—

Polijas valdības vārdā — E. Osņecka-Tamecka [E. Ośniecka-Tamecka], pārstāve,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — D. Triandafilu [D. Triantafyllou] un K. Hermane [K. Herrmann], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt EKL 25. pantu un 90. panta pirmo daļu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Kavalu [Kawala] un Gmina Miasta Jaworzna (Javožno pašvaldība) par 2005. gada 18. augustā samaksāto nodevu PLN 500 apmērā, lai saņemtu apliecību par tādas lietotas automašīnas pirmo reģistrāciju, kas ir importēta Polijā no citas dalībvalsts (turpmāk tekstā — “apskatāmā nodeva”).

3

Saskaņā ar EKL 23. pantu:

“1.   Kopienas pamats ir muitas savienība, kas aptver visu preču tirdzniecību un paredz dalībvalstīm aizliegt savstarpējas ievedmuitas un izvedmuitas nodokļus un visus maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kā arī ieviest kopējus muitas tarifus attiecībās ar trešām valstīm.

2.   Šīs sadaļas 25. pants un 2. nodaļa attiecas uz dalībvalstu izcelsmes ražojumiem un no trešām valstīm ievestajiem ražojumiem, kas dalībvalstīs ir brīvā apgrozībā.”

4

Atbilstoši EKL 25. pantam:

“Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļi, kā arī citi maksājumi ar līdzīgu iedarbību dalībvalstu starpā ir aizliegti. Šis aizliegums attiecas arī uz fiskāliem muitas nodokļiem.”

5

EKL 28. pantā noteikts:

“Dalībvalstu starpā ir aizliegti importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.”

6

Saskaņā ar EKL 30. pantu:

“Šā Līguma 28. un 29. pants neliedz noteikt importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.”

7

EKL 90. panta pirmajā daļā noteikts:

“Dalībvalstis citu dalībvalstu ražojumiem tieši vai netieši neuzliek iekšējos nodokļus, kas lielāki par tiem, kas tieši vai netieši uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem.”

8

1997. gada 20. jūnija Ceļu satiksmes likuma (Prawo o ruchu drogowym) (Dz. U 2003, Nr. 58, pozīcija 515; Nr. 124, pozīcija 1152; Nr. 130, pozīcija 1190, un Nr. 137, pozīcija 1302) 77. pantā paredzēts:

“1.   Jaunu automašīnu ražotājam vai importētājam ir jāiesniedz reģistrācijas apliecība par katru jaunu automašīnu, kas tiek tirgota Polijas Republikas teritorijā.

2.   Reģistrācijas apliecību izsniedz automašīnas īpašniekam.

3.   Reģistrācijas apliecību tādām automašīnām, kas nav minētas pirmajā daļā, pirmo reizi reģistrējot Polijas Republikas teritorijā, pēc reģistrācijas nodevas samaksāšanas izsniedz par reģistrāciju atbildīgais ierēdnis [staroste], izņemot kolekcijas automašīnas un 73. panta 4. punktā minētās automašīnas.

4.   Transporta ministrs:

[..]

9

Infrastruktūru ministra 2003. gada 28. jūlija rīkojuma par maksājamās nodevas apmēru par automašīnas reģistrācijas apliecības iegūšanu (Dz. U 2003, Nr. 137, pozīcija 1310; turpmāk tekstā — “2003. gada 28. jūlija rīkojums”) 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā bija paredzēts:

10

Pēc tam, kad radās pamata prāvas fakti, Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa) 2006. gada 17. janvāra spriedumā noteica, ka 2003. gada 28. jūlija rīkojuma 1. punkta 1. apakšpunkts būtībā ir pretrunā ar Ceļu satiksmes likumu un Polijas Konstitūciju. Saskaņā ar šo spriedumu minētais punkts zaudēja spēku, sākot ar 2006. gada 1. maiju.

