23.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 344/59

—

piespriest atlīdzināt zaudējumus;

—

atzīt, ka virkne OLAF darbību un pasākumu ir tiesiski spēkā neesoši un ir kvalificējami kā nepieņemami pierādījumi.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota OLAF pilnvaru nepareiza izmantošana, jo tam nebija pilnvaru veikt izmeklēšanu par līgumiskajām attiecībām starp Komisiju un trešo personu, un OLAF saistībā ar attiecīgo izmeklēšanu ir rīkojies ultra vires, pārkāpjot vairākus piemērojamā tiesiskā regulējuma pantus, piemēram, Padomes Regulu Nr. 2185/96 (1) un Regulu Nr. 1073/1999 (2).

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (3) pārkāpums, Regulas Nr. 1073/1999 8. panta pārkāpums, pienākuma saglabāt konfidencialitāti pārkāpums, tiesību uz privāto dzīvi aizskārums, labas pārvaldības principa pārkāpums, jo OLAF un vairāki Komisijas ģenerāldirektorāti ir rīkojušies prettiesiski, apstrādājot prasītāja personīgos datus un nodot šo informāciju Komisijai un trešajām personām.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots tiesību uz aizstāvību pārkāpums, jo prasītājam ir ārkārtīgi ierobežota informācija par faktiem, kas uz viņu attiecas saistībā ar attiecīgo izmeklēšanu, un līdz ar to viņam nav tikusi dota iespēja aizstāvēties pret jebkuru iespējamu apsūdzību.