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2007./2008. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1109/2007 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 462/2008 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

10.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/5

(1)

Padomes 2008. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 40/2008, ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2008. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2008. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

10.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/7

(1)

No 2008. gada 1. jūlija Regula (EK) Nr. 1234/2007 attieksies uz lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas svarīgākajām nozarēm, kā noteikts minētās regulas 204. pantā. Attiecīgi Komisijai jāveic nepieciešamie pasākumi, lai grozītu vai atceltu attiecīgās nozares regulas, lai no minētā datuma nodrošinātu pareizu īstenošanu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 130. pants nosaka, ka neskarot gadījumus, kad importa atļaujas ir pieprasītas saskaņā ar šo regulu, Komisija var noteikt, ka jāuzrāda importa atļauja, lai Kopienā importētu vienu vai vairākus produktus, uz kuriem attiecas lauksaimniecības tirgus kopējā organizācija. Regula (EK) Nr. 1234/2007 paredz importa atļaujas, no vienas puses, lai pārvaldītu lobītu rīsu un slīpētu rīsu importa režīmu, ņemtu vērā apjomus un, no otras puses, lai pārvaldītu cukura importu saskaņā ar labvēlības režīmu.

(3)

Attiecībā uz eksportu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 167. pantā noteikts, ka eksporta kompensācijas tiek piešķirtas tikai par produktiem, kas minēti regulas 162. panta 1. punktā, uzrādot eksporta atļauju. Saskaņā ar minētās regulas 161. pantu Komisija var noteikt, ka eksporta atļauja vajadzīga viena vai vairāku produktu eksportam.

(4)

Importa un eksporta pārvaldības nolūkā Komisijai ir dotas tiesības noteikt, kurus produktus importējot vai eksportējot būs jāuzrāda atļauja. Novērtējot atļauju sistēmu, Komisijai jāņem vērā piemēroti tirgus pārvaldības instrumenti un īpaši attiecībā uz importa uzraudzību.

(5)

Šāda situācija dod iespēju padziļināti pārbaudīt pastāvošos noteikumus dažādās tirgus nozarēs, un vēlreiz izvērtēt pašreizējo atļauju piešķiršanas praksi, lai to vienkāršotu un mazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem. Skaidrības labad noteikumi ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regulā (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (3).

(6)

Ņemot vērā ierobežotu atļauju apjomu un lielu pieprasījumu skaitu, importa un eksporta tarifu kvotu atļauju piešķiršanas mehānismam ir jābalstās uz citu metodi, nevis uz tādu metodi, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (princips “kas pirmais iesniedz, to pirmo apkalpo”).

(7)

Ņemot vērā priekšrocību, ko sniedz samazinātas muitas nodokļa likmes piemērošana, un obligātu vajadzību prognozēt tirgus attīstību, atļauju sistēma tiek uzskatīta par piemērotāko to lauksaimniecības produktu pārvaldības mehānismu, kas importēti saskaņā ar preferenču režīmu.

(8)

Pašreizējā posmā tiek uzskatīts, ka ir lietderīgi saglabāt šos noteikumus nozaru regulās, ņemot vērā dažādus sīki izstrādātus noteikumus un tehniskus noteikumus, kurus piemēro tirgus nozarēs, lai pārvaldītu eksportu, par kuru var saņemt kompensāciju.

(9)

Labības nozarē importa un eksporta atļaujas jāuzskata par vidējā termiņa tirgus svārstību un paredzamas tirgus attīstības rādītāju. Tie ir galvenie tirgus bilances instrumenti, kas jāizmanto, novērtējot intervences rezervju tālākpārdošanas apstākļus iekšējā tirgū vai to eksportēšanai, vai nosakot izvedmuitas piemērošanas nepieciešamību. Tādējādi atļauja jāuzrāda importējot speltas kviešus, parastos kviešus un labības maisījumu, miežus, kukurūzu, sorgo, cietos kviešus, parasto kviešu un speltas kviešu miltus un manioku, bet eksportējot jāuzrāda atļauja speltas kviešiem, parastajiem kviešiem un labības maisījumam, miežiem, kukurūzai, cietajiem kviešiem, rudziem, auzām un parasto kviešu un speltas kviešu miltiem, ņemot vērā to dominējošo nozīmi tirdzniecības plūsmā un vietējā tirgū.

