29.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 339/2

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiska iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (1) (turpmāk tekstā – “Direktīva 2004/18/EK”), 48. panta 3. punktu, skatītu kopā ar 2. punktu, var interpretēt tādējādi, ka ar “attiecīgo gadījumu”, kad komersants var izmantot citu juridisko personu kompetenci, ir domāta ikviena situācija, kad attiecīgajam komersantam nav līgumslēdzējas iestādes prasītās kvalifikācijas un tas vēlas izmantot citu juridisko personu kompetenci? Vai arī norāde, ka komersants var izmantot citu juridisko personu kompetenci tikai “attiecīgajos gadījumos” kā ierobežojums ir jāsaprot tādējādi, ka šāda atsauce, pierādot komersantu kvalifikāciju publiskā iepirkuma procedūrā, ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos un nevis – parasti?

2)

Vai Direktīvas 2004/18/EK 48. panta 3. punktu, skatītu kopā ar 2. punktu, var interpretēt tādējādi, ka tas, ka komersants izmanto citu juridisko personu kompetenci to zināšanu un pieredzes ziņā “neatkarīgi no tā, kāds ir to starpā pastāvošo saistību tiesiskais raksturs”, kā arī no to “resursu nodošana rīcībā” nozīmē, ka komersantam, izpildot līgumu, var ar šo juridisko personu nebūt nekādas saistības vai būt tikai ļoti vājas saistības, tas ir, ka tas var izpildīt līgumu patstāvīgi (nepiedaloties citai juridiskajai personai) vai ka šī līdzdalība var izpausties kā “padomu sniegšana”, “konsultācijas” vai “mācības” utml.? Vai arī Direktīvas 2004/18/EK 48. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka juridiskajai personai, kuras kompetenci komersants izmanto, tiešām un personiski ir jāizpilda līgums tādā apmērā, kādā tiek norādīta tās kompetence?

3)

Vai Direktīvas 2004/18/EK 48. panta 3. punktu, skatītu kopā ar 2. punktu, var interpretēt tādējādi, ka komersants, kam ir personiska pieredze, bet mazākā mērā nekā tas gribētu pierādīt līgumslēdzējai iestādei (piemēram, nav pietiekama, lai varētu iesniegt piedāvājumu par visa publiskā iepirkuma izpildi), var papildus izmantot citu juridisko personu kompetenci, lai palielinātu savas izredzes publiskā iepirkuma procedūrā?

4)

Vai Direktīvas 2004/18/EK 48. panta 3. punktu, skatītu kopā ar 2. punktu, var interpretēt tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu vai konkursa nolikumā var noteikt (vai tai pat ir jānosaka) principi, kā komersants var izmantot citu juridisko personu kompetenci, piemēram, kādā veidā citai juridiskai personai ir jāpiedalās iepirkuma izpildē, kā ir jābūt saistītām komersanta un citu juridisko personu spējām, vai cita juridiskā persona ir solidāri atbildīga par pareizu līguma izpildi apmērā, kādā komersants atsaucas uz citas juridiskās personas kompetenci?

5)

Vai Direktīvas 2004/18/EK 2. pantā noteiktais vienādas un nediskriminējošas attieksmes pret komersantiem princips atļauj šādu citas juridiskas personas kompetences izmantošanu, par ko ir runa direktīvas 48. panta 3. punktā, saskaņā ar kuru notiek divu vai vairāku juridisko personu, kam nav kompetences zināšanu un pieredzes ziņā, ko prasa līgumslēdzēja iestāde, kompetences apvienošana?

6)

Tādējādi – vai Direktīvas 2004/18/EK 2. pantā noteiktais vienādas un nediskriminējošas attieksmes pret komersantiem princips ļauj interpretēt Direktīvas 2004/18/EK 44. pantu un 48. panta 3. punktu tādējādi, ka līgumslēdzējas iestādes noteiktie nosacījumi, lai piedalītos procedūrā, var tikt izpildīti tikai formāli, neatkarīgi no faktiskās komersanta kvalifikācijas?

7)

Vai Direktīvas 2004/18/EK 2. pantā noteiktais vienādas un nediskriminējošas attieksmes pret komersantiem princips ļauj gadījumā, kad ir pieļaujama piedāvājuma iesniegšana attiecībā uz līguma daļu, komersantam pēc piedāvājumu iesniegšanas, piemēram, papildinot vai precizējot dokumentus, norādīt, uz kuru līguma daļu attiecas viņa norādītā kompetence, kas izpilda nosacījumus, lai varētu piedalīties procedūrā?

8)

Vai Direktīvas 2004/18/EK 2. pantā noteiktais vienādas un nediskriminējošas attieksmes pret komersantiem princips, kā arī pārskatāmības princips ļauj atzīt par spēkā neesošu izdarītu izsoli un atkārtot elektronisku izsoli gadījumā, kad tā tika veikta būtiskā ziņā nepareizi, piemēram, tajā netika uzaicināti visi komersanti, kas iesniedza pieņemamus piedāvājumus?

9)

Vai Direktīvas 2004/18/EK 2. pantā noteiktais vienādas un nediskriminējošas attieksmes pret komersantiem princips, kā arī pārskatāmības princips ļauj piešķirt tiesības slēgt līgumu komersantam, kura piedāvājumam tika izdarīts piesitums šādā izsolē, to neatkārtojot, ja nevar konstatēt, vai minētā komersanta piedalīšanās mainītu tās rezultātu?

10)

Vai, interpretējot Direktīvas 2004/18/EK normas, kā interpretācijas vadlīniju var izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK saturu un preambulu, kaut arī nav beidzies tās transponēšanas termiņš, ciktāl tajā ir izskaidroti daži Savienības likumdevēja pieņēmumi un nodomi, kas nav pretrunā Direktīvas 2004/18/EK normām?