Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document Ares(2025)6022502

Communication from the Commission to the Council and the European Parliament, A European Strategy for Housing Construction

UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

PAR INICIATĪVU (bez ietekmes novērtējuma)

Dokumenta nolūks ir sabiedrību un ieinteresētās personas informēt par Komisijas darbu, lai tās varētu iesniegt atsauksmes un rezultatīvi piedalīties apspriešanā.

Aicinām šīs grupas paust viedokli par Komisijas skatījumu uz problēmu un iespējamajiem tās risinājumiem, kā arī sniegt būtisko informāciju, kas varētu būt to rīcībā.

Iniciatīvas nosaukums

Eiropas Mājokļu būvniecības stratēģija

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

GROW ĢD – H.1 nodaļa

Paredzamais iniciatīvas veids

Paziņojums un rīcības plāns

Orientējošais laiks

2026. g. 1. ceturksnis

Papildinformācija

Daļa no Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plāna 1

Dokuments ir izstrādāts tikai informatīvos nolūkos. Tas neskar Komisijas galīgo lēmumu par šīs iniciatīvas turpināšanu vai tās galīgo saturu. Visi dokumentā aprakstītie iniciatīvas elementi var mainīties, t. sk. hronoloģija.

A. Politiskais konteksts, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

Ilgtspējīga Eiropas labklājība, konkurētspēja un sociālais taisnīgums ir šīs Komisijas darba kārtības prioritāte 2 . Jaunais labklājības plāns atvieglos uzņēmējdarbības veikšanu, stiprinās vienoto tirgu 3 un palīdzēs veidot tīras rūpniecības kursu ilgtspējīgai konkurētspējai, kā arī veidot vienotu otrreizējo izejvielu tirgu saskaņā ar Aprites ekonomikas aktu. Plāns veicinās inovāciju, jo īpaši digitālo rīku izmantošanu, un palīdzēs novērst prasmju un darbaspēka trūkumu.

Sociālā taisnīguma nodrošināšanai ārkārtīgi nozīmīga ir arī piekļuve cenas ziņā pieejamiem mājokļiem. Ar pirmo Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu tiks risināti strukturālie apstākļi, kas ir pamatā mājokļu pieejamības krīzei, un, konkrētāk, izstrādāta mājokļu būvniecības stratēģija nolūkā stiprināt mūsu sabiedrību 4 .

Eiropas Mājokļu būvniecības stratēģijas mērķis ir radīt pamatnosacījumus pārveidotu, renovētu un jaunu mājokļu piedāvājuma palielināšanai 5 . Tā ietvers pasākumus, kuru mērķis ir palielināt visas būvniecības ekosistēmas ražīgumu un konkurētspēju 6 , vienlaikus apmierinot iedzīvotāju dažādās vajadzības, jo īpaši nodrošinot, lai mājokļi būtu cenas ziņā pieejami. Tādējādi ar stratēģiju būs iespējams sasniegt pašreizējās Komisijas galvenās prioritātes.

Stratēģijas pamatā ir būvniecības pārkārtošanās plāns 7 , kurā aprakstīti nosacījumi noturīgas, konkurētspējīgas, zaļākas un digitālākas būvniecības ekosistēmas izveidei Eiropas Savienībā nolūkā šos mērķus sasniegt ātrāk un efektīvāk. Plānā arī norādīts uz nepieciešamību nodrošināt mājokļus, kas būtu pieejami personām ar invaliditāti.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

Miljoniem cilvēku visā Eiropā, tostarp jaunieši un ģimenes, saskaras ar grūtībām atrast cenas ziņā pieejamus mājokļus. Tas tieši ietekmē viņu dzīves kvalitāti un apdraud sociālās vienotības sajūtu. Demogrāfiskās pārmaiņas ir radījušas jo īpaši lielu spiedienu uz urbānajām teritorijām, kurās novērojama visaugstākā darbvietu un izglītības iespēju koncentrācija. Izmaiņas ģimenes struktūrā nozīmē, ka ir nepieciešamas dažāda veida un izmēra mājas. Mājokļu krīzes risināšana nozīmē ne tikai atbalstu spēcīgai sociālai Eiropai un vienotības veicināšanu mūsu kopienās – krīze ietekmē arī Eiropas konkurētspēju, jo cilvēki, kas strādā pamatpakalpojumu nozarē, nevar atļauties dzīvot tur, kur viņu prasmes ir nepieciešamas visvairāk. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi palielināt cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams veidot augstas efektivitātes būvniecības ekosistēmu.