11

Pēc tam transporta un būvniecības ministrs pieņēma 2006. gada 28. marta rīkojumu par maksājamās nodevas apmēru automašīnas reģistrācijas apliecības iegūšanai, kas stājās spēkā 2006. gada 15. aprīlī un saskaņā ar kuru par pirmās reģistrācijas apliecību (šī rīkojuma 1. punkta 1. apakšpunkts) un reģistrācijas apliecības kopiju (minētā rīkojuma 1. punkta 2. apakšpunkts) reģistrācijas dienests iekasē vienotu nodevu PLN 75 apmērā.

12

2005. gada 9. maijā Kavala Vācijā nopirka lietotu Mercedes-Benz automašīnu un tajā pašā mēnesī to importēja Polijā.

13

2005. gada 18. augustā Kavala pārskaitīja Gmina Miasta Jaworzna nodevu PLN 500 apmērā, lai saņemtu minētās automašīnas pirmās reģistrācijas Polijā apliecību.

14

Kā izriet no iesniedzējtiesas lēmuma, nereģistrējot automašīnu, Kavala nevarētu ar šo automašīnu likumīgi pārvietoties Polijas teritorijā.

15

Kavala 2006. gada 9. oktobrī iesniedza prasību Sąd Rejonowy w Jaworznie (Javožno rajona tiesa) pret Gmina Miasta Jaworzna, lai saņemtu atmaksu PLN 425 apmērā, kas ir starpība starp nodevu, ko viņš samaksājis par pirmās reģistrācijas apliecības saņemšanu, un summu, kas viņam būtu jāmaksā par šīs apliecības kopijas saņemšanu, t.i., PLN 75.

16

Sąd Rejonowy w Jaworznie uzskata, ka, ja EKL 90. pants liegtu piemērot 2003. gada 28. jūlija rīkojuma 1. punktu, tai iesniegtajā iztiesājamajā prāvā saskaņā ar EKL 10. pantu un Kopienu tiesību pārākuma principu būtu jāatstāj nepiemērotas šī rīkojuma normas, kas būtu pretrunā ar Kopienu tiesībām, tajā skaitā arī attiecībā uz laiku pirms Trybunał Konstytucyjny spriedumā noteiktā datuma, kad šīs normas zaudēja savu saistošo spēku.

17

Sąd Rejonowy w Jaworznie atzīmē, ka, ja Kavala Polijā būtu iegādājies jaunu automašīnu, tad viņam Gmina Miasta Jaworzna nebūtu jāmaksā nodeva pirmās reģistrācijas apliecības iegūšanai, jo to viņam izsniegtu automašīnas ražotājs vai importētājs, kurš par šo sertifikātu būtu maksājis neto summu PLN 9,71 apmērā (bez pievienotās vērtības nodokļa).

18

Šādos apstākļos Sąd Rejonowy w Jaworznie nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai EKL 90. pants liedz piemērot 2003. gada 28. jūlija rīkojuma 1. punktu, ja no citas dalībvalsts Polijā importētu automašīnu var reģistrēt, tikai samaksājot nodevu reģistrācijas apliecības saņemšanai PLN 500 apmērā?”

19

Cita starpā, formāli neuzdodot otru prejudiciālo jautājumu, iesniedzējtiesa informē, ka negatīvas atbildes uz pirmo jautājumu gadījumā varētu būt jāinterpretē EKL 25. pants, lai zinātu, vai šī norma neliedz piemērot 2003. gada 28. jūlija rīkojuma 1. punktu, ja apskatāmā nodeva būtu uzskatāma par maksājumu ar muitas nodokļiem līdzvērtīgu iedarbību.

20

Saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmo daļu, ja atbilde uz jautājumu, kas ir uzdots prejudiciālā nolēmuma sniegšanai, skaidri izriet no Tiesas judikatūras, tā, uzklausījusi ģenerāladvokātu, var izdot motivētu rīkojumu.

21

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai EKL 90. panta pirmā daļa jāinterpretē tā, ka tā liedz iekasēt apskatāmo nodevu, kas praksē attiecas uz no citas dalībvalsts importētas lietotas automašīnas pirmo reģistrāciju, bet ne uz lietotas automašīnas iegādāšanos Polijā, ja tā tur jau ir reģistrēta.