(10)

Rīsu nozarē informācija par paredzamo importu un eksportu, kas iegūta no atļaujām, ir pamats tirgus uzraudzībai, īpaši ņemot vērā rīsu svarīgo nozīmi vietējā patēriņā. Šo informāciju arī izmanto līdzīgu produktu tarifu pozīciju uzraudzībai. Turklāt izsniegtās atļaujas jāņem vērā aprēķinot ievedmuitu lobītiem un slīpētiem rīsiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 137. un 139. pantu. Tādēļ importa atļauja būtu jāprasa ievedot lobītus rīsus, slīpētus, daļēji slīpētus un šķeltos rīsus, un eksporta atļauja būtu jāprasa izvedot lobītus rīsus, slīpētus un daļēji slīpētus rīsus.

(11)

Cukura nozarē tirgus uzraudzība ir ļoti nozīmīga un ir vajadzīgas precīzas zināšanas par eksportu. Tādēļ jāuzrauga cukura eksports un jāpieprasa eksporta atļaujas. Attiecībā uz importu licences nepieciešamība jāattiecina tikai uz importu, kuram piemēro atvieglotu ievedmuitu, neskarot importu, uz kuru attiecas tarifu kvotas.

(12)

Lai novērstu, ka neatļautas kaņepju kultūras rada traucējumus šķiedras kaņepju tirgus kopējā organizācijā, būtu jāizstrādā noteikumi kaņepju un kaņepju sēklu importa pārbaudēm, lai nodrošinātu šo produktu konkrētas garantijas attiecībā uz tetrahidrokanabinola saturu. Tādēļ šādam importam ir jāparedz atļauju izsniegšana.

(13)

Attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, informācija, kas iegūta no importa atļaujām, ir jāizmanto līdzīgu produktu (piemēram, kaltēti vai saldēti ķiploki) tarifu pozīciju vai tarifa likmes kvotas uzraudzībai.

(14)

Ābolu audzētāji Kopienā nesen ir nonākuši sarežģītā situācijā sakarā ar, cita starpā, būtisku ābolu ieveduma pieaugumu no atsevišķām dienvidu puslodes trešām valstīm. Tāpēc ir jāuzlabo ābolu importa uzraudzība. Lai īstenotu šo mērķi, ir noteikts instruments – mehānisms, kas pamatots uz importa atļauju izsniegšanu, kā noteikts Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (4). Attiecībā uz banāniem importa atļaujas ir vajadzīgas saskaņā ar Komisijas 2005. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 2014/2005 par atļaujām, kas saistītas ar režīmu, Kopienā ievedot banānus, kurus laiž brīvā apgrozībā, piemērojot kopējā muitas tarifa nodokļu likmi (5). Lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par produktiem, kuriem vajadzīgas atļaujas, attiecīgās prasības arī jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 376/2008.

(15)

Attiecība uz piena produktiem informācijai par paredzamo importu ar pazeminātu muitas likmi ir liela nozīme tirgus uzraudzībā. Attiecībā uz liellopu gaļas importu ar pazeminātu muitas nodokļa likmi, lai uzraudzītu tirdzniecību ar trešām valstīm, jāpieņem noteikumi, kas ievieš atļauju sistēmu dažiem produktiem.

(16)

Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta importam jāsaņem atļauja, ņemot vērā paaugstināta riska nozares tirgus uzraudzības vajadzības.

(17)

Lai parādītu skaidru un pilnīgu saistību situāciju attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecības atļaujām, Komisijas Regulā (EK) Nr. 376/2008 vajadzētu minēt importu un eksportu, uz ko attiecas minētās prasības.

(18)

Lai piemērotu Regulas (EK) Nr.376/2008 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu, jānosaka maksimālie produktu daudzumi, par kuriem nevajag uzrādīt importa vai eksporta atļaujas vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātus, ar noteikumu, ka imports vai eksports nenotiek saskaņā ar preferenču sistēmu. Attiecīgo produktu saraksts ir jāgroza, ņemot vērā grozījumus atļauju saistībās.

(19)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 376/2008 un šādas regulas:

(20)

Tāpēc attiecīgi jāatceļ Komisijas 1979. gada 6. jūnija Regula (EEK) Nr. 1119/79, ar ko nosaka īpašus noteikumus, lai ieviestu sēklu importa licenču sistēmu (17).

(21)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. pants

1.   Ievērojot dažus Kopienas noteikumos paredzētus izņēmumus, kas ir īpaši attiecībā uz produktiem, kas minēti Padomes Regulā (EK) Nr. 3448/93 (18) un tās īstenošanas noteikumos, šajā regulā paredzēti kopējie noteikumi importa un eksporta atļauju un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmas ieviešanai (še turpmāk – “atļaujas” un “sertifikāti”), kas noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (19) III daļas II un III nodaļā un Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 (20), vai kas ir noteikti šajā regulā.