Būvniecības ekosistēma 8 ir viena no trim lielākajām ekosistēmām Eiropas Savienībā. Šī ekosistēma, kurā darbojas 6,5 miljoni uzņēmumu, nodrošina darbvietas 27 miljoniem cilvēku un Eiropas Savienībai rada bruto pievienoto vērtību (BPV) 12 % apmērā. Tajā pašā laikā ar šo ekosistēmu netiek pilnībā risinātas mājokļu pieejamības krīzes radītās problēmas. Pēdējo desmit gadu laikā būvniecības izmaksas ir pieaugušas straujāk nekā inflācija, turklāt efektivitātes pieaugums nekompensē palielinātās materiālu un darbaspēka izmaksas. Lai gan ražīgums no 2002. līdz 2022. gadam visā pasaulē un visās ekonomikas nozarēs vidēji palielinājās par 50 %, būvniecības nozarē tas palielinājās tikai par 10 % 9 . Turklāt saskaņā ar ECB 10 un Eurostat 11 datiem būvniecības nozares ražīgums Eiropas Savienībā kopš 2019. gada ir samazinājies par 8 %.

Augstas efektivitātes būvniecības ekosistēma var palīdzēt uzlabot šo situāciju, palielinot cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu. Tomēr būvniecības ekosistēma pašlaik savu pilno potenciālu nesasniedz tālāk minēto iemeslu dēļ.

-Būvniecības uzņēmumi parasti izmanto darbietilpīgas darba metodes.

-Ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ir ierobežoti, un inovatīvi būvniecības produkti un metodes ieņem tikai nelielu tirgus daļu.

-Otrreizējo izejvielu tirgus nav pietiekami attīstīts, un tas rada neefektivitāti, no kuras būtu iespējams izvairīties, bet kas ierobežo piekļuvi šādām izejvielām, padarot piegādes ķēdi ne tik noturīgu.

-Dažu izejvielu trūkums rada šķēršļus ražīgumam, savukārt būvniecības atkritumi ir nepietiekami izmantots izejvielu avots.

-Būvniecības atļauju ieguves procedūras lielākoties balstās uz drukātiem dokumentiem, tās ir sarežģītas un garas, un dažādās Eiropas Savienības valstīs tās ievērojami atšķiras.

-Būvniecības pakalpojumu tirgus visā Eiropas Savienībā ir nevienveidīgs: dažādās Eiropas Savienības valstīs vienādiem vai līdzīgiem pakalpojumiem ir nepieciešamas atšķirīgas prasmes un licences, un tas ierobežo uzņēmējdarbības iespējas un klientu izvēles brīvību.

Pastāv nesaskanība starp piedāvājumu un pieprasījumu. Neraugoties uz pastāvīgi augsto pieprasījumu, laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam ar katru gadu tika izsniegts arvien mazāk būvatļauju, un pašlaik visā Eiropā izsniegto būvatļauju skaits ir tikai aptuveni 50 % no 2006. gadā izsniegto būvatļauju skaita I .

Pierādījumu un zināšanu trūkums

Lai izstrādātu pasākumus, kas palīdzēs palielināt būvniecības nozares konkurētspēju un ražīgumu, kā arī jaunu, pārveidotu un renovētu mājokļu piedāvājumu, ir nepieciešama detalizēta informācija. Komisija vēlas ievākt datus jo īpaši par šādiem jautājumiem:

-nepietiekamā piedāvājuma pamatcēloņi, ņemot vērā lielo pieprasījumu, jo īpaši pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem;

-dati, kas ļautu sarindot šos pamatcēloņus prioritārā secībā;

-tirgus nepilnību, noteikumu, administratīvo procesu, grūtību, kas saistītas ar finansējuma iegūšanu, kā arī citu konstatēto tirgus nepilnību cēloņu relatīvā nozīme;

-būvniecības atļauju piešķiršanas procedūras Eiropas Savienībā, jo īpaši to ilgums un digitalizācijas pakāpe;

-procedūru ilguma ekonomiskā ietekme;

-būvniecības atļauju digitalizēšanas ekonomiskā ietekme;

-konkrēti šķēršļi sociālo mājokļu būvniecības un renovācijas veicināšanai (t. i., valsts un bezpeļņas mājokļu sektorā);

