Puses
Sprieduma pamatojums
Rezolutīvā daļa

Puses

Lieta T‑514/13

AgriCapital Corp. , Ņujorka (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv P. Meyer un M. Gramsch , advokāti,

prasītāja,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) , ko pārstāv P. Geroulakos , pārstāvis,

atbildētājs,

otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –

agri.capital GmbH , Minstere (Vācija), ko pārstāv A. Nordemann‑Schiffel , advokāts,

par prasību par ITSB Apelācijas otrās padomes 2013. gada 10. jūlija lēmumu lietā R 2236/2012‑2 attiecībā uz iebildumu procesu starp AgriCapital Corp. un agri.capital GmbH .

VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs D. Gracijs [ D. Gratsias ], tiesneši M. Kančeva [ M. Kancheva ] (referente) un K. Veters [ C. Wetter ],

sekretāre J. Veiherte [ J. Weychert ], administratore,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 23. septembrī,

ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 17. decembrī,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 6. janvārī,

ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 24. aprīlī,

pēc 2014. gada 10. decembra tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Sprieduma pamatojums

Tiesvedības priekšvēsture

1. 2009. gada 4. jūnijā prasītāja agri.capital GmbH Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

2. Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “AGRI.CAPITAL”.

3. Pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, pēc procesa ITSB laikā veiktās [uzskaitījuma] ierobežošanas ietilpst tostarp 36. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumi, it īpaši saistībā ar elektroenerģijas un siltuma no atjaunojamiem energoresursiem ražošanas un sadales iekārtām; izmantošanas koncepciju izstrāde (līgumu slēgšana par infrastruktūru pārvaldību); nekustamā īpašuma pārvaldīšana; zemes gabalu apsaimniekošana; nekustamā īpašuma pārvaldīšana un mediācija, nekustamā īpašuma izīrēšana un iznomāšana (infrastruktūru pārvaldība); darījumi ar nekustamo īpašumu; lauksaimniecībai paredzēto zemes gabalu iznomāšana; iepriekš minētie pakalpojumi, kas nav saistīti ar iespiedpakalpojumiem un/vai iespiedprecēm”.

4. Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2009. gada 14. decembra Bulletin des marques communautaires [ Kopienas Preču Zīmju Biļetenā ] Nr. 59/2009.

5. 2010. gada 12. martā prasītāja AgriCapital Corp. saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 41. pantu cēla iebildumus par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visiem 36. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem.

6. Iebildumi tika balstīti uz šādām agrākām Kopienas preču zīmēm:

– Kopienas vārdiska preču zīme “AgriCapital”, kas 2007. gada 24. augustā reģistrēta ar numuru 6192322;

– Kopienas vārdiska preču zīme “AGRICAPITAL”, kas 2006. gada 7. jūlijā reģistrēta ar numuru 4589339.

7. Pakalpojumi, attiecībā uz kuriem reģistrēta agrākā Kopienas vārdiskā preču zīme “AgriCapital”, ietilpst 36. klasē un atbilst šādam aprakstam: “Finansēšanas pakalpojumi; konsultācijas finansēšanas jomā”.

8. Pakalpojumi, attiecībā uz kuriem reģistrēta agrākā Kopienas vārdiskā preču zīme “AGRICAPITAL”, arī ietilpst 36. klasē un atbilst šādam aprakstam: “Konsultāciju un kapitālieguldījumu banku jomā pakalpojumi, kas paredzēti lauksaimniecības nozares uzņēmumiem”.

9. Iebildumu pamatojumam tika izvirzīti Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie pamati.

10. Ar 2012. gada 2. oktobra lēmumu ITSB Iebildumu nodaļa noraidīja iebildumus, pamatojoties uz to, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertie pakalpojumi un ar agrākajām preču zīmēm aptvertie pakalpojumi, kas ietilpst 36. klasē, ir atšķirīgi, kā rezultātā nebija izpildīts viens no Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas kritērijiem, proti, pakalpojumu identiskums vai līdzība.

11. 2012. gada 3. decembrī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

12. Ar 2013. gada 10. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelācijas otrā padome apelācijas sūdzību noraidīja un piesprieda prasītājai atlīdzināt reģistrācijas pieteikuma iesniedzējai iebildumu un apelācijas procesā ITSB radušos izdevumus EUR 850 apmērā. It īpaši tā uzskatīja, ka konkrētā sabiedrības daļa ir vidusmēra patērētājs visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tā tomēr norādīja, ka šiem patērētājiem var būt augsts uzmanības līmenis attiecībā uz finanšu vai nekustamā īpašuma darījumos iesaistīto summu ievērojamo apmēru. Pēc tam tā salīdzināja ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertos pakalpojumus, kas ietilpst 36. klasē, ar tiem, attiecībā uz kuriem tikušas reģistrētas agrākās preču zīmes. Pēc šī salīdzinājuma tā izdarīja secinājumu, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertie pakalpojumi, kas ietilpst 36. klasē, un tie, kuri aptverti ar agrākajām preču zīmēm, ir atšķirīgi. Līdz ar to tā uzskatīja, ka, tā kā nav izpildīts viens no kritērijiem Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanai, šīs tiesību normas izpratnē starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrākajām preču zīmēm nevar pastāvēt sajaukšanas iespēja.