2.   Atļauja vai sertifikāts jāuzrāda šādiem produktiem:

3.   Produktiem, kas minēti 2. panta a) punkta i) un iii) apakšpunktā un 2. panta b) punkta i) apakšpunktā, tiek piemērota II pielikumā noteiktā drošības nauda un derīguma termiņš.

Produktiem, kas minēti 2. panta a) punkta ii) apakšpunktā, 2. panta b) punkta ii) un iii) apakšpunktā, tiek piemēroti speciāli īstenošanas noteikumi, kas attiecas uz derīguma termiņu un drošības naudu, kas noteikta Kopienas noteikumos attiecībā uz šiem produktiem.

4.   Attiecībā uz eksporta atļauju sistēmu un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātiem, kas minēti 1. pantā, ja par produktiem, kas nav minēti II pielikuma II daļā, tirgus dalībnieks nepiesakās kompensācijas saņemšanai, tad šādam tirgus dalībniekam nav jāuzrāda attiecīgo produktu eksporta atļauja vai sertifikāts.

2)

Regulas 7. pantam pievieno šādu punktu:

“8.   Neskarot 1. panta 3. punktu, importa un eksporta atļauju un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu darbības termiņš katram produktam ir noteikts II pielikumā.”

3)

Regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Neskarot 1. panta 3. punktu, piemērojamās drošības naudas apjoms licencēm un sertifikātiem, kas izsniegti importam un eksportam, ir noteikts II pielikumā. Papildu apjomu var piemērot nosakot izvedmuitu.

Nevienu licences vai sertifikāta pieteikumu nepieņem, ja ne vēlāk kā līdz pulksten 13.00 pieteikuma iesniegšanas dienā kompetentai iestādei nav iesniegta atbilstoša drošības nauda.”

4)

Regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

1)

Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. pants

1.   Šajā regulā noteikti īpaši sīki izstrādāti noteikumi importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmas piemērošanai, kas ieviesti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 376/2008 (22) Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (23) I pielikuma XVIII daļā uzskaitītajiem produktiem.

2.   Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, piemēro Regulu (EK) Nr. 376/2008 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1301/2006 (24).

2)

Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“2. pants

1.   Produkti, par kuriem jāuzrāda licence, ir uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 376/2008 1. panta 2. punktā.

2.   Šīs regulas II sadaļu piemēro jebkuram produktam, kas minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (25) I pielikuma XVIII daļā un kas importēts saskaņā ar tarifa kvotām, kuras pārvalda ar citām metodēm, nevis ar metodi, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2454/93 (26) 308.a, 308.b un 308.c pantu.

3)

Regulas 4., 5. un 6. pantu svītro.

1)

Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“2. pants

Produkti, kuriem uzrāda importa licenci, ir minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 376/2008 (28) 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Importa licences derīguma termiņš un iemaksājamās drošības naudas apjoms ir noteikts minētās regulas II pielikuma I daļā, neskarot šīs regulas 24. panta 3. un 4. punktu.

Piemēro Regulu (EK) Nr. 376/2008 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1301/2006 (29), ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

2)

Regulas 3. pantā svītro 1. un 3. punktu.

3)

Regulas 24. pantu papildina ar šādiem punktiem:

“3.   Nevienu licences vai sertifikāta pieteikumu nepieņem, ja ne vēlāk kā līdz pulksten 13.00 pieteikuma iesniegšanas dienā kompetentai iestādei nav iesniegta drošības nauda 10 euro apmērā par 100 kilogramiem produkta tīrā svara.

4.   Licences ir derīgas no to izdošanas dienas Regulas (EK) Nr. 376/2008 22. panta 2. punkta nozīmē līdz trešā mēneša beigām pēc šīs dienas.”

1)

Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. pants

1.   Šī regula nosaka īpašus sīki izstrādātus noteikumus Komisijas Regulā (EK) Nr. 376/2008 (30) paredzēto importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu piemērošanai produktiem, kas uzskaitīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (31) I pielikuma I un II daļā.

2.   Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, piemēro Regulu (EK) Nr. 376/2008 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (32) un (EK) Nr. 1454/2007 (33).