22

Ņemot vērā, ka, no vienas puses, Polijas valdība uzskata, ka pienākums iegūt reģistrācijas apliecību no citas dalībvalsts importētai lietotai automašīnai neattiecas uz EKL 90. panta, bet gan uz EKL 28. un 30. panta piemērošanas jomu kā pasākums ar kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, kas ir nepieciešams, samērīgs un attaisnojams ar sabiedriskās kārtības apsvērumiem un, no otras puses, ka iesniedzējtiesa pieļauj iespēju, ka apskatāmā nodeva attiecas uz EKL 23. un 25. pantu — ievedmuitas un maksājumu ar līdzvērtīgu iedarbību aizliegumu, vispirms ir jānoskaidro, kuras EKL normas ietvaros ir izvērtējama apskatāmā nodeva.

23

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru EKL 28. pantā nav ietverti speciālajos noteikumos minētie šķēršļi un EKL 23., 25. un 90. pantā minētie nodokļu rakstura vai muitas nodokļiem līdzvērtīgas iedarbības šķēršļi neizriet no EKL 28. pantā ietvertā aizlieguma. Taču attiecībā uz EKL 25. un 90. pantu piemērošanas jomu no pastāvīgās judikatūras izriet, ka noteikumus par maksājumiem ar līdzvērtīgu iedarbību un par diskriminējošiem iekšējiem nodokļiem nevar piemērot kumulatīvi, tādējādi viens un tas pats pasākums Līguma sistēmas ietvaros nevar vienlaicīgi piederēt abām šīm kategorijām (skat. it īpaši 2003. gada 17. jūnija spriedumu lietā C-383/01 De Danske Bilimportører (Recueil, I-6065. lpp., 32. un 33. punkts un tajos minētā judikatūra).

24

Attiecībā uz jautājumu, vai tāda nodeva kā apskatāmā nodeva ietilpst jēdzienā “maksājumi ar līdzīgu iedarbību” EKL 23. un 25. panta izpratnē, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka tāda vienpusēji uzlikta finanšu nodeva neatkarīgi no tās nosaukuma un piemērošanas metodes, kas skar preces sakarā ar robežas šķērsošanu un kas nav muitas nodoklis parastā nozīmē, ir uzskatāma par maksājumu ar līdzīgu iedarbību (2007. gada 18. janvāra spriedums lietā C-313/05 Brzeziński, Krājums, I-513. lpp., 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

25

Turklāt tāda nodeva kā apskatāmā nodeva netiek iekasēta tāpēc, ka tiek šķērsota tādas dalībvalsts robeža, kur tā ir ieviesta. No iesniedzējtiesas un Polijas valdības sniegtās informācijas izriet, ka apskatāmā nodeva attiecās tikai uz lietotām automašīnām, kuras pirmo reizi tika reģistrētas Polijā, izņemot tās automašīnas, kuras dažādu iemeslu dēļ nebija paredzēts reģistrēt. Jāpiebilst, ka saskaņā ar Polijas valdības informāciju šī nodeva varēja tāpat attiekties arī uz tādu dažu ierobežotu kategoriju automašīnu reģistrāciju, kuras Polijā jau atradās, bet vēl nebija reģistrētas.

26

Tādējādi, tā kā automašīnu pirmās reģistrācijas nodeva, kāda tā ir pamatprāvā, nepārprotami ir uzskatāma par nodokli un netiek iekasēta tāpēc, ka tiek šķērsota tās dalībvalsts robeža, kur tā ir ieviesta, bet sakarā ar automašīnas pirmo reģistrāciju šīs valsts teritorijā, tad ir jāsecina, ka tā ietilpst vispārējā precēm piemērojamo iekšējo nodevu kārtībā, un tādējādi tā jāpārbauda saistībā ar EKL 90. pantu.