Lietas dalībnieku prasījumi

13. Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– atcelt apstrīdēto lēmumu;

– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

14. ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– prasību noraidīt;

– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Juridiskais pamatojums

Par tiesas sēdē prasītājas iesniegto dokumentu pieņemamību

15. Tiesas sēdē prasītāja lūdza Vispārējo tiesu tai atļaut iesniegt 2014. gada 21. oktobra elektronisko vēstuli, ko tai bija nosūtījis kāds konferences organizators, lai pierādītu, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē starp vārdiem “agri” un “capital” esošais punkts nav pietiekams, lai izslēgtu sajaukšanas iespēju starp šo preču zīmi un prasītājas agrāko preču zīmi “AgriCapital”.

16. ITSB norādīja uz šī dokumenta nepieņemamību, atsaucoties uz to, ka tas ticis iesniegts novēloti un ka tādējādi ne ITSB, ne Vispārējā tiesa nevarēja ar to iepazīties.

17. Vispārējā tiesa ar šo dokumentu iepazinās tiesas sēdē, lēmuma par tā pieņemamību pieņemšanu atliekot.

18. Šajā ziņā ir jāuzskata, ka šo dokumentu, kas pirmo reizi ticis iesniegts Vispārējā tiesā, nevar ņemt vērā. Proti, prasības izskatīšana Vispārējā tiesā ir vērsta uz to, lai pārbaudītu ITSB Apelācijas padomju lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 207/2009 65. panta izpratnē, tāpēc Vispārējai tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi, pamatojoties uz dokumentiem, kuri pirmo reizi ir iesniegti Vispārējā tiesā. Tātad iepriekš minētais dokuments ir jānoraida, nepārbaudot tā pierādījuma spēku (šajā ziņā skat. spriedumu, 2005. gada 24. novembris, Sadas /ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), T‑346/04, Krājums, EU:T:2005:420, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

Par lietas būtību

19. Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, apgalvojot Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

20. Prasītāja būtībā pārmet ITSB Apelācijas padomei, ka tā uzskatījusi, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertajiem pakalpojumiem, kas ietilpst 36. klasē, nebija līdzības ar pakalpojumiem, kas aptverti ar agrākajām preču zīmēm. Tā it īpaši apgalvoja, ka saskaņā ar judikatūru, lai novērtētu pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā arī to konkurējošais un papildinošais raksturs, kā arī to izplatīšanas kanāli. Šajā lietā Apelācijas padome, pirmkārt, neesot ņēmusi vērā papildinātību starp ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptverto “uzņēmēja pakalpojumu”, “nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un mediācijas pakalpojumu”, kā arī “izmantošanas koncepcijas attīstības pakalpojumu” un ar agrākajām preču zīmēm aptverto “finanšu pakalpojumu”, kā arī “bankas konsultāciju un investīciju pakalpojumu lauksaimniecības nozares uzņēmumiem” un, otrkārt, esot nepamatoti izslēgusi, ka šie pakalpojumi var tikt sniegti ar to pašu izplatīšanas kanālu starpniecību. Prasītāja norāda, ka līdz ar to, ņemot vērā agrāko preču zīmju atšķirtspēju, kā arī konfliktējošo preču zīmju vizuālo līdzību un fonētisko identiskumu, ITSB Apelācijas padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, secinot, ka šīs tiesību normas izpratnē starp minētajām preču zīmēm nepastāv sajaukšanas iespēja.

21. Vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, kas tiek apzīmēti ar abām preču zīmēm, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, ir sajaukšanas iespēja. Sajaukšanas iespēja ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi.

22. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena un tā paša uzņēmuma vai – attiecīgā gadījumā – no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un ar šo apzīmējumu aptverto preču vai pakalpojumu līdzību (skat. spriedumu, 2003. gada 9. jūlijs, Laboratorios RTB /ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), T‑162/01, Krājums, EU:T:2003:199, 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).

23. Šis visaptverošais vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem, tostarp starp preču zīmju līdzību un ar tām aptverto preču vai pakalpojumu līdzību. Tādējādi aptverto preču vai pakalpojumu nenozīmīgo līdzību var kompensēt augsta preču zīmju līdzības pakāpe un otrādi (spriedums, 2007. gada 13. septembris, Il Ponte Finanziaria /ITSB, C‑234/06 P, Krājums, EU:C:2007:514, 48. punkts, un spriedums GIORGIO BEVERLY HILLS , minēts 22. punktā, EU:T:2003:199, 32. punkts).

24. Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas mērķiem sajaukšanas iespējas priekšnoteikums vienlaikus ir konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība, kā arī ar tām aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība. Šie nosacījumi ir kumulatīvi (skat. spriedumu, 2009. gada 22. janvāris, Commercy /ITSB – easyGroup IP Licensing (“easyHotel”), T‑316/07, Krājums, EU:T:2009:14, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

25. Tas, vai ITSB Apelācijas padome ir pamatoti uzskatījusi, ka starp konfliktējošajām preču zīmēm nepastāv sajaukšanas iespēja, ir jāizvērtē, ņemot vērā šos apsvērumus.

Par konkrēto sabiedrības daļu

26. Saskaņā ar judikatūru, veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu, ir jāņem vērā attiecīgās preču kategorijas samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs. Tāpat ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. spriedumu, 2007. gada 13. februāris, Mundipharma /ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), T‑256/04, Krājums, EU:T:2007:46, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

27. ITSB Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 16. punktā uzskatīja, ka ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētie pakalpojumi bija paredzēti vidusmēra patērētājam visās Savienības dalībvalstīs, bet ka šim patērētājam var būt augsts uzmanības līmenis attiecībā uz summu, kas iesaistītas finanšu vai nekustamā īpašuma darījumos, ievērojamo apmēru.

28. Lietas dalībnieki neapstrīd apstrīdētajā lēmumā ITSB Apelācijas padomes sniegto konkrētās sabiedrības daļas definīciju. Turklāt, ņemot vērā tajā izklāstītos apsvērumus, šajā lietā nav pamata apšaubīt šo definīciju. It īpaši attiecībā uz banku un finanšu pakalpojumiem, kā arī nekustamā īpašuma pakalpojumiem, kuros parasti ir iesaistītas ievērojamas naudas summas, ir jākonstatē, ka attiecīgajai sabiedrības daļai būs augsts uzmanības līmenis (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 9. septembris, BVR /OHMI – Austria Leasing (“Austria Leasing Gesellschaft m.b.H. Mitglied der Raiffeisen-Bankengruppe Österreich”), T‑197/10, EU:T:2011:455, 20. punkts).

Par attiecīgo pakalpojumu salīdzinājumu

29. Ir jāatgādina, ka, lai novērtētu attiecīgo pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kuri raksturo saikni starp šiem pakalpojumiem un kuri it īpaši atspoguļo to raksturu, izmantošanas mērķi, lietošanu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu (spriedums, 1998. gada 29. septembris, Canon , C‑39/97, Krājums, EU:C:1998:442, 23. punkts). Var ņemt vērā arī citus faktorus, tādus kā, piemēram, attiecīgo pakalpojumu izplatīšanas kanāli (šajā ziņā skat. spriedumu, 2005. gada 21. aprīlis, Ampafrance /ITSB – Johnson & Johnson (“monBeBé”), T‑164/03, Krājums, EU:T:2005:140, 53. punkts).

30. Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka, lai ar agrākajām preču zīmēm aptvertos pakalpojumus varētu salīdzināt ar pakalpojumiem, kuri aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ITSB Apelācijas padome šos pakalpojumus ir iedalījusi trīs grupās, proti, pirmkārt, “nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumi, it īpaši saistībā ar elektroenerģijas un siltuma no atjaunojamiem energoresursiem ražošanas un sadales iekārtām; iepriekš minētie pakalpojumi, kuri nav saistīti ar iespiedpakalpojumiem un/vai iespiedprecēm”, otrkārt, “nekustamā īpašuma pārvaldības un mediācijas pakalpojumi, nekustamā īpašuma izīrēšana un iznomāšana (infrastruktūru pārvaldība); darījumi ar nekustamo īpašumu; lauksaimniecībai paredzēto zemes gabalu iznomāšana; iepriekš minētie pakalpojumi, kas nav saistīti ar iespiedpakalpojumiem un/vai iespiedprecēm”, treškārt, “izmantošanas koncepcijas attīstīšana (līgumu noslēgšana par infrastruktūru pārvaldīšanu); nekustamā īpašuma pārvaldīšana; zemes gabalu apsaimniekošana; iepriekš minētie pakalpojumi, kas nav saistīti ar iespiedpakalpojumiem un/vai iespiedprecēm”.

31. Ir jākonstatē, ka šis iedalījums atspoguļo rakstura, izmantošanas mērķa un lietošanas atšķirības starp pakalpojumiem, kas aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ko arī prasītāja neapstrīd. Tādējādi ir vienīgi jāpārbauda, vai ITSB Apelācijas padome ir pamatoti secinājusi līdzības neesamību starp pakalpojumiem, kas aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, kā tā tos iedalījusi, un pakalpojumiem, kas aptverti ar agrākām preču zīmēm.