-ar nepilnīgu iekšējo tirgu saistītās izmaksas, tostarp Eiropas un valstu tiesību aktu un prasību izmaksas, jo īpaši galvenie šķēršļi, kas liedz sniegt būvniecības pakalpojumus pāri robežām; 

-šķēršļi, ar kuriem saskaras būvniecības uzņēmumi un būvizstrādājumu ražotāji, izvēršot inovāciju, jo īpaši tehniskie noteikumi, kā arī tādu būvizstrādājumu standartu trūkums, kas nepieciešami, lai veicinātu Eiropas ārpus objekta strādājošo ražotāju spēju attīstīšanu;

-ārpus objekta veiktās celtniecības apjoms un potenciāls un galvenie šķēršļi tās tālākai attīstībai;

-tādu ieguvumu vai izmaksu izteikšana skaitļos, kuras radītu digitālo risinājumu integrēšana būvniecības vērtības ķēdē un aprites ciklā, kā arī administratīvajos procesos, jo īpaši digitālajās būvniecības atļaujās un digitālajos būvniecības žurnālos; 

-darbaspēka un prasmju trūkuma apmērs būvniecības ekosistēmā, kā arī atšķirības starp Eiropas Savienības valstīm un reģioniem šajā ziņā;

-šķēršļi būvlaukumu vidiskās pārvaldības uzlabošanai.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Juridiskais pamats

Šī iniciatīva izpaudīsies kā Komisijas paziņojums, kurā izklāstīts to pasākumu plāns, kuru mērķis ir atbalstīt būvniecības ekosistēmas konkurētspēju un palielināt tās ražīgumu. Atsevišķi tiesību aktu priekšlikumi, kas varētu tikt iekļauti paziņojumā, sniegs atsauci(-es) uz attiecīgo juridisko pamatu(-iem).

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienībā tiktu palielināta būvniecības ekosistēmas konkurētspēja, jo tikai šī nozare var ievērojami palielināt mājokļu piedāvājumu, veicot renovāciju, pārveidošanu un izstrādājot jaunus ēku projektus. Tā tas ir jo īpaši tāpēc, ka nozarei ir augsta ekonomiskā nozīme.

Daži no izskatāmajiem pasākumiem ir likumdošanas pasākumi, kurus var pieņemt tikai Eiropas Savienības līmenī. Neleģislatīviem pasākumiem (kas saistīti ar finansējumu vai būvatļaujām) arī ir Eiropas mēroga nozīme, un tos nevar izstrādāt valstu līmenī, jo tie ir saistīti ar Eiropas Savienības fondiem vai nepieciešamību uzraudzīt būvniecības nozares attīstību visās Eiropas Savienības valstīs.

Būvniecības nozares pārkārtošanās plānā 12 ir noteiktas jomas, kurās nepieciešama iejaukšanās, kā arī ierosināti pasākumi ekosistēmas konkurētspējas palielināšanai. Daži no pasākumiem, kuriem ir nepieciešama iejaukšanās Eiropas Savienības līmenī, jau ir ieviesti (ir izveidots satvars būvizstrādājumu saskaņošanai, digitalizēšanai un izsekojamībai, ieviestas dizaina balvas un veiktas prasmju pilnveides darbības ar iniciatīvu “Jaunais Eiropas “Bauhaus”” un “Build-ups”). Citas iniciatīvas joprojām tiek izstrādātas, vai arī tām ir nepieciešams papildu stimuls. Šīs iniciatīvas ietver pasākumus, kas atvieglo pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, materiālu pārstrādi un atkalizmantošanu, otrreizējo izejvielu tirgu izveidi un būvatļauju digitalizēšanu.

B. Ko un kādā veidā ar iniciatīvu plānots panākt

Iniciatīvas mērķis ir palielināt būvniecības ekosistēmas konkurētspēju un ražīgumu, lai ar to būtu iespējams apmierināt pieprasījumu pēc mājokļiem, veicot pasākumus tālāk minētajās jomās.

-Atbalstīt vadošos tirgus, ņemot vērā Būvizstrādājumu regulā noteiktos standartus komplektiem un sistēmām, kas ļauj plašā mērogā ieviest inovatīvas būvniecības metodes. Šie paņēmieni varētu atvieglot mājokļu būvniecību, palielināt ražīgumu un samazināt izmaksas.