27

Šajā sakarā jāatgādina, ka Tiesa ir spriedusi, ka EKL 90. pants Līguma sistēmā papildina noteikumus par muitas nodokļu un maksājumiem ar līdzvērtīgu iedarbību atcelšanu. Šīs normas mērķis ir nodrošināt brīvu preču apriti starp dalībvalstīm parastos konkurences apstākļos, novēršot jebkāda veida aizsardzību, ko varētu radīt diskriminējošu iekšējo nodokļu piemērošana precēm no citām dalībvalstīm (iepriekš minētais spriedums lietā Brzeziński, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

28

Importētu lietotu automašīnu aplikšanas ar nodokļiem jomā EKL 90. panta mērķis ir nodrošināt pilnīgu iekšējo nodokļu neitralitāti attiecībā uz konkurenci starp precēm, kas jau atrodas vietējā tirgū, un importētām precēm (2007. gada 20. septembra spriedums lietā C-74/06 Komisija/Grieķija, Krājums, I-7585. lpp., 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

29

Turklāt nodokļu sistēmu var uzskatīt par saderīgu ar EKL 90. pantu vienīgi tad, ja ir pierādīts, ka tā ir izveidota tā, lai katrā ziņā būtu izslēgts, ka importa precēm tiek uzlikti lielāki nodokļi nekā vietējām precēm, un ka tādējādi tai nekādā gadījumā nav diskriminējošas iedarbības (iepriekš minētais spriedums lietā Brzeziński, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Šajā gadījumā rodas jautājums, vai praksē apskatāmā nodeva tiek vienādi piemērota importētām lietotām automašīnām un tām, kas ir pirktas Polijā, jo šīs divas automašīnu kategorijas ir līdzīgas preces EKL 90. panta pirmās daļas izpratnē.

31

Šajā sakarā nav šaubu, ka, piemērojot 2003. gada 28. jūlija rīkojuma 1. punkta 1. apakšpunktu, no citas dalībvalsts importētu lietotu automašīnu apliek ar apskatāmo nodevu PLN 500 apmērā.

32

Turpretī saskaņā ar iesniedzējtiesas un Polijas valdības sniegto informāciju, ja līdzīga automašīna tiek iegādāta Polijā, tad par to nav jāmaksā nekāda nodeva, ja tā tur jau ir reģistrēta.

33

Saskaņā ar iesniedzējtiesas un Polijas valdības sniegto informāciju gadījumā, ja jauna automašīna ir iegādāta Polijā, šīs automašīnas ražotājam vai importētājam ir jāizsniedz reģistrācijas apliecība, kas ir aizpildīta uz veidlapas, kuru tas iegādājas par PLN 9,71 neto. Šī summa un citi izdevumi, kas attiecīgajam izplatītājam radušies šīs apliecības izsniegšanas sakarā, tiek iekļauti automašīnas galīgajā cenā.

34

Polijas valdība un Eiropas Kopienu Komisija uzsver, ka par jaunu automašīnu izsniegtā apliecība tiek nodota visiem turpmākajiem automašīnas īpašniekiem.

35

No tā izriet, ka no citas dalībvalsts importētai lietotai automašīnai, kas Polijā tiek reģistrēta pirmo reizi, piemēro apskatāmo nodevu PLN 500 apmērā, bet līdzīgām automašīnām, kas ir iegādātas Polijā, parasti nepiemēro reģistrācijas nodevu.

36

Tādējādi ir jāatzīst, ka uz apskatāmo nodevu attiecas EKL 90. panta pirmajā daļā minētais aizliegums.

37

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka EKL 90. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tā, ka tā liedz piemērot tādu nodevu, kāda ir paredzēta 2003. gada 28. jūlija rīkojuma 1. punkta 1. apakšpunktā, kas praksē attiecas uz no citas dalībvalsts Polijā importētas lietotas automašīnas pirmo reģistrāciju, bet ne uz lietotas automašīnas iegādi Polijā, ja tā tur jau ir reģistrēta.

38

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

EKL 90. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tā, ka tā liedz piemērot tādu nodevu, kāda ir paredzēta Polijas infrastruktūru ministra 2003. gada 28. jūlija rīkojuma par maksājamā nodokļa apmēru par reģistrācijas sertifikāta iegūšanu 1. punkta 1. apakšpunktā, kas praksē attiecas uz no citas dalībvalsts Polijā importētas lietotas automašīnas pirmo reģistrāciju, bet ne uz lietotas automašīnas iegādi Polijā, ja tā tur jau ir reģistrēta.