– Par līdzības starp “nekustamā īpašuma pārvaldības un mediācijas pakalpojumiem” un “finanšu pakalpojumiem” neesamību

32. Apstrīdētā lēmuma 23.–28. punktā ITSB Apelācijas padome vispirms definēja “darījumus ar nekustamo īpašumu” kā tādus, kas ietver nekustamo īpašumu pārvaldību, nekustamo īpašumu aģentūras [darbību] un nekustamo īpašumu novērtēšanu, kā arī ar tām saistītu konsultāciju un informācijas sniegšanu. Šie pakalpojumi ITSB Apelācijas padomes ieskatā galvenokārt izpaužas kā nekustamā īpašuma atrašana, tā prezentēšana potenciālajiem pircējiem un starpniecība, piemēram, sniedzot palīdzību ne vien nekustamā īpašuma pirkšanas, pārdošanas vai iznomāšanas laikā, bet arī līguma apspriešanas laikā starp nekustamā īpašuma vai zemes gabala pircēju un pārdevēju. ITSB Apelācijas padomes ieskatā tas ietver arī lauksaimniecībai paredzēto zemes gabalu iznomāšanu kā tādu, kas izriet no plašākas kategorijas, jo noma ir līgums, ar kuru nekustamo īpašumu uz noteiktu laiku nodod kādai personai, parasti iznomāšanas veidā. Tā turklāt precizēja, ka “darījumi ar nekustamo īpašumu” varēja arī attiekties uz nekustamā īpašuma pirkšanu un tā tālākpārdošanu, gūstot peļņu.

33. ITSB Apelācijas padome pēc tam norādīja, ka iepriekš definētos “finanšu pakalpojumus” sniedza bankas un kredītiestādes, turpretī darījumi ar nekustamo īpašumu ir darbības, kuras parasti veic nekustamā īpašuma aģenti vai nekustamā īpašuma attīstītāji. Tā arī norādīja, ka šie pakalpojumi ir stingri reglamentēti un daudzos gadījumos tos ir jāveic atšķirīgiem tiesību subjektiem. Šī padome no tā secināja, ka patērētājs nekustamā īpašuma aģentus uztver kā tādus, kas ir skaidri nošķirti no bankām, finanšu iestādēm un apdrošināšanas kompānijām, kas piedāvā citas preces un pakalpojumus, kas nav aizvietojami.

34. ITSB Apelācijas padome visbeidzot uzskatīja, ka, lai gan “darījumiem ar nekustamo īpašumu” ir nepieciešams finansējums, tas nav pietiekami, lai pierādītu ciešas saiknes esamību starp tiem un “finanšu pakalpojumiem”, un ka tām in fine ir vienīgi attāla un netieša rakstura saistība. Šajā ziņā tā precizēja, ka, “lai gan ir taisnība, ka finanšu konsultācijas var būt nepieciešamas daudziem pirkumu veidiem (piemēram, nekustamā īpašuma pirkšanai vai uzņēmuma dibināšanai) un ka piesardzīgi pircēji var meklēt informāciju, lai varētu nodrošināt pirkumu vai uzņēmuma dibināšanu, tas nenozīmē, ka viens ir nepieciešams otram vai ka patērētāji domā, ka atbildība par attiecīgajiem pakalpojumiem ir vienam un tam pašam pakalpojuma sniedzējam”.

35. Šī padome no tā secināja, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertie “nekustamā īpašuma pārvaldības un mediācijas, nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas (infrastruktūru pārvaldības) [pakalpojumi]; darījumi ar nekustamo īpašumu; lauksaimniecībai paredzēto zemes gabalu iznomāšana; iepriekš minētie pakalpojumi, kas nav saistīti ar iespiedpakalpojumiem un/vai iespiedprecēm”, atšķiras no “finanšu pakalpojumiem”, kas aptverti ar prasītājas agrākajām preču zīmēm.

36. Prasītāja pārmet ITSB Apelācijas padomei, ka tā koncentrējusi uzmanību uz neaizstājamību starp nekustamā īpašuma pārvaldības un mediācijas pakalpojumiem un finanšu pakalpojumiem, neizvērtējot to papildinātību. Šajā ziņā tā norāda, ka ITSB Apelācijas padome ir balstījusies uz pārāk šauru finanšu pakalpojumu definīciju. Tā it īpaši apgalvo, ka bankas un finanšu iestādes ļoti bieži piedāvā nekustamos īpašumus pārdošanai vai nu pašas vai ar meitasuzņēmuma starpniecību. To pierādot šiem abiem pakalpojumu veidiem paredzēta kopēja reklāma. No tā izrietot, ka pretēji tam, ko norāda ITSB Apelācijas padome, “nekustamā īpašuma pārvaldības un mediācijas pakalpojumi” ir cieši saistīti ar “finanšu pakalpojumiem” un līdz ar to ir papildinoši.