2)

Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“6. pants

1.   Importa un eksporta licenču derīguma termiņi ir šādi:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, eksporta licences derīguma termiņš Regulas (EK) Nr. 376/2008 II pielikuma II daļas A iedaļā minētajiem produktiem, kuriem kompensācijas apjoms vai iepriekš noteikta kompensācija nav noteikta, beidzas sešdesmitajā dienā pēc dienas, kurā izsniegta licence saskaņā ar minētās regulas 22. panta 1. punktu.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, eksporta licences, kurai noteikta kompensācija par produktiem, kas apzīmēti ar KN kodiem 1702 30, 1702 40, 1702 90 un 2106 90 derīguma termiņš beidzas ne vēlāk kā:

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, pēc uzņēmēja pieprasījuma, eksporta licences, kurai noteikta kompensācija par produktiem, kas apzīmēti ar KN kodiem 1107 10 19, 1107 10 99 un 1107 20 00, derīguma termiņš beidzas ne vēlāk kā:

5.   To licenču 22. iedaļā, kas izsniegtas saskaņā ar 2., 3. un 4 punktu, jāiekļauj viens no ierakstiem, kas minēti X pielikumā.

6.   Ja ir noteikts īpašs derīguma termiņš importa licencēm attiecībā uz importu, kura izcelsme ir noteiktās trešās valstīs vai ko ieved no tām, licences pieteikuma 7. un 8. iedaļā un pašā licencē jānorāda produkta izvešanas un izcelsmes valsts vai valstis. Licences paredz pienākumu ievest no norādītās valsts vai valstīm.

7.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 376/2008 8. panta 1. punkta noteikumiem, tiesības, kas izriet no šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 4. punktā minētajām licencēm, nevar nodod citām personām.

3)

Regulas 7. pantu svītro.

4)

Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“8. pants

1.   Eksporta licences produktiem, par kuriem noteikta kompensācija vai nodoklis, tiks izsniegtas trešajā darbdienā pēc pieteikuma iesniegšanas, ar nosacījumu, ka Komisija nav veikusi īpašas darbības, kā norādīts šīs regulas 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 1501/1995 15. pantā vai Komisijas Regulas (EK) Nr. 1518/1995 (35) 5. pantā, un ka ir paziņots par daudzumu, par kādu ir pieteiktas licences saskaņā ar šīs regulas 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Pirmo daļu nepiemēro licencēm, kas izdotas saistībā ar uzaicinājumu uz konkursu, vai Regulas (EK) Nr. 376/2008 15. pantā minētajām licencēm, kas izdotas attiecībā uz pārtikas atbalsta pasākumiem tādā nozīmē, kāda paredzēta 10. panta 4. punktā Lauksaimniecības nolīgumā, kurš noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā (36). Šīs eksporta licences izsniedz pirmajā darbdienā pēc konkursa apstiprināšanas.

2.   Eksporta licences produktiem, kuriem kompensācija vai nodoklis nav noteikts, izsniedz pieteikuma iesniegšanas dienā.

5)

Regulas 9. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“9. pants

1.   Komisija var nolemt šādi:

Licenču izsniegšanas apturēšanu, kas minēta c) punktā, var piemērot ilgākam laikam saskaņā ar Regulas Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Samazinot vai noraidot daudzumus, par kuriem iesniegts licences pieteikums, attiecībā uz nepiešķirtajiem daudzumiem tūlīt atbrīvo licences saņemšanai iesniegto drošības naudu.

3.   Pretendenti var atsaukt savus licenču pieteikumus trīs darbdienu laikā pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (kā norādīts 1. punkta a)apakšpunktā) publicēta piešķiramā daudzuma ierobežojuma likme, ja tā ir mazāka nekā 80 %. Dalībvalstis tādā gadījumā atmaksā drošības naudu.

4.   Pasākumi saskaņā ar 1. pantu neattiecas uz eksportu, kas veikts, īstenojot starptautiskajos nolīgumos vai citās papildu programmās paredzētos Kopienas un attiecīgo valstu pārtikas atbalsta pasākumus vai īstenojot citus Kopienas bezmaksas piegādes pasākumus.”

6)

Regulas 11. pantu svītro.

7)

Regulas 12. pantu aizstāj ar šādu tekstu.

“12. pants

Regulas (EK) Nr. 376/2008 14. panta 2. punktā minētā drošības nauda, kas jāiesniedz saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 (37) III sadaļu, ir šāda:

8)

Regulas I, II, III, XI, XII un XIII pielikumu svītro.

9)

Regulas X pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

1)

Regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Produkti, kuriem uzrāda importa licenci, ir minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 376/2008 (38) 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Importa licences derīguma termiņš un saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 (39) III sadaļu iesniedzamās drošības naudas apjoms ir noteikts Regulas (EK) Nr. 376/2008 II pielikuma I daļā.