-Atvieglot piekļuvi izejresursiem, piemēram, noteiktām būtiskām izejvielām un otrreizējiem izejmateriāliem, veicot uzraudzību un nosakot atbilstošus atkritumu cikla beigu kritērijus, sekmējot aprites ekonomikas risinājumu ieviešanu un samazinot to izmaksas uzlabotas materiālu pieejamības dēļ.

-Atvieglot piekļuvi finansējumam nolūkā samazināt risku, kas saistīts ar inovatīvu produktu ieviešanu.

-Atbalstīt būvniecības atļauju piešķiršanas procesu modernizāciju un vienkāršošanu, lai šos procesus paātrinātu un samazinātu ar tiem saistītās izmaksas.

-Pabeigt būvniecības pakalpojumu vienotā tirgus izveidi, lai uzņēmumi un privātpersonas varētu brīvi piedāvāt savus pakalpojumus visā Eiropas Savienībā.

Digitalizējot nozari, paredzams, ka tiks uzlabota ekosistēmas konkurētspēja un mājokļu būvniecība visās iepriekš minētajās jomās.

Paziņojumā tiks apzinātas problēmas un trūkumi un iesniegti priekšlikumi rīcībai, kas jāveic atbilstošajā līmenī. Paredzams, ka paziņojums kalpos par pamatu sadarbībai ar publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām. Pašā paziņojumā nebūs ietvertas prasības par samērīguma novērtējumu.

Paredzamā ietekme

Paredzams, ka ar Eiropas Mājokļu būvniecības stratēģiju tiks veicināta ražīgāka, konkurētspējīgāka un inovatīvāka būvniecības ekosistēma, kas spēs paātrināt būvdarbus, jo īpaši mājokļu būvniecību, un padarīt tos efektīvākus. Tādējādi ir paredzams, ka ar stratēģiju tiks sekmēts lielāks un ātrāks pienācīgu un cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājums.

Atbalsts būvniecības ekosistēmas pārveidei nāks par labu visām Eiropas Savienības valstīm un reģioniem, tādējādi uzlabojot konkurētspēju un dzīves kvalitāti. Iniciatīvas ietekme, iespējams, būs nozīmīgāka pilsētu teritorijās un citās teritorijās, kurās trūkst mājokļu.

Papildus tiešajai un netiešajai ekonomiskajai ietekmei būvniecības darbu samazināšanās rada arī citas sekas. Tā ierobežo darbaspēka mobilitāti un rada šķēršļus ienākšanai darba tirgū. Nepieciešamie renovācijas darbi, tostarp energorenovācijas darbi, var tikt atlikti, un tas ietekmēs cilvēku labklājību un ēku piekļūstamību.

Iniciatīvas mērķis ir sasniegt šādus ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM): cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme, ražošana, inovācijas un infrastruktūra, laba veselība un labklājība, ilgtspējīgas pilsētas un kopienas, rīcība klimata jomā, atbildīgs patēriņš un ražošana.

Turpmākā pārraudzība

Rezultāti tiks novērtēti un uzraudzīti, ņemot vērā attiecīgos rādītājus, kas saistīti ar katru ierosināto pasākumu. Nepieciešamības gadījumā šis process tiks veikts ar Eiropas pusgada atbalstu.

C. Labāks regulējums

Ietekmes novērtējums

Šai iniciatīvai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, jo tas būs Komisijas paziņojums, kurā izklāstītas iniciatīvas stratēģiska plāna veidā. Saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm ietekmes novērtējums tiks veikts visiem priekšlikumiem, kas izriet no šīs stratēģijas un kam paredzama būtiska ietekme, un saistībā ar kuriem Komisijai ir izvēle starp alternatīviem politikas risinājumiem.

Apspriešanas stratēģija

Šā uzaicinājuma iesniegt atsauksmes mērķis ir apkopot datus par nepilnībām, problemātiskajiem posmiem un ierosinātajām iniciatīvām Eiropas, valstu, reģionālā vai vietējā līmenī, lai uzlabotu būvniecības ekosistēmas ražīgumu un konkurētspēju. Tas tiks publicēts portālā “Izsakiet viedokli” visās Eiropas Savienības valodās un būs pieejams atsauksmēm vismaz astoņas nedēļas.