37. ITSB apstrīd prasītājas argumentus.

38. Šajā ziņā, pirmkārt, attiecībā uz konkrēto pakalpojumu raksturu, izmantošanas veidu un lietošanu ir jau nospriests, ka finanšu pakalpojumiem nav tas pats raksturs, tāds pats izmantošanas veids un tāda pati lietošana kā nekustamā īpašuma pakalpojumiem. Proti, ja finanšu pakalpojumus sniedz finanšu iestādes savu klientu finanšu līdzekļu pārvaldīšanas mērķiem un tos tostarp veido iemaksātā kapitāla saglabāšana, naudas pārvedumi, aizdevumu izsniegšana vai dažāda rakstura finanšu darījumi, tad nekustamā īpašuma pakalpojumus veido pakalpojumi saistībā ar nekustamo īpašumu, it īpaši īpašuma iznomāšana, pirkšana, pārdošana vai pārvaldīšana (spriedums, 2013. gada 11. jūlijs, Metropolis Inmobiliarias y Restauraciones /ITSB – MIP Metro (“METRO”), T‑197/12, EU:T:2013:375, 42. punkts).

39. No tā izriet, ka, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, ITSB padome nav ar agrāko preču zīmi aptvertos “finanšu pakalpojumus” definējusi pārāk šauri.

40. Otrkārt, ir jāsecina, ka, kā norādīts iepriekš 34. punktā, ITSB Apelāciju padome nav vienīgi izvērtējusi “darījumu ar nekustamo īpašumu” aizvietojamību ar “finanšu pakalpojumiem”, bet gan efektīvi veikusi to papildinātības vērtējumu.

41. Turklāt ir jānorāda, ka, lai pamatotu argumentāciju attiecībā uz konkrēto pakalpojumu papildinātību, prasītāja vienīgi norāda, ka nekustamā īpašuma pārdošana ir pakalpojums, kuru bieži sniedz finanšu [pakalpojumus sniedzējas] sabiedrības.

42. Kā jau arī ticis nospriests, attiecībā uz to, ka konkrētie pakalpojumi varētu tikt sniegti no tiem pašiem izplatīšanas kanāliem, ir jākonstatē, ka nekustamā īpašuma pakalpojumus principā nesniedz tajās pašās telpās, kur sniedz finanšu pakalpojumus (spriedums METRO , minēts 38. punktā, EU:T:2013:375, 43. punkts).

43. Administratīvajā procesā prasītājas iesniegtie dokumenti (prasības pieteikuma A5. pielikums) neļauj apšaubīt šādu konstatējumu, ciktāl finanšu iestādes nekustamā īpašuma pakalpojumus sniedz nošķirtas filiāles, kā rezultātā finanšu darījumi ir nošķirti no iespējamajiem nekustamā īpašuma darījumiem (spriedums METRO , minēts 38. punktā, EU:T:2013:375, 45. punkts).

44. No tā izriet, ka ITSB Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka “nekustamā īpašuma pārvaldības un mediācijas, nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas (infrastruktūru apsaimniekošanas) [pakalpojumi]; darījumi ar nekustamo īpašumu; lauksaimniecībai paredzēto zemes gabalu iznomāšana; iepriekš minētie pakalpojumi, kas nav saistīti ar iespiedpakalpojumiem un/vai iespiedprecēm”, kas aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, atšķiras no “finanšu pakalpojumiem”, kas aptverti ar prasītājas agrākajām preču zīmēm.

– Par “nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumu” līdzības ar “finanšu pakalpojumiem” neesamību

45. Apstrīdētā lēmuma 19.–21. punktā ITSB Apelācijas padome uzskatīja, ka nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumi ir vairāku aspektu darījumi, kuri ietver darbības sākot no esošo ēku renovācijas līdz neapbūvētu zemes gabala pirkšanai un zemes gabalu vai apbūves gabalu pārdošanai trešajām personām. Tā arī norādīja, ka no Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma specifikācijas formulējuma skaidri izriet, ka šie pakalpojumi specifiski attiecas uz elektroenerģijas un siltuma no atjaunojamiem energoresursiem ražošanas un sadales iekārtām.

46. Savukārt ITSB Apelācijas padome uzskatīja, ka ar agrākajām preču zīmēm aptvertos finanšu pakalpojumus veido visa [veida] pakalpojumu sniegšana uzkrāšanas un komerciālajiem mērķiem attiecībā uz naudas saņemšanu, aizdošanu, maiņu, investīcijām un aizsardzību, naudas zīmju izsniegšanu un citu finanšu operāciju veikšanu. ITSB Apelācijas padome arī precizēja, ka, lai gan ar agrākajām preču zīmēm aptverto pakalpojumu sniedzēji var nodrošināt pakalpojumus finansēšanas jomā un saistībā ar būvniecības projektiem un lai gan vairāki projekti agrorūpniecības nozarē ir atkarīgi no investīcijām un finansiālās palīdzības, ir maz iespējams, ka šie pakalpojumu sniedzēji nodrošina specifiskus uzņēmēja pakalpojumus, ciktāl tie prasa specifisku tehnisku kvalifikāciju vai īpašas prasmes. Šī padome no tā secināja, ka konkrētie pakalpojumi ir atšķirīgi to rakstura un izmantošanas veida ziņā.