2)

Regulas 6. un 8. pantu svītro.

1)

Regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Produkti ar KN kodu 0709 90 39, 0711 20 90 un 2306 90 19, kurus var ievest tikai ar importa licenci, ir minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 376/2008 (40) 1. panta 2. apakšpunktā. Importa licences derīguma termiņš un iesniedzamās drošības naudas apmērs ir noteikts minētās regulas II pielikuma I daļā.

2)

Regulas 3. pantu svītro.

1)

Regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Produkti, par kuriem uzrāda eksporta licenci, ir minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 376/2008 (43) 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

Eksporta licences derīguma termiņš un iemaksājamās drošības naudas apjoms ir noteikts minētās regulas II pielikuma II daļā un attiecas uz visiem minētās regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem gadījumiem.

2)

Regulas 8. pantā svītro1., 2. un 3. punktu.

3)

Regulas 10. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“10. pants

Produkti, par kuriem uzrāda importa licenci, ir minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 376/2008 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Importa licences derīguma termiņš un iemaksājamās drošības naudas apjoms ir noteikts minētās regulas II pielikuma I daļā un attiecas uz visiem regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem.”

4)

Regulas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Ja licences pieteikums produktiem, uz kuriem attiecas 1. punkta pirmā daļa, ir par apjomiem, kas nepārsniedz 10 tonnu, tad attiecīgā persona nedrīkst iesniegt vairāk nekā vienu šādu pieteikumu vienā un tajā pašā dienā un vienā un tajā pašā kompetentajā iestādē, un ne vairāk kā vienu licenci var izmantot par tādu apjomu eksportu, kas nepārsniedz 10 tonnas.”

5)

Regulas 12. panta 1. punktu svītro.

1)

Regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Produkti, par kuriem uzrāda importa licenci, ir minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 376/2008 (45) 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Importa licences derīguma termiņš un iemaksājamās drošības naudas apjoms ir noteikts minētās regulas II pielikuma I daļā.

2)

Svītro 6. panta 2. punktu.

3)

Regulas 13. pantu groza šādi.

4)

Svītro II pielikumu.

1)

Panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   To ābolu imports, kuru KN kods ir 0808 10 80 un kurus var ievest tikai ar importa licenci, ir noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 376/2008 (46) 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

2)

Panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“4.   Importētāji kopā ar pieteikumu iesniedz drošības naudu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2220/85 III sadaļu, garantējot, ka tiks izpildītas saistības veikt ievešanu importa licences derīguma termiņa laikā.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, drošības naudu pilnībā vai daļēji atsavina, ja importa licences derīguma termiņa laikā ievešanu neveic vai veic to tikai daļēji.

Importa licences derīguma termiņš un drošības naudas apmērs ir noteikts Regulas (EK) Nr. 376/2008 II pielikuma I daļā.”

3)

Panta 6. punktu aizstāj a šādu tekstu:

“6.   Licence ir derīga tikai importam, kura izcelsme ir norādītajā valstī.”

1)

Regulas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Produkti, par kuriem uzrāda importa licenci, ir minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 376/2008 (47) 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Importa licences derīguma termiņš un iesniedzamās drošības naudas apjoms ir noteikts minētās regulas II pielikuma I daļā.

2)

Regulas 3. un 4. pantu svītro.

3)

Regulas 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Veicot importu saskaņā ar tarifa kvotām, piemēro šādus noteikumus:

a)

licenču vai sertifikātu derīguma termiņš nav beidzies 1. punktā minētajā dienā;

b)

no 1. punktā minētā dienas licences vai sertifikāti attiecīgajiem produktiem vairs nav nepieciešami;

c)

licences vai sertifikāti ir izmantoti tikai daļēji vai nav izmantoti vispār 1. punktā minētajā dienā.

a)

attiecībā uz labību, liniem un kaņepēm, olīveļļu, svaigiem vai pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem, sēklām, liellopu un teļa gaļu, aitas gaļu un kazas gaļu, cūkgaļu, pienu un piena produktiem, olām, mājputnu gaļai, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu un citām produktu nozarēm, izņemot rīsu, cukura un vīna nozari, no 2008. gada 1. jūlija;

b)

attiecībā uz vīna nozari – no 2008. gada 1. augusta;

c)

attiecībā uz rīsu nozari – no 2008. gada 1. septembra;

d)

attiecībā uz cukura nozari – no 2008. gada 1. oktobra.