Visas ieinteresētās personas ir aicinātas iesniegt atsauksmes. Galvenās ieinteresētās personas, ar kurām tiks veiktas apspriedes, ir visi attiecīgie būvniecības un mājokļu nozarē iesaistītie dalībnieki, tostarp valsts iestādes, reģionālās un vietējās pašvaldības, būvniecības un renovācijas uzņēmumi, būvizstrādājumu un materiālu ražotāji, telpu plānotāji, arhitekti un inženieri un to organizācijas, sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp personas ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēki, finanšu iestādes, mājokļu attīstītāji, mājokļu uzņēmumi, sociālo mājokļu nodrošinātāji un mājokļu kooperatīvi.

Šis uzaicinājums iesniegt atsauksmes tiks popularizēts, izmantojot paziņojumus presei, Komisijas tīmekļa vietni un sociālo mediju kontus, kā arī e-pastus, kas tiks nosūtīti Komisijas ieinteresēto personu tīkliem un grupām.

Papildus šim uzaicinājumam sniegt atsauksmes ieinteresēto personu atsauksmes tiks papildinātas ar informāciju no vairākiem apspriešanās/datu vākšanas pasākumiem, tostarp:

·aptaujām par būvniecības un uzstādīšanas pakalpojumu sniegšanu iekšējā tirgū (tika slēgtas 2025. gada 4. aprīlī) un par būvniecības, kas norisinās ārpus objekta, tirgus potenciālu un ietekmi uz mājokļu piedāvājumu 13 (tika slēgtas 2025. gada 19. martā);

·mērķorientētām tematiskām apspriešanām Eiropas Savienības Augsta līmeņa būvniecības forumā (paredzams, ka tās norisināsies 2025. gada 3. ceturksnī);

·mērķorientētu apspriešanos par būvatļaujām, tostarp to digitalizēšanu (tika slēgta 2025. gada 8. jūnijā);

·tematiskiem pētījumiem par būvniecību, kas veikta ārpus objekta, būvatļauju procedūrām un digitālajiem būvniecības žurnāliem.

Turklāt sabiedriskā apspriešana par cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu ietvers konkrētus jautājumus, kas tieši saistīti ar šo stratēģiju.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas labāka regulējuma politiku, kuras mērķis ir izstrādāt iniciatīvas, kam pamatā ir labākās pieejamās zināšanas, aicinām pētniekus un akadēmiskas organizācijas, zinātniskās biedrības un apvienības, kurām ir lietpratība tehniskajā un politikas izstrādes jomā, iesniegt attiecīgos publicētos un publicēšanai sagatavotos zinātniskos pētījumus, analītiskos materiālus un datus. Mūs it sevišķi interesē materiāli, kuros sniegts kopsavilkums par pašreizējām zināšanām attiecīgajā jomā vai jomās.

(1)   Mājokļi par pieņemamu cenu – Eiropas Komisija .
(2)  Eiropas izvēle. Politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2024–2029), Strasbūra, 2024. gada 18. jūlijs, 6. un 18. lpp.
(3)  Pilnvarojuma vēstule Stefanam Sežurnē, priekšsēdētājas vietniekam uzplauksmes un industriālās stratēģijas jautājumos.
(4)  Eiropas izvēle. Politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2024–2029), Strasbūra, 2024. gada 18. jūlijs, 18. lpp.
(5)  Pilnvarojuma vēstule Danam Jergensenam, enerģētikas un mājokļu komisāram.
(6)  Ekosistēmas struktūras definīcija un sīkāka informācija par šo struktūru:  swd-annual-single-market-report-2021_en.pdf .
(7)   Būvniecības pārkārtošanās plāns – Eiropas Komisija .
(8)  Komisijas dienestu darba dokuments “Scenāriji pārkārtošanās plānam ceļā uz noturīgu, zaļāku un digitālāku būvniecības ekosistēmu”, DocsRoom , Eiropas Komisija , 2021. gada 14. decembris.
(9)   Būvniecības nozares ražīgums kā jauna prioritāte | McKinsey .
(10)   Nesenās norises eurozonā darba ražīguma jomā: pa valstīm un pa nozarēm .
(11)  Eurostat  [nama_10_lp_a21] Darba ražīgums un darbaspēka vienības izmaksas pa nozarēm ( NACE , 2. redakcija) .
(12)   Būvniecības pārkārtošanās plāns – Eiropas Komisija .
(13)  https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/33979417-5882-11f0-a9d0-01aa75ed71a1/language-en
(I)

 Nelielais būvatļauju skaits ir saistīts ar dažādiem faktoriem, kuru relatīvais nozīmīgums dažādās Eiropas Savienības valstīs atšķiras.

Top