47. ITSB Apelācijas padome turklāt norādīja, ka konkrētie pakalpojumi izriet no diviem dažādiem sektoriem, proti, nekustamā īpašuma sektora, no vienas puses, un finanšu sektora, no otras puses, un ka tos nesniegšot viena un tā pati sabiedrība vai saistītas sabiedrības un ka tās tos nesniegšot no vieniem un tiem pašiem izplatīšanas kanāliem.

48. Prasītāja būtībā apgalvo, ka pastāv līdzība starp nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumiem, kas aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, un finanšu pakalpojumiem, kas aptverti ar prasītājas agrākajām preču zīmēm.

49. Proti, tās ieskatā ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertie nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumi ietver pārdošanas darbības, kuras pārklājas ar tādiem finanšu pakalpojumiem kā tie, kas aptverti ar prasītājas agrākajām preču zīmēm. Tas izrietot no nekustamā īpašumu attīstītāju prakses, kuru darbība ietver finansējuma piesaistīšanu un kuri bieži saviem klientiem sniedz konsultācijas par nekustamo īpašumu projektu finansēšanu.

50. Katrā gadījumā ar konfliktējošajām preču zīmēm aptvertajiem pakalpojumiem ir vismaz cieša papildinātības saikne, kā to pierādot gan apstāklis, ka finanšu pakalpojumu sniedzējas sabiedrības pašas vai ar meitasuzņēmumu starpniecību veic nekustamā īpašuma mediācijas darbības, gan pats skaidrojumu attiecībā uz 36. klasi formulējums.

51. Turklāt, pretēji tam, ko norāda ITSB, tādi nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumi kā ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertie nav ierobežoti vienīgi ar “ar elektroenerģijas un siltuma no atjaunojamiem energoresursiem ražošanas un sadales iekārtām” jomu. Prasītāja piebilst, ka jebkurā gadījumā šādam ierobežojumam neesot sekas uz līdzības esamību starp pakalpojumiem, kas apzīmēti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, un tiem, kas aptverti ar agrāko preču zīmi “AGRICAPITAL”, ciktāl minētie pakalpojumi ļaujot tādā pašā veidā nodrošināt nekustamos īpašumus, uz kuriem var tikt būvētas un ekspluatētas elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem ražošanas iekārtas.

52. ITSB un persona, kas iestājusies lietā, prasītājas argumentus apstrīd.

53. Šajā ziņā ir jānorāda, ka, kā pareizi norādīja ITSB Apelācijas padome, nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumi ietver vairākas darbības no esošo ēku renovācijas līdz neapbūvēto zemes gabalu pirkšanai un zemes gabalu vai apbūves gabalu pārdošanai trešajām personām.

54. Šī darbība, kā norāda prasītāja, nozīmē, ka nekustamā īpašuma attīstītājs cenšas piesaistīt finansējumu ēku vai zemes gabalu iegādei. Tomēr šī finansējuma piesaistīšanu nevar uzskatīt par finanšu pakalpojumu, kuru nekustamā īpašuma attīstītājs sniedz saviem klientiem tieši un ko varētu uzskatīt par starpniecību. Proti, nekustamā īpašuma attīstītāja veikta finansējuma piesaistīšana ir vērsta vienīgi uz to, lai tam sākotnēji ļautu uzņemties izmaksas renovējamo ēku un apbūvējamo zemes gabalu pirkšanai, lai pēc tam šīs izmaksas varētu iekasēt no klientiem, kuriem tas pārdos būvniecības vai renovēšanas programmas ietvaros īstenoto nekustamo īpašumu.

55. Ja, kā apgalvo prasītāja, ir ierasts, ka nekustamā īpašuma attīstītāji saviem klientiem piedāvā konsultācijas attiecībā uz to pirkumu finansēšanu nekustamo īpašumu pārdošanas programmu ietvaros, šādas konsultācijas nevar ne tik analizēt kā tādas finanšu konsultācijas kā tās, kuras aptvertas ar prasītājas agrāko preču zīmi. Šādas konsultācijas faktiski ir pielīdzināmas tām, kuras ikviens īpašuma, piemēram, kuģa, komercfonda [ķermenisku un bezķermenisku lietu kopuma, kam ir tiesībsubjektība] ( fonds de commerce ) vai mākslas darba, pārdevējs par noteiktu summu var sniegt saviem klientiem attiecībā uz tā iespējamajām finansiālajām interesēm iegādāties konkrēto lietu. Pārdevējs, kas sniedz šādus pakalpojumus, tomēr nesniedz finanšu pakalpojumu.

56. Turklāt ir jākonstatē, ka administratīvajā procesā prasītājas iesniegtos pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, veido izdrukas no kādas nekustamā īpašumā specializētas investīciju sabiedrības, nekustamā īpašuma kredītspeciālista un nekustamā īpašuma kredītiestādes interneta vietnēm bez jebkādas saiknes ar nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumiem (prasības pieteikuma A4. pielikums).

57. Ir arī jānoraida prasītājas apgalvojums saistībā ar ciešas papildinātības saiknes esamību starp pakalpojumiem, kas aptverti ar konfliktējošajām preču zīmēm.

58. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru papildinošas preces vai pakalpojumi ir tādi, starp kuriem pastāv cieša saikne tādā ziņā, ka viena ir nepieciešama vai vajadzīga citas lietošanai, no kā izriet, ka patērētāji var uzskatīt, ka par šo preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu ir atbildīgs viens un tas pats uzņēmums (skat. spriedumu, 2014. gada 9. aprīlis, Comsa /ITSB – COMSA (“COMSA”), T‑144/12, EU:T:2014:197, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

59. Tas prasa, lai papildinoši pakalpojumi varētu tikt izmantoti kopā, kas nozīmē, ka tie ir paredzēti tai pašai sabiedrības daļai (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 12. jūlijs, Hand Held Products /ITSB – Orange Brand Services (“DOLPHIN”), T‑361/11, EU:T:2012:377, 48. punkts un tajā minētā judikatūra).

60. Šajā lietā nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumi, kas aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, un finanšu pakalpojumi, kas aptverti ar prasītājas agrākajām preču zīmēm, ir paredzēti vidusmēra patērētājam Savienības teritorijā un tos šis patērētājs var izmantot kopā.

61. Turklāt nerodas šaubas, ka, ņemot vērā nekustamo īpašumu darījumos parasti iesaistīto summu ievērojamo apmēru, finanšu pakalpojumi ir svarīgi vidusmēra patērētājam, ja tas nākotnē plāno izmantot nekustamo īpašumu attīstītāja pakalpojumus. Tomēr ir jāsecina, ka tirgus ekonomikā lielai daļai darbību ir nepieciešams finansējums vai investīcijas, tādējādi finanšu pakalpojumi to rakstura dēļ var tikt pielīdzināti lielākajai daļai darbību, nevis tikai nekustamā īpašuma attīstītāja darbībām (šajā ziņā skat. spriedumu METRO , minēts 38. punktā, EU:T:2013:375, 47.–49. punkts).

62. Tādējādi ir jāuzskata, ka saikne starp nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumiem un finanšu pakalpojumiem pati par sevi nav pietiekami cieša, lai izraisītu to, ka konkrētā sabiedrības daļa – proti, šajā lietā vidusmēra patērētājs, kam var būt īpaši augsts uzmanības līmenis – uzskata, ka šos pakalpojumus sniedz viens un tas pats uzņēmums (šajā ziņā skat. spriedumu METRO , minēts 38. punktā, EU:T:2013:375, 50. punkts).

63. Šo secinājumu nevar atspēkot prasītājas arguments, saskaņā ar kuru nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumi tiek sniegti pa tiem pašiem izplatīšanas kanāliem kā ar agrākajām preču zīmēm aptvertie finanšu pakalpojumi. Ir jākonstatē, ka nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumi principā netiek nodrošināti tajās pašās telpās, kurās sniedz finanšu pakalpojumus. Turklāt ir jānorāda, ka administratīvajā procesā prasītājas iesniegtie dokumenti šī apgalvojuma pamatojumam neattiecas uz nekustamā īpašuma attīstītāja darb ību (prasības pieteikuma A5. pielikums).

64. Šo secinājumu nevar likt apšaubīt arī prasītājas arguments, saskaņā ar kuru cieša papildinātības saikne starp uzņēmēja pakalpojumiem nekustamā īpašuma jomā un finanšu pakalpojumiem izriet no skaidrojumiem attiecībā uz 36. klasi. Proti, skaidrojumu attiecībā uz 36. klasi vienkārša interpretācija ļauj konstatēt, ka, lai gan “nekustamā īpašuma iznomāšanas” pakalpojumi un “nekustamā īpašuma administratoru pakalpojumi, proti, nekustamo īpašumu izīrēšanas, novērtēšanas un kapitāla devēja pakalpojumi” patiešām ietilpst 36. klasē, tie veido tādas nošķirtas apakšnodaļas kā “pakalpojumi attiecībā uz finanšu vai monetārajiem darījumiem”, kas tostarp ietver “visa [veida] banku vai ar tām saistītu aģentūru pakalpojumus”, “citu kredītiestāžu, kas nav bankas, pakalpojumus” un “vērtspapīru un nekustamā īpašuma māklera pakalpojumus”, tādējādi skaidrojumi attiecībā uz 36. klasi neļauj konstatēt ciešu saikni starp finanšu pakalpojumiem, kuri aptverti ar agrākajām preču zīmēm, un nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumiem, kas aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi.

65. Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.), 2. noteikuma 4. punktu “preču un pakalpojumu klasifikācija kalpo tikai administratīviem nolūkiem” un tādēļ “preces un pakalpojumus var neuzskatīt par savstarpēji līdzīgiem, pamatojoties uz faktu, ka saskaņā ar Nicas klasifikāciju tie parādās [norādīti] vienā klasē, un preces un pakalpojumus nevar uzskatīt par atšķirīgiem, pamatojoties uz faktu, ka saskaņā ar Nicas klasifikāciju tie parādās [norādīti] dažādās klasēs”.