10.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/28

(1)

Padomes Direktīva 76/308/EEK (1976. gada 15. marts) par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā attiecībā uz zināmiem nodokļiem un citiem pasākumiem (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)

Tas, ka valstu noteikumi, kas regulē piedziņu, piemērojami tikai šo valstu teritorijā, pats par sevi ir šķērslis iekšējā tirgus darbībai. Šī situācija neļauj pilnīgi un taisnīgi piemērot Kopienas noteikumus, it īpaši kopējās lauksaimniecības politikas jomā, tā veicinot krāpšanu.

(3)

Ir atbilstīgi jāreaģē, lai nodrošinātos pret krāpšanas attīstības izraisītiem draudiem Kopienas un dalībvalstu finansiālām interesēm un iekšējam tirgum tādā veidā, lai labāk pasargātu iekšējā tirgus konkurētspēju un fiskālo neitralitāti.

(4)

Tāpēc nepieciešams pieņemt kopīgus noteikumus par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā.

(5)

Šie noteikumi būtu jāattiecina uz to prasījumu piedziņu, kas radušies no dažādiem pasākumiem, kuri ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pilnīgas vai daļējas finansēšanas sistēmas, kā arī uz maksājumu un citu nodokļu, un ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu, pievienotās vērtības nodokļu, harmonizētu akcīzes nodokļu (tabakas izstrādājumiem, spirtu un alkoholiskiem dzērieniem, minerāleļļām), ienākuma un kapitāla nodokļu un apdrošināšanas prēmiju nodokļu piedziņu. Šie noteikumi būtu jāattiecina arī uz procentu, administratīvo sodu un naudas sodu, izņemot jebkuru sankciju, kas pēc būtības ir kriminālsods, un citu izmaksu piedziņu, kas var rasties saistībā ar šādiem prasījumiem.

(6)

Savstarpējai palīdzībai būtu jāizpaužas tādējādi, ka, no vienas puses, lūguma saņēmējai iestādei jāsniedz lūguma iesniedzējai iestādei informācija, kas pēdējai vajadzīga, lai piedzītu tās dalībvalstī radušos prasījumus, kā arī jāpaziņo parādniekam visi dokumenti, kas attiecas uz prasījumiem, kas radušies šai dalībvalstī, un, no otras puses, lūguma saņēmējai iestādei pēc lūguma iesniedzējas iestādes lūguma jāpiedzen prasījumi, kas radušies šīs lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalstī.

(7)

Lūguma saņēmējai iestādei šie dažādie palīdzības veidi būtu jāsniedz saskaņā ar lūguma saņēmējas iestādes dalībvalstī spēkā esošajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas reglamentē šos jautājumus.

(8)

Būtu jādefinē palīdzības lūguma iesniegšanas nosacījumi, kas jāievēro lūguma iesniedzējai iestādei, kā arī būtu izsmeļoši jānosaka īpaši apstākļi, kuros lūguma saņēmēja iestāde var palīdzību atteikt.

(9)

Lai nodrošinātu lietderīgāku un efektīvāku prasījumu piedziņu, par kuru iesniegts piedziņas lūgums, pret dokumentu, kurš atļauj prasījuma izpildi, būtu jāizturas kā pret tās dalībvalsts dokumentu, kurā atrodas lūguma saņēmēja iestāde.

(10)

Gadījumos, kad lūguma saņēmējai iestādei lūguma iesniedzējas iestādes vārdā jāveic prasījumu piedziņa, lūguma saņēmējai iestādei, ja tās dalībvalstī spēkā esošie noteikumi to pieļauj un ar lūguma iesniedzējas iestādes piekrišanu, vajadzētu būt tiesīgai piešķirt parādniekam maksāšanas termiņu vai arī samaksu pa daļām. Jebkādi procenti, kas iekasēti sakarā ar šo maksāšanas noteikumu piešķiršanu, būtu jāpārskaita lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalstij.

(11)

Atbildot uz lūguma iesniedzējas iestādes pamatotu lūgumu, lūguma saņēmējai iestādei, ja tās dalībvalstī spēkā esošie noteikumi to pieļauj, būtu jādod iespēja veikt nodrošināšanas pasākumus, lai garantētu lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalstī radušos prasījumu piedziņu. Šādiem prasījumiem lūguma saņēmējas iestādes dalībvalstī negūs obligātu labumu no priekšrocībām, kas saistītas ar līdzīgiem prasījumiem.