66. No tā izriet, ka ITSB Apelācijas padome nekādā ziņā nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertie nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumi sava rakstura ziņā atšķiras no finanšu pakalpojumiem, kas aptverti ar prasītājas agrākajām preču zīmēm.

67. Ņemot vērā šo secinājumu, prasītājas iebildums, ar kuru apgalvota kļūdaina ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptverto pakalpojumu adresātu ierobežošana, nav jāvērtē.

– Par līdzības starp “izmantošanas koncepciju attīstīšanas” pakalpojumiem un “finanšu pakalpojumiem” neesamību

68. Prasītāja norāda, ka “izmantošanas koncepciju attīstīšanas” pakalpojumi ir tikpat tuvi “finanšu pakalpojumiem”, cik “nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumi”, ciktāl tās ieskatā nekustamā īpašuma reklamēšana un pārvaldība ir vienas darbības divas puses, no kurām kā vienai, tā otrai nepieciešamas finanšu konsultācijas un finansēšanas risinājumi. Tā tātad vienīgi atsaucas uz argumentiem, ko tā izklāstījusi attiecībā uz līdzību starp nekustamā īpašuma attīstītāja pakalpojumiem un “finanšu pakalpojumiem”.

69. Tā kā šie argumenti jau tikuši noraidīti iepriekš 45.–67. punktā un tā kā nav norādīti specifiski argumenti attiecībā uz “izmantošanas koncepcijas attīstīšanas” pakalpojumiem, Vispārējā tiesa var vienīgi konstatēt, ka prasītāja nav pierādījusi, ka ITSB Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu, secinot līdzības neesamību starp šiem pakalpojumiem un ar prasītājas agrākajām preču zīmēm aptvertajiem “finanšu pakalpojumiem”.

70. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka ITSB Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka ar prasītājas agrākajām preču zīmēm aptvertie pakalpojumi nav līdzīgi pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem lūgts reģistrēt preču zīmi “AGRI.CAPITAL”.

Par prasītājas agrāko preču zīmju atšķirtspēju un konfliktējošo apzīmējumu līdzību

71. ITSB Apelācijas padome apstrīdētajā lēmumā secināja, ka viens no kritērijiem Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanai, proti, līdzība starp pakalpojumiem, nepastāvēja un ka līdz ar to nepastāvēja sajaukšanas iespēja, un ka tā tas ir, nevērtējot ne agrāko preču zīmju atšķirtspēju, ne līdzību starp konfliktējošajiem apzīmējumiem.

72. Prasītāja norāda, ka jebkuras atšķirības starp pakalpojumiem, kas aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrākajām preču zīmēm, veicot visaptverošu vērtējumu, var kompensēt ar ļoti augstas vizuālās līdzības pakāpi un fonētisko identiskumu starp šīm preču zīmēm tādējādi, ka pretēji tam, ko norāda ITSB Apelācijas padome, starp konfliktējošajām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

73. ITSB un persona, kas iestājusies lietā, prasītājas argumentus apstrīd.

74. Šajā ziņā pietiek norādīt, ka atbilstoši iepriekš 24. punktā atgādinātajam, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu sajaukšanas iespējas pastāvēšana tās teritorijas, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, sabiedrības daļas uztverē ir jāvērtē, ņemot vērā kumulatīvus nosacījumus, proti, konfliktējošo preču zīmju līdzību vai identiskumu, no vienas puses, un preču vai pakalpojumu, kas attiecīgi aptverti ar minētajām preču zīmēm, līdzību vai identiskumu, no otras puses.

75. Tādējādi pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, līdzības neesamību starp pakalpojumiem, kuri aptverti ar agrākajām preču zīmēm, un tiem, attiecībā uz kuriem lūgts reģistrēt preču zīmi “AGRI.CAPITAL”, kā konstatēts iepriekš 70. punktā, sajaukšanas iespējas vērtējuma nolūkā nevar kompensēt ar līdzību starp konfliktējošajām preču zīmēm, pat ja runa ir par augstas pakāpes līdzību (šajā ziņā skat. rīkojumu, 2007. gada 9. marts, Alecansan /ITSB, C‑196/06 P, EU:C:2007:159, 24.–26. punkts).

76. Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ITSB Apelācijas padome nekādā ziņā nav pieļāvusi kļūdu, secinot, ka, ņemot vērā ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmēto pakalpojumu līdzības neesamību, viens no kritērijiem Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanai nav izpildīts un ka līdz ar to starp minētajām preču zīmēm nevar būt sajaukšanas iespēja.

77. No tā izriet, ka prasītājas vienīgais pamats ir nepamatots un ka līdz ar to prasība ir jānoraida.

Par tiesāšanās izdevumiem

78. Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt ITSB un personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus atbilstoši to prasījumiem.

Rezolutīvā daļa

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)

nospriež:

1) prasību noraidīt;

2) AgriCapital Corp. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.