(12)

Iespējams, ka prasījuma piedziņas procesa laikā lūguma saņēmējas iestādes dalībvalstī ieinteresētā persona var apstrīdēt prasījumu vai lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalstī izsniegtu dokumentu, kas ļauj piedziņas izpildi. Tādos gadījumos būtu jānosaka, ka ieinteresētajai personai, apstrīdot prasījumu, jāiesniedz pieteikums lietas izskatīšanai lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalsts kompetentā iestādē un ka lūguma saņēmējai iestādei jāaptur izpildes procedūra, līdz iepriekšminētā iestāde pieņem lēmumu, ja vien lūguma iesniedzēja iestāde nepieprasa citādi.

(13)

Būtu jānosaka, ka dokumentus un informāciju, ko dara zināmus, sniedzot savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, nedrīkst izmantot citiem nolūkiem.

(14)

Savstarpējās palīdzības izmantošana piedziņā nevar, izņemot ārkārtējus apstākļus, būt pamatota ar mantiskiem labumiem vai ieinteresētību iegūtajos rezultātos, bet gan, ja piedziņa rada noteiktu problēmu, dalībvalstīm būtu jāspēj vienoties par atlīdzināšanas pasākumiem.

(15)

Ar šo direktīvu nevajadzētu ierobežot konkrētu dalībvalstu savstarpējo palīdzību, ko tās sniedz saskaņā ar divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem vai norunām.

(16)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(17)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts I pielikuma C daļā,

a)

atlīdzību, intervenci un citiem pasākumiem, kas ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pilnīgas vai daļējas finansēšanas sistēmas, ietverot summas, kas iekasējamas saistībā ar šādām darbībām;

b)

nodokļiem un citiem maksājumiem, kuri paredzēti saskaņā ar kopīgo tirgus organizāciju cukura nozarē;

c)

ievedmuitas nodokļiem;

d)

izvedmuitas nodokļiem;

e)

pievienotās vērtības nodokli;

f)

akcīzes nodokļiem par:

g)

ienākuma un kapitāla nodokļiem;

h)

apdrošināšanas prēmiju nodokļiem;

i)

procentiem, administratīviem sodiem un naudas sodiem, un neparedzētām izmaksām par a) līdz h) punktā minētiem prasījumiem, izņemot visas krimināla rakstura sankcijas, kuras par tādām noteiktas ar tiesību aktiem, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā atrodas lūguma saņēmēja iestāde.

1)

“lūguma iesniedzēja iestāde” ir kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, kura iesniedz palīdzības lūgumu attiecībā uz 2. pantā minētajiem prasījumiem;

2)

“lūguma saņēmēja iestāde” ir kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai palīdzības lūgumu adresē;

3)

“ievedmuitas nodoklis” nozīmē muitas nodokļus, maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību uz importu un citus importa maksājumus, kas paredzēti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku vai saskaņā ar īpašiem pasākumiem, ko piemēro zināmām precēm, kas rodas lauksaimniecības produktu pārstrādes rezultātā;

4)

“izvedmuitas nodoklis” nozīmē muitas nodokļus, maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību uz eksportu un eksporta maksājumus, kas paredzēti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku vai saskaņā ar īpašiem pasākumiem, ko piemēro zināmām precēm, kas rodas lauksaimniecības produktu pārstrādes rezultātā;

5)

“ienākuma un kapitāla nodokļi” nozīmē tos, kas ir uzskaitīti Padomes Direktīvas 77/799/EEK (1977. gada 19. decembris) par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību attiecībā uz tiešo nodokļu un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem (6) 1. panta 3. punktā, to skatot saistībā ar minētās direktīvas 1. panta 4. punktu;

6)

“apdrošināšanas prēmiju nodokļi” nozīmē:

a)

kuru tā nevarētu iegūt, lai piedzītu prasījumus, kas radušies tās dalībvalstī;

b)

kura atklātu kādus komerciālus, rūpnieciskus vai profesionālus noslēpumus vai

c)

kuras atklāšana varētu ietekmēt attiecīgās valsts drošību vai sabiedrisko kārtību.

a)

prasījums un/vai dokuments, kas atļauj piedziņas izpildi, nav apstrīdēts tās atrašanās dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad piemēro 12. panta 2. punkta otro daļu;

b)

tā savā dalībvalstī ir piemērojusi atbilstīgas prasījuma piedziņas procedūras, ko var īstenot, pamatojoties uz panta 1. punktā minēto dokumentu, un veikto pasākumu iznākumā prasījums netiks pilnībā apmaksāts.

a)

vārdu, adresi un jebkuru citu būtisku informāciju attiecībā uz attiecīgās personas un/vai trešās personas, kas pārvalda viņa vai viņas aktīvus, identifikāciju;

b)

nosaukumu un jebkuru citu būtisku informāciju attiecībā uz iesniedzējas iestādes identifikāciju;

c)

atsauci uz dokumentu, kas pieļauj tā izpildi un kuru izsniegusi dalībvalsts, kurā atrodas iesniedzēja iestāde;

d)

prasījuma veidu un apjomu, ietverot pamatparādu, procentus un jebkuras citas saņemamās sankcijas, naudas sodus un izmaksas, kas norādītas to dalībvalstu valūtās, kurās atrodas abas iestādes;

e)

dienu, kurā iesniedzēja iestāde un/vai prasījuma saņēmēja iestāde paziņojusi adresātam par dokumentu;

f)

dienu, no kuras, un laikposmu, kurā saskaņā ar dalībvalstī, kurā atrodas iesniedzēja iestāde, spēkā esošajiem tiesību aktiem, ir iespējama izpilde;

g)

jebkuru citu būtisku informāciju.

a)

sniegt 6. līdz 13. pantā paredzēto palīdzību, ciktāl lūguma saņēmējas iestādes dalībvalsts normatīvie un administratīvie akti paredz šādas darbības attiecībā uz valsts prasījumiem, ja parādnieka situācijas dēļ prasījuma piedzīšana radītu nopietnas ekonomiskas vai sociālas grūtības iestādes atrašanās dalībvalstī;

b)

sniegt 4. līdz 13. pantā paredzēto palīdzību, ja sākotnējais lūgums saskaņā ar 4., 5. vai 6. pantu attiecas uz prasījumu, kurš ir vecāks par pieciem gadiem, sākot no brīža, kad, ievērojot iesniedzējas iestādes dalībvalsts spēkā esošos normatīvos un administratīvos aktus, izveidots dokuments, kurš atļauj piedzīšanu, līdz lūguma dienai. Tomēr prasījuma vai dokumenta apstrīdēšanas gadījumos termiņa sākums ir brīdis, kad lūguma iesniedzēja valsts konstatē, ka prasījums vai izpildes kārtība, kas atļauj piedziņu, vairs nevar tikt apstrīdēta.

a)

personai, kas minēta palīdzības lūgumā;

b)

personām un iestādēm, kas atbild par prasījumu piedziņu, un tikai tādos nolūkos;

c)

tiesu iestādēm, kas nodarbojas ar prasījumu piedziņas lietām.

10.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/39

(1)

Apvienotajā Karalistē 2005. gadā konstatēja Ņūkāslas slimības uzliesmojumus. Šī slimība nopietni apdraudēja Kopienas mājlopu populāciju.

(2)

Lai novērstu slimības izplatīšanos un iespējami ātri palīdzētu to izskaust, atbilstīgi Lēmumam 90/424/EEK Kopienai finansiāli jāpiedalās to attaisnoto izdevumu segšanā, kas dalībvalstij radušies saistībā ar veiktajiem ārkārtas pasākumiem, lai apkarotu šo slimību.

(3)

Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 6. septembra Lēmumu 2006/602/EK par Kopienas finansiālo atbalstu saistībā ar ārkārtas pasākumiem, kas veikti, lai apkarotu Ņūkāslas slimību Apvienotajā Karalistē 2005. gadā (2), minētā uzliesmojuma apkarošanas pasākumu īstenošanai piešķīra finansiālu atbalstu 50 % apmērā no attaisnotajiem izdevumiem, par ko var saņemt Kopienas finansējumu.

(4)

Saskaņā ar minēto lēmumu Kopienas finansiālo atbalstu izmaksā, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes 2007. gada 11. jūnijā iesniegto pieprasījumu un apliecinošiem dokumentiem, kas minēti 7. pantā Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulā (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (3).

(5)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, tagad jānosaka Kopienas finansiālā atbalsta kopējā summa, kas paredzēta to izdevumu segšanai, kuri radušies, 2005. gadā izskaužot Ņūkāslas slimību Apvienotajā Karalistē.

(6)

Atbilstīgi Kopienas veterinārajiem noteikumiem Komisijas veikto pārbaužu rezultāti un Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanas nosacījumi liecina, ka Kopienas finansiālo atbalstu nevar piešķirt attiecībā uz visiem deklarētajiem izdevumiem.

(7)

Komisija 2007. gada 21. decembra vēstulē paziņoja Apvienotās Karalistes iestādēm savus novērojumus, attaisnoto izdevumu aprēķina metodi un galīgos secinājumus.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,